Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.16 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 83 4512910 4383360 2026-08-25T13:13:00Z Meistars Joda 781 4512910 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|rūnu rakstu|Rūnas|rūnas}} {{Rakstu sistēmas infokaste |nosaukums = Rūnu raksts |tips = [[alfabēts]] |valodas = [[skandināvu valodas]], [[ģermāņu valodas]] |laiks = 2.—19. gadsimts |radītājs = |statuss = |virziens = no kreisās uz labo, [[bustrofedons]] |saime = [[Ēģiptiešu hieroglifi]] |fam1 = [[Ēģiptiešu hieroglifi]] |fam2 = [[Protosīnājas raksts]] |fam3 = [[Feniķiešu raksts]] |fam4 = [[Grieķu alfabēts]] |fam5 = [[Senitāļu raksti]] |atvasinājumi = [[Vecais futorks]], [[jaunais futorks]], [[anglosakšu futorks]] |radinieki = |unicode = ''Runic'' |iso15924 = Runr (211) |sample = CodexRunicus.jpeg |caption = |image_size = 260px |footnotes = |IPAChartEng = include }} '''Rūnu raksti''' ir [[skandināvi|skandināvu]] un citu [[ģermāņi|ģermāņu]] [[Agrie viduslaiki|agrajos viduslaikos]] lietota [[rakstība]]. Tām parasti nepieskaita tā sauktās [[tjurku rūnas|tjurku]] un [[ungāru rūnas]]. Pirmais rūnu 16 zīmju alfabēts Skandināvijā radies aptuveni m.ē. 2. gadsimta vidū. Šīs zīmes atrastas apmēram uz 200 artefaktiem. Pēc 600 gadiem, 9. gadsimtā šo alfabētu nomainīja jaunāks, 24 zīmju rūnu alfabēts [[futorks]]. To parasti lietoja tekstu ieciršanai akmenī, metālā, kokā un kaulā. Arheologi ir apzinājuši un izanalizējuši visus atrastos priekšmetus, uz kuriem ir rūnu uzraksti: 45 rūnakmeņus Norvēģijā, aptuveni 220 rūnakmeņus Dānijā un 2500 rūnakmeņus Zviedrijā, kā arī atsevišķus uzrakstus vai zīmes uz saimniecības priekšmeiem un rūnu atradumus pārējā Eiropā un Tuvajos Austrumos. Paši teksti ir maksimāli īsi, lielākais 3—4 teikumi, turklāt visi ir izteikti utilitāri, piemēram: "šo zobenu kalis Haralds no Jomsfjorda", vai "Ingrīda vēlēja uzcelt piestātni un izgriezt akmenī rūnas, lai saglabātu ļaužu piemiņā savu vīru Ingemaru un savus dēlus Danu un Banki; viņi dzīvoja Rundbjū, kur tiem piederēja saimniecība". Ļoti reti rūnas sastopamas uz ieročiem, rotaslietām vai amuletiem, un arī tad teksts praktiski nekad nav saistīts ar mitoloģiju. Viens no zināmākajiem rūnakmeņiem ir [[Mervalas rūnu akmens]]. == Rūnu nozīme == [[Attēls:Mervalas runakmens.png|thumb|200px|[[Mervalas rūnu akmens]].]] [[Attēls:G 135, Sjonhem.JPG|200px|thumb|[[Ventava|Šonemas rūnu akmens]].]] [[Attēls:Runstenar Trosa bro Sö39 2004.JPG|thumb|200px|[[Trosas rūnu akmens]].]] [[Attēls:U 698, Veckholm.jpg|thumb|200px|[[Vekholmas rūnu akmens]].]] Skandināvu senākie rakstītie avoti (vecākais zināmais attiecas uz 1020. gadu)&nbsp;— abas Edas, Torgilsona “Islandes vēsture”, Snorri Sturlusona “Heimskringla”, Dudo “Normandijas valdnieku vēsture” (''De moribus et actis primorum Normanniae Ducum''), sāgas u.c.,&nbsp;— nekur nevar atrast ne mazāko norādi, ka rūnas izmantotas zīlēšanā, vai ka tām būtu kāda slēptāka nozīme. Tas pats attiecas uz vēlo viduslaiku avotiem līdz pat [[reformācija]]i. Arī baznīcas vizitāciju protokolos un raganu prāvu materiālos nav neviena mājiena par kādu īpašu rūnu nozīmi (bet baznīctēvi ļoti cītīgi un skrupulozi apkopoja visus materiālus par ķecerībām, pagānismu un buršanos). Pirmie teksti, kuros rūnām tiek piešķirta mistiska jēga, parādās 19. gadsimta vidū un 20. gadsimta pirmajā pusē, tautiski romantisko rakstnieku fantāzijās un nacistiski orientētu t.s. nacionālās atmodas ideologu propagandas darbos par senču varonīgo un garīguma apdvesto mantojumu. kur rūnu rakstam piešķirta arī maģiska un sakrāla nozīme. Šādā formā tas fantāzijas un populārā literatūrā tiek izmantots arī mūsdienās. == Etimoloģija == Nosaukums ''rūnas'', iespējams, saistāms ar indoeiropiešu valodās sastopamo vārda sakni '''reu''' vai '''ru''', kas apzīmēja balss skaņas. No šīs saknes, iespējams, cēlušies ne tikai latviešu vārdi "rūkt" un "runa", bet arī [[goti|gotu]] vārds "rūna", kura pirmatnējā nozīme bija "noslēpums" jeb "tas, ko pasaka kā noslēpumu". Šajā nozīmē tas saglabājies vācu valodā kā darbības vārds ''raunen'' ("iečukstēt"). Tādēļ vārda "rūnakmens" etimoloģiskā nozīme, iespējams, ir "runājošais akmens". == Rūnu zīmes (futorka raksts) == {| class="standard" style="text-align:center" ! Rūnu zīme !! Zīmes vārds !! Tulkojums !! Transkripcija |- |[[Attēls:Runic letter fehu.svg|14x30px|f]]||[[Fehu]]|| «lopi, īpašums»||f, v |- |[[Attēls:Runic letter uruz.svg|14x30px|u]]||[[Uruz]]||«sumbrs»||u |- |[[Attēls:Runic letter thurisaz.svg|14x30px|th, þ]]||[[Þurisaz]]||«dievs Tors»||þ |- |[[Attēls:Runic letter ansuz.svg|14x30px|a]]||[[Ansuz]]||«dievi»||a |- |[[Attēls:Runic letter raido.svg|14x30px|r]]||[[Raidu]]||«ritums, ceļš»||r |- |[[Attēls:Runic letter kauna.svg|14x30px|k]]||[[Kauna]]||«dedzinoša čūla, lāpa»||k |- |[[Attēls:Runic letter gebo.svg|14x30px|g]]||[[Gebu]]||«dāvana»||g, γ |- |[[Attēls:Runic letter wunjo.svg|14x30px|w]]||[[Wunju]]||«līksme»||w |- |[[Attēls:Runic letter haglaz.svg|14x30px|h]]||[[Hagalaz]]||«krusa»||h |- |[[Attēls:Runic letter naudiz.svg|14x30px|n]]||[[Naudiz]]||«vajadzība, ''nauda''»<ref>Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīcas I sējums. Rīga, 1992.; 619 lpp. Vārda "nauda" pamatā ir [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] pirmvalodas sakne ''neud''&nbsp;— ''satvert, ņemt lietošanai''. No tā cēlies senskandināvu vārds ''naut''&nbsp;— ''(liel)lops'', gotu ''niutan''&nbsp;— ''sasniegt, iegūt'', vācu ''nutzen''&nbsp;— ''noderēt, lietot'', lietuviešu ''nauda''&nbsp;— ''derīgums, īpašums'' ...</ref>||n |- |[[Attēls:Runic letter isaz.svg|14x30px|i]]||[[Isaz]]||«ledus»||i |- |[[Attēls:Runic letter jeran.svg|14x30px|j]]||[[Jara (rūnu zīme)|Jara]]||«gads, raža»||j |- |[[Attēls:Runic letter iwaz.svg|14x30px|ï, ei]]||[[Iwaz]]||«īve»||é (ih-wh) |- |[[Attēls:Runic letter pertho.svg|14x30px|p]]||[[Perþu]]||nozīme neskaidra, «bumbieris?»||p |- |[[Attēls:Runic letter algiz.svg|14x30px|R]]||[[Algiz]]||«alnis»||-R (-z) |- |[[Attēls:Runic letter sowilo variant.svg|14x30px|s]] vai [[Attēls:Runic letter sowilo.svg|14x30px|s]]||[[Sowilu]]||«saule»||s |- |[[Attēls:Runic letter tiwaz.svg|14x30px|t]]||[[Tiwaz]]||«dievs Tīvs»||t |- |[[Attēls:Runic letter berkanan.svg|14x30px|b]]||[[Berkana]]||«bērzs»||b |- |[[Attēls:Runic letter ehwaz.svg|14x30px|e]]||[[Ehwaz]]||«zirgs»||e |- |[[Attēls:Runic letter mannaz.svg|14x30px|m]]||[[Mannaz]]||«vīrietis, cilvēks»||m |- |[[Attēls:Runic letter laukaz.svg|14x30px|l]]||[[Laguz]]||«ezers»||l |- |[[Attēls:Runic letter ingwaz.svg|14x30px|ŋ]]||[[Iŋwaz]]||«dievs Ingvi»||ŋ |- |[[Attēls:Runic letter dagaz.svg|14x30px|d]]||[[Dagaz]]||«diena»||d, ð |- |[[Attēls:Runic letter othalan.svg|16x30px|o]]||[[Oþila]]||«mantojums»||o |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.omniglot.com www.omniglot.com] {{angliski}} {{Val-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Alfabēti]] [[Kategorija:Skandināvijas vēsture]] [[Kategorija:Rūnu akmeņi]] [[Kategorija:Zīlēšana]] dfemoxyo8ao6urjf1qm3pnk81yrn3kk 0 1287 4513168 4399920 2026-08-25T21:26:20Z Votre Provocateur 111653 4513168 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|valsti Dienvidamerikā|upi|Urugvaja (upe)}} {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''República Oriental del Uruguay'' | pilnais_valsts_nosaukums = Urugvajas Austrumu Republika | valsts_nosaukums = Uruguay | karoga_attēls = Flag of Uruguay.svg | karoga_nosaukums = Urugvajas Austrumu Republikas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Uruguay.svg | ģerboņa_nosaukums = Urugvajas Austrumu Republikas ģerbonis | ģerboņa_platums = 75px | valsts_moto = ''Libertad o muerte''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small><br />"Brīvība vai nāve"</small> | valsts_himna = ''[[Himno Nacional Uruguayo]]''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small> | kartes_attēls = URY_orthographic.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Montevideo]] |latd=34 |latm=53 |latNS=S |longd=56 |longm=10 |longEW=W | lielākā_pilsēta = [[Montevideo]] | valsts_valodas = [[Urugvajas spāņu valoda|spāņu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Prezidentāla sistēma|Prezidentāla]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Urugvajas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Jamandu Orsi]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Urugvajas viceprezidenti|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Karolīna Kose]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Brazīlija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1825|8|25}} | neatkarības_notikums2 = Atzīta | neatkarības_datums2 = {{dat|1828|8|28}} | neatkarības_notikums3 = Konstitūcija | neatkarības_datums3 = {{dat|1830|7|18}} | platība_km2 = 176,215 | platība_rangs = 90. | procenti_ūdens = 1,5 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2023 | iedzīvotāju_skaits = 3 499 451 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 132. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 19,5 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 206. | IKP_PPP = $107 946 miljardi | IKP_PPP_gads = 2024 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $36 014 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = {{palielinājās}}0.862 | HDI_gads = 2023 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 48. | Gini = 40.6 | Gini_gads = 2022 | Gini_kategorija = <font color=orange>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Urugvajas peso]] | valūtas_kods = UYU | laika_zona = [[UYT]] | utc_offset = -3 | laika_zona_DST = [[UYST]] | utc_offset_DST = -2 | domēns = [[.uy]] | tālsarunu_kods = 598 | iso_kods_num = 858 | iso_kods_alfa2 = UY | iso_kods_alfa3 = URY }} '''Urugvaja''' ({{val|es|Uruguay}}), pilnā nosaukumā '''Urugvajas Austrumu Republika''' (''República Oriental del Uruguay'') ir valsts [[Dienvidamerika]]s dienvidaustrumu daļā pie [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]]. Robežojas ar [[Argentīna|Argentīnu]] rietumos un [[Brazīlija|Brazīliju]] ziemeļos un austrumos. Dienvidos [[Laplata (upe)|Laplata]], kuras pretējā krastā — Argentīna. Urugvajā ir 3,5 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 1,95 miljoni dzīvo galvaspilsētā [[Montevideo]] un tās aglomerācijā. Ar platību 176 000 km² Urugvaja ir otrā mazākā valsts Dienvidamerikā aiz [[Surinama]]s. Urugvajas krasta līnija ir 660 kilometrus gara. Neatkarību ieguvusi pēc [[Sisplatīnas karš|Sisplatīnas kara]], kas noslēdzās 1828. gadā. [[Attēls:Uruguay T2.png|thumb|upright|Urugvajas satelītattēls]] == Klimats == Urugvajā valda [[Subtropu josla|subtropisks klimats]]. Tā izveidojusies labu gabalu no [[Ekvators|ekvatora]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā. Okeāna ietekme padara klimatu maigāku. Nokrišņu ir samērā daudz — vidēji 950 mm gadā, un gaisa temperatūra ir mērena: ziemā vidējā temperatūra ir 10 grādi pēc Celsija, bet vasarā — 22 grādi pēc Celsija. Nereti ziemā pūš aukstie vēji ''pampero'', tomēr tikai dažviet iespējams sals. [[Attēls:Maldonado desde la Barra.jpg|thumb|[[Maldonado Department|Maldonado]] līcis]] == Augu valsts == Urugvajas augāju galvenokārt veido [[Pampas|pampu]] un [[Prērija|prērijas]] tipa zālāji. Valsts teritorijā dominē augsta zāle un citas zālaugu sugas, savukārt dabiskie meži sastopami galvenokārt upju krastos, gravās un citās mitrākās vietās. Meži aizņem salīdzinoši nelielu daļu valsts teritorijas. Urugvajas dabiskajā augājā sastopamas vairākas [[Zāle|zāļu]], [[Krūms|krūmu]] un koku sugas. Upju un strautu ielejās aug [[Vītols|vītoli]], [[papeles]], [[Alksnis|alkšņi]] un citas mitrumu mīlošas sugas. Ziemeļu un austrumu daļā sastopami arī [[Palma|palmu]] audzes. Cilvēka saimnieciskā darbība būtiski pārveidojusi dabisko augāju. Plašas dabisko zālāju teritorijas tiek izmantotas [[Lopkopība|lopkopībai]] un [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībai]], bet dažviet ierīkotas mākslīgas mežaudzes, galvenokārt no [[Eikalipts|eikaliptiem]] un [[Priede|priedēm]].. == Lauksaimniecība == Gandrīz 90% valsts teritorijas ir piemēroti zemkopībai, taču izmantoti tai tiek tikai 50% no šīs zemes. Tajā audzē kukurūzu, kviešus un rīsu. Pārējo zemi lieto ganībām milzīgajiem liellopiem un aitu ganāmpulkiem. Lai gan Urugvaja ir neliela valsts, tā ir pasaulē nozīmīga aitkopības zeme un otra lielākā vilnas eksportētājvalsts. Valstī ir aptuveni 16 miljoni [[Aita|aitu]]. == Iedzīvotāji == 88% Urugvajas iedzīvotāju ir [[Eiropieši|Eiropas izcelsmes]]. Eiropas imigranti ieradās no [[Spānija|Spānijas]] un lielākoties arī no [[Itālija|Itālijas]], kā arī no [[Francija|Francijas]], [[Horvātija|Horvātijas]] un vācvalodīgajām valstīm, piemēram, [[Austrija|Austrijas]], [[Vācija|Vācijas]] un [[Šveice|Šveices]]. Valdensieši — askētiskās [[Kristietība|kristietības]] konfesijas pārstāvji — pirmo reizi ieradās valstī 1850. gadā no Ziemeļitālijas. Šveicieši ieradās no 1861. līdz 1863. gadam. Pēc tam sekojošajā laikā itāļu, it īpaši [[Neapole|neapoliešu]], pieplūdums ieguva nozīmīgumu. No 1866. līdz 1868. gadam itāļu imigrantu īpatsvars bija aptuveni 50%. Itāļi arvien vairāk parādījās pilsētu tirdzniecībā, it īpaši [[Montevideo]]. Otrā spēcīgā imigrācijas viļņa laikā no 1880. līdz 1913. gadam Urugvajā ieradās lauksaimniecības darbinieki un kolonisti, kas bija gatavi apmesties. Arī šeit nozīmīgu lomu spēlēja itāļi, piemēram, laika posmā no 1890. līdz 1894. gadam tie bija 42,6% no visiem imigrantiem, kam sekoja 17,7% spāņu. Vācvalodīgo pieplūdums šajā periodā bija salīdzinoši zems — 3,2%. 60. gadu sākumā tika lēsts, ka vācu izcelsmes cilvēku skaits valstī ir aptuveni 15 000. 8% iedzīvotāju ir jauktas rases, bet 4% — [[Āfrika|Āfrikas]] izcelsmes. Vietējie iedzīvotāji, kas dzīvoja kā [[mednieki un vācēji]], tika iznīcināti dažās desmitgadēs 18. gadsimta vidū. Urugvajā ir augsts [[Lasītprasme|lasītprasmes]] līmenis, un tā ir viena no augstākajām Amerikā. Dzīves ilgums ir apmēram 77 gadi. Sociāli ekonomiskajā ziņā Urugvaja ir viena no valstīm ar lielāko kontinenta vidusšķiras īpatsvaru. [[Labklājības valsts]], kuru ļoti ietekmēja Eiropa, nodrošināja samērā līdzsvarotu dzīves līmeni līdz 1960. gadu sākumam. Kamēr migranti spēlēja nozīmīgu lomu Urugvajas vēsturē, tikai 2,3% iedzīvotāju 2017. gadā bija dzimuši ārvalstīs. Lielākās šo cilvēku grupas bija no [[Argentīna|Argentīnas]] (30 000 cilvēku) un [[Spānija|Spānijas]] (20 000). == Galvaspilsēta == Urugvajas galvaspilsēta [[Montevideo]] atrodas [[Laplata (upe)|Laplatas]] līča ziemeļu krastā. Te izvietojušies Urugvajas nozīmīgākie vilnas un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Daudzi iedzīvotāji pārceļas uz dzīvi tuvāk galvaspilsētai: Montevideo 2005. gadā bija 1 370 000 iedzīvotāju, kas ir aptuveni puse no valsts iedzīvotājiem. == Ekonomika == Valsts iekšzemes kopprodukts 2024. gadā bija 82,6 miljardi [[ASV dolārs|ASV dolāri]]. Iekšzemes kopprodukts uz vienu cilvēku 2024. gadā bija 23 088 ASV dolāru. Urugvajā pēc 2023. gada datiem bija 5. augstākais [[Tautas attīstības indekss|HDI]] Amerikas kontinentā un 48. augstākais pasaulē (Latvija ir 41. vietā). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110809113827/http://portal.gub.uy/ Urugvajas valdība portāls] {{Dienvidamerika-aizmetnis}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas valstis]] [[Kategorija:Latīņamerikas valstis]] [[Kategorija:Urugvaja| ]] hwnb546s5jy7ng8ivx95sm9s8atfdih 0 4051 4512919 4512870 2026-08-25T14:53:34Z Biafra 13794 4512919 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gdaņska | official_name = ''Gdańsk'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Photomontage| |color=#ffffff | photo1a = Calle_Dlugie_Pobrzeze,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_06.jpg | photo2a = Corte Artus, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 03.jpg | photo2b = Gdansk Kosciol mariacki5.jpg | photo3a = 7629vik_Gdańsk,_fontanna_Neptuna._Foto_Barbara_Maliszewska.jpg | photo3b = European Solidarity Centre 2015 002.jpg | photo4a = Museum WWII 4.jpg | photo4b = Memorial to Defenders - Westerplatte - Gdansk - Poland - 01 (27474123574).jpg | position = center | spacing = 2 | border = 0 | size = 270 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = POL Gdańsk flag.svg | image_shield = POL Gdańsk COA.svg | pushpin_map = Poland#Pomožes vojevodiste | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1263 | area_total_km2 = 683.0 | population_as_of = 2014 | population_metro = 1235000 | population_urban = 461489 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 22 | lats = 00 | latNS = N | longd = 18 | longm = 38 | longs = 00| longEW = E | elevation_m = 13 | website = {{URL|http://www.gdansk.pl/}} | population_total = 487834 }} '''Gdaņska''' ({{lang-pl|Gdańsk}}, [[Kašūbu valoda|kašūbu]]: ''Gduńsk'', {{val|de|Danzig}}, {{val|la|Gedania}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļos netālu no [[Visla]]s ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], [[Pomožes vojevodiste]]s centrs. Tā ir lielākā Polijas osta un liels rūpniecības centrs. Gdaņska kopā ar [[Gdiņa|Gdiņu]] un [[Sopota|Sopotu]] veido tā saucamo '''Trīspilsētu''' (''Trójmiasto'') ar vairāk nekā {{sk|1000000}} iedzīvotājiem. Pilsēta ar bagātu vēsturi un tradīcijām. Veidojusies kā tirdzniecības osta [[vācieši|vācu]], [[kašūbi|kašūbu]] un [[poļi|poļu]] kultūru mijiedarbībā. Sena [[Hanza]]s pilsēta. Pilsēta, kurā atskanējuši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pirmie šāvieni. Arodbiedrības "[[Solidarnošč]]" rašanās vieta. == Vēsture == Pilsētu vēl pirms [[Prūsijas krusta kari|Prūsijas krusta karu]] sākuma kā [[Pomerānija]]s pakļautībā esošu apmetni ar 1000 iedzīvotājiem pirmoreiz rakstos pieminējis [[Sv. Adalberts no Prāgas]] 997. gadā. Par viņa dzīvi sarakstītajā viduslaiku hronikā (''Vita sancti Adalberti episcopi Pragensis'') tā nosaukta par ''urbs Gyddanzyc''.<ref>Latīniskais hronikas teksta fragments: ''Ipse vero (Adalbertus) adiit primo urbem Gyddanyzc, quam ducis (Palamiorum Bolizlavi) latissima regna dirimentum maris confinina tangunt.'' no [http://books.google.com/books?id=pfc4AAAAMAAJ&q=(Adalbertus)+adiit+primo+urbem+Gyddanyzc&dq=(Adalbertus)+adiit+primo+urbem+Gyddanyzc&pgis=1] [http://www.archive.org/details/beitrgezurbeant00unkngoog www.archive.org] [http://ia331433.us.archive.org/2/items/beitrgezurbeant00unkngoog/beitrgezurbeant00unkngoog.pdf PDF]</ref> [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] Gdaņska kļuva par [[Pomerānijas hercogiste]]s galvaspilsētu. 1224. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1308. gadā, [[Polijas - Brandenburgas karš 14.gs|Polijas-Brandenburgas kara]] laikā pilsētu ieņēma [[Vācu ordenis]], nogalinot gandrīz visus pilsētas iedzīvotājus (gan vāciešus, gan poļus). 1361. gadā Dancigas pilsēta iestājās [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]]. Pilsēta bija ordeņa pakļautībā līdz 1454. gadam. 1440. gadā Danciga, kopā ar [[Toruņa|Toruņu]] (Tornu) un [[Elblonga|Elblongu]] (Elbingu) nodibināja [[Prūsijas konfederācija|Prūsijas konfederāciju]], kura 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni, un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa [[Kazimirs IV|Kazimira IV]]. Sākās [[Trīspadsmitgadu karš]] starp Vācu Ordeni un Poliju, kā rezultātā Gdaņsku iekļāva poļu [[Karaļa Prūsija]]s sastāvā. 15.—17. gadsimtā pilsēta kā galvenā osta [[Visla]]s tirdzniecībai ļoti strauji attīstījās. Pirmos triecienus Gdaņskas labklājībai deva gan [[Trīsdesmitgadu karš]] (1618—1648), gan [[Otrais Ziemeļu karš]] (1655—1660), gan [[Melnā nāve|mēris]] 1709. gadā. Tomēr vislielāko ļaunumu pilsētas attīstībai deva [[Polijas Pirmā dalīšana]] 1772. gadā, kad visa Pomerānija nokļuva [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] sastāvā, jo tas izjauca tirdzniecību pa Vislas upi, kas bija pilsētas labklājības pamats. Danciga tikai 1793. gadā oficiāli kļuva par Prūsijas Karalistes daļu. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā no 1807. gada līdz 1814. gadam Danciga bija [[brīvpilsēta]], līdz atkal nokļuva Prūsijas sastāvā. Pēc [[Vācija]]s sakāves [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] izveidoja [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]], — Dancigas pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Brīvpilsētai veidojās diezgan saspīlētas attiecības ar jauno Polijas valsti. Jau [[Veimāras Republika]] cīnījās par Gdaņskas iekļaušanu Vācijas sastāvā, bet, kad pie varas nāca [[Ādolfs Hitlers]], attiecības ar Poliju tika normalizētas, un īsu brīdi Gdaņska izdevīgi sadarbojās ar Poliju. 1939. gada 1. septembrī plkst. 4:45 pēc vietējā laika no vācu [[Karakuģis|karakuģa]] ''Schleswig-Holstein'', kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz poļu garnizonu [[Vesterplate|Vesterplatē]], kas tiek uzskatīts par Otrā pasaules kara sākumu. Kaut arī Vesterplate turējās septiņas dienas, jau 1939. gada 2. septembrī [[Vērmahts]] ieņēma Gdaņsku. Kara laikā netālu no Gdaņskas tika izveidota [[Štuthofas koncentrācijas nometne]], kurā bez citu tautu piederīgajiem tika ieslodzīti arī vairāki [[Latvieši|latviešu]] pretošanās kustības dalībnieki (piemēram, [[Konstantīns Čakste]], [[Bruno Kalniņš]] un citi [[Latvijas Centrālā Padome|Centrālās Padomes]] darbinieki un [[Kureļa grupa|kurelieši]]). 1945. gadā vācieši sāka evakuēt Gdaņsku. Liela daļa no iedzīvotājiem izbrauca uz [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēzvigu-Holšteinu]]. Kad 1945. gada 30. martā [[Sarkanā armija]] ienāca pilsētā, sākās bezjēdzīgs slaktiņš, kas turpinājās vairākas dienas. Pēc [[Jaltas konference|Jaltas]] un [[Potsdamas konference|Potsdamas konferenču]] lēmumiem, karam beidzoties, Gdaņska tika piešķirta Polijai. Pēc kara liela daļa no vecpilsētas tika atjaunota. Gdaņska kļuva par galveno Polijas ostu un lielu rūpniecības pilsētu, kā arī strādnieku kustības centru. Jau 1970. gadā pilsētā notika strādnieku nemieri, kas beidzās ar cilvēku upuriem un [[Vladislavs Gomulka|Vladislava Gomulkas]] atkāpšanos no amata. 1980. gada augustā Ļeņina vārdā nosauktajā Gdaņskas kuģubūvētavā tika izveidota arodapvienība "[[Solidarnošč]]", ko vadīja rūpnīcas elektriķis [[Lehs Valensa]]. To reizēm uzskata par sākumu komunistiskās iekārtas kraham Eiropā. == Arhitektūra == [[Attēls:Corte Artus, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 01.jpg|thumb|Artusa pagalms ]] Gdaņskas arhitektūru raksturo dažādu Eiropas arhitektūras tradīciju mijiedarbība. Vēsturiskajā pilsētas centrā īpaši nozīmīga ir ķieģeļu [[gotika]], [[renesanse]] un [[baroks]], kā arī Nīderlandes [[Manierisms|manierisma]] ietekme. Šo stilu slāņojums ir viena no Gdaņskas vēsturiskās apbūves raksturīgākajām iezīmēm. Īpaši raksturīgas Gdaņskai ir šauras un augstas tirgotāju dzīvojamās ēkas ar bagātīgi dekorētām fasādēm un izteiksmīgiem zelmeņiem. Šāds apbūves tips vēsturiskajā pilsētas centrā veidojies jau viduslaikos un saglabājies kā nozīmīga pilsētas arhitektūras iezīme. Svētās Marijas bazilika, Galvenais rātsnams un Svētā Jāņa baznīca ir nozīmīgi ķieģeļu gotikas arhitektūras piemēri. Galvenais rātsnams vēlāk tika papildināts ar renesanses elementiem, savukārt tā interjeros būtiski izpaudās Nīderlandes manierisma ietekme. 16. un 17. gadsimtā Gdaņskā plaši izplatījās Nīderlandes renesanse un manierisms. Šo ietekmi īpaši var novērot Zaļajos vārtos, Zelta vārtos, Artusa namā un Lielajā arsenalā. Zaļie vārti tika uzcelti 1564.—1568. gadā un ir viens no nozīmīgākajiem Nīderlandes manierisma pieminekļiem pilsētā. Zelta vārti, kas uzcelti 1612.—1614. gadā pēc Abrahama van den Bloka projekta, ir nozīmīgs Nīderlandes manierisma piemērs. Tie atrodas Karaliskā ceļa sākumā un kopā ar Augstajiem vārtiem un Cietuma torni veido vēsturisko pilsētas nocietinājumu kompleksu. 18. gadsimtā pilsētas arhitektūrā parādījās [[rokoko]] un [[Klasicisms|klasicisma]] elementi. Viens no šī perioda piemēriem ir Uphāgena nams, kura interjerā apvienotas rokoko un agrīnā klasicisma formas. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās Gdaņskas vēsturiskais centrs tika smagi izpostīts. Pēckara laikā tika veikta plaša vēsturiskās apbūves rekonstrukcija, izmantojot saglabājušos arhitektūras fragmentus, vēsturiskās fotogrāfijas, zīmējumus un citus avotus. Rekonstrukcijas gaitā tika atjaunots pilsētas vēsturiskais telpiskais raksturs, tostarp Galvenās pilsētas nozīmīgākās ielas un ēkas. == Demogrāfija == {{Historical populations|1890|120338|1910|170337|1929|256403|1945|139078|1946|117894|1950|194633|1960|286940|1970|365600|1978|442118|1988|464308|2002|461334|2011|460276|2021|486022|2024|488000|footnote=Avoti:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.polskawliczbach.pl/Gdansk |title=Gdaņska (Pomorzes vojevodiste) » kartes, nekustamais īpašums, GUS, naktsmītnes, skolas, REGON, apskates objekti, pasta indeksi, ceļu satiksmes negadījumi, bezdarbs, atalgojums, ienākumi, tabulas, izglītība, demogrāfija}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Demogrāfiskā un profesionālā struktūra un pilsētu iedzīvotāju mājokļu apstākļi 1978.–1988. gadā|url=https://statlibr.stat.gov.pl/exlibris/aleph/a22_1/apache_media/RQ1U9XAX48KJJDQ54QSAFQKQ6AK6GS.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Statistics Poland — Nacionālās tautas skaitīšanas|url=https://bdl.stat.gov.pl/bdl/dane/podgrup/temat/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://polnische-ostsee-urlaub.de/danzig/ |title=Ceļvedis pa Gdaņsku — Polijas Baltijas jūras piekraste |website=polnische-ostsee-urlaub.de |access-date=2025. gada 4. oktobris}}</ref>}} Ap 1600. gadu pilsētas iedzīvotājus vairāk nekā 90 % apmērā veidoja [[vācieši]] un [[Protestantisms|protestantisma]] piekritēji.<ref name="Tighe62">{{cite book|last=Tighe|first=Carl|title=Gdansk: National Identity in the Polish-German Borderlands|publisher=Pluto Press|location=United Kingdom|year=1990|isbn=9780745304748|pages=62}}</ref> Ap 1700. gadu vairāk nekā 80 % iedzīvotāju bija protestanti, aptuveni 10 % bija [[katoļi]], bet mazāku, tomēr nozīmīgu grupu veidoja [[Kalvinisms|kalvinisti]], savukārt [[vācu valoda]] joprojām bija dominējošā valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://amorartis.pl/en/dr-hab-slawomir-koscielak-18th-century-gdansk-a-cooling-star-in-the-firmament-of-the-polish-lithuanian-commonwealthdr/|title=18th century Gdańsk – a cooling star in the firmament of the Polish-Lithuanian Commonwealth: Denominational, ethnic and political structure of the city on the Motława River|last=Kościelak|first=Sławomir|publisher=Fundacja Trinitas Artis|website=AmorArtis|access-date=2025. gada 28. augusts}}</ref> 1816. gadā katoļu īpatsvars bija pieaudzis līdz 23,6 %, savukārt protestanti veidoja 70 % iedzīvotāju.<ref name="Loew136">{{cite book|last=Loew|first=Peter Oliver|title=Gdańsk: Portrait of a City|publisher=Oxford University Press|location=New York|year=2024|page=136|isbn=9780197603864}}</ref> 1890. gadā saskaņā ar Stefana Ramuļta datiem pilsētā bija 92,28 % vāciešu, 0,94 % [[Poļi|poļu]], 4,50 % [[Kašūbi|kašūbu]], 2,11 % [[Ebreji|ebreju]] un 0,17 % citu iedzīvotāju.<ref>{{Cite book|last=Ramułt|first=Stefan|url=https://bc.radom.pl/dlibra/publication/47796/edition/46348|title=Statystyka Ludności Kaszubskiej|year=1899|location=Kraków|publisher=Akademia Umiejętności|pages=121|language=Polish|trans-title=Kašubu iedzīvotāju statistika}}</ref> 1920. gada vēlēšanās 6,5 % iedzīvotāju balsoja par Polijas partiju, savukārt 1923. gadā [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētā]] veiktā tautas skaitīšana liecināja, ka pilsētas robežās 95 % iedzīvotāju runāja vāciski, bet 3,5 % — [[Poļu valoda|poļu]] un [[Kašūbu valoda|kašūbu valodā]].<ref name=":0">{{Cite book|last=Kijeński|first=Tadeusz|url=https://kpbc.umk.pl/Content/212181/Magazyn_309_10_HD_010.pdf|title=Ilu jest Polaków na terenie Wolnego Miasta Gdańska|publisher=Towarzystwo Przyjaciół Nauki i Sztuki w Gdańsku|year=1929|location=Gdańsk|pages=4–10|language=Polish|trans-title=Cik poļu ir Dancigas brīvpilsētā|archive-date=2021. gada 11. novembris|access-date=2025. gada 6. jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111084804/https://kpbc.umk.pl/Content/212181/Magazyn_309_10_HD_010.pdf|url-status=live}}</ref> 1929. gadā poļi un kašūbi veidoja 11 % no Dancigas kopējā iedzīvotāju skaita (23 120 cilvēku no 215 464).<ref name=":0" /> Otrā pasaules kara beigas bija būtisks lūzuma punkts Gdaņskas iedzīvotāju sastāva nepārtrauktībā.<ref>{{cite book|date=1923|title=The Jews of the Free City of Danzig—census of 1923 and 1924|url=https://www.ajcarchives.org/AJC_DATA/Files/1930_1931_8_StatSupplements.pdf|access-date=2022. gada 10. decembris|archive-date=2022. gada 10. decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210162154/https://www.ajcarchives.org/AJC_DATA/Files/1930_1931_8_StatSupplements.pdf|url-status=dead}}</ref> Vācijas pilsoņi sāka masveidā bēgt, [[Sarkanā armija|Padomju Sarkanajai armijai]] virzoties uz priekšu. Bēgšanu izraisīja gan spontāna iedzīvotāju došanās prom, ko veicināja baumas par padomju karaspēka zvērībām, gan organizēta evakuācija, kas sākās 1944. gada vasarā un turpinājās līdz 1945. gada pavasarim.<ref name="Kacowicz100101">Arie Marcelo Kacowicz, Pawel Lutomski, ''Population resettlement in international conflicts: a comparative study'', Lexington Books, 2007, 100.—101. lpp. {{ISBN|0-7391-1607-X}} [https://books.google.com/books?id=ovck_g0xwX0C&dq=expulsion+germans+poland&pg=PA100] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210308061435/https://books.google.de/books?id=ovck_g0xwX0C&pg=PA103&dq=expulsion+germans+poland&lr=&as_brr=3&redir_esc=y#PPA100,M1|date=2021. gada 8. marts}}</ref> Aptuveni 1 % (100 000) no Vācijas civiliedzīvotājiem, kas dzīvoja uz austrumiem no Oderas—Neises līnijas, gāja bojā kaujās pirms Vācijas kapitulācijas 1945. gada maijā.<ref>Spieler, Silke. ed. ''Vertreibung und Vertreibungsverbrechen 1945—1948''. Bericht des Bundesarchivs vom 28. Mai 1974. Archivalien und ausgewählte Erlebnisberichte. Bonn: Kulturstiftung der deutschen Vertriebenen. (1989). {{ISBN|3-88557-067-X}}. 23.—41. lpp.</ref> Vācijas civiliedzīvotāji tika nosūtīti arī uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] kā «reparāciju darbaspēks».<ref>Pavel Polian, ''Against Their Will: The History and Geography of Forced Migrations in the USSR'', Central European University Press, 2003, {{ISBN|963-9241-68-7}}, 286.—293. lpp.</ref>{{sfn|Kamusella|2004|p=28}} Bijušo vāciski runājošo iedzīvotāju vietā ieradās poļi no citām Polijas daļām; pirmie ieceļotāji ieradās 1945. gada martā.<ref name="Curp42">{{cite book|title=A clean sweep?: the politics of ethnic cleansing in western Poland, 1945-1960|first=T. David|last=Curp|publisher=Boydell & Brewer|year=2006|isbn=1-58046-238-3|page=42|url=https://books.google.com/books?id=ARxnK1u_WOEC&pg=PA42|access-date=2009. gada 4. augusts|archive-date=2015. gada 28. janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20150128133042/http://www.google.de/books?id=ARxnK1u_WOEC&pg=PA42|url-status=live}}</ref> 1945. gada 30. martā tika izveidota Gdaņskas vojevodiste kā pirmā Polijas administratīvā vienība Atgūtajās teritorijās.<ref>{{cite book|title=A history of modern Poland: from the foundation of the State in the First World War to the present day|first=Hans|last=Roos|publisher=Knopf|year=1966|isbn=978-91-40-10256-0|url=https://books.google.com/books?id=EfpoAAAAMAAJ&q=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig|access-date=2009. gada 4. augusts|archive-date=2013. gada 8. marts|archive-url=https://web.archive.org/web/20130308120817/http://www.google.de/books?id=EfpoAAAAMAAJ&q=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig&dq=%22recovered+territories%22+gdansk+OR+danzig&lr=|url-status=live}}</ref> 1945. gada 1. novembrī pilsētas robežās joprojām atradās aptuveni 93 029 vācieši.<ref name="Byk">{{cite book|title=The Rehabilitation and Ethnic Vetting of the Polish Population in the Voivodship of Gdańsk after World War II|author=Sylwia Bykowska|publisher=Peter-Lang-Verlagsgruppe|page=116|year=2020|isbn=978-3-631-67940-1}}</ref> Vācu tautības iedzīvotāji pēc tam tika izraidīti uz Vāciju, savukārt vietējiem iedzīvotājiem, kuri deklarēja poļu tautību un tika atzīti par etniskiem poļiem, bija atļauts palikt; saskaņā ar 1950. gada tautas skaitīšanu no 194 633 Gdaņskas iedzīvotājiem 12 % (23 442) bija pirmskara autohtonie Atgūto zemju iedzīvotāji, tostarp 22 213 no pašas Gdaņskas pilsētas, 828 no blakus esošajām Dancigas brīvpilsētas teritorijām un 401 no citām vietām.<ref>{{Cite book|last=Kosiński|first=Leszek|url=https://www.rcin.org.pl/dlibra/publication/50482/edition/33932?language=en|title=Pochodzenie terytorialne ludności Ziem Zachodnich w 1950 r.|publisher=Instytut Geografii PAN|year=1960|location=Warsaw|pages=Tabela 1|language=Polish|trans-title=Rietumu zemju iedzīvotāju teritoriālā izcelsme 1950. gadā}}</ref> Ieceļotājus var iedalīt pēc to izcelsmes: * poļi, kuri bija atbrīvoti no piespiedu darba nacistiskajā Vācijā;<ref name="Cordell168">Karl Cordell, Andrzej Antoszewski, ''Poland and the European Union'', 2000, 168. lpp., {{ISBN|0-415-23885-4}}, {{ISBN|978-0-415-23885-4}}: pirmajos gados minēti 4,55 miljoni</ref><ref name="Hoffmann142">{{Cite book|url=https://books.google.com/books?id=NKcePnPDA1MC|title=Geglückte Integration?|page=142|isbn=9783486645033|last1=Hoffmann|first1=Dierk|last2=Schwartz|first2=Michael|year=1999|publisher=Oldenbourg}}</ref> * repatrianti: poļi, kuri tika izraidīti no teritorijām uz austrumiem no jaunās Polijas un Padomju Savienības robežas. Tas ietvēra arī asimilētās minoritātes, piemēram, Polijas armēņu kopienu;<ref name="Cordell168" /><ref name="Hoffmann142" />; * poļi, tostarp [[kašūbi]], kas pārcēlās no tuvējajiem ciemiem un mazpilsētām;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kaszebsko.com/kaszubi-w-gdansku.html|title=Kašubi Gdaņskā|publisher=[[Kašubu asociācija]]|website=Kaszëbskô Jednota|archive-date=2022. gada 10. decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20221210162155/http://kaszebsko.com/kaszubi-w-gdansku.html|url-status=dead}}</ref> * ieceļotāji no Polijas centrālās daļas, kuri pārcēlās brīvprātīgi;<ref name="Cordell168" /> * ne-poļi, kuri 1947. gadā tika piespiedu kārtā pārvietoti [[Operācija "Visla"|operācijas "Visla"]] laikā. 1947. gadā Polijas valdība īstenoja operāciju, kuras mērķis bija izkliedēt un tādējādi asimilēt tos ukraiņus, kuri vēl nebija izraidīti uz austrumiem, pārceļot viņus uz jauniegūtajām teritorijām. Liels skaits ukraiņu tika piespiedu kārtā pārvietoti no Polijas dienvidaustrumiem. Arī [[baltkrievi]], kas dzīvoja ap [[Bjalistoka|Bjalistoku]], tika mudināti pārcelties uz bijušajām Vācijas teritorijām to pašu iemeslu dēļ. Šāda nepoļu etnisko grupu izkliedēšana visā valstī bija Polijas varas iestāžu mēģinājums likvidēt tādu grupu kā [[Ukraiņi|ukraiņu]], [[Baltkrievi|baltkrievu]] un [[Lemki (tauta)|lemku]] unikālo etnisko identitāti, izjaucot tuvumu un saziņu, kas bija nepieciešama spēcīgu kopienu izveidei;<ref>Thum, 129. lpp.</ref> * [[ebreji]], no kuriem lielākā daļa bija poļu repatrianti no Austrumu pierobežas,<ref>Selwyn Ilan Troen, Benjamin Pinkus, Merkaz le-moreshet Ben-Guryon, ''Organizing Rescue: National Jewish Solidarity in the Modern Period'', 283.—284. lpp., 1992, {{ISBN|0-7146-3413-1}}, {{ISBN|978-0-7146-3413-5}}</ref> [[grieķi]] un slāvu [[maķedonieši]], [[Grieķijas pilsoņu karš|Grieķijas pilsoņu kara]] bēgļi.<ref>{{cite book|editor1=Grzegorz Waligóra|editor2=Łukasz Kamiński|date=2010|title=NSZZ Solidarność, 1980-1989: Wokół Solidarności|url=https://books.google.com/books?id=c_M-AQAAIAAJ&q=grecy%20do%20gda%C5%84ska%20%20wojn%C4%85%20domow%C4%85|location=Warszawa (Varšava)|publisher=Instytut Pamięci Narodowej, Komisja Ścigania Zbrodni Przeciwko Narodowi Polskiemu|page=463|isbn=9788376291765|language=pl|access-date=2021. gada 28. septembris|archive-date=2022. gada 1. februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20220201032230/https://www.google.com.au/books/edition/NSZZ_Solidarno%C5%9B%C4%87_1980_1989_Wok%C3%B3%C5%82_Sol/c_M-AQAAIAAJ?hl=en&gbpv=0&bsq=grecy+do+gda%C5%84ska++wojn%C4%85+domow%C4%85|url-status=live}}</ref> [[Attēls:Gdańsk_population_pyramid.svg|thumb|Gdaņskas iedzīvotāju piramīda 2021. gadā]]Mūsdienās Gdaņskas iedzīvotāju absolūtais vairākums ir [[poļi]]. Vienlaikus pilsētā dzīvo arī dažādu citu tautību pārstāvji. Pēc 20. gadsimta beigām un īpaši 21. gadsimtā Gdaņskas etnisko sastāvu arvien vairāk ietekmē starptautiskā migrācija. Pilsētā dzīvo [[ukraiņi]], [[baltkrievi]] un citu tautību iedzīvotāji. Īpaši nozīmīga ir Ukrainas iedzīvotāju kopiena, kuras skaits ievērojami pieauga pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gadā. Migrācijas rezultātā mūsdienu Gdaņska ir etniski daudzveidīgāka nekā 20. gadsimta otrajā pusē. Arī reliģiskajā ziņā mūsdienu Gdaņska atšķiras no pilsētas vēsturiskā sastāva. Lai gan tradicionāli dominē [[Romas Katoļu baznīca|Romas katoļticība]], pilsētā dzīvo arī [[Pareizticība|pareizticīgie]], [[Protestantisms|protestanti]], [[Islāms|musulmaņi]], [[Jūdaisms|jūdaisma]] piekritēji un citu reliģiju pārstāvji, kā arī cilvēki, kuri sevi ar kādu reliģiju neidentificē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=[https://stat.gov.pl/spisy-powszechne/nsp-2021/nsp-2021-wyniki-ostateczne/tablice-z-ostatecznymi-danymi-w-zakresie-przynaleznosci-narodowo-etnicznej-jezyka-uzywanego-w-domu-oraz-przynaleznosci-do-wyznania-religijnego,10,1.html](https://stat.gov.pl/spisy-powszechne/nsp-2021/nsp-2021-wyniki-ostateczne/tablice-z-ostatecznymi-danymi-w-zakresie-przynaleznosci-narodowo-etnicznej-jezyka-uzywanego-w-domu-oraz-przynaleznosci-do-wyznania-religijnego,10,1.html)|title=Tablice z ostatecznymi danymi w zakresie przynależności narodowo-etnicznej, języka używanego w domu oraz przynależności do wyznania religijnego|publisher=[[Polijas Centrālā statistikas pārvalde]]|access-date=2026. gada 25. augusts}}</ref> == Cilvēki == Gdaņskā (Dancigā) dzimuši: * [[Rihards Abegs]] (''Richard Abegg'', 1869—1910) — vācu ķīmiķis * [[Hermanis Balks]] (''Hermann Balck'', 1897—1982) — vācu ģenerālis * [[Fricis fon Bēlovs]] (''Fritz von Below'', 1853—1918) — vācu ģenerālis * [[Oto fon Bēlovs]] (''Otto von Below'', 1857—1944) — vācu ģenerālis * [[Holgers Cukaijs]] (''Holger Czukay'', 1938) — vācu mūziķis * [[Ādams Kazimežs Čartoriskis]] (''Adam Kazimierz Czartoryski'', 1734—1823) — augstmanis, politiķis un kultūras darbinieks * [[Gabriels Fārenheits]] (''Daniel Gabriel Fahrenheit'', 1686—1736) — vācu fiziķis * [[Alfrēds Flatovs]] (''Alfred Flatow'', 1869—1942) — vācu vingrotājs * [[Ginters Grass]] (''Günter Grass'', 1927—2015) — kašūbu izcelsmes vācu rakstnieks * [[Johanness Hevēlijs]] (''Johannes Hevelius'', 1611—1687) — astronoms * [[Mareks Kamiņskis]] (''Marek Kamiński'', 1964) — ceļotājs * [[Rutka Laskere]] (''Rutka Laskier'', 1929—1943) — holokausta dienasgrāmatu autore * [[Dariušs Mihalčevskis]] (''Dariusz Michalczewski'', 1968) — bokseris * [[Hugo Minsterbergs]] (''Hugo Münsterberg'', 1863—1916) — vācu/amerikāņu psihologs * [[Andžejs Šarmahs]] (''Andrzej Szarmach'', 1950) — futbolists * [[Andreass Šlīters]] (''Andreas Schlüter'', 1659(60)—1714) — vācu arhitekts * [[Johanna Šopenhauere]] (''Johanna Schopenhauer'', 1766—1838) — A.Šopenhauera māte * [[Artūrs Šopenhauers]] (''Arthur Schopenhauer'', 1788—1860) — vācu filozofs * [[Donalds Tusks]] (''Donald Tusk'', 1957) — politiķis * [[Jans de Veriha-Visočanskis]] (''Jan de Weryha-Wysoczanski'', 1950) — skulptors == Apskates objekti == * [[Artura sēta Dancigā|Artura sēta Gdaņskā]] (''Dwór Artusa w Gdańsku'') * [[Gdaņskas bazilika]] (''Bazylika konkatedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Gdańsku'') * [[Gdaņskas rātsnams]] (''Ratusz Głównego Miasta w Gdańsku'') * [[Gdaņskas vecpilsēta]] (''Śródmieście (Gdańsk)'') * [[Neptūna strūklaka]] (''Fontanna Neptuna w Gdańsku'') * [[Olivas klosteris]] (''Opactwo Cystersów w Oliwie'') * [[Vesterplate]] (''Westerplatte'') * [[Visloujsces cietoksnis]] (''Twierdza Wisłoujście'') * [[Zaļie vārti]] (''Brama Zielona'') == Galerija == <gallery> Artus_Court_in_Gdańsk_(3).JPG|Artura sēta Gdaņskā Danzig_im_Juli_2018_012.jpg|Gdaņskas bazilika Ayuntamiento Principal, Gdansk, Polonia, 2013-05-20, DD 05.jpg|Gdaņskas rātsnams Gdańsk,_widok_z_wieży_kościoła_pw._Wniebowzięcia_NMP_(8).JPG|Gdaņskas vecpilsēta Monumento_Neptuno,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-20,_DD_03.jpg|Neptūna strūklaka Palacio_de_Oliwa,_Gdansk,_Polonia,_2013-05-21,_DD_03.jpg|Olivas Vecā pils Westerplatte_barrack.jpg|Vesterplates baraku drupas Twierdza_Wisloujscie.jpg|Visloujsces cietoksnis Gdańsk_Zielona_Brama.jpg|Zaļie vārti </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.terraserver.com/imagery/image_gx.asp?cpx=18.64436762&cpy=54.40280518&res=30&provider_id=340&t=pan Gdaņskas satelītattēls]{{Novecojusi saite}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas pilsētas]] [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes apriņķi]] smdiw3pifs0wccpnacs691xxlu35fbx 0 4202 4512906 3931111 2026-08-25T12:26:20Z Meistars Joda 781 4512906 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gdiņa | official_name = ''Gdynia'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Gdynia Marina.jpg | imagesize = | image_caption = Gdiņas osta | image_flag = POL Gdynia flag.svg | image_shield = POL Gdynia COA.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = Pilsēta ar apriņķa tiesībām | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1926 | area_total_km2 = 135.14 | population_as_of = 2011 | population_total = 249081 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 54 | latm = 30 | lats = 00 | latNS = N | longd = 18 | longm = 32 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 0-205 | website = {{URL|http://www.gdynia.pl/}} }} '''Gdiņa''' ({{val|pl|Gdynia}}, [[kašūbu valoda|kašūbu]]: ''Gdiniô'') ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļos pie [[Baltijas jūra]]s, [[Pomožes vojevodiste|Pomožes vojevodistē]]. Liela Polijas osta. Kopā ar [[Gdaņska|Gdaņsku]] un [[Sopota|Sopotu]] veido tā saukto '''Trīspilsētu''' (''Trójmiasto'') ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotājiem. Līdz 1920. gadiem Gdiņa bija neliels [[kašūbi|kašūbu]] zvejniekciems. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tika nolemts izveidot [[Dancigas brīvpilsēta|Dancigas brīvpilsētu]] (tagad [[Gdaņska]]), bet jaunajai Polijas valstij piešķirt t.s. [[poļu koridors|poļu koridoru]], kurā ietilpa arī Gdiņa. 1920. gada ziemā, sakarā ar saspīlētajām attiecībām ar [[Gdaņska|Dancigu]], Polijas valdība nolēma Gdiņā celt lielu ostu un kara flotes bāzi. Sākās gan ostas, gan pilsētas būvniecība, un 1923. gada 13. augustā ostā ienāca pirmais kuģis. Līdz 1938. gadam Gdiņa kļuva par lielāko un modernāko ostu Baltijas jūrā. [[Vācieši|Vācu]] okupācijas laikā pilsētas nosaukums bija '''Gotenhāfene''' (''Gotenhafen''). 1945. gada 30. janvārī no Gdiņas (Gotenhāfenes) pēdējā braucienā devās kuģis ''[[Wilhelm Gustloff (kuģis)|Wilhelm Gustloff]]''. [[1970. gada decembra protesti Polijā|1970. gada protestu]] laikā 17. decembrī armija šāva uz strādniekiem, kuri kāpa ārā no vilciena, nogalinot vairākus desmitus cilvēku. == Cilvēki == Gdiņā dzimuši: * [[Adams Darskis]] (''Adam Darski'', 1977), [[mūziķis]]; * [[Maikls Klims]] (''Michael Klim'', 1977), [[Austrālija]]s [[peldētājs]]; * [[Stēfans Līvs]] (''Stefan Liv'', 1980—2011), [[hokejists]], [[Zviedrijas hokeja izlase]]s dalībnieks; * [[Monika Pireka]] (''Monika Pyrek'', 1980), [[kārtslēcēja]]; * [[Anna Rogovska]] (''Anna Rogowska'', 1981), [[kārtslēcēja]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polijas pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes pilsētas]] [[Kategorija:Pomožes vojevodistes apriņķi]] f17q4ay20g7oyl5ihvzbnkz682bd3xh 0 5421 4512909 4495443 2026-08-25T12:54:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512909 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Rēzekne (nozīmju atdalīšana)|Rēzekne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rēzekne | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Rezekne castle - panoramio.jpg |caption1 = [[Rēzeknes pilskalns]] |image2 = Rėzeknė Cathedral.jpg |caption2 = [[Rēzeknes katedrāle]] |image3 = Embassy of Latgale GORS (3).jpg |caption3 = [[Latgales vēstniecība "Gors"]] |image4 = Monument Vienoti Latvijai 2011-04-17.jpg |caption4 = [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"]] |image5 = Cerkiew św. Mikołaja w Rzeżycy.jpg |caption5 = [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] }} | image_flag = Flag of Rēzekne.svg | flag_link = Rēzeknes karogs | flag_size = | image_shield = Coat of Arms of Rēzekne.svg | shield_link = Rēzeknes ģerbonis | shield_size = | image_blank_emblem = Logo of Rēzekne.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LVA}} | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] | established_title2 = Dibināta | established_date2 = [[1285]]. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = no [[1773]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Rēzekne, Rēzne}}<br />{{val|de|Rositten}}<br />{{val|pl|Rzeżyca}}<br />{{val|ru|Режица}} | government_type = [[Rēzeknes dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Tutins]] ([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]]) | area_total_km2 = 17.48 | area_land_km2 = 16.74 | area_water_km2 = 0.74 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rēzekne}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 7 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 30 | lats = 23 | latNS = N | longd = 27 | longm = 19 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 158.2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-46(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 646 | website = [http://www.rezekne.lv/ www.rezekne.lv] | footnotes = | official_name = Rēzeknes valstspilsēta }} '''Rēzekne''' ({{val|ltg|Rēzekne}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā atrodas [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes ielejā [[Latgale]]s vidienē. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi" — šī nozīme atspoguļota arī pilsētas [[Rēzeknes ģerbonis|ģerbonī]], kura pamatā ir [[Latgale|Latgales kultūrvēsturiskā novada]] ģerbonis, bet pie tā sirds — vairogs [[Latvija]]s valsts karoga krāsās. 2022. gadā pilsētā dzīvoja 26 481 iedzīvotājs.<ref name="iedz skaits" /> Iedzīvotāju blīvums ir {{Pop density|26481|17.48|km2|prec=1}} (otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas). Pēdējo simt gadu laikā iedzīvotāju skaits pieauga aptuveni 4 reizes, tomēr kopš [[1990. gadi]]em vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties. Ja 1990. gadā pilsētā dzīvoja 43,2 tūkstoši iedzīvotāju, tad 2022. gadā to skaits bija samazinājies vairāk nekā par 16000. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rēzeknes vēsture}} [[Attēls:Burg Rossitten.jpg|280px|thumbnail|right|1889. gada [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes pilskalna]], nocietinājumu un aizsarggrāvju rekonstrukcija]] Nosaukumu pilsēta ieguva no [[Rēzeknes upe]]s, kuras līkumainais posms ar tās stāvkrastiem Rēzeknes pilskalna apkārtnē bija apdzīvots kopš aizvēsturiskiem laikiem. Pirms [[Livonijas krusta kari]]em šeit atradās [[latgaļi|latgaļu]] pilskalns ar nocietinātu koka pili. Pirmo reizi Rēzekne rakstos minēta 1285. gadā, ar nosaukumu "Rossitten", kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Vilhelms Šurborgs]] Rēzeknes pilskalnā uzcēla ordeņa cietoksni. 1575. gadā Rēzeknes pils apkārtnē bija 500 iedzīvotāji. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievi pili nopostīja un iedzīvotājus aizveda gūstā. Pēc kara Rēzekne bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Rēzekni anektēja [[Krievijas Impērija]], un 1773. gadā tā ieguva apriņķa pilsētas tiesības. [[Attēls:Rezekne 19gs.PNG|280px|thumbnail|right|Pašreizējā [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Rezeknes katedrale upe.PNG|250px|thumbnail|right|Skats uz [[Rēzeknes katedrāle|Rēzeknes katedrāli]] no Dārzu ielas tilta. [[1920. gadi]]. Glezna, akvarelis]] 19. gadsimtā, pateicoties 1836. gadā uzbūvētajai Pēterburgas-Varšavas šosejai un 1861. gadā atklātajai [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijai]], strauji pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits. Kad 1901. gadā tapa [[dzelzceļa līnija Ventspils-Ribinska]], Rēzekne kļuva par svarīgu ceļu krustpunktu un pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus. Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress]], kas lēma par Latgales pievienošanos pārējai Latvijai. Pēc [[LSPR]] valdības spēku atkāpšanās uz Latgali Rēzekne no 1919. gada jūlija līdz [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumam 1920. gada janvārī bija Padomju Latvijas valdības pagaidu mītne. Pēc Pirmā pasaules kara Rēzekne kļuva par Latgales izglītības un kultūras centru. Zemes trūkuma dēļ laukos daudzi jaunieši pārcēlās uz dzīvi pilsētā, lai iestātos kādā no Rēzeknes augstskolām. Pilsētā darbojās galvenokārt vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kā arī nelieli metālapstrādes, kokrūpniecības un poligrāfiskās rūpniecības uzņēmumi, tomēr galvenā pilsētas loma bija būt par Latgales kultūras, izglītības un garīdzniecības centru. Šajā laikā pilsētā tika uzcelta komercskola, skolotāju institūta jaunā ēka, pasts, pašreizējais kultūras nams (tolaik — tautas pils) otra [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]], vairākas skolas, atklāts jauns [[Atbrīvošanas alejas tilts|dzelzsbetona tilts]], viesnīca un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. 1939. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzcelts [[piemineklis "Vienoti Latvijai"|Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai"]] (''Māras piemineklis''), kas ir kļuvis par pilsētas simbolu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā]] 1944. gada 6.—7. aprīlī [[Padomju Savienība|PSRS]] kara aviācija iznīcināja apmēram 65% no visām pilsētas ēkām,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> turklāt īpaši smagus postījumus piedzīvoja dzīvojamie rajoni, tajā skaitā tika sagrautas sabiedriskās ēkas, piemēram, pilsētas valdes ēka, kultūras nams, pasts, skolotāju institūts, slimnīca u.c. Kara postījumos nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Tika sagrauti visi tilti pāri [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upei]]. Pēckara gados kopējais aprēķinātais zaudējums bija 450 miljoni rubļu. Pilsētas atjaunošanas darbos iesaistījās vietējie iedzīvotāji, tika noorganizēts celtniecības kantoris, bet strādnieki, kādreizējie amatnieki un būvnieki tika meklēti pat laukos. Pirmajos pēckara gados no gruvešu paliekām atjaunoja tikai dažas sagrautās ēkas. Sešus gadus pēc kara beigām Rīgas — Maskavas dzelzceļa otrā pusē izveidoja iekšdedzes dzinēju remonta darbnīcas, kas 1963. gadā tika pārveidotas par [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca|slaukšanas iekārtu rūpnīcu]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēki. Netālu no tās 1957. gadā uzcēla tam laikam modernāko [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|piena konservu kombinātu]] Baltijā. Tas viss radīja apstākļus, ka bija nepieciešams aizvien jauns darbaspēks, kas atkal tika meklēts visā PSRS teritorijā. Savukārt strādniekiem bija nepieciešama dzīvesvieta. Līdz ar to uzcelto rūpnīcu tuvumā cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Tā neilgā laikā otrpus dzelzceļam radās pilnīgi jauns pilsētas rajons, kas tika nosaukts par [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajonu]]. Lai līdz tam nokļūtu, bija jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Lai būtu iespējama jaunu ēku celtniecība, blakus ''Piena konservu kombinātam'' sāka ražot dzelzsbetona konstrukcijas, bet pie Ančupānu kalnu karjeriem 1959. gadā tika uzcelta [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīca]]. Tādējādi 1960. gados radās visi nosacījumi, lai veiksmīgi uzsāktu piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību (pirmās tika celtas 316 un 318 sērijas ''Hruščovkas''), kurām būvmateriāli tika saražoti turpat pilsētā un tās tuvumā. Tā bija centralizēti izplānota "slēpta" pamatnācijas asimilēšana, vispirms radot nosacījumus pēc darbaspēka nepieciešamības, tad to ievedot, tādējādi padarot iedzīvotāju nacionālo sastāvu daudzveidīgāku. Šāda politika tika veikta arī citās LPSR pilsētās, sevišķi lielajās, bet Rēzeknē tā īstenojās visspilgtāk. 1972. gadā aiz ''Piena konservu kombināta'' tika uzcelti PSKP XXIV kongresa elektrisko būvinstrumentu ražošanas cehi (vēlāk rūpnīca ''[[REBIR]]''), aiz tās uzcēla augstāko Rēzeknes celtni — [[Rēzeknes labības produktu kombināts|Labības produktu kombinātu]], bet starp abām rūpnīcām pēc neilga laika tapa [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]]. Paralēli rūpnīcu celtniecībai notika arī visplašākā Rēzeknes dzīvojamo namu rajona (Ziemeļu rajons) būvniecība. 1981. gadā Ziemeļu rajonu ar pārējo pilsētu savienoja viadukts.<ref>Kūkojs, A. 1985. Septiņkalne. Rēzeknei — 700. Rīga, Avots. 104 — 108. lpp.</ref> Arī [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] ap viadukta estakādēm tika uzcelti daudzstāvu namu kvartāli. Rēzekne izveidojās par lielu rūpniecības pilsētu, lielākajās rūpnīcās strādājošo skaits sasniedza 3000. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības atgūšanas]], PSRS radītie rūpniecības uzņēmumi, nespējot izturēt konkurenci un Krievijas krīzes laikā zaudējot NVS tirgu, tika likvidēti. 21. gadsimta sākumā pilsēta sāka saimnieciski atkopties, veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi un ar [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem tika rekonstruēta vai pilnīgi no jauna izbūvēta infrastruktūra un sabiedriskās ēkas. 2000. gadu vidū Rēzeknē aizsāka vērienīgus projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0|title=Projekti — Rēzeknes pilsētas portāls|access-date={{dat|2012|09|10||bez}}|archive-date={{dat|2012|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120830051110/http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0}}</ref> 2013. gada pavasarī ekspluatācijā nodeva jauno [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāli]], kas ir pirmā jaunuzbūvētā akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr līdz ar to pieauga pilsētas parādsaistības, kuras 2020. gados bija sasniegušas atļauto slieksni — 20% jeb piekto daļu no pamatbudžeta ieņēmumiem un pilsētas vadība nevēlējās pāriet uz ekonomiju.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2025/05/ka-rezekne-nonaca-lidz-bankrotam/|title=Kā Rēzekne nonāca līdz bankrotam {{!}} Re:Baltica|access-date=2025-05-31|date=2025-05-28|language=lv-LV}}</ref> 2023. gada beigās tika atklāti viltojumi pilsētas budžetā, kā rezultātā atstādināja pilsētas mēru [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševiču]]. 2024. gada vidū [[Saeima]] atlaida arī pilsētas domi un iecēla pagaidu administrāciju.<ref name=":2" /> 2025. gadā Rēzekne bija parādsaistību līdere Latvijā. 2025. gada vasarā vēlēšanu rezultātā Bartaševičs atgriezās mēra amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8291930/vietnieki-un-padomnieki-rezeknes-meram-bartasevicam-iedzivotaji-satraukti-par-izskerdibu|title=Vietnieki un padomnieki Rēzeknes mēram Bartaševičam – iedzīvotāji satraukti par izšķērdību|website=Latvijā|access-date=2025-08-11|date=2025-07-23|language=lv}}</ref> == Ģeogrāfija == === Atrašanās vieta === Rēzekne atrodas Latvijas austrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskā novada centrā. Fizioģeogrāfiski pilsēta izvietojusies Latgales augstienes ziemeļu nogāzē, Rēzeknes pazeminājumā, nozīmīgu starptautisku transporta maģistrāļu (dzelzceļa un autoceļu) — [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s un [[Rīga]]s—[[Maskava]]s — krustpunktā. Attālums līdz galvaspilsētai [[Rīga]]i ir 242 km, līdz [[Sanktpēterburga]]i — {{nobr|450 km}}, līdz [[Maskava]]i — {{nobr|685 km}}, bet līdz [[Varšava]]i — {{nobr|860 km}}. Administratīvi Rēzekne ir viena no Latvijas valstspilsētām. Lai gan pilsēta atrodas [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] centrālajā daļā, tā nav administratīvi pakļauta novadam, bet ir atsevišķa administratīvā vienība. === Platība un zemes izmantojums === Rēzeknes pilsētas platība ir 1748,0 ha (aptuveni 18 km²). No tās apbūvētās teritorijas aizņem 1211,0 ha, zaļie apstādījumi un meži — 214 ha, lauksaimniecības zemes — 232,0 ha, bet ūdeņi — 74,0 ha. Pēc iedzīvotāju blīvuma, Rēzekne ir otrā apdzīvotākā pilsēta Latvijā - 1 514,9 cilvēki uz 1 km², to šajā rādītājā apsteidz vien [[Rīga]]. === Reljefs un ģeoloģija === Kvartāra nogulumu biezums zem pilsētas svārstās no 50 līdz 100 m, bet pamatiežu virsmas augstums pārsniedz 100 m virs jūras līmeņa. Pilsētas reljefs ir paugurains — augstākā vieta sasniedz aptuveni 160 m, bet zemākā — ap 130 m virs [[Baltijas jūra]]s līmeņa. Tradicionāli uzskata, ka Rēzekne izvietojusies uz septiņiem pakalniem.{{nepieciešama atsauce}} === Klimats === Rēzekne atrodas mitrā kontinentālā klimata zonā, Latvijas agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā. Raksturīgs hidrotermiskais koeficients ir 1,5–1,7, un šādos apstākļos veidojas mēreni mitras augsnes ar smilts un smilšmāla litoloģisko sastāvu.<ref>Rudovics, A.; Rudovica, T. (1993). ''Latvijas fiziskā ģeogrāfija''. Rīga: Zvaigzne ABC.</ref> Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir aptuveni +4,7 °C. [[janvāris|Janvārī]] tā ir ap −7 °C, bet [[jūlijs|jūlijā]] — ap +17 °C. Absolūtais [[temperatūra]]s minimums (−39 °C) novērots janvārī un februārī, bet absolūtais maksimums (+34 °C) — jūlijā. Vidējais atkušņa iestāšanās datums pavasarī ir [[30. marts]], savukārt pirmās rudens salnas parasti novēro no [[15. novembris|15. novembra]]. Dienu skaits gadā ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 °C ir aptuveni 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir ap 639 mm. [[Ziema|Ziemā]] bieži novērojama [[migla]], puteņi un kailsals. === Hidrogrāfija === Cauri pilsētai austrumu—rietumu virzienā tek [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upe]], kas veido izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā un lokveidā aptver [[Centra rajons (Rēzekne)|pilsētas centru]]. Platākais upes posms atrodas lejpus [[Stacijas tilts|Stacijas ielas tilta]] līdz Dzirnavu ielas tiltam, kur agrāk atradusies aizsprosta ūdenskrātuve. Pilsētas teritorijā [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upē]] ietek [[Kovšupe]], kas savieno upi ar [[Rēzeknes ezers|Kovšu ezeru]] — lielāko pilsētas ūdenstilpi (22 ha). Pavasara palu laikā upes palienes mēdz applūst, vietām appludinot tuvākās teritorijas. 2011. gadā pilsētas centrā tika veikti upes krastu nostiprināšanas un labiekārtošanas darbi. == Iedzīvotāji == Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāji. 20. gadsimtā līdz ar rūpniecības attīstību pieauga pilsētnieku skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikai-100/iedzivotaji-pilsetas-un-uz-laukiem|title=Iedzīvotāji pilsētās un uz laukiem {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csb.gov.lv|access-date=2020-09-14}}</ref> 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13 tūkstošus, galvenokārt pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam un blīvumam Rēzeknes apriņķī (158 183 iedzīvotāji 1938. gadā).<ref>Turlajs, J. 2005. Latvijas Vēstures Atlants. Rīga, "Jāņa Sēta". 47. lpp.</ref> Pēc Otrā pasaules kara sagrautās pilsētas atjaunošanai ieveda darbaspēku no PSRS republikām, jaunajiem Rēzeknes iedzīvotājiem bija nepieciešami dzīvokļi, tādēļ cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s iedzīvotāju skaits Rēzeknē samazinājās no 41 tūkstoša 1991. gadā līdz 32 tūkstošiem 2012. gadā. Negatīvās iedzīvotāju skaita bilances galvenais iemesls ir negatīvais [[dabiskais pieaugums]], ko pastiprina arī negatīvais migrācijas saldo. Šie abi faktori rada izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā. Kopš 1990. gadu vidus emigrācija pārsniedza imigrāciju un, tā kā šo negatīvo bilanci nespēja labot dzimstības rādītāji, iedzīvotāju skaits pilsētā kopš 1991. gada samazinās. Tā kā emigranti galvenokārt ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā, tas palielina arī [[demogrāfiskā slodze|demogrāfiskās slodzes]] līmeni pilsētā. 2013. gadā Rēzeknē bija 4558 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 2347 bija vīrieši un 2211 sievietes. Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 21 471 iedzīvotājs, no kuriem 10 265 bija vīrieši un 11 206 sievietes. Savukārt 7013 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 62 gadiem) — no tiem 2253 vīrieši un 4760 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329095709/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref> Tātad darbaspējas vecumā bija 65% pilsētas iedzīvotāju. Demogrāfiskās slodzes līmenis Rēzeknē 2013. gadā bija apmēram 649,8 darbaspējas vecuma iedzīvotāji uz 1000 iedzīvotājiem. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/</ref> | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|754 |1840|1100 |1852|1340 |1863|3400 |1897|10795 |1905|16842 |1914|22800 |1925|12620 |1935|13139 |1943|11649 |1947|9541 |1959|21429 |1970|30803 |1979|37225 |1989|42477 |1991|43156 |1997|41464 |1999|40557 |2005|36800 |2008|35126 |2010|33456 |2012|31401 |2015|29317 |2017|28174 |2019|27820 |2021|26839 |2023|26378 |2025|26429 }} Latvijas pilsoņu īpatsvars Rēzeknē kopš 2012. gada ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 28 282 Latvijas pilsoņi (91,8% no kopējā skaita), 2071 [[Latvijas nepilsoņi]] (6,7%) un 388 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,3%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 24 654 Latvijas pilsoņi (93,3%), 1139 Latvijas nepilsoņi (4,3%) un 311 Krievijas pilsoņi (1,2%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>28 282</small><br />(91,8%) | <small>27 775</small><br /> | <small>27 163</small><br /> | <small>26 576</small><br /> | <small>25 978</small><br /> | <small>25 509</small><br /> | <small>25 587</small><br /> | <small>25 333</small><br /> | <small>25 241</small><br /> | <small>24 993</small><br /> | <small>24 664</small><br /> | <small>24 949</small><br /> | <small>24 822</small><br /> | <small>24 654</small><br />(93,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2071</small><br />(6,7%) | <small>1983</small><br /> | <small>1857</small><br /> | <small>1768</small><br /> | <small>1695</small><br /> | <small>1597</small><br /> | <small>1540</small><br /> | <small>1468</small><br /> | <small>1391</small><br /> | <small>1334</small><br /> | <small>1278</small><br /> | <small>1236</small><br /> | <small>1187</small><br /> | <small>1139</small><br />(4,3%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>388</small><br />(1,3%) | <small>372</small><br /> | <small>393</small><br /> | <small>418</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>407</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>404</small><br /> | <small>397</small><br /> | <small>378</small><br /> | <small>372</small><br /> | <small>349</small><br /> | <small>341</small><br /> | <small>311</small><br />(1,2%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc 1897. gada [[Krievijas Impērija]]s pirmās tautas skaitīšanas datiem, kad Rēzeknē bija tikai desmit tūkstoši iedzīvotāju, [[Latvijas ebreji|ebreju]] bija vairāk kā puse (60%) no visiem iedzīvotājiem. Dažādās Rēzeknes apkaimēs vēsturiski veidojās atšķirīgs etniskais sastāvs. Tā pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]], kas 19. gadsimta beigās bija pilsētas centrs un kurā daļēji saglabājusies vēsturiskā mūra ēku apbūve, līdz Pirmajam pasaules karam bija galvenokārt [[Latvijas ebreji|ebreju]] apdzīvots, sevišķi gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]], kur ebrejiem piederēja daudz veikalu. Šeit atradās [[sinagoga]]s (mūsdienās saglabājusies tikai viena — [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Zaļā sinagoga]]). Tajā laikā [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] dzīvoja katoļi un pareizticīgie, respektīvi — [[latvieši]] un [[krievi]], bet [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] un [[Vipinga]] bija ārpus pilsētas administratīvajām robežām un tajos nebija blīvas apbūves, bet gan apstrādāti zemnieku lauki. 1925. gadā pilsētā gandrīz vienlīdzīgās proporcijās iedzīvotāju etniskajā sastāvā dominēja latvieši (4348, 34% no iedzīvotājiem), krievi (3034) un ebreji (3911), bet poļu skaits bija gandrīz 10% (1112) no pilsētas iedzīvotājiem. Tātad šajā laikā nevienas tautības pārstāvji neveidoja pusi no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Rēzekne bija multietniska un multikulturāla pilsēta. [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Ebreju Rēzekne|Rēzeknes ebrejus]] gandrīz pilnīgi iznīcināja, [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltieši izceļoja]] uz Vācijas okupēto Polijas daļu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada jūlijā pilsētas bombardēšanas dēļ aizgāja bojā ap 100 iedzīvotāju. 1949. gada 25. [[Marta deportācijas|marta deportācijā]] izsūtīja 23 iedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācija. Rēzeknes apriņķis, Rēzekne|last=|first=|access-date=2020-09-14|date=}}</ref> Pēc [[CSP]] iedzīvotāju reģistra datiem 2025. gadā latviešu skaits (12 707, 48,1%) Rēzeknē pārsniedza krievu skaitu (10 669, 40,4%), pārējie bija [[poļi]] (517), [[ukraiņi]] (505) un [[baltkrievi]] (368). 1659 iedzīvotāji piederēja citai etniskajai grupai vai savu piederību konkrētai tautībai nenorādīja. {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1897. līdz 2023. gadam<ref>Iedzīvotāju skaits pēc tautības Rēzeknē 2011., 2015. un 2019. gada sākumā. Centrālā Statistikas Pārvalde. https://data1.csb.gov.lv:443/sq/33227</ref>'''<ref name=":1" /> | rowspan="13" | [[Attēls:Tautibas Rezekne timeline.PNG|Līkņu diagrammā redzams, kā laika periodā no 1897. līdz 2020. gadam mainījies attiecīgajai etniskajai grupai piederīgo skaits.|300px]] |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! un citi |- | 1897.|| 10795|| 828|| 2444|| 100|| 3|| 895|| 4|| 6442|| 7|| 1|| 66|| 0|| 5 |- | 1920.|| 9997|| 1924|| 2469|| 126|| nez.|| 1231|| 38|| 4148|| nez.|| 5|| 30|| nez.|| 26 |- | 1925.|| 12620|| 4348|| 3034|| 38|| nez.|| 1112|| 32|| 3911|| nez.|| 9|| 94|| nez.|| 42 |- | 1930.|| 12680|| 4603|| 2977|| 181|| nez.|| 1209|| 8|| 3577|| nez.|| 9|| 84|| nez.|| 32 |- | 1989|| 42477|| 15839|| 23379|| 862|| 673|| 1166|| 102|| 211|| 14|| 16|| 35|| 32|| 148 |- | 2000.|| 39233|| 16710|| 19873|| 680|| 494|| 1056|| 84|| 107|| 17|| 19|| 37|| 27|| 129 |- | 2011|| 33422|| 14793|| 14891|| 510|| 413|| 801|| 71|| nez.|| 27|| 14|| 25|| nez.|| 877 |- | 2015|| 29317|| 13486|| 13027|| 451|| 364|| 692|| 60|| nez.|| 29|| 7|| 22|| nez.|| 1179 |- | 2019|| 27820|| 13086|| 11815|| 400|| 334|| 608|| 51|| nez.|| 34|| 5|| 21|| nez.|| 156 |- |2023 |26378 |12504 |10772 |386 |474 |524 |48 |23 |25 |8 |nez |nez |1614 |} {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rēzeknē 2023. gadā.'''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=18.11.2023}}</ref> | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart|radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 12504: Latvieši : green | slice 2 = 524 : Poļi : yellow | slice 3 = 474 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 386 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 48 : Lietuvieši : violet | slice 6 = 25 : Romi (čigāni) : pink | slice 7 = 23 : Ebreji : blue | slice 8 = 8 : Igauņi : grey | slice 9 = 1614 : Cita un neizvēlēta : black | slice 10 = 10772 : Krievi : red |hide group legends=yes | percent = true}} kopā 26 378 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Poļi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|violet|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|blue|Ebreji}} {{legend|grey|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 47,4% | style="text-align:center;" | 12 504 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 40,8% | style="text-align:center;" | 10 772 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,0% | style="text-align:center;" | 524 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,8% | style="text-align:center;" | 474 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 386 |- | [[Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 48 |- | [[Romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 25 |- | [[Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 8 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,1% | style="text-align:center;" | 1 614 |} [[Attēls:Skvers Rezekne.jpg|190px|thumbnail|Skvērs pie [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|pareizticīgo baznīcas]]]] Mūsdienās Rēzeknes [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] ir tipisks daudzdzīvokļu namu un rūpniecības rajons (dzīvojamo apbūvi no rūpnieciskās atdala [[Atbrīvošanas aleja]]). Lielāko daļu no Ziemeļu rajona iedzīvotājiem veido [[Latvijas krievi|krievi]], kas daļēji tika ievesti no citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām republikām]], daļēji kopā ar latviešiem un latgaliešiem pārcēlās no laukiem kā rūpnīcu darbinieki<ref name=":0" /> un tika izmitināti jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos. Šeit atrodas [[Rēzeknes 6. pamatskola]]. Pilsētas [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajons]] pēc etniskā sastāva ir viens no "krāsainākajiem". Daudzdzīvokļu namos lielu īpatsvaru sastāda krievi, bet tajos dzīvo arī latviešu ģimenes, kas dzīvokļus ieguvušas privatizācijas rezultātā pēc 1990. gada. Centra rajonā uz austrumiem no [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielas]] ir galvenokārt privātmāju apbūve. Šie zemesgabali jau pirms Otrā pasaules kara piederējuši [[latvieši]]em, kuri pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atguva savas likumīgās tiesības uz mājām. Daļa privātmāju pieder krieviem, kuri paši vai viņu vecāki šeit dzīvojuši jau pirms Otrā pasaules kara. [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajona]] lielāko daļu aizņem pirms Pirmā pasaules kara būvētās privātmājas, pašreizējie privātmāju iedzīvotāji ir pirmskara (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]) rēzekniešu pēcteči, kas īpašumus mantojuši. Pavisam neliela daļa ir pārpirktu īpašumu. Šeit ir liels skaits latviešu, bet dzīvo arī krievi un ir vēl saglabājusies skaitliski neliela vēsturiskā ebreju kopiena. Mikrorajona dienvidu daļā, pie [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Vecticībnieku lūgšanas nama]] ap to esošajās ieliņās dzīvo krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena. [[Vipinga|Vipingā]] daudzdzīvokļu namos ir līdzīgs latviešu un krievu skaits. Izteikts latviešu īpatsvars ir [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes ielas]] un [[Parka iela (Rēzekne)|Parka ielas]] rajonā. Šo var uzskatīt par vienu no latviskākajiem pilsētas rajoniem. == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == [[Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|thumb|280px|[[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]] ir viena no Rēzeknes atpazīstamākajām ēkām un augstākais dievnams pilsētā]] [[Attēls:Rezekne Bolsjaja lucin ulNr2.jpg|thumb|280px|[[Latgales iela (Rēzekne)|Lielā Ludzas iela]] ar [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|katoļu katedrāles]] torņiem tālumā 19./20. gadsimta mijā]] [[Attēls:Rēzeknes komercskola.png|thumb|280px|Rēzeknes komercskola (1928), sagrauta Otrā pasaules kara laikā]] [[Attēls:Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē pirms 1940.jpg|thumb|280px|Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē (pirms 1940).]] [[Attēls:Latgolas Tautas pils.jpg|thumb|280px|[[Latgolas Tautas pils]] (1934).]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumā]] Otrajā pasaules karā 1944. gada jūlijā pilsētu gandrīz pilnībā nopostīja. Rēzeknes Dienvidu daļā daļēji saglabājusies 19. gadsimta sākuma vēsturiskā apbūve gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]]. Ievērojami apskates objekti ir piecas vēsturiskās Rēzeknes baznīcas, pilskalns, piemineklis [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|''Vienoti Latvijai'']]. Modernisma stilā ieturētas jaunākās pilsētas būves — Rēzeknes koncertzāle [[Latgales vēstniecība "Gors"|''Gors'']] un skolēnu interešu izglītības centrs [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs|''Zeimuļs'']]. Vecākā pilsētas daļa atrodas uz dienvidiem no [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]], kur Latgales ielā saglabājušās atsevišķas 18. gadsimta vēsturiskās celtnes. Līdzās [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|Jēzus Sirds katedrālei]] atrodas [[1780]]. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder [[Rēzeknes—Aglonas diecēze]]i un tajā atrodas [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]]. Rēzeknes jaunās daļas (no Rēzeknes upes uz ziemeļiem — tagadējais pilsētas centrs) izbūve attiecas galvenokārt uz 19. gadsimta 2. pusi. Pēc [[Polijas dalīšanas]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija]]s valdība nolēma veicināt anektēto zemju ātrāku integrāciju impērijas sastāvā, tādēļ var teikt, ka Rēzeknes pārbūvi 19. gadsimta vidū drīzāk noteica politiski ideoloģiski apsvērumi nekā ekonomiska nepieciešamība. 1835. gadā [[Vitebskas guberņa]]s mērnieks A. Mazalovskis izstrādāja Rēzeknes ģenerālplānu. Augstienē uz ziemeļiem no vecās pilsētas tika projektēta pilnīgi jauna apbūve ar regulāri taisnstūrainu ielu tīklu. Šīs t.s. Augšpilsētas ģeometriskajā centrā paredzēja novietot Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas [[pareizticība|pareizticīgo baznīcu]] (pie tagadējā "Vienoti Latvijai" pieminekļa), dažādas sabiedriskās ēkas un izmitināt vienīgi kristiešus, [[ebreji|ebrejus]] atstājot vecajās dzīvesvietās. Viens no projekta mērķiem bija veicināt pareizticīgo baznīcas ietekmi uz [[vecticībnieki]]em, kurus paredzēja novietot jaunajā pilsētas daļā, pārceļot tos "no attālām, policijas uzraudzībai nepieejamām vietām". 1836. gadā Krievijas Impērijas valdība Rēzeknes pārbūves projektu apstiprināja un veicināja tā īstenošanu. 1846. gadā Rēzekni apmeklēja imperators [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] un "atrada par nepieciešamu dod šai pilsētai celtnieciskā ziņā pienācīgu izskatu". Saskaņā ar nolikumu par Rēzeknes pilsētas izbūvi tika izveidota īpaša Rēzeknes pilsētas izbūves komiteja. Komitejas darba sākumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas ģenerālais plāns, ko apstiprināja 1847. gadā. No iepriekšējā 1836. gada plāna tas atšķīrās vienīgi ar to, ka bija detalizēta apbūve ap centrālo laukumu, paredzot tur vietu tiesu iestādēm, veikaliņiem u.c. būvēm, kā arī publiskam dārzam starp [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]] un upīti. Ik gadus Rēzeknē uzcēla ne vairāk kā 4—5 dzīvojamās mājas. Sākumā jaunajā pilsētas daļā aizliedza dzīvot ebrejiem, bet viņi drīkstēja tur celt ēkas un tās izīrēt. 1851. gadā viņiem atļāva arī dzīvot savās ēkās, izņemot laukumā ap pareizticīgo baznīcu. 19. un 20. gadsimta mijā jaunā apbūve sāka pakāpeniski un stihiski izplesties aiz plānā norādītajām robežām. Guberņas mērnieks Svirskis 1901. gadā izstrādāja jauno ģenerālo plānu, kurā apbūves areāls bija pietiekami paplašināts, saglabājot jau izveidojušos Augšpilsētas regulāri taisnstūraino sistēmu. Rēzeknes pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē ļoti skaidri jūtama organiska pēctecība un konsekvence pieņemto risinājumu īstenošanā. 19. gadsimta radītā pilsētas plānojuma struktūra tās centrālajā daļā saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām. [[19. gadsimts|19.]]—[[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā tapa raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies, piemēram, pilsētas senākā aptieka "Ērgļa aptieka", kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta [[1882]]. gadā), divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums) un mājas [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] 92 un 94, kā arī dažas citas. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas pilsētas teritoriju nolēma paplašināt un 1927. gadā pievienoja tai daļu no [[Pleikšņi|Pleikšņu]] sādžas, [[Rēzeknes ezers|Rēzeknes ezeru]], dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]], Slobodu, daļu Podgorodes un Kļovu sādžas un karantīnas rajonu. Pilsētas platība 1935. gadā bija 8,06 km². 1936. gadā Rēzeknē bija 1 958 dzīvojamās ēkas, no tām 201 mūra, 1 678 koka, 79 jaukta materiāla, 1 793 vienstāva, 159 divstāvu, 4 trīsstāvu un 2 vairākstāvu ēkas. Neatkarīgās Latvijas laikā tika uzcelta Valsts skolotāju institūta ēka (1927., arhit. [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]), kas bija pirmā un lielākā sabiedriskā ēka Rēzeknē, kura uzcelta pēc Latgales atbrīvošanas. Uzcēla latviešu pamatskolu (1928., arhit. A. Briedis), Valsts komercskolu (1928., arhit. [[Indriķis Blankenburgs|I. Blankenburgs]]; četrstāvu celtne, kas nopostīta Otrajā pasaules karā.), viesnīcas ēku (1939., arhit. S. Barbals). Uzcēla arī dzelzsbetona Lielo tiltu pār Rēzeknes upi (1926—1927) un infekciju slimnīcas ēku (1933., arhit. [[Aleksandrs Klinklāvs|A. Klinklāvs]]). Rēzeknes Latviešu biedrība uzcēla Latgales tautas pili (1928.-1929., arhit. [[Pāvels Pavlovs (arhitekts)|P. Pavlovs]]).<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām kara sagrauto pilsētu nācās gandrīz pilnībā atjaunot. PSRS laikā tika celtas galvenokārt rūpnīcas un arhitektoniski neizteiksmīgi un vienveidīgi daudzdzīvokļu nami to strādniekiem. 20. gadsimta 60. gados tapušās ''hruščovkas'', būvētas no silikātķieģeļiem, atrodas galvenokārt pilsētas centra rajonā, kvartālos [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielu]], kā arī pilsētas Ziemeļu rajonā, gar Atbrīvošanas alejas labo pusi (virzienā no centra) un netālu no dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]], [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] un [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības]] ielā. Nedaudz izteiksmīgāki — 103. sērijas daudzdzīvokļu nami atrodas dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] tuvumā, pilsētas Ziemeļu rajonā un [[Vipinga|Vipingā]]. 1982. gadā tika uzcelts pirmais deviņstāvu daudzdzīvokļu nams. [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)|Kr. Valdemāra ielā]] atrodas četras deviņu stāvu 104. sērijas daudzdzīvokļu mājas, bet Ziemeļu rajonā — trīs. === Pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknē}} ==== Piemineklis "Vienoti Latvijai" ==== {{Pamatraksts|Piemineklis "Vienoti Latvijai"}} Pilsētas tēla spilgtākais simbols ir [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Vienoti Latvijai]]", tautā saukts par ''Latgales Māru''. Pieminekli veidojis tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] pēc toreizējā Mākslas akadēmijas studenta [[Leons Tomašickis|Leona Tomašicka]] meta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezekne-atzime-latgales-atbrivosanas-pieminekla-vienoti-latvijai-80-gadadienu.a331284/ LSM. Rēzeknē atzīmē Latgales atbrīvošanas pieminekļa «Vienoti Latvijai» 80. gadadienu]</ref> Tas ne tikai pilsētas, bet visas Latgales vienojošais simbols. Bronzā atlietie tēli ir latviešu meitene ("Latgales Māra"), kas savā labajā rokā tur uz augšu paceltu zelta krustu. Pie viņas kājām — Atbrīvošanas cīņu karavīri. Piemineklis uzstādīts par godu [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem un vēsturiskajai Latgales atbrīvošanai 1920. gadā, kā arī svinot Latgales apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem — Vidzemi, Zemgali un Kurzemi. Piemineklim ir dziļi kristīga nozīme, kas ataino visas Latgales toreizējo — katolisko identitāti. Nosaukums "Latgales Māra" savā ziņā liecina par Latgali kā ''Māras zemi'', kas latīniski ir ''Terra Mariana''. Šāds veltījums tika izdarīts pēc Livonijas valsts izveidošanas — toreizējais [[Romas pāvests]] Livoniju kopā ar visu toreizējo Latvijas teritoriju veltīja [[Jaunava Marija|Vissvētākajai Jaunavai Marijai]]. Latgale kā [[katoļi|katoļticīga]] zeme šo titulu arī sirdī paglabāja līdz pat 20. gadsimtam, tādēļ sievietes ar krustu rokās zemteksts bieži tiek tulkots kā "Marijas, kas savā rokā tur sava dēla [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Krustu". Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūlijā. Piemineklis celts par tautas saziedotiem līdzekļiem un atklāts 1939. gada 8. septembrī — to iesvētīja bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]. 1940. gada novembrī tas tika nogāzts, bet kara laikā — 1943. gada 22. augustā atjaunots. 1950. gadā padomju varas iestādes to atkal nogāza. Pieminekļa vietā tika uzstādīts [[Vladimirs Ļeņins|Ļenina]] piemineklis. "Latgales Māras" piemineklis tagad ir atjaunots. Tas atklāts 1992. gada 13. augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā, ko ikgadu svin Latgales svētvietā — [[Aglona|Aglonā]]. Pieminekli veidojis Kārļa Jansona dēls — [[Andrejs Jansons]]. "Latgales Māra" parādās uz daudzu izdevumu vākiem par Rēzekni, kā arī atklātnēm, tūrisma bukletiem un suvenīriem. ==== Kultūras darbinieku pieminekļi ==== * piemineklis [[Rainis|Rainim]] Kultūras un atpūtas parkā, atklāts 1972. gadā pēc tēlnieka O. Kalēja un arhitektes I. Bakules meta. * Piemineklis dzejniekam, rakstniekam [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]] [[Latgales kultūrvēsturiskais muzejs|Latgales kultūrvēsturiskā muzeja]] skvērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/rezekne-uzstadits-piemineklis-latgaliesu-maksliniekam-antonam-kukojam.d?id=42582652|title=Rēzeknē uzstādīts piemineklis latgaliešu māksliniekam Antonam Kūkojam|last=Sirokez|first=|website=delfi.lv|access-date=2020-09-13|date=2012-08-10|language=lv}}</ref> * [[Jurijs Tiņanovs|Jurija Tiņanova]] krūšutēls.<ref>http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/browse/1/_/visas-zinas/-/atklata-rakstnieka-jurija-tinanova-biste/{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] piemineklis. * Piemineklis monsinjoram [[Nikodems Rancāns|Nikodemam Rancānam]]. ==== Nacionāli patriotiskie pieminekļi ==== * Piemineklis "Latgales kongresam — 100" un laukums par godu [[Pirmais Latgales kongress|Latgales kongresa]] simtgadei Atbrīvošanas alejā 61.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/4240/Atklaja-Latgales-kongresa-simtgadei-veltitu-pieminekli|title=Atklāja Latgales kongresa simtgadei veltītu pieminekli|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2020-09-13|date=2017-05-05|language=lv}}</ref> * Piemineklis 115 kritušajiem [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armija]]s karavīriem Rēzeknes brāļu kapos Miera ielā. * Piemiņas akmens pie dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] 1941. un 1949. gada uz Sibīriju deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. * Piemiņas akmens [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] pie ēkas Nr. 67, vietā, kur 1941. gada jūnijā čekistu nomocīti tika 39 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |title=Rēzeknes pilsētas integrētās attīstības programma 2007. - 2013. gadam |access-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090127020612/http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |archivedate={{dat|2009|01|27||bez}} }}</ref> * [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāņa Baloža]] un [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] 1937. gadā stādītie ozoli Atbrīvošanas alejā pie Rēzeknes upes tilta un lielveikala "[[Rimi Baltic|Rimi]]". ==== Padomju varas pieminekļi ==== * Piemiņas plāksne tirgus laukumā, Latgales ielā pie bijušā cietuma sienas, kur 1942. gada 4. janvārī tika publiski nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji. * Piemiņas vieta skvērā pie Atmodas ielas, kur no 1941. līdz 1944. gadam atradās padomju karagūstekņu nometne. * Piemineklis [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]] kritušajiem karavīriem * [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] kritušo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru brāļu kapi Miera ielā, Upes ielā un Dārzu ielā. == Rūpniecība == Ja starpkaru periodā Rēzekne bija reģiona vietējās izejvielās (kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, vieglā rūpniecība) balstīts ražošanas centrs, kas bija vismaz sekundāra pilsētas saimniecības nozare (būtiskākā bija tirdzniecība un pakalpojumi), tad pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pilsēta kļuva par lielu rūpniecības centru, gan ignorējot objektīvus ekonomikas likumus, kas pēc PSRS sabrukuma noveda pie šo uzņēmumu bankrota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=19969|title=Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija.|last=Škapars|first=Roberts|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> Tam par iemeslu bija PSRS komandekonomikas veidā realizētā tautsaimniecības politika — pilsētā tika uzcelti lielrūpniecības uzņēmumi, kas prasīja lielus darbaspēka resursus, kurus ieveda no citām PSRS republikām. Tāpat arī liela daļa no izejvielām, kas bija nepieciešamas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, tika ievesta no attālākiem [[KPFSR]] reģioniem un citām PSRS republikām. Pēc PSRS sabrukuma lielākā daļa Rēzeknes rūpniecības uzņēmumu nespēja konkurēt ar daudz kvalitatīvākiem Rietumeiropas ražojumiem, turklāt mākslīgi uzturētā rūpniecība komandekonomikas tautsaimniecībā tirgus ekonomikā bija nerentabla. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ražošanu Rēzeknē vajadzēja uzsākt gandrīz no jauna, mūsdienās tā balstās vietējo izejvielu un bijušo metālapstrādes uzņēmumu darbaspēka pieredzes konglomerātā. Galvenās ražošanas nozares pilsētā šodien ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas rūpniecība. 1944. gadā tika likti pamati graudu pieņemšanas punktam, kas pēc dažiem gadiem tika pārveidots par lielu rūpnīcu — “[[Rēzeknes dzirnavnieks|Rēzeknes labības produktu kombinātu]]”. Vairāk kā trīsdesmit metru augstais, baltais elevators ir augstākā ēka Rēzeknē. 1991. gadā tika dibināts Latvijas valsts uzņēmums “Rēzeknes dzirnavnieks”, bet 1992. gadā sākās tā privatizācija. 1999. gadā par “Rēzeknes dzirnavnieka” galveno akcionāru kļuva Zviedrijas kompānija “Nord Mills”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Dzirnas uzņem apgriezienus - Latvijas Vēstnesis|last=Bārtulis|first=Juris|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-09-13|date=2004-07-16|language=lv}}</ref> Pašlaik uzņēmums pēc apgrozījuma ir viens no lielākajiem Latgalē. 1952. gada 25. martā atbilstoši [[Latvijas PSR]] Nedzirdīgo biedrības Centrālās pārvaldes prezidija lēmumam Nr. 366 tika izveidotas mācību un ražošanas darbnīcas pie dažām republikas neredzīgo biedrībām, tajā skaitā Rēzeknes mācību un ražošanas darbnīcas ([[Raiņa iela (Rēzekne)|Pionieru ielā]] 5a). 1976. gada 1. jūlijā darbnīcas tika pārdēvētas par Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmumu, kas ražoja ādas apavus un šūšanas izstrādājumus (palagus, sporta bikses, sporta cepurītes, kuras pamatā gatavoja no [[Rīgas manufaktūra]]s ražošanas atlikumiem). 1970. gadā uzņēmumā bija 58 darbinieki, tajā skaitā 2 mācekļi, jo darbaspēka apmācības notika uz vietas. 1999. gadā palika 23 darbinieki, no kuriem 17 bija dzirdes invalīdi. 2000. gadā tie bija 19 cilvēki, no tiem 13 dzirdes invalīdi. 1991. gada 8. oktobrī uzņēmums ieguva valsts sabiedriskas organizācijas statusu ar nosaukumu „Latvijas Nedzirdīgo Savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums”. Uzņēmums sastāvēja no šūšanas ceha/noliktavas un veikala darbnīcas. Tas ražoja plaša patēriņa preces ([[Gultas veļa|gultas veļu]]) un piedāvāja apavu remonta pakalpojumus. 2000. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, līdz 2001. gada nogalē tas bija spiests apturēt ražošanu un samazināt strādājošo skaitu. 2002. gadā tika uzsākts likvidācijas process, kuru noslēdza 2003. gada 16. oktobrī.<ref>LNA Rēzeknes zonālais valsts arhīvs, 924.fonds.</ref> 1957. gada 1. februārī tika izveidota Dzelzbetonu konstrukciju rūpnīca ar [[Pamatkapitāls|pamatkapitālu]] 2 043 700 rubļu apmērā (pirmais nosaukums Latvijas PSR Celtniecības ministrijas Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta „Rēzeknes ražošanas kombināts”). Kombinātu izveidoja uz Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta palīgsaimniecību ražošanas bāzes, lai ražotu dzelzsbetona izstrādājumus, ķieģeļus, dolomīta miltus, podiņu krāsnis. 1963. gada 15. septembrī „Rēzeknes ražošanas kombināts” pārgāja Tautas saimniecības padomes Celtniecības materiālu rūpniecības pārvaldes pakļautībā un tika pārdēvēts par „Rēzeknes dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu”. Rūpnīcā turpināja ražot dzelzsbetona konstrukcijas un detaļas, metālkonstrukcijas, zāģmateriālus, ķieģeļus, dolomīta miltus un flīzes piecos dažādos cehos: silikāta cehs, māla cehs podiņu krāsns cehs, cehs „Elste”, rūpnīca „Roģi”. 1967. gada 1. janvārī rūpnīcai pievienoja „Rēzeknes celtniecības materiālu rūpnīcu”. No 1974. gada sākās rūpnīcas mehanizācija un automatizācija, bet 1980. gadā tika veikti vērienīgi remontdarbi rūpnīcas silikāta cehā. 1989. gada 1. martā rūpnīca kļuva par „Rēzeknes celtniecības materiālu un konstrukciju kombinātu”. 1991. gada 3. oktobrī kombināts tika reģistrēts kā valsts uzņēmums, kas 1996. gada 15. maijā tika pārdots SIA „Rēzeknes būvmateriāli”, bet likvidēts 2011. gada 6. janvārī.<ref>LNA RZVA, 26.fonds</ref> 1957. gada 6. novembrī pabeidza [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Rēzeknes Piena konservu kombināta]] būvniecību. Drīz kombināts kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijā, bet arī PSRS un 40 pasaules valstīs. 2001. gadā finansiālu problēmu dēļ ražotnes darbība tika apstādināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/rezeknes-piena-konservu-kombinatam-60/|title=Rēzeknes Piena konservu kombinātam – 60|last=|first=|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2020-09-13|date=2017-11-14|language=lv}}</ref> 1959. gadā pie Ančupānu kalnu karjeriem uzcēla [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīcu]], kas nodrošināja piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību pilsētā un rajonā. 1961. gada 27. janvārī izveidoja Rēzeknes kokapstrādes kombinātu. 1967. gadā kombinātā darbojās kokzāģētava (ar 25 strādniekiem), gateris (ar 3 strādniekiem), galdniecības un taras cehs (ar 25 strādniekiem), kā arī sagataves un krāsošanas cehs (ar 8 strādniekiem). Uzņēmuma darbības sfēra bija ļoti plaša — tas nespecializējās vienveidīgas produkcijas ražošanā. Galvenie produkcijas veidi sākumā bija tara, bišu stropi, skolas soli, mācību klašu tāfeles, kamanas un citi izstrādājumi. Kombinātam sākumā bija četri iecirkņi — trīs Rēzeknē un viens Maltā. 1968. gadā uzņēmuma darbība bija jau koncentrēta divos iecirkņos — pa vienam Rēzeknē un Maltā. Uzņēmums darbojās līdz 1990. gada 2. aprīlim, kad tas tika likvidēts. Tā materiālās vērtības tika nodotas lietošanā kopējai saimniecībai „Latvijas-Zviedrijas serviss”.<ref>LNA RZVA, 170.fonds.</ref> 1963. gadā uzsāka darbu [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku. 1965. gadā uzsāka darbu Rēzeknes maizes produktu kombināts. 1972. gadā pilsētas Ziemeļu rajonā uzcēla [[REBIR|elektrisko būvinstrumentu ražošanas rūpnīcu]]. 1981. gadā sāka darboties [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]] — [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|RER]] filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P|title=RŪPNĪCAS JUBILEJA|last=Ivanovs|first=J.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-09-13|date=1991-01-31|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P}}</ref> 2001. gadā dibināts "Rēzeknes gaļas kombināts", kas mūsdienās pēc gatavās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abholding.lv/lv/holding|title=RGK. Vēsture|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.|archive-date=08.05.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210508220038/http://abholding.lv/lv/holding}}</ref> 2002. gadā bijušā Rēzeknes piena konservu kombināta ēkās darbu sāka tekstilistrādājumu (virvju, tauvu) ražotājs — "Magistr-Fiskevegn Group.MFG", SIA. 2009. gadā Rēzeknes pierobežā tika uzbūvēta pirmā nerūsējošo tērauda cauruļu rūpnīca Baltijā — Latvijas—Šveices kopuzņēmums RIGAMET.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksti/caurulu_razotne_rezekne|title=Pirmā Baltijā – nerūsējošā tērauda cauruļu ražotne Rēzeknē|website=abc.lv|access-date=2020-09-13|date=2010-06-15|language=lv}}</ref> 2010. gadā Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā zonā sāka darboties kokskaidu granulu ražotne SIA „NewFuels” RSEZ ar ražošanas kapacitāti virs 260 000 tonnām gadā. Blakus 2015. gadā uzcelta Latgalē lielākā biomasas koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu ir 3.1 MWt, bet siltuma jaudu — 10.7 MWt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv|title=Par uzņēmumu.|access-date=07.04.2021.|archive-date=11.04.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210411133659/https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv}}</ref> Pilsētas pievārtē darbojas uzņēmuma AS "Latvijas finieris" meitasuzņēmums RSEZ "Verems", nodarbinot vairāk nekā 300 darbinieku, galvenokārt no Rēzeknes pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu|title=Par mums. Latvijas finieris.|access-date={{dat|2021|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190523195125/https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu}}</ref> == Izglītība un kultūra == [[Attēls:Gors Rezekne 2015.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes koncertzāle — [[Latgales vēstniecība "Gors"]] 2015. gada augustā]] [[Attēls:Rezeknes CB.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes Centrālā Bibliotēka pēc rekonstrukcijas 2015. gadā]] === Kultūra === Rēzekne ir nozīmīgs Latgales kultūras centrs. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi". Kopš 1959. gada te darbojas novadpētniecības muzejs. Tas dibināts kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par [[Latgales Kultūrvēstures muzejs|Latgales Kultūrvēstures muzeju]]. Muzejā apskatāma arī [[Latgales keramika]]s ekspozīcija. Rēzekne vienmēr bijusi Latgales keramikas šūpulis. Šeit aplūkojami [[Rēzeknes novads|novada]] keramiķu darinātie māla izstrādājumi. [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas nams|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā]] atrodas Latgales glezniecības ekspozīcija no Kultūrvēstures muzeja fondiem, kur glabājas [[Francisks Varslavāns|F. Varslavāna]], [[Arvīds Egle|A. Egles]], J. Bekatova, [[Nikolajs Breikšs|N. Breikša]], S. Kreiča un V. Kalvāna darbi. Rēzeknē darbojas [[Rēzeknes Kultūras nams]] un [[Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams|Nacionālo biedrību kultūras nams]]. 2013. gada maijā, iepretim [[Rēzeknes Kultūras nams|Kultūras namam]], [[Rēzeknes festivāla parks|festivāla parka]] otrajā pusē tika pabeigta [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāle — Latgales vēstniecība GORS]], kas ir pirmā modernā, akustiskā koncertzāle Latvijā un vērienīgākais projekts Rēzeknē šī gadsimta laikā. Koncertzāles lielā zāle ar 1000 sēdvietām, pieciem balkoniem, plašu parteri un skatuvi ar orķestra bedri ir vienīgā šāda tipa koncertzāle Latgalē un pēc mūziķu un ekspertu vērtējuma tajā ir ļoti laba akustika. Rēzeknē darbojas trīs bibliotēkas — [[Rēzeknes Centrālā bibliotēka|centrālā]] ar divām filiālēm — [[Rēzeknes bērnu bibliotēka|bērnu bibliotēku]] un [[Rēzeknes 2. bibliotēka|Rēzeknes 2. bibliotēku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |title=Rēzeknes Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118030140/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}</ref> ==== Kolektīvi ==== Rēzeknē darbojas pūtēju orķestris, seši kori, seši deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, seši vokālie ansambļi, horeogrāfijas ansamblis, instrumentālais ansamblis, kā arī trīs teātra trupas. Nopelniem bagāti ir kori "[[Ezerzeme]]" ("[[Treikola]]"), deju kolektīvs "[[Dziga]]". 20. gadsimta 80. gados lielus panākumus [[Latvijas PSR]] guva [[Rēzeknes tautas teātris]] un tā kolektīvs. === Izglītība === [[Attēls:Inzenieru fak Rezekne.jpg|230px|thumbnail|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas inženieru fakultāte 2015. gada augustā.]] 2019. gadā Rēzeknē darbojās divas ģimnāzijas, septiņas vidusskolas, sākumskola, internātpamatskola — attīstības centrs, mākslas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs izglītības centri pieaugušajiem, bērnu — jaunatnes sporta skola un radošo pakalpojumu centrs, kā arī viena privātā mūzikas skola. 2020. gadā tika plānots vienu no vidusskolām slēgt un divas — pārveidot par pamatskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2019/rezekne/|title=Rēzeknē divas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet vienu plāno slēgt|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-08-08|language=lv}}</ref> 2022. gadā pārveide par pamatskolām bija notikusi. Kopš 2012. gada Rēzeknē darbojas [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs]], kas ir [[interešu izglītība]]s iestāde bērniem un jauniešiem. ;Vispārizglītojošās skolas * [[Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija]] * [[Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija]] * [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]] * [[Rēzeknes 2. vidusskola]] * [[Rēzeknes 3. pamatskola]] * [[Rēzeknes 4. vidusskola]] * [[Rēzeknes 5. pamatskola]] * [[Rēzeknes 6. pamatskola]] * [[Rēzeknes vakara vidusskola]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rēzeknes internātpamatskola - attīstības centrs]] ;Mūzikas un mākslas skolas * [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola]] * [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola]] * [[Zanes Ludboržas mūzikas skola]] Rēzeknē kopš 1993. gada darbojas [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] — tā ir augstākā izglītības iestāde pilsētā. Rēzeknē atrodas [[Valsts robežsardzes koledža]] un [[Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola]]. Kopš 2007. gada Rēzeknē darbojas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180825032352/http://www.psk.lu.lv/par-koledzu/rezeknes-filiale |date={{dat|2018|08|25||bez}} }} == Reliģija == [[Attēls:Procesija Rezekne.PNG|300px|thumb|1938. gadā [[LELB]] arhibīskaps [[Teodors Grīnbergs]] iesvētīja Rēzeknes luterāņu baznīcu.]] Reizē ar Rēzeknes pili 1285. gadā tika uzceltas divas ķieģeļu baznīcas: viena pils kalnā — Vācu bruņinieku ordeņa locekļiem un otra — pilsētas draudzei. 16. gadsimta dokumentos ir minētas divas baznīcas, viena baznīca esot bijusi pagastā, bet otra, celta no mūra, pils tuvumā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievu karaspēks sagrāva Rēzeknes baznīcu. [[Livonijas hercogiste]]s laikā 1599. gadā pie Rēzeknes pils uzbūvēja mazu koka baznīciņu. 1685. gadā Rēzeknē uzbūvēja jaunu koka baznīcu, to iesvētīja un nodeva jezuītu aprūpei. 1887. gadā baznīcā iespēra pērkons un tā nodega. Tagadējo mūra baznīcu sāka celt 1888. gadā (tagad Rēzeknes katedrāle, kas veltīta Vissvētākās Jēzus sirds godam). Līdz mūsdienām saglabājušais vecākais Rēzeknes dievnams ir vecticībnieku lūgšanu nams pilsētas dienvidu daļā. Rēzeknē darbojas dažādas kristiešu konfesijas un jūdaistu kopiena. * [[kristietība]]: ** [[katolicisms]] *** [[Romas katoļi]] *** [[Grieķu katoļi]] ** [[Pareizticība|pareizticīgie]] ** [[vecticībnieki]] ** [[protestantisms]] *** [[luterāņi]] *** [[baptisti]] *** [[Septītās dienas adventisti]] * [[jūdaisms]] Pašlaik Rēzeknē ir desmit dievnami, no tiem deviņos atrodas kristiešu draudzes, bet viens ir jūdaistu dievnams ('''[[Rēzeknes Zaļā sinagoga]]'''). No kristiešu dievnamiem trīs ir Romas Katoļu baznīcas, pa vienai luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku un Grieķu katoļu baznīcai, viens baptistu lūgšanu nams un Septītās dienas adventistu draudzes nams. === Romas katoļi === [[Attēls:Rēzekne Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 1999-09-14.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] ir viena no četriem Katoļu dievnamiem pilsētā]] Romas Katoļu baznīca Rēzeknē institucionāli ir nozīmīgākā kristīgā konfesija, jo kopš 1995. gada šeit atrodas Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa sēdeklis un kūrija. Pašlaik diecēzes bīskaps ir [[Jānis Bulis]]. Katoļus var uzskatīt par vecāko kristīgo konfesiju Rēzeknes apvidū, kas šeit dzīvoja vēl pirms pilsētas dibināšanas. Pirmsākumus var meklēt līdz ar Livonijas ordeņa pils būvniecības laiku un tai sekojošo lūgšanas namu izveidi. Šodien Rēzeknē darbojas trīs katoļu dievnami. Divi no tiem ir Romas Katoļu baznīcas dievnami, bet trešais — Grieķu katoļu baznīca, tā veltīta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija godam. Vienīgā katedrāle Rēzeknē ir [[Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]]. Baznīcu iesvētīja 1900. gada novembrī un tajā pašā gadā tajā noturēja pirmos dievkalpojumus. 1914. gadā baznīcu konsekrēja Vissvētākās [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds godam. 1997. gadā Rēzeknē izveidota Romas Katoļu baznīcas diecēze. Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps pašlaik ir [[Jānis Bulis]]. Savas darbības laikā Rēzeknes katedrālē viņš uzcēlis diecēzes kūriju, kā arī Rēzeknes katoļu vidusskolu, kura atrodas Latgales ielā 82, atjaunotajā pirmajā Rēzeknes mūra ēkā. 1935. — 1939. gadā Rēzeknē uzkalnā aiz Rēzeknes upes, blakus piemineklim Vienoti Latvijai uzcēla vēl vienu katoļu baznīcu (arh. P. Pavlovs). 1937 gadā baznīcu iesvētīja par [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcu]]. Dievnams celts neoromantisma stilā, tam ir divi 27 m augsti torņi, starp tiem zelminis ar loga rozi un Jaunavas Marijas statuju. Nesen pēc diecēzes iniciatīvas tika pabeigta [[Rēzeknes Dieva Žēlsirdības baznīca|Dieva žēlsirdības Romas katoļu baznīcas]] būvniecība pilsētas ziemeļu rajonā. Tas ir trešais katoļu dievnams pilsētā. Ap Jēzus Sirds katedrāli un Sāpju Dievmātes baznīcu ir izveidojušās divas lielas katoļu draudzes, kas katra gada augustā organizē svētceļnieku grupas no Rēzeknes uz [[Aglona|Aglonu]]. Pilsētā ir dzimuši, mācījušies, strādājuši vai dzīvojuši nozīmīgi Latvijas Katoļu Baznīcas klēra locekļi, piemēram, kardināls [[Julijans Vaivods]], kardināls [[Jānis Pujats]], vairāki bīskapi — [[Boļeslavs Sloskāns]], [[Pēteris Strods]], [[Kazimirs Duļbinskis]], arhibīskaps [[Antonijs Springovičs]], kā arī pašreizējais bīskaps [[Jānis Bulis]], un citi. === Vecticībnieki === [[Attēls:Rezekne Old Believers church front.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] ir vienīgais šīs konfesijas dievnams pilsētā]] Šīs konfesijas pārstāvji ir vieni no senākajiem Rēzeknes pilsētā. Visstraujāk vecticībnieki Rēzeknē parādījās XVII gs. otrajā pusē, pēc gadsimtiem ilgām ticības vajāšanām Krievijā. Tie galvenokārt bēga uz teritorijām, kuras bija no vajāšanām brīvas, tai skaitā mūsdienu Latvijas teritoriju, it īpaši Latgali, kurai ir tuva Krievijas robeža. Lai gan vecticībnieki tipiski apmetās sādžās, tomēr laika gaitā to pēcteči pārcēlās arī uz Rēzekni. Vecticībnieku skaits pilsētā būtiski pieauga pēc vecticībnieku kopienas un vēlāk draudzes pakāpeniskas izveidošanās. Saknes meklējamas 1859. gadā, kad I. Siņicina ielas rajonā izveidojās Rēzeknes vecticībnieku kapsēta, kura mūsdienās vecticībnieku kapu apbedījuma vietu saglabātības un pieminekļu skaita ziņā ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā. Šeit var apskatīt gandrīz visus vecticībnieku apbedījumu virszemes pieminekļu tipus, kādi zināmi no 19. gadsimta otrās puses. Latvijā tikai šajā kapsētā var ieraudzīt Ziemeļkrievijā — Baltijas jūras krastos kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un Austrumlietuvā esošās koka kapenes (krievu val. ''domoviki'', Krievijā ''golbci''). [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] celts 1895. gadā. 1905. gadā tam piebūvēja zvanu torni. Baznīcas lielais zvans sver 4948,76 kilogramus, bet zvana mēle 200 kilogramus. Tiek uzskatīts, ka šis zvans ir lielākais Baltijā. Tika atlieti vēl divi zvani, tie visi ir darināti Gaščinā. Šeit atrodas Latvijas vienīgais vecticībnieku muzejs. Tas ir Latgalē lielākais koka dievnams. 19. un 20. gadsimta mijā pie Lūgšanu nama uzcēla arī nabagmāju, mājas ekonomam un skolotājam, kā arī saimniecības ēkas.<ref>[http://www.amazing-latvia.lv/obj/rezekne_sveta_nikolaja_vecticibnieku_lugsanu_nams/ Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams || Rēzeknes nov., Rēzekne<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gada 4. novembrī Rēzeknē notika 1. Latvijas vecticībnieku kongress.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419225603/https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY }}</ref> === Pareizticīgie === [[Attēls:Rezekne Orthodox church.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]]]] Pareizticīgie Rēzeknē ienāca līdz ar pilsētas dibināšanu, iepriekš šeit apmetušies iedzīvotāji bija piederīgi katoļiem un vecticībniekiem, kā arī no citām reliģijām — jūdaistiem (galvenokārt ebreji). Lēmums par pareizticīgo baznīcas celšanu Rēzeknē pieņemts 1834. gadā. Pēc sešiem gadiem sākās tās celtniecība pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II izstrādātā projekta. Dievnama celtniecībai tā laika pilsētas jaunajā daļā bija arī politisks raksturs, jo Rēzeknes pilsētas jaunās daļas plānā bija paredzēts kristiešu pārsvars (pareizticība tajā laikā bija valstiski nozīmīga). 1846. gadā, reizē ar Nikolaja I viesošanos Rēzeknē, baznīca tika iesvētīta Vissvētākās Dievdzemdētājas godam. [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]] ir vecākais saglabājušais dievnams pilsētā. Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas 1867. gadā celtā mūra kapliča — Sv. Ņevas Aleksandra kapela, kas veltīta toreizējā imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] veiksmīgajai izglābšanai no vilciena katastrofas 1866. gada 4. aprīlī. Pa labi no baznīcas ieejas atrodas Pēterburgā gatavots stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, [[Adamovas muiža]]s īpašnieks ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. === Luterāņi === [[Attēls:Rezekne Holy Trinity Church.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca]]]] Sākotnēji Rēzeknes [[Luterisms|luterāņu]] kopa ietilpa 1870. gadā dibinātajā Strūžānu-Stirnienes draudzē, bet ar 1891. gadu kļuva par patstāvīgu draudzi. Rēzeknes draudze ietilpst Viļņas prāvesta iecirknī un ir pakļauta Kurzemes konsistorijai. 1888. gadā pie pilsētas parādes laukuma tika uzcelta koka baznīca ar 150 sēdvietām, to iesvētīja [[Polocka]]s mācītājs Būtners. Līdz 1889. gadam draudzi apkalpoja [[Lazdona]]s mācītājs, kopš 1905. gada — Rēzeknē dzīvojošais Strūžānu mācītājs. 1913. gadā baznīcai ieejas daļā tiek uzcelts koka tornis. Baznīca ir apjumta ar betona kārniņiem. 1919. gadā lielinieki izdemolēja baznīcu un iznīcināja arhīvu. 1920. gadā draudze atjaunoja baznīcu un iegādājās jaunu zvanu. Mazās ietilpības un vecuma dēļ koka baznīca 1931. gadā tika nojaukta. Tās vietā pēc būvinženiera J. Cīruļa projekta neogotiskā stilā no sarkaniem ķiegeļiem tika uzcelta Svētās Vienības baznīca ar 312 sēdvietām. 1938. gada 1. janvārī bija reģistrēti 555 draudzes locekļi. Pēc otrā pasaules kara draudzes darbība panīka un [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā dievnams tika izmantots kā kino nomas un demonstrēšanas zāle. Draudzes darbības atjaunošana tika aizsākta 1989. gadā. 1993. gadā baznīcas tornī no jauna tika uzstādīts krusts, bet baznīca draudzei atpakaļ atdota 1994. gadā. 1994. gadā baznīcas nosaukums no Svētās Vienības tika izmainīts uz [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcu]]. Pēdējos gados ir notikuši šī dievnama atjaunošanas darbi.<ref>[http://www.rezekne.lelb.lv/?ct=vesture Rēzeknes svētā trīsvienības draudze]</ref> == Transports == [[Attēls:Rezekne II no viadukta.jpg|230px|thumbnail|right|skats uz sliežu ceļiem pie stacijas [[Rēzekne II]].]] Viens no noteicošajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis starptautisku ceļu un dzelzceļu krustpunkts. [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s dzelzceļa līnija, kuru uzbūvēja 1860. gadā, bija pirmā dzelzceļa līnija Latvijā, tā gāja caur Rēzekni. Šī un vēlāk, 1904. gadā uzbūvētā Maskavas — Ventspils dzelzceļa līnija, bija vieni no Rēzeknes pilsētas attīstību veicinošākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā. Rēzekne atrodas starptautiskas nozīmes autoceļu — [[Eiropas autoceļš E22|E22]], [[Eiropas autoceļš E262|E262]] krustpunktā un valsts [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] autoceļu [[A12]], [[A13]] un [[A15]]. Tā ir arī [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālas nozīmes]] [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P36|P36]], [[autoceļš P54|P54]] un [[autoceļš P55|P55]] krustpunkts. Līdz ar pilsētas apvedceļa izbūvi 20. gadsimta otrajā pusē, liela daļā transporta tika novirzīta pa to, tādējādi atbrīvojot pilsētas centru no tranzītkravām. Rēzeknē ir 136 ielas.<ref>[https://www.kadastrs.lv/varis/100003052?type=city# www.kadastrs.lv]</ref> Garākā no tām ir galvenā iela, [[Atbrīvošanas aleja]] (5,5 km), kas, izejot cauri visai pilsētai, savieno tās ziemeļu un dienvidrietumu robežu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Rēzeknē}} [[Attēls:Rēzeknes Satiksmes autobuss izmēģinājumā 2011-12-31.jpg|thumb|220px|SIA „Rēzeknes Satiksme” [[Ikarus E91]] 2011. gadā]] Pasažieru pārvadājumus Rēzeknes pilsētā veic pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA „[[Rēzeknes satiksme]]”. No 2012. gada 1. janvāra sabiedriskais transports pa pilsētas ielām kursē 19 maršrutos. Autoparkā ir 27 [[Ikarus E91]] un 2 MAN NL 202 autobusi.<ref name="rs">{{tīmekļa atsauce|url=http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv|title=Rēzeknē kursēs no SIA "Rīgas satiksme" nomātie autobusi|accessdate={{dat|2011|11|18||bez}}|4=|date={{dat|2011|11|15|SK}}|publisher=i-rezekne.lv|archive-date={{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305130132/http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv}}</ref> Pilsētā ir autoosta un divas dzelzceļa stacijas — [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]]. Pasažieru pārvadājumi notiek tikai no stacijas [[Rēzekne II]]. No tās notiek regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu un Zilupi, kā arī tā ir starptautiskā vilciena maršruta Maskava—Rīga pieturvieta (starptautiskie vilcieni atcelti kopš 2020. gada). Pasažieru satiksmei tiek izmantota [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] un [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]]. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rēzeknē dzimusi šķēpmetēja un godalgotā trenere [[Valentīna Eiduka]], šaha lielmeistars [[Ilmārs Starostīts]], Eiropas junioru čempionāta, Eiropas kausa un Eiropas U23 čempionāta zelta medaļu ieguvēja [[Aiga Grabuste]], kura ir piedalījusies arī divās olimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Tāpat Rēzeknē dzimis Latvijas izlases futbolists [[Edgars Gauračs]], Latvijas izlases basketbolisti [[Kaspars Cipruss]], [[Žanis Peiners]] (šobrīd spēlē [[Atēnu PAOK]]) un [[Artjoms Butjakovs]] (jauniešu izlase), biatloniste [[Žanna Juškāne]] un vieglatlēte [[Gunta Vaičule]]. [[Attēls:Emblem_of_XXII_Olympic_Games.svg|70px|thumb|right|Rēzeknē dzimis [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]][[Maskava|(Maskavā]]) emblēmas autors, [[Vladimirs Arsentjevs]]]] === Stadioni, sporta laukumi un zāles<ref>http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222104001/http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} Rēzeknes sporta bāzes</ref> === [[Attēls:Rezeknes OS futbola stadions.jpg|150px|thumb|left|Rēzeknes jaunbūvējamais Olimpiskais centrs ar futbola stadionu un peldbaseinu]] Nozīmīgākā sporta infrastruktūra pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]], [[Olimpiskais centrs Rēzekne]], Valsts robežsardzes koledžas sporta mācību centrs, Sporta pārvaldes peldbaseins, Rēzeknes tehnikuma sporta komplekss, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas sporta komplekss, Rēzeknes 2. vidusskolas sporta zāle, Rēzeknes 3. vsk., 4. vsk., 5. vsk. un 6. vsk. sporta kompleksi, kā arī Internātvidusskolas un valsts Poļu ģimnāzijas sporta zāle un laukums. Netālu no Olimpiskā centra darbojas boulinga klubs, bet kultūras un atpūtas centrā atrodas skeitparks. Rēzeknes pievārtē, [[Verēmu pagasts|Verēmu pagasta]] [[Greivuļi|Greivuļos]] atrodas kartodroms. Lielākais sporta komplekss pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]] — tajā ietilpst vieglatlētikas stadions ar sešiem celiņiem, futbola laukums un tribīnes ar 978 skatītāju sēdvietam, norobežots tenisa korts un minifutbola laukums. Ziemā darbojas hokeja laukums. Pašreiz notiek Daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecība (skatīt [[Olimpiskais centrs Rēzekne]]), kurā ietilps ledus halle, daudzfunkcionāla zāle, futbola laukums ar tribīnēm, atklātais āra peldbaseins, kā arī citas treniņu zāles un viesnīca. Olimpiskā centra būvniecība uzsākta 2013. gadā ar realizāciju trīs kārtās — vispirms futbola stadions ar tribīnēm, tad viesnīca un peldbaseins (25m garš ar 5 celiņiem), bet pēdējā kārtā — daudzfunkcionāla zāle (ar tribīnēm 727 vietām) un hokeja halle (tribīnes ar 586 vietām). Pēc ledus halles pabeigšanas Rēzeknē atradīsies otrā ledus halle Latgales reģionā. === Komandu sporta veidi === No komandu sporta veidiem Rēzeknē ir pārstāvēts basketbols, futbols, florbols, hokejs un volejbols, bet augstākā līmenī spēlē vien futbola klubs [[Rēzeknes FA|Rēzeknes FA/BJSS]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]], jeb otrā augstākā divīzija Latvijā, agrāk 1. līga), kā arī basketbola klubs ''[[Ezerzeme/Rēzekne]]'', kas spēlē [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] 2. divīzijā, kā arī volejbola Baltijas līgas un ''Optibet'' Latvijas čempionāta klubs ''VK Ezerzeme/[[Daugavpils Universitāte]]'' (2022/23. gada sezonas Latvijas čempioni). Savukārt florbola klubs ''Rēzeknes BJSS'' spēlē pēc spēka otrajā spēcīgākajā florbola līgā valstī. Augstākajās līgās (Latvijas Telpu futbola Virslīgas čempionāts) pašlaik spēlē tikai [[Telpu futbols|telpu futbola]] klubs ''Rēzekne''. Pēdējo reizi Latvijas futbola virslīgā spēlēja toreizējais FK "[[SK Blāzma|Dižvanagi]]" (vēlāk - "Blāzma"). Hokeju Rēzeknē spēlē tikai amatieru komandas, turklāt līdz ledus halles atklāšanai visas sacīkstes norisinājušās uz atklāta ledus laukuma un ir stipri atkarīgas no laika apstākļiem. Pēc ledus halles uzcelšanas, Rēzeknē aktīvi, visas sezonas garumā darbojas BJSS hokeja sekcija, kā arī amatieru hokeja komandas. Rēzeknē infrastruktūra ļauj nodarboties ar basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, telpu futbolu, florbolu, tenisu, šahu, vieglatlētiku, peldēšanu, hokeju, daiļslidošanu un mākslas vingrošanu, kā arī citiem sporta veidiem, ko nodrošina galvenokārt pilsētas Sporta pārvalde ar tās saistošo infrastruktūru un Olimpiskais centrs. == Sadraudzības pilsētas == Rēzeknei ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 |title=Rēzeknes sadraudzības pilsētas un starptautiskā sadarbība |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171220011844/http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 }}</ref> * {{flaga|Norvēģija}} [[Arendāle]], [[Norvēģija]] * {{flaga|Polija}} [[Čenstohova]], [[Polija]] * {{flaga|Polija}} [[Suvalki]], [[Polija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Vitebska]], [[Baltkrievija]] * {{flaga|Itālija}} [[Lainate]], [[Itālija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Pastavi]], [[Baltkrievija]] == Rēzeknē dzimuši == * [[Ebers Landaus]] (''Eber Landau'', 1878—1959), patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs; * [[Vladislavs Rubulis]] (arī Rubuls; 1887—1937) politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks * [[Jurijs Tiņanovs]] (''Юрий Тынянов'', 1894—1943), rakstnieks; * [[Ivans Zavoloko]] (1897—1984), etnogrāfs, publicists un pedagogs; * [[Frīdrihs Ermlers]] (''Фридрих Эрмлер'', 1898—1967), kinorežisors; * [[Tadeušs Manteifels]] (1902–1970), [[Polija]]s vēsturnieks; * [[Nikolajs Brāzma]] (1913–1966), matemātiķis; * [[Jadviga Arcihovska]] (dzimusi Matuseviča; 1924—2007), holokausta upuru glābēja; * [[Valdis Artavs]] (1928), dzejnieks satīriķis; * [[Valentīna Eiduka]] (dzimusi Bondare; 1937—2023), šķēpmetēja un šķēpa mešanas trenere; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990), gleznotājs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs; * [[Jakovs Pliners]] (1946), skolotājs un politiķis; * [[Valentīna Šidlovska]] (1947), pedagoģijas maģistre un sabiedriska darbiniece; * [[Vladimirs Arsentjevs]] (1951), mākslinieks, Maskavas olimpisko spēļu oficiālās emblēmas autors; * [[Aija Kukule]] (1956), dziedātāja; * [[Igors Šiškins]] (1959), politiskais darbinieks; * [[Jānis Urbanovičs]] (1959), inženieris hidrotehniķis un politiķis; * [[Ainars Latkovskis]] (1967), politiķis; * [[Rihards Liukis]] (1969), Holivudas filmu vizuālo efektu autors; * [[Ilze Viņķele]] (1971), sociālā darbiniece un politiķe; * [[Iveta Apkalna]] (1976), ērģelniece; * [[Līga Graudumniece]] (1979), skaistumkonkursa "Mis Latvija '97" uzvarētāja; * [[Ilmārs Starostīts]] (1979), starptautiskais šaha lielmeistars; * [[Kristīne Opolais]] (1979), operdziedātāja, soprāns; * [[Jaroslavs Streļčenoks]] (1979), jurists, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks; * [[Kaspars Cipruss]] (1982), basketbolists; * [[Aiga Grabuste]] (1988), vieglatlēte — septiņcīņniece; * [[Edgars Gauračs]] (1988), futbolists; * [[Žanna Juškāne]] (1989), biatloniste; * [[Žanis Peiners]] (1990), basketbolists; * [[Artjoms Butjakovs]] (1991), basketbolists; * [[Gunta Vaičule]] (dzimusi Latiševa-Čudare; 1995), vieglatlēte; == Skatīt arī == * [[Rēzeknes pilskalns]] * [[Rēzekne (upe)]] * [[Rēzeknes ezers]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/ef3e2c5b76f99eeee1faf75f3d5950ba/ vecajās fotogrāfijās] * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/rezekne/liberation-square-latgalian-mara/ Skats uz Rēzeknes Atbrīvošanas Laukumu (WebCam)], balticlivecam.com * [https://rezhitsa.blogspot.com/ "Заметки о еврейской Режице"] {{Rēzeknes mikrorajoni}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} {{Dievnami Rēzeknē}} {{Kultūras un sporta iestādes Rēzeknē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rēzekne| ]] [[Kategorija:Latgale]] g0lid14xx5u8sfk1dywxlh4pjltz1zj 0 8084 4512949 4475230 2026-08-25T16:10:55Z Iindemann 148969 4512949 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda Formula 1|''Honda RBPT'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Ražotāju noriets (2009 —) === {{nepilnīga nodaļa}} Ekonomiskās situācijas dēļ 2008. un 2009. gadā trīs lieli autoražotāji aizgāja no F1 sacīkstēm — [[Honda]], [[BMW]] un [[Toyota]]. Ar šim izmaiņām sākās lielo ražotāju ietekmes beigas un privātstruktūru komandu pieaugums. Toyota komandu pārpirka Rons Brons izveidojot [[Brawn GP|Brawn]] komandu, kas pārsteidzošā kārtā izcīnija uzvaru {{f1|2009}}. gada sezonā gan individuālajā, gan konstruktoru kopvērtējumā. BMW komandu atpirka komandas dibinātājs Peters Zaubers atkal atjaunojot [[Sauber]] komandu. Izmaiņas notika arī citās komandās — [[McLaren]] atpirka komandas akcijas no [[Mercedes-Benz]], kas attiecīgi pārpērkot Brawn GP atsāka startēt F1 kā [[Mercedes Grand Prix|atsevišķa komanda]]. Pašlaik F1 piecas no desmit komandām ir autoražotāju komandas — Mercedes, McLaren, [[Scuderia Ferrari|Ferrari]], [[Aston Martin]] un [[Alpine F1|Alpine]]. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 3lozzg5oq23mlhl7un43puwjmaty1gc 4512951 4512949 2026-08-25T16:13:57Z Iindemann 148969 4512951 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda Formula 1|''Honda RBPT'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi F1|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Ražotāju noriets (2009 —) === {{nepilnīga nodaļa}} Ekonomiskās situācijas dēļ 2008. un 2009. gadā trīs lieli autoražotāji aizgāja no F1 sacīkstēm — [[Honda]], [[BMW]] un [[Toyota]]. Ar šim izmaiņām sākās lielo ražotāju ietekmes beigas un privātstruktūru komandu pieaugums. Toyota komandu pārpirka Rons Brons izveidojot [[Brawn GP|Brawn]] komandu, kas pārsteidzošā kārtā izcīnija uzvaru {{f1|2009}}. gada sezonā gan individuālajā, gan konstruktoru kopvērtējumā. BMW komandu atpirka komandas dibinātājs Peters Zaubers atkal atjaunojot [[Sauber]] komandu. Izmaiņas notika arī citās komandās — [[McLaren]] atpirka komandas akcijas no [[Mercedes-Benz]], kas attiecīgi pārpērkot Brawn GP atsāka startēt F1 kā [[Mercedes Grand Prix|atsevišķa komanda]]. Pašlaik F1 piecas no desmit komandām ir autoražotāju komandas — Mercedes, McLaren, [[Scuderia Ferrari|Ferrari]], [[Aston Martin]] un [[Alpine F1|Alpine]]. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] rm352e9ev87qnzldxghj47p9wa3g3q5 4512952 4512951 2026-08-25T16:15:39Z Iindemann 148969 4512952 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Ražotāju noriets (2009 —) === {{nepilnīga nodaļa}} Ekonomiskās situācijas dēļ 2008. un 2009. gadā trīs lieli autoražotāji aizgāja no F1 sacīkstēm — [[Honda]], [[BMW]] un [[Toyota]]. Ar šim izmaiņām sākās lielo ražotāju ietekmes beigas un privātstruktūru komandu pieaugums. Toyota komandu pārpirka Rons Brons izveidojot [[Brawn GP|Brawn]] komandu, kas pārsteidzošā kārtā izcīnija uzvaru {{f1|2009}}. gada sezonā gan individuālajā, gan konstruktoru kopvērtējumā. BMW komandu atpirka komandas dibinātājs Peters Zaubers atkal atjaunojot [[Sauber]] komandu. Izmaiņas notika arī citās komandās — [[McLaren]] atpirka komandas akcijas no [[Mercedes-Benz]], kas attiecīgi pārpērkot Brawn GP atsāka startēt F1 kā [[Mercedes Grand Prix|atsevišķa komanda]]. Pašlaik F1 piecas no desmit komandām ir autoražotāju komandas — Mercedes, McLaren, [[Scuderia Ferrari|Ferrari]], [[Aston Martin]] un [[Alpine F1|Alpine]]. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] c7rf08rz7c5s1k80dszgczp93oml406 4512963 4512952 2026-08-25T16:22:38Z Iindemann 148969 /* Vēsture */ 4512963 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Ražotāju noriets (2009 —) === {{nepilnīga nodaļa}} Ekonomiskās situācijas dēļ 2008. un 2009. gadā trīs lieli autoražotāji aizgāja no F1 sacīkstēm — [[Honda]], [[BMW]] un [[Toyota]]. Ar šim izmaiņām sākās lielo ražotāju ietekmes beigas un privātstruktūru komandu pieaugums. Honda komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot [[Brawn GP]], kas 2009. gada sezonā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, bet pēc sezonas komandu iegādājās Mercedes-Benz. BMW komandu atpirka komandas dibinātājs Peters Zaubers atkal atjaunojot [[Sauber]] komandu. Izmaiņas notika arī citās komandās — [[McLaren]] atpirka komandas akcijas no [[Mercedes-Benz]], kas attiecīgi pārpērkot Brawn GP atsāka startēt F1 kā [[Mercedes Grand Prix|atsevišķa komanda]]. Pašlaik F1 piecas no desmit komandām ir autoražotāju komandas — Mercedes, McLaren, [[Scuderia Ferrari|Ferrari]], [[Aston Martin]] un [[Alpine F1|Alpine]]. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] ljw112m823vjse7ww5j4tkoaq7ifgwk 4512978 4512963 2026-08-25T16:38:15Z Iindemann 148969 /* Ražotāju noriets (2009 —) */ 4512978 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Ekonomiskās situācijas dēļ 2008. un 2009. gadā trīs lieli autoražotāji aizgāja no F1 sacīkstēm — [[Honda]], [[BMW]] un [[Toyota]]. Ar šim izmaiņām sākās lielo ražotāju ietekmes beigas un privātstruktūru komandu pieaugums. Honda komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot [[Brawn GP]], kas 2009. gada sezonā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, bet pēc sezonas komandu iegādājās Mercedes-Benz. BMW komandu atpirka komandas dibinātājs Peters Zaubers atkal atjaunojot [[Sauber]] komandu. Izmaiņas notika arī citās komandās — [[McLaren]] atpirka komandas akcijas no [[Mercedes-Benz]], kas attiecīgi pārpērkot Brawn GP atsāka startēt F1 kā [[Mercedes Grand Prix|atsevišķa komanda]]. Pašlaik F1 piecas no desmit komandām ir autoražotāju komandas — Mercedes, McLaren, [[Scuderia Ferrari|Ferrari]], [[Aston Martin]] un [[Alpine F1|Alpine]]. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] tlysn6eqxtgmw2ebjovnzyud0xwog8a 4512979 4512978 2026-08-25T16:39:52Z Iindemann 148969 /* Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) */ 4512979 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] jmy5kd49adx8x56prma733w5fr6zdpl 4512980 4512979 2026-08-25T16:42:43Z Iindemann 148969 /* Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) */ 4512980 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs Niko Rosbergs. 2020. gadā Hamiltons izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot Mihaela Šūmahera rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 68vc9kacih346l1mt1y75quo6lq6z84 4512985 4512980 2026-08-25T16:44:34Z Iindemann 148969 /* Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) */ 4512985 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva Čeiss Kerijs, bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] hl90wujht9bwj8rtr2msm3fuwcnplcs 4512986 4512985 2026-08-25T16:45:22Z Iindemann 148969 /* Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) */ 4512986 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva Čeiss Kerijs, bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmija. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 2fdhqaybv5a58309u22y1qzn46ltnzt 4512987 4512986 2026-08-25T16:46:17Z Iindemann 148969 /* Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) */ 4512987 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 8a4pqzbdtus0lwlcoi9df7s864xoxin 4512990 4512987 2026-08-25T16:49:11Z Iindemann 148969 /* Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) */ 4512990 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] l1jftzkyemo03etfyauhi5ebocfnf7e 4512997 4512990 2026-08-25T16:51:52Z Iindemann 148969 /* Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) */ 4512997 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] jzul5kenk7drbre5knanjew6u89q6w1 4513000 4512997 2026-08-25T16:53:06Z Iindemann 148969 /* Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) */ 4513000 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2023. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] lt26ijnjtd4m9fsxpazi614m2cav2l4 4513007 4513000 2026-08-25T16:56:53Z Iindemann 148969 /* Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) */ 4513007 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2023. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] epmhqpcz147szpuq539gwprvr531dv2 4513009 4513007 2026-08-25T16:58:10Z Iindemann 148969 /* McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) */ 4513009 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2023. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] ae59ua6zawpw38van8osqj1to4v53n7 4513011 4513009 2026-08-25T16:59:12Z Iindemann 148969 /* McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) */ 4513011 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2023. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] quq4xav3l2ccteak7ldec8v23lwn6wk 4513015 4513011 2026-08-25T17:02:06Z Iindemann 148969 4513015 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2023. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un TWG Motorsports, kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 4b4l51mto9gltwkx2pphbfdz7doo4og 4513016 4513015 2026-08-25T17:02:23Z Iindemann 148969 /* McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) */ 4513016 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2015. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2016. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2023. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] pqdrloxu1rsofdue1t3alf3nk1bzo7c 4513028 4513016 2026-08-25T17:07:56Z Iindemann 148969 /* Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) */ 4513028 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2023. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] o0dq8rohej5vhk591npeezshx17rjt1 4513030 4513028 2026-08-25T17:08:17Z Iindemann 148969 /* Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) */ 4513030 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 0c70kscf6xbh0etl5i16rqshmikulvb 4513032 4513030 2026-08-25T17:08:54Z Iindemann 148969 /* Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) */ 4513032 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Kopš tā laika FIA ir uzlabojuši pilotu drošības standartus, līdz ar to neviens Formula 1 pilots kopš Sennas nav gājis bojā sacīkšu incidentā. Tiesa gan, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] jxxvrlgpq5sp7eubglpemx60y1ytpec 4513036 4513032 2026-08-25T17:14:34Z Iindemann 148969 /* Lielais bizness (1980—2000) */ 4513036 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā <nowiki>''McLaren''</nowiki> pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 7rokbre2gqu8lpp1y0mnk2822ce5a53 4513040 4513036 2026-08-25T17:16:22Z Iindemann 148969 /* Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) */ 4513040 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā McLaren pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[GP2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] jaeqk6vimd6h3cfc73brtfqw0ihvfi1 4513042 4513040 2026-08-25T17:17:29Z Iindemann 148969 /* Sacensību norise */ 4513042 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā McLaren pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[Formula 2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien (vienīgais izņēmums ir [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kur tie sākas ceturtdien) ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] dlpjjs5nkxohoes4fvxwdbxf273dd6j 4513043 4513042 2026-08-25T17:18:23Z Iindemann 148969 /* Brīvie treniņbraucieni */ 4513043 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā McLaren pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[Formula 2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Parasti treniņbraucieni sākas piektdien ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] g956jehid8rvdmwf8o3ni8pj6advk4c 4513044 4513043 2026-08-25T17:18:38Z Iindemann 148969 /* Brīvie treniņbraucieni */ 4513044 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā McLaren pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[Formula 2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Treniņbraucieni sākas piektdien ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 20 minūtes, piedalās visi piloti. Pieci (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] kqq9b58k540197xv2fy9b1itw6x6q29 4513046 4513044 2026-08-25T17:20:47Z Iindemann 148969 /* Kvalifikācija */ 4513046 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā McLaren pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[Formula 2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Treniņbraucieni sākas piektdien ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Sestdien plkst. 14:00 pēc vietējā laika sākas kvalifikācijas braucieni. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 18 minūtes, piedalās visi piloti. Seši (kad bija 11 komandas — 6) lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 16. līdz 20. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Pieci lēnākie atkal tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 932gqf78euf97rl0tdxezr11p75xtfe 4513049 4513046 2026-08-25T17:26:25Z Iindemann 148969 /* Kvalifikācija */ 4513049 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā McLaren pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[Formula 2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Treniņbraucieni sākas piektdien ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Standarta sacensību nedēļas nogalē kvalifikācija notiek sestdien pēc trešajiem brīvajiem treniņbraucieniem. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 18 minūtes, piedalās visi piloti. Seši lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 17. līdz 22. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Seši lēnākie piloti tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Trešā kvalifikācijas daļa (Q3) ilgst 13 minūtes, un tajā atlikušie desmit piloti sacenšas par pirmajām desmit starta vietām, tostarp pirmo starta vietu jeb pole position. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. No {{f1|2009}}. gada sezonas par čempionu kļūs pilots, kurš izcīnijis visvairāk uzvaras,<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html | publisher = formula1.com | title = Čempions būs braucējs ar visvairāk uzvarām sezonā | accessdate = {{dat|2009|03|18|N}} | archive-date = {{dat|2009|03|20||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20090320035418/http://www.formula1.com/news/headlines/2009/3/9024.html }} {{en ikona}}</ref> ja vairāki braucēji izcīna vienādu uzvaru skaitu, čempionu noteiks pēc izcīnītajiem punktiem, bet konstruktoru kausu iegūst tas konstruktors (mūsdienās konstruēt formulu drīkst tikai pati komanda), kas izcīnījis visvairāk punktu ar būvētajiem spēkratiem. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk punktus savā karjerā ir izcīnījis [[Mihaels Šūmahers]]. Viņš ir izcīnījis 1369 punktus. Jāpiebilst, ka viņš savas karjeras ir lietojis trīs "visdevīgākās" sistēmas, kamēr daži no viņa tuvākajiem sekotājiem, piemēram, visu karjeru brauca, kad punktus saņēma tikai pirmie seši piloti vai uzvarētājs ieguva 9 punktus. == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] gplact0i5h7oldmh0aivrkspuvwkh6c 4513053 4513049 2026-08-25T17:31:32Z Iindemann 148969 /* Punkti */ 4513053 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''Formula 1'' | aktuāla_sezona = 2026. gada F1 sezona | logo = F1.svg | pikseļi = 180px | sports = [[Autosports]] | dibin = [[1950]]<ref>Noteikumi tika standartizēti [[1946]]. gadā, pirmā ārpusčempionāta sacīkste norisinājās [[1947]]. gadā, bet pirmā Pasaules čempionāta sezona tika aizvadīta [[1950]]. gadā.</ref> | komandas = 11 | braucēji = 22 | valsts = Starptautisks | dzinēji = [[Scuderia Ferrari|''Ferrari'']]{{·}}[[Honda |''Honda'']]{{·}}[[Mercedes F1|''Mercedes'']]{{·}}[[Audi|''Audi'']]{{·}}[[Red Bull Ford Powertrains F1|''Red Bull Ford Powertrains'']]{{·}} | riepas = ''[[Pirelli]]''<ref>[http://www.fia.com/news/fia-confirms-pirelli-official-tyre-supplier-formula-one-2017-2019 "FIA Confirms Pirelli As Official Tyre Supplier For Formula One For 2017-2019"]. ''FIA.com'', Federation Internationale de l'Automobile administration. June 17, 2016. Aplūkots 12.08.2016.</ref> | čempions_br = {{flagicon|GBR}} [[Lando Noriss]]<br />({{small|''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]''}}) | čempions_km = {{flagicon|GBR}} ''[[McLaren]]''-''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | mlapa = {{URL|http://www.formula1.com}} }} '''''Formula 1''''' (saīsinājumā '''''F1'''''), pazīstama arī kā '''Pirmā formula'''<ref>Jurisons, E. [http://www.la.lv/atkal-starte-pirma-formula-2/ "Atkal startē pirmā formula"]. ''la.lv''. 15.03.2013. Aplūkots 14.08.2016.</ref> jeb oficiāli kā '''''FIA'' Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|FIA Formula One World Championship}}), ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (''FIA'') rīkotas pasaules mēroga [[autosports|autosporta]] sacīkstes. ''F1'' sezona sastāv no vairākām sacīkstēm, kuras sauc par [[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] (GP). Šīs sacīkstes notiek speciāli šim nolūkam būvētās [[F1 trašu saraksts|trasēs]] un dažos gadījumos pa noslēgtām pilsētas ielām, piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']], kas norisinās [[Montekarlo]] ielās, vai [[Singapūras ielu trase|Singapūras ielu trasē]], kur notiek nakts sacīkste. Katrā sezonā tiek noskaidrots [[F1 čempionu saraksts|čempions]] gan [[:Kategorija:Formula 1 piloti|pilotu]] kopvērtējumā, gan [[:Kategorija:Formula 1 komandas|komandu]] (jeb [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru]]) vērtējumā. Formulas [[ātrums]] var sasniegt pat 360 [[km/h]], savukārt līkumos, kur nākas samazināt un atkal uzņemt ātrumu, [[paātrinājums]] var sasniegt pat 50 m/s², kas atbilst vairāk kā pieckārtējam [[brīvās krišanas paātrinājums|brīvās krišanas paātrinājumam]]. Formulas sasniegtais ātrums, kā arī rezultāts sacīkstes beigās ir atkarīgs ne tikai no paša pilota, bet arī no [[elektronika]]s, [[aerodinamika]]s, [[riepa|riepām]] un no citiem tehniskiem parametriem. Katru gadu formulas tiek uzlabotas, līdz ar to formulu evolūcija ir ļoti strauja. [[Eiropa]] ir tradicionālais sacīkšu centrs. Gandrīz visām komandām te atrodas galvenā bāze. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] piloti kopā ir izcīnījuši 20 čempionu titulus. Pēdējā laikā vairākas Eiropas ''Grand Prix'' izcīņas beidza pastāvēt, lai dotu vietu sacīkstēm [[Turcija|Turcijā]], [[Ķīna|Ķīnā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Bahreina|Bahreinā]] un citur. == Vēsture == {{Formula 1}} {{jāuzlabo|nodaļas teksts kaut kādā bezsakarā}} Formula 1 pamati meklējami [[Eiropa]]s "[[Grand Prix Motor Racing]]" čempionātā. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] notika maz sacīkšu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Grand Prix" uzvarētāji 1934-1949 {{en ikona}} | publisher = Golden Era of Grand Prix Racing | url = http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm | access-date = {{dat|2008|07|11||bez}} | archive-date = {{dat|2018|11|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20181109123950/http://www.kolumbus.fi/leif.snellman/gpw3.htm }}</ref> [[1946]]. gadā, kad [[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (''FIA'') uzsāka noteikumu standartizācijas procesu. Latvijā sacīkstes tiešraidē var vērot [[TV3 Latvija|TV3]] un [[Viasat Sport Baltic]] kanālos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Viasat" iegādājas tiesības translēt F1 | publisher = eSports | date = 2009.02.23. | url = http://esports.lv/sports_tv/23022009-viasat_iegadajas_tiesibas_translet_f1}}</ref> Nosaukums ir radies tāpēc, ka vārds "Formula" apzīmē to, ka ir apkopoti sacensību noteikumi un tos nosaka sacīkšu rīkotājs (šajā gadījumā [[Starptautiskā Automobiļu federācija]]), un noteikumus ir jāievēro, lai varētu piedalīties. 1 nosaukuma galā apzīmē to, ka šīs ir augstākā līmeņa sacīkstes tehnoloģijas un citu lietu ziņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Kāpēc tieši Formula 1? {{en ikona}} | publisher = WikiAnswers | url = http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing | access-date = {{dat|2008|07|21||bez}} | archive-date = {{dat|2007|10|15||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20071015180245/http://wiki.answers.com/Q/Why_the_name_formula_one_for_motor_racing }}</ref> === Sacīkšu atgriešanās (1950—1958) === [[Attēls:Alfetta 159 steering wheel.jpg|thumbnail|250px|left|[[Alfa Romeo]] [[Alfetta 159]], {{f1|1951}}. gada čempiona [[Huans Manuels Fanhio|Huana Manuela Fanhio]] spēkrats]] Pirmais Formula 1 Pasaules čempionāts notika {{f1|1950}}. gadā, tajā uzvarēja itālis [[Nino Farina|Džuzepe "Nino" Farina]] ar "Alfa Romeo". Farina tikai par trim punktiem pārspēja savu komandas biedru, [[Argentīna|argentīnieti]] [[Huans Manuels Fanhio|Huanu Manuelu Fanhio]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 1950. gada pilotu kopvērtējums {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/results/driver/1950/}}</ref> Fanhio nākamajos 7 gados piecreiz kļuva par čempionu. Fanhio laikā par čempionu divreiz kļuva itālis [[Alberto Askari]]. Tolaik viens no veiksmīgākajiem pilotiem bija arī brits [[Stīrlings Moss]]. Tagad viņu uzskata par vienu no labākajiem braucējiem, kas nekad nav kļuvuši par pasaules čempioniem.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džeimss|last= Loutons|title=Moss var vadīt Hamiltonu cauri slavenību līkumam {{en ikona}} |work=The Independent |publisher=Newspaper Publishing |date=28.08.2007.}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |first=Alans |last=Henrijs|title=Hamiltona iespēja {{en ikona}}| url=http://sport.guardian.co.uk/formulaone/story/0,,2032039,00.html |work=The Guardian |date=12.03.2007.}}</ref> Šajā laika periodā dominēja autoražotāji — [[Alfa Romeo]], [[Maserati]], [[Mercedes-Benz]] un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]]. Tie visi piedalījās arī pirmskara čempionātā. {{f1|1952}}. un {{f1|1953}}. gada sezonās bija ļauts piedalīties [[Formula 2 (1953-1984)|Formula 2]] spēkratiem, sakarā ar bažām par Formula 1 noteikumiem atbilstošu formulu izveides pieejamību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|title = Dekādes sezonas 1950 - 1959 {{en ikona}}|publisher = Autocourse|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070807233339/http://www.autocoursegpa.com/season_decade~decade_id~1.htm|archivedate = {{dat|2007|08|07||bez}}}}</ref> Mercedes-Benz ieviesa vairākus jauninājumus un spēja izcīnīt čempiona titulus {{f1|1954}}. un {{f1|1955}}. gadā. Pēc tam vācieši Formula 1 sacīkstes pameta sakarā ar [[1955]]. gada Lemānas katastrofu, kad avārijā gāja bojā 80 skatītāji pēc tam, kad kāds pilots ielidoja tribīnēs. === Garažistes (1959—1980) === Par pirmo tehnoloģisko jauninājumu Formula 1 sacensībās kļuva "[[Cooper Car Company|Cooper]]" formulas ar dzinēju vidū, priekšā aizmugurējiem riteņiem. Šis risinājums tika aizgūts no kompānijas veiksmīgajiem [[Formula 3]] spēkratu dizainiem. [[Austrālija|Austrālietis]] [[Džeks Brebems]] drīz pierādīja šī risinājuma spēku. Viņš izcīnīja titulus {{f1|1959}}., {{f1|1960}}. un {{f1|1966}}. gadā. {{f1|1961}}. gadā visi regulārie dalībnieki bija pārgājuši uz formulām ar dzinēju vidū.<ref name="FergusonP99">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|title = Ferguson P99 {{en ikona}}|publisher = gpracing.net|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20080330231253/http://www.gpracing.net192.com/cars/data/186.cfm|archivedate = {{dat|2008|03|30||bez}}}}</ref> [[Ferguson P99]], pēdējais Formula 1 spēkrats ar dzinēju priekšpusē, pēdējoreiz piedalījās sacīkstē {{f1|1961}}. gada [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] izcīņā.<ref name="FergusonP99" /> Pirmais [[Apvienotā Karaliste|britu]] čempions bija [[Maiks Hotorns]]. Viņš titulu izcīnīja {{f1|1958}}. gadā. Nākamā gada sākumā viņš gāja bojā [[Autoavārija|autoavārijā]]. Kopš {{f1|1959}}. gada katru gadu labākais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vai [[Britu Sadraudzība]]s pilots iegūst Hotorna piemiņas balvu. Izņēmums bija {{f1|1979}}. gadā, kad vicečempions, [[Kanāda|kanādietis]] [[Žils Vilnēvs]] nesaņēma balvu. To saņēma kopvērtējuma 3. vietas īpašnieks, austrālietis [[Alans Džonss]]. No {{f1|1959}}. līdz {{f1|1969}}. gadam Britu Sadraudzības piloti čempiona titulu izcīnīja deviņas reizes. {{f1|1962}}. gadā "[[Team Lotus|Lotus]]" komanda pirmoreiz izmantoja mašīnu ar alumīnija monokoku, nevis rāmi. Sešus gadus vēlāk komanda nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — sponsoriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html |title=Sponsori, lielais bizness aiz F1 {{en ikona}} |last=Jans Bartuneks |first=Roberts |date=18.09.2007. |work=CNN.com |publisher=Cable News Network |access-date=09.07.2008 |archive-date=22.02.2010 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100222045715/http://edition.cnn.com/2007/SPORT/09/18/behind.sponsorship/index.html }}</ref> Lotus spēkrats tika nokrāsots sarkans un uz tā tika uzrakstīts "[[Imperial Tobacco]]". [[1970. gadi|1970. gadu]] beigās Lotus ieviesa [[virsmas efekts|virsmas efekta]] ({{val|en|ground effect}}) aerodinamiku, kas spēja izveidot ļoti spēcīgu piespiedējspēku un palielināja līkumu izbraukšanas ātrumu (lai gan koncepts jau tika izmantots [[Džims Hols|Džima Hola]] [[Chaparral 2J]] [[1970]]. gadā). === Lielais bizness (1980—2000) === [[Attēls:Alain Prost 1988 Canada.jpg|thumbnail|right|300px|[[Alēns Prosts]] [[1988. gada F1 sezona|1988. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] [[Bērnijs Eklstons]] [[1971]]. gadā pārņēma vadību pār [[Brabham]] vienību, līdz ar to iegūstot vietu [[FOCA]] (Formula 1 Konstruktoru Asociācijā). [[1978]]. gadā brits kļuva par asociācijas prezidentu. Viņš pārkārtoja Formula 1 komerctiesību vadību un tagad viņu bieži sauc par cilvēku, kurš pārvērta Formula 1 sacensības miljardu dolāru biznesā, kāds tas ir tagad.<ref name="guardian280397">{{Ziņu atsauce |first=Ričards |last=Viljamss|title=Formula 1 dara to bagāti {{en ikona}}|work=The Guardian |publisher=Guardian Newspapers |date=28.03.1997.}}</ref><ref name="mrformula">{{Ziņu atsauce |title=Sejas vērtība: Formulas kungs |page=72|work=The Economist |publisher=Economist Newspapers |date=05.03.1997.}}</ref> Iepriekš trašu īpašnieki kontrolēja komandu ienākumus un ar katru runāja atsevišķi, tomēr Eklstons pārliecināja viņus "medīt barā" caur FOCA.<ref name="mrformula" /> Viņš piedāvāja Formula 1 čempionātu kā paciņu, kuru viņi var paņemt vai atstāt. Par paciņu viņiem bija jāmaksā, gandrīz visiem atsakoties no reklāmām trases malās.<ref name="guardian280397" /> [[FISA]] (Starptautiskās Automobiļu Sporta Federācijas) dibināšana [[1979]]. gadā aizsāka [[FISA-FOCA karš|FISA-FOCA karu]], kura laikā FISA prezidents [[Žans Marī Balestrs]] vairākkārt strīdējās ar FOCA pārstāvjiem tādos jautājumos kā "televīzijas nauda" un tehniskie noteikumi.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Džons |last=Blansdens |title=Aizpildīt Balestra kurpes nav pasažiera darbs {{en ikona}} |work=Financial Times|date=20.12.1986.}}</ref> FOCA piedraudēja izveidot konkurējošu sacīkšu sēriju, boikotēja vienu sacīksti ([[1982. gada F1 sezona|1982. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]) un FISA atsauca sacīkšu sankcionēšanu.<ref name="guardian280397"/> Rezultātā tika parakstīts [[1981]]. gada [[Konkordes Līgums]], kas garantēja tehnisku stabilitāti, jo komandām tika doti brīdinājumi sakarā ar jauniem noteikumiem. [[Attēls:Jean Alesi Ferrari 1995.jpg|thumbnail|left|250px|[[Žans Alezī]] [[1995. gada F1 sezona|1995. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] izcīņā]] {{f1|1983}}. gadā FIA aizliedza virsmas efekta aerodinamiku.<ref>{{Ziņu atsauce |first=Moriss|last=Hamiltons|title=Par un pret tam, lai būtu vienkārši Williams {{en ikona}} |work=The Observer |publisher=Guardian Newspapers|date=08.03.1998.}}</ref> Tomēr, tolaik [[turbopūte]]s dzinēji jau sasniedza 700 [[zirgspēja|ZS]] (520 [[kilovats|kW]]) jaudu. Tos ieviesa [[Renault F1|Renault]] {{f1|1977}}. gada sezonā. [[1986]]. gadā [[BMW]] turbodzinējam bija 5,5 [[bārs (mērvienība)|bāru]] spiediens. Tika aprēķināts, ka jauda ir "vairāk nekā 1300 ZS" (970 kW) [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] kvalifikācijas laikā. Nākamajā gadā, sacīkstē, sakarā ar to, ka motoram vajadzēja izturēt daudz vairāk, tas sasniedza vairs tikai 1100 ZS (820 kW), bet spiediens bija ierobežots līdz 4 bāriem.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Bemzijs|first=Aiens|coauthors=Benzings, Enriko; Steniforts, Alans; Lorenss, Maiks|title=1000 ZS Grand Prix mašīnas {{en ikona}}|publisher=Guild Publishing|date=1988|pages=8—9|id={{ISBN|0-85429-617-4}}}} BMW Itālijas ''Grand Prix'' sasniegums ir augstākais grāmatā norādītais spēks. To ir aprēķinājis Hainrihs Maders, kurš bija atbildīgs par [[Benetton Formula|Benetton]] komandas dzinējiem. Jāpiemin, ka tie visi ir aprēķini; BMW [[dinamometrs]] varēja aprēķināt tikai līdz 1100 ZS. Augstāki rādījumi ir aprēķināti no spiediena rādītājiem.</ref> [[1980. gadi|1980. gados]] sākās elektronisko palīgierīču attīstība. Lotus sāka attīstīt [[aktīvā balstiekārta|aktīvo balstiekārtu]], kas sacīkstēs parādījās {{f1|1982}}. gadā ar [[Lotus 91]] starpniecību. Tā palīdzēja [[Airtons Senna|Airtonam Sennam]] {{f1|1987}}. gadā izcīnīt savu pirmo [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] uzvaru. [[1990. gadi|1990. gados]] komandas sāka lietot pusautomātiskās [[ātrumkārba]]s un [[vilkmes kontrole|vilkmes kontroli]]. Sakarā ar sūdzībām par to, ka sacīkstes rezultātus vairāk izšķir tehnika, nekā pilots, {{f1|1994}}. gadā tika aizliegta virkne elektronisko palīgierīču. Iepriekš ar elektroniku bagātas formulas tagad kļuva "nepaklausīgas" un grūti vadāmas. Komandas parakstīja otro Konkordes Līgumu [[1992]]. gadā un trešo [[1997]]. gadā. Tas nav spēkā sākot ar {{dat|2008|1|1|A}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|title = Kam kas pieder mūsdienu F1? {{en ikona}}|publisher = GrandPrix.com|access-date = {{dat|2007|11|17||bez}}|archiveurl = https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html|archivedate = {{dat|2007|03|12||bez}}}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070312003448/http://www.grandprix.com/ft/ftjs031.html |date={{dat|2007|03|12||bez}} }}</ref> [[McLaren]] un [[WilliamsF1|Williams]] vienības dominēja [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]]. 1980. gadu sākumā arī [[Brabham]] bija konkurētspējīgi. Komanda izcīnīja divus čempiona titulus ar [[Nelsons Pikē|Nelsona Pikē]] palīdzību. Ar [[Porsche]], [[Honda F1|Honda]] un [[Mercedes-Benz]] dzinējiem apgādātie McLaren izcīnīja 16 titulus, no kuriem 7 bija konstruktoru un 9 bija pilotu. Williams lietoja Honda, [[Ford Motor Company|Ford]] un [[Renault F1|Renault]] motorus, lai izcīnītu 9 konstruktoru kausus un 7 čempiona titulus. Leģendāro [[Airtons Senna|Airtona Sennas]] un [[Alēns Prosts|Alēna Prosta]] cīņa bija sacīkšu centrālais notikums {{f1|1988}}. gadā un beidzās piecus gadus vēlāk, kad Prosts beidza karjeru. [[1994. gada F1 sezona|1994. gada]] [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']] Senna ietriecās "Tamburello" līkuma betona sienā un gāja bojā. Dienu pirms viņa pēc avārijas nomira arī mazāk pazīstamais [[Rolands Racenbergers]]. Pēc Sennas nāves FIA ieviesa vairākus papildu drošības pasākumus. Nākamais Formula 1 pilots, kurš gāja bojā no sacīkstēs gūtām traumām, bija [[Žils Bjanki]]; viņš nomira 2015. gada jūlijā no traumām, kas tika gūtas 2014.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/motoru_sports/f1/18072015-miris_f1_pilots_zils_bjanki|title=Miris F1 pilots Žils Bjanki|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-25|date=2015-07-18|language=lv}}</ref> gada [[Japānas Grand Prix]] avārijā. Tāpat, lidojošu atlūzu dēļ ir miruši divi trases darbinieki, viens [[2000. gada F1 sezona|2000. gada]] [[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']]<ref name=MarshallDeaths2000s>{{Tīmekļa atsauce|url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/1203620.stm |title = F1 nospiedošais drošības jautājums {{en ikona}} |publisher = BBC Sport}}</ref> un otrs [[2001. gada F1 sezona|2001. gada]] [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']].<ref name=MarshallDeaths2000s /> Kopš {{f1|1984}}. gada tikai [[McLaren]], [[WilliamsF1|Williams]], [[Renault F1|Renault]] (līdz 2002. gadam ar nosaukumu [[Benetton Formula|Benetton]]) un [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] komandu ("lielā četrinieka") piloti ir izcīnījuši čempiona titulus. Sakarā ar tehnoloģisko attīstību [[1990. gadi|1990. gados]], piedalīšanās izmaksas vairākkārt pieauga. Finansiālā slodze, kā arī "lielā četrinieka" dominance mazākajām komandām lika cīnīties ne tikai par rezultātiem, bet arī par to izdzīvošanu. Finansiālās likstas ir likušas vairākām komandām atsaukt dalību no čempionāta. Kopš {{f1|1990}}. gada sezonas 28 komandas ir beigušas pastāvēt. Bijušais [[Jordan Grand Prix|Jordan]] komandas īpašnieks [[Edijs Džordans]] savulaik pateica, ka sekmīgu privāto komandu ēra ir beigusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Džordans: Privāto komandu ēra ir beigusies {{en ikona}} | publisher = ITV-F1.com | date = 24.08.2006. | url = http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | access-date = 12.09.2006 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 | archivedate = 29.09.2007 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929092041/http://www.itv-f1.com/News_Article.aspx?PO_ID=33854 |date=29.09.2007 }}</ref> === Ražotāju atgriešanās (2000—2009) === [[Attēls:Michael_Schumacher_Ferrari_2004.jpg|thumbnail|300px|[[Mihaels Šūmahers]] [[2004. gada F1 sezona|2004. gada]] [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] laikā]] [[Mihaels Šūmahers]] ar [[Scuderia Ferrari]] izcīnīja piecus čempiona titulus ({{f1|2000}} — {{f1|2004}}) un sešus konstruktoru kausus pēc kārtas ({{f1|1999}} — {{f1|2004}}). Tas ir iepriekš nepieredzēts gadījums. Šūmahers ir uzstādījis arī vairākus citus rekordus, tostarp, kopējo uzvaru skaitu (91), sezonas uzvaru skaitu (13 no 18) un visvairāk čempiona titulu (7). Šūmahers kļuva par eksčempionu {{dat|2005|9|25}}, kad [[Fernando Alonso]] sakrāja pietiekami daudz punktu, lai izcīnītu čempiona titulu. Viņš arī kļuva par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Fernando Alonso - visu laiku jaunākais F1 čempions {{en ikona}} | publisher = Enjoy France | date = 26.09.2005. | url = http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081012070902/http://www.enjoyfrance.com/content/view/85/31/ | archivedate = 12.10.2008 }}</ref> Alonso {{f1|2006}}. gadā aizstāvēja savu titulu. Pēc 16 pavadītiem gadiem Formula 1 čempionātā Šūmahers pēc šīs sezonas beidza karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Šūmahers neizslēdz iespēju atgriezties trasē | publisher = Frut | date = 26.10.2006. | url = http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 | archivedate = 04.03.2016 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304132925/http://news.frut.lv/lv/auto/autosport/39041 |date=04.03.2016 }}</ref> Šajā laika periodā noteikumi bieži ir tikuši mainīti, galvenokārt, lai uzlabotu sacīkšu skatāmību un samazinātu izmaksas.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = FIA Noteikumi un Regulācijas, Sporta Noteikumi: 2006. gada sezonas izmaiņas {{en ikona}} | publisher = Formula1.com | url = http://www.formula1.com/insight/rulesandregs/13/995.html}}</ref> Komandas pavēles, kuras bija atļautas kopš čempionāta sākuma {{f1|1950}}. gadā, tika aizliegtas {{f1|2002}}. gadā pēc vairākiem skandāliem, kas negatīvi ietekmēja sacīkšu veidolu no skatītāju veidola. Visslavenākais šāds incidents notika [[2002. gada F1 sezona|2002. gada]] [[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']], kad [[Rubenšs Barikello|Rubenšam Barikello]] vajadzēja palaist sev priekšā komandas līderi [[Mihaels Šūmahers|Mihaelu Šūmaheru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ferrari ļaus pilotiem cīnīties savā starpā | publisher = DELFI Autosports | date = 08.01.2007. | url = http://autosports.delfi.lv/public/29180.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 26.01.2007 | archive-url = https://web.archive.org/web/20070126103308/http://autosports.delfi.lv/public/29180.html }}</ref> Citas izmaiņas skāra kvalifikācijas formātu, punktu sistēmu, kā arī tehniskos noteikumus par to, cik daudz dzinējiem un riepām ir jāiztur. "Riepu karš" starp [[Bridgestone]] un [[Michelin]] uzlaboja apļu laikus, tomēr tā rezultātā 14 no 20 pilotiem nācās izlaist [[2005. gada F1 sezona|2005. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], jo Michelin riepas tika atzītas par nedrošām. Sākot ar {{f1|2007}}. gada sezonu, Bridgestone ir vienīgais riepu piegādātājs visām komandām. Privāto komandu ziedu laikos autoražotāju kompānijas galvenokārt sacīkstēs piedalījās, piegādājot dzinējus, tomēr bija arī daži izņēmumi. {{f1|2000}}. gadā [[Ford Motor Company|Ford]] izveidoja [[Jaguar Racing]] — pirmo autoražotāju dibinātu komandu ilgā laika periodā. {{f1|2006}}. gadā piecu autoražotāju ([[Renault]], [[Toyota]], [[Honda]], [[BMW]] un [[Fiat]]) komandas dominēja čempionātā, izcīnot piecas no pirmajām sešām vietām konstruktoru kausā. Vienīgais izņēmums bija [[McLaren]] komanda, tomēr arī tā daļēji pieder [[Mercedes-Benz]]. {{f1|2007}}. gadā titulu izcīnīja [[Kimi Reikenens]], kļūstot par trešo somu, kas izcīnījis titulu. Tas bija viens no visu laiku ciešākajiem pasaules čempionātiem, jo Reikenens izcīnīja 110 punktus, savukārt vicečempions, debitants [[Luiss Hamiltons]] izcīnīja 109. Tikpat daudz bija viņa komandas biedram [[Fernando Alonso]], kurš sakarā ar neizšķirtu izšķiršanas procedūrām palika trešais. {{f1|2008}}. gadā par titula pretendentiem tika uzskatīti [[Roberts Kubica]],<ref name=KubMas08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kovalainens uzvar Lielbritānijas GP kvalifikācijā | publisher = Diena.lv | date = 05.07.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/sports/motorusports/f1/kovalainens-uzvar-lielbritanijas-gp-kvalifikacija}}</ref> [[Felipe Masa]],<ref name=KubMas08 /> [[Luiss Hamiltons]]<ref name=HamRei08>{{Tīmekļa atsauce | title = Kubica sevi nepieskaita titula pretendentiem | publisher = DELFI Autosports | date = 29.05.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/34078.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 01.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080601072038/http://autosports.delfi.lv/public/34078.html }}</ref> un [[Kimi Reikenens]].<ref name=HamRei08 /> Reikenens izredzes zaudēja divus posmus pirms beigām,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Alonso uzvar arī Fudži | publisher = eSports | date = 12.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | access-date = 12.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081013124439/http://esports.lv/motosports/f1/12102008-alonso_uzvar_ari_fudzi | archivedate = 13.10.2008 }}</ref> bet Kubica — priekšpēdējā posmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons nostiprina līderpozīcijas | publisher = eSports | date = 19.10.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | access-date = 19.10.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081022092912/http://esports.lv/motosports/f1/19102008-hamiltons_nostiprina_liderpozicijas | archivedate = 22.10.2008 }}</ref> Pēdējā sacīkstē, neilgi pirms finiša Hamiltons izvirzījās pozīcijā, no kuras var izcīnīt titulu un pārspēja Masu par 1 punktu kopvērtējumā, kļūstot par visu laiku jaunāko pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Hamiltons izrauj titulu no Massas rokām | publisher = eSports | date = 02.11.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | access-date = 03.11.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20081106040411/http://esports.lv/motosports/f1/02112008-hamiltons_klust_par_cempionu | archivedate = 06.11.2008 }}</ref> Lai gan sezonu {{f1|2008}}. gada sezonu uzsāka 11 komandas, pēc dažām sacīkstēm dalību atsauca [[Super Aguri F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = "Super Aguri" pamet F-1 | publisher = eSports | date = 06.05.2008. | url = http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | access-date = 10.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516072718/http://esports.lv/motosports/f1/06052008-super_aguri_pamet_f-1 | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka piedalīsies 12 komandas, ieskaitot tā arī nestartējušo [[Prodrive F1]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Prodrive atliek plānus līdz 2009. gadam | publisher = DELFI Autosports | date = 23.11.2008. | url = http://autosports.delfi.lv/public/32317.html | access-date = 10.07.2008 | archive-date = 19.06.2008 | archive-url = https://web.archive.org/web/20080619072711/http://autosports.delfi.lv/public/32317.html }}</ref> === Pārmaiņas pēc finanšu krīzes (2009—2013) === 2008.—2009. gada globālās finanšu krīzes laikā Formula 1 pameta vairāki autoražotāji. Pēc 2008. gada sezonas no čempionāta izstājās [[Honda]], kuras komandu pārpirka Ross Brawn, izveidojot Brawn GP. Komanda jau savā vienīgajā sezonā 2009. gadā izcīnīja gan Konstruktoru kausu, gan pilotu čempiontitulu, kuru ieguva Džensons Batons. Pēc sezonas Brawn GP iegādājās [[Mercedes-Benz]], kas 2010. gadā atgriezās Formula 1 kā rūpnīcas komanda. 2009. gada beigās čempionātu pameta arī [[BMW]] un [[Toyota F1|Toyota]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/team-guide-a-look-at-mercedes-amazing-f1-success-recent-struggles-and-how.3Tt4ZNPvDnIuqXakpy2s34|title=TEAM GUIDE: A look at Mercedes’ amazing F1 success, their recent struggles – and how they stack up for 2023 {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> No 2010. līdz 2013. gadam čempionātā dominēja Red Bull Racing un Sebastians Fetels. Fetels četras sezonas pēc kārtas kļuva par pasaules čempionu, savukārt Red Bull visās četrās sezonās izcīnīja Konstruktoru kausu. Šis panākumu periods noslēdzās līdz ar būtiskām tehnisko noteikumu izmaiņām pirms 2014. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/tremayne-at-300-not-out-red-bull-remain-a-team-of-pure-racers.1ePYdil3fNI0G7apdgJtjj|title=DAVID TREMAYNE: At 300 not out, Red Bull remain a team of 'pure racers' {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === Turbohibrīdu laikmets un Mercedes dominance (2014—2020) === 2014. gadā Formula 1 ieviesa jaunus 1,6 litru V6 turbopūtes hibrīda spēka agregātus, aizsākot jaunu tehnisko noteikumu laikmetu. Visveiksmīgāk jaunajiem noteikumiem pielāgojās Mercedes, kas 2014. gadā izcīnīja Konstruktoru kausu un turpmākajos gados kļuva par dominējošo čempionāta komandu. No 2014. līdz 2020. gadam Mercedes uzvarēja Konstruktoru čempionātā septiņas sezonas pēc kārtas. Luiss Hamiltons šajā periodā sešas reizes kļuva par pasaules čempionu — 2014., 2015. un no 2017. līdz 2020. gadam —, savukārt 2016. gada čempiontitulu ieguva viņa komandas biedrs [[Niko Rosbergs]]. 2020. gadā [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] izcīnīja septīto pasaules čempiona titulu karjerā, atkārtojot [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-years-on-from-the-start-of-mercedes-dominance-how-did-their-pre-season.1uVR0O3WA8Dmh3bk5IHI0y|title=How Mercedes' 2014 pre-season testing panned out|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2017. gada janvārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums [[Liberty Media]] pabeidza Formula 1 komercstruktūras iegādi darījumā, kurā Formula 1 uzņēmuma vērtība tika noteikta aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru apmērā. Par Formula 1 izpilddirektoru kļuva [[Čeiss Kerijs]], bet ilggadējais organizācijas vadītājs [[Bērnijs Eklstons|Bernijs Eklstouns]] atstāja izpilddirektora amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/liberty-completes-f1-acquisition.3zzGTfOwC4OkEc8EAKMKKw|title=Liberty completes F1 acquisition|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2020. gada sezonu būtiski ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]. Tās sākums tika pārcelts, vairākas sākotnēji paredzētās sacīkstes tika atceltas, un čempionāts norisinājās pēc pārveidota sacensību kalendāra. === Red Bull un Verstapena periods (2021—2024) === 2021. gadā Makss Verstapens no Red Bull Racing pirmo reizi kļuva par Formula 1 pasaules čempionu, sezonas pēdējā posmā Abū Dabī pārspējot Luisu Hamiltonu cīņā par titulu. Mercedes tajā pašā sezonā izcīnīja astoto Konstruktoru kausu pēc kārtas, noslēdzot rekordgaro komandas panākumu sēriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/verstapens-pieliek-punktu-baumam-un-pazino-nakotnes-planus/|title=Verstapens pieliek punktu baumām un paziņo nākotnes plānus|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=en-US}}</ref> 2022. gadā stājās spēkā būtiski jauni tehniskie noteikumi. Automobiļu aerodinamikā lielāka nozīme tika piešķirta piespiedējspēka radīšanai ar virsbūves apakšdaļu un zemes efekta izmantošanu, lai samazinātu priekšā braucošā automobiļa radītās gaisa plūsmas ietekmi un atvieglotu sekošanu citam automobilim. Jaunajā noteikumu laikmetā Red Bull atkal kļuva par vadošo komandu. Verstapens izcīnīja pasaules čempiona titulu arī 2022., 2023. un 2024. gadā, kopumā iegūstot četrus titulus pēc kārtas, savukārt Red Bull uzvarēja Konstruktoru čempionātā 2022. un 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/10-things-you-need-to-know-about-the-all-new-2022-f1-car.4OLg8DrXyzHzdoGrbqp6ye|title=10 things you need to know about the all-new 2022 F1 car {{!}} Formula 1®|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2024. gadā McLaren pēc konkurētspējas pieauguma sezonas otrajā pusē izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1998. gada. Verstapens tikmēr saglabāja pilotu čempiona titulu, kļūstot par četrkārtēju pasaules čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-so-proud-of-mclaren-as-abu-dhabi-win-ensures-team-take-first.3zORGryvho6xIdXJxlYPiY|title=Norris ‘so proud’ of McLaren as team take constructors'|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> === McLaren atgriešanās un jaunais noteikumu laikmets (kopš 2025. gada) === 2025. gadā McLaren otro sezonu pēc kārtas izcīnīja Konstruktoru kausu, pirmo reizi kopš 1988.—1991. gada panākumu sērijas uzvarot Konstruktoru čempionātā divus gadus pēc kārtas. Par pasaules čempionu pirmo reizi kļuva McLaren pilots Lando Noriss, kurš sezonu noslēdza ar 423 punktiem, par diviem punktiem apsteidzot četrkārtējo čempionu Maksu Verstapenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/mclaren-reflect-on-incredible-emotion-of-winning-back-to-back-teams.1VPTx82Pd9iTOMqAVCv1Ig|title=McLaren reflect on ‘incredible emotion’ of Teams’ title win|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/|title=F1 - The Official Home of Formula 1® Racing|website=Formula 1® - The Official F1® Website|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> 2026. gadā Formula 1 stājās spēkā jauna tehnisko noteikumu paaudze, kas paredzēja mazākus un vieglākus automobiļus, aktīvo aerodinamiku un būtiski palielinātu hibrīda spēka agregātu elektriskās daļas jaudu. Aptuveni pusi spēka agregāta jaudas paredzēts nodrošināt ar iekšdedzes dzinēju un pusi — ar elektrisko sistēmu, bet automobiļos sāka izmantot pilnībā ilgtspējīgu degvielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/2026-regulations-explained-all-you-need-to-know-about-f1s-new-power-units.14jfv7a36905uDJDdNyfQd|title=All you need to know about F1’s new power units|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/fia-unveils-formula-1-regulations-for-2026-and-beyond-featuring-more-agile.75qJiYOHXgeJqsVQtDr2UB|title=FIA unveils Formula 1 regulations for 2026 and beyond|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> Vienlaikus mainījās arī komandu un spēka agregātu ražotāju sastāvs. Audi pārņēma Sauber komandu un pirmo reizi piedalījās Formula 1 kā rūpnīcas komanda, savukārt Cadillac, ko atbalsta General Motors un [[TWG Motorsports]], kļuva par vienpadsmito čempionāta komandu. Honda sāka rūpnīcas sadarbību ar Aston Martin, Red Bull Powertrains izveidoja spēka agregātu partnerību ar Ford, bet Alpine pārtrauca izmantot pašu ražotos Renault spēka agregātus un pārgāja uz Mercedes dzinējiem. == Sacensību norise == [[Attēls:Formula 1 all over the world.svg|thumbnail|250px|right|Valstis un pilsētas, kurās ir notikušas vai notiks Formula 1 sacīkstes]] Formula 1 sacīkste norisinās visu nedēļas nogali. Parasti piektdien tiek rīkoti divi treniņbraucieni, sestdien — viens treniņbrauciens un kvalifikācijas sesija, bet svētdien notiek pati sacīkste. Bieži nedēļas nogalē notiek vēl kādas sacīkstes (piemēram, [[Formula 2]]), lai skatītājiem būtu ko darīt. === Brīvie treniņbraucieni === Treniņbraucieni sākas piektdien ar divām sesijām, pirmo no 10:00 līdz 11:30 pēc vietējā laika un otro no 14:00 līdz 15:30. Braucēji sesijās iepazīst trasi, bet komandas izmēģina regulējumus. Trešā sesija notiek sestdien, no 11:00 līdz 12:00. Iepriekš komandām, kas pērnā gada konstruktoru kausa ieskaitē palika ārpus pirmā četrinieka, bija atļauts treniņbraucienos lietot arī trešo pilotu. === Kvalifikācija === Standarta sacensību nedēļas nogalē kvalifikācija notiek sestdien pēc trešajiem brīvajiem treniņbraucieniem. Kopš {{f1|2006}}. gada sistēma, kurā jābrauc tikai viens aplis, ir aizvietota ar trīsdaļīgu izslēgšanas formātu. Pirmajā daļā, kas ilgst 18 minūtes, piedalās visi piloti. Seši lēnākie piloti pēc šīs sesijas tiek izslēgti un secībā no ātrākā līdz lēnākajam sadala 17. līdz 22. (iepriekš — 17. līdz 22.) vietu. Pēc 7 minūšu pārtraukuma sākas otrā daļa, kurā piedalās visi atlikušie piloti. Tā ilgst 15 minūtes. Seši lēnākie piloti tiek izslēgti, atstājot trešajā daļā labākos desmit. Trešā kvalifikācijas daļa (Q3) ilgst 13 minūtes, un tajā atlikušie desmit piloti sacenšas par pirmajām desmit starta vietām, tostarp pirmo starta vietu jeb pole position. Turklāt, piloti, kas tika izslēgti vienā no pirmajām divām sesijām, var sacīkstei uzpildīt tik degvielas, cik nepieciešams, bet tie, kas piedalījās arī trešajā, sacīksti uzsāk ar tādu degvielas daudzumu, kāds viņiem ir beidzot kvalifikāciju. Katrs pilots var veikt neierobežoti daudz apļu. Pilots, kurš sacīksti sāk no pirmās starta vietas, iegūst ''[[pole position]]''. Nosaukums cēlies no zirgu sacīkstēm, kur pirmais zirgs sacīksti sāk vistuvāk apļa centram, pie iekšējā staba ({{val|en|inner pole}}). ==== Nekvalificēšanās ==== [[Attēls:Lap4_Canada2005.jpg|thumbnail|300px|{{f1|2005}}. gada [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] priekšplānā no kreisās: [[Kimi Reikenens|K. Reikenens]], [[Mihaels Šūmahers|M. Šūmahers]]; fonā no kreisās: [[Jarno Trulli|J. Trulli]], [[Takuma Sato|T. Sato]]]] {{f1|2008}}. gadā sacīkstēs piedalās tikai 10 komandas, kas nozīmē, ka kopā piedalās 20 piloti. Noteikumos maksimālais pilotu skaits ir ierobežots līdz 24. Dažos Formula 1 vēstures posmos pilotu skaits, kas pieteicās sacīkstei, pārsniedza pilotu skaitu, kas var piedalīties. Ierobežojumi mainījās atkarībā no trases. Piemēram, [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ilgu laiku varēja piedalīties tikai 20 pilotu sakarā ar to, ka bija maz vietas. Lēnākajiem pilotiem sacīkšu rezultātos tika atzīmēts "DNQ" (''Did not Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nekvalificējies). ==== Priekškvalifikācija ==== Priekškvalifikācija jeb pirmskvalifikācija bija sesija, kas domāta, lai atsijātu liekos pilotus vēl pirms kvalifikācijas un uzlabotu drošību. Tāda tika ieviesta, jo [[1980. gadi|1980.]] un [[1990. gadi|1990. gados]] piedalīties gribētāju skaits varēja sasniegt pat 39. Tajā piedalījās komandas ar vissliktākajiem rezultātiem pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī jaunās komandas. Tikai 4 ātrākie piloti ieguva tiesības piedalīties īstajā kvalifikācijā, kur 30 piloti sacentās par 26 vietām uz starta. Tie, kas nepārvarēja priekškvalifikācijas barjeru, rezultāta ailītē protokolā ieguva ierakstu "DNPQ" (''Did not Pre-Qualify'', tulkojumā no angļu valodas — nepriekškvalificējies). Šo sesiju likvidēja {{f1|1992}}. gadā, jo vairākas mazās komandas bankrotēja. ==== 107% noteikums ==== Kad piedalīties gribētāju skaits saruka zem 26, noteikumi paredzēja, ka katrs pilots kvalificējās, vienalga, cik lēni ir nobraucis. {{f1|1996}}. gadā tika ieviests 107% noteikums. Tas paredzēja, ka, lai pilots kvalificētos sacīkstei, viņam ir jāveic aplis, kas iekļaujas 107% no kvalifikācijas uzvarētāja laika. Tiesneši varēja ļaut piedalīties pilotiem, kas nekvalificējās šī iemesla dēļ. Šis noteikums tika anulēts {{f1|2003}}. gadā, kad sezonai sevi pieteica tikai 10 komandas. Pašlaik noteikumi paredz, ka sacīkstē ir jāpiedalās ne mazāk par 20 un ne vairāk par 24 pilotiem. Vairākas reizes sacīkstē ir piedalījušies mazāk nekā 20 piloti, piemēram, divās {{f1|2005}}. gada sacīkstēs, kad [[British American Racing|BAR]] tika piemērots sods par neatļautu papildus degvielas tvertņu izmantošanu. Bet 2011. gadā šis noteikums atkal tiek ieviests. === Sacīkste === [[Attēls:Formula one.jpg|thumbnail|300px|left|{{f1|2003}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] pirmais aplis]] Sacīkste tiek veikta [[svētdiena]]s pēcpusdienā. Vienīgais izņēmums ir [[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] — tur sacīkste norisinās naktī. Pusstundu pirms starta braucējiem tiek ļauts izbraukt trasē un veikt iesildīšanās apļus. Pēc tiem visiem pilotiem ir jānostājas vietās, tā kā viņi ir kvalificējušies (izņemot, ja tiek piemērots kāds starta vietu sods). Visiem, kas negatavojas startēt no boksu celiņa (tad, kad visi pārējie ir jau pabraukuši garām), ir jābūt trasē 15 minūtes pirms starta. Pēc tam mehāniķi var veikt pēdējos uzlabojumus. 15 sekundes pirms iesildīšanās apļa sākuma visam komandu personālam ir jānoiet malā. Iesildīšanās aplī piloti uzsilda riepas un, ja nepieciešams, pārbauda sistēmas darbību. Tad visi atgriežas savās vietās. Ar sekundes intervālu iedegas katrs sarkano gaismu pāris luksoforā un pēc nejauša intervāla (1-9 sekundes) visas gaismas nodziest. Tad ir atļauts sākt sacīksti. Sacīkstes laikā luksoforā deg vairākas zaļās gaismas. Ja sacīkste ir apturēta, tiek iedegtas sarkanās gaismas, bet, ja kaut kādu iemeslu dēļ starts tiek atlikts un tiek veikts vēl viens iesildīšanās aplis, tiek iedegtas dzeltenās gaismas. Tādā gadījumā sacīkstē ir jāveic par 1 apli mazāk. Sacīkstē ir jāveic vismazākais apļu skaits, kura veikšana pārsniedz 305 [[kilometrs|kilometrus]]. Vienīgi [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] ir jāveic 78 apļi un 260,5 kilometri. Sacīkste arī nedrīkst pārsniegt divas stundas. Kad aprit divas stundas kopš starta, sacīkste vēl nebeidzas, tomēr tā beigsies, kad līderis pabeigs apli, kuru viņš ir uzsācis. Parasti sacīkstes ilgums ir ap pusotru stundu, tomēr sacensības var ieilgt, ja ilgstoši pilotiem ir jābrauc aiz [[drošības mašīna]]s, sacīkste uz laiku ir bijusi apturēta, vai visi piloti kādu apstākļu dēļ ir braukuši lēni (piemēram, lietus dēļ). Piloti parasti sacīkstes laikā veic [[pitstops|pitstopus]]. Tajos komandas mehāniķi pilotam nomaina riepas, kā arī salabo kādas detaļas (piemēram, salauztu antispārnu). Boksos vismaz vienu reizi ir jāiebrauc un sacīkstes laikā jāizmanto gan mīkstās, gan cietās riepas.. Iepriekš populārs bija "10 sekunžu sods", kurā pilotam vajadzēja iebraukt boksos, apstāties pie saviem mehāniķiem, gaidīt 10 sekundes un tad braukt tālāk. Tagad šo sodu piešķir par rupjiem noteikumu pārkāpumiem. Par nelieliem pārkāpumiem piešķir izbraukšanu cauri boksu celiņam. Boksu celiņā drošības apsvērumu dēļ ātrums ir ierobežots līdz 100 [[km/h]] (Monako līdz 80 km/h). Sacīkstes beigās piloti, kas sacīksti beidza pirmajās trīs vietās, kāpj uz goda pjedestāla, kur par godu uzvarētājam un viņa komandai tiek nospēlētas himnas. Dažādi sacīkstes rīkotājvalsts pārstāvji pasniedz balvas šiem trim pilotiem, kā arī uzvarētāja komandas pārstāvim, kas ieradies saņemt balvu (izņemot, ja komanda tiek sodīta un tā nesaņem punktus šajā sacīkstē). Pilotiem tiek pasniegtas šampanieša pudeles ([[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']] sakarā ar [[islāms|islāma]] likumiem tiek pasniegts bezalkoholisks dzēriens bez uzraksta), kuras viņi sakrata un ar to saturu apšļaksta visus, kas atrodas uz pjedestāla, kā arī fanus. Piloti pēc tam parasti met pudeli komandas darbiniekiem, kas palika lejā. Tad viņi ierodas mediju telpā, kur atbild uz reportieru jautājumiem angliski un savā dzimtajā valodā. === Punkti === {{Pamatraksts|F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts}} Katrā Formula 1 sezonā piloti cīnās par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules čempiona]] titulu, bet komandas — par [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|konstruktoru kausu]]. Par Formula 1 pasaules čempionu kļūst pilots, kurš sezonas laikā izcīnījis visvairāk čempionāta punktu. Ja diviem vai vairākiem pilotiem ir vienāds punktu skaits, augstāku vietu ieņem pilots ar lielāku uzvaru skaitu, pēc tam salīdzinot otro, trešo un turpmāko vietu skaitu. Pašlaik punktus iegūst tie astoņi piloti, kuri noteikto sacīkstes distanci veica visātrāk un tika klasificēti. Ja sacīkstē tiek veikti mazāk par 75% distances, piloti saņem pusi no punktiem. Uzvarētājs saņem 12,5 punktus, 2. vieta — 9, 3. vieta — 7,5, utt. Kopš {{f1|2010}}. gada sezonas lieto šādu punktu sistēmu: * 1. vieta — 25 punkti * 2. vieta — 18 punkti * 3. vieta — 15 punkti * 4. vieta — 12 punkti * 5. vieta — 10 punkti * 6. vieta — 8 punkti * 7. vieta — 6 punkti * 8. vieta — 4 punkts * 9. vieta — 2 punkts * 10. vieta — 1 punkts Visvairāk čempionāta punktu Formula 1 vēsturē ir izcīnījis Luiss Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/drivers/lewis-hamilton|title=Lewis Hamilton - F1 Driver for Ferrari|website=www.formula1.com|access-date=2026-08-25|language=en}}</ref> == Datorspēles == F1 ir ļoti fanu iecienīts sporta veids. Katru sacīksti visā pasaulē televīzijā vēro ap 55 miljoniem cilvēku un tās apmeklē desmitiem tūkstošu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Vai Formula 1 vajadzētu kļūt "zaļākai"? {{en ikona}} | publisher = wheels.ca | date = 07.06.2008. | url = http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 | archivedate = 13.02.2009 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090213151545/http://www.wheels.ca/Motorsports/article/254314 |date=13.02.2009 }}</ref> Pateicoties Formula 1 popularitātei, tiek veidotas spēles. Lai varētu tās izdot, ir jāsaņem FIA licence. Pēdējā laikā spēles ir veidojuši [[EA Sports]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = EA Sports paziņo par jaunu F1 spēli {{en ikona}} | publisher = Team Xbox | date = 18.02.2003. | url = http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | access-date = 09.07.2008 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20080516123051/http://news.teamxbox.com/xbox/4124/New-F1-Title-announced-from-EA-Sports/ | archivedate = 16.05.2008 }}</ref> [[Sony Computer Entertainment|Sony]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Psygnosis/Sony Formula 1 sērija {{en ikona}} | publisher = Moby Games | url = http://www.mobygames.com/game-group/psygnosissony-formula-one-series}}</ref> un [[Codemasters]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters Formula One 2009 {{en ikona}} | publisher = Sim Racing World | url = http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ | access-date = {{dat|2008|07|09||bez}} | archive-date = {{dat|2008|05|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20080529001054/http://www.simracingworld.com/games/253-codemasters-formula-one-2009-f1-the-game/ }}</ref> Visjaunākā datorspēle ir [[F1 2017 (video spēle)|F1 2019]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Codemasters F1 2012 {{en ikona}} | publisher = Codemasters | url = http://www.formula1-game.com/}}</ref> == Atsauces == {{papildu atsauces+}} {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{Portāls2|Formula 1}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.formula1.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.4mula1.ro/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100201180640/http://www.4mula1.ro/ |date={{dat|2010|02|01||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090721114745/http://wildsoft.ru/ Statistikas mājaslapa kopš 1950. gada] {{ru ikona}} * [http://autosports.delfi.lv/ DELFI Autosports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060217113337/http://autosports.delfi.lv/ |date={{dat|2006|02|17||bez}} }} * [http://www.f1.lv/ Mājaslapa par pirmo formulu] {{lv ikona}} * [http://www.autosport.com/ Mājaslapa par autosportu] {{en ikona}} {{F1 sezonas}} {{F1 piloti|state=expanded}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Formula 1| ]] [[Kategorija:Autosports]] [[Kategorija:Autošoseja]] 14cedrhphnodcdf0djpmgivu82ogoq7 0 8287 4513257 4463129 2026-08-26T07:31:19Z ~2026-46499-42 149547 Pievienoju pieteku 4513257 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi Latvijā|Abava (nozīmju atdalīšana)|Abava}} {{Upes infokaste |nosaukums = Abava |attēls = Abava pie Sabiles.jpg |paraksts = Abava pie [[Sabile]]s | karte = Latvijas upe Abava karte.png | kartes_paraksts = Abava un tālāk [[Venta]]. | kartes_izmērs = | garums = 134 | baseins = 2042 | gada_notece = 0,66 | izteka = [[Lestenes purvs]] | ieteka = [[Venta]] | ietekas_augstums = 2,2 | iztekas_augstums = 55 | tek_caur = {{LAT}} | kritums = 53 | pietekas = [[Viesata]], [[Imula]], [[Amula]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=04 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=05 | sāk_gar_s=09 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=05 | iet_plat_s=31 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=40 | iet_gar_EW=E }} '''Abava'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=68820 |title=Informācija par objektu: Abava |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Venta]]s labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Talsu novads|Talsu]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] novadiem. Garums — {{nobr|134 km}}, baseina platība — 2042 km². 50% baseina platības aizņem meži.<ref>{{Latvijas daba|1|9}}</ref> == Etimoloģija == Upes nosaukuma izcelsmi valodnieki saista ar [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s [[Sakne (valodniecība)|sakni]] ''ab'' ('ūdens, upe'). Savukārt [[piedēklis]] ''-av-'' ir plaši izplatīts baltu [[toponīmija|toponīmijā]], īpaši [[hidronīmija|hidronīmijā]].<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Upes raksturojums == Sākas [[Spārnenes viļņotais līdzenums|Spārnenes viļņotajā līdzenumā]] no [[Lestenes-Ēnavas purvs|Lestenes-Ēnavas purva]], [[Austrumkursas augstiene]]s austrumu malā, 55 metrus virs jūras līmeņa.<ref>Ir arī viedoklis, ka upes sākums jāskaita no Pālansu jeb Lestenes ezera 8 km lejāk no LĢIA izvēlētā sākumpunkta grāvjos pie Lielapsauju ezera, tai skaitā tā uzskata [[LPE]].</ref> Augšgalā Abava ir iztaisnota, tek ziemeļu virzienā. Sākot no [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsātiem]], upe tek dziļā ielejā.<ref name="Vetra">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/17393086.pdf K. Vētra, ''Abavas krastos''.] Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1959.</ref> Pie [[Pūre]]s pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo, veidojot [[Abavas ieleja|Abavas ieleju]]. Kopējais kritums ap 53 metriem. Upē ir vairākas [[dolomīts|dolomītu]] krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus [[Sabile]]s atrodas 2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums — [[Abavas rumba]]. Abavas ielejā no [[Kandava]]s līdz ietekai Ventā izveidots dabas parks [[Abavas senleja]]. Senlejas krastu krauju augstums vietām sasniedz 30 metrus, vietām ar dziļām sāngravām, kurās redzami [[smilšakmens]] atsegumi, tai skaitā [[Abavas Velnala|Velnala]] un [[Māras kambari]]. Lejtecē senleja pamazām izzūd.<ref name="Vetra" /> === Fauna === Abavā mājo [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda|raudas]], [[sapals|sapali]], [[vimba]]s, [[vēdzele]]s, [[ālants|ālanti]], [[Upes nēģis|nēģi]], kā arī [[bebri]].<ref>{{LME|1|13}}</ref> == Pietekas == {{columns |col1= '''Kreisā krasta pietekas:''' * [[Brandavu strauts]], * [[Saules grāvis]], * [[Auziņu grāvis]], * [[Viesata]], * [[Viņķu grāvis]], * [[Žīdu strauts]], * [[Roja (Abavas pieteka)|Roja]], * [[Abavnieku grāvis]], * [[Tūtu grāvis]], * [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzele]], * [[Teņņu strauts]], * [[Dumpju strauts]], * [[Amula]], * [[Imula]], * [[Ķempju strauts]], * [[Rambulis]] * [[Valgale (upe)|Valgale]], * [[Zārvalks]], * [[Īvande]], * [[Dūņupīte (Abavas pieteka)|Dūņupīte]], * [[Ozolupe]], * [[Rumbiņa]] * [[Olupe]], * [[Kaderu valks]], * [[Biežupīte]], * [[Bebrupīte (Abavas pieteka)|Bebrupīte]], * [[Žagarvalks]]. |col2= '''Labā krasta pietekas:''' * [[Jāņukroga grāvis]], * [[Putnukroga strauts]], * [[Pampju grāvis]], * [[Vecupe (Abavas pieteka)|Vecupe]], * [[Purmaļu grāvis]], * [[Zvārīte]], * [[Pūre (upe)|Pūre]], * [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupe]], * [[Līgupe (Abavas pieteka)|Līgupe]], * [[Kurzemnieku strauts]], * [[Šķērsciema upīte]], * [[Tojātu upīte]], * [[Virbupe]], * [[Lašupīte (Abavas pieteka)|Lašupīte]], * [[Veģupīte]], * [[Kalešupīte]], * [[Stelbas upe]], * [[Dzelzāmurupe]], * [[Dzirupe]], * [[Sēržu valks]], * [[Kroja]], * [[Sarkanavots]], * [[Tukte]], * [[Naglu valks]], * [[Sēme]]. }} == Attēlu galerija == <gallery> Abava River Valley, Latvia.jpg|Abavas ieleja Abavas Rumba 2013.jpg|Abavas rumba Māras kambari(3).jpg|Māras kambari Bridge over River Abava in Kandava - panoramio.jpg|Abavas tilts Kandavā Abavas Velnala.jpg|Abavas Velnala </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Abavas pietekas|nocat=yes}} {{Ventas pietekas}} [[Kategorija:Latvijas upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Talsu novada upes]] [[Kategorija:Tukuma novada upes]] [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Abava]] [[Kategorija:Abavas pagasts]] [[Kategorija:Rumbas pagasts]] [[Kategorija:Rendas pagasts]] [[Kategorija:Sabile]] [[Kategorija:Ģibuļu pagasts]] [[Kategorija:Kandava]] [[Kategorija:Irlavas pagasts]] [[Kategorija:Jaunpils pagasts]] [[Kategorija:Jaunsātu pagasts]] [[Kategorija:Kandavas pagasts]] [[Kategorija:Lestenes pagasts]] [[Kategorija:Matkules pagasts]] [[Kategorija:Pūres pagasts]] [[Kategorija:Ugāles pagasts]] [[Kategorija:Usmas pagasts]] [[Kategorija:Zlēku pagasts]] eqcixacwjbqof753lxxe3mswbwgjaeh 4513289 4513257 2026-08-26T10:31:46Z Biafra 13794 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-46499-42|~2026-46499-42]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4463129 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|upi Latvijā|Abava (nozīmju atdalīšana)|Abava}} {{Upes infokaste |nosaukums = Abava |attēls = Abava pie Sabiles.jpg |paraksts = Abava pie [[Sabile]]s | karte = Latvijas upe Abava karte.png | kartes_paraksts = Abava un tālāk [[Venta]]. | kartes_izmērs = | garums = 134 | baseins = 2042 | gada_notece = 0,66 | izteka = [[Lestenes purvs]] | ieteka = [[Venta]] | ietekas_augstums = 2,2 | iztekas_augstums = 55 | tek_caur = {{LAT}} | kritums = 53 | pietekas = [[Viesata]], [[Imula]], [[Amula]] | sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=44 | sāk_plat_s=04 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d=23 | sāk_gar_m=05 | sāk_gar_s=09 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=57 | iet_plat_m=05 | iet_plat_s=31 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=21 | iet_gar_m=53 | iet_gar_s=40 | iet_gar_EW=E }} '''Abava'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=68820 |title=Informācija par objektu: Abava |accessdate={{dat|2016|08|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[upe]] [[Latvija|Latvijā]], [[Venta]]s labā krasta pieteka (lielākā Ventas pieteka). Tek caur [[Tukuma novads|Tukuma]], [[Talsu novads|Talsu]] un [[Kuldīgas novads|Kuldīgas]] novadiem. Garums — {{nobr|134 km}}, baseina platība — 2042 km². 50% baseina platības aizņem meži.<ref>{{Latvijas daba|1|9}}</ref> == Etimoloģija == Upes nosaukuma izcelsmi valodnieki saista ar [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s [[Sakne (valodniecība)|sakni]] ''ab'' ('ūdens, upe'). Savukārt [[piedēklis]] ''-av-'' ir plaši izplatīts baltu [[toponīmija|toponīmijā]], īpaši [[hidronīmija|hidronīmijā]].<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Balode |first1=Laimute |last2=Bušs |first2=Ojārs |title=No Abavas līdz Zilupei |date=2015 |publisher=Latviešu valodas aģentūra |isbn=9789984829289}}</ref> == Upes raksturojums == Sākas [[Spārnenes viļņotais līdzenums|Spārnenes viļņotajā līdzenumā]] no [[Lestenes-Ēnavas purvs|Lestenes-Ēnavas purva]], [[Austrumkursas augstiene]]s austrumu malā, 55 metrus virs jūras līmeņa.<ref>Ir arī viedoklis, ka upes sākums jāskaita no Pālansu jeb Lestenes ezera 8 km lejāk no LĢIA izvēlētā sākumpunkta grāvjos pie Lielapsauju ezera, tai skaitā tā uzskata [[LPE]].</ref> Augšgalā Abava ir iztaisnota, tek ziemeļu virzienā. Sākot no [[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsātiem]], upe tek dziļā ielejā.<ref name="Vetra">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/17393086.pdf K. Vētra, ''Abavas krastos''.] Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga, 1959.</ref> Pie [[Pūre]]s pagriežas uz rietumiem un līdz ietekai daudz līkumo, veidojot [[Abavas ieleja|Abavas ieleju]]. Kopējais kritums ap 53 metriem. Upē ir vairākas [[dolomīts|dolomītu]] krāces ar straumes ātrumiem līdz 2 m/sek. Lejpus [[Sabile]]s atrodas 2 metrus augsts vairākpakāpju ūdenskritums — [[Abavas rumba]]. Abavas ielejā no [[Kandava]]s līdz ietekai Ventā izveidots dabas parks [[Abavas senleja]]. Senlejas krastu krauju augstums vietām sasniedz 30 metrus, vietām ar dziļām sāngravām, kurās redzami [[smilšakmens]] atsegumi, tai skaitā [[Abavas Velnala|Velnala]] un [[Māras kambari]]. Lejtecē senleja pamazām izzūd.<ref name="Vetra" /> === Fauna === Abavā mājo [[līdaka]]s, [[asaris|asari]], [[Rauda|raudas]], [[sapals|sapali]], [[vimba]]s, [[vēdzele]]s, [[ālants|ālanti]], [[Upes nēģis|nēģi]], kā arī [[bebri]].<ref>{{LME|1|13}}</ref> == Pietekas == {{columns |col1= '''Kreisā krasta pietekas:''' * [[Brandavu strauts]], * [[Saules grāvis]], * [[Auziņu grāvis]], * [[Viesata]], * [[Viņķu grāvis]], * [[Žīdu strauts]], * [[Roja (Abavas pieteka)|Roja]], * [[Abavnieku grāvis]], * [[Tūtu grāvis]], * [[Vēdzele (Abavas pieteka)|Vēdzele]], * [[Teņņu strauts]], * [[Dumpju strauts]], * [[Amula]], * [[Imula]], * [[Ķempju strauts]], * [[Rambulis]] * [[Valgale (upe)|Valgale]], * [[Zārvalks]], * [[Īvande]], * [[Dūņupīte (Abavas pieteka)|Dūņupīte]], * [[Ozolupe]], * [[Rumbiņa]] * [[Olupe]], * [[Kaderu valks]], * [[Biežupīte]], * [[Bebrupīte (Abavas pieteka)|Bebrupīte]], * [[Žagarvalks]]. |col2= '''Labā krasta pietekas:''' * [[Jāņukroga grāvis]], * [[Putnukroga strauts]], * [[Pampju grāvis]], * [[Vecupe (Abavas pieteka)|Vecupe]], * [[Purmaļu grāvis]], * [[Zvārīte]], * [[Pūre (upe)|Pūre]], * [[Bebrupe (Abavas pieteka)|Bebrupe]], * [[Līgupe (Abavas pieteka)|Līgupe]], * [[Kurzemnieku strauts]], * [[Šķērsciema upīte]], * [[Tojātu upīte]], * [[Virbupe]], * [[Lašupīte (Abavas pieteka)|Lašupīte]], * [[Veģupīte]], * [[Kalešupīte]], * [[Stelbas upe]], * [[Dzelzāmurupe]], * [[Dzirupe]], * [[Sēržu valks]], * [[Kroja]], * [[Sarkanavots]], * [[Tukte]], * [[Naglu valks]]. }} == Attēlu galerija == <gallery> Abava River Valley, Latvia.jpg|Abavas ieleja Abavas Rumba 2013.jpg|Abavas rumba Māras kambari(3).jpg|Māras kambari Bridge over River Abava in Kandava - panoramio.jpg|Abavas tilts Kandavā Abavas Velnala.jpg|Abavas Velnala </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{Abavas pietekas|nocat=yes}} {{Ventas pietekas}} [[Kategorija:Latvijas upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] [[Kategorija:Kuldīgas novada upes]] [[Kategorija:Talsu novada upes]] [[Kategorija:Tukuma novada upes]] [[Kategorija:Ventspils novada upes]] [[Kategorija:Abava]] [[Kategorija:Abavas pagasts]] [[Kategorija:Rumbas pagasts]] [[Kategorija:Rendas pagasts]] [[Kategorija:Sabile]] [[Kategorija:Ģibuļu pagasts]] [[Kategorija:Kandava]] [[Kategorija:Irlavas pagasts]] [[Kategorija:Jaunpils pagasts]] [[Kategorija:Jaunsātu pagasts]] [[Kategorija:Kandavas pagasts]] [[Kategorija:Lestenes pagasts]] [[Kategorija:Matkules pagasts]] [[Kategorija:Pūres pagasts]] [[Kategorija:Ugāles pagasts]] [[Kategorija:Usmas pagasts]] [[Kategorija:Zlēku pagasts]] 1w2yyq64f183t2w6hepvzlk72vptgg1 10 15425 4513086 4512798 2026-08-25T18:03:21Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 4513086 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[Nacionālisms|nacionāli]] [[Konservatīvisms|konservatīvo]] partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? lo9v53czg7vrss7tz7s8wx1kwys9mv2 4513192 4513086 2026-08-26T02:10:16Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4513192 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[Nacionālisms|nacionāli]] [[Konservatīvisms|konservatīvo]] partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? gi7d5ph0e0uzu2xxyhnug4470mukljv 4513209 4513192 2026-08-26T03:26:36Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +5 4513209 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet tā kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ie6r9lvakakxrcl38splnijix6g53dh 4513210 4513209 2026-08-26T03:27:50Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4513210 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|50px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|50px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|50px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|50px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|50px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam <small>(attēlā)</small> ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|50px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|50px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|50px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|50px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|50px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|50px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|50px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|50px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|50px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|50px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? [[Attēls:Iena.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|50px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|50px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|50px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|50px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|50px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|50px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas Bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas Bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] tā ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 4af3qjngxpbtjiutp3dju60mp9f24th 0 15954 4513288 4498445 2026-08-26T10:28:51Z Vylks 50297 4513288 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Haiti | Nickname = ''Les Grenadiers''<br />(Grenadieri) | Badge = Federation Haitienne de Football.png | Badge_size = | Association = Haiti Futbola federācija | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | Coach = {{flaga|Spānija}} [[Davids Badija]] | Captain = [[Džonijs Plasids]] | Most caps = Pjērs Rišārs Brunī (95) | Top scorer = [[Dikēns Nazons]] (44) | Home Stadium = [[Silvio Katora stadions]] | FIFA Trigramme = HAI <!--Tērpu veidnes--> | pattern_la1 = _hai26H | pattern_b1 = _hai26H | pattern_ra1 = _hai26H | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000FF | body1 = 0000FF | rightarm1 = 0000FF | shorts1 = 0000FF | socks1 = 0000FF | pattern_la2 = _hai26A | pattern_b2 = _hai26A | pattern_ra2 = _hai26A | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _hai26T | pattern_b3 = _hai26T | pattern_ra3 = _hai26T | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = FF0000 | body3 = FF0000 | rightarm3 = FF0000 | shorts3 = FF0000 | socks3 = FF0000 | FIFA Rank = {{Nft rank|83.|steady||date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 38. | FIFA max date = 2013. gada janvāris | FIFA min = 155. | FIFA min date = 1996. gada aprīlis <!--Tērpu beigas--> | First game = {{fb|HAI}} 1:2 [[Jamaikas futbola izlase|Jamaika]] [[Attēls:Flag of Jamaica (1906–1957).svg|23px]]<br>([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|1925|3|22|N|bez}}) | Largest win = {{fb|HAI}} 13:0 {{fb-rt|Sintmārtena}}<br>([[Portoprensa]], [[Haiti]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|MEX}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Mehiko]], [[Meksika]]; {{dat|1953|7|19|N|bez}})<br />{{fb|BRA}} 9:1 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Čikāga]], [[ASV]]; {{dat|1959|9|2|N|bez}})<br />{{fb|CRC}} 8:0 {{fb-rt|HAI}}<br>([[Sanhosē (Kostarika)|Sanhosē]], [[Kostarika]]; {{dat|1961|3|19|N|bez}}) | World cup apps = 2 | World cup first = 1974 | World cup best = Grupu turnīrs ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]], [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 17 | Regional cup first = 1965 | Regional cup best = '''Čempioni''' (1973) | 2ndRegional name = ''[[Copa América]]'' | 2ndRegional cup apps = 1 | 2ndRegional cup first = [[2016. gada Copa América|2016]] | 2ndRegional cup best = Grupu turnīrs ([[2016. gada Copa América|2016]]) }} '''Haiti futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Haiti]] starptautiskās futbola sacensībās. Haiti futbola izlasi pārvalda Haiti Futbola federācija. Savu pirmo spēli izlase aizvadīja 1925. gadā, cīnoties pret [[Jamaikas futbola izlase|Jamaikas izlasi]]. Pirmo reizi [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā Haiti izlase piedalījās [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974. gadā]], kad zaudēja visās 3 spēlēs ar kopējo vārtu attiecību 0:12. Izlase kvalificējās Pasaules kausam arī [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]], bet arī zaudēja visās grupu turnīra spēlēs. [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kausa izcīņā]] tās lielākais sasniegums pusfināls [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019. gadā]]. 1973. gadā tā ir uzvarējusi CONCACAF čempionātā. == Rezultāti nozīmīgākajos turnīros == === Pasaules čempionātos === * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]] — ''Nepiedalījās'' * [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]] — ''Nekvalificējās'' * [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]] — ''Nepiedalījās'' * [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]] — ''Nepiedalījās'' * [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Nekvalificējās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]—[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]] — Grupu turnīrs * [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]—[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]] — ''Nekvalificējās'' * [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nepiedalījās'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''[[2014. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''[[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''[[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Nekvalificējās]]'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs === CONCACAF čempionātā === * 1963 — ''Nekvalificējās'' * 1965 — 6. vieta * 1967 — 5. vieta * 1969 — ''Diskvalificēta'' * 1971 — 2. vieta * 1973 — '''Čempioni''' * 1977 — 2. vieta * 1981 — 6. vieta * 1985 — Grupu turnīrs * 1989 — ''Nepiedalījās'' === Zelta kausa izcīņā === * 1991 — ''Nekvalificējās'' * 1993 — ''Nepiedalījās'' * 1996 — ''Nepiedalījās'' * 1998 — ''Izstājās'' * 2000 — Grupu turnīrs * 2002 — Ceturtdaļfināls * 2003 — ''Nekvalificējās'' * 2005 — ''Nekvalificējās'' * 2007 — Grupu turnīrs * 2009 — Ceturtdaļfināls * 2011 — ''Nekvalificējās'' * 2013 — Grupu turnīrs * 2015 — Ceturtdaļfināls * 2017 — ''Nekvalificējās'' * [[2019. gada CONCACAF Zelta kauss|2019]] — 3. vieta * [[2021. gada CONCACAF Zelta kauss|2021]] — Grupu turnīrs * [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023]] — Grupu turnīrs * [[2025. gada CONCACAF Zelta kauss|2025]] — Grupu turnīrs == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Haiti}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * {{official website|http://www.fhfhaiti.com}} {{CONCACAF izlases}} {{Haiti futbola izlase - FIFA 2026}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Futbols Haiti|Izlase]] [[Kategorija:Haiti futbola izlase]] 86e0gvz5h1zisldju8t1vax9ejs6p4j 0 19395 4513165 4509309 2026-08-25T21:22:21Z Votre Provocateur 111653 /* Sabiedrotās valstis */ 4513165 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{enciklopēdisks stils+}} {{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}} [[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]] '''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] 1904. gadā, un visbeidzot to nostiprināja 1907. gada Angļu-Krievu Antantes savienība. == Ārpolitiskās un starptautiskās intereses == Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību. [[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija]]i [[1871. gads|1871. gadā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}</ref> [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]]. [[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus. [[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkānu pussala|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi dienvidu ostām. == Antantes pamatprincipi == Tautu pašnoteikšanās tiesības: Antante atbalstīja tautu tiesības izlemt savu politisko statusu un valsts robežas, ņemot vērā etniskās pazīmes.<ref name="antante">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}</ref> Vācijas teritorijas samazināšana: Pēc Pirmā pasaules kara Vācija zaudēja 13% no savas bijušās teritorijas, un Poļu koridors atdalīja Austrumprūsiju no pārējās Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/|title=Vai 21. gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos? {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2024-04-25|language=lv|archive-date=2024-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240425174521/https://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/}}</ref> Koloniju atņemšana: Antantes līgums paredzēja atņemt Vācijai visas kolonijas. Vācijas atbruņošana: Vāciju atbruņoja, lai novērstu tās militāro spēku. Reparācijas: Vāciju pasludināja par vainīgu kara izraisīšanā un no tās pieprasīja materiālās kompensācijas (reparācijas) uzvarētājvalstīm. Antantes miera līgums nebija tik saudzīgs, kā vācieši cerēja, un tas radīja daudz pretrunu. ASV prezidents Vudro Vilsons centās izveidot Tautu Savienību, bet līgums galu galā bija kompromisa rakstura. Francija vēlējās stiprināt savu drošību uz Vācijas rēķina, bet ASV un Lielbritānija to nepieļāva.<ref name="antante" /> == Vēsture == [[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet 1904. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]]. [[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm. Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]). === Antantes darbība === Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas Impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram. == Sabiedrotās valstis == * {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus) * Britu impērija ** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** Britu kroņa kolonijas ** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** Ņūfaundlenda ** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}} * {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija * {{Karogs|Francija}} — Trešā republika * {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra * {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa * [[Melnkalnes Karaliste]] * {{Karogs|Serbija}} — Serbijas Karaliste * {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta. * {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs * {{Karogs|Krievija|nosaukums=Krievijas Impērija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim * {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa Pārējie sabiedrotie: * {{Karogs|Albānija}} * {{Karogs|Andora}} * {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa * {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra * {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta * {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa * [[Čehoslovākijas Pirmā republika|Čehoslovākijas republika]] — no 1918. gada oktobra * {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra * {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa * {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta * {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija * {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija * {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra * {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra * {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija * [[Ratānakosīnas karaliste|Siāma]] (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija * {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra == Līderi == [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators<br /> [[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]<br /> [[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs<br /> [[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris<br /> [[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris<br /> [[Herberts Kičeners|Horācijs Herberts Kičeners]] — Lielbritānijas kara ministrs [[Raimons Puankarē]] — Francijas prezidents<br /> [[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs<br /> [[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris<br /> [[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris<br /> [[Robērs Nivels]] — Francijas armijas komandieris<br /> [[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]<br /> Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris<br /> [[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br /> [[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br /> [[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē<br /> [[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris [[Petars I]] — Serbijas karalis<br /> [[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris<br /> [[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis<br /> [[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis<br /> [[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris<br /> [[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris<br /> [[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers<br /> [[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris [[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV Armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs<br /> [[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris<br /> [[Taišo|Imperators Taišo]] — Japānas imperators<br /> [[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs == Apvienotās karalistes un Krievijas konvencija == [[Krievija]] zaudēja karu pret japāņiem, kas veicināja [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūciju]] un tās pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa]]s teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomaševskis antantes evolūciju no 1908. līdz 1914. gadam raksturoja kā virzību no saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes līdz pilntiesīgai aliansei pēc Pirmā pasaules kara sākuma.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|url=https://archive.org/details/greatrussiarussi0000toma|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}</ref> 1907. gada britu un krievu vienošanās mēģināja izbeigt sāncensību Centrālāzijā jeb [[Lielā spēle|Lielo spēli]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}</ref> un bija vērsta pret Vācijas paplašināšanās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. == Pēc Pirmā pasaules kara == Antantes dalībvalstis pēc kara beiɡām parakstīja Versaļas līgumu, tās vietā izveidojās jaunas alianses, kas atspoguļoja mainīgo politisko ainavu Eiropā un pasaulē.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berridge|first=G. R.|date=1989-07|title=Ententes and alliances|url=https://www.cambridge.org/core/journals/review-of-international-studies/article/abs/ententes-and-alliances/A4A1504631DA2ACFB9001F84885B4678|journal=Review of International Studies|language=en|volume=15|issue=3|pages=251–260|doi=10.1017/S0260210500112860|issn=1469-9044}}</ref> Līdz ar to Antante izbeidza savu pastāvēšanu kā formāla alianse, bet tās dalībvalstu sadarbība turpinājās dažādās formās, kas veidoja pamatu turpmākajai starptautiskajai politikai un diplomātijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/treaties-and-alliances/triple-alliance-and-triple-entente|title=Triple Alliance And Triple Entente {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārās savienības]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] naobl9e29vhgujoefjvccgeklc43npr 4513166 4513165 2026-08-25T21:23:04Z Votre Provocateur 111653 /* Sabiedrotās valstis */ 4513166 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{enciklopēdisks stils+}} {{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}} [[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]] '''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] 1904. gadā, un visbeidzot to nostiprināja 1907. gada Angļu-Krievu Antantes savienība. == Ārpolitiskās un starptautiskās intereses == Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību. [[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija]]i [[1871. gads|1871. gadā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}</ref> [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]]. [[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus. [[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkānu pussala|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi dienvidu ostām. == Antantes pamatprincipi == Tautu pašnoteikšanās tiesības: Antante atbalstīja tautu tiesības izlemt savu politisko statusu un valsts robežas, ņemot vērā etniskās pazīmes.<ref name="antante">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}</ref> Vācijas teritorijas samazināšana: Pēc Pirmā pasaules kara Vācija zaudēja 13% no savas bijušās teritorijas, un Poļu koridors atdalīja Austrumprūsiju no pārējās Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/|title=Vai 21. gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos? {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2024-04-25|language=lv|archive-date=2024-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240425174521/https://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/}}</ref> Koloniju atņemšana: Antantes līgums paredzēja atņemt Vācijai visas kolonijas. Vācijas atbruņošana: Vāciju atbruņoja, lai novērstu tās militāro spēku. Reparācijas: Vāciju pasludināja par vainīgu kara izraisīšanā un no tās pieprasīja materiālās kompensācijas (reparācijas) uzvarētājvalstīm. Antantes miera līgums nebija tik saudzīgs, kā vācieši cerēja, un tas radīja daudz pretrunu. ASV prezidents Vudro Vilsons centās izveidot Tautu Savienību, bet līgums galu galā bija kompromisa rakstura. Francija vēlējās stiprināt savu drošību uz Vācijas rēķina, bet ASV un Lielbritānija to nepieļāva.<ref name="antante" /> == Vēsture == [[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet 1904. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]]. [[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm. Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]). === Antantes darbība === Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas Impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram. == Sabiedrotās valstis == * {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus) * Britu impērija ** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** Britu kroņa kolonijas ** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** Ņūfaundlenda ** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}} * {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija * {{Karogs|Francija}} — Trešā republika * {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra * {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa * [[Melnkalnes Karaliste]] * {{Karogs|Serbija}} — Serbijas Karaliste * {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta. * {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs * {{Karogs|Krievijas Impērija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim * {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa Pārējie sabiedrotie: * {{Karogs|Albānija}} * {{Karogs|Andora}} * {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa * {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra * {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta * {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa * [[Čehoslovākijas Pirmā republika|Čehoslovākijas republika]] — no 1918. gada oktobra * {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra * {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa * {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta * {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija * {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija * {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra * {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra * {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija * [[Ratānakosīnas karaliste|Siāma]] (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija * {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra == Līderi == [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators<br /> [[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]<br /> [[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs<br /> [[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris<br /> [[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris<br /> [[Herberts Kičeners|Horācijs Herberts Kičeners]] — Lielbritānijas kara ministrs [[Raimons Puankarē]] — Francijas prezidents<br /> [[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs<br /> [[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris<br /> [[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris<br /> [[Robērs Nivels]] — Francijas armijas komandieris<br /> [[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]<br /> Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris<br /> [[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br /> [[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br /> [[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē<br /> [[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris [[Petars I]] — Serbijas karalis<br /> [[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris<br /> [[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis<br /> [[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis<br /> [[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris<br /> [[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris<br /> [[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers<br /> [[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris [[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV Armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs<br /> [[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris<br /> [[Taišo|Imperators Taišo]] — Japānas imperators<br /> [[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs == Apvienotās karalistes un Krievijas konvencija == [[Krievija]] zaudēja karu pret japāņiem, kas veicināja [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūciju]] un tās pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa]]s teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomaševskis antantes evolūciju no 1908. līdz 1914. gadam raksturoja kā virzību no saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes līdz pilntiesīgai aliansei pēc Pirmā pasaules kara sākuma.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|url=https://archive.org/details/greatrussiarussi0000toma|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}</ref> 1907. gada britu un krievu vienošanās mēģināja izbeigt sāncensību Centrālāzijā jeb [[Lielā spēle|Lielo spēli]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}</ref> un bija vērsta pret Vācijas paplašināšanās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. == Pēc Pirmā pasaules kara == Antantes dalībvalstis pēc kara beiɡām parakstīja Versaļas līgumu, tās vietā izveidojās jaunas alianses, kas atspoguļoja mainīgo politisko ainavu Eiropā un pasaulē.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berridge|first=G. R.|date=1989-07|title=Ententes and alliances|url=https://www.cambridge.org/core/journals/review-of-international-studies/article/abs/ententes-and-alliances/A4A1504631DA2ACFB9001F84885B4678|journal=Review of International Studies|language=en|volume=15|issue=3|pages=251–260|doi=10.1017/S0260210500112860|issn=1469-9044}}</ref> Līdz ar to Antante izbeidza savu pastāvēšanu kā formāla alianse, bet tās dalībvalstu sadarbība turpinājās dažādās formās, kas veidoja pamatu turpmākajai starptautiskajai politikai un diplomātijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/treaties-and-alliances/triple-alliance-and-triple-entente|title=Triple Alliance And Triple Entente {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārās savienības]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] k0vr9ppz4rd45m2zghati1urlaafhy2 4513167 4513166 2026-08-25T21:23:41Z Votre Provocateur 111653 /* Sabiedrotās valstis */ 4513167 wikitext text/x-wiki {{jāuzlabo}} {{enciklopēdisks stils+}} {{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}} [[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]] '''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija 1907. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] 1904. gadā, un visbeidzot to nostiprināja 1907. gada Angļu-Krievu Antantes savienība. == Ārpolitiskās un starptautiskās intereses == Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību. [[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija]]i [[1871. gads|1871. gadā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}</ref> [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]]. [[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus. [[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkānu pussala|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi dienvidu ostām. == Antantes pamatprincipi == Tautu pašnoteikšanās tiesības: Antante atbalstīja tautu tiesības izlemt savu politisko statusu un valsts robežas, ņemot vērā etniskās pazīmes.<ref name="antante">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}</ref> Vācijas teritorijas samazināšana: Pēc Pirmā pasaules kara Vācija zaudēja 13% no savas bijušās teritorijas, un Poļu koridors atdalīja Austrumprūsiju no pārējās Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/|title=Vai 21. gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos? {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2024-04-25|language=lv|archive-date=2024-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240425174521/https://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/}}</ref> Koloniju atņemšana: Antantes līgums paredzēja atņemt Vācijai visas kolonijas. Vācijas atbruņošana: Vāciju atbruņoja, lai novērstu tās militāro spēku. Reparācijas: Vāciju pasludināja par vainīgu kara izraisīšanā un no tās pieprasīja materiālās kompensācijas (reparācijas) uzvarētājvalstīm. Antantes miera līgums nebija tik saudzīgs, kā vācieši cerēja, un tas radīja daudz pretrunu. ASV prezidents Vudro Vilsons centās izveidot Tautu Savienību, bet līgums galu galā bija kompromisa rakstura. Francija vēlējās stiprināt savu drošību uz Vācijas rēķina, bet ASV un Lielbritānija to nepieļāva.<ref name="antante" /> == Vēsture == [[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet 1904. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]]. [[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm. Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]). === Antantes darbība === Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas Impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram. == Sabiedrotās valstis == * {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus) * Britu impērija ** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** [[Britu impērija|Britu kroņa kolonijas]] ** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** Ņūfaundlenda ** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa ** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}} * {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija * {{Karogs|Francija}} — Trešā republika * {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra * {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa * [[Melnkalnes Karaliste]] * {{Karogs|Serbija}} — Serbijas Karaliste * {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta. * {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs * {{Karogs|Krievijas Impērija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim * {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa Pārējie sabiedrotie: * {{Karogs|Albānija}} * {{Karogs|Andora}} * {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa * {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra * {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta * {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa * [[Čehoslovākijas Pirmā republika|Čehoslovākijas republika]] — no 1918. gada oktobra * {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra * {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa * {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta * {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija * {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija * {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija * {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra * {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra * {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija * [[Ratānakosīnas karaliste|Siāma]] (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija * {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra == Līderi == [[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators<br /> [[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]<br /> [[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs<br /> [[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris<br /> [[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris<br /> [[Herberts Kičeners|Horācijs Herberts Kičeners]] — Lielbritānijas kara ministrs [[Raimons Puankarē]] — Francijas prezidents<br /> [[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs<br /> [[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris<br /> [[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris<br /> [[Robērs Nivels]] — Francijas armijas komandieris<br /> [[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]<br /> Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris<br /> [[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br /> [[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br /> [[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē<br /> [[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris [[Petars I]] — Serbijas karalis<br /> [[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris<br /> [[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris [[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis<br /> [[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis<br /> [[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris<br /> [[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris<br /> [[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers<br /> [[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris [[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV Armijas ģenerālkomandieris<br /> [[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs<br /> [[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris<br /> [[Taišo|Imperators Taišo]] — Japānas imperators<br /> [[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs == Apvienotās karalistes un Krievijas konvencija == [[Krievija]] zaudēja karu pret japāņiem, kas veicināja [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūciju]] un tās pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa]]s teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomaševskis antantes evolūciju no 1908. līdz 1914. gadam raksturoja kā virzību no saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes līdz pilntiesīgai aliansei pēc Pirmā pasaules kara sākuma.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|url=https://archive.org/details/greatrussiarussi0000toma|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}</ref> 1907. gada britu un krievu vienošanās mēģināja izbeigt sāncensību Centrālāzijā jeb [[Lielā spēle|Lielo spēli]]<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}</ref> un bija vērsta pret Vācijas paplašināšanās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. == Pēc Pirmā pasaules kara == Antantes dalībvalstis pēc kara beiɡām parakstīja Versaļas līgumu, tās vietā izveidojās jaunas alianses, kas atspoguļoja mainīgo politisko ainavu Eiropā un pasaulē.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berridge|first=G. R.|date=1989-07|title=Ententes and alliances|url=https://www.cambridge.org/core/journals/review-of-international-studies/article/abs/ententes-and-alliances/A4A1504631DA2ACFB9001F84885B4678|journal=Review of International Studies|language=en|volume=15|issue=3|pages=251–260|doi=10.1017/S0260210500112860|issn=1469-9044}}</ref> Līdz ar to Antante izbeidza savu pastāvēšanu kā formāla alianse, bet tās dalībvalstu sadarbība turpinājās dažādās formās, kas veidoja pamatu turpmākajai starptautiskajai politikai un diplomātijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/treaties-and-alliances/triple-alliance-and-triple-entente|title=Triple Alliance And Triple Entente {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārās savienības]] [[Kategorija:Anglijas vēsture]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] n84kq5o0wlfnx87i67hyrxg8eh68wd6 0 20737 4513265 4325773 2026-08-26T08:35:42Z Olgerts V 41522 precīz. 4513265 wikitext text/x-wiki {{Stadiona infokaste |nosaukums = Inbox.lv ledus halle |attēls = Inbox.lv ledus halle.JPG |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Piņķi |adrese = |celtniecība-no = |pabeigts = [[2003]]. gads |atklāts = [[2003]]. gada [[31. maijs]] |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = 56 x 28 m |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = |basketbols = |hokejs = 1000 (+ stāvvietas) |klubu-mājvieta = *[[HK Rīga 2000]] ([[Baltkrievijas Ekstralīga|BAČ]] un [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|LČ]] 2003-2009)<br/>*[[Rīgas "Dinamo"]] ([[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] 2008-2022 treniņu halle un [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|LČ]] 2022-2023)<br/>*[[HK SMScredit.lv]] ([[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|LČ]] 2008-2013)<br/>*[[HK Dinamo Juniors]] ([[Baltkrievijas Ekstralīga|BAČ]] 2009-2010 un [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|LČ]] 2013-2014)<br/>*[[HK Rīga]] ([[Krievijas Jaunatnes hokeja līga|MHL]] 2009-2022)<br/>*[[HK Juniors]] ([[Krievijas Jaunatnes hokeja līga B|MHL B]] 2011-2013)<br/>*[[HK MOGO]] ([[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|LČ]] 2014-2016)<br/>*[[Rīgas "Olimp"]] ([[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|LČ]] 2019-2022)<br/>*[[Kijivas "Capitals"]] ([[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|LČ]] 2025- ) |mājas-lapa = inboxledushalle.lv }} '''Inbox.lv ledus halle''' atrodas [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Piņķi|Piņķos]], netālu no [[Autoceļš A10 (Latvija)|autoceļa A10]]. Halle izbūvēta 2003. gadā, tajā ir aptuveni 1000 sēdvietu. Līdz 2008. gada 15. martam halle tika saukta par Siemens ledus halli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://esports.lv/hokejs/14032008-hokeja_halle_pinkos_maina_nosaukumu |title=Hokeja halle Piņķos maina nosaukumu}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.inboxledushalle.lv Halles mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Ledus halles Latvijā}} {{Rīgas Dinamo}} [[Kategorija:Ledus halles Latvijā]] 89we5pdufhy6e37c3443cuomqtqh42g 0 20945 4513301 4512268 2026-08-26T11:22:30Z Vylks 50297 /* Komandas sastāvs */ 4513301 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ED1248 | nos = ''Bayern München'' | logo = [[Attēls:Bayern Munchen.png|190px]] | pilns = ''Fußball-Club Bayern München e.V.'' | iesauka = ''Der FCB'' <br>''Die Bayern'' (Bavārieši) <br>''Stern des Südens'' (Dienvidu zvaigzne)<br>''Die Roten'' (Sarkanie) <br /> ''FC Hollywood'' | pilsēta = {{vieta|Vācija|Minhene}} | dib = 1900 | dib_mēn = 2 | dib_dat = 27 | stad = ''[[Allianz Arena]]'' | ietilp = 75 000 | prez = {{flaga|Vācija}} Herberts Hainers | tren = {{flaga|BEL}} [[Vensāns Kompanī]] | līga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīga]] | sez = [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025.—2026.]] | poz = 1. vieta | pattern_la1 = _bayern2526h | pattern_b1 = _bayern2526h | pattern_ra1 = _bayern2526h | pattern_sh1 = _bayern2526h | pattern_so1 = _bayern2526hl | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _bayern2526a | pattern_b2 = _bayern2526a | pattern_ra2 = _bayern2526a | pattern_sh2 = _bayern2526a | pattern_so2 = _bayern2526al | leftarm2 = 0 | body2 = 0 | rightarm2 = 0 | shorts2 =0 | socks2 = 0 | pattern_la3 = _bayern2526t | pattern_b3 = _bayern2526t | pattern_ra3 = _bayern2526t | pattern_sh3 = _bayern2526t | pattern_so3 = _bayern2526tl | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | socks3 = 000000 | website = https://fcbayern.com/en }} '''Minhenes "Bayern"''' ({{val|de|FC Bayern München}}) ir [[Vācija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]], kas atrodas [[Minhene|Minhenē]], [[Bavārija|Bavārijā]]. To vislabāk pazīst pēc tā futbola komandas, kura ir titulēkākā komanda Vācijas futbolā, 35 reizes uzvarot Vācijas čempionātā un 21 reizes [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausā]]. Klubs dibināts 1900. gadā. Sākotnēji kluba nosaukums bija ''Bayern Reds''. 1907. gadā klubs pārcelās uz Minheni. 1910.gadā komanda kļuva par Austrumu reģiona čempioniem. 1926.gadā komanda kļuva par Dienvidu reģiona čempioniem. 1932. gadā tā ieguva pirmo nacionālo titulu, ar rezultātu 2-0 uzvarot [[Frankfurtes "Eintracht"]]. 1957. gadā pirmoreiz tika izcīnīts [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]. Kopš 2005.—2006. gada sezonas Bayern savas mājas spēles aizvada ''[[Allianz Arena]]''. Agrāk komanda 33 gadus spēlēja [[Minhenes Olimpiskais stadions|Minhenes Olimpiskajā stadionā]]. == Komandas sastāvs == :''{{dat|2026|8|26||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fcbayern.com/de/teams/profis |title=FC Bayern München – Profis |language=de |accessdate={{dat|2026|8|26||bez}} |publisher=''FC Bayern München''}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|pos=GK|nat=GER|name=[[Manuels Neiers]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=2|pos=DF|nat=FRA|name=[[Dajo Upamekano]]}} {{Fs player|no=3|pos=DF|nat=KOR|name=[[Kims Mindže]]}} {{Fs player|no=4|pos=DF|nat=GER|name=[[Jonatans Tā]]}} {{Fs player|no=6|pos=MF|nat=GER|name=[[Jozua Kimmihs]]}} {{Fs player|no=7|pos=FW|nat=GER|name=[[Seržs Gnabrī]]}} {{Fs player|no=8|pos=MF|nat=GER|name=[[Toms Bišofs]]}} {{Fs player|no=9|pos=FW|nat=ENG|name=[[Harijs Keins]]}} {{Fs player|no=10|nat=GER|pos=MF|name=[[Džamals Musiala]]}} {{Fs player|no=11|nat=GER|pos=DF|name=[[Natanjels Brauns]]}} {{Fs player|no=14|pos=FW|nat=COL|name=[[Luiss Diass]]}} {{Fs player|no=17|pos=FW|nat=FRA|name=[[Maikls Olise]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=19|pos=DF|nat=CAN|name=[[Alfonso Deiviss]]}} {{Fs player|no=21|pos=DF|nat=JPN|name=[[Hiroki Ito]]}} {{Fs player|no=22|pos=MF|nat=GER|name=[[Arijons Ibrahimovičs]]}} {{Fs player|no=26|pos=GK|nat=GER|name=[[Svens Ulreihs]]}} {{Fs player|no=27|pos=MF|nat=AUT|name=[[Konrāds Laimers]]}} {{Fs player|no=34|pos=FW|nat=MAR|name=[[Ismaīls Saibarī]]}} {{Fs player|no=39|pos=MF|nat=SEN|name=[[Bara Sapoko Ndiaje]]}} {{Fs player|no=40|pos=GK|nat=GER|name=[[Jonass Urbigs]]}} {{Fs player|no=42|pos=MF|nat=GER|name=[[Lennarts Karls]]}} {{Fs player|no=44|pos=DF|nat=CRO|name=[[Josips Stanišičs]]}} {{Fs player|no=45|pos=MF|nat=GER|name=[[Aleksandars Pavlovičs]]}} {{Fs player|no=47|pos=MF|nat=POR|name=[[Davids Santušs Daibers]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas čempionāts / Bundeslīga]]''' ** Čempioni (35): 1932, 1968–69, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1979–80, 1980–81, 1984–85, 1985–86, 1986–87, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14 , 2014–15, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015–16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016–17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018–19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019–20]], [[2020.—2021. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2021–22]], [[2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2022–23]], [[2024.—2025. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2024–25]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/04052025-vacijas_smagsvars_minhenes_bayern_oficial |title= Vācijas smagsvars Minhenes "Bayern" oficiāli atgriežas Bundeslīgas tronī|language=lv |accessdate={{dat|2025|5|4||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref>, [[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2025–26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/19042026-bundesliga_zinams_cempions_minhenes_bayer |title= Bundeslīgā zināms čempions: Minhenes "Bayern" iesit trīs vārtus sešās minūtēs|language=lv |accessdate={{dat|2026|4|19||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> ** Vicečempioni (10): 1969–70, 1970–71, 1987–88, 1990–91, 1992–93, 1995–96, 1997–98, 2003–04, 2008–09, 2011–12 * '''[[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (21): 1956–57, 1965–66, 1966–67, 1968–69, 1970–71, 1981–82, 1983–84, 1985–86, 1997–98, 1999–2000, 2002–03, 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2009–10, 2012–13, 2013–14, 2015–16, 2018–19, 2019–20, 2025–26<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/23052026-keinam_i_hat_trick_i_bayern_pec_sesu_gadu |title= Keinam hat-trick, ''Bayern'' pēc sešu gadu pauzes triumfē Vācijas kausā|language=lv |accessdate={{dat|2026|5|23||bez}} |website=sportacentrs.com}}</ref> ** Finālisti (4): 1984–85, 1998–99, 2011–12, 2017–18 * '''DFB Līgas kauss''' ** Kausa ieguvēji (6): 1997, 1998, 1999, 2000, 2004, 2007 ** Finālisti (2): 2006, 2010 * '''[[Vācijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (12): 1987, 1990, 2010, 2012, 2016, 2017, 2018, 2020, 2021, 2022, 2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/16082025-apceltais_keins_iesit_vartus_un_ar_minhen|title=Apceltais Keins iesit vārtus un ar Minhenes "Bayern" izcīna vēl vienu trofeju|accessdate=2025-08-16|website=sportacentrs.com|archive-date=|archive-url=}}</ref>, 2026<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/vacija/22082026-bayern_iesak_jauno_sezonu_ar_nosargatu_su|title="Bayern" iesāk jauno sezonu ar nosargātu Superkausu|accessdate=2026-08-22|website=sportacentrs.com|archive-date=|archive-url=}}</ref> ** Finālisti (5): 1989, 1994, 2013, 2014, 2015 ** Neoficiālie uzvarētāji: 1982 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Kausa ieguvēji (6): 1973–74, 1974–75, 1975–76, 2000–01, 2012–13, [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019–20]] ** Finālisti (5): 1981–82, 1986–87, 1998–99, 2009–10, 2011–12 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1966–67 * '''[[UEFA kauss]]''' ** Kausa ieguvēji : 1995–96 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2013 ** Finālisti (3): 1975, 1976, 2001 * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2013 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1976, 2001 <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php|title=Erfolge|accessdate=2015-10-01|publisher=Offizielle Website des FC Bayern München|archive-date=2015-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150511054525/http://fcb-erlebniswelt.de/de/historie/erfolge/index.php |date=2015-05-11 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Sporta ārējās saites}} * [http://www.fcbayern.de/en/ Oficiālā kluba vietne] {{futbols-stub}} {{Bundeslīga}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bayern}} [[Kategorija:Minhenes "Bayern"]] [[Kategorija:Vācijas futbola klubi]] 667ge6r9a0fygds7rbrgghnuh54z8h5 0 24847 4513092 3839825 2026-08-25T18:15:48Z Meistars Joda 781 4513092 wikitext text/x-wiki [[Attēls:John William Waterhouse A Mermaid.jpg|thumbnail|200px|[[Džons Viljams Voterhauss|Džona Viljama Voterhausa]] (''John William Waterhouse'') glezna "Nāra"]] '''Nāra''' jeb '''vārava''' ir [[mitoloģija|mitoloģiska]] būtne, kas mīt [[ūdens|ūdenī]]. Mākslā tā tiek attēlota kā skaista [[sieviete]] ar [[zivis|zivs]] [[aste|asti]]. Vēsturiskie apraksti par jūras jaunavām, piemēram, [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] [[Karību jūra]]s izpētes laikā, iespējams, ir balstīti uz [[Lamantīni|lamantīnu]] vai līdzīgu ūdens zīdītāju novērojumiem. Lai gan nav pierādījumu par jūras jaunavu eksistenci, ziņojumi par "sastapšanos" ar tām tiek saņemti līdz pat mūsdienām. [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] bija plaši izplatīts uzskats, ka jūras jaunavām nav [[dvēsele]]s un ka viņas it kā gribējušas to iegūt, bet nespējušas atrast spēkus, lai pamestu jūru. Pastāv leģenda, kas datējama ar 5. gadsimtu, saskaņā ar kuru kāda jūras jaunava, vēloties iegūt dvēseli, katru dienu apmeklēja [[Mūks|mūku]] uz mazas salas netālu no [[Skotija]]s, kurš kopā ar viņu lūdzās. Jūras jaunava nespēja pamest jūru un ar asarām tomēr uz visiem laikiem aizpeldēja. {{mitoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mitoloģiskas būtnes]] [[Kategorija:Fantastiskas būtnes]] 7qs0xyep88saq95288asqgi6o1kr0t2 0 26942 4513034 4152895 2026-08-25T17:11:33Z Rcsprinter123 43399 4513034 wikitext text/x-wiki {{Anglijas grāfistes infokaste | name = Vusteršīra | official_name = Worcestershire | other_name = | image_main = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px | image1 = River Severn, Central Worcester - geograph.org.uk - 3185511 (cropped).jpg | image2 = Malvern Hills in June 2005.JPG | image3 = Broadway Tower (cropped).jpg }} | image_caption = | flag_image = {{#property:P41}} | flag_link = | arms_image = {{#property:P94}} | arms_link = | shield_size = 70 | motto = <!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''<br />("English translation")--> | locator_map = Worcestershire UK locator map 2010.svg | map_caption = Vusteršīras novietojums Anglijā | coordinates = | region = [[Rietummidlenda]] | established_date = | established_by = | preceded_by = | origin = | lord_lieutenant_office = | lord_lieutenant_name = | high_sheriff_office = | high_sheriff_name = | mayor_office = | mayor_name = | area_total_km2 = 1741 | area_total_rank = 34. | ethnicity = | county_council = Vusteršīras padome<!-- only for counties with county councils --> | unitary_council = <!-- only for unitary counties like Northumberland --> | unitary_council1 = <!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--> | unitary_council2 = | government = <!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --> | joint_committees = | admin_hq = [[Vustera]] | area_council_km2 = 1741 | area_council_rank = 18. | iso_code = GB-WOR | ons_code = | gss_code = E10000034 | nuts_code = TLG12 | districts_map = [[Attēls:Worcestershire numbered districts (1998-2028).svg|180px]] | districts_key = <!-- {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} --> {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}} | districts_list = 1. [[Vustera (distrikts)|Vustera]]<br/>2. [[Molvernhilsa]]<br/>3. [[Vairforesta]]<br/>4. [[Bromsgrova (distrikts)|Bromsgrova]]<br/>5. [[Rediča (boro)|Rediča]]<br/>6. [[Vičeivona]] | MPs = | police = | website = {{URL|https://worcestershire.gov.uk/}} | largest_city = | largest_town = <!-- only shown if largest_city is not set --> }} '''Vusteršīra''' ({{val|en|Worcestershire}}; {{izrunā|ˈwʊstərʃər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] [[grāfiste]] [[Anglija]]s rietumos, [[Rietummidlenda]]s reģionā. Katedrāles pilsēta [[Vustera]] ir grāfistes lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs. Atbilstoši 2011. gada tautas skaitīšanas datiem grāfistē ir 566 169 iedzīvotāji, un, salīdzinot ar 2001. gadu, iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 4,4%. 95,7% grāfistes iedzīvotāju ir [[Eiropeīdā rase|baltādainie]], bet 92,4% — baltādainie briti. Vusteršīra ir etniski viendabīgāka nekā Anglija kopumā, kur baltādainie briti ir 79,8% no iedzīvotāju kopskaita. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Anglijas grāfistes}} {{Anglijas administratīvās grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]] ptdy1ct66lx3fylyc26qbic9j2sy48n 0 26945 4513039 4351054 2026-08-25T17:16:09Z Rcsprinter123 43399 4513039 wikitext text/x-wiki {{Anglijas grāfistes infokaste | name = Vorikšīra | official_name = Warwickshire | other_name = | image_main = {{Vairāki attēli|border=infobox|perrow=1 2 |total_width=270px | image1 = Kenilworth Castle (cropped).jpg | image2 = Royal Shakespeare Theatre, Stratford-upon-Avon - geograph.org.uk - 3112763.jpg | image3 = George Eliot statue cropped 6.19.jpg }} | image_caption = | flag_image = {{#property:P41}} | flag_link = | arms_image = {{#property:P94}} | arms_link = | shield_size = 70 | motto = <!--for non-English motto, use: ''Motto in italics''<br />("English translation")--> | locator_map = Warwickshire UK locator map 2010.svg | map_caption = Vorikšīras novietojums Anglijā | coordinates = | region = [[Rietummidlenda]] | established_date = | established_by = | preceded_by = | origin = | lord_lieutenant_office = | lord_lieutenant_name = | high_sheriff_office = | high_sheriff_name = | mayor_office = | mayor_name = | area_total_km2 = 1975 | area_total_rank = 31. | ethnicity = | county_council = Vorikšīras padome<!-- only for counties with county councils --> | unitary_council = <!-- only for unitary counties like Northumberland --> | unitary_council1 = <!-- and unitary_council2 etc. only for hybrid counties *--> | unitary_council2 = | government = <!-- for other government such as Greater Manchester Combined Authority --> | joint_committees = | admin_hq = [[Vorika]] | area_council_km2 = 1975 | area_council_rank = 17. | iso_code = GB-WAR | ons_code = | gss_code = E10000031 | nuts_code = TLG13 | districts_map = [[Attēls:Warwickshire numbered districts (1974-2028).svg|180px]] | districts_key = <!-- {{Legend|#FFFF99|'''Unitārā pašvaldība'''}} --> {{Legend|#FEC1E9|Distrikti}} | districts_list = 1. [[Ziemeļvorikšīra]]<br/>2. [[Nanītona un Bedverta]]<br/>3. [[Ragbi (boro)|Ragbi]]<br/>4. [[Stretforda pie Eivonas (distrikts)|Stretforda pie Eivonas]]<br/>5. [[Vorika (distrikts)|Vorika]] | MPs = | police = | website = {{URL|https://warwickshire.gov.uk/}} | largest_city = [[Nanītona]] | largest_town = <!-- only shown if largest_city is not set --> }} '''Vorikšīra''' ({{val|en|Warwickshire}}; {{izrunā|ˈwɒrɪkʃər}}) ir [[Anglijas ceremoniālās grāfistes|ceremoniālā]] un [[Anglijas nemetropoles grāfistes|nemetropoles]] grāfiste [[Anglija|Anglijā]], [[Rietummidlenda]]s reģionā. Grāfistes administratīvais centrs ir [[Vorika]], bet lielākā pilsēta ir [[Nanītona]]. [[Stretforda pie Eivonas|Stretfordā pie Eivonas]] dzimis [[Viljams Šekspīrs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lonelyplanet.com/england/the-midlands/warwickshire/travel-tips-and-articles/warwickshire-the-heart-of-english-history/40625c8c-8a11-5710-a052-1479d276d8e6|title=Warwickshire: the heart of English history – Lonely Planet|last=Planet|first=Lonely|date=10 May 2016|work=Lonely Planet|accessdate=18 May 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20170821045549/https://www.lonelyplanet.com/england/the-midlands/warwickshire/travel-tips-and-articles/warwickshire-the-heart-of-english-history/40625c8c-8a11-5710-a052-1479d276d8e6|archive-date=21 August 2017|dead-url=no|}}</ref> Grāfiste ir sadalīta piecos distriktos: [[Ziemeļvorikšīra]], [[Nanītona un Bedverta]], [[Ragbi (boro)|Ragbi]], [[Vorika (distrikts)|Vorika]] un [[Stretforda pie Eivonas (distrikts)|Stretforda pie Eivonas]]. Pašreizējās grāfistes robežas ir nostiprinātas 1974. gadā. Savukārt grāfistes vēsturiskajās robežās bija ietverta arī [[Koventri]] un [[Solihala]], kā arī daļa [[Birmingema]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20190102151519/https://www.warwickshire.gov.uk/home Vorikšīras grāfistes dome] * [http://www.warkscol.ac.uk/ Vorikšīras koledžas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080501081123/http://www.warkscol.ac.uk/ |date={{dat|2008|05|01||bez}} }} {{UK-aizmetnis}} {{Anglijas grāfistes}} {{Anglijas administratīvās grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas nemetropoles grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas ceremoniālās grāfistes]] [[Kategorija:Anglijas vēsturiskās grāfistes]] he5olp4tdon49e34rb0di9u3qn11kwe 0 27672 4513268 4488548 2026-08-26T09:22:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513268 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu|upi|Piķurga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ulbroka | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Stopinu_novada_dome.JPG | image_caption = Ropažu novada dome, 2006. gads | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5.45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 5893 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 10 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Piemineklis 1905.JPG|thumb|180px|1905. gada revolūcijas piemineklis]] '''Ulbroka''' ir apdzīvota vieta [[Rīga|Pierīgā]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] un [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] administratīvais centrs. Ulbroka atrodas ceļu Rīga — Ērgļi ([[P4]]) un Ulbroka — Ogre ([[P5]]) krustpunktā. No 2023. gada septembra ar [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes lēmumu Ulbrokas lielciema teritorijā iekļāva arī [[Vālodzes (Ulbroka)|Vālodzes]], Jaunbrunavas un [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļu (Biķeri).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/pazinojums-par-ielu-nosaukumu-pieraksta-izmainam-ulbroka-stopinu-pagasta-ropazu-novada-mainoties-ulbrokas-ciema-robezam|title=Paziņojums par ielu nosaukumu pieraksta izmaiņām Ulbrokā, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā, mainoties Ulbrokas ciema robežām {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2023-09-16|language=lv}}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita, Ulbroka ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|33. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī (2025. g. dati). == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], pie robežas ar [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]]. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir −6 °C, jūlijā — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 mm gadā, bezsala perioda vidējais ilgums ap 145 dienām.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ulbrokai cauri tekošā [[Piķurga]] ir mākslīgi paplašināta, Ulbrokā izveidojot [[Ulbrokas ezers|Ulbrokas ezeru]], savulaik tas rakts kā muižas dīķis, vēlāk bijis arī dzirnavezers. Ciema ziemeļos Piķurgā ietek [[Dauguļupīte]]. === Apbūves raksturojums === Ulbrokas apbūve izstiepta gareniski abpus [[Ogre]]s ceļam. Kopš 2005. gada Ulbrokā un tās apkārtnē notiek strauja būvniecība. Galvenokārt tiek būvētas privātmājas. Ulbrokā atrodas [[Ulbrokas muiža]], kurā atradās [[Rīgas radio stacija]], mūsdienās tā ir pamesta. Blakus muižai tika uzcelti trīs radiotorņi, bet divus no tiem nojauca. === Pakalpojumi === Ulbrokā atrodas mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs "Pienenīte", ambulance, bibliotēka, Ropažu novada dome, pašvaldības policijas iecirknis, 2 aptiekas, [[Latvijas Pasts|Latvijas Pasta]] nodaļa, pārtikas veikali "[[Elvi]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elvi.lv/jaunumi/elvi-investejot-700-000-eiro-atver-modernu-veikalu-ulbroka/|title=Elvi / Elvi, investējot 700 000 eiro, atver modernu veikalu Ulbrokā|last=ELVI|website=Elvi|access-date=2021-12-27|date=2021-05-28}}</ref> un "[[Top!]]", lauksaimniecības tehnikas veikals, kafejnīcas, restorāns "Azerbaidžāna", skaistumkopšanas salons, kultūras centrs "Ulbrokas pērle" (kurā atrodas arī bibliotēka), vairāki uzņēmumi. == Vēsture == Ulbrokas nosaukums cēlies no Rīgas birģermeistara Heinriha fon Ūlenbroka un viņa 16. gadsimta otrajā pusē uzceltās Ulbrokas muižas.<ref>[https://web.archive.org/web/20160310083042/http://www.stopini.lv/public/lv/pasvaldiba/par-novadu/vesture Stopiņu novads. Vēsture]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/stopinu-vesture|title=Stopiņu vēsture {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-04-03|language=lv}}</ref> Pie ceļu P4 un P5 krustpunkta uzcelts piemineklis [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s aktīvistiem un nogalinātajiem Ulbrokas un tās apkārtnes iedzīvotājiem (uzstādīts [[1962]]. gadā, autori ir tēlnieks [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jānis Zariņš]] un arhitekts Jānis Līcītis). Blakus atrodas [[barikāžu laiks|barikāžu laika]] piemiņas akmens. [[Barikāžu laiks|Barikāžu laikā]] (1991. gadā) Ulbroka bija svarīgs posms ceļā uz Rīgu, kurš tika nobloķēts. 2018. gadā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadskārtai Institūta ielā blakus 51. autobusa galapunktam tika ierīkots un atklāts Simtgades skvērs. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|690 |1970|929 |1979|1470 |1989|3060 |2000|2701 |2011|2845 |2015|2788 |2021|2879 |2022|3035 }} == Saimniecība == Lielākais Ulbrokā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma 2020. gadā bija koka taras ražotājs SIA "Kronus".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 |title=Lursoft statistika |access-date={{dat|2022|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223011638/https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100016784&id=391 }}</ref> == Transports == Lielciemu apkalpo RPSIA "[[Rīgas satiksme]]" — [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Ulbroka". Daži reisi tiek nodrošināti līdz pieturai "Ulbrokas vidusskola", taču brīvdienās tikai līdz "Ulbrokai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b|title=Rīgas satiksme.|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|11|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201119135334/https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/51/a-b}}</ref> Līdz ar [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu]] ziemeļu daļas (Biķeri) pievienošanu Ulbrokai, arī [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6. autobusu maršruts]] "[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] — Biķeri" apkalpo Ulbroku, nodrošinot pasažieru pārvadājumus no [[Rīga]]s centra līdz Biķeriem (tirdzniecības centri: "IKEA" un "SĀGA"). == Attālumi līdz dažām pilsētām == * [[Rīga]]s centrs — 11 km; * [[Salaspils]] — 15 km; * [[Ogre]] — 26 km. == Attēli == <gallery> Ulbrokas kapu kapliča 2.jpg|Ulbrokas kapu kapliča 12, вид на Улброку - panoramio.jpg|Skats uz Ulbroku pāri Piķurgai 5 - panoramio - alinco fan.jpg|Ulbrokas radiostacija 2006. gadā Ulbrokas pils 2002-10-20 - panoramio.jpg|Ulbrokas muiža Дома в Улброке - panoramio.jpg|Dzīvojamās ēkas </gallery> == Skatīt arī == * [[Ulbrokas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Novadu centri}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ulbroka| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 24xqqh6mwc9jqx70qsnqj0c7rxxojev 0 30713 4512908 4185966 2026-08-25T12:47:59Z Meistars Joda 781 4512908 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Čibas prefektūra | official_name = ''千葉県'' | other_name = ''Chiba-ken'' | type = [[Japānas prefektūras|Japānas prefektūra]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Chiba Prefecture.svg | flag_size = | image_seal = Emblem of Chiba prefecture.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Čiba (pilsēta)|Čiba]] | largest_city = | official_language = [[Japāņu valoda|japāņu]] | spoken_language = | image_map = Japan Chiba large.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Japāna}} | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name2 = [[Kanto reģions|Kanto]] | subdivision_type3 = Sala | subdivision_name3 = [[Honsju]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5156.15 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = 27. | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 6258095 | population_as_of = 2017 | population_rank = 6. | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = [[Japānas standarta laiks|JST]] | utc_offset = +9 | website = {{URL|www.pref.chiba.jp}} | footnotes = }} {{nihongo|'''Čiba'''|千葉県|Čiba-ken}} ir viena no [[Japāna]]s prefektūrām, kas atrodas [[Kanto reģions|Kanto reģionā]] [[Honsju]] salā. Tā robežojas ar [[Ibaraki prefektūra|Ibaraki prefektūru]] ziemeļos, ar Japānas galvaspilsētu [[Tokija|Tokiju]] un ar [[Saitamas prefektūra|Saitamas prefektūru]] rietumos. Austrumos to apskalo [[Klusais okeāns]], bet dienvidos to apskalo [[Tokijas līcis]]. Prefektūras administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Čiba (pilsēta)|Čiba]]. Prefektūras kopējā platība ir 5 156,15 [[km²]] un tā sīkāk sastāv no sešiem rajoniem, 54 pašvaldībām un 37 pilsētām. Pēc 2017. gada datiem prefektūrā dzīvo 6 258 095 iedzīvotāji. Tā ir divdesmit septītā lielākā prefektūra pēc platības un sestā lielākā pēc iedzīvotāju skaita. [[2011. gada Tohoku zemestrīce]] galvenokārt ietekmēja tikai prefektūras dienvidu daļu un postījumi bija daudzas reizes mazāki kā blakus esošajā [[Tohoku reģions|Tohoku reģionā]]. Kopumā zemestrīcē un pēc tam sekošajā [[cunami]] dzīvību zaudēja 20 cilvēki. Pēc 2011. gada, pirmo reizi kopš 1920. gada, iedzīvotāju skaits prefektūrā samazinājās. {{Japāna-aizmetnis}} {{Japānas prefektūras}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Japānas prefektūras|Czibas]] r815hb4x1hb4cu9corjmn4e7cidgnuk 0 32046 4513314 4511935 2026-08-26T11:43:47Z Gragox 965 4513314 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Rīgas Sporta pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = nojaukta | image = Rīgas Sporta pils logo.png | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | cost = | ren_cost = | client = | owner = | current_tenants = | landlord = | location = | address = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona iela]] 75 | location_town = Rīga | location_country = {{karogs|Latvija}} | pushpin_map = | coordinates = {{Coord|56|57|34.27|N|24|8|10.14|E|display=inline,title}} | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | map_caption = | map_alt = | pushpin_image = | pushpin_relief = | map_size = | map_label = | label_position = | mark = | mark_width = | groundbreaking_date = | start_date = 1968 | completion_date = {{dat|1970|4|15}} | opened_date = {{dat|1970|8|31}}<ref name="31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils">{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Tiek-atklata-Rigas-sporta-pils-atklasana|title=31.08.1970: Tiek atklāta Rīgas sporta pils|website=timenote.info|access-date=2021-08-28|language=lv|archive-date=2021-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828151025/https://timenote.info/lv/events/Tiek-atklata-Rigas-sporta-pils-atklasana}}</ref> | inauguration_date = | renovation_date = | demolition_date = 2008 | destruction_date = | height = | architectural = | tip = | antenna_spire = | roof = | top_floor = | observatory = | other_dimensions = | floor_count = 2 | floor_area = 20 240 m2 | seating_type = | seating_capacity = | elevator_count = | architect = Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle, Maija Rita Skalberga<ref name="31-08-1970-tiek-atklata-rigas-sporta-pils" /> | architecture_firm = | structural_engineer = | services_engineer = | civil_engineer = | other_designers = | quantity_surveyor = | main_contractor = | awards = | designations = | ren_architect = | ren_firm = | ren_str_engineer = | ren_serv_engineer = | ren_civ_engineer = | ren_oth_designers = | ren_qty_surveyor = | ren_awards = | rooms = | parking = | url = | embedded = {{Stadiona infokaste |child = yes |nosaukums = |attēls = |valsts = |pilsēta = |adrese = |celtniecība-no = |pabeigts = |atklāts = |izmaksas = |izmaksas1 = |izmaksas2 = |ēkas-garums = |stadiona-garums = |ēkas-platums = |stadiona-platums = |ēkas-augstums = |ēkas-apb-lauk = |stadiona-apb-lauk = |kopējā-platība = |kubatūra = |arēnas-laukums = |koncerts = |vieglatlētika = |futbols = |basketbols = |hokejs = 4500 |klubu-mājvieta = [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] ([[PSRS&nbsp;hokeja&nbsp;līga]])<br />[[ASK/Brocēni]] ([[LBL]]) |mājas-lapa = }} | references = }} '''Rīgas Sporta pils''' bija sporta halle, kas atradās [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Ēkas pamatfunkcija bija [[hokejs|hokeja]] halle ar mākslīgā ledus arēnu, bet ēku kompleksā ietilpa arī sporta zāle, fiziskās sagatavošanās un trenažieru zāle, kā arī vairākas palīgtelpas (pirts, duša, ārstnieciskie un masāžas kabineti). Arēnas hokeja halles ietilpība bija 4500 skatītāju vietas, tomēr, ņemot vērā stāvvietas un papildvietas, maksimālā arēnas ietilpība bija 5500 vietas. Rīgas Sporta pils tika celta no 1968. līdz 1970. gadam, tās arhitekti bija Oļģerts Krauklis, Biruta Burčika, Ārija Išhanova, Liliāna Kraukle un Maija Rita Skalberga. Ēku nodeva ekspluatācijā 1970. gada 15. aprīlī un tā kļuva par nozīmīgu [[hokejs|hokeja]] attīstības pamatu, jo tajā [[PSRS čempionāts hokejā|PSRS čempionāta hokejā]] spēles aizvadīja [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas Dinamo]] komanda. Līdz pat 2006. gadam, kad [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules hokeja čempionāta]] sarīkošanai tika uzbūvēta [[Arēna Rīga]], Sporta pils bija svarīgākais hokeja centrs valstī. Rīgas Sporta pilī notika gan [[Latvijas hokeja izlase]]s pārbaudes spēles un starptautiski turnīri, gan lielākā daļa nacionālā hokeja čempionāta spēļu. Tāpat vienā no lielākajām sporta celtnēm [[Latvija|Latvijā]] tika spēlēts [[basketbols]], [[teniss]] un [[daiļslidošana]], kā arī aizvadīti dažādi kultūras pasākumi. Sākot ar deviņdesmitajiem gadiem, Rīgas Sporta pils gaiteņos tika uzsākta dažādu preču mazumtirdzniecība. 1992. gada 3. novembrī Rīgas Sporta pils ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu, tās apsaimniekošanai tika izveidota akciju sabiedrība, kuras priekšgalā ilgus gadus atradās leģendārais hokejists [[Helmuts Balderis]]. 2007. gadā Rīgas Sporta pili no Andra Šķēles meitām piederoša uzņēmuma nopirka Urmasam Sorumā piederošās igauņu kompānijas meitasuzņēmums Latvijā SIA "Rotermann Group". Jaunie īpašnieki paziņoja, ka 2007. gada vasarā tiks uzsākti ēkas un tā apkārtnē esošā kvartāla rekonstrukcijas darbi, kuros plānots investēt 100 miljonus eiro. Pēc rekonstrukcijas Rīgas Sporta pils kvartālā bija paredzēta dzīvokļu, biroju un viesnīcu izbūve. 2007. gada 16. maijā halle tika slēgta un 2008. gadā to nojauca, lai tās vietā celtu biznesa zonu, taču projekts netika īstenots.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/|title=Sporta pils — in memoriam|first=|website=a4d.lv|access-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-date={{dat|2021|08|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210828145449/https://a4d.lv/notikumi/sporta_pils__in_memoriam/}}</ref> [[Attēls:Rīgas Sporta pils.jpg|thumb|251x251px|Bijušās Rīgas Sporta pils [[ēka]]]] 2020. gada nogalē tika paziņots par ieceri bijušās ēkas vietā uz trim gadiem ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/|title=Iedzīvotājiem liela interese par mazdārziņu ierīkošanu bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā {{!}} Ziņas {{!}} LETA|website=leta.lv|access-date=2020-09-20|archive-date=2020-10-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20201020004334/https://www.leta.lv/home/important/065C8783-AB7C-4632-916B-AA7BBE10E6B5/}}</ref> "[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]" teritorijā ir ierīkoti 150 mazdārziņu, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportapilsdarzi.lv/lv/about|title=Sporta Pils Dārzi / Par projektu|website=sportapilsdarzi.lv|access-date=2023-07-10}}</ref> Dārziņi teritorijā pastāvēja līdz 2025. gadam, kad atsākās kvartāla "Tērbatas dārzs" izbūves darbi SIA "Estera Development" vadībā ar plānu tos pabeigt līdz 2026. gada pēdējam ceturksnim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/uzsaks-terbatas-darzs-pirmas-ekas-buvniecibu|title=Uzsāks Tērbatas dārzs pirmās ēkas būvniecību|website=Dienas Bizness|access-date=2026-08-05|date=2025-02-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://vip.latnet.lv/lsp/old/nacionalas_sporta_bazes/nsb011.htm Nacionālās sporta bāzes - Rīgas Sporta pils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20160304132635/http://news.frut.lv/lv/ppl/society/2154 Sabiedrība → Rīgas Sporta pils] * [http://www.delfi.lv/sports/news/hockey/news/lido-vairs-tikai-atminas-rigas-sporta-pilij-45.d?id=45817525 Lido vairs tikai atmiņās. Rīgas Sporta pilij - 45] {{Hokejs-aizmetnis}} {{rīga-aizmetnis}} {{Ledus halles Latvijā}} [[Kategorija:Ledus halles Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] ms7ixg5av1kh14f3gqbq02rbxli0mpd 0 35093 4512921 4488326 2026-08-25T14:58:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512921 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS Rīgas vagonbūves rūpnīca | logo = [[Attēls:RVR Riga logo.jpg]] | caption = | type = [[Akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2001. gads (1895. gadā kā a/s "Fēnikss") | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = mašīnbūve | products = sliežu transportlīdzekļi un to remonts | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | footnotes = | intl = }} [[Attēls:RVR.JPG|thumb|250px|Rīgas vagonbūves rūpnīcas galvenā ēka 2009. gadā]] '''AS Rīgas vagonbūves rūpnīca''' ('''RVR''') ir maksātnespējīga [[Latvija]]s [[akciju sabiedrība]], kas nodarbojās ar sliežu transporta ritošā sastāva ražošanu, modernizāciju un remontu, kā arī komplektējošo daļu ražošanu. RVR birojs un ražošanas ēkas atrodas [[Brīvības gatve|Brīvības gatvē]] 201, [[Rīga|Rīgā]]. No 2014. līdz 2019. gadam RVR īpašnieks bija SIA ''East-West Industrial Group''. 2017. gadā uzņēmumam sāka [[maksātnespējas process|maksātnespējas procesu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/rigas-vagonbuves-rupnica/40003527016 |title=company.lursoft.lv |access-date={{dat|2023|03|23||bez}} |archive-date={{dat|2023|03|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230323054042/https://company.lursoft.lv/rigas-vagonbuves-rupnica/40003527016 }}</ref> RVR dibināta 1895. gadā kā akciju sabiedrība '''Fēnikss'''. Tā bija labākā vagonu rūpnīca [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]], pēc rekonstrukcijas 1925. gadā viens no lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]], kas ražota tramvajus un vilcienu vagonus, kopš 1936. gada kā '''Ford-Vairogs''' automašīnas gan vietējiem, gan ārzemju pasūtījumiem. Pēc Otrā pasaules kara RVR izveidojās par vienu no lielākajām [[vilciens|vilcienu]] rūpnīcām [[Padomju Savienība|PSRS]]. ''RVR'' ražotie vilcieni tika eksportēti arī uz [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]], [[Bulgārija|Bulgāriju]] un [[Kuba|Kubu]]. Populārākas produkciju sērijas bija elektrovilcieni ''[[ER1]]'', ''[[ER2]]'', ''ER22'' un ''ER9'', kā arī tramvaji ''RVR-6''. Rīgas vagonbūves rūpnīcā tika izgatavots arī pirmais PSRS ātrgaitas vilciens ''ER200''. Bijušās PSRS un Dienvidslāvijas teritorijās ''RVR'' ražotie vilcieni tiek lietoti vēl joprojām. Latvijā mūsdienās vēl izmanto modernizētus ''ER2'' elektrovilcienus. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] rūpnīca veica nelielus pasūtījumus, nodarbojoties galvenokārt ar esošo vilcienu remontu un modernizāciju. Tika izlaisti arī daži jauni vilcieni. == RVR vēsture == [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei]] [[Attēls:Rīgas pilsētai 1928. gadā rūpnīcā Fēnikss izgatavotie tramvaji.jpg|thumb|250px|Rīgas pilsētai 1928. gadā izgatavotie 40 tramvaji]] [[Attēls:Vairogsauto.jpg|thumb|250px|''Ford-Vairogs'' izgatavotie kravas automobiļi]] === Pirmsākumi, Pirmais pasaules karš === {{dat|1895|3|31}} austriešu rūpnieks Oskars Freivirts ({{val|de|Freywirth}}) saņēma [[Krievijas imperators|Krievijas Impērija]]s ķeizara atļauju dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu akciju sabiedrību "Fēnikss" (''Phoenix''). Rūpnīcas būvniecībai viņš iepirka tolaik neapbūvētu klajumu [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]] pie [[Rīgas—Pleskavas dzelzceļš|Rīgas—Pleskavas dzelzceļa]]. Projektēšanai pieaicināja pazīstamo Rīgas arhitektu [[Kārlis Johans Felsko|Kārli Felsko]]. 1897. gada beigās rūpnīcā strādāja jau vairāk nekā 2000 strādnieku. Rūpnīca specializējās preču, pasažieru, ledus vagonu un platformu ražošanā. 1902. gadā rūpnīcā izgatavoja aptuveni 7000 vagonu. 1910. gadā pēc rekonstrukcijas rūpnīca palielināja saražotās produkcijas apjomu. 1913. gadā rūpnīcā izgatavoja 4 000 preču vagonu un 200 pasažieru vagonu, tai skaitā salonvagonu Krievijas Impērijas ķeizara galmam un augstākās klases pasažieru vagonus [[Itālija]]i. Rīgas vagoni skaitījās vieni no labākajiem [[Krievija|Krievijā]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā rūpnīcas darbība tika apturēta. Uzņēmuma aprīkojums un daļa no rūpnīcas darbiniekiem 1915. gadā tika evakuēti uz [[Ribinska]]s pilsētu Krievijā. === Starpkaru Latvijā === Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas laika posmā no 1919. līdz 1923. gadu rūpnīcas teritorijā atradās Dzelzceļu virsvaldes darbnīcas. 1922. gada 30. jūnijā apstiprināti "Rīgas savienoto metalurģisko, lokomotīvju, vagonu un mašīnu fabrikas "Fenikss" statūti. Valdes priekšsēdētājs bija Frīdrihs Kette. 1923. gadā tika uzsākti rūpnīcas ēkas renovācijas darbi un darbs pie [[Latvija]]s dzelzceļa metālizstrādājumu pasūtījumu izpildes. Rūpnīcas tehniskais aprīkojums bija augstā līmenī. Tika pielietotas jaunas tehnoloģijas — tādas, kā tērauda elektriskā kausēšana. 1925. gadā rūpnīca uzsāka ražot jauna tipa vagonus pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma. a/s „Fēnikss” un Liepājas kara ostas darbnīcās līdz 1931. gadam pavisam tika izgatavoti 196 šāda tipa vagoni, to skaitā 146 III klases vagoni. Viens no šiem vagoniem saglabājies, pilnībā restaurēts un apskatāms Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. 1928. gadā no [[Padomju Savienība]]s tika saņemts pasūtījums 1180 vagonu izgatavošanai, turklāt pēc Rīgas pilsētas valdes pasūtījuma tika izgatavoti 40 tramvaju vagoni. 1931. gadā rūpnīcā tika komplektētas 6 Tk (1-1-1) lokomotīves valsts uzņēmuma "[[Latvijas dzelzceļi]]" vajadzībām. Katlus, riteņpārus, armatūru un tvaika mašīnas daļas šīm lokomotīvēm izgatavoja ''Friedrich. Krupp'' ''A.G.'' (Nr.234, 235, 236) un ''Henschel & Sohn'' (Nr.237, 238, 239) rūpnīcās, bet vadītāju kabīnes un ūdens tankus izgatavoja un galīgās montāžas darbus veica Rīgā, akciju sabiedrībā “Fēnikss”.<ref>T.Altbergs Latvijas dzelzceļu lokomotīves. Rīga 2005., 84.lpp</ref> Pēc līdzīgas shēmas 1930. gadā Latvijas dzelzceļiem tika izgatavots Eiropas jeb normālplatuma motorvagons "Balodis" - rāmis, dzenošais mehānisms, ritošā daļa no Vācijas, bet virsbūve, interjera daļas un montāža veikta A/s "Fenikss". Pasaules ekonomiskās krīzes, ierobežotā pasūtījumu skaita un nepilnīgi izmantoto rūpnīcas jaudu dēļ uzņēmuma finansiālais stāvoklis strauji pasliktinājās. Lai glābtu situāciju, [[Latvijas Kredītbanka]], pamatojoties uz valdības lēmumu, 1936. gada 15. oktobrī nopirka visas 4000 a/s Fenikss akcijas. 1936. gada 23. decembrī uz rūpnīcas "Fēnikss" bāzes tika nodibināta jauna akciju sabiedrība "Vairogs". Tās [[pamatkapitāls]] bija 8,5 miljoni latu, 99 procenti akciju piederēja valstij, kuras lielākie akcionāri bija [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]], [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Kara ministrija]], [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]], LR Kredītbanka, rūpnīca [[VEF]] un [[Tosmares kuģubūvētava|Liepājas kara ostas darbnīca]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Nodibinata-akciju-sabiedriba-Vairogs|title=23.12.1936: Nodibināta Latvijas valsts akciju sabiedrība "Vairogs" automobiļu ražošanai|website=timenote.info|access-date=2024-04-11|language=lv|archive-date=2024-05-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505233359/https://timenote.info/lv/events/Nodibinata-akciju-sabiedriba-Vairogs}}</ref> Nozīmīgs notikums bija "Ford Motor Company" automobiļu montāžas licences saņemšana. 1937.—1940. gadu laikā, neskaitot kara pasūtījumus, rūpnīcā tika izgatavotas 332 vieglās un vairāk nekā 1200 kravas automašīnas [[Ford]], turklāt tika izgatavoti arī 200 autobusi. Šajā laika posmā tika pilnveidota vagonbūve un rūpnīca bija lielākais automašīnu ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. === Padomju ražošanas milzis === Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] rūpnīca galvenokārt nodarbojās ar vagonu remontu un renovāciju, kā arī tanku un automobiļu apkopi. 1945. gadā [[Padomju Savienība]]s valdība ar īpašu dekrētu noteica uzņēmuma virzību tālākā tautsaimniecības attīstībā. RVR tika saņemts valsts pasūtījums piepilsētas elektrovilcienu vagonu ražošanai PSRS pilsētu dzelzceļu tīklu apgādei. 1947. gadā tika izlaista pirmā tipa elektrosekcija, 1949. gadā tika uzsākta tramvaju vagonu MTV-82 ražošana. 1951. gadā saražotās produkcijas apjoms bija 300 elektrovilcienu un 76 tramvaju vagonu gadā. Līdz ar produkcijas apjoma palielināšanos pieauga arī darbinieku skaits. 1966. gadā rūpnīcā tika uzstādīts elektrovilcienu [[Motorvagons|motorvagonu]] ražošanas rekords - 569 vienību gadā. 1960. gadu beigās uzņēmumā jau tika nodarbināti 5963 darbinieki. Sākot ar 1970. gadu, tika uzsākta regulāra elektrovilcienu piegāde [[Bulgārija]]i un [[Dienvidslāvija]]i. 1974. gadā tika uzbūvēts ātrgaitas elektrovilciens ER200, kas spēja sasniegt ātrumu 200 km/h. Jaunā vilciena vagonu garums bija 26 metri, bet virsbūve bija izgatavota no [[Alumīnijs|alumīnija]] sakausējuma. 1978. gadā RVR tika izgatavoti jau 685 dzelzceļa un 241 tramvaja vagoni. 1991. gadā ''RVR'' kļuva par patstāvīgu uzņēmumu. 1993. gada 22. jūnijā rūpnīca tika pārveidota par valsts akciju sabiedrību. 1994. gadā tika saņemti pirmie pasūtījumi no [[Baltkrievija]]s. [[Baku]] un [[Odesa]]s pilsētām tika izgatavoti divi jaunas, savienotās konstrukcijas ''TR2'' tramvaji. Tika atjaunota sadarbība ar [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Lietuva]]s, [[Krievija]]s, [[Serbija]]s un [[Bulgārija]]s dzelzceļiem.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> Gandrīz 50 gadus RVR bija vienīgā elektrovilcienu, dīzeļvilcienu un tramvaju ražotāja PSRS teritorijā un viena no lielākajām Eiropā. Laikā no 1947. līdz 1993. gadam rūpnīcā tika izgatavots vairāk nekā 20 347 elektrovilcienu, 1934 dīzeļvilcienu un 7744 tramvaju vagonu. === Pārveide, jaunākā vēsture === Tā kā pasūtījumu bija maz, 1996. gadā ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' faktiski pārtrauca savu darbību. 1998. gada martā ''RVR'' tika atzīta par bankrotējušu.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> 2000. gadā lielāko uzņēmuma daļu nopirka metāla apstrādes un ražošanas uzņēmumi ''Vairogs - M'' un ''Severstaļlat''. Rūpnīcas korpusi tika izmantoti kā metālkonstrukciju noliktavas. 2001. gada 10. janvārī rūpnīcu nopirka uzņēmums ''[[Holdinga Kompānija FELIX]]'' un uz tās bāzes nodibināja AS '''''Rīgas Vagonbūves Rūpnīcu'''''. Pārņemta arī ''RVR'' preču zīme.<ref name="laikmetazimes 28-10-2013" /> No 2001. līdz 2007. gadam Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Gruzijas un Somijas dzelzceļiem tika izgatavoti, remontēti vai modernizēti 850 vagoni un pārformēti 2505 elektrovilcienu, dīzeļvilcienu, kā arī kravas platformu riteņpāri. 2005. gadā ''RVR'' Baltkrievijai izstrādāja pilnīgi jaunu dīzeļvilcienu ''DR1B.'' Pirms [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] sākuma 2007. gada aprīlī 75 % ''RVR'' akciju piederēja ''Holdinga kompānijai Felix'', bet 25 % — SIA ''Vairogs K''.<ref name="tvnet 2009.08.28" /> 2009. gada 31. decembrī par ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' 67 % akciju īpašnieku kļuva Kiprā reģistrēts uzņēmums ''Mysea Enterprises Limited''. 24,75 % akciju saglabāja SIA ''Holdinga kompānija Felix'', bet 8,25 % — SIA ''Vairogs K''. 2009. gada decembra sākumā valstij pastarpināti piederošā AS [[Pasažieru vilciens]] izsludināja vilcienu iepirkuma konkursu, pēc kura būtu jāpiegādā 34 elektrovilcieni un 7 dīzeļvilcieni un kura lielu daļu finansētu [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds]]. Līguma otra daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Tajā piedalījās arī ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' sadarbībā ar [[Kanāda]]s uzņēmumu ''[[Bombardier Transportation|Bombardier]]''.<ref name="NRA 2010.08.11" /> 2010. gada 5. martā ''Mysea Enterprises Limited'' ieķīlāja [[Latvijas Krājbanka|Latvijas Krājbankā]] sev piederošās ''RVR'' akcijas. 2011. gada 31. maijā ''RVR'' ieķīlāja ''Latvijas Krājbankā'' visu savu mantu.<ref name="tvnet 2011.11.22" /> Par vilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīts [[Spānija]]s uzņēmums ''[[Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles|Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A.]]'' (''CAF'') un 2012. gada 2. aprīlī ar to tika noslēgts līgums. ''CAF'' izvēlējās ''Rīgas vagonbūves rūpnīcu'' kā apakšuzņēmēju. Neilgi pēc līguma parakstīšanas atklājās, ka vairāki līguma nosacījumi neatbilda valdības apstiprinātajai pozīcijai, un tika pieprasīts pārslēgt līgumu ar atbilstošiem noteikumiem. 2012. gada 3. oktobrī paziņots, ka vienošanās starp ''Pasažieru vilciens'' un ''CAF'' par jauno vilcienu iegādi nav panākta. ''Rīgas vagonbūves rūpnīca''i bija parādsaistības pret AS ''Latvijas Krājbanka'' vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, un tās ievērojamu laiku netika pildītas. Pēc ''Latvijas Krājbanka''s bankrota tās likvidācijas administratori vēlējās atgūt ''RVR'' ieguldītos līdzekļus. 2013. gada oktobrī bija plānota ''Latvijas Krājbankas'' prasījuma tiesību pret ''RVR'' izsole, bet tā nenotika, jo neviens nebija iemaksājis noteikto nodrošinājumu. Tad tika plānots sākt ''RVR'' mantas izsoli pa daļām. 2014. gada 17. februārī nenotika ''RVR'' piederošo ''VRC Zasulauks'' akciju izsole, jo nebija pieteicies neviens pretendents. 2014. gada 15. maijā notika izsole, kurā izsolītas ''Rīgas vagonbūves rūpnīca''s 100 % akcijas kā kustamās mantas lietu kopība kopā ar ''Latvijas Krājbankai'' piederošajām prasījuma tiesībām pret ''RVR'' 14 109 420,08 EUR apmērā.<ref name="delfi 2014.05.15" /> Akcijas par 4,545 miljoniem EUR iegādājās SIA ''East-West Industrial Group'', kas dibināta 2014. gada 8. maijā. ''East-West Industrial Group'' bija apvienojušies trīs investori: Latvijā reģistrēts investīciju uzņēmums SIA ''CBLM'' (25,09 %); Latvijas pilsonis Aleksandrs Brandavs (33,7%), kura uzņēmējdarbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem; Krievijas pilsonis Igors Sušencovs (41,22 %), kurš pārstāv Krievijas privātā kapitāla uzņēmumu grupu, kuras sastāvā ir smagās mašīnbūves holdings ''PTPA'' un tās pamata darbība saistīta ar cauruļvadu infrastruktūras elementu ražošanu, saldēšanas iekārtu ražošanu u.c.<ref name="delfi 2014.05.15 2" /><ref name="tvnet 20.05.2014" /> RVR paziņoja, ka sadarbībā ar [[Baltkrievija]]s uzņēmumu ''[[Belkommunmaš]]'' plāno ražot zemās grīdas tramvaju ''AKSM-843''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ves.lv/article/102741 |title=Минск + Рига = трамвай |access-date={{dat|2009|12|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091128084230/http://www.ves.lv/article/102741 |archivedate={{dat|2009|11|28||bez}} }}</ref> Tika veikta arī ''ER2'' vilcienu modernizācija. Noritēja darbi arī pie jaunu sēriju izveides: ''ER22'', ''ER29'' un ''ER35''. 2015. gada aprīlī [[Ufa|Ufā]] nodibināja [[Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīca|"Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīcu"]], kuras viens no īpašniekiem bija RVR. Tur bija plānots ražot tramvaju RVR-8 (''РВЗ-8''), kam daļu detaļu piegādātu Rīgas rūpnīca.<ref name="Дзен, 2021-01-31" /> 2015. gadā ''RVR'' strādāja ar {{sk|182794|EUR}} lielu peļņu. 2016. gadā uzņēmums strādāja ar 2,96 miljonu eiro lieliem zaudējumiem un nodarbināja 182 darbiniekus. 2016. gada nogalē AS ''Rīgas vagonbūves rūpnīca'' vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, prasot tiesisko aizsardzību. 2017. gada aprīlī uzņēmumam tika sākts [[maksātnespējas process]]. ''RVR'' to apstrīdēja, un augustā Vidzemes priekšpilsētas tiesa lēma pārtraukt maksātnespējas procesu. 14. novembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija pieņēma lēmumu sākt ''Rīgas vagonbūves rūpnīcas'' maksātnespējas procesu.<ref name="DB 2017.11" /> 2018. gada martā izsolē nonāca uzņēmuma manta. Uz to brīdi RVR nodokļu parāds sasniedza gandrīz divus miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49835755|title=Izsolīs maksātnespējīgās 'Rīgas vagonbūves rūpnīcas' mantu|last=Veidemanis|first=Guntars|website=delfi.lv|access-date=2021-12-06|date=2018-03-13|language=lv}}</ref> Ap 2022. gadu rūpnīcas galvenajā ēkā Gustava Zemgala gatvē 77 uzsāka īstenot dzīvokļu projektu ''RVR Smart'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/riga/teika/cnbhj.html|title=SS.COM Dzīvokļi - Rīga - Teika, Cena 220 €/mēn. (12.22 €/m²). Izīrē Rvr Smart projekta ērtu un mājīgu Teika”, электрической - Sludinājumi|website=www.ss.com|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rvrsmart.com/lv/|title=Apart Hotel Riga - Ilgtermiņa un īstermiņa īre - RVR Smart|website=RVR Smart Apartments Riga|access-date=2024-10-04|language=lv}}</ref> tajā atradās arī [[Padelteniss|padeltenisa]] klubs, ziedu vairumtirgotājs un citi dažādi uzņēmumi. Bijušās rūpnīcas "Vairogs" vārdu turpināja lietot 1991. gadā dibinātais<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vairogs-m/40103020077|title=VAIROGS-M, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103020077 - par uzņēmumu|website=Lursoft IT|access-date=2024-10-04|date=2024-10-04|language=lv|archive-date=2024-10-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20241007100837/https://company.lursoft.lv/vairogs-m/40103020077}}</ref> metālapstrādes uzņēmums "Vairogs-M". === Sports un kultūra === 1941. gada beigās vācu okupācijas laikā rūpnīcas paspārnē radās futbola komanda "Vairogs", kuru par RVR pārdēvēja tikai 20. gadsimta 50. gadu sākumā. No 50. gadu beigām līdz 60. gadu vidum komanda spēlēja LPSR čempionāta augstākajā līgā, bet pēc tam līdz 90. gadiem aprobežojās ar jauniešu sporta attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/26427851/futbols-pilseta-vairogs-rvr|title='Futbols pilsētā': 'Vairogs'/RVR|last=Kaže|first=Raimonds|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-04|date=2009-08-25|language=lv}}</ref> 1964. gada 29. oktobrī nodibinājās RVR [[Regbijs|regbija]] klubs Arnolda Spādes vadībā, kuru 1993. gadā pārdēvēja par RVR/[[Galerija Centrs|UV ''Centrs'']] un kurš piedalījās [[Latvijas čempionāts regbijā|Latvijas čempionātā]]. Eksistēja arī RVR hokeja meistarkomanda.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42987905&isArticle=true|title=Tūkstošā spēle un trīsdesmitgade|work=Sports|access-date=2024-10-04|date=1994-10-29|last=Nikans|first=Valters}}{{Novecojusi saite}}</ref> Rūpnīca 20. gadsimta 60. gados rūpnīca pārņēma Mežaparka stadionu (arī - [[FK Ķeizarmežs|sporta biedrības "Kaiserwald"]] stadionu).<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=7067858&isArticle=true|title=Futbols pirms un pēc 40 gadiem...|work=[[Zvaigzne (žurnāls)|Zvaigzne]]|access-date=2024-10-04|date=1990-07-05|last=Robežnieks|first=Juris}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1993. gadā RVR stadions (reizēm saukts arī stadions "Vagonbūvētājs")<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42466666&isArticle=true|title=Kur izmantosim vasaru?|work=Sports|date=1977-06-15|page=2}}{{Novecojusi saite}}</ref> pārgāja [[Latvijas Futbola federācija]]s pārziņā un izzuda 90. gadu beigās, teritorijā topot sporta kompleksam "Ķeizarmežs" (šobrīd – ''Mežaparks Sports Village'').<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=42940440&isArticle=true|title=Ar jauniem spēkiem|work=[[Sports (žurnāls)|Sports]]|access-date=2024-10-04|date=1993-02-17|page=4}}{{Novecojusi saite}}</ref> == RVR tramvaji == Rīgas Vagonbūves rūpnīca bija viena no vadošajām tramvaju rūpnīcām bijušajā PSRS teritorijā. === MTV-82 === [[Attēls:Mtv82 nn.jpg|thumb|250px|Tramvajs MTV-82 Ņižņijnovgorodā, Krievijā (2006)]] Sākotnēji ražots fabrikā Nr. 82 (Maskava, Krievija). MTV ''(Krieviski MTB)'' ir abreviatūra, pilnais nosaukums ir "Maskavas Tramvaja Vagons" ''(Moskovskij Tramvajnij Vagon)''. Rīgā tika ražots laika posmā no 1949. līdz 1961. gadam un kopumā tika saražoti 1755 vagoni (~80% no kopējā saražoto vagonu skaitu). Galvenokārt izmantots [[Maskava|Maskavā]], [[Kijiva|Kijivā]], [[Ņižņijnovgoroda|Gorkijā]], [[Jekaterinburga|Sverdlovskā]] un [[Vladivostoka|Vladivostokā]] līdz 1983. gadam.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigashadow.net.tc |title=Riga Shadow |access-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130414073421/http://www.rigashadow.net.tc/ |archivedate={{dat|2013|04|14||bez}} }}</ref> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1945. gadā * Ražots - 1947-1961 * Izgatavoti - 2160 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13611&nbsp;mm * Platums - 2550&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3050&nbsp;mm * Pašmasa - 17,5t * Maksimālais ātrums - 55km/h * Sēdvietas - 40 * Pilnā ietilpība - 140 cilvēki === RVR-50 === Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-50 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1950. gadā * Ražots - 1950. gadā * Izgatavoti - 1 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 111 cilvēki === RVR-51 === Izgatavots tikai vienā eksemplārā un tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-51 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1951. gadā * Ražots - 1951. gadā * Izgatavoti - 1 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 111 cilvēki === RVR-55 === Tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-55 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1955. gadā * Ražots - 1955-1956 * Izgatavoti - 10 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 98 cilvēki === RVR-57 === Tika izmantots tikai [[Maskava|Maskavā]]. Izmantošanas periods nav zināms. RVR-57 sērijas tramvaji bija prototipi tramvajam RVR-6.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1958. gadā * Ražots - 1957. gadā * Izgatavoti - 3 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 13750&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3150&nbsp;mm * Pašmasa - nav zināma * Sēdvietas - 36 * Pilnā ietilpība - 98 cilvēki === RVR-6 === [[Attēls:RVZ6 nn.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVR-6(6М2) Ņižņijnovgorodā, Krievijā (2006)]] [[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVR-6M2 Daugavpilī (2011)]] Tika ražots trīs variantos - RVR-6 (1960.-1966. gads, 918 gab.), RVR-6M (1966.-1974. gads, 1988 gab.) un RVR-6M2 (1974.-1987. gads, 3110 gab.). Galvenās atšķirības starp variantiem ir šādas - RVR-6M ir ar nedaudz palielinātu jaudu salīdzinājumā ar RVR-6. Savukārt ar RVR-6M2 parādās iespēja tos savienot 2-3 vagonu vilcienos (parādījās kontaktligzdas vagona priekšā un aizmugurē). Starp pirmajiem un pēdējiem RVR-6M2 modeļiem ir nelielas atšķirības, kas neļauj tos savā starpā savienot vilcienā (sākotnējais + pēdējais). 1972. gadā līdz ar RVR logo nomaiņu (no riteņa ar spārniem un RVZ (kirilicā) uz RVR (tikai burtiem)) mainījās arī logo atrašanās vieta uz vagoniem - no vagona priekšas tas tika pārlikts uz labo sānu (tieši aiz priekšējām durvīm.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1960. gadā * Ražots - 1960-1987 * Izgatavoti - 6008 gab. * Sliežu platums - 1524&nbsp;mm * Garums - 14080&nbsp;mm * Platums - 2596&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3148&nbsp;mm * Sēdvietas - 39 * Pilnā ietilpība - 197 cilvēki == Nerealizētās sērijas == 1980. gados RVR sāka darbu pie jaunu tramvaju sēriju izveides, kuras netika realizētas [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukuma un RVR darbības apturēšanas dēļ. === RVR-7 === Līdz mūsdienām saglabājušies tikai 2 neiznīcināti eksemplāri. Viens no tiem atrodas Ņižņijnovgorodas tramvaju muzejā. Otrs atrodas Tveras 2. depo (izjaukts pa detaļām). 1974. gadā tika izgatavoti 2 vagoni, kurus divus gadus testēja [[Rīga|Rīgā]]. Šo testu laikā tika veiktas daudzas modifikācijas tramvaja virsbūvē. 1976. gadā viens vagons tika izgatavots izstādei "''Интербытмаш-76''" [[Maskava|Maskavā]]. Pēc šīs izstādes visi ražotie vagoni nonāca [[Maskava|Maskavā]] - Apakovas Depo. Ātri tika nolemts vagonus nogādāt Gorkijā (tagad [[Ņižņijnovgoroda]]), lai testētu vagonus uz sarežģīta reljefa līnijām. Šajā pašā gadā tika saražoti vēl 4 vagoni, kuri 1978. gadā arī tika nogādāti Gorkijā. 1978. gadā tika saražoti vēl 10 tramvaji, kuri nonāca Gorkijā un Kazaņā. Līdz ar šajā gadā ražotajiem tramvajiem tika izmainītas daudzas apgaismes ierīces - gan salonā, gan ārējās. 1980. gadā viens vagons tika pārvests no Gorkiju uz Kaļiņinu (tagad Tvera), lai tur turpinātu testus. 1982. gadā 6 vagoni no Gorkijas tika nodoti Novosibirskai, lai tur veiktu nopietnas modifikācijas. Šajā pašā gadā Gorkijā pārtrauca izmantot RVR-7 tramvajus. Laika posmā no 1982. līdz 1985. gadam tika ražoti vēl 8 RVR-7 vagoni. Neskatoties uz uzlabojumiem, jaunajos testos atklājās jaunas nepilnības. 1985. gadā tika apturēts projekts RVR-7.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1970. gadā * Ražots - 1974, 1976, 1978, 1982-1985 * Izgatavoti - 24 gab. * Sliežu platums - 1520&nbsp;mm * Garums - 15090&nbsp;mm * Platums - 2600&nbsp;mm * Augstums (jumts) - 3020&nbsp;mm * Sēdvietas - 33 * Pilnā ietilpība - 126 cilvēki === RVR-8 === 2015. gadā Krievijas rūpnieciskā dizaina studija ''FORMA'' pēc RVR pasūtījuma izstrādāja tramvaju ''RVR-8'' (''РВЗ-8'') ar 1 līdz 7 sekcijām, ko varētu pārdot Krievijas tirgū.<ref name="Дзен, 2021-01-31" /> === TR-1 === Projekts TR-1 bija pirmais savienotā tramvaja projekts [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā. Šis projekts bieži tiek salīdzināts ar ER200 vilcieniem, jo šī projekta maksimālais sasniegtais ātrums ir virs 90 km/h. TR-1 nekad nav pametis [[Rīga|Rīgu]]. Tas tika testēts Rīgā un atradās RVR teritorijā.<ref name="autogenerated1" /> 2009. gadā RVR TR-1 tika nodots metāllūžņos. '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1988. gadā * Ražots - 1988. gadā * Izgatavoti - 1 gab. === TR-2 === Projekts TR-2 bija mēģinājums atjaunot projektu TR-1, piešķirot tam nedaudz savādāku variantu. TR-2 atšķirība no TR-1 bija par vienu posmu mazāk, bet citas iezīmes palika līdzšinējās - izmēri, jauda, ātrums. Viens tramvajs vēl 1997. gadā tika testēts [[Rīga|Rīgā]] (4. maršrutā). Otrs tramvajs jau no 1994. gada tika izmantots [[Baku]]. [[Rīga]]s tramvajam bija divu veida strāvas noņēmēji - stangas tipa (izmantots [[Rīga|Rīgā]]) un pantogrāfs (lai tramvaju varētu izmantot testos [[Odesa|Odesā]]). Pēc atgriešanās no [[Odesa]]s un nelieliem uzlabojumiem tramvaja nākamais mērķis bija piebiedroties otram TR-2 tramvajam [[Baku]]. Bet tik tālu tramvajs nenonāca un tagad tas atrodas - [[Maskava]]s Lokomotīvju remonta rūpnīcā.<ref name="autogenerated1" /> Bija plānots ka TR-2 atgriezīsies Rīgā, bet tas nenotika un visticamāk TR-2 tika norakstīts metāllūžņos Maskavā. '''Tehniskie parametri''' * Projektēts - 1994. gadā * Ražots - 1994. gadā * Izgatavoti - 2 gab. === TR-1 četrasu versija === Kopā ar TR-2 vismaz ideju līmenī tapa arī šīs sērijas četrasu tramvajs. Tā kā šis modelis nekad netika realizēts, tam nav piešķirts modeļa nosaukums (netika uzbūvēts pat prototips). Šis tramvajs bija paredzēts kā viena posma tramvajs. == RVR vilcieni == === AR1 === Vienvagona automotrise, kura tika plānota dzelzceļa līnijām ar mazu pasažieru skaitu. Virsbūve un ratiņi tika unificēti no dīzeļvilciena DR1. Vilciena katrā galā atradās mašīntelpa ar dzinēju JaMZ-238 (240 ZS) un hidropārvads GMP-240. Vienīgās divas automotrises uzbūvētas 1969. gadā, izmēģinātas posmā [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]], pēc tam gadu ekspluatētas [[Ukraina|Ukrainā]] [[Ļviva]]s dzelzceļā, tad nosūtītas atpakaļ uz RVR nepilnību novēršanai, vēlāk novirzītas uz [[Krievija]]s Oktobra dzelzceļu darbinieku pārvadāšanai. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1969. gads * Izgatavoti - 2 gab. * Sēdvietas - 90 * Maksimālais ātrums - 100 km/h === AR2 === [[Attēls:LG AR2-001 Vilnius 01.JPG|thumb|250px|AR2-002 Viļņa, Lietuva]] Vienvagona automotrise, ražota 1997. gadā. Tika uzstādīts zemvagona dzinējs ''Cummins'' ar ''Voith'' hidropārvadu. AR2 bija savādāks priekšgals nekā AR1, salonā tika uzstādīti polsterēti sēdekļi, kā arī luminiscences spuldzes. AR2-01 tika izmantota Latvijas dzelzceļā strādnieku pārvadāšanai posmā [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]] (pasažieru pārvadājumiem tika izmantota līdz 2007. gada oktobrim uz Ērgļu dzelzceļa līnijas). AR2-02 atšķīrās no AR2-01 ar logiem, tā tiek izmantota [[Lietuva|Lietuvā]]. '''Tehniskie paramatri''' * Ražots - 1997. gads * Izgatavoti - 2 gab. * Sēdvietas - 76 * Maksimālais ātrums - 120 km/h === DR1 / DR1P / DR1A / DR1B === [[Attēls:LG DR1A-283M Paneriai 01.JPG|thumb|250px|DR1A-283M Paneriai, Lietuva]] DR1 tika ražots no 1963. gada. Sākotnēji tas bija ar apaļu priekšgalu, bet no DR1-09 tika ražoti kantaini priekšgali. Sērijveida dīzeļvilcienu ražošana sākās 1967. gadā. DR1P tika ražots no 1970. gada, tam bija startģeneratora piedziņa. DR1A tika ražots no 1976. gada, kaut gan eksperimentālais vilciens tika izgatavots jau 1973. gadā. DR1A-168 un DR1A-318—332 tika saražoti ar citādu priekšgalu (DR1A-168 bija zemāks prožektora novietojums). DR1A tika ražoti līdz 1998. gadam, no 2005. līdz 2011. gadam tika ražoti dīzeļvilcieni DR1B [[Baltkrievija]]s dzelzceļiem, to priekšgals un mašīnista kabīne ir līdzīgi Latvijas modernizētajiem ER2T elektrovilcieniem. Vilcienos tika uzstādīti ''Zvezda'' M756B dīzeļdzinēji, hidropārvads GDP-100. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1963.—1998. gads, 2005.—2008. gads, 2011. gads * Izgatavoti - 344 gab. (DR1 - 53, DR1P - 74, DR1A - 201, DR1B - 16) * Vagonu skaits vilcienā - 3 (DR1B), 4, 6 * Sēdvietas - 632 (līdz DR1A-145) / 648 (no DR1A-146) (6 vag.) * Maksimālais ātrums - 120 km/h === ER1 === [[Attēls:Eupatoria 04-14 img03 E-Kurort station.jpg|thumb|250px|ER1 [[Krima]]s kūrortā Eipatorijā (2014)]] Projektēts [[Maskava]]s un [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] ([[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgas]]) piepilsētas līnijām. Pirmo vilcienu (ER1-01) iesauca par "Komsomoļskij" un to izmantoja [[Maskava]]s - Klinas līnijā līdz 1990. gadam. Rīgā ER1 tika ražoti līdz 1960. gadam. Nākamos divus gadus to ražoja [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Kaļiņinas rūpnīca]] (tagad Tvera). Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti [[Krievija|Krievijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]]. Vilcienu ražošanas apjoms 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā strauji palielinājās. 1957. gadā tika saražoti 50 vagoni, 1958. gadā 80, 1959. gadā 498, bet 1960. gadā jau 705 (kopā ar Kaļiņinā ražotajiem).<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1957-1962 * Izgatavoti - 259 gab. (un 4 atsevišķi galvas vagoni) * Vagonu skaits vilcienā - 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāvas === ER2 / ER2R / ER2T === [[Attēls:RVR-Triebwagen.JPG|thumb|250px|ER-2 [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālajā stacijā]] (2006)]] [[Attēls:16-08-30-Babīte railway station-RR2 3649.jpg|thumb|250x250px|Modernizētais ER-2T, [[Babīte (stacija)|Babīte]] (2015)]] {{Pamatraksts|ER2}} ER2R ir ar savādāku bremzēšanas sistēmu nekā ER2. Šī pati bremzēšanas sistēma tika izmantota arī ER2T. Sākotnēji ER2 bija ar vecā (apaļā) dizaina galvas vagoniem, bet 1974. gadā, sākot ar ER2—1028, tika radīts jauns (kantains) dizains, padarot galvas vagonus garākus - 21,5 m, nevis 19,6 m. ER2T bija uzlabotie ER2R modeļi, tie tika ražoti laikā no 1987. - 1997. gadam un ražošana apstājās pie ER2T-7249. Kopš 1990. gada tika izgatavoti tikai 6 vilcieni ar 14 vagoniem. 2003. gadā tika izgatavots pēdējais vilciens ER2T-7251 pēc Gruzijas pasūtījuma ar jaunu dizainu. Vilcieni vēl joprojām tiek izmantoti daudzās bijušajās [[Padomju Savienība|PSRS]] valstīs.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1962—2003 * Izgatavoti - 1101 gab. (ER2 - 850; ER2R - 89; ER2T - 162) * Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm (ER2T - 21500&nbsp;mm) * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāvas === ER3 === ER3 bija elektrovilciens ar automašīnistu. Faktiski ER3 bija tikai projekta apzīmējums elektrovilcienam ER2A-413, kurš no rūpnīcas tika izlaists ar automašīnista sistēmu. Elektrovilciens tika uzbūvēts 1963. gadā. Automašīnista sistēmā bija daudz kļūdu, tāpēc pēc pāris gadiem izmēģinājumu ekspluatācijas šī sistēma tika noņemta. Iespējams, automašīnista sistēma sākotnēji bija arī 1974. gadā uzbūvētajam ER200-1. === ER6 === Vienīgais šīs sērijas vilciens tika izgatavots jaunas bremžu sistēmas testam (izmantota sākot ar ER2R sērijas vilcieniem). Bāzēts uz ER1. 1965. gadā vienīgais ER6 vilciens tika pārbūvēts par ER1 un tālāk kalpoja ar apzīmējumu ER1/6-01. Tika izmantots līdz 1990. gadiem (pēdējās ziņas ir par izmantošanu 1996. gadā).<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1959. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Līdzstrāvas === ER7 === ER7 bija pirmais maiņstrāvas elektrovilciens PSRS. Uz ER7 bāzes tika būvēta elektrovilciena ER9 - ER7 modernizētā versija. 1961.—1963. gadā visu vilcienu motorvagoni tika modernizēti, un vilcieni saņēma sērijas apzīmējumu ER7K. Rezerves detaļu trūkuma dēļ 1972. gadā visi elektrovilcieni tika norakstīti. ER7 tika ekspluatēti [[Gorkija]]s dzelzceļā. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1957. gads, 1960.—1962. gads * Izgatavoti - 4 gab. + 1 galvas sekcija * Vagonu skaits vilcienā - 10 * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Maiņstrāva (25 kV) === ER9 / ER9P / ER9M / ER9E / ER9ET / ER9T === [[Attēls:ER9M multiple unit in Vilnius.JPG|thumb|250px|ER9M-390-1 Viļņa, Lietuva]] ER9P izgatavots no 1964. gada un tam ir nedaudz savādāks dzinēja izvietojums nekā ER9. Kopš 1974. gada ER9P ražoja ar jauno (kantaino) dizainu. ER9M ražots no 1976. gada, tika izmantoti citi materiāli nekā pirms tam ražotajos ER9 sērijas vilcienos. ER9E ražots no 1981. gada ar citādu dzesēšanas sistēmu. ER9T ražots kopš 1988. gada un atšķiras ar riteņiem. ER9K jeb EM9 ir bāzēts uz ER9T, bet ražots citur, ziņu nav.<ref name="autogenerated1" /> Par ER9ET un ER9TM ziņu nav. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1962-??? * Vagonu skaits vilcienā - 4, 6, 8, 10, 12, 14 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 * Garums - 19600&nbsp;mm * Platums - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Maiņstrāvas === ER10 === Pie ER10 sērijas izveides darbojās trīs rūpnīcas - RVR, [[Tveras vagonbūves rūpnīca|Kaļiņinas vagonbūves rūpnīca]] un [[RER]] (Rīga). Vilcieni tika izmantoti no 1960. līdz 1974. gadam. Katrā vilcienā bija tikai 4 vagoni, bet divus šādus vilcienus varēja apvienot vienā. ER10 sērijas vilcieni varēja apkalpot tikai stacijas ar augstām platformām, jo durvīm nebija kāpņu. Tas bija pirmais [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā ražotais vilciens ar 3 durvīm katrā vagona pusē.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1960-1961 * Izgatavoti - 6 * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 486 * Garums - 24500&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,6m/s² * Bremzēšana - 0,8m/s² * Līdzstrāva === ER11 === Bāzēts uz ER22. Galvas motorvagonus un motorvagonus ražoja Rīgas vagonbūves rūpnīca, bet piekabvagonus - Kaļinskas vagonu rūpnīca. No rūpnīcas vienīgais ER11 sastāvs tika nodots Baltkrievijas dzelzceļam, bet vēlāk nodots Gorkijas dzelzceļam. 1971. gadā galvas un piekabvagoni pārveidoti par ER22, un tie tika nodoti citiem dzelzceļiem, bet motorvagoni tika norakstīti un nodoti atpakaļ uz RVR. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1965. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Sēdvietas (viss vilciens) - 992 (8 vag.) * Garums - 24500 mm * Platums - 3450—3480 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - līdz 0,72 m/s² * Maiņstrāvas === ER12 === Uz ER12 tika izmantoti impulsu strāvas pārveidotāji, līdzīgi kā modernizētajos elektrovilcienos ER2I, ļaujot ietaupīt elektroenerģiju līdz 12%. Visi ER12 elektrovilcieni nr. 6001, 6002, 6003 tika piegādāti Igaunijas dzelzceļam. 1990. gadu vidū visi vilcieni pārveidoti par sērijas ER2 elektrovilcieniem (vietējais apzīmējums ER2S). '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1976., 1981. gads * Izgatavoti - 3 gab. * Vagonu skaits sastāvā - 4, 6, 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 1050 (10 vag.) * Garums - 19600 mm * Platums - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,71 m/s² * Līdzstrāvas === ER200 === [[Attēls:ЭР200 в пути.JPG|thumb|250px|ER200 Maskavas-Sanktpēterburgas ātrgaitas dzelzceļa līnijā (2006)]] {{Pamatraksts|ER-200}} Vienīgais [[Padomju Savienība|PSRS]] ātrgaitas vilciens. Agrāk tika izmantots uz [[Maskava]]s - [[Sanktpēterburga]]s līnijas. Pirmo vilcienu izgatavoja 1974. gadā, bet regulāra satiksme sākās tikai 1984. gadā. 1988. gadā tika izgatavoti divi jauni galvas vagoni, lai aizvietotu jau nolietotos. Otru vilcienu RVR izgatavoja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. - 1994. gadā. 2006. gadā šie vilcieni uz līnijas bija tikai piektdienās un visu ceļu veica 3 stundās 55 minūtēs. Sakarā ar jaunās ātrgaitas šosejas [[Maskava]] - [[Sanktpēterburga]] izveidi šī ātrgaitas līnija zaudēja agrāko nozīmi. 2009. gadā ER200 vagonus bija paredzēts renovēt un izmantot uz piepilsētas līnijām pēc jauno ātrgaitas vilcienu Sapsan iegādes, tomēr tie tika izņemti no ekspluatācijas un kļuva par Krievijas dzelzceļu muzeju eksponātiem. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - no 1974. līdz 1994. gadam * Izgatavoti - 2 * Vagonu skaits vilcienā - 8, 10 * Sēdvietas (viss vilciens) - 416 - 544 * Garums - 26000&nbsp;mm * Platums - 3480&nbsp;mm * Maksimālais ātrums - 200km/h * Paātrinājums - 0,2m/s² * Līdzstrāvas === ER22 / ER22M / ER22V === [[Attēls:ER22 (ЭР22) electric train (5054087906).jpg|thumb|250px|ER22 Maskavā (2010)]] Bāzēts uz ER10 un bijušās S sērijas vilcieniem. Prototips uzbūvēts jau 1960. gadā. ER22 sērija izmantota līdz 2002. gadam.<ref name="autogenerated1" /> '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1965-1976 * Izgatavoti - 70 gab. (ER22 - 66; ER22M - 2; ER22V - 2) * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Sēdvietas (viss vilciens) - 968 - 988 * Garums - 24500&nbsp;mm * Platums - 3450 - 3480 mm * Maksimālais ātrums - 130km/h * Paātrinājums - 0,72 m/s² * Palēninājums - 0,8 m/s² * Līdzstrāvas === ER25 === [[Attēls:32 107.5 Sofia, 2007.JPG|thumb|250px|BDŽ-32 (ER25) Sofijā, Bulgārija (2007)]] ER25 tika būvēti 1970. un 1980. gados priekš Bulgārijas dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 32 (ER25 uzlabotajai versijai (1988—1991) bija apzīmējums 33). Bāzēts uz ER2 un ER9, tomēr bija cits priekšgals un pie mašīnista telpas, līdzīgi kā ER31, bija bagāžas telpa. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1968—1991 * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25090 mm * Platums - 2810 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Paātrinājums - 0,5 m/s² * Palēninājums - 0,8 m/s² * Maiņstrāvas === ER29 === ER29 bija pirmais elektrovilciens ar palielinātu tamburu un vagonu garumu 21500 mm. Uz ER29 tika izmantota rekuperatīvā bremzēšanas sistēma. Vienīgais ER29 vilciens izgatavots 1985. gada decembrī, tika izmēģināts [[Lietuva|Lietuvā]], pēc tam līdz 1990. gadu vidum tika ekspluatēts Ukrainas Dienvidrietumu dzelzceļā. Patlaban tiek plānota vilciena atjaunošana. * Ražots - 1985. gads * Izgatavoti - 1 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 6 * Garums - 21500 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Maiņstrāvas === ER31 === [[Attēls:ZCG 412-050 Podgorica.jpg|thumb|250px|ZCG 412-050 (ER31) Podgoricā, Melnkalne (2010)]] ER31 tika būvēti 1980. gados [[Dienvidslāvija]]s dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 412. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1980—1989 * Izgatavoti - 51 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25 540 mm * Platums - 3 120 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === ER33 === [[Attēls:Rusty train in Koprivshtitsa.JPG|thumb|250px|BDŽ-33 (ER33) Bulgārija (2007)]] ER33 tika būvēti 1990. gados Bulgārijas dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 33. Bāzēts uz ER2 un ER9, tomēr bija cits priekšgals un pie mašīnista telpas, līdzīgi kā ER31, bija bagāžas telpa. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1990—1992 * Izgatavoti - 6 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 294 * Garums - 25090 mm * Platums - 3 450 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === ER35 === [[Attēls:24.04.10 Beograd 412.105 (5812981929).jpg|thumb|250px|ŽS 412-105 (ER35) Serbijā (2010)]] ER35 tika būvēti 1990. gados [[Serbija]]s dzelzceļiem, kur tie saņēma sērijas apzīmējumu 412/416. Sliežu platums 1435 mm. '''Tehniskie parametri''' * Ražots - 1995—1996 * Izgatavoti - 2 gab. * Vagonu skaits vilcienā - 4 * Sēdvietas (viss vilciens) - 300 * Garums - 25 540 mm * Platums - 3 120 mm * Maksimālais ātrums - 120 km/h * Maiņstrāvas === Projektētās (nerealizētās) versijas === ==== ER5 ==== 1958. gadā pēc PSRS Satiksmes ministrijas uzdevuma tika projektēts elektrovilciens ER5. Tam bija plānotas 3 durvis katrā vagona pusē, rekuperatīvi-reostatiskā bremzēšanas sistēma, kā arī vagona garums 24,2 m un izeja tikai uz augstajām platformām. '''Tehniskie parametri (plānotie)''' * Vagonu skaits vilcienā - 4, 8 * Garums - 24200 mm * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Līdzstrāvas ==== ER24 ==== [[Attēls:ER24-eskiz.jpg|thumb|250px|ER24 (projekts).]] Elektrovilciens ER24 tika projektēts 1980. gados. Tolaik RER bija grūtības izgatavot vilces elektrodzinēju ar spriegumu 1500V, kurš būtu domāts priekš elektriskās bremzēšanas, bet uz ER24 bija plānoti 750V sprieguma dzinēji. ER24 projektēšana tika pārtraukta 1991. gadā. Vēlāk uz ER24 bāzes Demihovas mašīnbūves rūpnīca uzbūvēja sērijas ED2T elektrovilcienu. '''Tehniskie parametri (plānotie)''' * Vagonu skaits vilcienā - 8, 12 * Maksimālais ātrums - 130 km/h * Līdzstrāvas ==== ER30 ==== [[Attēls:ER30-01-drawing.jpg|thumb|250px|ER30 (projekts)]] ER30 — elektrovilciens ar palielinātu tamburu un vagonu garumu 21500 mm, projektēts 1985. gadā. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="laikmetazimes 28-10-2013">[http://www.laikmetazimes.lv/2013/10/28/uzmanibu-vilciens-2-dala/ Uzmanību, vilciens! - 2.daļa] Ervīns Jākobsons, Laikmeta zīmes, 28-10-2013</ref> <ref name="tvnet 2009.08.28">[http://financenet.tvnet.lv/nozares/152930-rvr_velas_atjaunot_tramvaju_razosanu RVR vēlas atjaunot tramvaju ražošanu] LETA, 2009. gada 28. augustā</ref> <ref name="NRA 2010.08.11">[http://nra.lv/ekonomika/latvija/28858-konkurss-pret-latviju.htm Konkurss pret Latviju?] NRA 11. augusts 2010</ref> <ref name="tvnet 2011.11.22">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/400329-izskan_minejumi_ka_lielakais_rvr_ipasnieks_ir_antonovs Izskan minējumi, ka lielākais RVR īpašnieks ir Antonovs] LETA/nozare.lv, 2011. gada 22. novembrī</ref> <ref name="delfi 2014.05.15">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/izsole-pardoti-100-rigas-vagonbuves-rupnicas-akciju.d?id=44495870 Izsolē pārdoti 100% 'Rīgas vagonbūves rūpnīcas' akciju] LETA, 15. maijs 2014</ref> <ref name="delfi 2014.05.15 2">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/east-west-industrial-group-uz-rvr-bazes-plano-veidot-masinbuves-klasteri.d?id=44496828 'East-West Industrial Group' uz RVR bāzes plāno veidot mašīnbūves klasteri] LETA, 15. maijs 2014</ref> <ref name="tvnet 20.05.2014">[http://financenet.tvnet.lv/zinas/510893-eastwest_industrial_group_rvr_akcijas_iegadajies_par_4545_miljoniem_eiro «East-West Industrial Group» RVR akcijas iegādājies par 4,545 miljoniem eiro] NOZARE.LV 20.05.2014</ref> <ref name="DB 2017.11">[http://www.db.lv/ekonomika/razosana/ar-tiesas-lemumu-sakts-rigas-vagonbuves-rupnicas-maksatnespejas-process-468897 Ar tiesas lēmumu sākts Rīgas vagonbūves rūpnīcas maksātnespējas process] LETA, 2017. gada 15. novembris</ref> <ref name="Дзен, 2021-01-31">[https://dzen.ru/a/YBbXGRI8yHZ8Ln_U Трамвай РВЗ-8 - "лебединая песня" Рижского завода] Дзен, 2021-01-31</ref> }} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20181101192143/http://rvr.lv/ RVR mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20070927075710/http://www.felixholding.lv/index.php?subj=17&lang=lat FELIX holding mājaslapa] {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} {{Autoritatīvā vadība}} {{coord|56|58|31|N|24|9|32|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Transports Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa mašīnbūves uzņēmumi]] o9byr9goxbfhb1plvnq6ekocwc27yn7 0 35495 4513099 4475145 2026-08-25T18:38:39Z Elizijs 112482 atj. 4513099 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dollija Pārtone | Attēls = Dolly Parton in Nashville 2.jpg | Img_capt = | Att_izm = | Fons = solists | Dzimis= {{dzimšanas datums un vecums|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Seviervilla}} | Miris={{miršanas datums un vecums|2026|08|25|1946|1|19}} | Gadi = 1954—pašlaik | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, komponiste, filantrope, rakstniece/dzejniece | Instrumenti = [[Vokāls]], [[ģitāra]], [[bandžo]], [[cītara]], [[klavieres]], [[bungas]] | Žanrs = [[kantrimūzika]], [[blūgrāss]], [[tautas mūzika]], [[popmūzika]] | Izdevējkompānija = [[Goldband]], [[Mercury Records|Mercury]], [[Somerset]], [[Monument]], [[RCA Records|RCA]], [[Warner Records|Warner Bros.]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Rising Tide]], [[Decca Records|Decca]], [[Asylum Records|Asylum]], [[Sugar Hill Records (folk)|Sugar Hill Records]],[[Dolly Records]] |Mlapa = [http://www.dollyon-line.com dollyon-line.com]<br />[http://www.dollypartonmusic.net dollypartonmusic.net] |Dzimums = S }} '''Dollija Rebeka Pārtone''' (''Dolly Rebecca Parton''; dzimusi {{dat|1946|1|19}}, mirusi {{dat|2026|08|25}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kantrimūzika]]s dziedātāja, dziesmu tekstu autore, komponiste, rakstniece, aktrise un [[filantrope]]. Ir [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja un divas reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai "Oskars"]]. == Ģimenes dzīve == Dollija piedzima Seviervillā, [[Tenesī]] štatā, viņa ir ceturtais jaunākais no divpadsmit bērniem Roberta Lī Pārtona un Eivijas Lī Ovenas ģimenē. 1966. gada 30. maijā, divdesmit gadu vecumā, [[Džordžija|Džordžijā]], Ringoldā, viņa apprecējās ar Karlu Dīnu. Viņi bija precējušies 58 gadus, līdz Dīna nāvei 2025. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīves vienīgais vīrietis – 82 gadu vecumā mūžībā devies Dollijas Pārtones vīrs |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120063856/dzives-vienigais-virietis-82-gadu-vecuma-muziba-devies-dollijas-partones-virs |publisher=Delfi}}</ref> Kopdzīves laikā Dīns izvairījās no publicitātes un reti pavadīja savu sievu uz publiskiem pasākumiem. Pāris kopīgi uzaudzināja dažus no Dollijas jaunākajiem brāļiem un māsām. Dīnam un Dollijai nebija kopīgu bērnu. Dollija ir dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] krustmāte. == Mūzika == Pārtone uzstājās jau kopš mazotnes. Viņa uzstājās vietējās Tenesī radiostacijās un televīzijas programmās. Dollijas pirmā veiksme muzikālajā karjerā bija dziesmu rakstīšana Henkam Viljamsam jaunākajam (''Hank Williams Jr.'') un Skīteram Deivisam (''Skeeter Davis''). Kad ar popdziesmām vairs īsti neveicās, Dollija sāka dziedāt [[kantrimūzika|kantrimūziku]]. Pirmā dziesma "''Put it Off until Tomorrow''", ierakstīta kopā ar Bilu Filipsu (''Bill Phillips''), iekļuva 6. vietā kantri topā 1966. gadā. Viņas pirmais kantri singls "''Dumb Blonde''" sasniedza 24. vietu, tam sekoja "''Something Fishy''", kas sasniedza 17. vietu. 1967. gadā iznāca viņas pirmais albums "''Hello, I'm Dolly''". 1967. gadā Pārtoni aicināja pievienoties kantrimūzikas TV programmai, kuru vadīja Porters Vagoners (''Porter Wagoner''). Viņu duets izpelnījās tūlītēju veiksmi un viņu pirmais singls "''The Last Thing on My Mind''" sasniedza vispopulārāko dziesmu Top 10 un bija viens no daudziem slavenajiem hītiem turpmākajos gados. Kopā ar Porteru viņa dziedāja duetā apmēram septiņus gadus, tad pameta duetu, lai kļūtu par solo mākslinieci. 1974. gadā viņas dziesma "''I Will Always Love You''" (kuru viņa sarakstīja, kad pameta ''Wagoner'' duetu) nokļuva 1. vietā kantrimūzikas čārtos. Tai pašā laikā [[Elvis Presley|Elviss Preslijs]] ieminējās, ka viņš vēlētos iedziedāt šo dziesmu. Pārtone bija ieinteresēta, līdz kamēr Preslija menedžeris, pulkvedis Toms Parkers, pateica, ka ierakstīšanas gadījumā viņai būtu jāatsakās no puses publicēšanas tiesību. Dollija atteicās, un tas ir atzīstams lēmums, kas viņai palīdzējis saņemt vairākus miljonus dolāru autora honorāra par šīs dziesmas izmantošanu līdz šim brīdim. Šis un vēl citi lēmumi ir iemesls, kāpēc šovbiznesā viņu dēvē par "Dzelzs Taurenīti". Par dziesmas "''I Will Always Love You''" jaunāko kaverversiju, ko izpildīja [[Whitney Houston|Vitnija Hjūstone]], Dollija saņēma vairāk kā sešus miljonus dolāru. 1987. gadā, līdzās ''Emmylou Harris'' un ''Linda Ronstadt'', viņa izdeva albumu "''Trio''". Tas atdzīvināja līdz šim ātrumu zaudējušo mūzikas karjeru, un albums pavadīja piecas nedēļas kā Nr 1. ''Billboards'' Kantri albumu čārtā. Dollija ierakstīja arī vairākus ''Bluegrass'' albumus - "''The Grass is Blue''" (1999. gads) un "''Little Sparrow''" (2001. gads). Abi albumi ieguva Grammy apbalvojumus. Pārtones jaunākais studijas albums "''Backwoods Barbie''" tika izdots 2008. gada 26. februārī un sasniedza otro vietu kantrimūzikas čārtos. Albums debitēja Nr. 17 visu žanru ''Billboard 200'' albumu topā un tas bija augstākais rezultāts visā viņas karjeras laikā. Pirmais hits no albuma "''Backwoods Barbie''" klajā nāca 2007. gada 24. septembrī. Tā nosaukums ir "''Better get to Livin''" un Dollija šo dziesmu pirmoreiz izpildīja nacionālajā TV programmā dažas dienas vēlāk. === Koncerturnejas === Pārtone ceļoja no 1960. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam. Uz skatuves viņa atgriezās 2002. gada vidu un noslēdza ''Backwoods Barbie'' koncertturneju, kurā māksliniece apceļoja arī daudzas Eiropas valstis. ==== ''Dollywood Foundation'' koncerti ==== No 1990. gada līdz 2001. gadam koncertuzstāšanās notika vienu nedēļas nogali ''[[Dollywood]]'' tēmu parkā, atbalstot Pārtones ''Dollywood Foundation''. Ziemassvētku un citu svētku laikā katru gadu notiek tematiski koncerti. ==== ''Halos & Horns'' koncerttūre ==== Pēc desmitgades ilgas atturēšanās no ceļošanas, 2002. gadā Pārtone izlēma doties ceļā ar "''Halos & Horns''", 18-pilsētu, sirsnīgu klubu tūr.i lai atbalstītu tāda paša nosaukuma CD. Turneja bija pilnībā izpārdota visās pilsētās. ==== ''Hello I'm Dolly'' koncerttūre ==== 2004. gadā viņa atgriezās vidus izmēra stadionos 36 pilsētās gan ASV, gan Kanādā ar "''Hello I'm Dolly''" koncertturneju, kas bija sīkāk izstrādāta un spožāka kā tūre divus gadus iepriekš. Ar gandrīz 140,000 pārdotām biļetēm "''Hello I'm Dolly''" tūre bija desmitā lielākā kantri mūzikas mākslinieka koncertturneja 2004. gadā un nesa gandrīz sešu miljonu dolāru peļņu. ==== ''The Vintage'' koncerttūre ==== 2005. gada otrajā pusē Pārtone noslēdza 40-pilsētu koncertturneju, ar "''The Vintage''" koncerttūri atbalstot jauno albumu "''Those Were The Days''". ==== ''European Tour'' ==== 2006. gada beigās mūziķe ieplānoja mini koncertus cauri ASV un Kanādai kā iesildīšanos Eiropas koncertturnejai 2007. gada martā. Šī bija viņas pirmā pasaules koncertturneja daudzu gadu laikā. No 6. marta līdz 3. aprīlim Pārtone viesojās 17 pilsētās. ''European Tour'' ietvaros visās Eiropas pilsētās biļetes uz koncertiem tika pilnībā izpārdotas un tūre saņēma daudz pozitīvu atsauksmju. ==== ''Backwoods Barbie'' koncerttūre ==== Tūres sākums tika saskaņots ar tāda paša nosaukuma albuma iznākšanu februāra beigās, bet muguras problēmu dēļ visi tūres datumi tika atcelti. Koncerttūre sākās martā ar 13 koncertiem ASV, kam sekoja 17 Eiropā. Pārtone atgriezās ASV, Sandjego pilsētā 2008. gada 1. augustā. ''Greek Theatre'' 3. augustā viņa tika sagaidīta ar skaļām ovācijām un kājās stāvošu publiku. Līdz 1. novembrim viņa viesojās ASV abos — gan dienvidu, gan ziemeļu krastos. == Izskats == 154 centimetrus garā Dollija Pārtone ir labi zināma ar visai lielo krūšu apvidu un augumu izceļošiem kostīmiem. 2003. gada sarunu šova [[Oprah|"''Oprah''"]] laikā raidījuma vadītāja jautāja, kādas plastiskās operācijas Pārtonei ir jebkad bijušas. Viņa jokojot atteica :"Ja man būs vēl viena plastiskā sejas operācija, man būs bārda!". == Aktrises karjera == Septiņdesmito gadu vidū Dollija vēlējās paplašināt savu auditoriju. Televīzijā parādījās daudzveidīgs šovs ''Dolly!''. Lai gan šovam bija labi reitingi, tas ilga tikai vienu sezonu. 1980. gadā Pārtone kopā ar [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]] un [[Lilija Tomlina|Lilliju Tomlinu]] piedalījās muzikālā filmā ''[[9 to 5]]''. Dollija par šo lomu saņēma atzinīgu novērtējumu, saņemot [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kā labākā aktrise un labākā jaunā zvaigzne. Filmas tituldziesma, kuru tāpat kā filmu sauc ''9 to 5'', saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] un Zelta globusa balvas nomināciju kā labākā oriģinālā dziesma, tā ieguva divas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. Dziesma sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100'' un bija 78. vietā [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] sastādītajā "100 gadi,100 dziesmas". Pārtone piedalījusies dažādās kinofilmās, animācijas filmās un ar mūziku nesaistītos TV šovos. === Filmogrāfija === {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes |- |1980 |''[[9 to 5]]'' |Doralī Rodesa |nominācija — [[Zelta globusa balva]] |- |1982 |''[[The Best Little Whorehouse in Texas]]'' |Mona Stedžlija |nominācija — Zelta globusa balva |- |1984 |''[[Rhinestone]]'' |Džeika | |- |1989 |"[[Dzelzs magnolijas]]" |Truvija Džonsa | |- |1992 |''[[Straight Talk]]'' |Širlija Kinjona | |- |1993 |"[[Beverlihilsas lauķi]]" (''The Beverley Hillbillies'') |epizodiskā loma | |- |2002 |''[[Frank McKlusky, C.I.]]'' |Edīte Maklaskija | |- |2005 |"[[Miss Slepenā aģente: bruņota un apburoša]]" (''Miss Congeniality 2: Armed and Fabulous'') |epizodiska loma | |- |2009 |''[[Hanna Montana (filma)|Hanna Montana]]'' |[[Mailija Stjuarta|Mailijas Stjuartas]] tante Dollija | |} == Uzņēmējdarbība == Pārtone dzimtajā Austrumtenesī nodarbojas ar plašu uzņēmējdarbību — ''Pigeon Forde'', atrakciju parku ''Dollywood'' un pusdienu šovu ''"Dolly Parton's Dixie Stampede"''. Dollijas biznesa darbība ir atdzīvinājusi šo apgabalu. Viņai pieder vēl dažādi uzņēmumi. Kādreiz Pārtonei piederēja savs parūku uzņēmums. == Apbalvojumi == Dollija Pārtone ir jebkad visvairāk apbalvotā kantri dziedātāja. Viņa ir ieguvusi 25 ''RIAA'' sertificētus zelta, platīna un multi platīna pagodinājumus. Divdesmit sešas Pārtones rakstītas dziesmas sasniegušas ''Nr 1. Billboard'' kantri čārtā, tas ir rekords. 40 karjeras gados viņai ir četrdesmit viens Top 10 kantri albums un 110 topos bijuši singli. Viņa ir saņēmusi septiņas ''Grammy'' balvas un pavisam kopā četrdesmit divas ''Grammy'' nominācijas. Viņa ir ieguvusi trīs Amerikas Mūzikas balvas un saņēmusi astoņpadsmit nominācijas. ''Country Music Association'' Dollijai izsniegusi desmit balvas un balvai bijusi nominēta četrdesmit divas reizes. Viņas kontā ir arī septiņas Kantrimūzikas Akadēmijas balvas un trīsdesmit deviņas nominācijas. Viņa ir viena no piecām māksliniecēm ([[Reba Makintaira]], ''[[Barbara Mandrell]]'', ''[[Šenija Tveina|Shania Twain]]'' un ''[[Loretta Lynn]]''), kuras ieguvušas Kantrimūzikas Akadēmijas augstāko apbalvojumu "''Entertainer of the Year''". Viņa ir apbalvota ar zvaigzni Holivudas slavas alejā 1984. gadā (''6712 Hollywood Boulevard in Hollywood'') un ar zvaigzni Našvilas ''Star Walk''. Viņai par godu ir izveidota bronzas skulptūra zālienā pie Seviervillas tiesasmājas, Tensijas štatā. Šo statuju viņa ir nosaukusi par vislielāko pagodinājumu, jo tā ir nākusi no cilvēkiem, kurus viņa pazinusi. Viņai par godu 2003. gadā iznāca albums "''Just Because I'm a Woman:Songs of Dolly Parton''". Albumā tika iekļauti Pārtones lielākie hiti, kurus izpildīja citas zvaigznes. Dollija 2004. gada 14. aprīlī apbalvota ar "''Living Legend''" medaļu, un 2005. gadā ar ''National Medal of Arts'', augstāko ASV valdības pagodinājumu. == Labdarība == Viņas rakstīt un lasīt prasmes attīstīšanas programma (''Dolly Parton's Imagination Library'') izsūta vienu grāmatu mēnesī bērniem kopš viņu dzimšanas, līdz viņi sāk mācības bērnudārzā. Programma tika aizsākta Tenesī, bet tagad ir pārklājusi trīsdesmit sešus ASV štatus un arī Kanādu. Tādēļ Dollija 2000. gadā saņēma (''Association of American Publishers) AAP'' goda balvu un līdz 2003. gadam vēl dažādus ASV valsts pagodinājumus. Programma izdala vairāk nekā 2.5 miljonus grāmatu bērniem par brīvu ik gadu. Viņa ir arī strādājusi, sniedzot koncertus Sarkanajam Krustam un arī HIV/AIDS labdarībai. == Kantri topu līderi<!-- Nr.1 Hiti Kantri čārtos --> == * 1970 - Joshua * 1974 - Jolene * 1974 - I Will Always Love You * 1974 - Please, Don't Stop Loving Me * 1974 - Love Is Like A Butterfly * 1975 - The Bargain Store * 1977 - Here You Come Again * 1978 - It's All Wrong, But It's All Right * 1978 - Heartbreaker * 1979 - I Really Got The Feeling * 1979 - You're The Only One * 1980 - Starting Over Again * 1980 - Old Flames Can't Hold A Candle To You * 1981 - 9 to 5 * 1981 - But You Know I Love You * 1982 - I Will Always Love You * 1983 - Islands In The Stream * 1984 - Tennessee Homesick Blues * 1985 - Real Love * 1986 - Think About Love * 1987 - To Know Him Is To Love Him * 1989 - Why'd Ya' Come In Here Lookin' Like That? * 1989 - Yellow Roses * 1991 - Rockin' Years * 2005 - When I Get Where I'm Going == Diskogrāfija == * 1967 "Hello, I’m Dolly" (Nr.11 COUNTRY) * 1967 "Just Between You And Me" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1968 "Just Because I'm a Woman" (Nr.22 COUNTRY) * 1968 "Just the Two of Us" (''with Porter Wagoner'') Nr.184 U.S. (Nr.11 COUNTRY) * 1969 "In The Good Old Days (When Times Were Bad)" (Nr.15 COUNTRY) * 1969 "Always, Always" (''with Porter Wagoner'') Nr.162 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1969 "My Blue Ridge Mountain Boy" Nr.194 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1970 "As Long as I Love" (Monument) * 1970 "The Fairest of Them All" (Nr.13 COUNTRY) * 1970 "Porter Wayne and Dolly Rebecca" (''with Porter Wagoner'') Nr.137 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1970 "A Real Live Dolly" (''live album'') Nr.154 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1970 "Once More" (''with Porter Wagoner'') Nr.191 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1971 "Two of a Kind" (''with Porter Wagoner'') Nr.142 U.S. (Nr.13 COUNTRY) * 1971 "Golden Streets Of Glory" (Nr.22 COUNTRY) * 1971 "Joshua" Nr.198 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1971 "Coat of Many Colors" (Nr.7 COUNTRY) * 1972 "The Right Combination/Burning The Midnight Oil" (''with Porter Wagoner'') (Nr.6 COUNTRY) * 1972 "Touch Your Woman" (Nr.19 COUNTRY) * 1972 "Together Always" (''with Porter Wagoner'') (Nr.3 COUNTRY) * 1972 "My Favorite Songwriter: Porter Wagoner" (Nr.33 COUNTRY) * 1973 "We Found It" (''with Porter Wagoner'') (Nr.20 COUNTRY) * 1973 "My Tennessee Mountain Home" (Nr.19 COUNTRY) * 1973 "Love and Music" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1973 "Bubbling Over" (Nr.14 COUNTRY) * 1974 "Jolene" (Nr.6 COUNTRY) * 1974 "Porter ‘n‘ Dolly" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1974 "Love Is Like A Butterfly" (Nr.7 COUNTRY) * 1975 "The Bargain Store" (Nr.9 COUNTRY) * 1975 "In Concert" (''live album with Chet Atkins, Ronnie Milsap, Charley Pride, Jerry Reed and Gary Stewart'') (Nr.19 COUNTRY) * 1975 "Dolly: The Seeker/We Used To" (Nr.14 COUNTRY) * 1975 "Say Forever You‘ll Be Mine" (''with Porter Wagoner'') (Nr.6 COUNTRY) * 1976 "All I Can Do" (Nr.3 COUNTRY) * 1977 "New Harvest - First Gathering" Nr.71 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1977 "Here You Come Again" Nr.20 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1978 "Heartbreaker" Nr.27 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1979 "Great Balls of Fire" Nr.40 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1980 "Dolly, Dolly, Dolly" Nr.71 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1980 "Porter & Dolly" (''with Porter Wagoner'') (Nr.9 COUNTRY) * 1980 "9 to 5 and Odd Jobs" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1982 "Heartbreak Express" Nr.106 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "Best Little Whorehouse in Texas Soundtrack" Nr.63 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "The Winning Hand" (''with Kris Kristofferson, Brenda Lee, and Willie Nelson'') Nr.109 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1983 "Burlap & Satin" Nr.127 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1984 "The Great Pretender" Nr.73 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1984 "Rhinestone (''film soundtrack'')" Nr.135 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1984 "Once Upon a Christmas" (''with Kenny Rogers'') Nr.31 U.S. (Nr.12 COUNTRY) * 1985 "Real Love (Nr.9 COUNTRY) * 1986 "Think About Love" (Nr.54 COUNTRY) * 1987 "Trio" (''with [[Emmylou Harris]] and [[Linda Ronstadt]]'') Nr.6 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1987 "Rainbow" Nr.153 U.S. (Nr.18 COUNTRY) * 1989 "White Limozeen" (Nr.3 COUNTRY) * 1990 "Home for Christmas" (Nr.74 COUNTRY) * 1991 "Eagle When She Flies" Nr.24 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1992 "Straight Talk (''film soundtrack'')" Nr.138 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 1993 "Slow Dancing With the Moon" Nr.16 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1993 "Honky Tonk Angels" (''with Loretta Lynn and Tammy Wynette'') Nr.42 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1994 "Heartsongs: Live From Home" (''live album'') Nr.87 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1995 "Something Special" Nr.54 U.S. (Nr.10 COUNTRY) * 1996 "Treasures" Nr.122 U.S. (Nr.21 COUNTRY) * 1998 "Hungry Again" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 1999 "Trio 2 (album)" (''with [[Emmylou Harris]] and [[Linda Ronstadt]]'') Nr.62 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1999 "The Grass Is Blue" Nr.198 U.S. (Nr.24 COUNTRY) * 2001 "Little Sparrow" Nr.97 U.S., Nr. UK (Nr.12 COUNTRY) * 2002 "Halos & Horns" Nr.58 U.S., Nr.37 UK (Nr.4 COUNTRY) * 2003 "Just Because I'm A Woman: Songs of Dolly Parton" Nr.55 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 2003 "For God And Country" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 2004 "Live and Well" (live album) Nr.161 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 2005 "Those Were The Days" Nr.48 U.S. (Nr.9 COUNTRY) UK POP Nr.35 (Nr.2 UK Country) * 2006 The Acustic Collection: 1999 - 2001 (''"The Grass Is Blue", "Little Sparrow", "Halos & Horns"'', kā arī Remix-Versijas un ''Music-Videos'') * 2007 Singer, Songwriter, Legendary Preformer: Dolly Parton (Promo-Albums - Europas Tūre) * 2007 The Very Best of Dolly Parton * 2007 The Very Best of Dolly Parton Volume 2 * 2008 '''Backwood's Barbie''' * 2011 “Better day” * 2014 "Blue Smoke" Nr.6 U.S. (Nr.2 COUNTRY) UK POP Nr.4 (Nr.2 UK Country) * 2016 "Pure & Simple" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) UK POP Nr.2 (Nr.1 UK Country) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.dollyon-line.com Dolly Parton On-Line] {{en ikona}} * [http://www.dollymania.net Dollymania.net] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070817070322/http://www.sugarhillrecords.com/bio.asp?idArtist=61 Sugar Hill Records] {{en ikona}} * [http://www.dollywood.com Dollywood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080807235122/http://www.dollywood.com/ |date={{dat|2008|08|07||bez}} }} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Partone, Dollija}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kantrimūziķi]] 73dr9yx280hzvzshi50ny17r8hdcx7h 4513102 4513099 2026-08-25T19:05:35Z ZANDMANIS 91184 4513102 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dollija Pārtone | Attēls = Dolly Parton in Nashville 2.jpg | Img_capt = | Att_izm = | Fons = solists | Dzimis= {{dzimšanas datums un vecums|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Seviervilla}} | Miris={{miršanas datums un vecums|2026|08|25|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Nešvila}} | Gadi = 1954—pašlaik | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, komponiste, filantrope, rakstniece/dzejniece | Instrumenti = [[Vokāls]], [[ģitāra]], [[bandžo]], [[cītara]], [[klavieres]], [[bungas]] | Žanrs = [[kantrimūzika]], [[blūgrāss]], [[tautas mūzika]], [[popmūzika]] | Izdevējkompānija = [[Goldband]], [[Mercury Records|Mercury]], [[Somerset]], [[Monument]], [[RCA Records|RCA]], [[Warner Records|Warner Bros.]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Rising Tide]], [[Decca Records|Decca]], [[Asylum Records|Asylum]], [[Sugar Hill Records (folk)|Sugar Hill Records]],[[Dolly Records]] |Mlapa = [http://www.dollyon-line.com dollyon-line.com]<br />[http://www.dollypartonmusic.net dollypartonmusic.net] |Dzimums = S |Paraksts = Dolly Parton signature.svg }} '''Dollija Rebeka Pārtone''' (''Dolly Rebecca Parton''; dzimusi {{dat|1946|1|19}}, mirusi {{dat|2026|08|25}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kantrimūzika]]s dziedātāja, dziesmu tekstu autore, komponiste, rakstniece, aktrise un [[filantrope]]. Ir [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja un divas reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai "Oskars"]]. == Ģimenes dzīve == Dollija piedzima Seviervillā, [[Tenesī]] štatā, viņa ir ceturtais jaunākais no divpadsmit bērniem Roberta Lī Pārtona un Eivijas Lī Ovenas ģimenē. 1966. gada 30. maijā, divdesmit gadu vecumā, [[Džordžija|Džordžijā]], Ringoldā, viņa apprecējās ar Karlu Dīnu. Viņi bija precējušies 58 gadus, līdz Dīna nāvei 2025. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīves vienīgais vīrietis – 82 gadu vecumā mūžībā devies Dollijas Pārtones vīrs |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120063856/dzives-vienigais-virietis-82-gadu-vecuma-muziba-devies-dollijas-partones-virs |publisher=Delfi}}</ref> Kopdzīves laikā Dīns izvairījās no publicitātes un reti pavadīja savu sievu uz publiskiem pasākumiem. Pāris kopīgi uzaudzināja dažus no Dollijas jaunākajiem brāļiem un māsām. Dīnam un Dollijai nebija kopīgu bērnu. Dollija ir dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] krustmāte. == Mūzika == Pārtone uzstājās jau kopš mazotnes. Viņa uzstājās vietējās Tenesī radiostacijās un televīzijas programmās. Dollijas pirmā veiksme muzikālajā karjerā bija dziesmu rakstīšana Henkam Viljamsam jaunākajam (''Hank Williams Jr.'') un Skīteram Deivisam (''Skeeter Davis''). Kad ar popdziesmām vairs īsti neveicās, Dollija sāka dziedāt [[kantrimūzika|kantrimūziku]]. Pirmā dziesma "''Put it Off until Tomorrow''", ierakstīta kopā ar Bilu Filipsu (''Bill Phillips''), iekļuva 6. vietā kantri topā 1966. gadā. Viņas pirmais kantri singls "''Dumb Blonde''" sasniedza 24. vietu, tam sekoja "''Something Fishy''", kas sasniedza 17. vietu. 1967. gadā iznāca viņas pirmais albums "''Hello, I'm Dolly''". 1967. gadā Pārtoni aicināja pievienoties kantrimūzikas TV programmai, kuru vadīja Porters Vagoners (''Porter Wagoner''). Viņu duets izpelnījās tūlītēju veiksmi un viņu pirmais singls "''The Last Thing on My Mind''" sasniedza vispopulārāko dziesmu Top 10 un bija viens no daudziem slavenajiem hītiem turpmākajos gados. Kopā ar Porteru viņa dziedāja duetā apmēram septiņus gadus, tad pameta duetu, lai kļūtu par solo mākslinieci. 1974. gadā viņas dziesma "''I Will Always Love You''" (kuru viņa sarakstīja, kad pameta ''Wagoner'' duetu) nokļuva 1. vietā kantrimūzikas čārtos. Tai pašā laikā [[Elvis Presley|Elviss Preslijs]] ieminējās, ka viņš vēlētos iedziedāt šo dziesmu. Pārtone bija ieinteresēta, līdz kamēr Preslija menedžeris, pulkvedis Toms Parkers, pateica, ka ierakstīšanas gadījumā viņai būtu jāatsakās no puses publicēšanas tiesību. Dollija atteicās, un tas ir atzīstams lēmums, kas viņai palīdzējis saņemt vairākus miljonus dolāru autora honorāra par šīs dziesmas izmantošanu līdz šim brīdim. Šis un vēl citi lēmumi ir iemesls, kāpēc šovbiznesā viņu dēvē par "Dzelzs Taurenīti". Par dziesmas "''I Will Always Love You''" jaunāko kaverversiju, ko izpildīja [[Whitney Houston|Vitnija Hjūstone]], Dollija saņēma vairāk kā sešus miljonus dolāru. 1987. gadā, līdzās ''Emmylou Harris'' un ''Linda Ronstadt'', viņa izdeva albumu "''Trio''". Tas atdzīvināja līdz šim ātrumu zaudējušo mūzikas karjeru, un albums pavadīja piecas nedēļas kā Nr 1. ''Billboards'' Kantri albumu čārtā. Dollija ierakstīja arī vairākus ''Bluegrass'' albumus - "''The Grass is Blue''" (1999. gads) un "''Little Sparrow''" (2001. gads). Abi albumi ieguva Grammy apbalvojumus. Pārtones jaunākais studijas albums "''Backwoods Barbie''" tika izdots 2008. gada 26. februārī un sasniedza otro vietu kantrimūzikas čārtos. Albums debitēja Nr. 17 visu žanru ''Billboard 200'' albumu topā un tas bija augstākais rezultāts visā viņas karjeras laikā. Pirmais hits no albuma "''Backwoods Barbie''" klajā nāca 2007. gada 24. septembrī. Tā nosaukums ir "''Better get to Livin''" un Dollija šo dziesmu pirmoreiz izpildīja nacionālajā TV programmā dažas dienas vēlāk. === Koncerturnejas === Pārtone ceļoja no 1960. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam. Uz skatuves viņa atgriezās 2002. gada vidu un noslēdza ''Backwoods Barbie'' koncertturneju, kurā māksliniece apceļoja arī daudzas Eiropas valstis. ==== ''Dollywood Foundation'' koncerti ==== No 1990. gada līdz 2001. gadam koncertuzstāšanās notika vienu nedēļas nogali ''[[Dollywood]]'' tēmu parkā, atbalstot Pārtones ''Dollywood Foundation''. Ziemassvētku un citu svētku laikā katru gadu notiek tematiski koncerti. ==== ''Halos & Horns'' koncerttūre ==== Pēc desmitgades ilgas atturēšanās no ceļošanas, 2002. gadā Pārtone izlēma doties ceļā ar "''Halos & Horns''", 18-pilsētu, sirsnīgu klubu tūr.i lai atbalstītu tāda paša nosaukuma CD. Turneja bija pilnībā izpārdota visās pilsētās. ==== ''Hello I'm Dolly'' koncerttūre ==== 2004. gadā viņa atgriezās vidus izmēra stadionos 36 pilsētās gan ASV, gan Kanādā ar "''Hello I'm Dolly''" koncertturneju, kas bija sīkāk izstrādāta un spožāka kā tūre divus gadus iepriekš. Ar gandrīz 140,000 pārdotām biļetēm "''Hello I'm Dolly''" tūre bija desmitā lielākā kantri mūzikas mākslinieka koncertturneja 2004. gadā un nesa gandrīz sešu miljonu dolāru peļņu. ==== ''The Vintage'' koncerttūre ==== 2005. gada otrajā pusē Pārtone noslēdza 40-pilsētu koncertturneju, ar "''The Vintage''" koncerttūri atbalstot jauno albumu "''Those Were The Days''". ==== ''European Tour'' ==== 2006. gada beigās mūziķe ieplānoja mini koncertus cauri ASV un Kanādai kā iesildīšanos Eiropas koncertturnejai 2007. gada martā. Šī bija viņas pirmā pasaules koncertturneja daudzu gadu laikā. No 6. marta līdz 3. aprīlim Pārtone viesojās 17 pilsētās. ''European Tour'' ietvaros visās Eiropas pilsētās biļetes uz koncertiem tika pilnībā izpārdotas un tūre saņēma daudz pozitīvu atsauksmju. ==== ''Backwoods Barbie'' koncerttūre ==== Tūres sākums tika saskaņots ar tāda paša nosaukuma albuma iznākšanu februāra beigās, bet muguras problēmu dēļ visi tūres datumi tika atcelti. Koncerttūre sākās martā ar 13 koncertiem ASV, kam sekoja 17 Eiropā. Pārtone atgriezās ASV, Sandjego pilsētā 2008. gada 1. augustā. ''Greek Theatre'' 3. augustā viņa tika sagaidīta ar skaļām ovācijām un kājās stāvošu publiku. Līdz 1. novembrim viņa viesojās ASV abos — gan dienvidu, gan ziemeļu krastos. == Izskats == 154 centimetrus garā Dollija Pārtone ir labi zināma ar visai lielo krūšu apvidu un augumu izceļošiem kostīmiem. 2003. gada sarunu šova [[Oprah|"''Oprah''"]] laikā raidījuma vadītāja jautāja, kādas plastiskās operācijas Pārtonei ir jebkad bijušas. Viņa jokojot atteica :"Ja man būs vēl viena plastiskā sejas operācija, man būs bārda!". == Nāve == Pārtone nomira [[Nešvila|Nešvilā]] 2026. gada 25. augustā 80 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies kantrimūzikas leģenda Dollija Pārtone |url= https://sejas.tvnet.lv/8534090/muziba-devusies-kantrimuzikas-legenda-dollija-partone|publisher=tvnet.lv|access-date=2026.08.25}}</ref> Nāves cēlonis netika minēts. == Aktrises karjera == Septiņdesmito gadu vidū Dollija vēlējās paplašināt savu auditoriju. Televīzijā parādījās daudzveidīgs šovs ''Dolly!''. Lai gan šovam bija labi reitingi, tas ilga tikai vienu sezonu. 1980. gadā Pārtone kopā ar [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]] un [[Lilija Tomlina|Lilliju Tomlinu]] piedalījās muzikālā filmā ''[[9 to 5]]''. Dollija par šo lomu saņēma atzinīgu novērtējumu, saņemot [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kā labākā aktrise un labākā jaunā zvaigzne. Filmas tituldziesma, kuru tāpat kā filmu sauc ''9 to 5'', saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] un Zelta globusa balvas nomināciju kā labākā oriģinālā dziesma, tā ieguva divas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. Dziesma sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100'' un bija 78. vietā [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] sastādītajā "100 gadi,100 dziesmas". Pārtone piedalījusies dažādās kinofilmās, animācijas filmās un ar mūziku nesaistītos TV šovos. === Filmogrāfija === {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes |- |1980 |''[[9 to 5]]'' |Doralī Rodesa |nominācija — [[Zelta globusa balva]] |- |1982 |''[[The Best Little Whorehouse in Texas]]'' |Mona Stedžlija |nominācija — Zelta globusa balva |- |1984 |''[[Rhinestone]]'' |Džeika | |- |1989 |"[[Dzelzs magnolijas]]" |Truvija Džonsa | |- |1992 |''[[Straight Talk]]'' |Širlija Kinjona | |- |1993 |"[[Beverlihilsas lauķi]]" (''The Beverley Hillbillies'') |epizodiskā loma | |- |2002 |''[[Frank McKlusky, C.I.]]'' |Edīte Maklaskija | |- |2005 |"[[Miss Slepenā aģente: bruņota un apburoša]]" (''Miss Congeniality 2: Armed and Fabulous'') |epizodiska loma | |- |2009 |''[[Hanna Montana (filma)|Hanna Montana]]'' |[[Mailija Stjuarta|Mailijas Stjuartas]] tante Dollija | |} == Uzņēmējdarbība == Pārtone dzimtajā Austrumtenesī nodarbojas ar plašu uzņēmējdarbību — ''Pigeon Forde'', atrakciju parku ''Dollywood'' un pusdienu šovu ''"Dolly Parton's Dixie Stampede"''. Dollijas biznesa darbība ir atdzīvinājusi šo apgabalu. Viņai pieder vēl dažādi uzņēmumi. Kādreiz Pārtonei piederēja savs parūku uzņēmums. == Apbalvojumi == Dollija Pārtone ir jebkad visvairāk apbalvotā kantri dziedātāja. Viņa ir ieguvusi 25 ''RIAA'' sertificētus zelta, platīna un multi platīna pagodinājumus. Divdesmit sešas Pārtones rakstītas dziesmas sasniegušas ''Nr 1. Billboard'' kantri čārtā, tas ir rekords. 40 karjeras gados viņai ir četrdesmit viens Top 10 kantri albums un 110 topos bijuši singli. Viņa ir saņēmusi septiņas ''Grammy'' balvas un pavisam kopā četrdesmit divas ''Grammy'' nominācijas. Viņa ir ieguvusi trīs Amerikas Mūzikas balvas un saņēmusi astoņpadsmit nominācijas. ''Country Music Association'' Dollijai izsniegusi desmit balvas un balvai bijusi nominēta četrdesmit divas reizes. Viņas kontā ir arī septiņas Kantrimūzikas Akadēmijas balvas un trīsdesmit deviņas nominācijas. Viņa ir viena no piecām māksliniecēm ([[Reba Makintaira]], ''[[Barbara Mandrell]]'', ''[[Šenija Tveina|Shania Twain]]'' un ''[[Loretta Lynn]]''), kuras ieguvušas Kantrimūzikas Akadēmijas augstāko apbalvojumu "''Entertainer of the Year''". Viņa ir apbalvota ar zvaigzni Holivudas slavas alejā 1984. gadā (''6712 Hollywood Boulevard in Hollywood'') un ar zvaigzni Našvilas ''Star Walk''. Viņai par godu ir izveidota bronzas skulptūra zālienā pie Seviervillas tiesasmājas, Tensijas štatā. Šo statuju viņa ir nosaukusi par vislielāko pagodinājumu, jo tā ir nākusi no cilvēkiem, kurus viņa pazinusi. Viņai par godu 2003. gadā iznāca albums "''Just Because I'm a Woman:Songs of Dolly Parton''". Albumā tika iekļauti Pārtones lielākie hiti, kurus izpildīja citas zvaigznes. Dollija 2004. gada 14. aprīlī apbalvota ar "''Living Legend''" medaļu, un 2005. gadā ar ''National Medal of Arts'', augstāko ASV valdības pagodinājumu. == Labdarība == Viņas rakstīt un lasīt prasmes attīstīšanas programma (''Dolly Parton's Imagination Library'') izsūta vienu grāmatu mēnesī bērniem kopš viņu dzimšanas, līdz viņi sāk mācības bērnudārzā. Programma tika aizsākta Tenesī, bet tagad ir pārklājusi trīsdesmit sešus ASV štatus un arī Kanādu. Tādēļ Dollija 2000. gadā saņēma (''Association of American Publishers) AAP'' goda balvu un līdz 2003. gadam vēl dažādus ASV valsts pagodinājumus. Programma izdala vairāk nekā 2.5 miljonus grāmatu bērniem par brīvu ik gadu. Viņa ir arī strādājusi, sniedzot koncertus Sarkanajam Krustam un arī HIV/AIDS labdarībai. == Kantri topu līderi<!-- Nr.1 Hiti Kantri čārtos --> == * 1970 - Joshua * 1974 - Jolene * 1974 - I Will Always Love You * 1974 - Please, Don't Stop Loving Me * 1974 - Love Is Like A Butterfly * 1975 - The Bargain Store * 1977 - Here You Come Again * 1978 - It's All Wrong, But It's All Right * 1978 - Heartbreaker * 1979 - I Really Got The Feeling * 1979 - You're The Only One * 1980 - Starting Over Again * 1980 - Old Flames Can't Hold A Candle To You * 1981 - 9 to 5 * 1981 - But You Know I Love You * 1982 - I Will Always Love You * 1983 - Islands In The Stream * 1984 - Tennessee Homesick Blues * 1985 - Real Love * 1986 - Think About Love * 1987 - To Know Him Is To Love Him * 1989 - Why'd Ya' Come In Here Lookin' Like That? * 1989 - Yellow Roses * 1991 - Rockin' Years * 2005 - When I Get Where I'm Going == Diskogrāfija == * 1967 "Hello, I’m Dolly" (Nr.11 COUNTRY) * 1967 "Just Between You And Me" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1968 "Just Because I'm a Woman" (Nr.22 COUNTRY) * 1968 "Just the Two of Us" (''with Porter Wagoner'') Nr.184 U.S. (Nr.11 COUNTRY) * 1969 "In The Good Old Days (When Times Were Bad)" (Nr.15 COUNTRY) * 1969 "Always, Always" (''with Porter Wagoner'') Nr.162 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1969 "My Blue Ridge Mountain Boy" Nr.194 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1970 "As Long as I Love" (Monument) * 1970 "The Fairest of Them All" (Nr.13 COUNTRY) * 1970 "Porter Wayne and Dolly Rebecca" (''with Porter Wagoner'') Nr.137 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1970 "A Real Live Dolly" (''live album'') Nr.154 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1970 "Once More" (''with Porter Wagoner'') Nr.191 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1971 "Two of a Kind" (''with Porter Wagoner'') Nr.142 U.S. (Nr.13 COUNTRY) * 1971 "Golden Streets Of Glory" (Nr.22 COUNTRY) * 1971 "Joshua" Nr.198 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1971 "Coat of Many Colors" (Nr.7 COUNTRY) * 1972 "The Right Combination/Burning The Midnight Oil" (''with Porter Wagoner'') (Nr.6 COUNTRY) * 1972 "Touch Your Woman" (Nr.19 COUNTRY) * 1972 "Together Always" (''with Porter Wagoner'') (Nr.3 COUNTRY) * 1972 "My Favorite Songwriter: Porter Wagoner" (Nr.33 COUNTRY) * 1973 "We Found It" (''with Porter Wagoner'') (Nr.20 COUNTRY) * 1973 "My Tennessee Mountain Home" (Nr.19 COUNTRY) * 1973 "Love and Music" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1973 "Bubbling Over" (Nr.14 COUNTRY) * 1974 "Jolene" (Nr.6 COUNTRY) * 1974 "Porter ‘n‘ Dolly" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1974 "Love Is Like A Butterfly" (Nr.7 COUNTRY) * 1975 "The Bargain Store" (Nr.9 COUNTRY) * 1975 "In Concert" (''live album with Chet Atkins, Ronnie Milsap, Charley Pride, Jerry Reed and Gary Stewart'') (Nr.19 COUNTRY) * 1975 "Dolly: The Seeker/We Used To" (Nr.14 COUNTRY) * 1975 "Say Forever You‘ll Be Mine" (''with Porter Wagoner'') (Nr.6 COUNTRY) * 1976 "All I Can Do" (Nr.3 COUNTRY) * 1977 "New Harvest - First Gathering" Nr.71 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1977 "Here You Come Again" Nr.20 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1978 "Heartbreaker" Nr.27 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1979 "Great Balls of Fire" Nr.40 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1980 "Dolly, Dolly, Dolly" Nr.71 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1980 "Porter & Dolly" (''with Porter Wagoner'') (Nr.9 COUNTRY) * 1980 "9 to 5 and Odd Jobs" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1982 "Heartbreak Express" Nr.106 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "Best Little Whorehouse in Texas Soundtrack" Nr.63 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "The Winning Hand" (''with Kris Kristofferson, Brenda Lee, and Willie Nelson'') Nr.109 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1983 "Burlap & Satin" Nr.127 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1984 "The Great Pretender" Nr.73 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1984 "Rhinestone (''film soundtrack'')" Nr.135 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1984 "Once Upon a Christmas" (''with Kenny Rogers'') Nr.31 U.S. (Nr.12 COUNTRY) * 1985 "Real Love (Nr.9 COUNTRY) * 1986 "Think About Love" (Nr.54 COUNTRY) * 1987 "Trio" (''with [[Emmylou Harris]] and [[Linda Ronstadt]]'') Nr.6 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1987 "Rainbow" Nr.153 U.S. (Nr.18 COUNTRY) * 1989 "White Limozeen" (Nr.3 COUNTRY) * 1990 "Home for Christmas" (Nr.74 COUNTRY) * 1991 "Eagle When She Flies" Nr.24 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1992 "Straight Talk (''film soundtrack'')" Nr.138 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 1993 "Slow Dancing With the Moon" Nr.16 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1993 "Honky Tonk Angels" (''with Loretta Lynn and Tammy Wynette'') Nr.42 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1994 "Heartsongs: Live From Home" (''live album'') Nr.87 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1995 "Something Special" Nr.54 U.S. (Nr.10 COUNTRY) * 1996 "Treasures" Nr.122 U.S. (Nr.21 COUNTRY) * 1998 "Hungry Again" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 1999 "Trio 2 (album)" (''with [[Emmylou Harris]] and [[Linda Ronstadt]]'') Nr.62 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1999 "The Grass Is Blue" Nr.198 U.S. (Nr.24 COUNTRY) * 2001 "Little Sparrow" Nr.97 U.S., Nr. UK (Nr.12 COUNTRY) * 2002 "Halos & Horns" Nr.58 U.S., Nr.37 UK (Nr.4 COUNTRY) * 2003 "Just Because I'm A Woman: Songs of Dolly Parton" Nr.55 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 2003 "For God And Country" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 2004 "Live and Well" (live album) Nr.161 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 2005 "Those Were The Days" Nr.48 U.S. (Nr.9 COUNTRY) UK POP Nr.35 (Nr.2 UK Country) * 2006 The Acustic Collection: 1999 - 2001 (''"The Grass Is Blue", "Little Sparrow", "Halos & Horns"'', kā arī Remix-Versijas un ''Music-Videos'') * 2007 Singer, Songwriter, Legendary Preformer: Dolly Parton (Promo-Albums - Europas Tūre) * 2007 The Very Best of Dolly Parton * 2007 The Very Best of Dolly Parton Volume 2 * 2008 '''Backwood's Barbie''' * 2011 “Better day” * 2014 "Blue Smoke" Nr.6 U.S. (Nr.2 COUNTRY) UK POP Nr.4 (Nr.2 UK Country) * 2016 "Pure & Simple" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) UK POP Nr.2 (Nr.1 UK Country) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.dollyon-line.com Dolly Parton On-Line] {{en ikona}} * [http://www.dollymania.net Dollymania.net] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070817070322/http://www.sugarhillrecords.com/bio.asp?idArtist=61 Sugar Hill Records] {{en ikona}} * [http://www.dollywood.com Dollywood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080807235122/http://www.dollywood.com/ |date={{dat|2008|08|07||bez}} }} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Partone, Dollija}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kantrimūziķi]] jhggdgcib9jo8nfccm3nv7dqqg3jce1 4513149 4513102 2026-08-25T21:12:09Z MC2013 40125 4513149 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dollija Pārtone | Attēls = Dolly Parton in Nashville 2.jpg | Img_capt = | Att_izm = | Fons = solists | Dzimis= {{dat|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Seviervilla}} | Miris={{miršanas datums un vecums|2026|08|25|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Nešvila}} | Gadi = 1954—2026 | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, komponiste, filantrope, rakstniece/dzejniece | Instrumenti = [[Vokāls]], [[ģitāra]], [[bandžo]], [[cītara]], [[klavieres]], [[bungas]] | Žanrs = [[kantrimūzika]], [[blūgrāss]], [[tautas mūzika]], [[popmūzika]] | Izdevējkompānija = [[Goldband]], [[Mercury Records|Mercury]], [[Somerset]], [[Monument]], [[RCA Records|RCA]], [[Warner Records|Warner Bros.]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Rising Tide]], [[Decca Records|Decca]], [[Asylum Records|Asylum]], [[Sugar Hill Records (folk)|Sugar Hill Records]],[[Dolly Records]] |Mlapa = [http://www.dollyon-line.com dollyon-line.com]<br />[http://www.dollypartonmusic.net dollypartonmusic.net] |Dzimums = S |Paraksts = Dolly Parton signature.svg }} '''Dollija Rebeka Pārtone''' (''Dolly Rebecca Parton''; dzimusi {{dat|1946|1|19}}, mirusi {{dat|2026|08|25}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kantrimūzika]]s dziedātāja, dziesmu tekstu autore, komponiste, rakstniece, aktrise un [[filantrope]]. Ir 11 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja un divas reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai "Oskars"]] par dziesmām filmās ''Transamerica'' un ''Nine to Five''. == Ģimenes dzīve == Dollija piedzima Seviervillā, [[Tenesī]] štatā, viņa ir ceturtais jaunākais no divpadsmit bērniem Roberta Lī Pārtona un Eivijas Lī Ovenas ģimenē. 1966. gada 30. maijā, divdesmit gadu vecumā, [[Džordžija|Džordžijā]], Ringoldā, viņa apprecējās ar Karlu Dīnu. Viņi bija precējušies 58 gadus, līdz Dīna nāvei 2025. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīves vienīgais vīrietis – 82 gadu vecumā mūžībā devies Dollijas Pārtones vīrs |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120063856/dzives-vienigais-virietis-82-gadu-vecuma-muziba-devies-dollijas-partones-virs |publisher=Delfi}}</ref> Kopdzīves laikā Dīns izvairījās no publicitātes un reti pavadīja savu sievu uz publiskiem pasākumiem. Pāris kopīgi uzaudzināja dažus no Dollijas jaunākajiem brāļiem un māsām. Dīnam un Dollijai nebija kopīgu bērnu. Dollija ir dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] krustmāte. == Mūzika == Pārtone uzstājās jau kopš mazotnes. Viņa uzstājās vietējās Tenesī radiostacijās un televīzijas programmās. Dollijas pirmā veiksme muzikālajā karjerā bija dziesmu rakstīšana Henkam Viljamsam jaunākajam (''Hank Williams Jr.'') un Skīteram Deivisam (''Skeeter Davis''). Kad ar popdziesmām vairs īsti neveicās, Dollija sāka dziedāt [[kantrimūzika|kantrimūziku]]. Pirmā dziesma "''Put it Off until Tomorrow''", ierakstīta kopā ar Bilu Filipsu (''Bill Phillips''), iekļuva 6. vietā kantri topā 1966. gadā. Viņas pirmais kantri singls "''Dumb Blonde''" sasniedza 24. vietu, tam sekoja "''Something Fishy''", kas sasniedza 17. vietu. 1967. gadā iznāca viņas pirmais albums "''Hello, I'm Dolly''". 1967. gadā Pārtoni aicināja pievienoties kantrimūzikas TV programmai, kuru vadīja Porters Vagoners (''Porter Wagoner''). Viņu duets izpelnījās tūlītēju veiksmi un viņu pirmais singls "''The Last Thing on My Mind''" sasniedza vispopulārāko dziesmu Top 10 un bija viens no daudziem slavenajiem hītiem turpmākajos gados. Kopā ar Porteru viņa dziedāja duetā apmēram septiņus gadus, tad pameta duetu, lai kļūtu par solo mākslinieci. 1974. gadā viņas dziesma "''I Will Always Love You''" (kuru viņa sarakstīja, kad pameta ''Wagoner'' duetu) nokļuva 1. vietā kantrimūzikas čārtos. Tai pašā laikā [[Elvis Presley|Elviss Preslijs]] ieminējās, ka viņš vēlētos iedziedāt šo dziesmu. Pārtone bija ieinteresēta, līdz kamēr Preslija menedžeris, pulkvedis Toms Parkers, pateica, ka ierakstīšanas gadījumā viņai būtu jāatsakās no puses publicēšanas tiesību. Dollija atteicās, un tas ir atzīstams lēmums, kas viņai palīdzējis saņemt vairākus miljonus dolāru autora honorāra par šīs dziesmas izmantošanu līdz šim brīdim. Šis un vēl citi lēmumi ir iemesls, kāpēc šovbiznesā viņu dēvē par "Dzelzs Taurenīti". Par dziesmas "''I Will Always Love You''" jaunāko kaverversiju, ko izpildīja [[Whitney Houston|Vitnija Hjūstone]], Dollija saņēma vairāk kā sešus miljonus dolāru. 1987. gadā, līdzās ''Emmylou Harris'' un ''Linda Ronstadt'', viņa izdeva albumu "''Trio''". Tas atdzīvināja līdz šim ātrumu zaudējušo mūzikas karjeru, un albums pavadīja piecas nedēļas kā Nr 1. ''Billboards'' Kantri albumu čārtā. Dollija ierakstīja arī vairākus ''Bluegrass'' albumus - "''The Grass is Blue''" (1999. gads) un "''Little Sparrow''" (2001. gads). Abi albumi ieguva Grammy apbalvojumus. Pārtones studijas albums "''Backwoods Barbie''" tika izdots 2008. gada 26. februārī un sasniedza otro vietu kantrimūzikas čārtos. Albums debitēja Nr. 17 visu žanru ''Billboard 200'' albumu topā un tas bija augstākais rezultāts viņas karjeras laikā. Pirmais hits no albuma "''Backwoods Barbie''" klajā nāca 2007. gada 24. septembrī. Tā nosaukums ir "''Better get to Livin''" un Dollija šo dziesmu pirmoreiz izpildīja nacionālajā TV programmā dažas dienas vēlāk. === Koncerturnejas === Pārtone ceļoja no 1960. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam. Uz skatuves viņa atgriezās 2002. gada vidu un noslēdza ''Backwoods Barbie'' koncertturneju, ar kuru māksliniece apceļoja arī daudzas Eiropas valstis. ==== ''Dollywood Foundation'' koncerti ==== No 1990. gada līdz 2001. gadam koncertuzstāšanās notika vienu nedēļas nogali ''[[Dollywood]]'' tēmu parkā, atbalstot Pārtones ''Dollywood Foundation''. Ziemassvētku un citu svētku laikā katru gadu notiek tematiski koncerti. ==== ''Halos & Horns'' koncerttūre ==== Pēc desmitgades ilgas atturēšanās no ceļošanas, 2002. gadā Pārtone izlēma doties ceļā ar "''Halos & Horns''", 18-pilsētu, sirsnīgu klubu tūr.i lai atbalstītu tāda paša nosaukuma CD. Turneja bija pilnībā izpārdota visās pilsētās. ==== ''Hello I'm Dolly'' koncerttūre ==== 2004. gadā viņa atgriezās vidus izmēra stadionos 36 pilsētās gan ASV, gan Kanādā ar "''Hello I'm Dolly''" koncertturneju, kas bija sīkāk izstrādāta un spožāka kā tūre divus gadus iepriekš. Ar gandrīz 140,000 pārdotām biļetēm "''Hello I'm Dolly''" tūre bija desmitā lielākā kantri mūzikas mākslinieka koncertturneja 2004. gadā un nesa gandrīz sešu miljonu dolāru peļņu. ==== ''The Vintage'' koncerttūre ==== 2005. gada otrajā pusē Pārtone noslēdza 40-pilsētu koncertturneju, ar "''The Vintage''" koncerttūri atbalstot jauno albumu "''Those Were The Days''". ==== ''European Tour'' ==== 2006. gada beigās mūziķe ieplānoja mini koncertus cauri ASV un Kanādai kā iesildīšanos Eiropas koncertturnejai 2007. gada martā. Šī bija viņas pirmā pasaules koncertturneja daudzu gadu laikā. No 6. marta līdz 3. aprīlim Pārtone viesojās 17 pilsētās. ''European Tour'' ietvaros visās Eiropas pilsētās biļetes uz koncertiem tika pilnībā izpārdotas un tūre saņēma daudz pozitīvu atsauksmju. ==== ''Backwoods Barbie'' koncerttūre ==== Tūres sākums tika saskaņots ar tāda paša nosaukuma albuma iznākšanu februāra beigās, bet muguras problēmu dēļ visi tūres datumi tika atcelti. Koncerttūre sākās martā ar 13 koncertiem ASV, kam sekoja 17 Eiropā. Pārtone atgriezās ASV, Sandjego pilsētā 2008. gada 1. augustā. ''Greek Theatre'' 3. augustā viņa tika sagaidīta ar skaļām ovācijām un kājās stāvošu publiku. Līdz 1. novembrim viņa viesojās ASV abos — gan dienvidu, gan ziemeļu krastos. == Izskats == 154 centimetrus garā Dollija Pārtone ir labi zināma ar visai lielo krūšu apvidu un augumu izceļošiem kostīmiem. 2003. gada sarunu šova [[Oprah|"''Oprah''"]] laikā raidījuma vadītāja jautāja, kādas plastiskās operācijas Pārtonei ir jebkad bijušas. Viņa jokojot atteica :"Ja man būs vēl viena plastiskā sejas operācija, man būs bārda!". == Nāve == Pārtone nomira [[Nešvila|Nešvilā]] 2026. gada 25. augustā 80 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies kantrimūzikas leģenda Dollija Pārtone |url= https://sejas.tvnet.lv/8534090/muziba-devusies-kantrimuzikas-legenda-dollija-partone|publisher=tvnet.lv|access-date=2026.08.25}}</ref> Nāves cēlonis netika minēts. == Aktrises karjera == Septiņdesmito gadu vidū Dollija vēlējās paplašināt savu auditoriju. Televīzijā parādījās daudzveidīgs šovs ''Dolly!''. Lai gan šovam bija labi reitingi, tas ilga tikai vienu sezonu. 1980. gadā Pārtone kopā ar [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]] un [[Lilija Tomlina|Lilliju Tomlinu]] piedalījās muzikālā filmā ''[[9 to 5]]''. Dollija par šo lomu saņēma atzinīgu novērtējumu, saņemot [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kā labākā aktrise un labākā jaunā zvaigzne. Filmas tituldziesma, kuru tāpat kā filmu sauc ''9 to 5'', saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] un Zelta globusa balvas nomināciju kā labākā oriģinālā dziesma, tā ieguva divas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. Dziesma sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100'' un bija 78. vietā [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] sastādītajā "100 gadi,100 dziesmas". Pārtone piedalījusies dažādās kinofilmās, animācijas filmās un ar mūziku nesaistītos TV šovos. === Filmogrāfija === {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes |- |1980 |''[[9 to 5]]'' |Doralī Rodesa |nominācija — [[Zelta globusa balva]] |- |1982 |''[[The Best Little Whorehouse in Texas]]'' |Mona Stedžlija |nominācija — Zelta globusa balva |- |1984 |''[[Rhinestone]]'' |Džeika | |- |1989 |"[[Dzelzs magnolijas]]" |Truvija Džonsa | |- |1992 |''[[Straight Talk]]'' |Širlija Kinjona | |- |1993 |"[[Beverlihilsas lauķi]]" (''The Beverley Hillbillies'') |epizodiskā loma | |- |2002 |''[[Frank McKlusky, C.I.]]'' |Edīte Maklaskija | |- |2005 |"[[Miss Slepenā aģente: bruņota un apburoša]]" (''Miss Congeniality 2: Armed and Fabulous'') |epizodiska loma | |- |2009 |''[[Hanna Montana (filma)|Hanna Montana]]'' |[[Mailija Stjuarta|Mailijas Stjuartas]] tante Dollija | |} == Uzņēmējdarbība == Pārtone dzimtajā Austrumtenesī nodarbojās ar plašu uzņēmējdarbību — ''Pigeon Forde'', atrakciju parku ''Dollywood'' un pusdienu šovu ''"Dolly Parton's Dixie Stampede"''. Dollijas biznesa darbība atdzīvināja šo apgabalu. Viņai piederēja vēl dažādi uzņēmumi. Kādreiz Pārtonei piederēja savs parūku uzņēmums. == Apbalvojumi == Dollija Pārtone ir jebkad visvairāk apbalvotā kantri dziedātāja. Viņa ir ieguvusi 25 ''RIAA'' sertificētus zelta, platīna un multi platīna pagodinājumus. Divdesmit sešas Pārtones rakstītas dziesmas sasniegušas ''Nr 1. Billboard'' kantri čārtā, tas ir rekords. 40 karjeras gados viņai ir četrdesmit viens Top 10 kantri albums un 110 topos bijuši singli. Viņa ir saņēmusi 11 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] un pavisam kopā četrdesmit divas ''Grammy'' nominācijas. Viņa ir ieguvusi trīs Amerikas Mūzikas balvas un saņēmusi astoņpadsmit nominācijas. ''Country Music Association'' Dollijai izsniegusi desmit balvas un balvai bijusi nominēta četrdesmit divas reizes. Viņas kontā ir arī septiņas Kantrimūzikas Akadēmijas balvas un trīsdesmit deviņas nominācijas. Viņa ir viena no piecām māksliniecēm ([[Reba Makintaira]], ''[[Barbara Mandrell]]'', ''[[Šenija Tveina|Shania Twain]]'' un ''[[Loretta Lynn]]''), kuras ieguvušas Kantrimūzikas Akadēmijas augstāko apbalvojumu "''Entertainer of the Year''". Viņa ir apbalvota ar zvaigzni [[Holivudas slavas aleja|Holivudas slavas alejā]] 1984. gadā (''6712 Hollywood Boulevard in Hollywood'') un ar zvaigzni Našvilas ''Star Walk''. Viņai par godu ir izveidota bronzas skulptūra zālienā pie Seviervillas tiesasmājas, Tensijas štatā. Šo statuju viņa ir nosaukusi par vislielāko pagodinājumu, jo tā ir nākusi no cilvēkiem, kurus viņa pazinusi. Viņai par godu 2003. gadā iznāca albums "''Just Because I'm a Woman:Songs of Dolly Parton''". Albumā tika iekļauti Pārtones lielākie hiti, kurus izpildīja citas zvaigznes. Dollija Pārtone 2004. gada 14. aprīlī apbalvota ar "''Living Legend''" medaļu, un 2005. gadā ar ''National Medal of Arts'', augstāko ASV valdības pagodinājumu. 2026. gadā saņēmusi [[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]]. == Labdarība == Viņas rakstīt un lasītprasmes attīstīšanas programma (''Dolly Parton's Imagination Library'') izsūtīja vienu grāmatu mēnesī bērniem kopš viņu dzimšanas, līdz viņi sāk mācības bērnudārzā. Programma tika aizsākta Tenesī, bet vēlāk paplašinājusies trīsdesmit sešos ASV štatos un arī Kanādā. Tādēļ Dollija 2000. gadā saņēma (''Association of American Publishers) AAP'' goda balvu un līdz 2003. gadam vēl dažādus ASV valsts pagodinājumus. Programma izdalīja vairāk nekā 2.5 miljonus grāmatu bērniem par brīvu ik gadu. Viņa ir arī strādājusi, sniedzot koncertus Sarkanajam Krustam un arī HIV/AIDS labdarībai. == Kantri topu līderi<!-- Nr.1 Hiti Kantri čārtos --> == * 1970 - Joshua * 1974 - Jolene * 1974 - I Will Always Love You * 1974 - Please, Don't Stop Loving Me * 1974 - Love Is Like A Butterfly * 1975 - The Bargain Store * 1977 - Here You Come Again * 1978 - It's All Wrong, But It's All Right * 1978 - Heartbreaker * 1979 - I Really Got The Feeling * 1979 - You're The Only One * 1980 - Starting Over Again * 1980 - Old Flames Can't Hold A Candle To You * 1981 - 9 to 5 * 1981 - But You Know I Love You * 1982 - I Will Always Love You * 1983 - Islands In The Stream * 1984 - Tennessee Homesick Blues * 1985 - Real Love * 1986 - Think About Love * 1987 - To Know Him Is To Love Him * 1989 - Why'd Ya' Come In Here Lookin' Like That? * 1989 - Yellow Roses * 1991 - Rockin' Years * 2005 - When I Get Where I'm Going == Diskogrāfija == * 1967 "Hello, I’m Dolly" (Nr.11 COUNTRY) * 1967 "Just Between You And Me" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1968 "Just Because I'm a Woman" (Nr.22 COUNTRY) * 1968 "Just the Two of Us" (''with Porter Wagoner'') Nr.184 U.S. (Nr.11 COUNTRY) * 1969 "In The Good Old Days (When Times Were Bad)" (Nr.15 COUNTRY) * 1969 "Always, Always" (''with Porter Wagoner'') Nr.162 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1969 "My Blue Ridge Mountain Boy" Nr.194 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1970 "As Long as I Love" (Monument) * 1970 "The Fairest of Them All" (Nr.13 COUNTRY) * 1970 "Porter Wayne and Dolly Rebecca" (''with Porter Wagoner'') Nr.137 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1970 "A Real Live Dolly" (''live album'') Nr.154 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1970 "Once More" (''with Porter Wagoner'') Nr.191 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1971 "Two of a Kind" (''with Porter Wagoner'') Nr.142 U.S. (Nr.13 COUNTRY) * 1971 "Golden Streets Of Glory" (Nr.22 COUNTRY) * 1971 "Joshua" Nr.198 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1971 "Coat of Many Colors" (Nr.7 COUNTRY) * 1972 "The Right Combination/Burning The Midnight Oil" (''with Porter Wagoner'') (Nr.6 COUNTRY) * 1972 "Touch Your Woman" (Nr.19 COUNTRY) * 1972 "Together Always" (''with Porter Wagoner'') (Nr.3 COUNTRY) * 1972 "My Favorite Songwriter: Porter Wagoner" (Nr.33 COUNTRY) * 1973 "We Found It" (''with Porter Wagoner'') (Nr.20 COUNTRY) * 1973 "My Tennessee Mountain Home" (Nr.19 COUNTRY) * 1973 "Love and Music" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1973 "Bubbling Over" (Nr.14 COUNTRY) * 1974 "Jolene" (Nr.6 COUNTRY) * 1974 "Porter ‘n‘ Dolly" (''with Porter Wagoner'') (Nr.8 COUNTRY) * 1974 "Love Is Like A Butterfly" (Nr.7 COUNTRY) * 1975 "The Bargain Store" (Nr.9 COUNTRY) * 1975 "In Concert" (''live album with Chet Atkins, Ronnie Milsap, Charley Pride, Jerry Reed and Gary Stewart'') (Nr.19 COUNTRY) * 1975 "Dolly: The Seeker/We Used To" (Nr.14 COUNTRY) * 1975 "Say Forever You‘ll Be Mine" (''with Porter Wagoner'') (Nr.6 COUNTRY) * 1976 "All I Can Do" (Nr.3 COUNTRY) * 1977 "New Harvest - First Gathering" Nr.71 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1977 "Here You Come Again" Nr.20 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1978 "Heartbreaker" Nr.27 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1979 "Great Balls of Fire" Nr.40 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1980 "Dolly, Dolly, Dolly" Nr.71 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1980 "Porter & Dolly" (''with Porter Wagoner'') (Nr.9 COUNTRY) * 1980 "9 to 5 and Odd Jobs" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1982 "Heartbreak Express" Nr.106 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "Best Little Whorehouse in Texas Soundtrack" Nr.63 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "The Winning Hand" (''with Kris Kristofferson, Brenda Lee, and Willie Nelson'') Nr.109 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1983 "Burlap & Satin" Nr.127 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1984 "The Great Pretender" Nr.73 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1984 "Rhinestone (''film soundtrack'')" Nr.135 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1984 "Once Upon a Christmas" (''with Kenny Rogers'') Nr.31 U.S. (Nr.12 COUNTRY) * 1985 "Real Love (Nr.9 COUNTRY) * 1986 "Think About Love" (Nr.54 COUNTRY) * 1987 "Trio" (''with [[Emmylou Harris]] and [[Linda Ronstadt]]'') Nr.6 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1987 "Rainbow" Nr.153 U.S. (Nr.18 COUNTRY) * 1989 "White Limozeen" (Nr.3 COUNTRY) * 1990 "Home for Christmas" (Nr.74 COUNTRY) * 1991 "Eagle When She Flies" Nr.24 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1992 "Straight Talk (''film soundtrack'')" Nr.138 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 1993 "Slow Dancing With the Moon" Nr.16 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1993 "Honky Tonk Angels" (''with Loretta Lynn and Tammy Wynette'') Nr.42 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1994 "Heartsongs: Live From Home" (''live album'') Nr.87 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1995 "Something Special" Nr.54 U.S. (Nr.10 COUNTRY) * 1996 "Treasures" Nr.122 U.S. (Nr.21 COUNTRY) * 1998 "Hungry Again" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 1999 "Trio 2 (album)" (''with [[Emmylou Harris]] and [[Linda Ronstadt]]'') Nr.62 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1999 "The Grass Is Blue" Nr.198 U.S. (Nr.24 COUNTRY) * 2001 "Little Sparrow" Nr.97 U.S., Nr. UK (Nr.12 COUNTRY) * 2002 "Halos & Horns" Nr.58 U.S., Nr.37 UK (Nr.4 COUNTRY) * 2003 "Just Because I'm A Woman: Songs of Dolly Parton" Nr.55 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 2003 "For God And Country" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 2004 "Live and Well" (live album) Nr.161 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 2005 "Those Were The Days" Nr.48 U.S. (Nr.9 COUNTRY) UK POP Nr.35 (Nr.2 UK Country) * 2006 The Acustic Collection: 1999 - 2001 (''"The Grass Is Blue", "Little Sparrow", "Halos & Horns"'', kā arī Remix-Versijas un ''Music-Videos'') * 2007 Singer, Songwriter, Legendary Preformer: Dolly Parton (Promo-Albums - Europas Tūre) * 2007 The Very Best of Dolly Parton * 2007 The Very Best of Dolly Parton Volume 2 * 2008 '''Backwood's Barbie''' * 2011 “Better day” * 2014 "Blue Smoke" Nr.6 U.S. (Nr.2 COUNTRY) UK POP Nr.4 (Nr.2 UK Country) * 2016 "Pure & Simple" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) UK POP Nr.2 (Nr.1 UK Country) * 2017 "I Believe in You" (2017) * 2020 "A Holly Dolly Christmas" * 2022 "Run, Rose, Run" * 2023 "Rockstar" * 2024 "Smoky Mountain DNA: Family, Faith and Fables" (Dollija Pārtone un ģimene) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.dollyon-line.com Dolly Parton On-Line] {{en ikona}} * [http://www.dollymania.net Dollymania.net] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070817070322/http://www.sugarhillrecords.com/bio.asp?idArtist=61 Sugar Hill Records] {{en ikona}} * [http://www.dollywood.com Dollywood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080807235122/http://www.dollywood.com/ |date={{dat|2008|08|07||bez}} }} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Partone, Dollija}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kantrimūziķi]] at1jmburlo6dn8c9m8acqmuu16olbnd 4513181 4513149 2026-08-25T21:38:49Z MC2013 40125 4513181 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dollija Pārtone | Vārds_orig = ''Dolly Parton'' | Attēls = Young-Dolly-Parton.jpg | Img_capt = Dollija Pārtone 1977. gadā | Att_izm = | Fons = solists | Dzimis= {{dat|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Seviervilla}} | Miris={{miršanas datums un vecums|2026|08|25|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Nešvila}} | Gadi = 1954—2026 | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, komponiste, filantrope, rakstniece/dzejniece | Instrumenti = [[Vokāls]], [[ģitāra]], [[bandžo]], [[cītara]], [[klavieres]], [[bungas]] | Žanrs = [[kantrimūzika]], [[blūgrāss]], [[tautas mūzika]], [[popmūzika]] | Izdevējkompānija = [[Goldband]], [[Mercury Records|Mercury]], [[Somerset]], [[Monument]], [[RCA Records|RCA]], [[Warner Records|Warner Bros.]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Rising Tide]], [[Decca Records|Decca]], [[Asylum Records|Asylum]], [[Sugar Hill Records (folk)|Sugar Hill Records]],[[Dolly Records]] |Mlapa = [http://www.dollyon-line.com dollyon-line.com]<br />[http://www.dollypartonmusic.net dollypartonmusic.net] |Dzimums = S |Paraksts = Dolly Parton signature.svg }} '''Dollija Rebeka Pārtone''' (''Dolly Rebecca Parton''; dzimusi {{dat|1946|1|19}}, mirusi {{dat|2026|08|25}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kantrimūzika]]s dziedātāja, dziesmu tekstu autore, komponiste, rakstniece, aktrise un [[filantrope]]. Ir 11 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja un divas reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai "Oskars"]] par dziesmām filmās ''Transamerica'' un ''Nine to Five''. == Ģimenes dzīve == Dollija piedzima Seviervillā, [[Tenesī]] štatā, viņa ir ceturtais jaunākais no divpadsmit bērniem Roberta Lī Pārtona un Eivijas Lī Ovenas ģimenē. 1966. gada 30. maijā, divdesmit gadu vecumā, [[Džordžija|Džordžijā]], Ringoldā, viņa apprecējās ar Karlu Dīnu. Viņi bija precējušies 58 gadus, līdz Dīna nāvei 2025. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīves vienīgais vīrietis – 82 gadu vecumā mūžībā devies Dollijas Pārtones vīrs |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120063856/dzives-vienigais-virietis-82-gadu-vecuma-muziba-devies-dollijas-partones-virs |publisher=Delfi}}</ref> Kopdzīves laikā Dīns izvairījās no publicitātes un reti pavadīja savu sievu uz publiskiem pasākumiem. Pāris kopīgi uzaudzināja dažus no Dollijas jaunākajiem brāļiem un māsām. Dīnam un Dollijai nebija kopīgu bērnu. Dollija ir dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] krustmāte. == Mūzika == Pārtone uzstājās jau kopš mazotnes. Viņa uzstājās vietējās Tenesī radiostacijās un televīzijas programmās. Dollijas pirmā veiksme muzikālajā karjerā bija dziesmu rakstīšana Henkam Viljamsam jaunākajam (''Hank Williams Jr.'') un Skīteram Deivisam (''Skeeter Davis''). Kad ar popdziesmām vairs īsti neveicās, Dollija sāka dziedāt [[kantrimūzika|kantrimūziku]]. Pirmā dziesma "''Put it Off until Tomorrow''", ierakstīta kopā ar Bilu Filipsu (''Bill Phillips''), iekļuva 6. vietā kantri topā 1966. gadā. Viņas pirmais kantri singls "''Dumb Blonde''" sasniedza 24. vietu, tam sekoja "''Something Fishy''", kas sasniedza 17. vietu. 1967. gadā iznāca viņas pirmais albums "''Hello, I'm Dolly''". 1967. gadā Pārtoni aicināja pievienoties kantrimūzikas TV programmai, kuru vadīja Porters Vagoners (''Porter Wagoner''). Viņu duets izpelnījās tūlītēju veiksmi un viņu pirmais singls "''The Last Thing on My Mind''" sasniedza vispopulārāko dziesmu Top 10 un bija viens no daudziem slavenajiem hītiem turpmākajos gados. Kopā ar Porteru viņa dziedāja duetā apmēram septiņus gadus, tad pameta duetu, lai kļūtu par solo mākslinieci. 1974. gadā viņas dziesma "''I Will Always Love You''" (kuru viņa sarakstīja, kad pameta ''Wagoner'' duetu) nokļuva 1. vietā kantrimūzikas čārtos. Tai pašā laikā [[Elvis Presley|Elviss Preslijs]] ieminējās, ka viņš vēlētos iedziedāt šo dziesmu. Pārtone bija ieinteresēta, līdz kamēr Preslija menedžeris, pulkvedis Toms Parkers, pateica, ka ierakstīšanas gadījumā viņai būtu jāatsakās no puses publicēšanas tiesību. Dollija atteicās, un tas ir atzīstams lēmums, kas viņai palīdzējis saņemt vairākus miljonus dolāru autora honorāra par šīs dziesmas izmantošanu līdz šim brīdim. Šis un vēl citi lēmumi ir iemesls, kāpēc šovbiznesā viņu dēvē par "Dzelzs Taurenīti". Par dziesmas "''I Will Always Love You''" jaunāko kaverversiju, ko izpildīja [[Whitney Houston|Vitnija Hjūstone]], Dollija saņēma vairāk kā sešus miljonus dolāru. 1987. gadā, līdzās ''Emmylou Harris'' un ''Linda Ronstadt'', viņa izdeva albumu "''Trio''". Tas atdzīvināja līdz šim ātrumu zaudējušo mūzikas karjeru, un albums pavadīja piecas nedēļas kā Nr 1. ''Billboards'' Kantri albumu čārtā. Dollija ierakstīja arī vairākus ''Bluegrass'' albumus - "''The Grass is Blue''" (1999. gads) un "''Little Sparrow''" (2001. gads). Abi albumi ieguva Grammy apbalvojumus. Pārtones studijas albums "''Backwoods Barbie''" tika izdots 2008. gada 26. februārī un sasniedza otro vietu kantrimūzikas čārtos. Albums debitēja Nr. 17 visu žanru ''Billboard 200'' albumu topā un tas bija augstākais rezultāts viņas karjeras laikā. Pirmais hits no albuma "''Backwoods Barbie''" klajā nāca 2007. gada 24. septembrī. Tā nosaukums ir "''Better get to Livin''" un Dollija šo dziesmu pirmoreiz izpildīja nacionālajā TV programmā dažas dienas vēlāk. === Koncerturnejas === Pārtone ceļoja no 1960. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam. Uz skatuves viņa atgriezās 2002. gada vidu un noslēdza ''Backwoods Barbie'' koncertturneju, ar kuru māksliniece apceļoja arī daudzas Eiropas valstis. ==== ''Dollywood Foundation'' koncerti ==== No 1990. gada līdz 2001. gadam koncertuzstāšanās notika vienu nedēļas nogali ''[[Dollywood]]'' tēmu parkā, atbalstot Pārtones ''Dollywood Foundation''. Ziemassvētku un citu svētku laikā katru gadu notiek tematiski koncerti. ==== ''Halos & Horns'' koncerttūre ==== Pēc desmitgades ilgas atturēšanās no ceļošanas, 2002. gadā Pārtone izlēma doties ceļā ar "''Halos & Horns''", 18-pilsētu, sirsnīgu klubu tūr.i lai atbalstītu tāda paša nosaukuma CD. Turneja bija pilnībā izpārdota visās pilsētās. ==== ''Hello I'm Dolly'' koncerttūre ==== 2004. gadā viņa atgriezās vidus izmēra stadionos 36 pilsētās gan ASV, gan Kanādā ar "''Hello I'm Dolly''" koncertturneju, kas bija sīkāk izstrādāta un spožāka kā tūre divus gadus iepriekš. Ar gandrīz 140,000 pārdotām biļetēm "''Hello I'm Dolly''" tūre bija desmitā lielākā kantri mūzikas mākslinieka koncertturneja 2004. gadā un nesa gandrīz sešu miljonu dolāru peļņu. ==== ''The Vintage'' koncerttūre ==== 2005. gada otrajā pusē Pārtone noslēdza 40-pilsētu koncertturneju, ar "''The Vintage''" koncerttūri atbalstot jauno albumu "''Those Were The Days''". ==== ''European Tour'' ==== 2006. gada beigās mūziķe ieplānoja mini koncertus cauri ASV un Kanādai kā iesildīšanos Eiropas koncertturnejai 2007. gada martā. Šī bija viņas pirmā pasaules koncertturneja daudzu gadu laikā. No 6. marta līdz 3. aprīlim Pārtone viesojās 17 pilsētās. ''European Tour'' ietvaros visās Eiropas pilsētās biļetes uz koncertiem tika pilnībā izpārdotas un tūre saņēma daudz pozitīvu atsauksmju. ==== ''Backwoods Barbie'' koncerttūre ==== Tūres sākums tika saskaņots ar tāda paša nosaukuma albuma iznākšanu februāra beigās, bet muguras problēmu dēļ visi tūres datumi tika atcelti. Koncerttūre sākās martā ar 13 koncertiem ASV, kam sekoja 17 Eiropā. Pārtone atgriezās ASV, Sandjego pilsētā 2008. gada 1. augustā. ''Greek Theatre'' 3. augustā viņa tika sagaidīta ar skaļām ovācijām un kājās stāvošu publiku. Līdz 1. novembrim viņa viesojās ASV abos — gan dienvidu, gan ziemeļu krastos. == Izskats == 154 centimetrus garā Dollija Pārtone ir labi zināma ar visai lielo krūšu apvidu un augumu izceļošiem kostīmiem. 2003. gada sarunu šova [[Oprah|"''Oprah''"]] laikā raidījuma vadītāja jautāja, kādas plastiskās operācijas Pārtonei ir jebkad bijušas. Viņa jokojot atteica :"Ja man būs vēl viena plastiskā sejas operācija, man būs bārda!". == Nāve == Pārtone nomira [[Nešvila|Nešvilā]] 2026. gada 25. augustā 80 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies kantrimūzikas leģenda Dollija Pārtone |url= https://sejas.tvnet.lv/8534090/muziba-devusies-kantrimuzikas-legenda-dollija-partone|publisher=tvnet.lv|access-date=2026.08.25}}</ref> Nāves cēlonis netika minēts. == Aktrises karjera == Septiņdesmito gadu vidū Dollija vēlējās paplašināt savu auditoriju. Televīzijā parādījās daudzveidīgs šovs ''Dolly!''. Lai gan šovam bija labi reitingi, tas ilga tikai vienu sezonu. 1980. gadā Pārtone kopā ar [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]] un [[Lilija Tomlina|Lilliju Tomlinu]] piedalījās muzikālā filmā ''[[9 to 5]]''. Dollija par šo lomu saņēma atzinīgu novērtējumu, saņemot [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kā labākā aktrise un labākā jaunā zvaigzne. Filmas tituldziesma, kuru tāpat kā filmu sauc ''9 to 5'', saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] un Zelta globusa balvas nomināciju kā labākā oriģinālā dziesma, tā ieguva divas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. Dziesma sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100'' un bija 78. vietā [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] sastādītajā "100 gadi,100 dziesmas". Pārtone piedalījusies dažādās kinofilmās, animācijas filmās un ar mūziku nesaistītos TV šovos. === Filmogrāfija === {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes |- |1980 |''[[9 to 5]]'' |Doralī Rodesa |nominācija — [[Zelta globusa balva]] |- |1982 |''[[The Best Little Whorehouse in Texas]]'' |Mona Stedžlija |nominācija — Zelta globusa balva |- |1984 |''[[Rhinestone]]'' |Džeika | |- |1989 |"[[Dzelzs magnolijas]]" |Truvija Džonsa | |- |1992 |''[[Straight Talk]]'' |Širlija Kinjona | |- |1993 |"[[Beverlihilsas lauķi]]" (''The Beverley Hillbillies'') |epizodiskā loma | |- |2002 |''[[Frank McKlusky, C.I.]]'' |Edīte Maklaskija | |- |2005 |"[[Miss Slepenā aģente: bruņota un apburoša]]" (''Miss Congeniality 2: Armed and Fabulous'') |epizodiska loma | |- |2009 |''[[Hanna Montana (filma)|Hanna Montana]]'' |[[Mailija Stjuarta|Mailijas Stjuartas]] tante Dollija | |} == Uzņēmējdarbība == Pārtone dzimtajā Austrumtenesī nodarbojās ar plašu uzņēmējdarbību — ''Pigeon Forde'', atrakciju parku ''Dollywood'' un pusdienu šovu ''"Dolly Parton's Dixie Stampede"''. Dollijas biznesa darbība atdzīvināja šo apgabalu. Viņai piederēja vēl dažādi uzņēmumi. Kādreiz Pārtonei piederēja savs parūku uzņēmums. == Apbalvojumi == Dollija Pārtone ir jebkad visvairāk apbalvotā kantri dziedātāja. Viņa ir ieguvusi 25 ''RIAA'' sertificētus zelta, platīna un multi platīna pagodinājumus. Divdesmit sešas Pārtones rakstītas dziesmas sasniegušas ''Nr 1. Billboard'' kantri čārtā, tas ir rekords. 40 karjeras gados viņai ir četrdesmit viens Top 10 kantri albums un 110 topos bijuši singli. Viņa ir saņēmusi 11 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] un pavisam kopā četrdesmit divas ''Grammy'' nominācijas. Viņa ir ieguvusi trīs Amerikas Mūzikas balvas un saņēmusi astoņpadsmit nominācijas. ''Country Music Association'' Dollijai izsniegusi desmit balvas un balvai bijusi nominēta četrdesmit divas reizes. Viņas kontā ir arī septiņas Kantrimūzikas Akadēmijas balvas un trīsdesmit deviņas nominācijas. Viņa ir viena no piecām māksliniecēm ([[Reba Makintaira]], ''[[Barbara Mandrell]]'', ''[[Šenija Tveina|Shania Twain]]'' un ''[[Loretta Lynn]]''), kuras ieguvušas Kantrimūzikas Akadēmijas augstāko apbalvojumu "''Entertainer of the Year''". Viņa ir apbalvota ar zvaigzni [[Holivudas slavas aleja|Holivudas slavas alejā]] 1984. gadā (''6712 Hollywood Boulevard in Hollywood'') un ar zvaigzni Našvilas ''Star Walk''. Viņai par godu ir izveidota bronzas skulptūra zālienā pie Seviervillas tiesasmājas, Tensijas štatā. Šo statuju viņa ir nosaukusi par vislielāko pagodinājumu, jo tā ir nākusi no cilvēkiem, kurus viņa pazinusi. Viņai par godu 2003. gadā iznāca albums "''Just Because I'm a Woman:Songs of Dolly Parton''". Albumā tika iekļauti Pārtones lielākie hiti, kurus izpildīja citas zvaigznes. Dollija Pārtone 2004. gada 14. aprīlī apbalvota ar "''Living Legend''" medaļu, un 2005. gadā ar ''National Medal of Arts'', augstāko ASV valdības pagodinājumu. 2026. gadā saņēmusi [[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]]. == Labdarība == Viņas rakstīt un lasītprasmes attīstīšanas programma (''Dolly Parton's Imagination Library'') izsūtīja vienu grāmatu mēnesī bērniem kopš viņu dzimšanas, līdz viņi sāk mācības bērnudārzā. Programma tika aizsākta Tenesī, bet vēlāk paplašinājusies trīsdesmit sešos ASV štatos un arī Kanādā. Tādēļ Dollija 2000. gadā saņēma (''Association of American Publishers) AAP'' goda balvu un līdz 2003. gadam vēl dažādus ASV valsts pagodinājumus. Programma izdalīja vairāk nekā 2.5 miljonus grāmatu bērniem par brīvu ik gadu. Viņa ir arī strādājusi, sniedzot koncertus Sarkanajam Krustam un arī HIV/AIDS labdarībai. == Kantri topu līderi<!-- Nr.1 Hiti Kantri čārtos --> == [[Attēls:Dolly Parton in Nashville 2.jpg|thumb|200px|Dollija Pārtone Nešvilā 2025. gadā]] * 1970 - Joshua * 1974 - Jolene * 1974 - I Will Always Love You * 1974 - Please, Don't Stop Loving Me * 1974 - Love Is Like A Butterfly * 1975 - The Bargain Store * 1977 - Here You Come Again * 1978 - It's All Wrong, But It's All Right * 1978 - Heartbreaker * 1979 - I Really Got The Feeling * 1979 - You're The Only One * 1980 - Starting Over Again * 1980 - Old Flames Can't Hold A Candle To You * 1981 - 9 to 5 * 1981 - But You Know I Love You * 1982 - I Will Always Love You * 1983 - Islands In The Stream * 1984 - Tennessee Homesick Blues * 1985 - Real Love * 1986 - Think About Love * 1987 - To Know Him Is To Love Him * 1989 - Why'd Ya' Come In Here Lookin' Like That? * 1989 - Yellow Roses * 1991 - Rockin' Years * 2005 - When I Get Where I'm Going == Diskogrāfija == {{div col}} * 1967 "Hello, I’m Dolly" (Nr.11 COUNTRY) * 1967 "Just Between You And Me" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.8 COUNTRY) * 1968 "Just Because I'm a Woman" (Nr.22 COUNTRY) * 1968 "Just the Two of Us" (ar Porteru Vagoneru) Nr.184 U.S. (Nr.11 COUNTRY) * 1969 "In The Good Old Days (When Times Were Bad)" (Nr.15 COUNTRY) * 1969 "Always, Always" (ar Porteru Vagoneru) Nr.162 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1969 "My Blue Ridge Mountain Boy" Nr.194 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1970 "As Long as I Love" (Monument) * 1970 "The Fairest of Them All" (Nr.13 COUNTRY) * 1970 "Porter Wayne and Dolly Rebecca" (ar Porteru Vagoneru) Nr.137 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1970 "A Real Live Dolly" (''live album'') Nr.154 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1970 "Once More" (ar Porteru Vagoneru) Nr.191 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1971 "Two of a Kind" (ar Porteru Vagoneru) Nr.142 U.S. (Nr.13 COUNTRY) * 1971 "Golden Streets Of Glory" (Nr.22 COUNTRY) * 1971 "Joshua" Nr.198 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1971 "Coat of Many Colors" (Nr.7 COUNTRY) * 1972 "The Right Combination/Burning The Midnight Oil" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.6 COUNTRY) * 1972 "Touch Your Woman" (Nr.19 COUNTRY) * 1972 "Together Always" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.3 COUNTRY) * 1972 "My Favorite Songwriter: Porter Wagoner" (Nr.33 COUNTRY) * 1973 "We Found It" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.20 COUNTRY) * 1973 "My Tennessee Mountain Home" (Nr.19 COUNTRY) * 1973 "Love and Music" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.8 COUNTRY) * 1973 "Bubbling Over" (Nr.14 COUNTRY) * 1974 "Jolene" (Nr.6 COUNTRY) * 1974 "Porter ‘n‘ Dolly" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.8 COUNTRY) * 1974 "Love Is Like A Butterfly" (Nr.7 COUNTRY) * 1975 "The Bargain Store" (Nr.9 COUNTRY) * 1975 "In Concert" (''live album with Chet Atkins, Ronnie Milsap, Charley Pride, Jerry Reed and Gary Stewart'') (Nr.19 COUNTRY) * 1975 "Dolly: The Seeker/We Used To" (Nr.14 COUNTRY) * 1975 "Say Forever You‘ll Be Mine" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.6 COUNTRY) * 1976 "All I Can Do" (Nr.3 COUNTRY) * 1977 "New Harvest - First Gathering" Nr.71 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1977 "Here You Come Again" Nr.20 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1978 "Heartbreaker" Nr.27 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1979 "Great Balls of Fire" Nr.40 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1980 "Dolly, Dolly, Dolly" Nr.71 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1980 "Porter & Dolly" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.9 COUNTRY) * 1980 "9 to 5 and Odd Jobs" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1982 "Heartbreak Express" Nr.106 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "Best Little Whorehouse in Texas Soundtrack" Nr.63 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "The Winning Hand" (''with Kris Kristofferson, Brenda Lee, and Willie Nelson'') Nr.109 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1983 "Burlap & Satin" Nr.127 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1984 "The Great Pretender" Nr.73 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1984 "Rhinestone (''film soundtrack'')" Nr.135 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1984 "Once Upon a Christmas" (ar Keniju Rodžersu) Nr.31 U.S. (Nr.12 COUNTRY) * 1985 "Real Love (Nr.9 COUNTRY) * 1986 "Think About Love" (Nr.54 COUNTRY) * 1987 "Trio" (ar Emīliju Herisu un Lindu Ronstadtu) Nr.6 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1987 "Rainbow" Nr.153 U.S. (Nr.18 COUNTRY) * 1989 "White Limozeen" (Nr.3 COUNTRY) * 1990 "Home for Christmas" (Nr.74 COUNTRY) * 1991 "Eagle When She Flies" Nr.24 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1992 "Straight Talk (''film soundtrack'')" Nr.138 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 1993 "Slow Dancing With the Moon" Nr.16 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1993 "Honky Tonk Angels" (ar Loretu Linnu un Temiju Vainetu) Nr.42 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1994 "Heartsongs: Live From Home" (''live album'') Nr.87 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1995 "Something Special" Nr.54 U.S. (Nr.10 COUNTRY) * 1996 "Treasures" Nr.122 U.S. (Nr.21 COUNTRY) * 1998 "Hungry Again" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 1999 "Trio 2 (album)" (ar Emīliju Herisu un Lindu Ronstadtu) Nr.62 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1999 "The Grass Is Blue" Nr.198 U.S. (Nr.24 COUNTRY) * 2001 "Little Sparrow" Nr.97 U.S., Nr. UK (Nr.12 COUNTRY) * 2002 "Halos & Horns" Nr.58 U.S., Nr.37 UK (Nr.4 COUNTRY) * 2003 "Just Because I'm A Woman: Songs of Dolly Parton" Nr.55 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 2003 "For God And Country" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 2004 "Live and Well" (live album) Nr.161 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 2005 "Those Were The Days" Nr.48 U.S. (Nr.9 COUNTRY) UK POP Nr.35 (Nr.2 UK Country) * 2006 The Acustic Collection: 1999 - 2001 (''"The Grass Is Blue", "Little Sparrow", "Halos & Horns"'', kā arī Remix-Versijas un ''Music-Videos'') * 2007 Singer, Songwriter, Legendary Preformer: Dolly Parton (Promo-Albums - Europas Tūre) * 2007 The Very Best of Dolly Parton * 2007 The Very Best of Dolly Parton Volume 2 * 2008 '''Backwood's Barbie''' * 2011 “Better day” * 2014 "Blue Smoke" Nr.6 U.S. (Nr.2 COUNTRY) UK POP Nr.4 (Nr.2 UK Country) * 2016 "Pure & Simple" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) UK POP Nr.2 (Nr.1 UK Country) * 2017 "I Believe in You" (2017) * 2020 "A Holly Dolly Christmas" * 2022 "Run, Rose, Run" * 2023 "Rockstar" * 2024 "Smoky Mountain DNA: Family, Faith and Fables" (Dollija Pārtone un ģimene) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.dollyon-line.com Dolly Parton On-Line] {{en ikona}} * [http://www.dollymania.net Dollymania.net] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070817070322/http://www.sugarhillrecords.com/bio.asp?idArtist=61 Sugar Hill Records] {{en ikona}} * [http://www.dollywood.com Dollywood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080807235122/http://www.dollywood.com/ |date={{dat|2008|08|07||bez}} }} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Partone, Dollija}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kantrimūziķi]] 4lb0eqqo5miwrsg9pc9dwr9wqce8jr9 4513182 4513181 2026-08-25T21:46:13Z MC2013 40125 4513182 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Dollija Pārtone | Vārds_orig = ''Dolly Parton'' | Attēls = Young-Dolly-Parton.jpg | Apraksts = Dollija Pārtone 1977. gadā | Att_izm = 220px | Fons = solists | Dzimis= {{dat|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Seviervilla}} | Miris={{miršanas datums un vecums|2026|08|25|1946|1|19}}<br />{{vieta|ASV|Tenesī|Nešvila}} | Gadi = 1954—2026 | Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, komponiste, filantrope, rakstniece/dzejniece | Instrumenti = [[Vokāls]], [[ģitāra]], [[bandžo]], [[cītara]], [[klavieres]], [[bungas]] | Žanrs = [[kantrimūzika]], [[blūgrāss]], [[tautas mūzika]], [[popmūzika]] | Izdevējkompānija = [[Goldband]], [[Mercury Records|Mercury]], [[Somerset]], [[Monument]], [[RCA Records|RCA]], [[Warner Records|Warner Bros.]], [[Columbia Records|Columbia]], [[Rising Tide]], [[Decca Records|Decca]], [[Asylum Records|Asylum]], [[Sugar Hill Records (folk)|Sugar Hill Records]],[[Dolly Records]] |Mlapa = [http://www.dollyon-line.com dollyon-line.com]<br />[http://www.dollypartonmusic.net dollypartonmusic.net] |Dzimums = S |Paraksts = Dolly Parton signature.svg }} '''Dollija Rebeka Pārtone''' (''Dolly Rebecca Parton''; dzimusi {{dat|1946|1|19}}, mirusi {{dat|2026|08|25}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[kantrimūzika]]s dziedātāja, dziesmu tekstu autore, komponiste, rakstniece, aktrise un [[filantrope]]. Ir 11 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] ieguvēja un divas reizes nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai "Oskars"]] par dziesmām filmās ''Transamerica'' un ''Nine to Five''. == Ģimenes dzīve == Dollija piedzima Seviervillā, [[Tenesī]] štatā, viņa ir ceturtais jaunākais no divpadsmit bērniem Roberta Lī Pārtona un Eivijas Lī Ovenas ģimenē. 1966. gada 30. maijā, divdesmit gadu vecumā, [[Džordžija|Džordžijā]], Ringoldā, viņa apprecējās ar Karlu Dīnu. Viņi bija precējušies 58 gadus, līdz Dīna nāvei 2025. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīves vienīgais vīrietis – 82 gadu vecumā mūžībā devies Dollijas Pārtones vīrs |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/120063856/dzives-vienigais-virietis-82-gadu-vecuma-muziba-devies-dollijas-partones-virs |publisher=Delfi}}</ref> Kopdzīves laikā Dīns izvairījās no publicitātes un reti pavadīja savu sievu uz publiskiem pasākumiem. Pāris kopīgi uzaudzināja dažus no Dollijas jaunākajiem brāļiem un māsām. Dīnam un Dollijai nebija kopīgu bērnu. Dollija ir dziedātājas [[Mailija Sairusa|Mailijas Sairusas]] krustmāte. == Mūzika == Pārtone uzstājās jau kopš mazotnes. Viņa uzstājās vietējās Tenesī radiostacijās un televīzijas programmās. Dollijas pirmā veiksme muzikālajā karjerā bija dziesmu rakstīšana Henkam Viljamsam jaunākajam (''Hank Williams Jr.'') un Skīteram Deivisam (''Skeeter Davis''). Kad ar popdziesmām vairs īsti neveicās, Dollija sāka dziedāt [[kantrimūzika|kantrimūziku]]. Pirmā dziesma "''Put it Off until Tomorrow''", ierakstīta kopā ar Bilu Filipsu (''Bill Phillips''), iekļuva 6. vietā kantri topā 1966. gadā. Viņas pirmais kantri singls "''Dumb Blonde''" sasniedza 24. vietu, tam sekoja "''Something Fishy''", kas sasniedza 17. vietu. 1967. gadā iznāca viņas pirmais albums "''Hello, I'm Dolly''". 1967. gadā Pārtoni aicināja pievienoties kantrimūzikas TV programmai, kuru vadīja Porters Vagoners (''Porter Wagoner''). Viņu duets izpelnījās tūlītēju veiksmi un viņu pirmais singls "''The Last Thing on My Mind''" sasniedza vispopulārāko dziesmu Top 10 un bija viens no daudziem slavenajiem hītiem turpmākajos gados. Kopā ar Porteru viņa dziedāja duetā apmēram septiņus gadus, tad pameta duetu, lai kļūtu par solo mākslinieci. 1974. gadā viņas dziesma "''I Will Always Love You''" (kuru viņa sarakstīja, kad pameta ''Wagoner'' duetu) nokļuva 1. vietā kantrimūzikas čārtos. Tai pašā laikā [[Elvis Presley|Elviss Preslijs]] ieminējās, ka viņš vēlētos iedziedāt šo dziesmu. Pārtone bija ieinteresēta, līdz kamēr Preslija menedžeris, pulkvedis Toms Parkers, pateica, ka ierakstīšanas gadījumā viņai būtu jāatsakās no puses publicēšanas tiesību. Dollija atteicās, un tas ir atzīstams lēmums, kas viņai palīdzējis saņemt vairākus miljonus dolāru autora honorāra par šīs dziesmas izmantošanu līdz šim brīdim. Šis un vēl citi lēmumi ir iemesls, kāpēc šovbiznesā viņu dēvē par "Dzelzs Taurenīti". Par dziesmas "''I Will Always Love You''" jaunāko kaverversiju, ko izpildīja [[Whitney Houston|Vitnija Hjūstone]], Dollija saņēma vairāk kā sešus miljonus dolāru. 1987. gadā, līdzās ''Emmylou Harris'' un ''Linda Ronstadt'', viņa izdeva albumu "''Trio''". Tas atdzīvināja līdz šim ātrumu zaudējušo mūzikas karjeru, un albums pavadīja piecas nedēļas kā Nr 1. ''Billboards'' Kantri albumu čārtā. Dollija ierakstīja arī vairākus ''Bluegrass'' albumus - "''The Grass is Blue''" (1999. gads) un "''Little Sparrow''" (2001. gads). Abi albumi ieguva Grammy apbalvojumus. Pārtones studijas albums "''Backwoods Barbie''" tika izdots 2008. gada 26. februārī un sasniedza otro vietu kantrimūzikas čārtos. Albums debitēja Nr. 17 visu žanru ''Billboard 200'' albumu topā un tas bija augstākais rezultāts viņas karjeras laikā. Pirmais hits no albuma "''Backwoods Barbie''" klajā nāca 2007. gada 24. septembrī. Tā nosaukums ir "''Better get to Livin''" un Dollija šo dziesmu pirmoreiz izpildīja nacionālajā TV programmā dažas dienas vēlāk. === Koncerturnejas === Pārtone ceļoja no 1960. gadu beigām līdz 1990. gadu sākumam. Uz skatuves viņa atgriezās 2002. gada vidu un noslēdza ''Backwoods Barbie'' koncertturneju, ar kuru māksliniece apceļoja arī daudzas Eiropas valstis. ==== ''Dollywood Foundation'' koncerti ==== No 1990. gada līdz 2001. gadam koncertuzstāšanās notika vienu nedēļas nogali ''[[Dollywood]]'' tēmu parkā, atbalstot Pārtones ''Dollywood Foundation''. Ziemassvētku un citu svētku laikā katru gadu notiek tematiski koncerti. ==== ''Halos & Horns'' koncerttūre ==== Pēc desmitgades ilgas atturēšanās no ceļošanas, 2002. gadā Pārtone izlēma doties ceļā ar "''Halos & Horns''", 18-pilsētu, sirsnīgu klubu tūr.i lai atbalstītu tāda paša nosaukuma CD. Turneja bija pilnībā izpārdota visās pilsētās. ==== ''Hello I'm Dolly'' koncerttūre ==== 2004. gadā viņa atgriezās vidus izmēra stadionos 36 pilsētās gan ASV, gan Kanādā ar "''Hello I'm Dolly''" koncertturneju, kas bija sīkāk izstrādāta un spožāka kā tūre divus gadus iepriekš. Ar gandrīz 140,000 pārdotām biļetēm "''Hello I'm Dolly''" tūre bija desmitā lielākā kantri mūzikas mākslinieka koncertturneja 2004. gadā un nesa gandrīz sešu miljonu dolāru peļņu. ==== ''The Vintage'' koncerttūre ==== 2005. gada otrajā pusē Pārtone noslēdza 40-pilsētu koncertturneju, ar "''The Vintage''" koncerttūri atbalstot jauno albumu "''Those Were The Days''". ==== ''European Tour'' ==== 2006. gada beigās mūziķe ieplānoja mini koncertus cauri ASV un Kanādai kā iesildīšanos Eiropas koncertturnejai 2007. gada martā. Šī bija viņas pirmā pasaules koncertturneja daudzu gadu laikā. No 6. marta līdz 3. aprīlim Pārtone viesojās 17 pilsētās. ''European Tour'' ietvaros visās Eiropas pilsētās biļetes uz koncertiem tika pilnībā izpārdotas un tūre saņēma daudz pozitīvu atsauksmju. ==== ''Backwoods Barbie'' koncerttūre ==== Tūres sākums tika saskaņots ar tāda paša nosaukuma albuma iznākšanu februāra beigās, bet muguras problēmu dēļ visi tūres datumi tika atcelti. Koncerttūre sākās martā ar 13 koncertiem ASV, kam sekoja 17 Eiropā. Pārtone atgriezās ASV, Sandjego pilsētā 2008. gada 1. augustā. ''Greek Theatre'' 3. augustā viņa tika sagaidīta ar skaļām ovācijām un kājās stāvošu publiku. Līdz 1. novembrim viņa viesojās ASV abos — gan dienvidu, gan ziemeļu krastos. == Izskats == 154 centimetrus garā Dollija Pārtone ir labi zināma ar visai lielo krūšu apvidu un augumu izceļošiem kostīmiem. 2003. gada sarunu šova [[Oprah|"''Oprah''"]] laikā raidījuma vadītāja jautāja, kādas plastiskās operācijas Pārtonei ir jebkad bijušas. Viņa jokojot atteica :"Ja man būs vēl viena plastiskā sejas operācija, man būs bārda!". == Nāve == Pārtone nomira [[Nešvila|Nešvilā]] 2026. gada 25. augustā 80 gadu vecumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devusies kantrimūzikas leģenda Dollija Pārtone |url= https://sejas.tvnet.lv/8534090/muziba-devusies-kantrimuzikas-legenda-dollija-partone|publisher=tvnet.lv|access-date=2026.08.25}}</ref> Nāves cēlonis netika minēts. == Aktrises karjera == Septiņdesmito gadu vidū Dollija vēlējās paplašināt savu auditoriju. Televīzijā parādījās daudzveidīgs šovs ''Dolly!''. Lai gan šovam bija labi reitingi, tas ilga tikai vienu sezonu. 1980. gadā Pārtone kopā ar [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]] un [[Lilija Tomlina|Lilliju Tomlinu]] piedalījās muzikālā filmā ''[[9 to 5]]''. Dollija par šo lomu saņēma atzinīgu novērtējumu, saņemot [[Zelta globusa balva]]s nomināciju kā labākā aktrise un labākā jaunā zvaigzne. Filmas tituldziesma, kuru tāpat kā filmu sauc ''9 to 5'', saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] un Zelta globusa balvas nomināciju kā labākā oriģinālā dziesma, tā ieguva divas [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]]. Dziesma sasniedza pirmo vietu ''Billboard Hot 100'' un bija 78. vietā [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] sastādītajā "100 gadi,100 dziesmas". Pārtone piedalījusies dažādās kinofilmās, animācijas filmās un ar mūziku nesaistītos TV šovos. === Filmogrāfija === {| class="wikitable sortable" |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Nosaukums ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes |- |1980 |''[[9 to 5]]'' |Doralī Rodesa |nominācija — [[Zelta globusa balva]] |- |1982 |''[[The Best Little Whorehouse in Texas]]'' |Mona Stedžlija |nominācija — Zelta globusa balva |- |1984 |''[[Rhinestone]]'' |Džeika | |- |1989 |"[[Dzelzs magnolijas]]" |Truvija Džonsa | |- |1992 |''[[Straight Talk]]'' |Širlija Kinjona | |- |1993 |"[[Beverlihilsas lauķi]]" (''The Beverley Hillbillies'') |epizodiskā loma | |- |2002 |''[[Frank McKlusky, C.I.]]'' |Edīte Maklaskija | |- |2005 |"[[Miss Slepenā aģente: bruņota un apburoša]]" (''Miss Congeniality 2: Armed and Fabulous'') |epizodiska loma | |- |2009 |''[[Hanna Montana (filma)|Hanna Montana]]'' |[[Mailija Stjuarta|Mailijas Stjuartas]] tante Dollija | |} == Uzņēmējdarbība == Pārtone dzimtajā Austrumtenesī nodarbojās ar plašu uzņēmējdarbību — ''Pigeon Forde'', atrakciju parku ''Dollywood'' un pusdienu šovu ''"Dolly Parton's Dixie Stampede"''. Dollijas biznesa darbība atdzīvināja šo apgabalu. Viņai piederēja vēl dažādi uzņēmumi. Kādreiz Pārtonei piederēja savs parūku uzņēmums. == Apbalvojumi == Dollija Pārtone ir jebkad visvairāk apbalvotā kantri dziedātāja. Viņa ir ieguvusi 25 ''RIAA'' sertificētus zelta, platīna un multi platīna pagodinājumus. Divdesmit sešas Pārtones rakstītas dziesmas sasniegušas ''Nr 1. Billboard'' kantri čārtā, tas ir rekords. 40 karjeras gados viņai ir četrdesmit viens Top 10 kantri albums un 110 topos bijuši singli. Viņa ir saņēmusi 11 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] un pavisam kopā četrdesmit divas ''Grammy'' nominācijas. Viņa ir ieguvusi trīs Amerikas Mūzikas balvas un saņēmusi astoņpadsmit nominācijas. ''Country Music Association'' Dollijai izsniegusi desmit balvas un balvai bijusi nominēta četrdesmit divas reizes. Viņas kontā ir arī septiņas Kantrimūzikas Akadēmijas balvas un trīsdesmit deviņas nominācijas. Viņa ir viena no piecām māksliniecēm ([[Reba Makintaira]], ''[[Barbara Mandrell]]'', ''[[Šenija Tveina|Shania Twain]]'' un ''[[Loretta Lynn]]''), kuras ieguvušas Kantrimūzikas Akadēmijas augstāko apbalvojumu "''Entertainer of the Year''". Viņa ir apbalvota ar zvaigzni [[Holivudas slavas aleja|Holivudas slavas alejā]] 1984. gadā (''6712 Hollywood Boulevard in Hollywood'') un ar zvaigzni Našvilas ''Star Walk''. Viņai par godu ir izveidota bronzas skulptūra zālienā pie Seviervillas tiesasmājas, Tensijas štatā. Šo statuju viņa ir nosaukusi par vislielāko pagodinājumu, jo tā ir nākusi no cilvēkiem, kurus viņa pazinusi. Viņai par godu 2003. gadā iznāca albums "''Just Because I'm a Woman:Songs of Dolly Parton''". Albumā tika iekļauti Pārtones lielākie hiti, kurus izpildīja citas zvaigznes. Dollija Pārtone 2004. gada 14. aprīlī apbalvota ar "''Living Legend''" medaļu, un 2005. gadā ar ''National Medal of Arts'', augstāko ASV valdības pagodinājumu. 2026. gadā saņēmusi [[Džīna Heršolta humanitārā balva|Džīna Heršolta humanitāro balvu]]. == Labdarība == Viņas rakstīt un lasītprasmes attīstīšanas programma (''Dolly Parton's Imagination Library'') izsūtīja vienu grāmatu mēnesī bērniem kopš viņu dzimšanas, līdz viņi sāk mācības bērnudārzā. Programma tika aizsākta Tenesī, bet vēlāk paplašinājusies trīsdesmit sešos ASV štatos un arī Kanādā. Tādēļ Dollija 2000. gadā saņēma (''Association of American Publishers) AAP'' goda balvu un līdz 2003. gadam vēl dažādus ASV valsts pagodinājumus. Programma izdalīja vairāk nekā 2.5 miljonus grāmatu bērniem par brīvu ik gadu. Viņa ir arī strādājusi, sniedzot koncertus Sarkanajam Krustam un arī HIV/AIDS labdarībai. == Kantri topu līderi<!-- Nr.1 Hiti Kantri čārtos --> == [[Attēls:Dolly Parton in Nashville 2.jpg|thumb|200px|Dollija Pārtone Nešvilā 2025. gadā]] * 1970 - Joshua * 1974 - Jolene * 1974 - I Will Always Love You * 1974 - Please, Don't Stop Loving Me * 1974 - Love Is Like A Butterfly * 1975 - The Bargain Store * 1977 - Here You Come Again * 1978 - It's All Wrong, But It's All Right * 1978 - Heartbreaker * 1979 - I Really Got The Feeling * 1979 - You're The Only One * 1980 - Starting Over Again * 1980 - Old Flames Can't Hold A Candle To You * 1981 - 9 to 5 * 1981 - But You Know I Love You * 1982 - I Will Always Love You * 1983 - Islands In The Stream * 1984 - Tennessee Homesick Blues * 1985 - Real Love * 1986 - Think About Love * 1987 - To Know Him Is To Love Him * 1989 - Why'd Ya' Come In Here Lookin' Like That? * 1989 - Yellow Roses * 1991 - Rockin' Years * 2005 - When I Get Where I'm Going == Diskogrāfija == {{div col}} * 1967 "Hello, I’m Dolly" (Nr.11 COUNTRY) * 1967 "Just Between You And Me" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.8 COUNTRY) * 1968 "Just Because I'm a Woman" (Nr.22 COUNTRY) * 1968 "Just the Two of Us" (ar Porteru Vagoneru) Nr.184 U.S. (Nr.11 COUNTRY) * 1969 "In The Good Old Days (When Times Were Bad)" (Nr.15 COUNTRY) * 1969 "Always, Always" (ar Porteru Vagoneru) Nr.162 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1969 "My Blue Ridge Mountain Boy" Nr.194 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1970 "As Long as I Love" (Monument) * 1970 "The Fairest of Them All" (Nr.13 COUNTRY) * 1970 "Porter Wayne and Dolly Rebecca" (ar Porteru Vagoneru) Nr.137 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1970 "A Real Live Dolly" (''live album'') Nr.154 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1970 "Once More" (ar Porteru Vagoneru) Nr.191 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1971 "Two of a Kind" (ar Porteru Vagoneru) Nr.142 U.S. (Nr.13 COUNTRY) * 1971 "Golden Streets Of Glory" (Nr.22 COUNTRY) * 1971 "Joshua" Nr.198 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1971 "Coat of Many Colors" (Nr.7 COUNTRY) * 1972 "The Right Combination/Burning The Midnight Oil" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.6 COUNTRY) * 1972 "Touch Your Woman" (Nr.19 COUNTRY) * 1972 "Together Always" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.3 COUNTRY) * 1972 "My Favorite Songwriter: Porter Wagoner" (Nr.33 COUNTRY) * 1973 "We Found It" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.20 COUNTRY) * 1973 "My Tennessee Mountain Home" (Nr.19 COUNTRY) * 1973 "Love and Music" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.8 COUNTRY) * 1973 "Bubbling Over" (Nr.14 COUNTRY) * 1974 "Jolene" (Nr.6 COUNTRY) * 1974 "Porter ‘n‘ Dolly" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.8 COUNTRY) * 1974 "Love Is Like A Butterfly" (Nr.7 COUNTRY) * 1975 "The Bargain Store" (Nr.9 COUNTRY) * 1975 "In Concert" (''live album with Chet Atkins, Ronnie Milsap, Charley Pride, Jerry Reed and Gary Stewart'') (Nr.19 COUNTRY) * 1975 "Dolly: The Seeker/We Used To" (Nr.14 COUNTRY) * 1975 "Say Forever You‘ll Be Mine" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.6 COUNTRY) * 1976 "All I Can Do" (Nr.3 COUNTRY) * 1977 "New Harvest - First Gathering" Nr.71 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1977 "Here You Come Again" Nr.20 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1978 "Heartbreaker" Nr.27 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1979 "Great Balls of Fire" Nr.40 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1980 "Dolly, Dolly, Dolly" Nr.71 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1980 "Porter & Dolly" (ar Porteru Vagoneru) (Nr.9 COUNTRY) * 1980 "9 to 5 and Odd Jobs" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1982 "Heartbreak Express" Nr.106 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "Best Little Whorehouse in Texas Soundtrack" Nr.63 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1982 "The Winning Hand" (''with Kris Kristofferson, Brenda Lee, and Willie Nelson'') Nr.109 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1983 "Burlap & Satin" Nr.127 U.S. (Nr.5 COUNTRY) * 1984 "The Great Pretender" Nr.73 U.S. (Nr.7 COUNTRY) * 1984 "Rhinestone (''film soundtrack'')" Nr.135 U.S. (Nr.32 COUNTRY) * 1984 "Once Upon a Christmas" (ar Keniju Rodžersu) Nr.31 U.S. (Nr.12 COUNTRY) * 1985 "Real Love (Nr.9 COUNTRY) * 1986 "Think About Love" (Nr.54 COUNTRY) * 1987 "Trio" (ar Emīliju Herisu un Lindu Ronstadtu) Nr.6 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1987 "Rainbow" Nr.153 U.S. (Nr.18 COUNTRY) * 1989 "White Limozeen" (Nr.3 COUNTRY) * 1990 "Home for Christmas" (Nr.74 COUNTRY) * 1991 "Eagle When She Flies" Nr.24 U.S. (Nr.1 COUNTRY) * 1992 "Straight Talk (''film soundtrack'')" Nr.138 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 1993 "Slow Dancing With the Moon" Nr.16 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1993 "Honky Tonk Angels" (ar Loretu Linnu un Temiju Vainetu) Nr.42 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 1994 "Heartsongs: Live From Home" (''live album'') Nr.87 U.S. (Nr.16 COUNTRY) * 1995 "Something Special" Nr.54 U.S. (Nr.10 COUNTRY) * 1996 "Treasures" Nr.122 U.S. (Nr.21 COUNTRY) * 1998 "Hungry Again" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 1999 "Trio 2 (album)" (ar Emīliju Herisu un Lindu Ronstadtu) Nr.62 U.S. (Nr.4 COUNTRY) * 1999 "The Grass Is Blue" Nr.198 U.S. (Nr.24 COUNTRY) * 2001 "Little Sparrow" Nr.97 U.S., Nr. UK (Nr.12 COUNTRY) * 2002 "Halos & Horns" Nr.58 U.S., Nr.37 UK (Nr.4 COUNTRY) * 2003 "Just Because I'm A Woman: Songs of Dolly Parton" Nr.55 U.S. (Nr.6 COUNTRY) * 2003 "For God And Country" Nr.167 U.S. (Nr.23 COUNTRY) * 2004 "Live and Well" (live album) Nr.161 U.S. (Nr.22 COUNTRY) * 2005 "Those Were The Days" Nr.48 U.S. (Nr.9 COUNTRY) UK POP Nr.35 (Nr.2 UK Country) * 2006 The Acustic Collection: 1999 - 2001 (''"The Grass Is Blue", "Little Sparrow", "Halos & Horns"'', kā arī Remix-Versijas un ''Music-Videos'') * 2007 Singer, Songwriter, Legendary Preformer: Dolly Parton (Promo-Albums - Europas Tūre) * 2007 The Very Best of Dolly Parton * 2007 The Very Best of Dolly Parton Volume 2 * 2008 '''Backwood's Barbie''' * 2011 “Better day” * 2014 "Blue Smoke" Nr.6 U.S. (Nr.2 COUNTRY) UK POP Nr.4 (Nr.2 UK Country) * 2016 "Pure & Simple" Nr.11 U.S. (Nr.1 COUNTRY) UK POP Nr.2 (Nr.1 UK Country) * 2017 "I Believe in You" (2017) * 2020 "A Holly Dolly Christmas" * 2022 "Run, Rose, Run" * 2023 "Rockstar" * 2024 "Smoky Mountain DNA: Family, Faith and Fables" (Dollija Pārtone un ģimene) {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Aktieru ārējās saites}} * [http://www.dollyon-line.com Dolly Parton On-Line] {{en ikona}} * [http://www.dollymania.net Dollymania.net] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070817070322/http://www.sugarhillrecords.com/bio.asp?idArtist=61 Sugar Hill Records] {{en ikona}} * [http://www.dollywood.com Dollywood] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080807235122/http://www.dollywood.com/ |date={{dat|2008|08|07||bez}} }} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Partone, Dollija}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tenesī dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Kantrimūziķi]] meccfahxsg7mjmx7wygbd4irfacoktd 10 38297 4512955 4017786 2026-08-25T16:17:59Z Iindemann 148969 4512955 wikitext text/x-wiki {| class="toccolours" style="float:right; width:20em; margin:0 0 1em 1em; text-align:left;" !style="background:antiquewhite; font-size:140%;"| <div style="text-align: center;">''[[Formula 1]]''</div></tr> | |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Pašreizējā sezona'''</div></tr> | *[[2024. gada F1 sezona|2026. gada ''F1'' sezona]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Saistītie raksti'''</div></tr> | *[[Sacīkšu karogi]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Saraksti'''</div></tr> | *[[F1 čempionu saraksts|Čempioni]] *[[F1 vicečempionu saraksts|Vicečempioni]] *[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausa ieguvēji]] *[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punktu skaitīšanas sistēmas]] *[[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] *[[F1 trašu saraksts|Trases]] *[[F1 nāvējošo avāriju saraksts|Nāvējošās avārijas]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Rekordi'''</div></tr> | *[[F1 pilotu rekordu saraksts|Piloti]] *[[F1 komandu rekordu saraksts|Komandas]] *[[F1 riepu un sacīkšu rekordu saraksts|Riepas un sacīkstes]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Organizācijas'''</div></tr> | *<small>[[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA)</small> |- |}<noinclude> [[Category:Formula 1 veidnes|*]] </noinclude> takytxpjp4sll8li5bmaboz4msgq9gh 4512957 4512955 2026-08-25T16:18:43Z Iindemann 148969 4512957 wikitext text/x-wiki {| class="toccolours" style="float:right; width:20em; margin:0 0 1em 1em; text-align:left;" !style="background:antiquewhite; font-size:140%;"| <div style="text-align: center;">''[[Formula 1]]''</div></tr> | |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Pašreizējā sezona'''</div></tr> | *[[2026. gada F1 sezona|2026. gada ''F1'' sezona]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Saistītie raksti'''</div></tr> | *[[Sacīkšu karogi]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Saraksti'''</div></tr> | *[[F1 čempionu saraksts|Čempioni]] *[[F1 vicečempionu saraksts|Vicečempioni]] *[[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Konstruktoru kausa ieguvēji]] *[[F1 punktu skaitīšanas sistēmu saraksts|Punktu skaitīšanas sistēmas]] *[[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] *[[F1 trašu saraksts|Trases]] *[[F1 nāvējošo avāriju saraksts|Nāvējošās avārijas]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Rekordi'''</div></tr> | *[[F1 pilotu rekordu saraksts|Piloti]] *[[F1 komandu rekordu saraksts|Komandas]] *[[F1 riepu un sacīkšu rekordu saraksts|Riepas un sacīkstes]] |- !style="background:linen;"| <div style="text-align: center;">'''Organizācijas'''</div></tr> | *<small>[[Starptautiskā Automobiļu federācija]] (FIA)</small> |- |}<noinclude> [[Category:Formula 1 veidnes|*]] </noinclude> 09hokn9l98a3wlqirm5ha82dam00k4e 0 42850 4513226 4424609 2026-08-26T04:39:33Z Meistars Joda 781 4513226 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Flag of South Korea.svg|thumb|200px|Dienvidkorejas karogs]] '''[[Dienvidkoreja]]s karogs''' tiek lietots kopš [[1883]]. gada [[6. marts|6. marta]]. Tajā uz balta fona attēlots sarkanzils [[jiņ un jan]] simbols, ap kuru aplī izvietotas četras melnas [[trigramma]]s. Baltais fons ir tīrība, augšējais labais ir ūdens, augšējais kreisais debesu simbols. Apakšējais kreisais ir uguns, bet labais zemes simbols. Savukārt jiņ un jan līdzīgais centrālais aplis simbolizē pozitīvās un negatīvās enerģijas pilnīgu harmoniju. {{Āzija-aizmetnis}} {{Āzijas karogi}} [[Kategorija:Nacionālie karogi]] b2kkmoyb2tqg8hg2ki6zejzdwvmsd7k 0 45320 4513038 4184657 2026-08-25T17:16:02Z Kleivas 2704 4513038 wikitext text/x-wiki '''Vests''' ({{val|en|West}} — '[[rietumi]]') ir izplatīts [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē [[Vesta]]). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alens Vests]] (''Allen West''; 1872—1952) — amerikāņu tenists; * [[Džerijs Vests]] (''Jerry Alan West''; 1938—2024) — amerikāņu basketbolists; * [[Kanje Vests]] (''Kanye Omari West''; 1977) — amerikāņu reperis; * [[Tajs Vests]] (''Ti West''; 1980) — amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists, montāžists, operators un aktieris. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] qdmdlr15xk0svwu2m1w97zfd3d2miwo 4513241 4513038 2026-08-26T06:20:32Z Papuass 88 tēzaurā tādu versiju neatrod 4513241 wikitext text/x-wiki '''Vests''' ({{val|en|West}} — '[[rietumi]]') ir izplatīts [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē [[Vesta]]). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Alens Vests]] (''Allen West''; 1872—1952) — amerikāņu tenisists; * [[Džerijs Vests]] (''Jerry Alan West''; 1938—2024) — amerikāņu basketbolists; * [[Kanje Vests]] (''Kanye Omari West''; 1977) — amerikāņu reperis; * [[Tajs Vests]] (''Ti West''; 1980) — amerikāņu kinorežisors, producents, scenārists, montāžists, operators un aktieris. {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 1el1y4j3mppwkegmucmvlub83iu89gv 0 58312 4512907 4499333 2026-08-25T12:38:44Z Meistars Joda 781 4512907 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Emma Tompsone | vārds_orig = ''Emma Thompson'' | attēls = Emma Thompson at the 78th Locarno Film Festival photocall 01 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Emma Tompsone 2025. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|4|15}} | dz. vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, komiķe, autore | darbības gadi = 1979—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Emma Tompsone''' ({{val|en|Emma Thompson}}; dzimusi {{dat|1959|4|15}} [[Padingtonā]], [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]] aktieru [[Ērika Tompsona]] un mātes Filidas Lo ģimenē) ir angļu [[aktrise]], [[Komiķis|komiķe]], [[Scenārists|scenāriste]] un autore. Tompsone bija apveltīta ar jautru, gudru, radošu ģimenes atmosfēru, un viņa bija populāra un veiksmīga studente. Viņa mācījās [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]], studējot angļu literatūru un bija daļa no universitātes ''[[Footlights]]'' drāmas jeb amatierteātra kluba, kurā pirmo reizi satikās slavenās grupas ''[[Monty Python]]'' locekļi. Tompsone universitāti absolvēja 1980. gadā un uzsāka savu izklaides industrijas karjeru sākot ar [[BBC]] radio izklaides raidījumiem un komēdiju šoviem. Divkārtēja [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s balvas ieguvēja&nbsp;— 1992. gadā kā labākā aktrise par Mārgaretas lomu [[Džeimss Aivorijs|Džeimsa Aivorija]] filmā "[[Hovardsenda]]" pēc [[Eduards Morgans Forsters|Eduarda Morgana Forstera]] romāna motīviem un 1996. gadā kā scenārija autore [[Ans Lī|Ana Lī]] filmā "[[Prāts un jūtīgums]]" pēc [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romāna motīviem. Vēl trīsreiz nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai, kā arī triju [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], vienas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]] un divu [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] ieguvēja. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Piezīmes |- | rowspan="2" |1989 |"[[Henrijs V (1989. gada filma)|Henrijs V]]" (''Henry V'') | |- |''[[The Tall Guy]]'' | |- | rowspan="2" |1991 |"[[Mirt vēlreiz]]" (''Dead Again'') | |- |''[[Impromptu]]'' | |- | rowspan="2" |1992 |"[[Hovardsenda]]" (''Howards End'') | |- |''[[Peter's Friends]]'' | |- | rowspan="3" |1993 |"[[Liela brēka, maza vilna (filma)|Liela brēka, maza vilna]]" (''Much Ado About Nothing'') | |- |"[[Dienas atlikusī daļa (filma)|Dienas atlikusī daļa]]" (''The Remains of the Day'') | |- |''[[In the Name of the Father]]'' | |- |1994 |"[[Juniors (filma)|Juniors]]" (''Junior'') | |- | rowspan="2" |1995 |''[[Carrington]]'' | |- |"[[Prāts un jūtīgums]]" (''Sense and Sensibility'') |arī scenāriste |- |1997 |''[[The Winter Guest]]'' | |- | rowspan="2" |1998 |"[[Pamatkrāsas]]" (''Primary Colors'') | |- |''[[Judas Kiss]]'' | |- |2000 |"[[Varbūt bērniņu?]]" (''Maybe Baby'') | |- |2002 |"[[Bagātību planēta]]" (''Treasure Planet'') |balss |- | rowspan="2" |2003 |"[[Sapņojot par Argentīnu]]" (''Imagining Argentina'') | |- |"[[Tāda ir mīlestība]]" (''Love Actually'') | |- |2004 |"[[Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis (filma)|Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis]]" (''Harry Potter and the Prisoner of Azkaban'') | |- | rowspan="2" |2005 |"[[Brīnumainā aukle]]" (''Nanny McPhee'') |arī scenāriste |- |"[[Sarkangalvītes jaunie piedzīvojumi]]" (''Hoodwinked!'') |balss |- |2006 |"[[Izdomātā dzīve]]" (''Stranger than Fiction'') | |- | rowspan="2" |2007 |"[[Harijs Poters un Fēniksa ordenis (filma)|Harijs Poters un Fēniksa ordenis]]" (''Harry Potter and the Order of the Phoenix'') | |- |"[[Es esmu leģenda]]" (''I Am Legend'') |titros nav minēta |- | rowspan="2" |2008 |''[[Brideshead Revisited]]'' | |- |"[[Hārvija pēdējā iespēja]]" (''Last Chance Harvey'') | |- | rowspan="2" |2009 |''[[An Education]]'' | |- |"[[Radio pirāti]]" (''The Boat That Rocked'') | |- |2010 |"[[Brīnumainā aukle un lielais sprādziens]]" (''Nanny McPhee and the Big Bang'') |arī scenāriste |- |2011 |"[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa]]" (''Harry Potter and the Deathly Hallows&nbsp;— Part 2'') | |- | rowspan="2" |2012 |"[[Vīri melnā 3]]" (''Men in Black 3'') | |- |"[[Drošsirde]]" (''Brave'') |balss |- | rowspan="3" |2013 |"[[Daiļās būtnes]]" (''Beautiful Creatures'') | |- |"[[Par Mēriju Popinsu un Benksa kungu]]" (''Saving Mr. Banks'') | |- |"[[Mīlas afēra]]" (''The Love Punch'') | |- | rowspan="2" |2014 |''[[Men, Women & Children]]'' | |- |''[[Effie Gray]]'' |arī scenāriste |- | rowspan="3" |2015 |''[[A Walk in the Woods]]'' | |- |"[[Leģenda par Bārniju Tomsonu]]" (''The Legend of Barney Thomson'') | |- |"[[Šefs Ādams Džons]]" (''Burnt'') | |- | rowspan="3" |2016 |''[[Alone in Berlin]]'' | |- |"[[Bridžitas Džonsas mazulis]]" (''Bridget Jones's Baby'') |arī scenāriste |- |''[[The Doubt Machine: Inside the Koch Brothers' War on Climate Science]]'' |dokumentālā filma |- | rowspan="4" |2017 |"[[Skaistule un briesmonis (2017. gada filma)|Skaistule un briesmonis]]" (''Beauty and the Beast'') | |- |''[[Sea Sorrow]]'' |dokumentālā filma |- |''[[The Meyerowitz Stories]]'' | |- |''[[The Children Act]]'' | |- |2018 |"[[Džonijs Anglis 3]]" (''Johnny English Strikes Again'') | |- | rowspan="5" |2019 |"[[Vēlais vakars]]" (''Late Night'') | |- |''[[Missing Link]]'' | |- |"[[Vīri melnā: Globālie draudi]]" (''Men in Black: International'') | |- |''[[How to Build a Girl]]'' | |- |"[[Reiz Ziemassvētkos]]" (''Last Christmas'') |arī scenāriste un producente |- |2020 |"[[Dūlitls]]" (''Dolittle'') | |- |2021 |"[[Kruella]]" (''Cruella'') | |- | rowspan="3" |2022 |''[[Good Luck to You, Leo Grande]]'' | |- |"[[Kāds mīlai ar to sakars?]]" (''What's Love Got to Do with It?'') | |- |''[[Matilda the Musical]]'' | |- | rowspan="2" |2025 |"[[Bridžita Džounsa: Kā traka pēc viņa]]" (''Bridget Jones: Mad About the Boy'') | |- |''[[Dead of Winter]]'' | |- | rowspan="2" |2026 |"[[Aitas izmeklētājas]]" (''The Sheep Detectives'') | |- |''[[Everybody to Kenmure Street]]'' |arī izpildproducente |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākais adaptētais scenārijs (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tompsone, Emma}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]] [[Kategorija:BAFTA televīzijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] a5245s9lughrl7dp2wmo47qoyisukig 4 58570 4513266 4506227 2026-08-26T09:09:06Z MediaWiki message delivery 42254 /* CEE Technical Village Pump */ jauna sadaļa 4513266 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST) :::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners: :::::Valērija Trifanceva, :::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs. :::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs. :::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks. :::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST) ::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> :{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST) == Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] == Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&group=ext-cite-user&language=lv&filter=&optional=1&action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST) == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Vote now in the 2026 U4C election</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC]. Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons == <bdi lang="en" dir="ltr">Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])</bdi> 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == <span lang="en" dir="ltr">Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="Message"/> '''Legal & Safety Contacts''' Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]]. <section end="Message"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=30731267 --> == Request for comment (the future of Abstract Wikipedia) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies if this has not yet been translated into your wiki's language. {{int:Please-translate}} You are invited to voice your opinions in a [[:m:Requests for comment/The future of Abstract Wikipedia|request for comment about the future of Abstract Wikipedia]]. {{Int:Feedback-thanks-title}} [[:m:User:Kowal2701|Kowal2701]] ([[:m:User talk:Kowal2701|talk]]) 2026. gada 24. jūlijs, plkst. 15.24 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == no image - latviski == Ja kādam ir nedaudz brīvais laiks un vairāk saprašanas, lai kaut ko nesačakarētu, tad lūgums izveidot [[:File:No image available.svg]] latviešu versiju. Man domāt, ka teksts varētu būt:<br />ATTĒLS NAV<br />PIEEJAMS<br /> jau iepriekš paldies! [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) :{{Darīts}} —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.09 (EEST) ::(nav atbilde, bet vispār lietuviešiem ir bilde :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 29. jūlijs, plkst. 11.10 (EEST) == Wikipedia Summer Days 2026 in Tartu == On August 22nd, there will be Wikipedia Summer Days in [[Tartu]]. This time the program is shorter. Starting at 14.00, there will be a boat ride on the river Emajõgi, and starting at 16:30, there will be a joint dinner. We are also expecting some participants from Finland. We would welcome people to stay longer in Tartu and could also arrange city tours and the like. Registration can be done [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfbIXI9o2Ymw5F1DvJOmXNlC73rM0KkDAeKDi4JEIjcAYwS2g/viewform?usp=sharing&ouid=100429693288927545115 here]. If there are any questions, feel free to contact me. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 11. augusts, plkst. 14.17 (EEST) == img-updater == nopublicēju mazu webtūli, varbūt kādam noder: [https://edgars.toolforge.org/img-updater/ img-updater] (piemēram, [https://edgars.toolforge.org/img-updater/?wiki=lv&category=Kan%C4%81die%C5%A1u+m%C5%ABzi%C4%B7i kanādiešu mūziķiem]). īsumā: tev ir kaut kāda lvwiki kategorija, kuras rakstiem vēlies pārskatīt "pamatattēlus", varbūt ir laiks apdeitot no citām wiki. protams, suports ir jebkuras valodas vikipēdijai. nedaudz garāk: # izvēlies kādu no wiki kategorijām (pagaidām netiek suportēts skatīties dziļāk par konkrēto kategoriju) # ej cauri rakstiem "Review" režīmā, izvēlies, kurus attēlus no kurām vikipēdijām var paņemt. rakstos var apdeitot esot jau šajā režīmā, bet teorētiski efektīvāk, iespējams, ir to darīt nākamajā solī. # kad esi izgājis cauri "Review" pilnībā vai daļēji, var pāriet uz "Decisions" sadaļu, kur var skriet pāri visiem rakstiem un ieviest labojumus rakstos. visām pogām neiešu cauri, gan jau pēc 60 sekundēm piešausieties, bet kas var izrādīties noderīgi, bet nav acīmredzams: "i" infopoga, ja uz tās uziet ar peli, atklās kkādu pamatinfo par attēlu no commons (primāri domāts, lai saprastu bildes vecumu). atceramies, ka ne vienmēr enwiki ir pieejama labākā bilde un ne vienmēr pati jaunākā bilde ir labākā. pagaidām rīkā nav nekādas servera puses (nekādi dati neglabājas nekādās datubāzēs, bet vienīgi tava pārlūkā), ir "Import" un "Export", kas ir sava veida "bekaps". un pagaidām arī rakstu labošana ir jāveic manuāli -- rīks vienkārši palīdz pārskatīt situāciju vikipēdijā. ir man kaut kādi plāni attīstībai, tai skaitā pieslēgt [[:m:View it! Tool|View it]] esošajā vai modificētā izskatā, bet nu skatīsimies :) preicāšos par fīdbeku vai jautājumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 12. augusts, plkst. 23.19 (EEST) == CEE Technical Village Pump == {{int:please-translate}} [[File:CEE Technical Village Pump.webm|300px|right|thumb|A short introduction to the CEE Technical Village Pump]] The '''[[:m:CEE Technical Village Pump|CEE Technical Village Pump]]''' is a new space for Wikimedia contributors and communities across the CEE region to request technical help, exchange solutions, and get support from experienced contributors. To introduce the project and give a quick overview of how it works, we’ve prepared this short video. The page is currently available in English. We’d like to make it accessible to communities across the region in their local languages, and we’d appreciate your [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=page-Template%3ACEE+Technical+Village+Pump+header&language=en&action=page&filter=&action_source=translate_page help translating it]. Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 12.09 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> 697stmh5hf7s46f7pqegk20j63j0mei 0 60589 4513247 4487761 2026-08-26T06:23:33Z Papuass 88 4513247 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1867}} {{Gada citi notikumi|1867}} {{Cita nozīme|1867. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1867. gads Latvijā}} {{Gads citos kalendāros|1867}} '''1867. gads''' ({{Rom sk gadam|1867}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Februāris === * [[17. februāris]] — caur [[Suecas kanāls|Suecas kanālu]] izbrauca pirmais kuģis. === Marts === * [[1. marts]] — [[Nebraska]] kļuva par 37. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[11. marts]] — [[Parīzes Opera|Parīzes Operā]] notika [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] operas "[[Dons Karloss]]" pirmizrāde. * [[30. marts]] — ASV no [[Krievija]]s nopirka [[Aļaska|Aļasku]] un [[Aleutu salas]] par 7,2 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolār]]<nowiki/>u. == Dzimuši == <!-- * [[12. janvāris]] — [[Jānis Apinis]], latviešu ģenerālis (miris 1925. gadā) --> * [[17. janvāris]] — [[Alfrēds Roulinsons]] (''Alfred Rawlinson''), angļu polo spēlētājs (miris 1934. gadā) * [[5. februāris]] — [[Alfrēds Šneido]] (''Alfred Schneidau''), franču kriketa spēlētājs (miris 1940. gadā) * [[13. februāris]] — [[Harolds Mahoni]] (''Harold Mahony''), skotu izcelsmes britu tenisists (miris 1905. gadā) * [[27. februāris]] — [[Ērvings Fišers]] (''Irving Fisher''), ASV ekonomists (miris 1947. gadā) * [[8. marts]] — [[Viktors Tibo]] (''Victor Thibault''), franču loka šāvējs * [[10. marts]] — [[Ektors Gimārs]] (''Hector Guimard''), franču arhitekts (miris 1942. gadā) * [[14. marts]] — [[Kurts Eisners]] (''Kurt Eisner''), vācu politiķis (miris 1919. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Čārlzs Vinklers]] (''Charles Winckler''), dāņu vieglatlēts un virves vilkšanas speciālists (miris 1932. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Brāļi Raiti|Vilburs Raits]] (''Wilbur Wright''), ASV aviators (miris 1912. gadā) * [[7. maijs]] — [[Vladislavs Rejmonts]] (''Władysław Reymont''), poļu rakstnieks (miris 1925. gadā) * [[11. maijs]] — [[Žils Valtons]] (''Jules Valton''), franču burātājs (miris 1941. gadā) * [[23. maijs]] — [[Džons Ekslijs]] (''John Exley''), amerikāņu airētājs (miris 1938. gadā) * [[25. maijs]] — [[Anderss Peters Nīlsens]] (''Anders Peter Nielsen''), dāņu sporta šāvējs (miris 1950. gadā) * [[27. maijs]] — [[Arnolds Benets]] (''Arnold Bennett''), angļu rakstnieks (miris 1931. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Karls Gustavs Mannerheims]] (''Carl Gustaf Mannerheim''), Somijas politiķis un karavīrs (miris 1951. gadā) * [[8. jūnijs]] — [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''), ASV arhitekts (miris 1959. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Frederiks Kristiāns]] (''Frederick Christian''), britu kriketa spēlētājs (miris 1934. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Konstantīns Baļmonts]] (''Константин Бальмо́нт''), krievu dzejnieks (miris 1942. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāļu rakstnieks (miris 1936. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Kēte Kolvica]] (''Käthe Kollwitz''), vācu māksliniece (mirusi 1945. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Makss fon Bādens]] (''Max von Baden''), Vācijas kanclers (miris 1929. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Žans Batists Šarko]] (''Jean-Baptiste Charcot''), franču zinātnieks, polārpētnieks un burātājs (miris 1936. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Emīls Mišelē]] (''Émile Michelet''), franču burātājs (miris ''nav zināms'') * [[3. augusts]] — [[Stenlijs Boldvins]] (''Stanley Baldwin''), Apvienotās Karalistes politiķis (miris 1947. gadā) * [[11. augusts]] — [[Frederiks Kīpings]] (''Frederick Keeping''), britu riteņbraucējs (miris 1950. gadā) * [[1. septembris]] — [[Džons Gretons]] (''John Gretton''), britu politiķis, biznesmenis un burātājs (miris 1947. gadā) * [[19. septembris]] — [[Artūrs Rekems]] (''Arthur Rackham''), angļu mākslinieks (miris 1939. gadā) * [[21. septembris]] — [[Henrijs Stimsons]] (''Henry L. Stimson''), ASV politiķis (miris 1950. gadā) * [[7. novembris]] — [[Marija Sklodovska-Kirī]] (''Marie Skłodowska–Curie''), poļu izcelsmes Francijas fiziķe (mirusi 1938. gadā) * [[22. novembris]] — [[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener''), vācu politiķis (miris 1939. gadā) * [[24. novembris]] — [[Luijs de Šamsavēns]] (''Wilhelm Groener''), franču jātnieks (miris 1916. gadā) * [[1. decembris]] — [[Ignacijs Moscickis]] (''Ignacy Mościcki''), Polijas prezidents (miris 1946. gadā) * [[5. decembris]] — [[Juzefs Pilsudskis]] (''Józef Piłsudski''), Polijas politiķis un karavīrs (miris 1935. gadā) * [[18. decembris]] — [[Fokshols Kīns]] (''Foxhall Keene''), ASV jātnieks, golferis, polo spēlētājs un tenisists (miris 1941. gadā) * [[11. decembris]] — [[Antonio Konte (paukotājs)|Antonio Konte]] (''Antonio Conte''), itāļu paukotājs (miris 1953. gadā) * [[22. decembris]] — [[Jozefs Maria Olbrihs]] (''Joseph Maria Olbrich''), austriešu arhitekts (miris 1908. gadā) == Miruši == * [[14. janvāris]] — [[Žans Ogists Dominiks Engrs]] (''Jean-Auguste-Dominique Ingres''), franču gleznotājs (dzimis 1780. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I''), Meksikas imperators (dzimis 1832. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Oto (Grieķija)|Oto]] (''Όθων''), Grieķijas karalis (dzimis 1815. gadā) * [[25. augusts]] — [[Maikls Faradejs]] (''Michael Faraday''), angļu fiziķis (dzimis 1791. gadā) * [[31. augusts]] — [[Šarls Bodlērs]] (''Charles Baudelaire''), franču dzejnieks (dzimis 1821. gadā) {{pg2}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1867. gads| ]] rnq64dml8grnwef1j1i2wrbec8knblq 0 60855 4513239 4410440 2026-08-26T06:20:11Z Papuass 88 tēzaurā tādu versiju neatrod 4513239 wikitext text/x-wiki '''Nadals''' var būt: * [[Migels Anhels Nadals]] (''Miguel Ángel Nadal ''; 1966) — spāņu futbolists; * [[Rafaels Nadals]] (''Rafael Nadal''; 1986) — spāņu tenisists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] ev029v6oa6ymcwg7qk95m3piqnidwsx 0 61223 4513184 4502950 2026-08-25T21:52:41Z MC2013 40125 4513184 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1946. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1946. gads Latvijā}} {{Gads|1946}} {{Gada citi notikumi|1946}} {{Gads citos kalendāros|1946}} '''1946. gads''' ({{Rom sk gadam|1946}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[10. janvāris]] — [[Londona|Londonā]] atklāta [[ANO Ģenerālā asambleja]]. * [[25. janvāris]] — ASV raķešlidmašīnas ''[[Bell X-1]]'' pirmais lidojums. * [[31. janvāris]] — pieņemta jauna Dienvidslāvijas konstitūcija pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] parauga. === Februāris === * [[februāris]] — dibināta [[Sudāna]]s nacionālā [[lidsabiedrība]] ''[[Sudan Airways]]''. * [[2. februāris]] — proklamēta [[Ungārijas republika]]. * [[14. februāris]] — publiski prezentēts pirmais elektroniskais vispārējas nozīmes pārprogrammējamais dators [[ENIAC]]. === Marts === * [[2. marts]] — [[Ho Ši Mins]] tika ievēlēts par Ziemeļvjetnamas prezidentu. * [[11. marts]] — par [[Somija]]s prezidentu kļuva [[Juho Kusti Pāsikivi]], nomainot [[Karls Gustavs Mannerheims|Karlu Gustavu Mannerheimu]]. * [[19. marts]] — [[Franču Gviāna]], [[Gvadelupa]], [[Martinika]] un [[Reinjona]] kļuva par [[Francija]]s aizjūras departamentiem. * [[25. marts]] — [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] pievārtē atvērta [[Hītrovas lidosta]]. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — 7,8 ballu stipra [[Aleutu salas|Aleutu salu]] zemestrīce izraisīja [[cunami]], kas skāra [[Havaju salas]], bojā gāja 159 cilvēki. * [[7. aprīlis]] — oficiāli atzīta [[Sīrija]]s neatkarība no [[Francija]]s. * [[8. aprīlis]] — Tautu Savienības pēdējā sēde. * [[18. aprīlis]] — likvidēta [[Tautu Savienība]], nodibinoties [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[30. aprīlis]]—[[4. maijs]] — [[Šveice|Šveicē]] notika [[1946. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts basketbolā]]. === Maijs === * [[1. maijs]] — dibināta aviokompānija ''[[Malaysia Airlines]]''. * [[7. maijs]] — [[Japāna|Japānā]] dibināts uzņēmums ''Tokyo Telecommunications Engineering'' (vēlāk pārdēvēts par ''[[Sony]]''). * [[25. maijs]] — Transjordānas parlaments iecēla Abdullahu I par karali. * [[29. maijs]] — dibināta [[Minskas traktoru rūpnīca]]. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — [[Itālija|Itālijā]] referendumā vēlētāji atbalstīja [[monarhija]]s likvidēšanu un [[republika]]s izveidi. === Jūlijs === * [[4. jūlijs]] — [[Filipīnas]] ieguva neatkarību no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[11. jūlijs]] — dibināta [[Starptautiskā Handbola federācija]]. * [[25. jūlijs]] — ASV veica atombumbas zemūdens sprādzienu [[Bikini atols|Bikini atolā]]. === Oktobris === * [[11. oktobris]] — par [[Zviedrija]]s premjerministru tika iecelts [[Tāge Erlanders]]. * [[23. oktobris]] — Apvieno Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pirmo reizi sanāca [[Ņujorka|Ņujorkā]]. === Novembris === * [[Novembris]] — dibināta [[Starptautiskā Boksa asociācija]]. === Decembris === * [[11. decembris]] — dibināts [[Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds]] (UNICEF). === Nezināms datums === * Izveidota [[Starptautiskā Kanoe federācija]]. == Dzimuši == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — [[Džons Pols Džonss]] (''John Paul Jones''), angļu mūziķis * [[5. janvāris]] — [[Daiena Kītone]] (''Diane Keaton''), ASV aktrise un režisore (mirusi 2025. gadā) * [[12. janvāris]] — [[Rišards Šurkovskis]] (''Ryszard Szurkowski''), Polijas šosejas riteņbraucējs un treneris (miris 2021. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (mirusi 2026. gadā) * [[20. janvāris]] — [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), ASV kinorežisors (miris 2025. gadā) === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Isajass Afeverki]] (''ኢሳይያስ ኣፍወርቂ''), Eritrejas prezidents * [[5. februāris]] — [[Šārlota Remplinga]] (''Charlotte Rampling''), angļu aktrise * [[21. februāris]] — [[Elans Rikmens]] (''Alan Rickman''), angļu aktieris un režisors (miris 2016. gadā) * [[25. februāris]] — [[Žans Tots]] (''Jean Todt''), Francijas autosportists * [[28. februāris]] — [[Mario Andreti]] (''Mario Andretti''), Itālijā dzimis ASV autobraucējs === Marts === * [[6. marts]] — [[Deivids Gilmors]] (''David Jon Gilmour''), angļu mūziķis * [[7. marts]] — [[Džons Hērds]] (''John Heard''), ASV aktieris (miris 2017. gadā) * [[8. marts]] — [[Rendijs Meisners]] (''Randy Meisner''), ASV mūziķis * [[12. marts]] — [[Laiza Minelli]] (''Liza Minnelli''), ASV aktrise un dziedātāja * [[14. marts]] — [[Vess Anselds]] (''Wes Unseld''), ASV basketbolists (miris 2020. gadā) * [[21. marts]] — [[Timotijs Daltons]] (''Timothy Dalton''), britu aktieris * [[28. marts]] — [[Vibo Okelss]], Nīderlandes kosmonauts un fiziķis (miris 2014. gadā) * [[29. marts]] — [[Roberts Šillers]] (''Robert J. Shiller''), ASV ekonomists === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Marisa Paredesa]] (''Marisa Paredes''), Spānijas aktrise (mirusi 2024. gadā) * [[7. aprīlis]] — [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] (''Кирилл''), Maskavas patriarhs * [[19. aprīlis]] — [[Tims Karijs]] (''Tim Curry''), angļu aktieris un dziedātājs * [[21. aprīlis]] — [[Klēra Denī]] (''Claire Denis''), franču kinorežisore * [[25. aprīlis]]: ** [[Talija Šaira]] (''Talia Shire''), amerikāņu kinoaktrise ** [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (miris 2022. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Kārlis XVI Gustavs]] (''Carl XVI Gustaf''), Zviedrijas karalis === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Deivids Sušē]] (''David Suchet''), britu aktieris * [[10. maijs]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (mirusi 2026. gadā) * [[12. maijs]] — [[Denjels Libeskinds]] (''Daniel Libeskind''), ASV arhitekts * [[20. maijs]] — [[Šēra]] (''Cher''), ASV dziedātāja un aktrise * [[22. maijs]] — [[Džordžs Bests]] (''George Best''), ziemeļīru futbolists (miris 2005. gadā) === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Braians Kokss]] (''Brian Cox''), skotu aktieris * [[5. jūnijs]] — [[Stefānija Sandrelli]] (''Stefania Sandrelli''), itāļu aktrise * [[7. jūnijs]] — [[Pīters Singers]] (''Peter Singer''), Austrālijas filozofs * [[13. jūnijs]] — [[Sers Bahādurs Deuba]] (शेरबहादुर देउवा, ''Sher Bahadur Deuba''), Nepālas premjerministrs * [[14. jūnijs]] — [[Donalds Tramps]] (''Donald Trump''), ASV prezidents, uzņēmējs * [[18. jūnijs]] — [[Fabio Kapello]] (''Fabio Capello''), itāļu futbolists un treneris * [[20. jūnijs]] — [[Lāšs Vilks]] (''Lars Vilks''), Zviedrijas mākslinieks (miris 2021. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džons Laundžs]] (''John Lounge''), ASV kosmonauts (miris 2011. gadā) === Jūlijs === * [[6. jūlijs]] — [[Džordžs V. Bušs]] (''George W. Bush''), 43. ASV prezidents * [[15. jūlijs]] — [[Hasanals Bolkiahs]] (''Hassanal Bolkiah''), 29. Brunejas sultāns * [[22. jūlijs]]: ** [[Denijs Glovers]] (''Danny Glover''), amerikāņu aktieris ** [[Pols Šreiders]] (''Paul Schrader''), amerikāņu kinorežisors un scenārists * [[24. jūlijs]] — ''[[Gallagher (komiķis)|Gallagher]]'', amerikāņu aktieris un komiķis (miris 2022. gadā) === Augusts === * [[13. augusts]] — [[Džaneta Jelena]] (''Janet Yellen''), ASV ekonomiste * [[19. augusts]] — [[Bills Klintons]] (''Bill Clinton''), 42. ASV prezidents === Septembris === * [[5. septembris]] — [[Fredijs Merkūrijs]] (''Freddie Mercury''), Zanzibārā dzimis britu dziedātājs un komponists (miris 1991. gadā) * [[15. septembris]]: ** [[Tomijs Lī Džonss]] (''Tommy Lee Jones''), ASV aktieris ** [[Olivers Stouns]] (''Oliver Stone''), ASV kinorežisors, scenārists un producents === Oktobris === * [[8. oktobris]] — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (miris 2022. gadā) * [[10. oktobris]] — [[Čārlzs Denss]] (''Charles Dance''), angļu aktieris * [[20. oktobris]] — [[Elfrīde Jelineka]] (''Elfriede Jelinek''), Austrijas dramaturģe un rakstniece * [[27. oktobris]] — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis kanādiešu kino un TV režisors un scenārists (miris 2022. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists un futbola treneris (miris 2022. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Viljams Tarstons]] (''William Thurston''), ASV matemātiķis (miris 2012. gadā) === Novembris === * [[6. novembris]] — [[Sallija Fīlda]] (''Sally Field''), ASV aktrise * [[8. novembris]] — [[Gīss Hidinks]] (''Guus Hiddink''), nīderlandiešu futbolists un treneris * [[14. novembris]] — [[Sašīna Litlfetere]] (''Sacheen Littlefeather''), amerikāņu aktrise un aktīviste (mirusi 2022. gadā) * [[16. novembris]] — [[Terenss Makkena]] (''Terence McKenna''), ASV etnobotāniķis (miris 2000. gadā) * [[22. novembris]] — [[Jaroslavs Jevdokimovs]] (''Ярослав Евдокимов''), krievu dziedātājs (miris 2025. gadā) * [[28. novembris]] — [[Džo Dante]] (''Joe Dante''), amerikāņu kinorežisors, montāžists un aktieris === Decembris === * [[6. decembris]] — [[Keke Rosbergs]] (''Keke Rosberg''), Zviedrijā dzimis Somijas autobraucējs * [[14. decembris]]: ** [[Petija Djūka]] (''Patty Duke''), amerikāņu aktrise (mirusi 2016. gadā) ** [[Džeina Birkina]] (''Jane Birkin''), angļu aktrise un dziedātāja (mirusi 2023. gadā) * [[18. decembris]] — [[Stīvens Spīlbergs]] (''Steven Spielberg''), ASV kinorežisors * [[29. decembris]] — [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja (mirusi 2025. gadā) * [[30. decembris]] — [[Berti Fogtss]] (''Berti Vogts''), vācu futbolists un treneris == Miruši == * [[3. marts]] — [[Polīna Vitjēra]] (''Pauline Whittier''), amerikāņu golfere, olimpiskās sudraba medaļas ieguvēja (dzimusi 1876. gadā) * [[12. marts]] — [[Ferencs Sālaši]] (''Szálasi Feren''), ungāru politiķis (dzimis 1897. gadā) * [[14. marts]]: ** [[Verners fon Blombergs]] (''Werner von Blomberg''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1878. gadā) ** [[Pantelis Karasevds]] (''Παντελής Καρασεβδάς''), grieķu sportista, šāvējs, olimpiskais čempions šaušanā (dzimis 1877. gadā) * [[24. marts]]: ** [[Aleksandrs Aļehins]] (''Александр Алехин''), krievu šahists (dzimis 1892. gadā) ** [[Kārlis Šūmanis]] (''Carl Schuhmann''), vācu cīkstonis un sporta vingrotājs, četru olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1869. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Džons Meinards Keinss]] (''John Maynard Keynes''), britu ekonomists (dzimis 1883. gadā) * [[22. maijs]] — [[Kārlis Hermanis Franks]] (''Karl Hermann Frank''), vācu politiķis (dzimis 1898. gadā) * [[5. augusts]] — [[Vilhelms Markss]] (''Wilhelm Marx''), Vācijas kanclers (dzimis 1863. gadā) * [[10. augusts]] — [[Rihards Ludvigs]] (''Richard Ludwig''), vācu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā) * [[13. augusts]] — [[Herberts Velss]] (''Herbert Wells''), angļu rakstnieks (dzimis 1866. gadā) * [[22. augusts]] — [[Pēteris Kubiļiūns]] (''Petras Kubiliūnas''), lietuviešu ģenerālmajors (dzimis 1894. gadā) * [[1. jūnijs]] — [[Jons Antonesku]] (''Ion Antonescu''), rumāņu politiķis (dzimis 1882. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Mihails Kaļiņins]] (''Михаил Иванович Калинин''), padomju politiķis (dzimis 1875. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Gerharts Hauptmanis]] (''Gerhart Hauptmann''), vācu dramaturgs (dzimis 1862. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Ģertrūde Staina]] (''Gertrude Stein''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1874. gadā) * [[2. oktobris]] — [[Ignacijs Moscickis]] (''Ignacy Mościcki''), Polijas ķīmiķis, valsts prezidents (dzimis 1867. gadā) * [[13. oktobris]]: ** [[Aleksandrs Grānts]] (''Alexander Grant''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) ** [[Ūle Seters]] (''Ole Sæther''), norvēģu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1850. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Hermanis Gērings]] (''Hermann Göring''), vācu politiķis (dzimis 1893. gadā) * [[16. oktobris]]: **[[Hanss Franks]] (''Hans Michael Frank''), Vācijas jurists, valsts amatpersona (dzimis 1900. gadā) ** [[Vilhelms Friks]] (''Wilhelm Frick''), vācu politiķis (dzimis 1877. gadā) ** [[Ernsts Kaltenbrunners]] (''Ernst Kaltenbrunner''), vācu drošības dienesta vadītājs (dzimis 1903. gadā) ** [[Vilhelms Keitels]] (''Wilhelm Keitel''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1882. gadā) ** [[Joahims fon Ribentrops]] (''Joachim von Ribbentrop''), Vācijas politiķis (dzimis 1893. gadā) ** [[Alfrēds Rozenbergs]] (''Alfred Rosenberg''), Vācijas nacistu politiķis (dzimis 1893. gadā) ** [[Artūrs Zeiss-Inkvarts]] (''Arthur Seyß-Inquart''), Vācijas nacistu politiķis (dzimis 1892. gadā) * [[10. novembris]] — [[Luijs Cuters]] (''Louis Zutter''), šveiciešu vingrotājs, olimpiskais čempions vingrošanā (dzimis 1865. gadā) * [[12. novembris]] — [[Alberts Lamberts]] (''Albert Lambert''), amerikāņu golferis un aviators, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1875. gadā) * [[14. novembris]] — [[Manuels de Falja]] (''Manuel de Falla''), spāņu komponists (dzimis 1876. gadā) * [[30. novembris]] — [[Gustavs Noske]] (''Gustav Noske''), vācu politiķis (dzimis 1868. gadā) * [[19. decembris]] — [[Pols Lanževēns]] (''Paul Langevin''), franču fiziķis (dzimis 1872. gadā) {{pg2}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1946. gads| ]] 5mi1cav1y3xc7w3kuotfuocbqk8k07b 0 61262 4513248 4504220 2026-08-26T06:23:53Z Papuass 88 4513248 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1941. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1941. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1941}} {{Gada citi notikumi|1941}} {{Gads citos kalendāros|1941}} '''1941''' ({{Rom sk gadam|1941}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[5. janvāris]] — [[Otrais pasaules karš]]: britu un austrāliešu armijas vienība uzvarēja itāļus Bardijas kaujā pie Ēģiptes un Lībijas robežas. * [[10. janvāris]] — [[1941. gada padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumi|Padomju-vācu tirdzniecības un robežas līgumu]] parakstīšana Maskavā, kas noslēdza sarunas par abu valstu sadarbību pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s. * [[19. janvāris]] — Otrais pasaules karš: britu armija sāka uzbrukumu itāļu okupētajai [[Eritreja]]i. === Februāris === * [[6. februāris]] — Otrais pasaules karš: britu armija ieņēma [[Bengāzī]] pilsētu Lībijā. === Marts === * [[1. marts]] — [[Bulgārija]] pievienojās [[Ass valstis|Ass valstu]] aliansei. * [[11. marts]] — [[ASV prezidents]] [[Franklins Rūzvelts]] parakstīja Lendlīza programmu, kas ļāva [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara materiālus piegādāt Sabiedrotajiem uz aizdevuma pamata. * [[25. marts]] — Otrais pasaules karš: [[Dienvidslāvijas Karaliste]] pievienojās Ass valstīm. * [[27. marts]] — britu atbalstīts [[Dienvidslāvijas apvērsums]]. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — Vācijas un Itālijas atbalstīts [[Irāka]]s militārais apvērsums. * [[4. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: vācieši ieņēma [[Bengāzī]]. * [[6. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: [[Balkānu kampaņa]]s sākumā [[Vācija]] iebruka Dienvidslāvijas Karalistē un [[Grieķija|Grieķijā]] no Bulgārijas teritorijas. * [[10. aprīlis]] — [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas Neatkarīgās valsts]] pasludināšana. * [[12. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: [[Vērmahts]] ieņēma [[Belgrada|Belgradu]]. * [[13. aprīlis]] — noslēgts neitralitātes pakts starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Japāna|Japānu]]. * [[17. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: Dienvidslāvijas Karalistes kapitulācija. * [[21. aprīlis]] — Otrais pasaules karš: Grieķijas Karalistes kapitulācija, Sabiedroto atkāpšanās uz [[Krēta]]s salu. === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: sākās Sabiedroto iebrukums Irākā. * [[3. maijs]] — par [[Kambodža]]s karali kronēts [[Norodoms Seihanūks]]. * [[5. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Adisabeba]]s atbrīvošana no itāļu okupācijas. * [[12. maijs]] — [[Konrāds Cūze]] [[Berlīne|Berlīnē]] prezentēja Z3, pasaulē pirmo darbojošos programmējamu, pilnībā automātisku datoru. * [[20. maijs]] — Otrais pasaules karš: vācu desantnieki izsēdās [[Krēta|Krētas salā]]. * [[30. maijs]] — Otrais pasaules karš: Vācija ieņēma Krētu. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: Sabiedrotie iebruka [[Sīrija|Sīrijā]] un [[Libāna|Libānā]]. * [[14. jūnijs]] — [[1941. gada jūnija deportācijas|okupēto Baltijas valstu iedzīvotāju deportācija]] uz [[Padomju Savienība|PSRS]] austrumu rajoniem. No Latvijas deportēto cilvēku skaits bija ap 15 400.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/aizvestie.htm |title=GRĀMATA AIZVESTIE. 1941. GADA 14. JŪNIJS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080624104928/http://vip.latnet.lv/LPRA/aizvestie.htm |archivedate={{dat|2008|06|24||bez}} }}</ref> * [[15. jūnijs]] — [[Horvātija]] pievienojās [[Ass valstis|Ass valstu]] aliansei. * [[18. jūnijs]] — Turcijas un Vācijas draudzības līgums parakstīšana [[Ankara|Ankarā]]. * [[22. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Vācija, Itālija un Rumānija pieteica karu PSRS. Vācijas karaspēks [[Barbarosa (plāns)|sāka uzbrukumu PSRS]]. * [[23. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Ungārija un Slovākija pieteica karu PSRS. * [[23. jūnijs]] — Lietuvas Aktīvistu Fronte pasludināja Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības, ko pēc dažām nedēļām pārtrauca vācu okupācija. * [[25. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: [[Turpinājuma karš|Somija pieteica karu PSRS]]. * [[28. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: [[Albānija]] pieteica karu PSRS. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[ASV]] televīzijas kanālā [[WNBT]] tika demonstrēta pirmā [[televīzijas reklāma]]. * [[7. jūlijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** ASV pārņēma no Apvienotās Karalistes [[Islande]]s aizsardzību. ** Brīvās [[Francija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] spēki okupēja [[Beirūta|Beirūtu]]. * [[10. jūlijs]] — [[Jedvabnes grautiņš]] Polijā. * [[29. jūlijs]] — [[Japāna]] un [[Višī Francija]] parakstīja militārās sadarbības līgumu. === Augusts === * [[19. augusts]] — [[Tiraspole]]s vienošanās starp Rumāniju un Vāciju par [[Transnistras gubernatorija]]s izveidi okupētās [[Ukraina]]s daļā. * [[20. augusts]] — [[Ādolfs Hitlers]] izdeva pavēli par darbu sākšanu pie raķetes "V-1" izveides. * [[25. augusts]] — [[Irānas britu-padomju okupācija]]s sākums. === Septembris === * [[1. septembris]] — izveidots [[Ukrainas reihskomisariāts]]. * [[8. septembris]] — sākās [[Ļeņingradas blokāde]]. === Oktobris === * [[2. oktobris]] — sākās [[kauja par Maskavu]]. * [[16. oktobris]] — PSRS valdība no [[Maskava]]s pārcēlās uz [[Samara|Kuibiševu]] pie [[Volga]]s. * [[23. oktobris]] — [[Odesa|Odesā]] nogalināja 19 000 ebreju, nākamajā dienā vēl 10 000. * [[30. oktobris]] — sākās [[Sevastopoles aplenkums (1941—1942)|Sevastopoles aplenkums]]. === Novembris === * [[30. novembris]] — [[Masu slepkavības Rumbulā]]. === Decembris === * [[5. decembris]] — Apvienotā Karaliste pieteica karu Rumānijai, Somijai un Ungārijai. * [[7. decembris]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Pērlhārboras bombardēšana]]. * [[8. decembris]] — Japāna pieteica karu ASV un [[Britu impērija]]i. ASV, Apvienotā Karaliste, [[Austrālija]], [[Jaunzēlande]] un [[Kanāda]] pieteica karu [[Japānas Impērija]]i. [[Ķīnas Republika]] pieteica karu Ass valstīm. Sākās japāņu uzbrukums [[Hongkonga]]i, [[Britu Malaja]]i un [[Taizeme]]i. * [[11. decembris]] — Vācija un Itālija pieteica karu ASV. * [[12. decembris]] — Rumānija un Ungārija pieteica karu ASV. [[Britu Indija]] pieteica karu Japānai. * [[13. decembris]] — Horvātija pieteica karu ASV un Apvienotajai Karalistei. * [[17. decembris]] — japāņu spēki izsēdās [[Kalimantāna|Borneo salas]] ziemeļos. * [[21. decembris]] — Taizeme parakstīja militāro savienību ar Japānu. == Dzimuši == * [[5. janvāris]] — [[Hajao Mijadzaki]] (宮崎 駿), japāņu kinorežisors, animators, scenārists un mangas mākslinieks * [[8. janvāris]] — [[Greiems Čepmens]] (''Graham Chapman''), angļu komiķis (miris 1989. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Plasido Domingo]] (''Plácido Domingo''), spāņu mūziķis * [[22. janvāris]] — [[Jāns Kaplinskis]] (''Jaan Kaplinski''), igauņu dzejnieks un tulkotājs (miris 2021. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Nīls Daimonds]] (''Neil Diamond''), amerikāņu mūziķis * [[30. janvāris]] — [[Diks Čeinijs]] (''Dick Cheney''), ASV politiķis, viceprezidents (miris 2025. gadā) * [[8. februāris]] — [[Niks Nolte]] (''Nick Nolte''), amerikāņu aktieris <!-- * [[28. janvāris]] — [[Jevhens Marčuks]] (''Євген Марчук''), Ukrainas politiķis (miris 2021. gadā) --> * [[10. februāris]] — [[Maikls Epteds]] (''Michael Apted''), angļu kinorežisors (miris 2021. gadā) * [[27. februāris]] — [[Pedijs Ešdauns]] (''Paddy Ashdown''), britu politiķis un diplomāts (miris 2018. gadā) * [[7. marts]] — [[Andrejs Mironovs (aktieris)|Andrejs Mironovs]] (''Андрей Миронов''), krievu aktieris (miris 1987. gadā) * [[14. marts]] — [[Volfgangs Petersens]] (''Wolfgang Petersen''), vācu kinorežisors un scenārists (miris 2022. gadā) * [[16. marts]] — [[Bernardo Bertoluči]] (''Bernardo Bertolucci''), itāliešu režisors (miris 2018. gadā) * [[22. marts]] — [[Bruno Gancs]] (''Bruno Ganz''), Šveices aktieris (miris 2019. gadā) * [[26. marts]] — [[Ričards Dokinss]] (''Richard Dawkins''), britu biologs * [[27. marts]] — [[Ivans Gašparovičs]] (''Ivan Gašparovič''), Slovākijas prezidents * [[23. aprīlis]] — [[Rejs Tomlinsons]] (''Ray Tomlinson''), ASV programmētājs (miris 2016. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Bertrāns Tavernjē]] (''Bertrand Tavernier''), franču kinorežisors un scenārists (miris 2021. gadā) * [[6. maijs]] — [[Ivica Osims]] (''Ivica Osim''), bosniešu futbolists un treneris (miris 2022. gadā) * [[19. maijs]] — [[Nora Efrona]] (''Nora Ephron''), amerikāņu kinorežisore un scenāriste (mirusi 2012. gadā) * [[24. maijs]] — [[Bobs Dilans]] (''Bob Dylan''), ASV dziedātājs * [[12. aprīlis]] — [[Bobijs Mūrs]] (''Bobby Moore''), Anglijas futbolists (miris 1993. gadā) * [[27. aprīlis]] — [[Fethullahs Gilens]] (''Fethullah Gülen''), Turcijas reliģiskais un sabiedriskais darbinieks (miris 2024. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Steisijs Kīčs]] (''Stacy Keach''), amerikāņu aktieris * [[10. jūnijs]] — [[Jirgens Prohnovs]] (''Jürgen Prochnow''), vācu aktieris * [[12. jūnijs]] — [[Čiks Korea]] (''Chick Corea''), ASV džezists (miris 2021. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Vāclavs Klauss]] (''Václav Klaus''), čehu politiķis * [[20. jūnijs]] — [[Stīvens Frīrss]] (''Stephen Frears''), angļu kinorežisors * [[27. jūnijs]] — [[Kšištofs Keslovskis]] (''Krzysztof Kieślowski''), poļu kinorežisors (miris 1996. gadā) * [[13. jūlijs]]: ** [[Roberts Forsters]] (''Robert Forster''), ASV aktieris (miris 2019. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (miris 2022. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Frenks Farians]] (''Frank Farian''), vācu dziedātājs un ierakstu producents (miris 2024. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Deivids Vorners]] (''David Warner''), angļu aktieris (miris 2022. gadā) * [[8. augusts]] — [[Ērls Bouens]] (''Earl Boen''), amerikāņu aktieris (miris 2023. gadā) * [[20. augusts]] — [[Slobodans Miloševičs]] (''Слободан Милошевић''), serbu politiķis (miris 2006. gadā) * [[3. septembris]] — [[Sergejs Dovlatovs]] (''Сергей Довлатов''), krievu rakstnieks (miris 1990. gadā) * [[9. septembris]] — [[Deniss Ričijs]] (''Dennis Ritchie''), ASV datorzinātnieks (miris 2011. gadā) * [[10. septembris]] — [[Stīvens Džejs Gūlds]] (''Stephen Jay Gould''), ASV paleontologs (miris 2002. gadā) * [[15. septembris]]: ** [[Floriāns Alberts]] (''Albert Flóriá''n), ungāru futbolists (miris 2011. gadā) ** [[Miroslavs Hermaševskis]] (''Mirosław Hermaszewski''), Polijas kosmonauts *[[13. oktobris]] — [[Pols Saimons]] (''Paul Simon''), amerikāņu mūziķis *[[5. novembris]] — [[Ārts Garfankels]] (''Art Garfunkel''), amerikāņu dziedātājs * [[23. novembris]] — [[Franko Nero]] (''Franco Nero''), itāļu aktieris * [[31. decembris]] — [[Alekss Fergusons]] (''Alex Ferguson''), skotu futbolists un treneris == Miruši == * [[4. janvāris]] — [[Anrī Bergsons]] (''Henri Bergson''), franču filozofs (dzimis 1859. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Roberts Beidens-Pauels]] (''Robert Baden-Powell''), anglis, skautu kustības dibinātājs (dzimis 1857. gadā) * [[9. janvāris]] — [[Dimitrijs Golemis]] (''Δημήτριος Γολέμης''), grieķu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Isajs Šurs]] (''Issai Schur''), vācu matemātiķis (dzimis 1875. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Emanuels Laskers]] (''Emanuel Lasker ''), vācu šahists, pasaules čempions (dzimis 1868. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Džeimss Džoiss]] (''James Joyce''), īru rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Robērs Linzeljē]] (''Robert Linzeler''), franču burātājs (dzimis 1872. gadā) * [[12. februāris]] — [[Vilhelms Karstenss]] (''Wilhelm Carstens''), vācu airētājs (dzimis 1869. gadā) * [[25. februāris]] — [[Alfrēds Polslends]] (''Alfred Powlesland''), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1875. gadā) * [[28. februāris]] — [[Alfonso XIII]] (''Alfonso XIII''), Spānijas karalis (dzimis 1886. gadā) * [[4. marts]] — [[Ludvigs Kvide]] (''Ludwig Quidde''), vācu pacifists (dzimis 1858. gadā) * [[1. aprīlis]] — [[Artūrs Birkets]] (''Charles B. K. Beachcroft''), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1875. gadā) * [[3. aprīlis]] — [[Pāls Teleki]] (''Telek Páli''), ungāru politiķis (dzimis 1879. gadā) * [[28. marts]] — [[Virdžīnija Vulfa]] (''Virginia Woolf''), angļu rakstniece (dzimusi 1882. gadā) * [[7. maijs]] — [[Džeimss Freizers]] (''James George Frazer''), skotu antropologs (dzimis 1854. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelms II]] (''Wilhelm II''), Vācijas imperators un Prūsijas karalis (dzimis 1859. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Kārlis Neikirhs]] (''Karl Neukirch''), vācu sporta vingrotājs (dzimis 1864. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Ignacijs Jans Paderevskis]] (''Ignacy Jan Paderewski''), poļu pianists un politiķis (dzimis 1860. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Dželijs Rols Mortons]] (''Jelly Roll Morton''), ASV džeza pianists un komponists (dzimis 1885. vai 1890. gadā) * [[4. augusts]] — [[Mihājs Babičs]] (''Babits Mihály''), ungāru dzejnieks (dzimis 1883. gadā) * [[6. augusts]] — [[Žils Valtons]] (''Jules Valton''), franču burātājs (dzimis 1867. gadā) * [[7. augusts]] — [[Rabindranats Tagore]] (''Rabindranath Tagore''), bengāļu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1861. gadā) * [[14. augusts]] — [[Maksimiljans Kolbe]] (''Maksymilian Maria Kolbe''), poļu mūks, svētais (dzimis 1894. gadā) * [[25. septembris]] — [[Fokshols Kīns]] (''Foxhall Keene''), amerikāņu jātnieks, golferis, polo spēlētājs un tenisists (dzimis 1872. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Robērs Delonē]] (''Robert Delaunay''), franču mākslinieks (dzimis 1885. gadā) * [[26. oktobris]] — [[Arkādijs Gaidars]] (''Арка́дий Петро́вич Гайда́р''), krievu rakstnieks (dzimis 1904. gadā) * [[17. novembris]] — [[Ernsts Udets]] (''Ernst Udet''), vācu lidotājs (dzimis 1896. gadā) * [[18. novembris]] — [[Valters Nernsts]] (''Walther Nernst''), vācu ķīmiķis (dzimis 1865. gadā) * [[22. novembris]] — [[Verners Melderss]] (''Werner Mölders''), vācu pilots (dzimis 1913. gadā) * [[2. decembris]] — [[Edvards Ridzs-Smiglijs]] (''Edward Rydz-Śmigły''), poļu maršals (dzimis 1886. gadā) * [[8. decembris]] — [[Simons Dubnovs]] (שמעון דובנאָװ), ebreju vēsturnieks (dzimis 1870. gadā) * [[9. decembris]] **[[Eduards fon Bēms-Ermolli]] (''Eduard von Böhm-Ermolli''), austroungāru karavīrs (dzimis 1856. gadā) **[[Dmitrijs Merežkovskis]] (''Дмитрий Сергеевич Мережковский''), krievu rakstnieks (dzimis 1866. gadā) * [[11. decembris]] — [[Emīls Pikārs]] (''Émile Picard''), franču matemātiķis (dzimis 1856. gadā) * [[24. decembris]] — [[Frederiks Molonijs]] (''Frederick Moloney''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1882. gadā) * [[27. decembris]] — [[Hermanis Vilkers]] (''Hermann Wilker''), vācu airētājs (dzimis 1874. gadā) * [[30. decembris]] — [[Els Ļisickis]] (''Эль Лисицкий''), ebreju/krievu mākslinieks (dzimis 1890. gadā) == Atsauces == {{atsauces}} {{pg3}} [[Kategorija:1941. gads| ]] 4g0sjbp1ifo1ususzmlo03f8pu5e331 0 65182 4513246 4498327 2026-08-26T06:23:22Z Papuass 88 4513246 wikitext text/x-wiki '''25. septembris''' ir gada 268. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (269. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 97 dienas. == Vārda dienas == [[Rauls (personvārds)|Rauls]], [[Rodrigo (personvārds)|Rodrigo]] == Notikumi == * [[1629. gads]] — tika noslēgts [[Altmarkas pamiers]] starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Polijas—Lietuvas ūnija|Poliju—Lietuvu]] pēc savstarpēja kara. * [[1926. gads]] — [[Tautu Savienība]] pieņēma konvenciju, kas aizliedz [[verdzība|verdzību]]. * [[1956. gads]] — tika atklāts zemūdens [[Transatlantijas telefona kabelis]] no [[Ņūfaundlenda]]s līdz [[Skotija]]i. * [[1964. gads]] — sākās [[Mozambikas Neatkarības karš]]. * [[1977. gads]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika pirmais [[Čikāgas maratons|pilsētas maratons]]. * [[1981. gads]] — [[Beliza]] iestājās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[1983. gads]] — [[Labirinta cietuma bēgšana]]: 38 [[īru republikāņi|īru republikāņu]] cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm, nolaupīja pārtikas piegādes auto un izbēga no [[Labirints (cietums)|Labirinta cietuma]]. * [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — ar [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] lēmumu [[Aizkraukle|Stučkas]] pilsēta ieguva Aizkraukles vārdu. * [[1992. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] palaista [[Marss (planēta)|Marsa]] zonde ''[[Mars Observer]]''. * [[1993. gads Latvijā|1993. gads]] — [[Latvija|Latvijā]] tika dibināta partija [[Latvijas Ceļš]]. * [[2008. gads]] — [[Ķīna]] palaida kosmosa kuģi ''[[Shenzhou 7]]''. == Dzimuši == * [[1644. gads]] — [[Ole Rēmers]] (''Ole Rømer''), dāņu astronoms (miris 1710. gadā) * [[1657. gads]] — [[Imre Tekeli]] (''Thököly Imre''), ungāru politiķis (miris 1705. gadā) * [[1683. gads]] — [[Žans Filips Ramo]] (''Jean-Philippe Rameau''), franču komponists (miris 1764. gadā) * [[1711. gads]] — [[Cjaņluns]] (''乾隆''), Ķīnas imperators (miris 1799. gadā) * [[1744. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.''), Prūsijas karalis (miris 1797. gadā) * [[1749. gads]] — [[Abrahams Gotlobs Verners]] (''Abraham Gottlob Werner''), vācu ģeologs (miris 1817. gadā) * [[1846. gads]] — [[Vladimirs Kepens]] (''Wladimir Köppen''), vācu dabas zinātnieks (miris 1940. gadā) * [[1859. gads]] — [[Augusts fon Gēdrihs]] (''August von Gödrich''), vācu riteņbraucējs (miris 1942. gadā) * [[1867. gads]] — [[Jevgeņijs Millers]] (''Евгений Миллер''), Krievijas armijas ģenerālis (miris 1892. gadā) * [[1874. gads]] — [[Frānsiss Berčels]] (''Francis Burchell''), britu kriketa spēlētājs (miris 1947. gadā) * [[1879. gads]] — [[Hermanis Barelē]] (''Hermann Barrelet''), franču airētājs, olimpiskais čempions (miris 1964. gadā) * [[1881. gads]] — [[Lu Sjuņs]] (''魯迅''), ķīniešu rakstnieks (miris 1936. gadā) * [[1897. gads]]: ** [[Vilhelms Falijs]] (''Wilhelm Falley''), vācu ģenerālis (miris 1944. gadā) ** [[Viljams Folkners]] (''William Faulkner''), ASV rakstnieks (miris 1962. gadā) * [[1901. gads]] — [[Robērs Bresons]] (''Robert Bresson''), franču kinorežisors (miris 1999. gadā) * [[1903. gads]] — [[Marks Rotko]] (''Mark Rothko''), ASV mākslinieks (miris 1970. gadā) * [[1906. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||9|12}}) — [[Dmitrijs Šostakovičs]] (''Дмитрий Шостакович''), krievu komponists (miris 1975. gadā) * [[1913. gads]] — [[Jozefs Bicans]] (''Josef Bican''), austriešu-čehu futbolists (miris 2001. gadā) * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Valdis Biķis]], latviešu inženieris, sabiedriskais darbinieks un politiķis (miris 2021. gadā) * [[1944. gads]] — [[Maikls Daglass]] (''Michael Douglas''), ASV aktieris un producents * [[1955. gads]]: ** [[Dainis Īvāns]], Latvijas politiķis ** [[Kārlis Heincs Rummenige]] (''Karl-Heinz Rummenigge''), Vācijas futbolists * [[1960. gads]] — [[Ihors Belanovs]] (''Ігор Беланов''), PSRS un Ukrainas futbolists * [[1968. gads]] — [[Vills Smits]] (''Will Smith''), ASV aktieris, kino producents un popreperis * [[1969. gads]]: ** [[Nils Skapāns]], latviešu režisors (miris 2021. gadā) ** [[Ketrina Zeta-Džonsa]] (''Catherine Zeta-Jones''), velsiešu aktrise * [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Mārtiņš Rubenis]], latviešu kamaniņu braucējs * [[1980. gads]]: ** [[T.I.]], ASV reperis, aktieris un producents ** [[Nikola Žigičs]] (''Никола Жигић''), serbu futbolists * [[1983. gads]] — [[Donalds Glovers]] (''Donald Glover''), amerikāņu aktieris, režisors un reperis * [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Krists Pīternieks]], latviešu basketbolists * [[1992. gads]] — [[Žonatans Klauss]] (''Jonathan Clauss''), Francijas futbolists * [[2003. gads]] — [[Bella Remzija]] (''Bella Ramsey''), angļu aktrise == Miruši == * [[1534. gads]] — [[Klements VII]] (''Clemens VII''), Romas pāvests (dzimis 1478. gadā) * [[1840. gads]] — [[Žaks Makdonalds]] (''Jacques Macdonald''), Francijas maršals (dzimis 1765. gadā) * [[1933. gads]] — [[Pauls Ērenfests]] (''Paul Ehrenfest''), austriešu un nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1880. gadā) * [[1941. gads]] — [[Fokshols Kīns]] (''Foxhall Keene''), amerikāņu jātnieks, golferis, polo spēlētājs un tenisists (dzimis 1872. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Andrievs Niedra]], latviešu mācītājs, politiķis un rakstnieks (dzimis 1871. gadā) * [[1958. gads]] — [[Džons Votsons (psihologs)|Džons Votsons]] (''John Watson''), ASV psihologs (dzimis 1878. gadā) * [[1967. gads]] — [[Staņislavs Sosabovskis]] (''Stanisław Sosabowski''), poļu ģenerālis (dzimis 1892. gadā) * [[1970. gads]] — [[Ērihs Marija Remarks]] (''Erich Maria Remarque''), vācu rakstnieks (dzimis 1898. gadā) * [[1980. gads]] — [[Džons Bonems]] (''John Bonham''), britu mūziķis (dzimis 1948. gadā) * [[1987. gads]] — [[Mērija Astore]] (''Mary Astor''), ASV aktrise (dzimusi 1906. gadā) * [[2005. gads]] — [[Dons Adamss]] (''Don Adams''), ASV aktieris (dzimis 1923. gadā) * [[2011. gads]] — [[Vangari Maatai]] (''Wangari Maathai''), Kenijas sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1940. gadā) * [[2016. gads]] — [[Arnolds Pālmers]] (''Arnold Palmer''), ASV golferis (dzimis 1929. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] ejuvzz0uucrczbyr1b4fv0mo26vasr5 10 65365 4512914 4511206 2026-08-25T14:03:15Z Biafra 13794 4512914 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = VEF Rīga spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = black | fg = white | komanda = VEF Rīga | komanda_saite = Rīgas "VEF" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Kērtiss Holiss|Holiss]] * 1 [[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]] <!-- * 5 [[Adrians Andževs|Andževs]] --> * 7 [[Rihards Aleksandrovs|Ri. Aleksandrovs]] <!-- * 9 [[Dairis Bertāns|Bertāns]] --> * 32 [[Jēkabs Niedra|Niedra]] * 33 [[Rihards Berkolds|Berkolds]] * ? [[Ralfs Aleksandrovs|Ra. Aleksandrovs]] * ? [[Keilebs Esberijs|Esberijs]] * ? [[AMari Kellijs|Kellijs]] * ? [[Mareks Mejeris|Mejeris]] * ? [[Artūrs Ozols (basketbolists)|Ozols]] * ? [[Luiss Rodrigess|Rodrigess]] * ? [[Isufs Sanons|Sanons]] * ? [[Džordans Sīrss|Sīrss]] * ? [[Aigars Šķēle|Šķēle]] * Galvenais treneris [[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]] * Treneri: [[Gunārs Gailītis|Gailītis]] * [[Mārtiņš Zībarts|Zībarts]] * [[Oskars Ernšteins|Ernšteins]] * [[Alberts Putāns|Putāns]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes|VEF]] </noinclude> lauvkq3e2e48yf1uyz9xtqqctnmglg8 0 71908 4513245 4436806 2026-08-26T06:23:04Z Papuass 88 4513245 wikitext text/x-wiki '''18. decembris''' ir gada 352. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (353. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 13 dienas. == Notikumi == * [[1833. gads]] — pirmo reizi izpildīta [[Krievijas Impērija]]s himna "[[Dievs, sargi Ķeizaru!]]" * [[1887. gads]] — [[Ņūdžersija]] kļuva par trešo štatu, kas ratificējis [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] konstitūciju. * [[1898. gads]] — [[Sanktpēterburga|Pēterpilī]] dibināta studentu korporācija ''[[Fraternitas Metropolitana]]''. * [[1940. gads]] — apstiprināts [[Barbarosa (plāns)|"Barbarosas" plāns]]. * [[1953. gads]] — uzsāktas krāsainās [[televīzija]]s pārraides [[NTSC]] standartā. * [[1961. gads]]: ** [[Indija]] okupēja [[Portugāle]]s kolonijas [[Goa]], [[Damao]] un [[Diu]]; ** [[Indonēzija]] iebruka [[Nīderlandes Jaungvineja|Nīderlandes Jaungvinejā]]. * [[1987. gads]] — izlaista pirmā programmēšanas valodas ''[[Perl]]'' versija. * [[2005. gads]] — sākās [[Čadas pilsoņu karš]]. == Dzimuši == * [[1418. gads]] — [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehts VI]] (''Albrecht VI.''), Austrijas erchercogs (miris 1463. gadā) * [[1626. gads]] — [[Kristīne I Vāsa]] (''Drottning Kristina''), Zviedrijas karaliene (mirusi 1689. gadā) * [[1856. gads]] — [[Dž. Dž. Tomsons|Džozefs Džons Tomsons]] (''Joseph John Thomson''), angļu fiziķis (miris 1940. gadā) * [[1863. gads]] — [[Francis Ferdinands]] (''Franz Ferdinand''), Austroungārijas troņmantinieks (miris 1914. gadā) * [[1866. gads]] — [[Holgers Nīlsens]] (''Holger Nielsen''), dāņu paukotājs, sporta šāvējs un vieglatlēts (miris 1955. gadā) * [[1867. gads]] — [[Fokshols Kīns]] (''Foxhall Keene''), amerikāņu jātnieks, golferis, polo spēlētājs un tenisists (miris 1941. gadā) * [[1875. gads]] — [[Anrī Kallo]] (''Henri Callot''), franču paukotājs (miris 1956. gadā) * [[1878. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||12|6}}) — [[Josifs Staļins]] (იოსებ ჯუღაშვილი, ''Иосиф Сталин''), gruzīnu izcelsmes PSRS vadītājs (miris 1953. gadā) * [[1879. gads]] — [[Pauls Klē]] (''Paul Klee''), Šveices gleznotājs (miris 1940. gadā) * [[1882. gads]] — [[Polēns Lemērs]] (''Paulin Lemaire''), franču sporta vingrotājs (miršanas gads nav zināms) * [[1913. gads]]: ** [[Alfreds Besters]] (''Alfred Bester''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (miris 1987. gadā) ** [[Villijs Brants]] (''Willy Brandt''), VFR kanclers (miris 1992. gadā) * [[1921. gads]] — [[Jurijs Ņikuļins]] (''Юрий Никулин''), krievu klauns un kinoaktieris (miris 1997. gadā) * [[1943. gads]] — [[Kīts Ričardss]] (''Keith Richards''), angļu mūziķis * [[1946. gads]] — [[Stīvens Spīlbergs]] (''Steven Spielberg''), ASV kinorežisors * [[1951. gads]] — [[Elvins Rots]] (''Alvin E. Roth''), ASV ekonomists * [[1954. gads]] — [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (miris 2022. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Guntis Indriksons]], latviešu uzņēmējs un futbola funkcionārs * [[1963. gads]] — [[Breds Pits]] (''Brad Pitt''), ASV kino aktieris un režisors * [[1966. gads]] — [[Miroslavs Mitrofanovs]] (''Мирослав Митрофанов''), Latvijas krievu politiķis un žurnālists * [[1972. gads]]: ** [[Elihans Smaiilovs]] (''Әлихан Смайылов'', ''Älihan Smaiylov''), Kazahstānas premjerministrs ** ''[[DJ Lethal]]'' (Leors Dimants), Latvijā dzimis ASV mūziķis un producents * [[1978. gads]]: ** [[Lilija Berzinska]], latviešu rakstniece un tulkotāja (mirusi 2026. gadā) ** [[Ketija Holmsa]] (''Katie Holmes''), ASV aktrise * [[1980. gads]] — [[Kristīna Agilera]] (''Christina Aguilera''), ASV dziedātāja * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Inga Akmentiņa-Smildziņa]], Latvijas sabiedriskā aktīviste, mediju satura veidotāja un uzņēmēja * [[1984. gads]] — [[Džuljāno Racoli]] (''Giuliano Razzoli''), itāļu kalnu slēpotājs * [[2001. gads]] — [[Džeilens Džonsons]] (''Jalen Johnson''), amerikāņu basketbolists == Miruši == * [[1737. gads]] — [[Antonio Stradivāri]] (''Antonio Stradivari''), itāliešu vijoļmeistars (dzimis 1644. gadā) * [[1803. gads]] — [[Johans Gotfrīds Herders]] (''Johann Gottfried Herder''), vācu dzejnieks, teologs, filozofs (dzimis 1744. gadā) * [[1829. gads]] — [[Žans Batists Lamarks]] (''Jean-Baptiste Lamarck''), franču dabaspētnieks (dzimis 1744. gadā) * [[1848. gads]] — [[Bernards Bolcāno]] (''Bernard Bolzano''), Bohēmijas matemātiķis un filozofs (dzimis 1781. gadā) * [[1948. gads]] — [[Čārlzs Benets]] (''Charles Bennett''), britu vieglatlēts, olimpiskais čempions 1500 metru skriešanā (dzimis 1870. gadā) * [[1932. gads]] — [[Eduards Bernšteins]] (''Eduard Bernstein''), vācu politiķis (dzimis 1850. gadā) * [[1980. gads]] — [[Aleksejs Kosigins]] (''Алексей Косыгин''), padomju politiķis (dzimis 1904. gadā) * [[1982. gads]] — [[Hanss Ulrihs Rūdels]] (''Hans-Ulrich Rudel''), vācu karavīrs (dzimis 1916. gadā) * [[1983. gads]] — [[Viktors Tērners]] (''Victor Turner''), britu antropologs (dzimis 1920. gadā) * [[1995. gads]] — [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse''), vācu inženieris (dzimis 1910. gadā) * [[1998. gads Latvijā|1998. gads]] — [[Laimonis Vāczemnieks]], latviešu rakstnieks un kinoscenārists (dzimis 1929. gadā) * [[1999. gads]] — [[Robērs Bresons]] (''Robert Bresson''), franču kinorežisors (dzimis 1901. gadā) * [[2006. gads]] — [[Džozefs Barbera]] (''Joseph Barbera''), ASV animators (dzimis 1911. gadā) * [[2011. gads]] — [[Vāclavs Havels]] (''Václav Havel''), čehu dramaturgs un politiķis (dzimis 1936. gadā) * [[2016. gads]] — [[Žaža Gabora]] (''Zsa Zsa Gabor''), ungāru/amerikāņu aktrise (dzimusi 1917. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Republikas diena ([[Nigēra]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Decembris]] cz1kf3nnkfpoqfye5xhydknck2970j7 100 80595 4513125 4511813 2026-08-25T20:39:10Z Dainis 876 4513125 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. lxb6z9jy5wfq0bfheaye1sypyr0emw2 100 80630 4513128 4511069 2026-08-25T20:44:26Z Dainis 876 4513128 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[26. augusts]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[27. augusts]] — meteoroloģijas pavadonis ''[[MTG-I2]]'', nesējraķete ''[[Ariane 62]]''. * [[30. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Nancy Grace Roman Space Telescope]]'', nesējraķete ''[[Falcon Heavy]]''. * Augusts — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Augusts — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Augusts — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[9. septembris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[11. septembris]] — Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Sentinel-3C]]'', ''[[FLEX]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''. * [[12. septembris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-13]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[19. oktobris]] — Marsa zondes ''[[Martian Moons eXploration]]'' un ''[[Idefix]]'', nesējraķete ''[[H3-24L]]''. <!-- * [[24. augusts]] — Mēness izpētes aparāts ''[[Chang'e 7]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 5]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[11. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> sc21vwaf53hq4virea9wa4robzmkisb 0 83065 4513271 4485227 2026-08-26T09:24:58Z Kleivas 2704 4513271 wikitext text/x-wiki '''Deiviss''' ({{val|cy|Davis}} — '[[Dāvids (personvārds)|Dāvida]] dēls') ir izplatīts [[velsiešu valoda|velsiešu]] cilmes [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē [[Deivisa (uzvārds)|Deivisa]]). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ādams Deiviss]] (''Adam Davies''; 1992) — Velsas futbolists; * [[Alfonso Deiviss]] (''Alphonso Davies''; 2000) — Kanādas futbolists; * [[Beirons Deiviss]] (''Baron Davis''; 1979) — ASV basketbolists; * [[Bens Deiviss]] (''Ben Davies''; 1993) — Velsas futbolists; * [[Dveits Deivss]] (''Dwight Davis''; 1879—1945) — amerikāņu politiķis un tenisits, [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izveidotājs; * [[Džefersons Deiviss]] (''Jefferson Davis''; 1808—1889) — ASV politiķis; * [[Džeikobs Deiviss]] (''Jacob Davis''; 1831—1908) — ebreju izcelsmes ASV šuvējs, izgudrotājs, uzņēmējs; * [[Džeremijs Deiviss]] (''Jeremy Davies''; 1969) — ASV aktieris; * [[Džo Deiviss]] (''Joe Davis''; 1901—1978) — angļu snūkera un biljarda spēlētājs; * [[Džonatans Deiviss]] (''Jonathan Davis''; 1971) — amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors un mūziķis; * [[Džons Deiviss (roņu mednieks)|Džons Deiviss]] (''John Davis''; 1784—?) — amerikāņu roņu mednieks; * [[Džordžs Deiviss]] (''George Davis''; 1996) — Sjerraleones futbolists; * [[Entonijs Deiviss]] (''Anthony Davis''; 1993) — ASV basketbolists; * [[Eriks Deiviss]] (''Eric Davis''; 1991) — Panamas futbolists; * [[Glens Deiviss]] (''Glen Davis''; 1986) — ASV basketbolists; * [[Hermanis Deiviss]] (''Herman Davis''; 1888—1923) — amerikāņu snaiperis; * [[Mailss Deiviss]] (''Miles Davis''; 1926—1991) — amerikāņu komponists; * [[Normans Deiviss]] (''Norman Davies''; 1939) — angļu vēsturnieks; * [[Stīvens Deiviss]] (''Steven Davis''; 1985) — Ziemeļīrijas futbolists; * [[Vills Deiviss]] (''Will Davis''; 1877−?) — franču riteņbraucējs. == Skatīt arī == * ''[[Davis]]'' * [[Deivisa]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Velsiešu uzvārdi]] iu78rchzsahz0ovazg8gtv4jiy4hzry 4513272 4513271 2026-08-26T09:25:08Z Kleivas 2704 4513272 wikitext text/x-wiki '''Deiviss''' ({{val|cy|Davis}} — '[[Dāvids (personvārds)|Dāvida]] dēls') ir izplatīts [[velsiešu valoda|velsiešu]] cilmes [[uzvārds]] (sieviešu dzimtē [[Deivisa (uzvārds)|Deivisa]]). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ādams Deiviss]] (''Adam Davies''; 1992) — Velsas futbolists; * [[Alfonso Deiviss]] (''Alphonso Davies''; 2000) — Kanādas futbolists; * [[Beirons Deiviss]] (''Baron Davis''; 1979) — ASV basketbolists; * [[Bens Deiviss]] (''Ben Davies''; 1993) — Velsas futbolists; * [[Dvaits Deiviss]] (''Dwight Davis''; 1879—1945) — amerikāņu politiķis un tenisits, [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] izveidotājs; * [[Džefersons Deiviss]] (''Jefferson Davis''; 1808—1889) — ASV politiķis; * [[Džeikobs Deiviss]] (''Jacob Davis''; 1831—1908) — ebreju izcelsmes ASV šuvējs, izgudrotājs, uzņēmējs; * [[Džeremijs Deiviss]] (''Jeremy Davies''; 1969) — ASV aktieris; * [[Džo Deiviss]] (''Joe Davis''; 1901—1978) — angļu snūkera un biljarda spēlētājs; * [[Džonatans Deiviss]] (''Jonathan Davis''; 1971) — amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors un mūziķis; * [[Džons Deiviss (roņu mednieks)|Džons Deiviss]] (''John Davis''; 1784—?) — amerikāņu roņu mednieks; * [[Džordžs Deiviss]] (''George Davis''; 1996) — Sjerraleones futbolists; * [[Entonijs Deiviss]] (''Anthony Davis''; 1993) — ASV basketbolists; * [[Eriks Deiviss]] (''Eric Davis''; 1991) — Panamas futbolists; * [[Glens Deiviss]] (''Glen Davis''; 1986) — ASV basketbolists; * [[Hermanis Deiviss]] (''Herman Davis''; 1888—1923) — amerikāņu snaiperis; * [[Mailss Deiviss]] (''Miles Davis''; 1926—1991) — amerikāņu komponists; * [[Normans Deiviss]] (''Norman Davies''; 1939) — angļu vēsturnieks; * [[Stīvens Deiviss]] (''Steven Davis''; 1985) — Ziemeļīrijas futbolists; * [[Vills Deiviss]] (''Will Davis''; 1877−?) — franču riteņbraucējs. == Skatīt arī == * ''[[Davis]]'' * [[Deivisa]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Velsiešu uzvārdi]] hjv3gu6k19rkopz9k7xt8hr0bqmsuur 0 99967 4513095 4205814 2026-08-25T18:23:42Z Meistars Joda 781 4513095 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =FL fig04.jpg | att_nosaukums =[[Floridas lamantīns]] (''Trichechus manatus latirostris'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta=Sirenia | kārta_lv=Sirēnas | kārta_r=Sirēnas (zīdītāji) | dzimta=Trichechidae | dzimta_lv=Lamantīnu dzimta | dzimta_r=Lamantīni | ģints =Trichechus | ģints_lv=Lamantīni | izplatība=[[Attēls:Mapa distribuicao Trichechus.png|240px]]<br />Lamantīnu izplatības areāls iekrāsots trīs krāsās: [[Vestindijas lamantīns|Vestindijas lamantīnu]] izplatība zaļā krāsā, [[Amazones lamantīns|Amazones lamantīnu]] sarkanā krāsā, [[Āfrikas lamantīns|Āfrikas lamntīnu]] oranžā krāsā. | binomial=Trichechus <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | kategorijas=nē }} '''Lamantīni''' jeb '''manati''' (''Trichechus'') ir [[Sirēnas (zīdītāji)|sirēnu kārtas]] (''Sirenia'') gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu [[zīdītāji|zīdītāju]] ģints, kas pieder pie '''lamantīnu dzimtas''' (''Trichechidae''). Lamantīnu ģints ir vienīgā ģints lamantīnu dzimtā, un tajā ir 3 [[suga]]s. Tuvākie radinieki jūrā lamantīnam ir [[jūrasgovs|jūrasgovis]], bet uz [[sauszeme]]s — [[ziloņi]] un mazie [[klinšu damans|klinšu damani]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigazoo.lv/public/29342.html |title=Klinšu damans<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|11|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090428052743/http://rigazoo.lv/public/29342.html |archivedate={{dat|2009|04|28||bez}} }}</ref><ref>Domning, D.P., 1994, Paleontology and evolution of sirenians: Status of knowledge and research needs, in Proceeding of the 1st International Manatee and Dugong Research Conference, Gainesville, Florida, 1-5)</ref> Kad [[Kristofors Kolumbs]] kādā no saviem ceļojumiem [[Karību jūra|Karību jūrā]] pirmo reizi ieraudzīja lamantīnus, viņš nodomāja, ka tās ir [[nāra]]s.<ref name="net">[http://www.manatees.net/ The Magnificent Manatee<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> == Izplatība == Lamantīni dzīvo siltos, seklos ūdeņos. Tie iet bojā, ja [[ūdens]] temperatūra noslīd zem 15&nbsp;°C. [[Ziema]]s laikā [[Floridas lamantīns|Floridas lamantīni]] pamet [[jūra|jūru]] un apmetas [[Florida]]s siltākajos iekšzemes ūdeņos, piemēram, Kristāla upē, Homosasa upē un citās. Šajās [[upe|upēs]] ūdens visu gadu ir apmēram 22&nbsp;°C. [[Vasara]]s laikā Floridas lamantīni pa jūru aizklejo diezgan tālu uz ziemeļiem, [[2006. gads|2006]]. gadā lamantīnus novēroja pie [[Ņujorka]]s pilsētas. Kopumā [[Vestindijas lamantīns|Vestindijas lamantīni]] dzīvo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] rietumdaļas jūrās, sākot ar [[Florida|Floridu]] un beidzot ar [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>[http://www.bagheera.com/inthewild/van_anim_manatee.htm Florida (West Indian) Manatee An Endangered Species At Bagheera<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Amazones lamantīns|Amazones lamantīni]] apdzīvo [[Amazone]]s baseinu un nekad to nepamet. Toties [[Āfrikas lamantīns|Āfrikas lamantīni]] uzturas gan [[Āfrika]]s rietumpiekrastes seklajos jūras līčos [[ekvators|ekvatora]] tuvumā, gan dažādajās pieguļošajās iekšzemes upēs. Daži [[zinātnieki]] uzskata, ka ir vēl ceturtā [[suga]] — [[pundurlamantīns]] (''Trichechus "pygmaeus"''), kas dzīvo Amazones upes baseinā [[Brazīlija]]s teritorijā.<ref name="br">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.marcvanroosmalen.org/dwarfmanatee.htm |title=Marc van Roosmalen, New Species, Dwarf Manatee, Amazon Association for the Preservation of Nature<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|02|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090223203022/http://www.marcvanroosmalen.org/dwarfmanatee.htm |archivedate={{dat|2009|02|23||bez}} }}</ref> Tomēr lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka pundurlamantīns ir nenobriedis [[Amazones lamantīns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smithsonianmag.com/science-nature/roosmalen-200802.html |title=Trials of a Primatologist {{!}} Science & Nature {{!}} Smithsonian Magazine<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|12|03||bez}} |archive-date={{dat|2009|10|14||bez}} |archive-url=http://arquivo.pt/wayback/20091014093223/http://www.smithsonianmag.com/science-nature/roosmalen-200802.html }}</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Manatee, Everglades NP.jpg|thumb|left|220px|Lamantīna aste ir līdzīga airim]] Vidēji lamantīna ķermeņa garums ir 3—3,6 [[metrs|m]], svars 450—800 [[Kilograms|kg]],<ref name="gu">[http://www.enchantedlearning.com/subjects/mammals/manatee/ Manatee - Enchanted Learning Software<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> bet lielākie var svērt 1775 kg. Vismazākie starp lamantīniem, neņemot vērā [[pundurlamantīns|pundurlamantīnus]], ir [[Amazones lamantīns|Amazones lamantīni]], kas dzīvo Amazones upes baseinā. Tā ķermeņa garums nesasniedz 3 metrus, toties pundurlamantīni ir 1,3 metrus gari.<ref name="br"/> Mātītes lamantīniem ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Lamantīnu ķermenis kā visām [[Sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]] ir vārpstveida formas, bet tā [[aste]] atšķirībā no [[jūrasgovs]] delfīnam līdzīgās astes ir airim līdzīga. Arī tā snuķis ir īsāks kā jūrasgovij. Lamantīniem ir liela, kustīga augšlūpa, kas kalpo kā īss snuķis. Lamantīni ar augšlūpu plūc jūraszāli, kā arī to izmanto savstarpējai socializācijai. Tiem ir mazas, plaši novietotas [[acis]]. Pastāv uzskats, ka lamantīni redz [[krāsa|krāsās]] līdzīgi [[cilvēks|cilvēkam]]. Tāpat kā [[zirgi]]em, tiem ir vienkārša [[gremošanas sistēma]], to resnā zarna ir liela, tajā tiek sagremotas cietākās augu daļas. Kopumā tā zarnas ir daudz garākas kā citiem tāda paša auguma dzīvniekiem. Lamantīniem nav [[zobi|priekšzobu]] un [[ilkņi|ilkņu]]. Tiem ir zobi tikai sānos, to dzerokļi ir plakani un labi piemēroti cietas barības sakošļāšanai.<ref name="gu"/> Zobi, ja tie izkrīt, lamantīniem ataug atkal un atkal. Tie izaug žokļa dziļumā un lēnām bīdās uz žokļa priekšpusi. Priekšējie zobi no rindas izkrīt un nomainās ar nākamajiem zobiem.<ref name="gu"/> Vienlaicīgi tiem nekad nav vairāk par 6 zobiem.<ref name="zo"/> Lamantīna priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet katrai airkājai ir 3—4 [[nagi]].<ref name="fa">[http://www.savethemanatee.org/manfcts.htm Manatee Facts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[kājas|Pakaļkājas]] nav redzamas, jo tās slēpjas dziļi [[muskuļi|muskuļu]] slānī. Pakaļkājas ir nelieli, mazattīstīti [[kauli]], kas nav savienoti ar [[mugurkauls|mugurkaulu]]. Lamantīniem ir īpaši blīvi kauli, kas spēj turēt dzīvnieka lielo masu zem ūdens spiediena.<ref name="net"/> == Uzvedība == [[Attēls:Karibik-Manati.jpg|thumb|left|220px|Lamantīni savā starpā komunicē arī ar pieskārieniem]] Lamantīni pamatā ir veģetārieši, un lielāko [[diena]]s daļu pavada ganoties seklos, siltos ūdeņos, kas ir 1—2 [[metrs|metrus]] dziļi un bagāti ar [[ūdensaugi]]em. Pārējo dienas daļu tas pavada gulšņājot zem [[ūdens]]. Lamantīni ik pa 3—5 minūtēm uzpeld, ieelpot [[skābeklis|skābekli]]. Ja lamantīns ir aktīvs, tam skābeklis ir vajadzīgs biežāk, šādā situācijā lamantīns var uzpeldēt ielepot ik pa 30 [[sekunde|sekundēm]]. Toties guļot, lamantīns spēj atrasties zem ūdens pat līdz 20 minūtēm.<ref name="fa"/> Visbiežāk lamantīni guļ, izbāzuši degungalu laukā no ūdens.<ref name="gu"/> Lamantīni ir ļoti lēnprātīgi un miermīlīgi [[dzīvnieki]].<ref name="fa"/> Līdz šim pētnieki ir novērojuši un pētījuši [[Floridas lamantīns|Floridas lamantīnus]], tādēļ ne viss, kas novērots, varētu attiekties uz pārējām lamantīnu sugām. Lamantīns peld ar ātrumu 5—8 km/h, bet ir novērots, ka tas spēj īsā distancē sasniegt ātrumu 30 km/h. Lamantīns var peldēt gan vertikāli uz augšu, gan ar vēderu uz augšu, gan veikli velties un izpildīt dažādus zemūdens trikus.<ref name="net"/> Lamantīni savā starpā sazinās ar balsi, īpaši mātītes ar saviem mazuļiem, kā arī [[riests|riesta]] laikā, lai pievērstu pretējā dzimuma uzmanību. Lai komunicētu, tie izmanto arī smaržu un pieskārienus. Tomēr tos var uzskatīt par vientuļniekiem.<ref name="zo">Best, Robin (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 292–298. {{ISBN|0-87196-871-1}}.</ref> Ir novērots, ka lamantīnu saziņa salīdzinoši ar citiem dzīvniekiem ir komplicēta, tie līdzīgi [[delfīni]]em un [[airkāji]]em spēj veikt dažādus uzdevumus, un tiem ir laba atmiņa.<ref>Gerstein, E.R., 1994, The manatee mind: Discrimination training for sensory perception testing of West Indian manatees (Trichechus manatus), Mar. Mammals, 1: 10-21.)</ref> Visbiežāk lamantīni iet bojā dēļ [[cilvēki]]em, lai arī ir aizsargāti ar likumu. Tos sabrauc ar laivām vai savaino ar dzinēju dzenskrūvēm. Bieži ievainojumi ir nāvējoši.<ref>Marine Mammal Medicine, 2001, Leslie Dierauf & Frances Gulland, CRC Press</ref> Reizēm lamantīni norij zvejniecības priekšmetus, kā āķus, dažādas metāla detaļas un citus priekšmetus. Visbiežāk šie priekšmeti nenodara neko ļaunu lamantīniem, visbīstamākās ir makšķerauklas vai tīkla detaļas. Tās var aizsprostot lamantīna zarnas un lēnām to nogalināt. Dabiskie lamantīnu ienaidnieki ir [[haizivis]], [[krokodilu dzimta|krokodili]], [[zobenvaļi]] un [[aligatori]]. == Barība == [[Attēls:Hpim0279.jpg|thumb|220px|Lamantīns pamatā barojas ar dažādām jūraszālēm]] Lamantīni pamatā ir veģetārieši un patērē vairāk kā 60 dažādus [[augi|augus]] savā ēdienkartē. Dienā tas apēd tik daudz augu, kas svērtu apmēram 10—15% no paša svara<ref name="fa"/> jeb 45—67 kg.<ref name="gu"/> Reizēm lamantīni no tīkliem izlasa [[zivis]].<ref>Powell, James (1978). "Evidence for carnivory in manatee (Trichechus manatus)". Journal of Mammalogy 59 (2): 442. doi:10.2307/1379938</ref> == Vairošanās == Lamantīni dzimumbriedumu sasniedz vēlu un vairojas ļoti lēni. Mātīte visbiežāk nepārojas, kamēr nav sasniegusi 5 gadu vecumu, bet tēviņi 7 gadus. Mazulis dzimst ik pēc 2—5 gadiem.<ref name="fa"/> Lamantīnu grūsnības periods ilgst apmēram 12 [[mēnesis|mēneši]], un mazulis paliek kopā ar māti 12—18 mēnešus. Visu šo laiku māte to zīda ar [[piens|pienu]].<ref name="gu"/> Piedzimst tikai viens mazulis, kas sver apmēram 30 kg. Jau piedzimstot lamantīna mazulim ir 3—4 zobi.<ref name="gu"/> Lamantīnu dzīves ilgums ir apmēram 60 [[gads|gadi]].<ref name="fa"/> == Sistemātika == * '''Lamantīnu dzimta''' (''Trichechidae'') ** '''Lamantīnu ģints''' (''Trichechus'') *** [[Amazones lamantīns]] (''Trichechus inunguis'') *** [[Āfrikas lamantīns]] (''Trichechus senegalensis'') *** [[Vestindijas lamantīns]] (''Trichechus manatus'') *** [[Pundurlamantīns]] (''Trichechus "pygmaeus"'') (iespējams) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080130142327/http://www.home.lv/animalplanet/lamantins.html Lamantīns] * [http://nationalzoo.si.edu/Animals/Whats_in_a_name/default.cfm?id=37 Manatees and Dugongs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071013115555/http://nationalzoo.si.edu/Animals/Whats_in_a_name/default.cfm?id=37 |date={{dat|2007|10|13||bez}} }} * [http://www.ambergriscaye.com/25years/huntingformanatees.html Hunting for Manatees] * [http://www.myfwc.com/WILDLIFEHABITATS/Manatee_index.htm Florida Manatee Program] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091202080833/http://www.myfwc.com/WILDLIFEHABITATS/Manatee_index.htm |date={{dat|2009|12|02||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20070430191437/http://www.savethemanatee.org/ta_harassment.htm Help End Manatee Harassment] * [http://www.sptimes.com/2007/02/11/Citrus/Manatee_abuse_caught_.shtml Manatee abuse caught on tape] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090601161308/http://www.sptimes.com/2007/02/11/Citrus/Manatee_abuse_caught_.shtml |date={{dat|2009|06|01||bez}} }} * [http://www.cdnn.info/news/eco/e060111.html Florida boaters killing endangered manatees] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sirēnas]] l75bmcy2xq7gkvh9h0qzr28vndv690x 0 103258 4513060 4175729 2026-08-25T17:41:25Z Meistars Joda 781 4513060 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nu_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 13. burts - nī]] '''Nī''' ('''N,ν''';{{val|gr|νι}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 13. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 50. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_nun.svg|15px]] — ''nun''. No burta "nī" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[N]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''Н'''. Seno grieķu valodā — '''nū''' (νυ). Mazo ''nī'' (<math>\nu</math>) burtu bieži jauc ar mazo [[Ipsilons|ipsilona]] (<math>\upsilon</math>) burtu; atšķirība burta apakšējā daļā: burtam nī apakša ir asa, bet ipsilonam — apaļa. Ar mazo ν apzīmē: * [[Vielas daudzums|Vielas daudzumu]] ķīmijā * [[Puasona koeficients|Puasona koeficientu]] cietķermeņu mehānikā (tiek apzīmēts arī ar burtu μ ([[mī]])) * [[Frekvence|Frekvenci]] fizikā * [[Viskozitāte|Viskozitāti]] hidrodinamikā * [[Neitrīno]] elementārdaļiņu fizikā {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] rbvk67h0xwq10e9chr9eif9wg2cafwp 0 103261 4513019 4175731 2026-08-25T17:03:45Z Meistars Joda 781 4513019 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Omicron_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 15. burts - omikrons]] '''Omikrons''' ('''Ο, ο'''; {{val|gr|όμικρον}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 15. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 70. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_ayin.svg|15px]] — ''ain''. No burta "omikrons" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[O]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''O''' (vēlāk arī '''Ю'''). Sengrieķu nosaukuma forma "Ό μικρόν" burtiski nozīmē "mazais „о“", atšķirībā no "lielā „о“" - [[omega]] (Ω). {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 91xo8u32vks5sh9053if2cadzo9z7py 0 103263 4513003 4191716 2026-08-25T16:54:59Z Meistars Joda 781 4513003 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|grieķu burtu|alfa (nozīmju atdalīšana)|alfa}} [[Attēls:Alpha_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 1. burts - alfa]] '''Alfa''' ('''Α, α''';{{val|gr|άλφα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 1. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme "1". Tas ir veidots no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_aleph.svg|15px]] — ''alef''. Burts "alfa" ir bijis pamatā [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burtam '''[[A]]''' un [[kirilica]]s alfabēta burtam '''[[А]]'''. == Pielietojums == Lielais burts "alfa" pārsvarā netiek izmantots kā simbols, jo tā pierakstam izmanto lielo latīņu alfabēta burtu A. Mazo burtu α kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Leņķiskais paātrinājums|Leņķisko paātrinājumu]] un siltumatdeves koeficientu fizikā. * [[Alfa daļiņa|Alfa daļiņām]] un [[alfa sabrukšana]]i fizikā. * Spožākajai [[zvaigzne]]i [[Zvaigznājs|zvaigznājā]] astronomijā (piemēram, [[Centaura Alfa]]). * [[Lambdas izskaitļošana]]i — α-konversija. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] a2vz5knslrfz06wol7ldh6qbn9a6g47 0 103275 4513005 4175705 2026-08-25T16:56:13Z Meistars Joda 781 4513005 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|grieķu alfabēta burtu Gamma|Gamma (nozīmju atdalīšana)|Gamma}} [[Attēls:Gamma_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 3. burts - gamma]] '''Gamma''' ('''Γ, γ''';{{val|gr|γάμμα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] trešais burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 3. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_gimel.svg|15px]] — ''gimels''. No burta "gamma" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[C]]''' un '''[[G]]''', un [[kirilica]]s alfabēta '''Г'''. == Pielietojums == * [[Eilera gamma funkcija]] matemātikā. * Leņķis matemātikā (pēc [[alfa|α]] un [[bēta|β]]). * [[Gamma stari]] fizikā. * [[Astronomija|Astronomijā]]: trešā spožākā [[zvaigzne]] [[Zvaigznājs|zvaigznājā]]. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] pikj6txp3mitmnh15kh7mdpt0udj624 0 103288 4513006 4175717 2026-08-25T16:56:52Z Meistars Joda 781 4513006 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|grieķu alfabēta burtu Delta|Delta|Delta}} [[Attēls:Delta_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 4. burts - delta]] '''Delta''' ('''Δ, δ''';{{val|gr|δέλτα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 4. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 4. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_daleth.svg|15px]] — ''dalets''. No burta "delta" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[D]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''Д'''. == Pielietojums == Lielais burts Δ kā simbols tiek izmantots: * izmaiņas vai starpība starp mainīgajiem (piemēram, temperatūrai: ΔT). * jebkura no [[delta daļiņa|delta daļiņām]] elementārdaļiņu fizikā. * [[Sigma delta modulācija|ΔΣ modulācija]] elektronikā. Mazais burts δ kā simbols tiek izmantots: * [[Delta funkcija|Delta funkcijā]] matemātikā. * [[Astronomija|Astronomijā]] ceturtajai spožākajai [[zvaigzne]]i [[Zvaigznājs|zvaigznājā]]. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 0aggxqaqtayqru5chfl1zwbie8pr9rv 0 103300 4513008 3410300 2026-08-25T16:57:42Z Meistars Joda 781 4513008 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Epsilon_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 5. burts - epsilons]] '''Epsilons''' ('''Ε, ε''';{{val|gr|έψιλον}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 5. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 5. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_he.svg|15px]] — ''hé''. No burta "epsilons" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[E]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''E'''. == Pielietojums == Lielais burts "epsilons" pārsvarā netiek izmantots kā simbols, tādēļ, ka to raksta tāpat kā lielo latīņu alfabēta burtu E. Mazo burtu ε kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Kopu teorija|Kopu teorijā]] — elementa piederības pie [[kopa]]s attiecībai (tas ir novecojis apzīmējums, mūsdienās šim mērķim tiek izmantots simbols ∈). * [[Fizika|Fizikā]] — vides [[elektrovadītspēja]]; dažreiz - [[elektrodzinējspēks]]. * [[Astronomija|Astronomijā]] — piektā spožākā [[zvaigzne]] [[Zvaigznājs|zvaigznājā]]. * [[Datorzinātne|Datorzinātnē]] — tukša sleja. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 8ezo1b9wmkbganlm7iwnftfdcxm5y3x 0 103303 4512991 4483802 2026-08-25T16:49:21Z Meistars Joda 781 4512991 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Digamma_uc_lc.svg|thumb|right|200px|Arhaiskā [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 6. burts - digamma]] '''Digamma''' ('''Ϝ, ϝ'''; {{val|gr|βαυ}}) ir arhaiskā [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 6. burts. Tāpat kā [[ipsilons]] ('''Υ''', '''υ'''), cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:phoenician_waw.svg|15px]] — ''vav''. Apzīmēja skaņu [w], kas VIII gs. p. m. ē. pazuda no grieķu valodas izrunas un rakstības; tādēļ burts nav iekļauts klasiskajā 24 burtu sengrieķu alfabētā. Agrākajā grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 6, bet vēlāk to aizvietoja ar [[Ligatūra|ligatūru]] [[stigma]] ('''Ϛ''', '''ϛ'''). No burta "digamma" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[F]]'''. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151105210355/http://www.tlg.uci.edu/~opoudjis/unicode/nonattic.html#digamma vau/digamma] {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] sor5yyj67lnezbrrku6ylqudaxy6f7o 0 103521 4512993 4175827 2026-08-25T16:50:07Z Meistars Joda 781 4512993 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stigma_uc_lc.svg|thumbnail|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] [[ligatūra]] - stigma]] '''Stigma''' ('''Ϛ, ϛ''') ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burtu [[sigma]] un [[tau (burts)|tau]] [[ligatūra]]. Dažreiz tika izmantota grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā kā skaitlis 6. Tomēr mūsdienās skaitļa 6 un sestās kārtas apzīmēšanai biežāk lieto burtus στ (ΣΤ). == Pielietojums == [[Attēls:Stigma-var.png|framed|left|Grieķu vārds ''στρατόμ'' uzrakstīts ar sigma-tau ligatūru, bizantiešu manuskriptā]] [[Unikods|Unikodā]] stigma ir iekodēta kā "Greek letter stigma" U+03DA (Ϛ) un "Greek small letter stigma" U+03DB (ϛ). [[Attēls:Stigma.png|thumbnail|600px|left|Sigmas un tau pāreja uz stigmu.]] [[Attēls:Stigma (Ϛϛ).png|thumbnail|left|Stigma trīs standarta fontos: [[Times New Roman]], [[Lucida Grande]], [[Arial]].]] {{-}} == Skatīt arī == * [[Sigma]] * [[Sampi]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100613095741/http://www.tlg.uci.edu/~opoudjis/unicode/other_ligatures.html#stigma stigma] {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 3o55wspq34c1dsba2lf1imsccwb6m3o 0 103523 4512989 4175718 2026-08-25T16:48:36Z Meistars Joda 781 4512989 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zeta_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 6. burts - zēta]] '''Zēta''' ('''Ζ, ζ'''; {{val|gr|ζήτα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 6. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 7. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_zayin.svg|20px]] — ''zains''. No burta "zēta" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[Z]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''З'''. == Pielietojums == Mazo burtu ζ kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Matemātika|Matemātikā]] - [[Rimana zēta funkcija|Rimana zēta funkciju]] * [[Ķīmija|Ķīmijā]] - zēta potenciālu. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] ifsgaqltubmeczx2w3qjha8eqq3nri4 0 103595 4513010 4175719 2026-08-25T16:58:55Z Meistars Joda 781 4513010 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Eta_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 7. burts - ēta]] '''Ēta''' ('''Η, η''';{{val|gr|ήτα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 7. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 8. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_heth.svg|20px]] — ''hets''. No burta "ēta" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[H]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''И''' un '''Й'''. == Pielietojums == Lielo burtu Η kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Ķīmija|Ķīmijā]] - [[Entalpija|entalpiju]]. Mazo burtu η kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Optika|Optikā]] - vides optiskā [[Laušanas koeficients|laušanas koeficienta]] rādītājs (kaut arī burts n tiek izmantots biežāk). * [[Termodinamika|Termodinamikā]] - [[Karno cikls|Karno tvaika mašīnas]] [[lietderības koeficients]]. * Elementārdaļiņu fizikā ir η-[[barioni]]. * [[Statistika|Statistikā]] - η² - "daļējās regresijas koeficients". * [[Lambda izskaitļošana|Lambda izskaitļošanā]] - η-konversija. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] b5emlmguqvhsmr28htl1uvdwo0i865j 0 103596 4513012 3417488 2026-08-25T16:59:36Z Meistars Joda 781 4513012 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Theta_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 8. burts - tēta]] '''Tēta''' ('''Θ, θ'''; {{val|gr|θήτα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 8. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 9. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_teth.svg|20px]] — ''tets''. No burta "tēta" cēlies senās [[kirilica]]s burts '''Ѳ'''. {{valoda-aizmetnis}} {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] nlgv7kp2v8g23yu46j3mbfqrwikflx1 0 103600 4513013 4395520 2026-08-25T17:00:27Z Meistars Joda 781 4513013 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|grieķu burtu|fotogrāfu|Roberts Kapa}} [[Attēls:Kappa_uc_lc.svg|thumb|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 10. burts — kapa]] '''Kapa''' ('''Κ, κ'''; {{val|gr|κάππα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 10. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 20. Cēlies no [[feniķiešu raksts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_kaph.svg|20px]] — ''kafs''. No burta "kapa" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[K]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''K'''. == Pielietojums == Burts <math>\kappa</math> ir tāds pats kā [[K|latīņu k]], tas tiek izmantots, lai zinātnē apzīmētu dažādus koeficientus. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] b1b0571luvoaf6eikmyervuv596odgh 0 103789 4513014 4216816 2026-08-25T17:01:34Z Meistars Joda 781 4513014 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mu_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 12. burts - mī]] '''Mī''' ('''Μ, μ'''; {{val|gr|μυ}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 12. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 40. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_mem.svg|20px]] — ''mems''. No burta "mī" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[M]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''M'''. == Pielietojums == Mazo burtu μ kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Matemātika|Matemātikā]] - [[Varbūtību teorija|varbūtību teorijā]] - μX. * Miljonās pakāpes samazinājums - mikro pakāpe. * [[Fizika|Fizikā]] - slīdes berzes koeficients. * [[Elektromagnētisms|Elektromagnētismā]] - [[magnētiskā caurlaidība]]. * [[Elementārdaļiņa]] [[mions]]. * [[Termodinamika|Termodinamikā]] - sistēmas vai tās daļas [[ķīmiskais potenciāls]]. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 7ivpxcw4bvkofu19o88e3al1h41q34v 0 103790 4513018 4175730 2026-08-25T17:03:12Z Meistars Joda 781 4513018 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Xi_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 13. burts - Ksī]] '''Ksī''' ('''Ξ, ξ''';{{val|gr|ξι}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 14. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 60. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_samekh.svg|20px]] — ''sameks''. No burta "ksī" cēlies [[kirilica]]s alfabēta burts '''Ѯ''', kuru mūsdienās izmanto tikai baznīcas slāvu valodā. == Pielietojums == Mazo burtu ξ kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Saldēšanas koeficients]] saldētavām. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] sacodrrw7jyvis5ht2utgcee4294o7v 0 103791 4513022 4175732 2026-08-25T17:04:24Z Meistars Joda 781 4513022 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pi_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 16. burts - pī]] '''Pī''' ('''Π, π'''; {{val|gr|πι}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 16. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 80. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_pe.svg‎|20px]] — ''pe''. No burta "pī" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[P]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''П'''. == Pielietojums == Mazo burtu π kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * Matemātisko konstanti [[Pī|'''π''']]≈3.14159… * Funkcija <math>\pi(x)</math> - [[Pirmskaitlis|pirmskaitļu]] skaits, kas nepārsniedz <math>x</math>. * [[Ķīmija|Ķīmijā]] - [[osmotiskais spiediens]]. * [[Elementārdaļiņa]] [[pions|pi mezons jeb pions]]. * [[Makroekonomika|Makroekonomikā]] - [[inflācija]]s līmeni. * [[Mikroekonomika|Mikroekonomikā]] - [[Ienākumi|ienākumus]]. * [[Astronomija|Astronomijā]] - [[Paralakse|paralaksi]]. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] ri873ifrewm6jfoflzf6regpvoji7kd 0 103800 4512998 4484297 2026-08-25T16:52:12Z Meistars Joda 781 4512998 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|grieķu alfabēta burtu|Kopa (nozīmju atdalīšana)|kopa}} [[Attēls:Qoppa_uc_lc.svg|thumb|right|200px|No aprites izgājis [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burts - kopa]] '''Kopa''' ('''Ϙϙ, Ϟϟ'''; {{val|gr|ϙόππα jeb κόππα}}) ir no aprites izgājis [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 90. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_qoph.svg|20px]] — ''kofs''. No burta "kopa" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[Q]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''Ҁ'''. Ar laiku burta rakstība izmainījās un kļuva Z-veida (Ϟϟ). == Pielietojums == [[Attēls:Ravel 1008.2.jpg|thumb|right|250 px|[[Korinfa]]s [[stateris]]. Aversā zem [[Pegass|Pegasa]] - burts "kopa"]] Kopa bija [[Korinta]]s pilsētas simbols, kas senāk rakstījās kā Ϙόρινθος. [[Attēls:Qoppa new uc lc.svg|thumb|Iespējamais skaitļa pieraksts|left]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20151105210355/http://www.tlg.uci.edu/~opoudjis/unicode/nonattic.html#koppa kopa] {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 8q9jkf4iq2mqzmr6vd7yu1o729a2njd 0 103801 4513023 2786653 2026-08-25T17:05:19Z Meistars Joda 781 4513023 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|grieķu burtu|RO|Ro}} [[Attēls:Rho_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 17. burts - ro]] '''Ro''' ('''Ρ, ρ''';{{val|gr|ρω}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 17. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 100. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_res.svg|20px]] — ''rešs''. No burta "ro" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[R]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''P'''. == Pielietojums == Mazo burtu ρ kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Fizika|Fizikā]] – [[Blīvums|vielas blīvumu]] vai [[Īpatnējā pretestība|īpatnējo pretestību]] {{valoda-aizmetnis}} {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 9eu1bk1q4bnrgfefcvx2yhxb4u4cnvg 0 103803 4513025 4221261 2026-08-25T17:05:55Z Meistars Joda 781 4513025 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sigma_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 18. burts - sigma]] '''Sigma''' ('''Σ, σ, ς'''; {{val|gr|σίγμα}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 18. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 200. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_sin.svg|20px]] — ''sins''. No burta "sigma" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[S]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''C'''. == Pielietojums == Lielo burtu Σ kā simbolu izmanto, lai apzīmētu: * [[Matemātika|Matemātikā]] — [[Summa|summu]]. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] 13llyvwwjheb086b9c8k0um3jybvdc4 0 103807 4512995 4175734 2026-08-25T16:50:57Z Meistars Joda 781 4512995 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|grieķu alfabēta burtu|TAU|tau}} [[Attēls:Tau_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 19. burts - tau]] '''Tau''' ('''Τ, τ'''; {{val|gr|ταυ}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 19. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 300. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_taw.svg|20px]] — ''tavs''. No burta "tau" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[T]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''T'''. == Pielietojums == Senatnē '''tau''' bija [[dzīvība]]s un [[augšāmcelšanās]] simbols, jo burts [[tēta]] bija [[nāve]]s apzīmējums. [[Krusts|Krusta]] simbolisms bija saistīts ne tikai ar burtu [[hī|χ]], bet arī ar tau. Burts τ, tāpat kā citi grieķu alfabēta burti, tradicionāli tiek izmantoti zvaigžņu apzīmēšanai [[Zvaigznājs|zvaigznājos]]. Pati zināmākā — [[Tau Ceti]]. Vēl šis burts kā simbols tiek izmantots, lai apzīmētu: * [[Zelta griezums|Zelta griezuma]] proporciju - 1.618… (kaut gan biežāk tiek izmantots burts [[Fī|φ]]). {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] jlzt7vgtpmufz2tbw6oymtnw1hmmw3n 0 103809 4513017 4175654 2026-08-25T17:02:41Z Meistars Joda 781 4513017 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Upsilon_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 20. burts - ipsilons]] '''Ipsilons''' ('''Υ, υ'''; {{val|gr|ύψιλον}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 20. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 400. Cēlies no [[Feniķiešu alfabēts|feniķiešu]] burta [[Attēls:Phoenician_waw.svg|20px]] — ''vavs''. No burta "ipsilons" cēlušies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burti '''[[U]]''', '''[[V]]''', '''[[W]]''', '''[[Y]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''У''', '''Ю'''. Mazo burtu ''ipsilons'' (<math>\upsilon</math>) burtu bieži jauc ar mazo [[nī]] (<math>\nu</math>) burtu; atšķirība burta apakšējā daļā: burtam ipsilons apakša ir apaļa, bet nī - asa. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] nfcw7d0v4xmee6ujilaabxk5xbdnfz6 0 103810 4513029 4175735 2026-08-25T17:08:01Z Meistars Joda 781 4513029 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Phi_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 21. burts — fī]] '''Fī''' ('''Φ, φ'''; {{val|gr|φι}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 21. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 500. No burta "fī" cēlies [[kirilica]]s alfabēta burts '''Ф'''. Mazajam burtam ir divējādi rakstības paveidi: φ un ϕ; ortogrāfiskas nozīmes tam nav. Senākos grieķu alfabēta paveidos burta fī nebija. == Pielietojums == Mazais burts <math>\phi</math> kā simbols tiek izmantots: * [[Zelta griezums]] — <math>\phi=1.618\ldots</math> matemātikā, mākslā un arhitektūrā. * [[Leņķis]]: ** [[Komplekss skaitlis|kompleksā skaitļa]] arguments; ** [[svārstību fāze]]; ** [[Polārā koordinātu sistēma|polārā koordinātu sistēmā]] — leņķis ar polāro asi; ** [[Sfēriskā koordinātu sistēma|sfēriskā koordinātu sistēmā]] — leņķis ar koordinātu asi <math>z</math> (matemātikā) vai ar asi <math>x</math> (fizikā). * [[Fizika|Fizikā]]: [[elektromagnētiskā lauka potenciāls|elektromagnētiskā lauka potenciālam]]. * [[Psiholoģija|Psiholoģijā]]: Fī spēle. Lielais burts <math>\Phi</math> kā simbols tiek izmantots: * Fizikā: [[magnētiskās indukcijas plūsma]]i. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] ams7kwx5m8w10ak77lnl005yyn9ansf 0 103811 4513031 4175736 2026-08-25T17:08:30Z Meistars Joda 781 4513031 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Chi_uc_lc.svg|thumb|right|200px|[[Grieķu alfabēts|Grieķu alfabēta]] 22. burts - hī]] '''Hī''' ('''Χ, χ '''; {{val|gr|χι}}) ir [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] 22. burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 600. No burta "hī" cēlies [[Latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]] burts '''[[X]]''' un [[kirilica]]s alfabēta '''X'''. Senākos grieķu alfabēta paveidos burta hī nebija. {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] gjdz348d3e3seymgfqe1s885f667bm9 0 103815 4512999 4175744 2026-08-25T16:53:03Z Meistars Joda 781 4512999 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sampi uc lc T-shaped.svg|thumb|right|200px|No aprites izgājis [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burts]] '''Sampi''' ('''Ͳ, ͳ; Ϡ, ϡ'''; {{val|gr|σαμπί}}) ir no aprites izgājis [[Grieķu alfabēts|grieķu alfabēta]] burts. Grieķu alfabēta skaitļu pieraksta sistēmā tam ir nozīme 900. Visticamāk, cēlies no agrāka burta [[sans|sans (ϻ)]]. [[Attēls:Sampi uc lc.svg|thumb|Iespējamais skaitļa pieraksts|left]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100613102601/http://www.tlg.uci.edu/~opoudjis/unicode/other_nonattic.html#sampi sampi] {{Grieķu alfabēts}} [[Kategorija:Grieķu alfabēts]] o0nicehlgaje9rtk1nxi8a1ld5l2jof 0 107343 4512959 4494814 2026-08-25T16:20:40Z Kleivas 2704 4512959 wikitext text/x-wiki '''Raits''' ({{val|en|Wright}}, sieviešu dzimtē — [[Raita]]) ir populārs [[angļu valoda|angļu]] uzvārds. Raits var būt: * [[brāļi Raiti]] (''Wright brothers'' — Orvils Raits (''Orville Wright'') un Vilburs Raits (''Wilbur Wright'')) — amerikāņu izgudrotāji un konstruktori, izgudroja pirmo lidmašīnu; * [[Beilijs Raits]] (''Bailey Wright''; 1992) — Austrālijas futbolists; * [[Billijs Raits]] (''William Wright''; 1924—1994) — Anglijas futbolists un futbola treneris; * [[Bīlls Raits (''Beals Wright''; 1879—1961) — amerikāņu tenisists, olimpiskais čempions; * [[Delons Raits]] (''Delon Wright''; 1992) — amerikāņu basketbolists; * [[Dorels Raits]] (''Dorell Wright''; 1985) — amerikāņu basketbolists; * [[Džefrijs Raits]] (''Jeffrey Wright''; 1965) — amerikāņu aktieris; * [[Džo Raits]] (''Joe Wright''; 1972) — angļu kinorežisors; * [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright''; 1974) — angļu režisors, scenārists un producents; * [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''; 1867—1959) — amerikāņu arhitekts; * [[Giljermo Heidens Raits]] (''Guillermo Hayden Wright''; 1872—1949) — meksikāņu polo spēlētājs; * [[Hadži Raits]] (''Haji Wright''; 1998) — amerikāņu futbolists; * [[Ians Raits]] (''Ian Wright''; 1963) — angļu futbolists un komentētājs; * [[Kempbels Raits]] (''Campbell Wright''; 2002) — Jaunzēlandes un ASV biatlonists; * [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''; 1943—2008) — angļu mūziķis; * [[Šeins Raits]] (''Shane Wright''; 2004) — kanādiešu hokejists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 6ewwp62i4aj7ke0qe6n7jpvzpmixz7n 4512960 4512959 2026-08-25T16:20:48Z Kleivas 2704 4512960 wikitext text/x-wiki '''Raits''' ({{val|en|Wright}}, sieviešu dzimtē — [[Raita]]) ir populārs [[angļu valoda|angļu]] uzvārds. Raits var būt: * [[brāļi Raiti]] (''Wright brothers'' — Orvils Raits (''Orville Wright'') un Vilburs Raits (''Wilbur Wright'')) — amerikāņu izgudrotāji un konstruktori, izgudroja pirmo lidmašīnu; * [[Beilijs Raits]] (''Bailey Wright''; 1992) — Austrālijas futbolists; * [[Billijs Raits]] (''William Wright''; 1924—1994) — Anglijas futbolists un futbola treneris; * [[Bīlls Raits]] (''Beals Wright''; 1879—1961) — amerikāņu tenisists, olimpiskais čempions; * [[Delons Raits]] (''Delon Wright''; 1992) — amerikāņu basketbolists; * [[Dorels Raits]] (''Dorell Wright''; 1985) — amerikāņu basketbolists; * [[Džefrijs Raits]] (''Jeffrey Wright''; 1965) — amerikāņu aktieris; * [[Džo Raits]] (''Joe Wright''; 1972) — angļu kinorežisors; * [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright''; 1974) — angļu režisors, scenārists un producents; * [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''; 1867—1959) — amerikāņu arhitekts; * [[Giljermo Heidens Raits]] (''Guillermo Hayden Wright''; 1872—1949) — meksikāņu polo spēlētājs; * [[Hadži Raits]] (''Haji Wright''; 1998) — amerikāņu futbolists; * [[Ians Raits]] (''Ian Wright''; 1963) — angļu futbolists un komentētājs; * [[Kempbels Raits]] (''Campbell Wright''; 2002) — Jaunzēlandes un ASV biatlonists; * [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''; 1943—2008) — angļu mūziķis; * [[Šeins Raits]] (''Shane Wright''; 2004) — kanādiešu hokejists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] bcn0ewwvi3463nldd6equr5vuy8f96s 4512961 4512960 2026-08-25T16:21:10Z Kleivas 2704 4512961 wikitext text/x-wiki '''Raits''' ({{val|en|Wright}}, sieviešu dzimtē — [[Raita]]) ir populārs [[angļu valoda|angļu]] uzvārds. Raits var būt: * [[brāļi Raiti]] (''Wright brothers'' — Orvils Raits (''Orville Wright'') un Vilburs Raits (''Wilbur Wright'')) — amerikāņu izgudrotāji un konstruktori, izgudroja pirmo lidmašīnu; * [[Beilijs Raits]] (''Bailey Wright''; 1992) — Austrālijas futbolists; * [[Billijs Raits]] (''William Wright''; 1924—1994) — Anglijas futbolists un futbola treneris; * [[Bīlss Raits]] (''Beals Wright''; 1879—1961) — amerikāņu tenisists, olimpiskais čempions; * [[Delons Raits]] (''Delon Wright''; 1992) — amerikāņu basketbolists; * [[Dorels Raits]] (''Dorell Wright''; 1985) — amerikāņu basketbolists; * [[Džefrijs Raits]] (''Jeffrey Wright''; 1965) — amerikāņu aktieris; * [[Džo Raits]] (''Joe Wright''; 1972) — angļu kinorežisors; * [[Edgars Raits]] (''Edgar Wright''; 1974) — angļu režisors, scenārists un producents; * [[Frenks Loids Raits]] (''Frank Lloyd Wright''; 1867—1959) — amerikāņu arhitekts; * [[Giljermo Heidens Raits]] (''Guillermo Hayden Wright''; 1872—1949) — meksikāņu polo spēlētājs; * [[Hadži Raits]] (''Haji Wright''; 1998) — amerikāņu futbolists; * [[Ians Raits]] (''Ian Wright''; 1963) — angļu futbolists un komentētājs; * [[Kempbels Raits]] (''Campbell Wright''; 2002) — Jaunzēlandes un ASV biatlonists; * [[Ričards Raits]] (''Richard Wright''; 1943—2008) — angļu mūziķis; * [[Šeins Raits]] (''Shane Wright''; 2004) — kanādiešu hokejists. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] cmkl8c23vv1pgm1ofaq1x8hxtgha9zu 0 107703 4513188 4138547 2026-08-25T23:45:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513188 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Lycopodium annotinum1.jpg | att_nosaukums = {{TaksoSaite|Lycopodium annotinum|Gada staipeknis}} | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | apakšvalsts = Pteridophytes | apakšvalsts_lv = Paparžaugi | nodalījums = Lycopodiophyta | nodalījums_lv = Staipekņu nodalījums | klase = Lycopodiopsida | klase_lv = Staipekņu klase | rinda = Lycopodiales | rinda_lv = Staipekņu rinda | dzimta = Lycopodiaceae | dzimta_lv = Staipekņu dzimta | binomial= Lycopodiaceae | kategorijas =nē }} '''Staipekņu dzimtas''' ({{val-la|Lycopodiaceae}}) augi ietilpst [[staipekņu nodalījums|staipekņu nodalījumā]] (''Lycopodiophyta''), kas ir sens paparžaugu evolūcijas zars. [[pasaule|Pasaulē]] ir 350—400 staipekņu [[suga]]s, kas apvienotas 10—15 ģintīs. Lielākā daļa staipekņu sugu ir sastopamas [[tropi|tropos]]. Daudzas no [[ģints (bioloģija)|ģintīm]] ir mazpazīstamas un par tām nav veikti padziļināti pētījumi.<ref>[http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=10527 Lycopodiaceae in Flora of North America @ efloras.org<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Latvija|Latvijā]] aug 6 staipekņu dzimtas [[suga]]s: [[vālīšu staipeknis]] (''Lycopodium clavatum''), [[gada staipeknis]] (''Lycopodium annotinum''), [[palu staipeknītis]] (''Lycopodiella inundata''), [[parastais plakanstaipeknis]] (''Diphasiastrum complanatum''), [[trejvārpu plakanstaipeknis]] (''Diphasiastrum tristachyum'') un [[mainīgais staipeknis]] (''Lycopodium dubium'').<ref name="la"/> [[Apdzira]] (''Huperzia selago''), kas arī aug Latvijā, biežāk tiek klasificēta kā staipekņu dzimtas augs, tomēr daži autori izdala atsevišķi [[apdziru dzimta|apdziru dzimtu]] (''Huperziaceae'').<ref>http://zsienvis.nic.in/biodiversity_wb/Flora/6.%20PTERIDOPHYTE.doc</ref> == Vairošanās == Latvijā gandrīz visi staipekņi ir mūžzaļi [[augi]] ar sīkām [[lapas|lapām]] un guļošu vai pacilu, ložņājošu stublāju. [[Staipekņi]] vairojas ar sporām, kuras attīstās sporu vācelītēs — sporangijos. Sporai dīgstot, izveidojas maza, zaļa plātnīte jeb protallijs, kas ir apmēram 1 cm diametrā. Protallijs pēc tam var attīstīties gan uz [[augsne]]s, gan augsnē. Virszemes protalliji ir primitīvāki. Tāds, piemēram, ir [[palu staipeknītis|palu staipeknītim]] (''Lycopodiella inundata''). Tā sporas uzdīgst dažās dienās, un protallijs nobriest vienā sezonā.<ref name="la"/> Pazemes protallijs ir, piemēram, [[vālīšu staipeknis|vālīšu staipeknim]] (''Lycopodium clavatum'') un [[gada staipeknis|gada staipeknim]] (''Lycopodium annotinum''). Šīm sugām [[sporas]] dīgst tikai pēc 3—8 gadiem. Protallija tālākai attīstībai ir nepieciešama [[mikoriza]]s [[sēnes|sēņu]] klātbūtne, kas nodrošina tā barošanos. Uz protallija virsmas attīstās dzimumorgāni. Pēc apaugļošanās izveidojas dīglis, kurš 6—15 gadu laikā nobriest par pieaugušu augu. Kad auga vertikālie dzinumi sasniedz 6—7 gadu vecumu, tie sāk nobriedināt sporas. Nākamajā gadā šie dzinumi iet bojā. Kopumā paiet apmēram 30 gadi no sporas līdz nākamajai sporai.<ref name="la"/> Tieši tādēļ, ka šie augi tik lēni aug, visi Latvijā augošie staipekņi ir iekļauti Latvijas [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].<ref name="la">V.Baroniņa, I.Lodziņa "Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata", 1992.g., {{ISBN|5-7966-0544-5}}</ref> == Latvijā augošo staipekņu klasifikācija == * '''Staipekņu dzimta''' (''Lycopodiaceae'') ** [[Plakanstaipekņu ģints]] (''Diphasium'') ** [[Staipeknīšu ģints]] (''Lycopodiella'') ** [[Staipekņu ģints]] (''Lycopodium'') == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.hiddenforest.co.nz/plants/clubmosses/clubmosses.htm Club Mosses] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100425052227/http://www.hiddenforest.co.nz/plants/clubmosses/clubmosses.htm |date={{dat|2010|04|25||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080503211632/http://culturesheet.org/lycopodiaceae:start Family Lycopodiaceae] * [http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/lycopodiaceae/ Staipekņu dzimta] * [https://web.archive.org/web/20110404122309/http://raksti.daba.lv/referaati/2004/DVainauska/ramis.html Staipekņi] * [http://www.neslimo.lv/pme/?name=staipekni staipekni| Medicīnas termins] {{lv ikona}} * [http://latvijas.daba.lv/augi_senes/staipeknji/ Staipekņu nodalījums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090929023410/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/staipeknji/ |date={{dat|2009|09|29||bez}} }} * [http://latvijas.daba.lv/augi_senes/apraksts.shtml Latvijas augi un sēnes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091002045926/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/apraksts.shtml |date={{dat|2009|10|02||bez}} }} [[Kategorija:Staipekņi]] 2346ulv6x53ksh2rek17yhyu85vhcr6 0 111279 4513235 4470958 2026-08-26T06:05:42Z Biafra 13794 pap. 4513235 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Džeisons Kids | vārds_orig = ''Jason Kidd'' | attēls = Jason Kidd Nets coach cropped.jpg | att_izm = | paraksts = Džeisons Kids 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1973|3|23}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sanfrancisko}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = {{mērvienība|cm=193}} | svars = {{mērvienība|kg=95}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 1994 | kar_beig = 2013 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''St. Joseph Notre Dame'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 2., pirmajā kārtā | dr_gads = [[1994. gada NBA drafts|1994]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = [[Dalasas "Mavericks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|1994|start}}–{{nbay|1995|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 2 = {{nbay|1995|end}}–{{nbay|2000|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Fīniksas "Suns"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2001|start}}–{{nbay|2007|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Ņūdžersijas "Nets"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2007|end}}–{{nbay|2011|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2012|full=y}} | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{Bk|ASV}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = {{nbay|2013|full=y}} | tr_klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Bruklinas "Nets"]] | tr_klubs_sez 2 = {{nbay|2014|start}}–{{nbay|2017|end}} | tr_klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki "Bucks"]] | tr_klubs_sez 3 = {{nbay|2019|start}}–{{nbay|2020|end}} | tr_klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Lakers"]] (asistents) | tr_klubs_sez 4 = {{nbay|2021|start}}–{{nbay|2025|end}} | tr_klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempioni|NBA čempions]] ({{nbafy|2011}}) * [[NBA sezonas labākais debitants]] (dalīts; {{NBA Year|1994|end}}) * 2× [[NBA Sportsmanship Award]] ({{nbay|2011|end}}–{{nbay|2012|end}}) * 10× [[NBA All-Star spēle]] ({{nasg|1996}}, {{nasg|1998}}, {{nasg|2000}}–{{nasg|2004}}, {{nasg|2007}}–{{nasg|2008}}, {{nasg|2010}}) * 5× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] ({{NBA Year|1998|end}}–{{NBA Year|2001|end}}, {{NBA Year|2003|end}}) * [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] ({{NBA Year|2002|end}}) * 4× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] ({{NBA Year|1998|end}}, {{NBA Year|2000|end}}–{{NBA Year|2001|end}}, {{NBA Year|2005|end}}) * 5× [[NBA All-Defensive Team|NBA simboliskā aizsardzības otrā izlase]] ({{NBA Year|1999|end}}, {{NBA Year|2002|end}}–{{NBA Year|2004|end}}, {{NBA Year|2006|end}}) * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] ({{NBA Year|1994|end}}) * [[NBA čempioni|NBA čempions]] (kā treneris asistents) ({{nbafy|2019}}) | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2000|teksts=Sidneja 2000}}|{{osv|Basketbols|2000|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2008|teksts=Pekina 2008}}|{{osv|Basketbols|2008|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} }} '''Džeisons Frederiks Kids''' ({{val|en|Jason Frederick Kidd}}; dzimis {{dat|1973|3|23}} [[Sanfrancisko]], [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir bijušais amerikāņu [[basketbols|basketbolists]], tagad — basketbola [[treneris]] Spēlējis [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā, bijis [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēdējā komanda, ko vadīja kā galvenais treneris, 2026. gadā bija [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubs [[Dalasas "Mavericks"]]. Dž. Kids ir 2011. gada NBA čempions "Mavericks" sastāvā kā spēlētājs un 2020. gada NBA čempions kā [[Losandželosas "Lakers"]] treneris asistents. == Karjera == Pēc divām labām sezonām koledžu basketbolā, pārstāvot [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitātes]] komandu [[NCAA]], [[1994. gada NBA drafts|1994. gada NBA draftā]] viņu ar kopējo otro numuru draftēja [[Dalasas "Mavericks"]], spēlējis arī [[Fīniksas "Suns"]] un [[Ņūdžersijas "Nets"]], bet 2008. gadā atgriezās savā pirmajā profesionālajā komandā "Mavericks", kurā aizvadīja nedaudz vairāk nekā četras sezonas, pēc tam pārgāja uz [[Ņujorkas "Knicks"]]. 10 reizes piedalījies [[NBA All-Star spēle|NBA visu zvaigžņu spēlē]], "Mavericks" sastāvā arī izcīnījis NBA čempiontitulu 2011. gadā. Divkārtējs [[Olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] čempions ASV izlases sastāvā ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2008}}). Viņš bija līgas līderis pēc gūtajiem ''[[triple-double]]'' 11 savas karjeras sezonās, kas ir nepārspēts rekords. Pēc 2012.—2013. gada sezonas beigām paziņoja par karjeras beigšanu.<ref name="retirement">{{Ziņu atsauce|url=http://espn.go.com/new-york/nba/story/_/id/9337625/jason-kidd-new-york-knicks-retiring-19-nba-seasons|title=Jason Kidd retiring after 19 seasons|date=June 3, 2013|first=Ohm|last=Youngmisuk|work=ESPN.com|accessdate=June 3, 2013}}</ref> === Trenera karjera === Pēc spēlētāja karjeras beigām kļuvis par treneri, kļuvis par [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] kluba [[Bruklinas "Nets"]] galveno treneri.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Brooklyn Nets Name Jason Kidd Head Coach|date=June 12, 2013|work=NBA.com|publisher=Turner Sports Interactive, Inc.|url=http://www.nba.com/nets/news/brooklyn-nets-name-jason-kidd-head-coach|archiveurl=https://www.webcitation.org/6HKkvlx2q?url=http://www.nba.com/nets/news/brooklyn-nets-name-jason-kidd-head-coach?ls=iref:nbahpts|archivedate={{dat|2013|06|13||bez}}|deadurl=no|access-date={{dat|2013|06|13||bez}}}}</ref> "Nets" klubu vadījis [[2013.—2014. gada NBA sezona|2013.—2014. gada sezonā]], kad tika sasniegta izslēgšanas spēļu otrā kārta, kurā zaudēts [[Maiami "Heat"]] klubam. Nākamajā sezonā kļuva par [[Milvoki "Bucks"]] galveno treneri. Viņa vadībā klubs no palikšanas pēdējā vietā iepriekšējā sezonā (15 uzvaras sezonā) sasniedza izslēgšanas spēles šajā sezonā. Dž. Kids kļuva par pirmo treneri līgas vēsturē, kas pirmajās divās sezonās sasniedzis izslēgšanas spēles ar diviem klubiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://espn.go.com/blog/nba/post/_/id/985/kidd-steers-surprising-bucks-into-uncharted-territory|title=Kidd steers surprising Bucks into unfamiliar territory|work=http://espn.go.com/|date=April 14, 2015|accessdate=April 14, 2015}}</ref> Pēc tam strādājis kā [[Losandželosas "Lakers"]] galvenā trenera [[Frenks Vogels|Frenka Vogela]] asistents, kļūdams par 2020. gada NBA čempionu. Pirms [[2021.—2022. gada NBA sezona]]s Dž. Kids kļuva par [[Dalasas "Mavericks"]], komandas, kuras sastāvā kļuvis par čempionu kā spēlētājs, galveno treneri. Dž. Kids vadīja "Mavericks" piecas sezonas, kuru laikā komandu pārstāvēja arī [[Luka Dončičs]] un latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]]. 2026. gada maijā viņš tik atbrīvots no galvenā trenera pienākumiem. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} {| class="wikitable" |- |style="background:#afe6ba; width:3em;"|† |Izcīnīts čempiontituls |- |style="background:#CFECEC; width:1em"|* |Līgas līderis |} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1994|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 79 || 79 || 33,8 || 38,5 || 27,2 || 69,8 || 5,4 || 7,7 || 1,9 || 0,3 || 11,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1995|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 81 || 81 || 37,5 || 38,1 || 33,6 || 69,2 || 6,8 || 9,7 || 2,2 || 0,3 || 16,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 22 || 22 || 36,0 || 36,9 || 32,3 || 66,7 || 4,1 || 9,1 || 2 || 0,4 || 9,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1996|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 33 || 23 || 35,5 || 42,3 || 40,0 || 68,8 || 4,8 || 9 || '''2,4''' || 0,4 || 11,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1997|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | '''82''' || '''82''' || 38,0 || 41,6 || 31,3 || 79,9 || 6,2 || 9,1 || 2 || 0,3 || 11,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1998|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 50 || 50 || '''41,2''' || '''44,4''' || 36,6 || 75,7 || 6,8 || style="background:#cfecec;"| '''10,8'''* || 2,3 || 0,4 || 16,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|1999|trunc=y}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 67 || 67 || 39,0 || 40,9 || 33,7 || 82,9 || 7,2 || style="background:#cfecec;"| 10,1* || 2 || 0,4 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2000|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 77 || 76 || 39,8 || 41,1 || 29,7 || 81,4 || 6,4 || style="background:#cfecec;"| 9,8* || 2,2 || 0,3 || 16,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2001|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | '''82''' || '''82''' || 37,3 || 39,1 || 32,1 || 81,4 || 7,3 || 9,9 || 2,1 || 0,2 || 14,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2002|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 80 || 80 || 37,4 || 41,4 || 34,1 || 84,1 || 6,3 || style="background:#cfecec;"| 8,9* || 2,2 || 0,3 || '''18,7''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2003|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 67 || 66 || 36,6 || 38,4 || 32,1 || 82,7 || 6,4 || style="background:#cfecec;"| 9,2* || 1,8 || 0,2 || 15,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2004|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 66 || 65 || 36,9 || 39,8 || 36,0 || 74,0 || 7,4 || 8,3 || 1,9 || 0,1 || 14,4 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2005|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 80 || 80 || 37,2 || 40,4 || 35,2 || 79,5 || 7,3 || 8,4 || 1,9 || 0,4 || 13,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2006|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 80 || 80 || 36,7 || 40,6 || 34,3 || 77,8 || '''8,2''' || 9,2 || 1,6 || 0,3 || 13,0 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 51 || 51 || 37,2 || 36,6 || 35,6 || 82,0 || 8,1 || 10,4 || 1,5 || 0,3 || 11,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2007|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 29 || 29 || 34,9 || 42,6 || '''46,1''' || 81,5 || 6,5 || 9,5 || 2,1 || 0,4 || 9,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2008|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 81 || 81 || 35,6 || 41,6 || 40,6 || 81,9 || 6,2 || 8,7 || 2 || '''0,5''' || 9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2009|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 80 || 80 || 36,0 || 42,3 || 42,5 || 80,8 || 5,6 || 9,1 || 1,8 || 0,4 || 10,3 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|{{nbay|2010|full=yes}}† | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 80 || 80 || 33,2 || 36,1 || 34,0 || '''87,0''' || 4,4 || 8,2 || 1,7 || 0,4 || 7,9 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 48 || 48 || 28,7 || 36,3 || 35,4 || 78,6 || 4,1 || 5,5 || 1,7 || 0,2 || 6,2 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 76 || 48 || 26,9 || 37,2 || 35,1 || 83,3 || 4,3 || 3,3 || 1,6 || 0,3 || 6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 1391 || 1350 || 36,0 || 40,0 || 34,9 || 78,5 || 6,3 || 8,7 || 1,9 || 0,3 || 12,6 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Visu zvaigžņu spēle | 9 || 5 || 23,2 || 52,5 || 47,8 || 83,3 || 3,4 || 7,7 || 2,7 || 0 || 6,4 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[1997. gada NBA izslēgšanas spēles|1997]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 5 || 5 || 41,4 || 39,6 || 36,4 || 52,6 || 6 || 9,8 || 2,2 || 0,4 || 12,0 |- | style="text-align:left;"| [[1998. gada NBA izslēgšanas spēles|1998]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 4 || 4 || 42,8 || 37,9 || 0 || 81,3 || 5,8 || 7,8 || '''4''' || '''0,5''' || 14,3 |- | style="text-align:left;"| [[1999. gada NBA izslēgšanas spēles|1999]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 3 || 3 || 42,0 || 41,9 || 25,0 || 71,4 || 2,3 || 10,3 || 1,7 || 0,3 || 15,0 |- | style="text-align:left;"| [[2000. gada NBA izslēgšanas spēles|2000]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 6 || 6 || 38,2 || 40,0 || 36,4 || 77,8 || 6,7 || 8,8 || 1,8 || 0,2 || 9,8 |- | style="text-align:left;"| [[2001. gada NBA izslēgšanas spēles|2001]] | style="text-align:left;"| [[Fīniksas "Suns"|"Suns"]] | 4 || 4 || 41,5 || 31,9 || 23,5 || 75,0 || 6 || '''13,3''' || 2 || 0 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| [[2002. gada NBA izslēgšanas spēles|2002]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 20 || 20 || 40,2 || 41,5 || 18,9 || 80,8 || 8,2 || 9,1 || 1,7 || 0,4 || 19,6 |- | style="text-align:left;"| [[2003. gada NBA izslēgšanas spēles|2003]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 20 || 20 || 42,6 || 40,2 || 32,7 || 82,5 || 7,7 || 8,2 || 1,8 || 0,2 || '''20,1''' |- | style="text-align:left;"| [[2004. gada NBA izslēgšanas spēles|2004]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 11 || 11 || 43,1 || 33,3 || 20,8 || 81,1 || 6,6 || 9 || 2,3 || '''0,5''' || 12,6 |- | style="text-align:left;"| [[2005. gada NBA izslēgšanas spēles|2005]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 4 || 4 || '''45,5''' || 38,8 || 36,7 || 54,5 || 9 || 7,3 || 2,5 || 0 || 17,3 |- | style="text-align:left;"| [[2006. gada NBA izslēgšanas spēles|2006]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 11 || 11 || 40,9 || 37,1 || 30,0 || 82,6 || 7,6 || 9,6 || 1,5 || 0,2 || 12,0 |- | style="text-align:left;"| [[2007. gada NBA izslēgšanas spēles|2007]] | style="text-align:left;"| [[Ņūdžersijas "Nets"|"Nets"]] | 12 || 12 || 40,3 || 43,2 || 42,0 || 52,0 || '''10,9''' || 10,9 || 1,8 || 0,4 || 14,6 |- | style="text-align:left;"| [[2008. gada NBA izslēgšanas spēles|2008]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 5 || 5 || 36,0 || 42,1 || '''46,2''' || 62,5 || 6,4 || 6,8 || 1,4 || 0,4 || 8,6 |- | style="text-align:left;"| [[2009. gada NBA izslēgšanas spēles|2009]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 10 || 10 || 38,6 || '''45,8''' || 44,7 || 85,0 || 5,8 || 5,9 || 2,2 || 0,3 || 11,4 |- | style="text-align:left;"| [[2010. gada NBA izslēgšanas spēles|2010]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 6 || 6 || 40,5 || 30,4 || 32,1 || 91,7 || 6,8 || 7 || 2,3 || 0,2 || 8 |- |style="text-align:left;background:#afe6ba;"|[[2011. gada NBA izslēgšanas spēles|2011]]† | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | '''21''' || '''21''' || 35,4 || 39,8 || 37,4 || 80,0 || 4,5 || 7,3 || 1,9 || '''0,5''' || 9,3 |- | style="text-align:left;"| [[2012. gada NBA izslēgšanas spēles|2012]] | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 4 || 4 || 36,0 || 34,1 || 34,6 || 90,0 || 6 || 6 || 3 || 0,3 || 11,5 |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | 12 || 0 || 20,6 || 12,0 || 17,6 || '''100''' || 3,5 || 2 || 1 || 0,3 || 0,9 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Karjera | 158 || 146 || 38,5 || 39,1 || 32,2 || 78,1 || 6,7 || 8 || 1,9 || 0,3 || 12,9 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kids, Džeisons}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:ASV basketbola treneri]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Fīniksas "Suns" spēlētāji]] [[Kategorija:Bruklinas "Nets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Basketbola slavas zālē uzņemtie]] s8ubxmyy68ba5nkuepk9ir575wnueh9 0 112898 4513304 4398564 2026-08-26T11:29:59Z Pirags 3757 /* Ielas raksturojums */ atj 4513304 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Kurzemes prospekts | attēls = Riga Kurzemes prospekts 05.2010.jpg | pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] | karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16360597|zoom=12}} | pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] | priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] | apkaime = [[Imanta (Rīga)|Imanta]], [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] | ielas garums = 4896 m | atklāta = | vēst nosaukumi = A. Popova iela <br /> Komarova prospekts <br /> Jāņa Rudzutaka iela | joslu skaits = 4-6 | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]] [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]] [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]] [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]] [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] | trolejbuss = | tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] | mikroautobuss = | cits = }} '''Kurzemes prospekts''' ir [[Rīga]]s iela, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Imanta (Rīga)|Imantas]] un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimēs. Iela veido Imantas dzīvojamā masīva ārējo loku, kamēr [[Anniņmuižas bulvāris (Rīga)|Anniņmuižas bulvāris]] veido iekšējo loku. Prospekta sākums un beigas saslēdzas ar [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatvi]]. Kopējais ielas garums ir 4896 metri un tā sastāv no 4 braukšanas joslām. [[Latvijas PSR]] laikā, līdz [[1991]]. gada rudenim,<ref>[http://www.apollo.lv/portal/life/articles/88774 Mūsu vēsture: 1985.—2005. / 7. sērija. Pieminekļu cilāšana]{{Novecojusi saite}}, apollo.lv, {{dat|2006|12|19|SK}}</ref> Kurzemes prospekts bija sadalīts vairākās daļās. Ielas posmu no [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatves]] līdz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] šķērsojumam sauca par '''[[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Aleksandra Popova]] ielu''', posmu no Slokas ielas līdz [[Dammes iela (Rīga)|Dammes ielas]] atzaram sauca par '''[[Vladimirs Komarovs|Komarova]] prospektu''', bet posmu no Dammes ielas līdz [[Jūrmalas gatve (Rīga)|Jūrmalas gatvei]] sauca par '''[[Jānis Rudzutaks|Jāņa Rudzutaka]] ielu'''. == Ielas raksturojums == Kurzemes prospekts ir veidots pusloka formā, kas to ļauj viegli identificēt starp citām ielām Rīgas kartē. Prospekts aizsākas [[Imanta (Rīga)|Imantas]] apkaimes dienvidaustrumu daļā, savienojumā ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]], iepretim [[Imantas 1. līnija|Imantas 1.]] un [[Imantas 2. līnija|2. līnijai]] un virzās ziemeļu virzienā kā atdalīta 4 braukšanas joslu asfaltēta iela, šajā posmā ɡar prospektu ved [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]]. Savienojuma ar [[Bebru iela (Rīga)|Bebru ielu]] apkārtnē, Kurzemes prospekts virzās gar “[[Radiotehnika (zīmols)|Radiotehnika]]” ražošanas korpusu vietā uzbūvētajiem lielveikaliem un, nonākot pie [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] šķērsojuma, pagriežas ziemeļrietumu virzienā. Posmā no [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielas]] krustojuma līdz vietai, kur prospekts pagriežas dienvidrietumu virzienā, iela ir kā robežiela starp Imantas un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimēm. Posmā līdz atkārtotajam [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] krustojumam prospekts veido savienojumu ar [[Dammes iela|Dammes ielu]], savienojuma apkārtnē atrodas arī [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaju maršruta]] galapunkts. Šajā posmā prospekts virzās paralēli [[Nordeķu—Kalnciema kāpu grēda]]i un veido robežšķirtni starp intensīvu Imantas [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā|daudzstāvu dzīvojamo apbūvi]] un neapgūtu meža masīvu. Aiz Slokas ielas krustojuma prospekts pagriežas dienvidu—dienvidrietumu virzienā un veido savienojumu ar [[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes ielu]]. Iepretim Imantas autobusu dispečeru punktam iela pagriežas dienvidu virzienā un veidojot vairākus savienojumus ar mazākām ielām, noslēdzas savienojumā ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]] un [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielu]]. == Ielu savienojumi == Kurzemes prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Jūrmalas gatve]] * [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] * [[Skandu iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Mellužu iela]] * [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] * [[Rigondas gatve]] (nav tieša savienojuma) * [[Dammes iela]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Ziedoņa iela (Rīga)|Ziedoņa iela]] * [[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes iela]] * [[Airītes iela (Rīga)|Airītes iela]] * [[Mazā Zolitūdes iela]] * [[Tālavas gatve]] * [[Ceriņu iela (Rīga)|Ceriņu iela]] * [[Jūrmalas gatve]]/[[Zolitūdes iela]] == Sabiedriskais transports == Pa Kurzemes prospektu kursē [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13.]], [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21.]], [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]], [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46.]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56. maršruta autobusi]], kā arī [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] maršruta tramvaji. == Skatīt arī == * [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * [[Kurzemes rajons]] * [[Kurzemes iela]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uzkartes.lv/?lang=1&id=100130019&unid=1122&query1=Kurzemes%20prospekts&show=1&obj=street Kurzemes prospekts] portālā UzKartes.lv {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Imantā]] [[Kategorija:Ielas Kleistos]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] q7hlh37r1bb5fk1drc7aoe3byjjxbmi 0 112920 4513297 4397665 2026-08-26T11:08:46Z Pirags 3757 4513297 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Anniņmuižas bulvāris |attēls = Imanta Anninmuizas bulvaris.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q15218561 | zoom= 13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |ielas garums = 2208 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = Imantas bulvāris<br />Jāņa Sudrabkalna bulvāris |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]] [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]] [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Anniņmuižas bulvāris''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Imanta (Rīga)|Imantas]] apkaimē. Tāpat kā [[Kurzemes prospekts]], tās sākums un beigas saslēdzas ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]]. Kopējais ielas garums ir 2208 metri<ref name="opendata-riga"/> un tā lielākoties sastāv no 4 braukšanas joslām. Gar Anniņmuižas bulvāri ved [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]]. Iela ir nosaukta [[Anniņmuiža]]s, kas atrodas netālu (Jūrmalas gatvē 74/76) vārdā. == Vēsture == [[Latvijas PSR]] laikā ielas nosaukums bija '''Imantas bulvāris''', bet vēlāk '''Jāņa Sudrabkalna bulvāris'''. == Ielas raksturojums == Anniņmuižas bulvāra sākums un beigas saslēdzas ar [[Jūrmalas gatve|Jūrmalas gatvi]]. Kopējais ielas garums ir 2190 metri un tā sastāv no 4 braukšanas joslām (atskaitot nelielu posmu ielas austrumu galā, kur ir divas joslas). Lielākajā daļā Anniņmuižas bulvāra apbūvē dominē daudzstāvu dzīvojamie nami, ievērojami mazāk savrupmājas. Bulvārī atrodas divas [[degvielas uzpildes stacija]]s, medicīnas centrs "Elite", veselības centrs "Imanta" un virkne citu sabiedrisku ēku. Anniņmuižas bulvāra loks apliec [[Anniņmuižas parks|Anniņmuižas parku]]. == Ielu savienojumi == Anniņmuižas bulvāris ir savienots ar šādām ielām: * [[Imantas 7. līnija]] * [[Jūrmalas gatve]] * [[Vecumnieku iela (Rīga)|Vecumnieku iela]] * [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] (T veida krustojums) * [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu iela]] (T veida krustojums) * [[Dammes iela]] * [[Dumbrāja iela]] * [[Zentenes iela (Rīga)|Zentenes iela]] (T veida krustojums) * [[Pīlādžu iela (Rīga)|Pīlādžu iela]] (T veida krustojums) * [[Jūrmalas gatve]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Pa Anniņmuižas bulvāri kursē [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]], [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37.]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] un [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] maršruta autobusi, kā arī [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] maršruta tramvaji. == Skatīt arī == * [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * [[Anniņmuižas iela]] ===Atsauces=== {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu A}} {{coord|56.9603|24.017|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Imantā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Bulvāri Rīgā]] 4jrz2rfgrugwwszl7f4on0d51m0lb6a 0 112936 4513298 4397921 2026-08-26T11:10:39Z Pirags 3757 4513298 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Dammes iela |attēls = Riga Dammes iela 08.2009.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16354091|zoom=14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |ielas garums = 900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Sergeja Ļuļina iela |joslu skaits = 4 (atsevišķas brauktuves) |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Dammes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]]. Kopējais ielas garums ir 900 metri un tā sastāv no 4 braukšanas joslām (divas atsevišķas brauktuves, katrā pa 2 joslām). Tā sākas krustjumā ar [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvāri]] un [[Dumbrāja iela (Rīga)|Dumbrāja ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]]. Dammes ielā ir daudzstāvu sērijveida dzīvojamo namu apbūve, kā arī atsevišķas sabiedriskas celtnes (tirdzniecības centri). Vienīgais sabiedriskā transporta veids, kas kursē pa Dammes ielu, ir [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. tramvaju maršruts]]. Dammes ielas galā pie [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospekta]] atrodas arī 1. tramvaju maršruta galapunkts "Imanta". Gar Dammes ielu ved [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]]. == Vēsture == Ielas nosaukums atvasināts no agrāko Dammesmuižas un Mazās Dammesmuižas ieliņu nosaukumiem, kas izzudušas Imantas dzīvojamā masīva celtniecības laikā. Ar šādu nosaukumu iela izveidota 1968. gadā, bet 1974. gadā pārsaukta par '''Sergeja Ļuļina ielu'''.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/imanta/infrastruktura/ielas/1/ Imantas ielu katalogs (J - P)] Cita Rīga</ref> Nosaukumu atguvusi 1991. gadā. Nosaukta Dammes muižu vārdā. [[Lielā Dammes muiža]] atradusies mūsdienu [[Slokas iela (Rīga)|Slokas]] un [[Kleistu iela (Rīga)|Kleistu ielu]] krustojumā, un [[Mazā Dammes muiža]] atradusies mūsdienu Slokas un Dammes ielu rajonā.<ref>[http://www.citariga.lv/lat/imanta/vesture/citas-muizas/ Citas Imantas muižas] Cita Rīga</ref> == Ielu savienojumi == Dammes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dumbrāja iela]] * [[Anniņmuižas bulvāris]] * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Kurzemes prospekts]] == Skatīt arī == * [[Imanta (Rīga)|Imanta]] [[Attēls:Riga Dammes iela 03.2009.jpg|thumb|left|250px|Dammes iela 2009. gada martā]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9632|24.0114|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Imantā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] rfrzdsrho7srb81rq71rv93vfe6bnip 0 113785 4513296 4397762 2026-08-26T11:07:40Z Pirags 3757 pap 4513296 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Bebru iela|Bebru iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Bebru iela |attēls = Bebru iela (2).jpg |attēla paraksts = Skats [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospekta]] virzienā |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2| id= Q16352794 | zoom= 14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Imanta (Rīga)|Imanta]] |ielas garums = 640 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]], [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41.]] |trolejbuss = |tramvajs = [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] |mikroautobuss = |cits = }} '''Bebru iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Imanta (Rīga)|Imantā]]. Bebru iela sākas pie [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospekta]] un beidzas pie [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvāra]]. Kopējais ielas garums ir 640 metri un tā sastāv no 2 braukšanas joslām. Ielā pārsvarā savrupmāju apbūve. Gar Bebru ielu ved [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]]. == Vēsture == Iela minēta jau 1902. gada Rīgas adrešu grāmatā ar nosaukumu Bebru iela ({{val|de|Biberstraße}}, {{val|ru|Bobrovaja ulica}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/imanta/infrastruktura/ielas/1/|title=Imantas ielu katalogs (A – I)|last=http://www.citariga.lv|first=Cita Rīga|website=Cita Rīga|access-date=2023-03-06|language=lv}}</ref> Iela sakrīt ar teritoriju, kurā 20. gadsimta sākumā bija paredzēts izbūvēt dzelzceļa atzarus un staciju sastāvu novietošanai, kas netika realizēts, izveidojot to daudz tuvāk [[Rīgas centrālā dzelzceļa stacija|Rīgas centrālajai dzelzceļa stacijai]] ([[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]]), taču šis projekts ietekmējis Bebru ielas un visas šīs Imantas daļas attīstību 20. gadsimta lielākajā daļā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritvars.wordpress.com/2021/06/18/imantas-bebru-ielas-dzelzcela-stacija/|title=Imantas Bebru ielas dzelzceļa stacija|last=Eglājs|first=Ritvars|access-date=19.06.2021|date=18.06.2021}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu okupācijas laikā iela saukta ''Biberstraße''. Sākotnēji iela plānota kā šķērsiela, kura savienotu [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] ar neapbūvētajām pļavām (tagadējās [[Vecumnieku iela (Rīga)|Vecumnieku ielas]] tuvumā). 20. gadsimta 20. gados iela projektēta no [[Purva iela (Rīga)|Purva ielas]] pie dzelzceļa līdz Tālavas ielai (tagadējai [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvāra]] daļai). 1964. gadā ielas posms no dzelzceļa līdz tagadējam [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektam]] iekļauts [[Rīgas Radiorūpnīca]]s teritorijā. 80. gados ierīkota ielas tagadējā trase un ielā tika izbūvēta tramvaja līnija.<ref>Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. SIA Drukātava, 2008, 59.—60. lpp.</ref> == Ielas raksturojums == Bebru iela ir 640 metrus gara asfaltēta iela [[Imanta (Rīga)|Imantā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospektu]] (iepretī bijušajai [[Rīgas Radiorūpnīca]]i) un iet rietumu virzienā. Iela veido savienojumus ar [[Progresa iela (Rīga)|Progresa]], [[Raktes iela (Rīga)|Raktes]], [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva]], [[Riņķa iela (Rīga)|Riņķa]] un [[Imantas iela (Rīga)|Imantas ielām]]. Bebru iela beidzas krustojumā ar [[Anniņmuižas bulvāris|Anniņmuižas bulvāri]]. Visas ielas garumā iela sastāv no divām braukšanas joslām. Tramvaja sliedes neatrodas ielas vidū, bet gan ielas malā, blakus, otrpus tām, atrodas ielai paralēla brauktuve uz tuvējām mājām, kas savienota ar šķērsielām. Ielā pārsvarā savrupmāju apbūve, arī atsevišķi daudzdzīvokļu nami. == Ielu savienojumi == Bebru iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kurzemes prospekts]] (T veida krustojums) * [[Progresa iela (Rīga)|Progresa iela]] * [[Raktes iela (Rīga)|Raktes iela]] * [[Kooperatīva iela (Rīga)|Kooperatīva iela]] * [[Riņķa iela (Rīga)|Riņķa iela]] (T veida krustojums) * [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] * [[Anniņmuižas bulvāris]] (T veida krustojums) == Sabiedriskais transports == Visas Bebru ielas garumā (no Kurzemes prospekta līdz Anniņmuižas bulvārim) kursē [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1.]] maršruta tramvaji, kā arī [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36.]] un [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41. maršruta autobusi]]. == Skatīt arī == * [[Imanta (Rīga)|Imanta]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu B}} {{coord|56.9575|24.0291|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Imantā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] h64romzdv7ddb56h1d594ozj167jac7 0 123171 4513243 3755443 2026-08-26T06:20:54Z Papuass 88 tēzaurā tādu versiju neatrod 4513243 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Kīns''' ({{val|en|Keene}} vai ''Keane''; sieviešu dzimtē [[Kīna]]) ir daļēji angliskots [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]] [[O'Kahans]] ({{val|ga|O' Cathain}}). Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Fokshols Kīns]] (''Foxhall Keene''; 1867—1941) — amerikāņu jātnieks, golferis, polo spēlētājs un tenisists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs; * [[Johanness Kīns]] (''Johannes Kühn''; dzimis 1991) — vācu biatlonists; * [[Maikls Kīns]] (''Michael Keane''; dzimis 1993) — angļu futbolists; * [[Reimonds Kīns]] (''Raymond Keene''; dzimis 1948) — Lielbritānijas šahists; * [[Robijs Kīns]] (''Robbie Keane''; dzimis 1980) — īru futbolists; * [[Rojs Kīns]] (''Roy Keane''; dzimis 1971) — īru futbolists un treneris. == Skatīt arī == * [[O'Kahans]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] si7gztejsevpfvopzof7p5o1obfqiwy 0 130854 4513093 4504206 2026-08-25T18:17:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513093 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party | name = Saskaņa | colorcode = #FF2400 | logo = Logo_of_the_Social_Democratic_Party_"Harmony".svg | leader = [[Jānis Urbanovičs]] | foundation = {{dat|2010}} | ideology = [[sociāldemokrātija]] | position = [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]] līdz [[kreisa politika|kreisa]] | international = | national = | european = [[Eiropas Sociāldemokrātiskā partija]] <small>(biedrs)</small> | europarl = [[Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse]] | colours = {{krāsa|#FF2400}} [[sarkans]] {{krāsa|#FFFFFF}} [[Baltā krāsa|balts]] | merged = [[Tautas saskaņas partija]]<br>[[Jaunais Centrs]]<br>[[Sociāldemokrātiskā partija-SDP]]<br>[[Daugavpils pilsētas partija]] | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF2400}} | seats3_title = [[Kulberga Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF2400}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#FF2400}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|0|42|hex=#FF2400}} | membership_year = 2026 | membership = 905{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | website = {{URL| https://saskana.eu/}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} | affiliation1_title = Daļa no | affiliation1 = [[Saskaņas Centrs]] }} '''Saskaņa''' ir [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saskana.eu/ru/o-nas/|title=О нас — СДП «Согласие»|access-date=2022-09-07|language=ru-RU}}</ref> [[Latvija]]s [[politiskā partija]], kas tika izveidota [[2010. gads|2010. gadā]], apvienojoties [[Tautas saskaņas partija]]i, partijai "[[Jaunais Centrs]]" un [[Sociāldemokrātiskā partija-SDP|Sociāldemokrātiskajai partijai]]. 2011. gada janvārī tika apstiprināts lēmums par [[Daugavpils pilsētas partija]]s saplūšanu ar partiju "Saskaņa".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://arhivs.delfi.lv/193/politics/36390563/daugavpils-partija-ieklaujas-saskana-sc-veidos-divi-speki |title=Daugavpils partija iekļaujas 'Saskaņā'; SC veidos divi spēki |access-date={{dat|2011|01|26||bez}}}}</ref> Partija līdz 2014. gadam darbojās apvienībā "[[Saskaņas Centrs]]". Tradicionāli partija "Saskaņa" lielākos panākumus guvusi [[Krievu valoda|krievu valodā]] runājošajā Latvijas vēlētāju daļā. Partijas priekšsēdētājs ir bijušais [[Saeima]]s deputāts [[Jānis Urbanovičs]]. Partija "Saskaņa" bija starp [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanu]] uzvarētājiem četros sasaukumos pēc kārtas (otrais rezultāts [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], pirmais [[11. Saeimas vēlēšanas|11.]], [[12. Saeimas vēlēšanas|12]]. un [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]]), taču [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] tai neizdevās pārvarēt [[5% barjera|5% barjeru]], līdz ar to pirmo reizi neesot pārstāvētai Saeimā. Pēc partijas neveiksmes 14. Saeimas vēlēšanās tās vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] atkāpās no amata, un kongresā 2023. gada janvārī [[Nils Ušakovs|N. Ušakovu]], [[Regīna Ločmele|R. Ločmeli]] un [[Andris Morozovs|A. Morozovu]] ievēlēja par partijas trim līdzpriekšsēdētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-vadibu-uztic-trim-lidzpriekssedetajiem.a493791/|title=«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-28|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī J. Urbanovičs atgriezās partijas priekšsēdētāja amatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120052336/saskanas-vadibu-atkal-parnem-tas-ilggadejais-lideris-urbanovics|title="Saskaņas" vadību atkal pārņem tās ilggadējais līderis Urbanovičs|website=www.delfi.lv|access-date=2024-11-30|language=lv}}</ref> 2017. gada 24. novembrī partija ir uzņemta par pilntiesīgu [[Eiropas Sociālistu partija]]s locekli.<ref>[https://eng.lsm.lv/article/politics/politics/saskana-quietly-ditches-putin-party-agreement.a252983/ Saskaņa quietly ditches Putin party agreement] LSM</ref> == Ārzemju sadarbība == 2009. gada 21. novembrī "Saskaņas Centra" [[Saeima]]s frakcijas vadītājs [[Jānis Urbanovičs]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] pēc [[Krievija]]s varas partijas "[[Vienotā Krievija]]" kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija» |date=2009. gada 23. novembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5532780/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija |accessdate=2014. gada 13. februārī |archive-date=2017. gada 24. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20170424053748/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sc-sadarbosies-ar-krievijas-valdoso-partiju-vienota-krievija/435587 }}</ref> 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par "Saskaņas Centra" sadarbību ar [[Ķīnas komunistiskā partija|Ķīnas komunistisko partiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju-780297 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu |date=2011. gada 20. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/urbanovics-paraksta-saskanas-un-kinas-komunistiskas-partijas-sadarbibas-memorandu.d?id=38609777 |accessdate=2014. gada 13. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju |date=2011. gada 20. maijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5398295/urbanovics-parakstijis-memorandu-ar-kinas-komunistisko-partiju |accessdate=2014. gada 13. februārī}}</ref> 2017. gada 24. jūlijā "Saskaņas" politiķis [[Ivars Zariņš]] izteicās, ka "Saskaņas" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Zariņš no "Saskaņas" paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO |date=2017. gada 24. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/248538-zarins-no-saskanas-pazino-ligums-ar-putina-partiju-latviesiem-paslaik-ir-2-svarigakais-pec-liguma-ar-nato |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 19. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919015022/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/670116-saskanas_politikis_latviesiem_ligums_ar_partiju_vienota_krievija_ir_pats_svarigakais_pec_nato_liguma }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma |date=2017. gada 25. jūlijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/ligums-ar-vienoto-krieviju-latvijai-svarigakais-pec-nato-liguma/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref> 2017. gada 9. oktobrī intervijā "Saskaņas Centra" vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties [[Eiropas Sociālistu partija]]i, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-saskanas-ligums-ar-vienoto-krieviju-vairs-nav-aktuals.a252978/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 10. Decembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20171210041757/http://apollo.tvnet.lv/zinas/saskanas-sadarbibas-ligums-ar-putina-partiju-vienota-krievija-vairs-nav-speka/809207 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā |date=2017. gada 9. oktobris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2017. gada 17. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20171017063622/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/680697-saskanai_sadarbibas_ligums_ar_putina_partiju_vienota_krievija_vairs_nav_speka }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija” |author=Jānis Zariņš |date=2017. gada 9. oktobris |website=skaties.lv |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī |archive-date=2019. gada 6. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606163206/https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-saskana-lideri-pazino-ka-lauzusi-ligumu-ar-putina-partiju-vienota-krievija/ }}</ref> Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju |date=2017. gada 12. oktobris |work=Rīta intervija |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskana-nelauzis-ligumu-ar-kinas-komunistisko-partiju.a253381/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref> Analītiskais žurnālists [[Māris Zanders]] un politologs [[Juris Rozenvalds]] šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar "Vienoto Krieviju" vērtēja kā formālu un saistīja ar "Saskaņas Centra" centieniem nākamajā Saeimā nokļūt [[koalīcija|koalīcijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu |author=Madara Frīdrihsone |date=2017. gada 12. oktobris |work=Pusdiena |publisher=[[Latvijas Radio 1]]. [[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakova-pazinojumu-par-ligumattiecibu-sarausanu-ar-vienoto-krieviju-verte-ka-formalu.a253016/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref> Līdzīgu viedokli pauda arī no "Saskaņas" ievēlētais [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts [[Andrejs Mamikins]], kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar ''Vienoto Krieviju'': Nil, tev nav taisnība |date=2017. gada 10 |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/mamikins-kritize-usakova-lemumu-lauzt-ligumu-ar-_vienoto-krieviju_-14182374 |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem |date=2017. gada 10. oktobris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/6007061/mamikins-ligums-ar-vienota-krievija-tika-lauzts-ar-merki-partijai-klut-pienemamai-latvijas-valdosajiem |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju |date=2017. gada 10. oktobris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/mamikins-sava-versija-kapec-lauzts-ligums-ar-putina-partiju/ |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Saskaņa un PCTVL}} {| class="wikitable sortable" |- ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 26,04 | {{Infobox political party/seats|29|100|hex=#FF2400}} | <small>[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]] saraksts ieguva 29 vietas, no kurām 4 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] un 1 — [[Daugavpils pilsētas partija|DPP]]</small> |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 28,37 | {{Infobox political party/seats|31|100|hex=#FF2400}} | <small>[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]] saraksts ieguva 31 vietu, no kurām 3 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]]</small> |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 23 | {{Infobox political party/seats|24|100|hex=#FF2400}} | <small>Saskaņas saraksts ieguva 24 vietas, no kurām 2 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] pārstāvji un vienu [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] pārstāvis</small> |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 19,80 | {{Infobox political party/seats|23|100|hex=#FF2400}} | <small>Saskaņas saraksts ieguva 23 vietas, no kurām 1 ieguva [[Latvijas Sociālistiskā partija|LSP]] pārstāvis un vienu [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] pārstāve [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]], kas vēl pirms Saeimas darba sākuma izstājās no frakcijas</small> |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 4,81 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#FF2400}} | |} "Saskaņai" 12. Saeimā bija vislielākā frakcija ar 24 deputātiem. "Saskaņu" Saeimā pārstāvēja [[Jānis Urbanovičs]] (Saeimas frakcijas priekšsēdētājs), [[Valērijs Agešins]] (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), [[Artūrs Rubiks]] (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), [[Andrejs Klementjevs]], [[Zenta Tretjaka]],<ref>[http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/tretjaka_zenta/ Zenta Tretjaka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304234154/http://www.latvijaslaudis.lv/old-data/users/tretjaka_zenta/ |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} latvijaslaudis.lv</ref> [[Vitālijs Orlovs]], [[Sergejs Dolgopolovs]], [[Andrejs Elksniņš]], [[Marjana Ivanova-Jevsejeva]], [[Ņikita Ņikiforovs]], [[Ivars Zariņš]], [[Jānis Tutins]], [[Mihails Zemļinskis]], [[Boriss Cilevičs]], [[Ivans Klementjevs]], [[Igors Zujevs]] (ieņēma [[Regīna Ločmele-Luņova|Regīnas Ločmeles-Luņovas]], kas nolika mandātu, vietu), [[Jūlija Stepaņenko]], [[Sergejs Mirskis]], [[Sergejs Potapkins]], [[Igors Pimenovs]], [[Ivans Ribakovs]], [[Jānis Ādamsons]], [[Vladimirs Nikonovs]], [[Raimonds Rubiks]]. Pētnieciskās žurnālistikas centra ''[[Re:Baltica]]'' veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu no 13 par "klusajiem deputātiem" atzītajiem gandrīz 3/4 jeb 8 bija ievēlēti no "Saskaņas", tostarp par "visnerunīgāko Saeimas deputātu" atzītais [[Igors Zujevs]], kas darbojas jau trešajā Saeimas sasaukumā pēc kārtas, bet 13. Saeimā 38 mēnešos ne reizi nav runājis no tribīnes un tikai vienreiz gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem? |date=2018. gada 2. jūlijs |publisher=''[[Re:Baltica]]'' |work=Politiķu uzraudzība |url=https://rebaltica.lv/2018/07/saeimas-klusejosie-varoni-kuri-nekapj-tribine-bet-algu-sanem/ |accessdate=2018. gada 6. jūlijā}}</ref> === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 13,04 | {{Infobox political party/seats|1|8|hex=#FF2400}} | |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 17,45 | {{Infobox political party/seats|2|8|hex=#FF2400}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 7,13 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#FF2400}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2009. | [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 34,29 | {{Infobox political party/seats|26|60|hex=#FF2400}} | |- | 2013. | [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 58,54 | {{Infobox political party/seats|39|60|hex=#FF2400}} | Kopīgais saraksts "[[Saskaņas Centrs]]/[[Gods kalpot Rīgai!]]" |- | 2017. | [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 50,82 | {{Infobox political party/seats|32|60|hex=#FF2400}} | Kopīgais saraksts ar "[[Gods kalpot Rīgai!]]" |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 16,89 | {{Infobox political party/seats|12|60|hex=#FF2400}} | |} ==== 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== Pēc [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām]] "Saskaņai" bija teritoriālās nodaļas 57 Latvijas pašvaldībās. Kopumā 64 deputāti bija ievēlēti 44 pašvaldībās. Partijas deputāti ir koalīcijā 13 Latvijas novados: Aglonas, Balvu, Dagdas, Rēzeknes, Viļakas, Viļānu, Babītes, Garkalnes, Ogres, Olaines, Iecavas, Krustpils un Ozolnieku novados, bet vēl 26 novados deputāti ir opozīcijā. Četrās no lielākajām Latvijas pilsētām — Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpilī — "Saskaņas" deputāti ir koalīcijā, bet vēl trijās pilsētās — Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā — opozīcijā. [[Rīgas dome|Rīgas domē]] "Saskaņu" pārstāvēja 22 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/Systems/DeputyCatalog/Default.aspx?categoryID=2&nodeID=1 |title=Rīgas pašvaldības portāls |publisher=Riga.lv |date=2011-05-18 |accessdate=2015-11-02 }}{{Novecojusi saite}}</ref>: [[Nils Ušakovs]] (Rīgas mērs), Anna Vladova (frakcijas priekšsēdētāja), Mihails Kameņeckis (frakcijas priekšsēdētājas vietnieks), Andrejs Kozlovs, Andrejs Kameņeckis, [[Aleksejs Rosļikovs]], [[Baiba Rozentāle]], Maksims Tolstojs, [[Jefimijs Klementjevs]], Jānis Ločmelis, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, Olga Veidiņa, [[Regīna Ločmele-Luņova]], Genādijs Sevastjanovs, Sandris Bergmanis, Vitālijs Dubovs, [[Vadims Baraņņiks]], Vadims Faļkovs, [[Valērijs Petrovs]], Viktors Paškovs un Vladimirs Frolovs. [[Rēzeknes dome|Rēzeknes domē]] partiju pārstāvēja 7 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/dome/domes-deputati/ |title=Domes deputāti |publisher=Rezekne.Lv |date=|accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151024153449/http://www.rezekne.lv/dome/domes-deputati/ |archivedate=2015-10-24 }}</ref>: [[Aleksandrs Bartaševičs]] (Rēzeknes mērs), Andrejs Rešetņikovs, Aleksejs Stecs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksandrs Irišins, Jānis Krišāns un Lidija Ostapceva. [[Daugavpils dome|Daugavpils domē]] bija 5 "Saskaņas" deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Daugavpils pilsētas dome |url=http://daugavpils.lv/lv/54 |title=Daugavpils |publisher=Daugavpils.lv |date=|accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151109150202/http://www.daugavpils.lv/lv/54 |archivedate=2015-11-09 }}</ref>: [[Andrejs Elksniņš]], Anatolijs Gržibovskis, [[Marjana Dademaša|Marjana Ivanova-Jevsejeva]], Valērijs Kononovs un Mihails Lavrenovs. [[Liepāja]]s domē partiju pārstāvēja 4 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=xM59mrsrMqVJ3DCrDyMWvw%3D%3D&locationId=NnGEGaGW2UM1ajylM1RJog%3D%3D |title=2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas |publisher=cvk.lv |date=2017-06-03 |accessdate=2017-06-03 }}</ref>: [[Valērijs Agešins]], Helēna Geriloviča, Pāvels Sereda un Ludmila Rjazanova. [[Jūrmala]]s domē bija 3 "Saskaņas" pārstāvji<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jurmala.lv/page/276 |title=Deputāti &#124; |publisher=Jurmala.lv |date=1956-09-14 |accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150911234329/http://www.jurmala.lv/page/276 |archivedate=2015-09-11 }}</ref>: Boriss Doņņikovs, Karina Siņkeviča un Larisa Loskutova. [[Jelgava]]s domē partiju pārstāvēja 3 deputāti<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgava.lv/pasvaldiba/pilsetas-parvalde/deputati/ |title=Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pašvaldība / Ziņas par iestādi / Deputāti |publisher=Jelgava.lv |date=|accessdate=2015-11-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151020002238/http://www.jelgava.lv/pasvaldiba/pilsetas-parvalde/deputati/ |archivedate=2015-10-20 }}</ref>: [[Ivars Jakovels]], Valentīns Grigorjevs un Sergejs Stoļarovs. [[Jēkabpils dome|Jēkabpils domē]] "Saskaņu" pārstāvēja Andris Rutko un Broņislavs Ivanovskis. ==== 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Balvu novads|Balvu]], [[Ludzas novads|Ludzas]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]], [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas]], [[Līvānu novads|Līvānu]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ādažu novads|Ādažu]], [[Ogres novads|Ogres]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]], [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Valmieras novads|Valmieras]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Jelgavas novads|Jelgavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Krāslavas novads|Krāslavas]] novadā, kā arī [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Ventspils|Ventspilī]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]]. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] |4387 |63,19% |{{center|{{Infobox political party/seats|8|13|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of arms of Daugavpils.svg}} [[Daugavpils]] |7498 |42,25% |{{center|{{Infobox political party/seats|7|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] |1767 |27,34% |{{center|{{Infobox political party/seats|6|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Krāslavas novads COA.png}} [[Krāslavas novads]] |719 |12,29% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Augšdaugavas novada ģerbonis.svg}} [[Augšdaugavas novads]] |725 |12,08% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Liepāja.svg}} [[Liepāja]] |1583 |11,81% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Ludzas novads COA.png}} [[Ludzas novads]] |797 |11,61% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Līvānu novads COA.png}} [[Līvānu novads]] |343 |11,12% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] |397 |10,69% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Coat of Arms of Jūrmala.svg}} [[Jūrmala]] |1408 |9,72% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ropažu novada ģerbonis.svg}} [[Ropažu novads]] |648 |8,57% |{{center|{{Infobox political party/seats|2|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] |813 |7,00% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Balvu novads COA.svg}} [[Balvu novads]] |462 |6,87% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Salaspils novads COA.png}} [[Salaspils novads]] |322 |6,86% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ādažu novads COA 2022.svg}} [[Ādažu novads]] |413 |6,78% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |711 |6,30% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Jelgavas novads COA.svg}} [[Jelgavas novads]] |409 |5,96% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] |379 |5,74% |{{center|{{Infobox political party/seats|1|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Mārupes novada ģerbonis.svg}} [[Mārupes novads]] |364 |4,55% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Ventspils COA.svg}} [[Ventspils]] |347 |4,13% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|13|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ogres novads COA.png}} [[Ogres novads]] |636 |3,68% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|23|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] |247 |3,22% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] |188 |2,12% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Limbažu novads COA.png}} [[Limbažu novads]] |162 |1,93% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Aizkraukles novads COA.svg}} [[Aizkraukles novads]] |141 |1,83% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Saulkrastu novada ģerbonis.svg}} [[Saulkrastu novads]] |53 |1,61% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#FF2400}}}} |- |{{flagicon image|Valmieras novada ģerbonis.svg}} [[Valmieras novads]] |137 |0,87% |{{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#FF2400}}}} |} == Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām == Partija "Saskaņa" laika gaitā ir parakstījusi vairākas vienošanās ar dažādu nozaru asociācijām un [[arodbiedrība|arodbiedrībām]], lai pilnvērtīgi pārstāvētu nozaru darbinieku intereses. Vienošanās par sadarbību ir noslēgtas ar: * [http://www.lvsada.lv/ Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību]; * [http://www.lizda.lv/ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150613050716/http://www.lizda.lv/ |date={{dat|2015|06|13||bez}} }}; * [http://www.pensionari.lv/ Latvijas Pensionāru federāciju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303012423/http://pensionari.lv/ |date={{dat|2015|03|03||bez}} }}; * [http://www.lbas.lv/ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060425034152/http://www.lbas.lv/ |date={{dat|2006|04|25||bez}} }}; * [https://web.archive.org/web/20150627224929/http://www.lcbb.lv/lv/ Biedrību "Latvijas ceļu būvētājs"]. == Korupcijas skandāli == 2010. gada 14. jūnijā [[Latvijas Ekonomikas policija]] par krāpšanu lielā apmērā apsūdzēja „Saskaņas” [[10. Saeima]]s deputātu [[Juris Silovs (politiķis)|Juri Silovu]] un viņa sievu. Silovs, vēl būdams [[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] domes priekšsēdētājs, slēpis pēdas avārijai, ko alkohola reibumā izraisījis ar dienesta auto, un izkrāpis no apdrošinātājiem naudu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts apsūdzēts krāpšanā lielā apmērā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5429975/saeimas-deputats-apsudzets-krapsana-liela-apmera |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Silovs apsūdzēts krāpšanā |date=2011. gada 10. aprīlis |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-silovs-apsudzets-krapsana.d?id=37935873 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2011. gada 12. aprīlī Silovs nolika Saeimas deputāta mandātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krāpšanā apsūdzētais SC deputāts Silovs noliek mandātu |date=2011. gada 12. aprīlis |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu aizdomās turētais deputāts Juris Silovs noliek 10.Saeimas mandātu |author=Lelde Petrāne |date=2011. gada 12. aprīlis |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu |accessdate=2014. gada 12. oktobrī |archive-date=2011. gada 15. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20110415000528/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/373407-krapsana_apsudzetais_sc_deputats_silovs_noliek_mandatu }}</ref> 2014. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Silovam piesprieda trīs gadu cietumsodu, ko viņš pārsūdzēja, turpinot strādāt Garkalnes novada domes nākamajā sasaukumā un saglabājot Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par krāpšanu notiesātais Garkalnes novada vicemērs Silovs turpina strādāt domē |date=2014. gada 19. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/4744602/par-krapsanu-notiesatais-garkalnes-novada-vicemers-silovs-turpina-stradat-dome |accessdate=2017. gada 12. novembrī}}</ref> 2017. gada 4. decembrī lietas iztiesāšana tika pabeigta, tiesai reālo cietumsodu aizstājot ar 19 000 eiro soda naudu. Līdz ar notiesājošo spriedumu Silovs zaudēja Garkalnes novada domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stājoties spēkā notiesājošam tiesas spriedumam, amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs no «Saskaņas» |date=2017. gada 4. decembris |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas |accessdate=2018. gada 9. maijā |archive-date=2018. gada 10. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20180710041108/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/748723-stajoties_speka_notiesajosam_tiesas_spriedumam_amatu_zaude_garkalnes_novada_vicemers_no_saskanas }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Līdz ar spriedumu par krāpniecību amatu zaudē Garkalnes vicemērs, saskaņietis Silovs |date=2017. gada 4. decembris |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/262560-lidz-ar-spriedumu-par-krapniecibu-amatu-zaude-garkalnes-vicemers-saskanietis-silovs |accessdate=2018. gada 9. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā amatu zaudē Garkalnes novada vicemērs Silovs |date=2017. gada 4. decembris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/pec-tiesas-sprieduma-stasanas-speka-amatu-zaude-garkalnes-novada-vicemers-silovs-14186229 |accessdate=2018. gada 9. maijā}}</ref> 2011. gadā par elektrības zagšanu, iejaucoties elektrības skaitītāja konstrukcijā, tika sodīts "Saskaņas" Saeimas deputāta [[Igors Meļņikovs|Igora Meļņikova]] ģimenes uzņēmums SIA "Karavīrs". Meļņikovs apgalvoja, ka neko nav zinājis un, ka skaitītājā radusies kļūda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes uzņēmumu pieķer elektrības zagšana |date=2011. gada 15. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5335050/saeimas-deputata-uznemums-piekerts-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāta ģimenes firma pieķerta elektrības zagšanā |date=2011. gada 15. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/181893-saeimas-deputata-gimenes-firma-piekerta-elektribas-zagsana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2012. gadā [[Valsts ieņēmumu dienests]] veica [[audits|auditu]] un Meļņikovu atkārtoti sodīja par nodokļu nemaksāšanu, liekot viņam samaksāt 76 000 eiro papildu aprēķināto nodokli, nokavējuma naudu un soda naudu. Meļņikovs audita rezultātus pārsūdzēja, taču Valsts ieņēmumu dienests to noraidīja un uzrēķinu atstāja spēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Saeimas deputāts Meļņikovs iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-deputats-melnikovs-ieklauts-nodoklu-paradnieku-saraksta-13946740 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=SC deputāts Meļņikovs pieķerts nodokļu nemaksāšanā |date=2012. gada 13. maijs |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5725655/sc-deputats-melnikovs-piekerts-nodoklu-nemaksasana |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Raidījums: Saeimas deputāts Meļņikovs sapinas skaidrojumos par nodokļiem |date=2012. gada 13. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-saeimas-deputats-melnikovs-sapinas-skaidrojumos-par-nodokliem.d?id=42352146 |accessdate=2014. gada 12. oktobrī}}</ref> 2018. gadā iepriekš nepolitiska satura ''[[Facebook]]'' lapa "Riga Online" tika pārsaukta par "Saskaņa Online" un tajā sāka parādīties politisks saturs, izraisot sašutumu daudzu tās sekotāju vidū. Pēc lietotāju sūdzībām ''Facebook'' lapu slēdza. [[KNAB]] pauda, ka likums nav pārkāpts, bet [[Delna (organizācija)|sabiedrība par atklātību "Delna"]] notikušo uzskatīja par [[ētika]]s pārkāpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=“Facebook” slēdz lapu “Saskaņa Online”, par kuru aktīvi ziņojuši sociālā tīkla lietotāji |author=Ilze Vēbere |date=2017. gada 9. oktobris |publisher=[[TV3 Latvija]] |url=https://play.tv3.lv/video/tv3-zinas-2530780/facebook-sledz-lapu-saskana-online-par-kuru-aktivi-zinojusi-sociala-tikla-lietotaji---tv3-zinas-2545502/ |accessdate=2018. gada 17. maijā }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title="Facebook" slēdzis lapu "Saskaņa Online" |date=2019. gada 30. maijs |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/283475-facebook-sledzis-lapu-saskana-online |accessdate=2018. gada 17. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title='Facebook' slēdzis lapu 'Saskaņa Online' |date=2019. gada 30. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/facebook-sledzis-lapu-saskana-online.d?id=50079307 |accessdate=2018. gada 17. maijā}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Facebook» slēdzis lapu «Saskaņa Online» |date=2019. gada 30. maijs |publisher=[[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/facebook-sledzis-lapu-saskana-online.a280301/ |accessdate=2018. gada 17. maijā}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Saskaņa logo.png|Sākotnējais logotips }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141112075543/http://www.saskana.info/ Oficiālā mājaslapa] {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{12. Saeima|state=autocollapse}} {{13. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Navboxes |title = Eiropas Parlamenta vēlēšanas |list1 = {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]] tef1oq7pcc040h5puvsoki9xic0b42f 0 136792 4513254 4512389 2026-08-26T07:16:31Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4513254 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Atceries mani" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | "Nije ljubav stvar" | Mīlestība nav objekts | 2 | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | "[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]"<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | Melns un balts | 9 | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Joan Franka | "You and Me" | Tu un es | 15 | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | [[Kurts Kalleja]]<ref name="Malta1"/> | "[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]"<ref name="Malta1"/> | Šī ir nakts | 7 | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> |[[Litesound]]<ref name="Belarus1"/> |"[[We Are the Heroes]]"<ref name="Belarus1"/> | Mēs esam varoņi | 16 | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Sousa]] | "Vida minha" | Mana dzīve | 13 | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | "[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]" <ref name="Ukraine1"/> | Esi mans viesis | 8 | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | Sofi Marinova | "Love Unlimited" | Neierobežota mīlestība | 11 | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | Eva Boto | "Verjamem" | Es ticu | 17 | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | "[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]" <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | Debesis | 13 | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Lorīna|Loreen]] | "[[Euphoria]]" | Eiforija | 1 | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | [[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | "[[I'm a Joker]]"<ref name="Georgia1"/> | Es esmu jokdaris | 14 | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | "[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]"<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | Iemīli mani no jauna | 5 | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | "Kuula" | Ieklausies | 4 | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Max Jason Mai]] | "Don't Close Your Eyes" | Neaizver savas acis | 18 | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | [[Tooji]]<ref name="Norway1"/> | "[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]"<ref name="Norway1"/> | Paliec | 10 | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[MayaSar]]<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | "[[Korake ti znam]]"<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | Es zinu tavus soļus | 6 | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Donny Montell | "Love Is Blind" | Mīlestība ir akla | 3 | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | Love Will Set You Free | Mīlestība tevi padarīs brīvu | 25 | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Compact Disco]] | "[[Sound of Our Hearts]]" | Mūsu siržu skaņa | 24 | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Rona Nišliu]] |"[[Suus]]" | Savs | 5 | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Donny Montell | "Love Is Blind" | Mīlestība ir akla | 14 | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[MayaSar]] | "[[Korake ti znam]]" | Es zinu tavus soļus | 18 | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]], [[Angļu valoda|angļu]] | [[Buranovas vecmāmiņas]] | "[[Party for Everybody]]" | Ballīte visiem | 2 | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | {{nowrap|[[Gréta Salóme Stefánsdóttir|Gréta Salóme]] & [[Jón Jósep Snæbjörnsson|Jónsi]]<ref name="Iceland1"/>}} | "[[Never Forget]]" | Atceries mani | 20 | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ivija Adamou]] | "[[La La Love]]" | La, la, mīlestība | 16 | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|angļu]]<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=France2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent France in 2012!|url=http://escdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://escdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> |"[[Echo (You and I)]]"<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | Atbalss (Tu un es) | 22 | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | L'amore è femmina | Sieviete ir mīlestība | 9 | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | "Kuula" | Ieklausies | 6 | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Tooji]] | "[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]" | Paliec | 26 | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaijan's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_azerbaijans_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | When the Music Dies | Kad mūzika mirst | 4 | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[angļu valoda|angļu]] | [[Mandinga]] | "[[Zaleilah]]" | — | 12 | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Denmark1" /> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | "[[Should've Known Better]]"<ref name="Denmark1"/> | Vajadzēja zināt labāk | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elefterija Elefteriu]] | "[[Aphrodisiac]]" | Afrodizaks | 17 | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Lorīna|Loreen]] | "[[Euphoria]]" | Eiforija | 1 | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džans Bonomo]] | "[[Love Me Back]]" | Iemīli mani no jauna | 7 | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Pastora Solera]]<ref name="Spain2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | "Quédate conmigo" | Paliec ar mani | 10 | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Germany1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Germany|url=http://www.esctoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.esctoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Germany1"/> | "[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]"<ref name="Germany1"/> | Stāvu uz vietas | 8 | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Kurts Kalleja]] | "[[This Is the Night]]" | Šī ir nakts | 21 | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | "[[Black and White]]" | Melns un balts | 13 | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jedward]] | "[[Waterline]]" | Ūdenslīnija | 19 | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | "Nije ljubav stvar" | Mīlestība nav objekts | 3 | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gaitana]] | "[[Be My Guest]]" | Esi mans viesis | 15 | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Paša Parfēnijs]] | "[[Lăutar]]" | Tradicionālais vijolnieks | 11 | 81 |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] dpyqtai2bnhieaorru5hfd1lb1tnvqp 4513261 4513254 2026-08-26T07:45:03Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4513261 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Atceries mani" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''Nije ljubav stvar'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Džans Bonomo]]''<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''Kuula'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''Love Is Blind'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | Love Will Set You Free | Mīlestība tevi padarīs brīvu | 25 | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Compact Disco]] | "[[Sound of Our Hearts]]" | Mūsu siržu skaņa | 24 | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Rona Nišliu]] |"[[Suus]]" | Savs | 5 | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Donny Montell | "Love Is Blind" | Mīlestība ir akla | 14 | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[MayaSar]] | "[[Korake ti znam]]" | Es zinu tavus soļus | 18 | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]], [[Angļu valoda|angļu]] | [[Buranovas vecmāmiņas]] | "[[Party for Everybody]]" | Ballīte visiem | 2 | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | {{nowrap|[[Gréta Salóme Stefánsdóttir|Gréta Salóme]] & [[Jón Jósep Snæbjörnsson|Jónsi]]<ref name="Iceland1"/>}} | "[[Never Forget]]" | Atceries mani | 20 | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ivija Adamou]] | "[[La La Love]]" | La, la, mīlestība | 16 | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|angļu]]<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=France2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent France in 2012!|url=http://escdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://escdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> |"[[Echo (You and I)]]"<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | Atbalss (Tu un es) | 22 | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | L'amore è femmina | Sieviete ir mīlestība | 9 | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | "Kuula" | Ieklausies | 6 | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Tooji]] | "[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]" | Paliec | 26 | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaijan's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_azerbaijans_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | When the Music Dies | Kad mūzika mirst | 4 | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[angļu valoda|angļu]] | [[Mandinga]] | "[[Zaleilah]]" | — | 12 | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Denmark1" /> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | "[[Should've Known Better]]"<ref name="Denmark1"/> | Vajadzēja zināt labāk | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elefterija Elefteriu]] | "[[Aphrodisiac]]" | Afrodizaks | 17 | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Lorīna|Loreen]] | "[[Euphoria]]" | Eiforija | 1 | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džans Bonomo]] | "[[Love Me Back]]" | Iemīli mani no jauna | 7 | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Pastora Solera]]<ref name="Spain2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | "Quédate conmigo" | Paliec ar mani | 10 | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Germany1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Germany|url=http://www.esctoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.esctoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Germany1"/> | "[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]"<ref name="Germany1"/> | Stāvu uz vietas | 8 | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Kurts Kalleja]] | "[[This Is the Night]]" | Šī ir nakts | 21 | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | "[[Black and White]]" | Melns un balts | 13 | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jedward]] | "[[Waterline]]" | Ūdenslīnija | 19 | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | "Nije ljubav stvar" | Mīlestība nav objekts | 3 | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gaitana]] | "[[Be My Guest]]" | Esi mans viesis | 15 | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Paša Parfēnijs]] | "[[Lăutar]]" | Tradicionālais vijolnieks | 11 | 81 |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] lini4jx4fjmo0n7ssp30e0bvuyyniro 4513262 4513261 2026-08-26T07:53:12Z Lasks 38532 /* Pirmais pusfināls */ 4513262 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''Nije ljubav stvar'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | ''[[Džans Bonomo]]''<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''Kuula'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''Love Is Blind'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | Love Will Set You Free | Mīlestība tevi padarīs brīvu | 25 | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Compact Disco]] | "[[Sound of Our Hearts]]" | Mūsu siržu skaņa | 24 | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Rona Nišliu]] |"[[Suus]]" | Savs | 5 | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Donny Montell | "Love Is Blind" | Mīlestība ir akla | 14 | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[MayaSar]] | "[[Korake ti znam]]" | Es zinu tavus soļus | 18 | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]], [[Angļu valoda|angļu]] | [[Buranovas vecmāmiņas]] | "[[Party for Everybody]]" | Ballīte visiem | 2 | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | {{nowrap|[[Gréta Salóme Stefánsdóttir|Gréta Salóme]] & [[Jón Jósep Snæbjörnsson|Jónsi]]<ref name="Iceland1"/>}} | "[[Never Forget]]" | Atceries mani | 20 | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ivija Adamou]] | "[[La La Love]]" | La, la, mīlestība | 16 | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|angļu]]<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=France2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent France in 2012!|url=http://escdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://escdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> |"[[Echo (You and I)]]"<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | Atbalss (Tu un es) | 22 | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | L'amore è femmina | Sieviete ir mīlestība | 9 | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | "Kuula" | Ieklausies | 6 | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Tooji]] | "[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]" | Paliec | 26 | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaijan's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_azerbaijans_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | When the Music Dies | Kad mūzika mirst | 4 | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[angļu valoda|angļu]] | [[Mandinga]] | "[[Zaleilah]]" | — | 12 | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Denmark1" /> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | "[[Should've Known Better]]"<ref name="Denmark1"/> | Vajadzēja zināt labāk | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elefterija Elefteriu]] | "[[Aphrodisiac]]" | Afrodizaks | 17 | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Lorīna|Loreen]] | "[[Euphoria]]" | Eiforija | 1 | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džans Bonomo]] | "[[Love Me Back]]" | Iemīli mani no jauna | 7 | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Pastora Solera]]<ref name="Spain2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | "Quédate conmigo" | Paliec ar mani | 10 | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Germany1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Germany|url=http://www.esctoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.esctoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Germany1"/> | "[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]"<ref name="Germany1"/> | Stāvu uz vietas | 8 | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Kurts Kalleja]] | "[[This Is the Night]]" | Šī ir nakts | 21 | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | "[[Black and White]]" | Melns un balts | 13 | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jedward]] | "[[Waterline]]" | Ūdenslīnija | 19 | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | "Nije ljubav stvar" | Mīlestība nav objekts | 3 | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gaitana]] | "[[Be My Guest]]" | Esi mans viesis | 15 | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Paša Parfēnijs]] | "[[Lăutar]]" | Tradicionālais vijolnieks | 11 | 81 |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] s7wk9o0fhztkisuy4aijk747oay788k 4513263 4513262 2026-08-26T08:03:12Z Lasks 38532 /* Otrais pusfināls */ 4513263 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | Love Will Set You Free | Mīlestība tevi padarīs brīvu | 25 | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Compact Disco]] | "[[Sound of Our Hearts]]" | Mūsu siržu skaņa | 24 | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] |[[Rona Nišliu]] |"[[Suus]]" | Savs | 5 | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | Donny Montell | "Love Is Blind" | Mīlestība ir akla | 14 | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | [[MayaSar]] | "[[Korake ti znam]]" | Es zinu tavus soļus | 18 | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]], [[Angļu valoda|angļu]] | [[Buranovas vecmāmiņas]] | "[[Party for Everybody]]" | Ballīte visiem | 2 | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | {{nowrap|[[Gréta Salóme Stefánsdóttir|Gréta Salóme]] & [[Jón Jósep Snæbjörnsson|Jónsi]]<ref name="Iceland1"/>}} | "[[Never Forget]]" | Atceries mani | 20 | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Ivija Adamou]] | "[[La La Love]]" | La, la, mīlestība | 16 | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]], [[Angļu valoda|angļu]]<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=France2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent France in 2012!|url=http://escdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://escdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> |"[[Echo (You and I)]]"<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | Atbalss (Tu un es) | 22 | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | L'amore è femmina | Sieviete ir mīlestība | 9 | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | "Kuula" | Ieklausies | 6 | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Tooji]] | "[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]" | Paliec | 26 | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaijan's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_azerbaijans_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | When the Music Dies | Kad mūzika mirst | 4 | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]], [[angļu valoda|angļu]] | [[Mandinga]] | "[[Zaleilah]]" | — | 12 | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Denmark1" /> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | "[[Should've Known Better]]"<ref name="Denmark1"/> | Vajadzēja zināt labāk | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Elefterija Elefteriu]] | "[[Aphrodisiac]]" | Afrodizaks | 17 | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Lorīna|Loreen]] | "[[Euphoria]]" | Eiforija | 1 | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džans Bonomo]] | "[[Love Me Back]]" | Iemīli mani no jauna | 7 | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]] | [[Pastora Solera]]<ref name="Spain2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | "Quédate conmigo" | Paliec ar mani | 10 | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | [[Angļu valoda|Angļu]]<ref name="Germany1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Germany|url=http://www.esctoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.esctoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Germany1"/> | "[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]"<ref name="Germany1"/> | Stāvu uz vietas | 8 | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Kurts Kalleja]] | "[[This Is the Night]]" | Šī ir nakts | 21 | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | "[[Black and White]]" | Melns un balts | 13 | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Jedward]] | "[[Waterline]]" | Ūdenslīnija | 19 | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | "Nije ljubav stvar" | Mīlestība nav objekts | 3 | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Gaitana]] | "[[Be My Guest]]" | Esi mans viesis | 15 | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Paša Parfēnijs]] | "[[Lăutar]]" | Tradicionālais vijolnieks | 11 | 81 |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 7ja73wxl4uy1xbbio7x48mhokuo3iqb 4513264 4513263 2026-08-26T08:29:42Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4513264 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | ''[[Love Will Set You Free]]'' | "Mīlestība tevi padarīs brīvu" | 25. | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Compact Disco]]'' | ''[[Sound of Our Hearts]]'' | "Mūsu siržu skaņa" | 24. | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]] | ''[[Suus]]'' | "Savs" | 5. | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 14. | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]'' | ''[[Korake ti znam]]'' | "Es zinu tavus soļus" | 18. | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 2. | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]'' | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 20. | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Ivija Adamou]] | ''[[La La Love]]'' | "La, la, mīlestība" | 16. | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=France2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent France in 2012!|url=http://escdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://escdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> | ''[[Echo (You and I)]]''<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | "Atbalss (Tu un es)" | 22. | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | ''[[L'amore è femmina]]'' | "Sieviete ir mīlestība" | 9. | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 6. | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[Tooji]]'' | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]'' | "Paliec" | 26. | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | Angļu | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaijan's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_azerbaijans_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | ''[[When the Music Dies]]'' | "Kad mūzika mirst" | 4. | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 12. | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Soluna Samaja]] | ''[[Should've Known Better]]'' | "Vajadzēja zināt labāk" | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 17. | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]] | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]'' | "Iemīli mani no jauna" | 7. | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Spāņu | [[Pastora Solera]]<ref name="Spain2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | ''[[Quédate conmigo]]'' | "Paliec ar mani" | 10. | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | Angļu<ref name="Germany1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Germany|url=http://www.esctoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.esctoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Germany1"/> | ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''<ref name="Germany1"/> | "Stāvu uz vietas" | 8. | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Kurts Kalleja]]' | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]'' | "Šī ir nakts" | 21. | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]'' | "Melns un balts" | 13. | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Jedward]]'' | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]'' | "Ūdenslīnija" | 19. | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 3. | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]] | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' | "Esi mans viesis" | 15. | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 11. | 81 |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] k0euk77iq6vdib6w7bbq3fbnbsp2jcf 4513273 4513264 2026-08-26T09:26:09Z Lasks 38532 /* Fināls */ 4513273 wikitext text/x-wiki {{inuse2}} {{Infokaste Eirovīzija |nosaukums = 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = |attēls = Eurovision Song Contest 2012.svg |fināls = {{dat|2012|5|26|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = {{dat|2012|5|22|N}} |otrais pusfināls = {{dat|2012|5|24|N}} |koordinators = [[Juns Ūla Sanns]] |vadītājs (i) = |režisors = |pārraidītājs = {{flaga|Azerbaidžāna}} [[Publiskais Radio & Televīzija|ITV]] |vieta = {{Vieta|Azerbaidžāna|Baku}}<br />[[Baku Kristāla halle]] |uzvarētājs = {{ESC|Zviedrija}} [[Lorīna]]—''[[Euphoria]]'' |balsošanas sistēma = |dalībvalstis = 42 valstis |valstis, kas debitē = Nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Melnkalne}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Polija}} |nulle punktu = |viesmākslinieki = |map = ESC 2012 Map.svg | col1 = #22B14C | tag1 = Dalībvalstis, kas kvalificējušās finālam. | col2 = #ffc20e | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2012. gada konkursā. | col3 = #d40000 | tag3 = Valstis, kas nekvalificējās finālam. |footnotes = |con = Eirovīzijas dziesmu konkurss |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2011]] |nākamais = [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013 ►]] }} '''2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2012}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2012}}) bija 57. Starptautiskais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas norisinājās [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] [[2012. gads|2012]]. gada [[22. maijs|22.]], [[24. maijs|24.]] un [[26. maijs|26. maijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/final|title=Eurovision Song Contest 2012 Grand Final|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=1 September 2011}}</ref> Azerbaidžāna izcīnīja tiesības rīkot konkursu pēc ''[[Eldar & Nigar]]'' dueta uzvaras [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada konkursā]]. Dalību konkursā apstiprinājušas 42 valstis, tai skaitā [[Melnkalne]], kas pēdējoreiz startēja 2009. gada konkursā.<ref name="participationlist"/> 2012. gada Eirovīzijā uzvarēja [[Lorīna]] no [[Zviedrija]]s ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. [[Latvija Eirovīzijā|Latviju]] pārstāvēja ''[[Anmary]]'' ar dziesmu ''[[Beautiful Song]]''. Viņa startēja pirmajā pusfinālā ar ceturto kārtas numuru, kurā ieguva 16. vietu ar 17 punktiem, tādējādi nekvalificējoties finālam. == Konkursa organizēšana == === Norises vieta === 2011. gada 16. maijā tika paziņots, ka 2012. gada konkursam tiks uzcelts speciāls koncertzāles komplekss ar 23 000 sēdvietām. Tas atradīsies pašā Baku pilsētas centrā, blakus Valsts Karoga laukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|title=Для "Евровидения-2012" будет построена новая арена?|work=Anspress.com|language=ru|date=17 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111006043420/http://anspress.com/index.php?a=2&lng=ru&nid=100849|archivedate={{dat|2011|10|06||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Special concert complex for Eurovision 2012 to be built in centre of Baku|url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html|date=16 May 2011|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110817135117/http://abc.az/eng/news/main/54165.html|archivedate={{dat|2011|08|17||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54165.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|02|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161102114908/http://abc.az/eng/news/main/54165.html }}</ref> Tomēr 2011. gada 19. maijā organizatori paziņoja, ka varētu tikt izmantots [[Tofika Bahramova stadions]], kurā ir 37 000 sēdvietu vai arī [[Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss|Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu kompleksus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Azerbaijan has not yet selected site for Eurovision 2012|url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html|work=abc.az|publisher=Azerbaijan Business Center|date=19 May 2011|accessdate=9 August 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html|archivedate={{dat|2011|05|22||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://abc.az/eng/news/main/54292.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2011|10|10||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110522054754/http://abc.az/eng/news/main/54292.html }}</ref> 2011. gada 4. augustā tika apstiprināts, ka blakus Valsts Karoga laukumam ir uzsākta jaunas [[Baku Kristāla halle]]s celtniecība. Arēnai, kas paredzēta 2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam jābūt uzceltai līdz 2012. gada 31. martam.<ref>[http://www.1news.az/bomond/eurovision/20110908084455887.html Арена, на которой может пройти «Евровидение-2012», будет самой крупной], 1news.az, {{dat|2011|9|8|SK}} {{ru ikona}}</ref> Tofika Bahramova stadions, kurš pašlaik tiek remontēts, lai 2012. gada septembrī un oktobrī uzņemtu FIFA U-17 Pasaules kausu sievietēm, tiks izmantots kā rezerves variants.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Hondal|first=Victor|title=Several venue alternatives considered|url=http://www.esctoday.com/news/read/17587|work=ESCToday|date=12 August 2011|accessdate=14 August 2011|archive-date={{dat|2011|09|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110904122455/http://www.esctoday.com/news/read/17587}}</ref> {{dat|2011|9|8||bez}} ''Azad Azerbaijan TV'' paziņoja, ka konkurss notiks Baku Kristāla hallē, taču [[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]] nepublicēja nekādus oficiālus paziņojumus.<ref name="Crystal Hall">{{Tīmekļa atsauce|last=Yalcinkaya|first=Hakan|title=Azerbaijan: Baku Crystal Hall to host Eurovision 2012|url=http://www.esctoday.com/news/read/17642|work=ESCToday|date=8 September 2011|accessdate=8 September 2011}}</ref> Baku Kristāla halle kā konkursa norises vieta tika oficiāli apstiprināta {{dat|2012|1|25||bez}}.<ref name="Venue">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45013&_t=crystal_hall_approved_as_eurovision_2012_venue|title=Crystal Hall approved as Eurovision 2012 venue - News - Eurovision Song Contest&nbsp;— Baku 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 January 2012}}</ref> Taču katru koncertu varēs apmeklēt vienīgi 16 000 cilvēku.<ref name="Venue"/> {| |- |<div style="position: relative;"> [[Attēls:ESC 2012 Baku Map.svg|400px|border|link=]] {{Image label|x=0.02 |y=0.021 |scale=500|text=<font size="4">'''[[Baku]], [[Azerbaidžāna]]'''</font>}} {{Image label|x=0.329 |y=0.126 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Tofika Bahramova stadions]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Tofika Bahramova stadions'''</font></span>}} {{Image label|x=0.035 |y=0.16 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss]]<br /><span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Heidara Alijeva Sporta un Izstāžu komplekss'''</font></span>}} {{Image label|x=0.309 |y=0.310 |scale=500|text=[[Attēls:Red pog.svg|6px|link=Baku Kristāla halle]] <span style="text-shadow:white 0.0em 0.0em 0.6em"><font size="1">'''Baku Kristāla halle'''</font></span>}} </div> |} == Formāts == 2011. gada jūnijā tika pieņemts lēmums par balsošanas sistēma atgriešanu pirms 2010. gada konkursa izmantotā formāta, kad balsošana tiek uzsākta pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Katra koncerta rezultātu noteikšana gan paliek tāda pati — katras valsts rezultāts tiek noteikts skatītāju un nacionālās žūrijas rezultātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=EBU restores televoting window as from 2012|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=37013&_t=ebu_restores_televoting_window_as_from_2012|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=29 June 2011|accessdate=4 July 2011}}</ref> 2011. gada novembrī tika apstiprināts, ka finālā startē 26 valstis — konkursa rīkotāji, "lielais piecinieks", kā arī 10 valstis no katra pusfināla.<ref name="Rules">{{Tīmekļa atsauce|title=Extracts from the 2012 Eurovision Song Contest Rules|url=http://www.eurovision.tv/upload/press-downloads/2012/ESC_2012_public_version_Rules_ENG.pdf|work=Eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|date=24 November 2011|accessdate=25 November 2011}}</ref> Šī būs otrā reize konkursa vēsturē pēc [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada konkursa]], kad finālā startē 26 valstis. == Pusfināli == === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 22. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]] un [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]], kā arī rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44483&_t=43_countries_represented_at_eurovision_2012|title=43 countries represented at Eurovision 2012|last=Siim|first=Jarmo|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|accessdate=17 January 2012}}</ref> ! width="120px" | Valoda<ref name="Language List">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Song Contest 2012|url=http://www.diggiloo.net/?2012|work=The Diggiloo Thrush|accessdate=5 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Izpildītājs<ref name="Participants">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/baku-2012/about/shows/participants|title=Eurovision Song Contest Participants|work=EBU|accessdate=10 March 2012}}</ref> ! width="200px" | Dziesma<ref name="Participants"/> ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Rambo Amadeus]]<ref name="Montenegro returns">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17952|title=Montenegro: RTCG selects Rambo Amadeus for Baku!| last=Jiandani|first=Sanjay |publisher=ESCToday|date=12 December 2011|accessdate=12 December 2011}}</ref> | ''[[Euro Neuro]]''<ref name="Montenegro2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18169|title=Montenegro: Rambo Amadeus to sing 'Euro neuro'|last=Busa|first=Alexandru|publisher=ESCToday.com|date=26 January 2012|accessdate=26 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120128200929/http://www.esctoday.com/news/read/18169}}</ref> | "Eiro Neiro" | 15. | 20 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]''<ref name="Iceland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46033&_t=victory_for_greta_salome_and_jonsi_in_iceland|title=Victory for Gréta Salóme & Jónsi in Iceland|last=Webb|first=Glenn|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 8. | 75 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 03 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 4. | 116 |- | 04 | {{ESC|Latvija}} | Angļu<ref name="Latvia language">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18057|title=Latvia: 5 final songs known|work=Esctoday.com|last=Medinika|first=Aija|accessdate=7 January 2012|archive-date={{dat|2012|01|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120108215035/http://www.esctoday.com/news/read/18057}}</ref> | ''[[Anmary]]''<ref name="latvia anmary">{{Tīmekļa atsauce|url=http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930|title=Latviju 'Eirovīzijā' šogad pārstāvēs Anmary|language=Latvian|accessdate=February 18, 2012|archive-date={{dat|2012|04|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120415191034/http://izklaide.delfi.lv/televizijas-sovi/eirovizija/latviju-eirovizija-sogad-parstaves-anmary.d?id=42141930}}</ref> | ''[[Beautiful Song]]''<ref name="latvia anmary" /> | "Skaista dziesma" | 16. | 17 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 05 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Rona Nishliu will represent Albania in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/18023|publisher=EscToday.com|accessdate=29 December 2011|archive-date={{dat|2012|02|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120208053103/http://www.esctoday.com/news/read/18023}}</ref> | ''[[Suus]]''{{ref|a|1}}<ref name="Albania3"/> | "Savs"<ref name="Albania3">{{Tīmekļa atsauce|title=Albania: Rona Nishliu to Baku!|url=http://escdaily.com/articles/29118|publisher=ESCDaily.com|accessdate=30 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118|archivedate={{dat|2012|04|25||bez}}}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://escdaily.com/articles/29118 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120425020956/http://escdaily.com/articles/29118 }}</ref> | 2. | 146 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 06 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 3. | 120 |- | 07 | {{ESC|Šveice}} | Angļu<ref name="Switzerland Sinplus">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42423|title=Sinplus wins Swiss final!|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|last=Brey|first=Marco|accessdate=10 December 2011}}</ref> | ''[[Sinplus]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | ''[[Unbreakable (Sinplus dziesma)|Unbreakable]]''<ref name="Switzerland Sinplus"/> | "Nesalaužams" | 11. | 45 |- | 08 | {{ESC|Beļģija}} | Angļu<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.een.be/eurovisiesongfestival|title=Eurovisiesongfestival|website=www.een.be}}</ref> | ''[[Irisa (dziedātāja)|Irisa]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Belgium: Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17837|publisher=''ESCToday''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Storvik-Green|first=Simon|title=Iris to represent Belgium in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40403&_t=iris_to_represent_belgium_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Would You]]'' <ref name="EurovisionCalendar">{{Tīmekļa atsauce|title=Eurovision Calendar|url=http://www.eurovision.tv/page/dusseldorf-2011/about/calendar|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]|accessdate=10 March 2012}}</ref> | "Vai tu" | 17. | 16 |- | 09 | {{ESC|Somija}} |[[Zviedru valoda|Zviedru]]<ref name="Finland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47503&_t=pernilla_karlsson_winner_of_umk_in_finland|title=Pernilla Karlsson winner of UMK in Finland|last=Escudero|first=Victor M.|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=25 February 2012}}</ref> | [[Pernilla Karlssone]]<ref name="Finland1"/> | ''[[När jag blundar]]''<ref name="Finland1"/> | "Kad es aizveru savas acis"<ref name="Finland1"/> | 12. | 41 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | Angļu,<br />[[ivrits]] | ''[[Izabo]]''<ref name="israel1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18265 | title=Group Izabo to represent Israel in Baku! | publisher=ESCToday | date=February 07, 2012 | author=Barak, Itamar | access-date={{dat|2012|02|07||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120208191334/http://www.esctoday.com/news/read/18265 | archivedate={{dat|2012|02|08||bez}} }}</ref> | ''[[Time (Izabo dziesma)|Time]]'' <ref name="israel1"/> | "Laiks" | 13. | 33 |- | 11 | {{ESC|Sanmarīno}} | Angļu | [[Valentīna Monetta]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623|title=Valentina Monetta rappresenterà San Marino a Baku 2012|language=Italian|work=[[San Marino RTV]]|accessdate=14 March 2012|archive-date={{dat|2012|05|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623}} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|03|18||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120507080158/http://www.smtvsanmarino.sm/default.asp?id=623 }}</ref> | ''[[The Social Network Song]]'' | "Sociālā tīmekļa dziesma" | 14. | 31 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 12 | {{ESC|Kipra}} | Angļu<ref name="Cyprus2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://escdaily.com/articles/27554|title=Cyprus: The three Cypriot National Final entries|publisher=ESCDaily.com|date=6 December 2011|accessdate=6 December 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219051057/http://escdaily.com/articles/27554|archivedate={{dat|2011|12|19||bez}}}}</ref> | [[Ivija Adamou]]<ref name="cyprus2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esctoday.com/news/read/17569 |title=Ivi Adamou to represent Cyprus in Baku |last=Busa |first=Alexandru |work=ESCToday |date=5 August 2011 |accessdate=5 August 2011 |archive-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924132916/http://www.esctoday.com/news/read/17569 }}</ref> | ''[[La La Love]]'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Cyprus: National Final on 25th January|url=http://www.esctoday.com/news/read/17892|work=EscToday.com|accessdate=30 November 2011|author=Jiandani|date=3 November 2011|archive-date={{dat|2011|12|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111201223000/http://www.esctoday.com/news/read/17892}}</ref> | "La, la, mīlestība" | 7. | 91 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | Angļu<ref name="Denmark1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44813&_t=soluna_samay_to_represent_denmark_in_baku|title=Soluna Samay to represent Denmark in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=21 January 2012}}</ref> | [[Soluna Samaja]]<ref name="Denmark1"/> | ''[[Should've Known Better]]''<ref name="Denmark1"/> | "Vajadzēja zināt labāk" | 9. | 63 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 1. | 152 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 15 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu<ref name="Hungary1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46023&_t=hungary_compact_disco_to_baku_with_sound_of_our_hearts|title=Hungary: Compact Disco to Baku with "Sound Of Our Hearts"|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Compact Disco]]''<ref name="Hungary1"/> | ''[[Sound of Our Hearts]]''<ref name="Hungary1"/> | "Mūsu siržu skaņa" | 10. | 52 |- | 16 | {{ESC|Austrija}} | [[Austrovāciešu valoda|Austrovāciešu]]{{ref|c|3}} <ref name="Austria1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47313&_t=its_trackshittaz_for_austria|title=It's Trackshittaz for Austria!|last=Brey|first=Marco|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Trackshittaz]]''<ref name="Austria1"/> | ''[[Woki mit deim Popo]]''<ref name="Austria1"/> | "Krati savu dibenu"<ref name="Austria1"/> | 18. | 8 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Moldova}} | Angļu{{ref|d|4}} | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 5. | 100 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Īrija}} | Angļu<ref name="Ireland1"/> | ''[[Jedward]]''<ref name="Ireland1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=47333&_t=jedward_to_represent_ireland_again|title=Jedward to represent Ireland again!|last=Roxburgh|first=Gordon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=24 February 2012}}</ref> | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]''<ref name="Ireland1"/> | "Ūdenslīnija" | 6. | 92 |} :1.{{note|a}}Visa dziesma ir [[Albāņu valoda|albāņu valodā]], tikai nosaukums ir [[Latīņu valoda|latīņu valodā]]. :2.{{note|c}}Visa dziesma ir [[Austrovāciešu valoda|austrovāciešu valodā]], bet EBU klasificē dziesmu kā izpildītu [[augšaustrija]]s dialektā. :3.{{note|d}}Visa dziesma ir [[Angļu valoda|angļu valodā]], tikai nosaukums ir [[Rumāņu valoda|rumāņu valodā]]. === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=#FFDEAD|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika 2012. gada 24. maijā. No pusfināla 10 valstis kvalificējās finālam. Šajā pusfinālā balsoja šī pusfināla dalībvalstis un "Lielā piecinieka" dalībvalstis [[Apvienotā Karaliste Eirovīzijas dziesmu konkursā|Apvienotā Karaliste]], [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 01 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]]<ref name="BA">{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|title=Zeljko Joksimovic to represent Serbia in Baku|url=http://www.esctoday.com/news/read/17838|publisher=ESCToday.com|accessdate=18 November 2011|date=18 November 2011}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|title=Željko Joksimović to represent Serbia in Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=40433&_t=zeljko_joksimovic_to_represent_serbia_in_baku|publisher=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība|EBU]]''|accessdate=18 November 2011|date=2011-11-18}}</ref> | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 2. | 159 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 02 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]]<ref name=Macedonia1>{{Tīmekļa atsauce|last=Busa|first=Alexandru|url=http://www.esctoday.com/news/read/17848|title=Kaliopi to represent F.Y.R. Macedonia|work=ESCToday.com|publisher=ESCToday|accessdate=19 November 2011|date=19 November 2011}}</ref> | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]''<ref name=Macedonia3>{{Tīmekļa atsauce|last=Webb|first=Glen|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=44643&_t=its_black_and_white_for_fyr_macedonia|title=It's Black & White for FYR Macedonia|work=eurovision.tvaccessdate=16 January 2012|date=16 January 2012}}</ref> | "Melns un balts" | 9. | 53 |- | 03 | {{ESC|Nīderlande}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Džoana Franka]] | ''You and Me'' | "Tu un es" | 15. | 35 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 04 | {{ESC|Malta}} | Angļu<ref name="Malta1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=45563&_t=its_kurt_callejas_night_in_malta|title=It's Kurt Calleja's night in Malta|last=Webb|first=Glen|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=4 February 2012}}</ref> | ''[[Kurts Kalleja]]''<ref name="Malta1"/> | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]''<ref name="Malta1"/> | "Šī ir nakts" | 7. | 70 |- | 05 | {{ESC|Baltkrievija}} | Angļu<ref name="Belarus1">{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Litesound will represent Belarus!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18403|publisher=''ESCToday''|accessdate=24 February 2012|date=2012-02-24}}</ref> | ''[[Litesound]]''<ref name="Belarus1"/> | ''[[We Are the Heroes]]''<ref name="Belarus1"/> | "Mēs esam varoņi" | 16. | 35 |- | 06 | {{ESC|Portugāle}} | [[Portugāļu valoda|Portugāļu]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pt.scribd.com/document/75208487/Festival-Da-Cancao-2012-Regulamento-RTP|title=Festival Da Canção 2012 - Regulamento - RTP &#124; Músicas &#124; Compositores|website=Scribd}}</ref> | [[Filipa Suza]] | ''Vida minha'' | "Mana dzīve" | 13. | 39 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 07 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]]<ref name="Ukraine1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18370 | title=Gaytana will represent Ukraine in Baku | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor}}</ref> | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' <ref name="Ukraine1"/> | "Esi mans viesis" | 8. | 64 |- | 08 | {{ESC|Bulgārija}} | [[Bulgāru valoda|Bulgāru]] | [[Sofi Marinova]] | ''Love Unlimited'' | "Neierobežota mīlestība" | 11. | 45 |- | 09 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | [[Eva Boto]] | ''Verjamem'' | "Es ticu" | 17. | 31 |- | 10 | {{ESC|Horvātija}} | [[Horvātu valoda|Horvātu]] | [[Nina Badriča]]<ref name=Badric1>{{Tīmekļa atsauce|title=Nina Badrić predstavlja Hrvatsku na Eurosongu|url=http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews[tt_news]=146920&tx_ttnews[backPid]=136&cHash=935d36a76c|accessdate=10 January 2012|language=Croatian|date=2012-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100404220649/http://www.hrt.hr/index.php?id=137&tx_ttnews|archivedate=2010-04-04}}</ref><ref name=Badric2>{{Tīmekļa atsauce|last=Jiandani|first=Sanjay|title=Nina Badric to represent Croatia in Baku!|url=http://www.esctoday.com/news/read/18069|publisher=''ESCToday''|accessdate=10 January 2012|date=2012-01-10}}</ref> | ''[[Nebo (Ninas Badrićas dziesma)|Nebo]]'' <ref name="Croatia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://esctoday.com/news/read/18373 | title=Croatia: Nebo to Eurovision 2012 | publisher=ESCToday | date=February 18, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2012|02|18||bez}} | archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220000550/http://www.esctoday.com/news/read/18373 | archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}</ref> | "Debesis" | 13. | 42 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 11 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 181 |- | 12 | {{ESC|Gruzija}} | Angļu,<br />[[Gruzīnu valoda|Gruzīnu]]<ref name="Georgia1">{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.esctoday.com/news/read/18381 | title=Georgia sends Anri Jokhadze to Eurovision 2012 | publisher=Esctoday.com | date=February 19, 2012 | author=Hondal, Victor | access-date={{dat|2019|02|07||bez}} | archive-date={{dat|2012|04|29||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20120429162250/http://www.esctoday.com/news/read/18381 }}</ref> | ''[[Anrijs Džohadze]]<ref name="Georgia1"/> | ''[[I'm a Joker]]''<ref name="Georgia1"/> | "Es esmu džokeris" | 14. | 36 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 13 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]]<ref name="Turkey2">{{Tīmekļa atsauce|title=Can Bonomo to represent Turkey in Baku |url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=43793&_t=can_bonomo_to_represent_turkey_in_baku|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=09 January 2012|date=09 January 2012}}</ref> | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]''<ref name="Turkey3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46513&_t=turkey_to_present_song_on_22nd_of_february|title=Turkey to present song on 22nd of February|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=16 February 2012|date=16 February 2012}}</ref> | "Iemīli mani no jauna" | 5. | 80 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 14 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 4. | 100 |- | 15 | {{ESC|Slovākija}} | Angļu | ''[[Max Jason Mai]]'' | ''Don't Close Your Eyes'' | "Neaizver savas acis" | 18. | 22 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu<ref name="Norway1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46043&_t=tooji_takes_the_norwegian_flag_to_baku|title=Tooji takes the Norwegian flag to Baku|last=Strovik-Green|first=Simon|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=11 February 2012}}</ref> | ''[[Tooji]]''<ref name="Norway1"/> | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]''<ref name="Norway1"/> | "Paliec" | 10. | 45 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 17 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=42863&_t=maya_sar_to_represent_bosnia_and_herzegovina_in_baku|title=Maya Sar to represent Bosnia & Herzegovina in Baku|last=Storvik-Green|first=Simon|date=15 December 2011|work=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=3 February 2012}}</ref> | ''[[Korake ti znam]]''<ref name="Bosnia&Herzegovina2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esctoday.com/news/read/18333|title=News&nbsp;— Bosnia & Herzegovina: Maya Sar to sing Korake ti znam|last=Hondal|first=Victor|work=ESCToday.com|accessdate=15 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120216202552/http://www.esctoday.com/news/read/18333}}</ref> | "Es zinu tavus soļus" | 6. | 77 |-style="font-weight:bold; background:#FFDEAD;" | 18 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 3. | 104 |} == Fināls == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls norisinājās 2012. gada 26. maijā. Finālā piedalījās 26 valstis — 20 valstis, kas kvalificējās no pusfināliem, "lielā piecinieka" valstis un rīkotājvalsts [[Azerbaidžāna Eirovīzijas dziesmu konkursā|Azerbaidžāna]]. Par uzvarētāju kļuva [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] pārstāve [[Lorīna]] ar dziesmu ''[[Euphoria]]''. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0;" |- ! width="40px" | Nr. ! width="200px" | Valsts<ref name="participationlist"/> ! width="120px" | Valoda ! width="200px" | Izpildītājs ! width="200px" | Dziesma ! width="160px" | Tulkojums latviski ! width="60px" | Vieta ! width="60px" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Angļu valoda|Angļu]] | [[Engelberts Hamperdinks]] | ''[[Love Will Set You Free]]'' | "Mīlestība tevi padarīs brīvu" | 25. | 12 |- | 02 | {{ESC|Ungārija}} | Angļu | ''[[Compact Disco]]'' | ''[[Sound of Our Hearts]]'' | "Mūsu siržu skaņa" | 24. | 19 |- | 03 | {{ESC|Albānija}} | [[Albāņu valoda|Albāņu]] | [[Rona Nišliu]] | ''[[Suus]]'' | "Savs" | 5. | 146 |- | 04 | {{ESC|Lietuva}} | Angļu | [[Donijs Montels]] | ''[[Love Is Blind]]'' | "Mīlestība ir akla" | 14. | 70 |- | 05 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Bosniešu valoda|Bosniešu]] | ''[[MayaSar]]'' | ''[[Korake ti znam]]'' | "Es zinu tavus soļus" | 18. | 55 |- | 06 | {{ESC|Krievija}} | [[Udmurtu valoda|Udmurtu]],<br />Angļu | [[Buranovas vecmāmiņas]] | ''[[Party for Everybody]]'' | "Ballīte visiem" | 2. | 259 |- | 07 | {{ESC|Islande}} | Angļu | [[Grēta Salome]] & ''[[Jonsi]]'' | ''[[Never Forget]]'' | "Nekad neaizmirsti" | 20. | 46 |- | 08 | {{ESC|Kipra}} | Angļu | [[Ivija Adamou]] | ''[[La La Love]]'' | "La, la, mīlestība" | 16. | 65 |- | 09 | {{ESC|Francija}} | [[Franču valoda|Franču]],<br />Angļu<ref name="echo"/> | [[Anguna]]<ref name=Francija2>{{Tīmekļa atsauce|title=BREAKING NEWS: Anggun to represent Francija in 2012!|url=http://ESCdaily.com/articles/26927|work=ESCDaily.com|date=29 November 2011|accessdate=29 November 2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20111130175722/http://ESCdaily.com/articles/26927|archivedate={{dat|2011|11|30||bez}}}}</ref> | ''[[Echo (You and I)]]''<ref name="echo">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.leparisien.fr/culture-loisirs/tv/eurovision-anggun-a-sa-chanson-17-01-2012-1815705.php|title=Eurovision: Anggun a sa chanson|first=Par Le 17 janvier 2012|last=à 08h23|date=2012. gada 17. janv.|website=leparisien.fr}}</ref> | "Atbalss (Tu un es)" | 22. | 21 |- | 10 | {{ESC|Itālija}} | [[Itāļu valoda|Itāļu]] | [[Nina Zilli]]<ref name="Italy1">{{Tīmekļa atsauce|title=Italy: Nina Zilli to Baku!|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46893&_t=italy_nina_zilli_to_baku|work=''[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]''|date=19 February 2012|accessdate=19 February 2012}}</ref> | ''[[L'amore è femmina]]'' | "Sieviete ir mīlestība" | 9. | 101 |- | 11 | {{ESC|Igaunija}} | [[Igauņu valoda|Igauņu]] | [[Ots Leplands]] | ''[[Kuula]]'' | "Ieklausies" | 6. | 120 |- | 12 | {{ESC|Norvēģija}} | Angļu | ''[[Tooji]]'' | ''[[Stay (Tooji dziesma)|Stay]]'' | "Paliec" | 26. | 7 |- | 13 | {{ESC|Azerbaidžāna}} (mājinieki) | Angļu | [[Sabīna Babajeva]]<ref name="AzArtist">{{Tīmekļa atsauce|title=Sabina Babayeva wins Azerbaidžāna's ticket to Baku|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=46133&_t=sabina_babayeva_wins_Azerbaidžānas_ticket_to_baku|work=eurovision.tv|date=12 February 2012|accessdate=12 February 2012}}</ref> | ''[[When the Music Dies]]'' | "Kad mūzika mirst" | 4. | 150 |- | 14 | {{ESC|Rumānija}} | [[Spāņu valoda|Spāņu]],<br />Angļu | ''[[Mandinga]]'' | ''[[Zaleilah]]'' | — | 12. | 71 |- | 15 | {{ESC|Dānija}} | Angļu | [[Soluna Samaja]] | ''[[Should've Known Better]]'' | "Vajadzēja zināt labāk" | 23 | 21 |- | 16 | {{ESC|Grieķija}} | Angļu | [[Elefterija Elefteriu]] | ''[[Aphrodisiac (dziesma)|Aphrodisiac]]'' | "Afrodizaks" | 17. | 64 |-style="font-weight:bold; background:gold;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | Angļu | ''[[Lorīna|Loreen]]'' | ''[[Euphoria]]'' | "Eiforija" | 1. | 372 |- | 18 | {{ESC|Turcija}} | Angļu | [[Džans Bonomo]] | ''[[Love Me Back (Kana Bonomo dziesma)|Love Me Back]]'' | "Iemīli mani no jauna" | 7. | 112 |- | 19 | {{ESC|Spānija}} | Spāņu | [[Pastora Solera]]<ref name="Spānija2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rtve.es/television/20111221/pastora-soler-representara-espana-eurovision-2012-baku/483833.shtml|title=Pastora Soler representará a España en Eurovisión 2012 en Bakú|work=RTVE.es|publisher=[[RTVE]]|language=Spanish|date=21 December 2011|accessdate=21 December 2011}}</ref> | ''[[Quédate conmigo]]'' | "Paliec ar mani" | 10. | 97 |- | 20 | {{ESC|Vācija}} | Angļu<ref name="Vācija1">{{Tīmekļa atsauce|title=Roman Lob to Baku for Vācija|url=http://www.ESCtoday.com/news/read/18350|work=ESCToday.com|date=16 February 2012|accessdate=16 February 2012|archive-date={{dat|2012|02|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120218223604/http://www.ESCtoday.com/news/read/18350}}</ref> | [[Romāns Lobs]]<ref name="Vācija1"/> | ''[[Standing Still (dziesma)|Standing Still]]''<ref name="Vācija1"/> | "Stāvu uz vietas" | 8. | 110 |- | 21 | {{ESC|Malta}} | Angļu | ''[[Kurts Kalleja]]' | ''[[This Is the Night (Kurta Kallejas dziesma)|This Is the Night]]'' | "Šī ir nakts" | 21. | 41 |- | 22 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|Maķedoniešu]] | [[Kaliopi]] | ''[[Black and White (Kaliopi dziesma)|Black and White]]'' | "Melns un balts" | 13. | 71 |- | 23 | {{ESC|Īrija}} | Angļu | ''[[Jedward]]'' | ''[[Waterline (Jedward dziesma)|Waterline]]'' | "Ūdenslīnija" | 19. | 46 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Serbu valoda|Serbu]] | [[Žeļko Joksimovičs]] | ''[[Nije ljubav stvar]]'' | "Mīlestība nav objekts" | 3. | 214 |- | 25 | {{ESC|Ukraina}} | Angļu | [[Gaitana (dziedātāja)|Gaitana]] | ''[[Be My Guest (Gaitanas dziesma)|Be My Guest]]'' | "Esi mans viesis" | 15. | 65 |- | 26 | {{ESC|Moldova}} | Angļu | [[Paša Parfēnijs]] | ''[[Lăutar]]'' | "Tradicionālais vijolnieks" | 11. | 81 |} == Balsojuma rezultāti == === Pirmais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – First Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125538/https://eurovision.tv/event/baku-2012/first-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (1) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040442/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1573#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} |- ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Melnkalne | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 20 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || '''12''' || || || || || || 8 || || || || || || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Islande | style="text-align:right;" | 75 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || 5 || || || 4 || 5 || 10 || 4 || 3 || 8 || 10 || 1 || 4 || 2 || 2 || || || 1 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Grieķija | style="text-align:right;" | 116 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || '''12''' || 3 || 8 || || 3 || 7 || '''12''' || 4 || 5 || || 1 || 10 || 10 || 10 || 5 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Latvija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || 4 || || || 4 || 4 || 3 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Albānija | style="text-align:right;" | 146 || '''12''' || 3 || 10 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || '''12''' || 10 || 5 || 5 || 10 || 10 || 7 || 2 || 10 || '''12''' || 1 || 1 || '''12''' || '''12''' || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Rumānija | style="text-align:right;" | 120 || 7 || 4 || 8 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 4 || || 8 || 6 || 6 || 1 || 8 || 3 || 5 || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || || 2 || || 7 || 3 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 1 || 2 || || || 8 || 3 || 8 || || || 8 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 16 || || || 4 || || 2 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || || || || || || || 6 || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || 7 || || 6 || 1 || || 1 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || || 8 || || '''12''' || || || 3 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || || 1 || || 5 || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 3 || 6 || 5 || 7 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Sanmarīno | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 4 || || 2 || || 10 || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 7 || || 5 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Kipra | style="text-align:right;" | 91 || 6 || '''12''' || '''12''' || 3 || 6 || 7 || || 3 || 1 || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 7 || || || 3 || 5 || 1 || 7 || 8 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Dānija | style="text-align:right;" | 63 || || 8 || 1 || 8 || || 3 || 10 || || 8 || || 4 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 1 || || || 7 || || 6 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Krievija | style="text-align:right;" | 152 || 8 || 6 || 7 || '''12''' || || 6 || 8 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 2 || 7 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 10 || 6 || 8 || 8 || 2 || 7 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ungārija | style="text-align:right;" | 52 || || || || || 7 || 8 || 6 || 6 || 4 || || || 5 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || 5 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 8 || || 1 || || || || || 5 || 2 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Moldova | style="text-align:right;" | 100 || 3 || || 6 || 2 || 4 || 10 || 7 || || 6 || 6 || 5 || 3 || 6 || '''12''' || 2 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 6 || 4 || 10 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Īrija | style="text-align:right;" | 92 || 1 || 10 || 3 || 10 || || || || 7 || 7 || 7 || '''12''' || || 2 || 10 || 6 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 4 || || 5 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" rowspan="2" | 5 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Azerbaidžāna}}, {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Somija}} |- ! scope="row" | 3 | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Spānija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}}, {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Islande}} |- ! scope="row" rowspan="4" | 1 | {{ESC|Īrija}} || {{ESC|Sanmarīno}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Krievija}} |- | {{ESC|Melnkalne}} || {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Somija}} || {{ESC|Ungārija}} |} === Otrais pusfināls === {{Legend|NavajoWhite|Kvalificējās finālam}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Second Semi-Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125513/https://eurovision.tv/event/baku-2012/second-semi-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Semi-Final (2) – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040445/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1583#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} |- style="background:#ffdead;" ! rowspan="18" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Serbija | style="text-align:right;" | 159 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || 5 || 8 || 8 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 8 || 10 || || 1 || 8 || 10 || 10 || 2 || '''12''' || 10 || 3 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Maķedonija | style="text-align:right;" | 53 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 1 || 2 || || 5 || 7 || 6 || 7 || || 1 || 8 || || || || 8 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 2 || || 1 || || 7 || 7 || || 3 || || 3 || || 8 || 4 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Malta | style="text-align:right;" | 70 || 3 || 2 || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 6 || 6 || 4 || 5|| 4 || 4 || 6 || 3 || 2 || || || 6 || || || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Baltkrievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 35 || || 1 || 1 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || '''12''' || || || 2 || || 8 || || || || || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 39 || || || 6 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 3 || 3 || || || 1 || || 5 || 5 || 4 || 1 || 8 || 3 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Ukraina | style="text-align:right;" | 64 || 4 || 3 || || 6 || '''12''' || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 1 || 6 || 6 || || 5 || 1 || 2 || 2 || 5 || 2 || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 45 || 2 || 6 || || 2 || || 6 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || 10 || || || 6 || 3 || || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 31 || 10 || 4 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 8 || || || || || || || 5 || || || 4 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 42 || '''12''' || 7 || || || 1 || || 1 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || '''12''' || || || 1 || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Zviedrija | style="text-align:right;" | 181 || 7 || 8 || '''12''' || 8 || 7 || 10 || 7 || 10 || 10 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 5 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 7 || 10 || 6 || '''12''' || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Gruzija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 36 || || || || || 6 || 1 || 10 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || 4 || || || || '''12''' || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Turcija | style="text-align:right;" | 80 || || 10 || 7 || '''12''' || || || 2 || 8 || || || 7 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || 3 || 1 || 6 || || 7 || 6 || 6 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Igaunija | style="text-align:right;" | 100 || || || 8 || || 4 || '''12''' || 3 || 3 || 1 || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 8 || || 8 || 10 || 7 || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovākija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 22 || 1 || || || 7 || || 4 || || || || || 3 || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 1 || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Norvēģija | style="text-align:right;" | 45 || || || 3 || 3 || 3 || 3 || || 2 || || || 10 || || 4 || 8 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1|| 4 || || || |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right;" | 77 || 5 || 5 || 5 || || || 5 || || 1 || 5 || '''12''' || 5 || 2 || '''12''' || || 6 || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || 5 || 1 |- style="background:#ffdead;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:#ffdead;" | Lietuva | style="text-align:right;" | 104 || 6 || || 4 || 10 || 10 || 7 || 4 || 4 || 7 || 4 || 2 || 5 || 2 || 10 || 7 || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 5 || || 10 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 6 | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Gruzija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" | 4 | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} || {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbia}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Zviedrija}} |- ! scope="row" rowspan="5" | 1 | {{ESC|Baltkrievija}} || {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Gruzija}} || {{ESC|Lietuva}} |- | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Ukraina}} || {{ESC|Baltkrievija}} |} === Fināls === {{Legend|gold|Uzvarētāji}} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baku 2012 – Grand Final – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=1 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210501125544/https://eurovision.tv/event/baku-2012/grand-final/results |archive-date=1 May 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2012 Final – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=23 December 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924040451/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=1593#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Melnkalne}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Baltkrievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Azerbaidžāna}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Sanmarīno}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovākija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvia}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Gruzija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Itālija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Serbija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Ungārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Īrija}} |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 1 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || || || || || || || || || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ungārija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 19 || || || 7 || || || || || || || || || || 1 || || || 1 || || || || || || 8 || || || || || || || || || || || || || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Albānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 146 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 1 || 8 || || || 10 || || 1 || '''12''' || || || 5 || 10 || 6 || || 4 || '''12''' || 3 || 4 || 5 || || '''12''' || || || || 1 || || || || 5 || 1 || || 6 || 3 || '''12''' || 1 || 6 || || 8 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 70 || || 1 || || || || 8 || || 4 || 4 || || 3 || 7 || || || || || 5 || || || || || || || 1 || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || 4 || || || '''12''' || || || || 5 || || || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || || 6 || || 7 || || || || || || || || || 10 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 1 || 7 || || 10 || 2 || 7 || || || || || || || || || || || || || || 5 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 259 || 3 || 4 || 4 || 5 || 10 || '''12''' || 8 || 10 || 3 || 10 || 4 || 3 || 7 || 4 || 3 || 6 || 6 || || 8 || 5 || 6 || 3 || 4 || 4 || 8 || 7 || 7 || 8 || 6 || 8 || 8 || 10 || 8 || 8 || 5 || 10 || 7 || 7 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 7 || 7 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Islande | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 4 || 1 || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 5 || || 6 || 6 || || 4 || 7 || || || || 3 || || 6 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || 6 || || 2 || || || || || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || 8 || '''12''' || || || || || || 5 || || || 5 || 8 || || 2 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || 2 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 2 || || || 6 || || || || || || || || 6 || 2 || || || || || 3 || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Itālija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 101 || 7 || 2 || || || 4 || || || || 10 || 7 || 1 || || || 3 || || 5 || || 5 || 5 || 2 || 2 || 5 || 5 || || 2 || || || 4 || 4 || 7 || 3 || || 1 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || || 5 || 4 || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 120 || || || || || 1 || 4 || || || || || 10 || 4 || || || || 2 || || || || || || 10 || || 7 || 7 || 10 || 8 || 7 || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 8 || 6 || 10 || || || || 4 || 6 || || || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 3 || || 1 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Azerbaidžāna | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 150 || 4 || 5 || || || '''12''' || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 4 || || 2 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || || || 8 || || 6 || 2 || || || || || || '''12''' || || || || || || 10 || || 3 || || 10 || || 8 || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || 3 || 6 || || || 2 || || 4 || 7 || || '''12''' || || || || 3 || || || || || 4 || || || || || || 1 || || 10 || || || 7 || || || 1 || || 6 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 21 || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || 5 || || 2 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || 5 || || 2 || || 5 || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 64 || '''12''' || || 8 || || 5 || || 2 || 5 || || || || || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 1 || 4 || 1 || || || '''12''' || || || || || || || || || || || || || || || 1 || || 4 || 1 || 3 || || 2 || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Zviedrija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 372 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 6 || 6 || '''12''' || 7 || 6 || 3 || '''12''' || '''12''' || 6 || 6 || 8 || 7 || 8 || 7 || 10 || 10 || 7 || '''12''' || 6 || '''12''' || 3 || '''12''' || style="text-align:left; background:#aaa;"| || '''12''' || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || || 10 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 112 || 10 || || 3 || 3 || || || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 5 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 4 || || 7 || 3 || || || || || 8 || 8 || || || 6 || || 1 || || 2 || || || || 7 || || || 8 || || 3 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 97 || || || 6 || 6 || || || 6 || || || 1 || 6 || 8 || || || 5 || || 3 || 8 || || 6 || || || || 6 || '''12''' || 2 || 4 || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 3 || || || || || || 1 || 10 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 110 || 2 || || || 4 || || || || || 2 || || 7 || 6 || || || || || || 4 || 2 || || 4 || || || 2 || 10 || || || 3 || 3 || 10 || 10 || 7 || 3 || 1 || 2 || 8 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 10 || || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 41 || || || || || 7 || 3 || || 8 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 2 || || 5 || 2 || || || || || || || || || || 1 || || || || || || 7 || || || || || || || || 6 || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || 8 || || || 3 || 2 || || || || || || || 8 || || '''12''' || || 2 || || 6 || || 8 || 1 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || || || || || || || || || || || || 1 || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Īrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 46 || || || || || || 1 || 4 || 1 || || || || 10 || || || || || || || || || 3 || || || 5 || || 4 || 5 || || || || 4 || 5 || || 4 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Serbija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 214 || 1 || '''12''' || 5 || 10 || 2 || || 5 || || 5 || 6 || 8 || || || 8 || 10 || 3 || '''12''' || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 7 || 10 || 10 || 5 || 3 || 10 || 10 || 5 || || || || || 2 || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || 4 || 4 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 65 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || 10 || || 3 || 7 || || || || || 1 || || 8 || || || || || || || 3 || || 1 || || || 1 || 2 || 1 || || 6 || 2 || || 6 || 3 || || || 8 || || || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Moldova | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || || 3 || '''12''' || 1 || 8 || 5 || || || || 8 || || || || 2 || || style="text-align:left; background:#aaa;"| || || 2 || 1 || || 1 || || || || 6 || || || || || || 7 || || 7 || || || 4 || || || 7 || 2 || 5 || |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 18 | '''{{ESC|Zviedrija}}''' || {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Īrija}}, {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Slovākija}}, {{ESC|Somija}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Ungārija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 4 | {{ESC|Albānija}} || {{ESC|Itālija}}, {{ESC|Maķedonija}}, {{ESC|Sanmarīno}}, {{ESC|Šveice}} |- | {{ESC|Azerbaidžāna}} || {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Malta}}, {{ESC|Turcija}}, {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Serbija}} || {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Melnkalne}}, {{ESC|Slovēnija}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Maķedonija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}}, {{ESC|Serbija}} |- ! scope="row" rowspan="6" | 1 | {{ESC|Krievija}} || {{ESC|Baltkrievija}} |- | {{ESC|Lietuva}} || {{ESC|Gruzija}} |- | {{ESC|Moldova}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Turcija}} || {{ESC|Azerbaidžāna}} |} == Skatīt arī == * [[Eirodziesma 2012]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājaslapa] {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2012. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] nx17v22yx4jz0ae5rnbh885eqlvqq32 0 143355 4513187 4395837 2026-08-25T22:46:42Z ~2026-46529-99 149542 /* */ 1940.g. 10.jūl. vēl bija Latvijas Republika, LPSR izveidota 21. jūl, bet anektēta 5. augustā 4513187 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ģirts Jakovļevs | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|07|10}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1960 — pašlaik | dzīvesbiedrs = | dzimums = V | apbalvojumi = * LĻKJS prēmija par titullomu filmā "[[Peterss (filma)|Peterss]]" (1972) * [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks]] (1973) * [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks]] (1983) * IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis]] (2002) }} '''Ģirts Jakovļevs''' (dzimis {{dat|1940|07|10}} [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu teātra un kino [[aktieris]]. == Biogrāfija == Ģ. Jakovļevs dzimis Rīgā 1940. gadā kā vienīgais bērns strādnieku Aleksandra Jakovļeva (1912—1979) un Irmas Jakovļevas, dzimušas Tīdemanes, (1904—1991) ģimenē.<ref>[http://www.la.lv/dzimtas-koks-girts-jakovlevs-2/ Dzimtas koks: Ģirts Jakovļevs]</ref> Mācījies [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. vidusskolā]]. Kopš 1960. gada [[Latvijas Nacionālais teātris|Drāmas teātra]] aktieris, kur sāka darboties, vēl būdams students. Tajā pašā gadā debitēja kino ar lomu [[Rīgas Kinostudija]]s filmā "[[Tava laime]]". 1963. gadā absolvēja [[Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Valsts konservatorijas]] Teātra fakultāti. Turpmākos gadus intensīvi strādāja [[Drāmas teātris|Drāmas teātrī]] un ieguva lielu popularitāti. Filmējās daudzās Rīgas Kinostudijas un citu [[Padomju Savienība|PSRS]] kinostudiju filmās. Par [[Jēkabs Peterss|Jēkaba Petersa]] atveidojumu filmā "[[Peterss (filma)|Peterss]]" 1972. gadā Ģ. Jakovļevam tika piešķirta Latvijas [[komjaunatne]]s prēmija. Nozīmīgākās lomas šajā laikā bija filmās "[[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]]", "[[Pūt, vējiņi! (filma)|Pūt, vējiņi!]]" un "[[Zobena ēnā]]". 1973. gadā Ģ. Jakovļevs saņēma [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu, bet 1983. gadā — [[Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks|Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka]] goda nosaukumu. 1992. gadā režisore [[Laima Žurgina]] uzņēma dokumentālo filmu "Ģirts" par Ģ. Jakovļevu, 2000. gadā iznāca [[Guna Zeltiņa|Gunas Zeltiņas]] biogrāfiska grāmata "Vienā karuselī ar Ģirtu Jakovļevu", bet 2010. gadā — aktierim veltīta portretfilma "Ar vēju matos". Pēdējos gados aktieris joprojām aktīvi darbojas [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] trupā un filmu ieskaņošanā. 2002. gadā apbalvots ar IV šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Ziņu atsauce| title =Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004| first =| last =| publisher =president.lv| date =| accessdate =2011. gada 1. martā| url =http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/tzo-registrs-1994-2004.doc| archiveurl =https://web.archive.org/web/20110713024355/http://www.president.lv/images/modules/items/DOC/tzo-registrs-1994-2004.doc| archivedate =2011. gada 13. Jūlijs}}</ref> == Personīgā dzīve == Aktieris ir precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar režisori Daci Maiju Jakovļevu dzimuši divi bērni: dēls Reinis un meita [[Liene Jakovļeva|Liene]], tagad muzikoloģe un žurnāliste. Otrajā laulībā ir dzimuši divi dēli: Jorens un Justs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Mamma, 63 | first = Ģirts | last = Kasparāns | publisher = diena.lv | date = 2006. gada 13. maijā | accessdate = 2011. gada 1. martā | url = http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/mamma-63 }}</ref> == Nozīmīgākās lomas teātrī == * ''Ružjē'' — Ž. Robēra — Satikšanās (1966) * ''Uldis'' — [[Rainis|Raiņa]] — "Pūt, vējiņi!" (1968) * ''Velsas princis'' — [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] — "Henrijs IV" (1970) * ''Lilioms'' — [[Ferencs Molnārs|Ferenca Molnāra]] — "Lilioms" (1971) * ''Lorencačo'' — [[Alfreds de Misē|Alfreda de Misē]] — "Lorencačo" (1973) * ''Dūdars'' — [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] — "[[Skroderdienas Silmačos]]" (1975) * ''Kaspars'' — [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] — "[[Mērnieku laiki]]" (1980) * ''Edgars'' — Rūdolfa Blaumaņa — "Ugunī" (1982) * ''Jagailis'' — [[Pēteris Pētersons|Pētera Pētersona]] — "Meteors" (1984) * '' Kāds džentlmenis'' — [[Edvards Olbijs|Edvarda Olbija]] — "[[Lolita (romāns)|Lolita]]" (1990) * ''Dāvids'' — [[Īvs Žamiaks|Īva Žamiaka]] — "Acālija" (1992) * ''Defterdinks'' — [[Hermanis Zūdermanis|Hermaņa Zūdermaņa]] — "Mans dzimtais nams" (1992) * ''Padriks'' — [[Kolīna Makkalova|Kolīnas Makkalovas]] — "Dziedoņi ērkšķu krūmā" (1993) * ''Napoleons I '' — [[Ferdinands Brukners|Ferdinanda Bruknera]] — "Napoleons Pirmais" (1996) * ''Višņevskis'' — [[Aleksandrs Ostrovskis|Aleksandra Ostrovska]] — "Ienesīga vieta" (2003) * ''Saimnieks'' — [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] — "Aija" (2009) * ''Džeimss Tairons'' — [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]] — "Garās dienas ceļš uz nakti" (2010) == Filmogrāfija == * "[[Tava laime]]", 1960 — ''Laimonis Dzenis'' * "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]", 1967 — ''jauneklis, kas prot spāniski'' * "[[Uzbērums (filma)|Uzbērums]]", 1970 — ''šucmanis'' * "[[Pilsēta zem liepām]]", 1971 — ''Artūrs Balodis'' * ""Albatrosa" pēdējais reiss" (Radošā apvienība "Ekrāns"), 1971 — ''Alfrēds Krīgers'' * "[[Nāves ēnā (filma)|Nāves ēnā]]", 1971 — ''Jānis Dalda'' * "Atvadas no Pēterburgas" (Ļenfiļm), 1971 — ''Johans Štrauss'' * "Vašingtonas korespondents" (Belarusfiļm), 1972 — ''Marks Česters'' * "[[Peterss (filma)|Peterss]]", 1972 — ''Peterss'' * "[[Pieskāriens (filma)|Pieskāriens]]", 1973 — ''Roberts Gulbis'' * "[[Pūt, vējiņi! (filma)|Pūt, vējiņi!]]", 1973 — ''Uldis'' * "[[Dunduriņš]]", 1974 — ''Armīns Deksnis'' * "[[Uzbrukums slepenpolicijai]]", 1974 — ''Karlsons'' * "[[Pirmā vasara]]", 1974 — ''Maksis'' * "[[Melnā vēža spīlēs]]", 1975 — ''Dušinskis'' * "[[Nāve zem buras]]", 1976 — ''Kristofers Terents'' * "[[Ezera sonāte]]", 1976 — ''Ričs'' * "[[Zobena ēnā]]", 1976 — ''Jakubovskis'' * "Fronte aiz frontes līnijas" (Mosfiļm), 1977 — ''Cvinše'' * "Apmaiņa" (Lietuvas kinostudija), 1977 — ''Vitas Ļudkus'' * "[[Aiz stikla durvīm]]", 1978 — ''epizodē'' * "Laiks izvēlējās mūs" (Belarusfiļm), 1979 — ''Konrāds Olce'' * "[[Atklātā pasaule]]", 1979 — ''Hermanis'' * "Lučija di Lamermūra" (Ukrtelefiļm), 1980 — ''Normans'' * "Kalpojot tēvzemei" (Uzbekfiļm), 1980 — ''Aleksandrs Berns'' * "[[Trīs dienas pārdomām]]", 1980 — ''Ēriks, milicijas ģenerālis'' * "Sindikāts — 2" (Radošā apvienība "Ekrāns"), 1981 — ''Romans Pillars'' * "[[Ilgais ceļš kāpās]]", 1981 — ''Jāzeps Sarma'' * "[[Atcerēties vai aizmirst]]", 1981 — ''Nikolajs'' * "Māte Marija" (Mosfiļm), 1982 — ''Gastons'' * "[[Salavecīša personiskā dzīve]]", 1982 — ''Miķelis'' * "Aiz zilajām naktīm" (Sverdlovskas kinostudija), 1983 — ''Ļevs Višņevskis'' * "Lidojums pāri Atlantijas okeānam" (Lietuvas kinostudija), 1983 — ''franču lidotajs'' * "[[Vilkatis Toms]]", 1983 — ''epizodē'' * "[[Laika prognoze augustam]]", 1983 — ''Normunds'' * "Valsts robeža" 4. sērija (Belarusfiļm), 1984 — ''Arturs Artuzovs'' * "[[Kad bremzes netur]]", 1984 — ''Šteinbergs'' * "Uzvara" (PSRS, VDR), 1985 — ''Stjuarts'' * "[[Dubultslazds]]", 1985 — ''Pumpurs'' * "[[Pēdējā indulgence]]", 1985 — ''kapteinis Vabols'' * "Gadsimta sacīkstes" (Mosfiļm), 1986 — ''Rodnijs Holvords'' * "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]", 1986 — ''Jānis'' * "[[Sēklis (filma)|Sēklis]]", 1988 — ''Mezins'' * "[[Zītaru dzimta (filma)|Zītaru dzimta]]", 1989 — ''epizodē'' * "[[Dvēseles aizvējā]]", 1990 — ''Strepetovs'' * "[[Mērnieku laiki (1991. gada filma)|Mērnieku laiki]]", 1991 — ''tiesnesis'' * "[[Cilpā]]", 1991 — ''Viktors Narkovskis'' * "[[Depresija (filma)|Depresija]]", 1991 — ''Romāns Rauza'' * "[[Duplets (filma)|Duplets]]", 1992 — ''epizodē'' * "Šķelšanās" (seriāls) (Krievija), 1993 — ''doktors Lemāns'' * "[[Drosme nogalināt]]", 1993 — ''epizodē'' * "[[Anna (filma)|Anna]]" (Latvija, Vācija), 1996 * "[[Dzīvoklis (seriāls)|Dzīvoklis]]" (TV serials), 1997 — 2004 — ''Leonīds'' * "[[Tas notika Rīgā]]" (TV seriāls), 2000 * "[[Sarkanā kapella]]" (TV seriāls) (Krievija, Latvija), 2004 — ''ārsts'' * "[[Eņģeļu māja]]" (TV seriāls), 2012-2013 — ''Freibergs'' * "[[Džimlai rūdi rallallā]]", 2014 * "[[UgunsGrēks]]" (TV seriāls), 2016 — 2017 — ''Nikolajs'' * "[[Blakus]]" (2019) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/729/ Ģirts Jakovļevs] filmas.lv * [http://www.makslinieki.lv/profile/419/ Profils Latvijas Radošo savienību padomes mājaslapā] * [http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/post/5048/foto/ Fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://izrades.lv/persona/girts-jakovlevs-8332 Ģirts Jakovļevs] izrades.lv {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jakovļevs, Ģirts}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Nacionālā teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieki]] rdib429gyef7k9foh68i9frmah9wk59 0 146631 4513183 4511338 2026-08-25T21:51:18Z MC2013 40125 4513183 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2026}} {{Gada citi notikumi|2026}} {{Gads citos kalendāros|2026}} '''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu. Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus. Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli. ** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}</ref> ** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki. * [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}</ref> * [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}</ref> * [[5. janvāris]] — par [[Venecuēla]]s pagaidu prezidenti tika iecelta [[Delsija Rodrigesa]]. * [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s. * [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.<ref>[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]</ref> * [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].<ref>https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo</ref> === Februāris === * [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}</ref> * [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]]. * [[8. februāris]] — par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].<ref>{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung "offenen Krieg" | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}</ref> * [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}</ref> Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}</ref> === Marts === * [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]]. * [[8. marts]] — par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.<ref>{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}</ref> * [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}</ref> * [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}</ref> === Maijs === * [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|70. Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Tajā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}</ref> === Jūnijs === * [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiek [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. * [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notika [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Venecuēla]]s rietumos notika spēcīga [[zemestrīce]] (7,2 magnitūdas stiprs zemestrīces priekšgrūdiens, kam sekoja 7,5 magnitūdas stiprs pamatgrūdiens), kas bija spēcīgākā valstī kopš 1900. gada zemestrīces; ziņots par vismaz 589 cilvēku nāvi, tūkstošiem ievainoto vai pazudušo, un visā valstī nodarīti plaši postījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Janetsky |first=Megan |last2=Rincón |first2=Andry |last3=Arraez |first3=Juan Pablo |date=2026-06-26 |title=Neighbors dig through Venezuela rubble to search for loved ones as death toll climbs |url=https://apnews.com/article/venezuela-caracas-guaira-earthquakes-dead-injured-missing-b07aff1cb886cfe616a0e89b3687b8b8 |access-date=2026-06-26 |website=AP News |language=en}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]]. * [[4. jūlijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Neatkarības deklarācija|Neatkarības deklarācijas]] 250. gadadiena. * [[20. jūlijs]] — par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] premjerministru kļuva [[Endijs Bērnems]], amatā nomainot [[Kīrs Stārmers|Kīru Stārmeru]]. == Paredzētie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}</ref> * [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas. === Septembris === * [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]]. * [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]]. * [[18. septembris|18.]]—[[20. septembris]] — [[Krievija|Krievijā]] notiks [[2026. gada Krievijas Valsts Domes vēlēšanas|9. Valsts Domes vēlēšanas]]. * [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.<ref name="Eurogamer Delay">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}</ref> * [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]]. === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. === Novembris === * [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]]. * [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]]. === Nezināms datums === * Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā) * [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā) * [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[10. janvāris]]: ** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā) ** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā) * [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā) * [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā) * [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā) * [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā) <gallery> Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]] Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]] CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]] </gallery> === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā) * [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā) * [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā) * [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā) * [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā) * [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā) * [[28. februāris]]: ** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā) ** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā) ** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) ** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā) ** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) ** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā) <gallery> James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]] Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]] Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]] Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]] Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā) * [[5. marts]]: ** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā) ** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā) * [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā) * [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā) * [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā) * [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā) * [[17. marts]]: ** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā) ** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā) * [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā) ** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā) ** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā) ** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā) * [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā) * [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā) * [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā) * [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā) * [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā) <gallery> Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]] JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]] Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]] Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]] Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]] </gallery> === Aprīlis === * [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā) * [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā) * [[15. aprīlis]]: ** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā) ** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā) * [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā) * [[17. aprīlis]]: ** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā) ** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā) ** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā) <gallery> Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]] José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]] BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]] Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā) * [[6. maijs]]: ** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā) ** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā) * [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā) * [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā) * [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā) * [[19. maijs]]: ** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā) ** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā) * [[21. maijs]]: ** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā) ** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[25. maijs]]: ** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā) ** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā) * [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā) * [[29. maijs]] — [[Lorēna Beneta]] (''Lauren Bennett''), angļu dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) <gallery> Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]] Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]] Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]] Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]] Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Sātrāpī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā) * [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā) * [[11. jūnijs]]: ** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā) ** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Ena Šedīna]] (''Anne Schedeen''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1949. gada) ** [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā) * [[15. jūnijs]]: ** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā) ** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā) * [[17. jūnijs]]: ** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā) ** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Maikls Birns]] (''Michael Byrne''), britu aktieris (dzimis 1939. gadā) * [[21. jūnijs]]: ** [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) ** [[Fransišku Guterrešs]] (''Francisco Guterres''), Austrumtimoras politiķis, valsts prezidents (dzimis 1954. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā) * [[24. jūnijs]] — [[Ena Blaita]] (''Ann Blyth''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1927. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Sergejs Ivanovs]] (''Сергей Иванов''), Krievijas politiķis (dzimis 1953. gadā) <gallery> Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Sātrāpī]] Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]] Oliver Tree, cantante en 2022 (3x4 cropped).png|[[Olivers Trī]] Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]] Sergei Ivanov (2019-10-26) (cropped).jpg|[[Sergejs Ivanovs]] </gallery> === Jūlijs === * [[6. jūlijs]]: ** [[Luīza Lasere]] (''Louise Lasser''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1939. gadā) ** [[Karmelo Sedruns]] (''Carmelo Cedrún''), spāņu futbolists un treneris (dzimis 1930. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Bonija Tailere]] (''Bonnie Tyler''), velsiešu dziedātāja (dzimusi 1951. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) * [[11. jūlijs]]: ** [[Džeidens Adamss]] (''Jayden Adams''), Dienvidāfrikas futbolists (dzimis 2001. gadā) ** [[Lindsijs Greiems]] (''Lindsey Graham''), ASV politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[12. jūlijs]] — [[Hameds bin Halīfa al Tānī]] (الشيخ حمد بن خليفة آلثاني), Kataras valdnieks (dzimis 1952. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Sems Nīls]] (''Sam Neill''), Jaunzēlandes aktieris (dzimis 1947. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Gajs Skots]] (''Guy Scott''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1944. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Brenda Frikere]] (''Brenda Fricker''), īru aktrise (dzimusi 1945. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Gārfīlds Soberss]] (''Garfield Sobers''), Barbadosas kriketa spēlētājs (dzimis 1936. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Kevins Kīgans]] (''Kevin Keegan''), angļu futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Keilija Hotla]] (''Kaylee Hottle''), nedzirdīga amerikāņu aktrise (dzimusi 2008. gadā) ** [[Olafs Tufte]] (''Olaf Tufte''), Norvēģijas airētājs (dzimis 1976. gadā) * [[22. jūlijs]] — [[Čaks Rasels]] (''Chuck Russell''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un producents (dzimis 1952. gadā) * [[23. jūlijs]]: ** [[Kodzo Okamoto]] (岡本 公三), japāņu komunistu terorists (dzimis 1947. gadā) ** [[Viljams Orbits]] (''William Orbit''), angļu mūziķis (dzimis 1956. gadā) * [[28. jūlijs]] — ''[[Kavinsky]]'', franču mūziķis un aktieris (dzimis 1975. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Glens Hansards]] (''Glen Hansard''), īru dziedātājs, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Nirmals Purdža]] (निर्मल पुर्जा), Nepālas alpīnists (dzimis 1983. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Franko Barēzi]] (''Franco Baresi''), Itālijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā) <gallery> Bonnie Tyler in Moscow, 6 May 1997.jpg|[[Bonija Tailere]] U.S. Senator Lindsey Graham, Official Photo, 113th Congress.jpg|[[Lindsijs Greiems]] Hamad bin Khalifa Al Thani (cropped).jpg|[[Hameds bin Halīfa al Tānī]] Sam Neill 2022 (cropped).jpg|[[Sems Nīls]] Kevin keegan panini card (cropped).jpg|[[Kevins Kīgans]] Franco baresi panini card 1979.jpg|[[Franko Barēzi]] </gallery> === Augusts === * [[9. augusts]] — [[Dons Nelsons]] (''Don Nelson''), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1940. gadā) * [[12. augusts]] — [[Džu Žundzji]] (朱镕基), Ķīnas inženieris un politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[16. augusts]] — [[Haidena Panetjēra]] (''Hayden Panettiere''), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1989. gadā) * [[17. augusts]] — [[Frenks Bīrds]] (''Frank Beard''), ASV mūziķis (dzimis 1949. gadā) * [[22. augusts]] — [[Sīms Kallass]] (''Siim Kallas''), Igaunijas politiķis (dzimis 1948. gadā) * [[25. augusts]] — [[Dollija Pārtone]] (''Dolly Parton''), ASV dziedātāja, komponiste un aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Don Nelson.jpg|[[Dons Nelsons]] Hayden Panettiere in 2011 04 (cropped).jpg|[[Haidena Panetjēra]] Kallas EC Portrait 2010.jpg|[[Sīms Kallass]] Young-Dolly-Parton.jpg|[[Dollija Pārtone]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg4}} {{Commons|2026}} [[Kategorija:2026. gads| ]] bcrcbb36579dhutis66im0b4xchgqd5 0 151525 4513064 3840856 2026-08-25T17:46:54Z Kleivas 2704 4513064 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada oktobris}} '''Hanters''' var būt: * [[Brendons Hanters]] (''Brandon Hunter''; 1980) — amerikāņu basketbolists; * [[Edvīns Hanters]] (''Edwin Hunter''; 1874—1935) — amerikāņu golferis un tenisists; * [[Normans Hanters]] (''Norman Hunter''; 1943―2020) ― angļu futbolists un futbola treneris; * [[Hanters Baidens]] (''Robert Hunter Biden''; 1970) — amerikāņu jurists; * [[Hanters Šinkaruks]] (''Hunter Shinkaruk''; 1994) ― kanādas hokejists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 2slcusvlrq8mc1ftrk2rbcl4zokdto8 10 165668 4512917 1454379 2026-08-25T14:23:19Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Veidne:Uzņēmuma infokaste v2]] to [[Veidne:Uzņēmuma infokaste]] 4512917 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Uzņēmuma infokaste]] m3gz5n10rbuqbjvqlwbzef8g09uh4zx 0 180828 4513096 4211811 2026-08-25T18:26:49Z ~2026-46390-18 149536 Labota pareizrakstība, no "prebiotiskas" uz "probiotiskas " 4513096 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|insulīns}} {{Vielas infokaste | attēls = [[Attēls:Inulin strukturformel.png|250px]]<br />Inulīna struktūrformula | citi nosaukumi = polifruktoze | CAS numurs = 9005-80-5 | ķīmiskā formula = C_6nH_10n+2O_5n+1 | blīvums = | kušanas temperatūra = 178—181&nbsp;°C | viršanas temperatūra = — | šķīdība ūdenī = šķīst karstā ūdenī | citi = }} '''Inulīns''' ir [[augi|augu]] rezerves [[polisaharīds]], kas [[ciete]]s vietā dabīgi veidojas un uzkrājas [[dālijas|dāliju]] [[gumi|gumos]], kā arī [[pienenes|pieneņu]] un [[cigoriņi|cigoriņu]] saknēs. Atrodams arī [[sīpoli|sīpolu]], [[puravi|puravu]], [[ķiploki|ķiploku]], [[banāni|banānu]] sastāvā.<ref name="Kūka">{{Grāmatas atsauce |title= Ogļhidrāti. Mācību līdzeklis organiskajā ķīmijā |author=Māra Kūka |year= 2007 |publisher= [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location= Jelgava |page=50}}</ref> No dažādiem augiem iegūtais inulīns nav strukturāli identisks — atšķiras tā polimerizācijas pakāpe (tādēļ atšķiras arī vielas [[molmasa]]). == Ķīmiskā uzbūve == Inulīnu veido β-D-fruktofuranozes atlikumi, kas savstarpēji saistījušies ar β-(2→1) [[glikozīdsaite|glikozīdsaitēm]]. Nelielā daudzumā tā sastāvā ietilpst arī α-D-glikopiranoze, kas parasti izvietojusies molekulu galos.<ref name="Kūka"/> == Bioaktīvās īpašības == Inulīnam raksturīga spēja samazināt [[asinis|asinīs]] [[lipīdi|lipīdu]] koncentrāciju un stabilizēt glikozes līmeni.<ref>{{Laikraksta atsauce | author = Cho S. S., Prosky L., Dreher M. | title = Complex carbohydrates in foods | journal = New York/Basel: Marcel Dekker, Inc., | pages = 676 | year = 1999}}</ref> Inulīnam piemīt [[Probiotikas|probiotiskas]] īpašības, jo tas palielina [[bifidobaktērijas|bifidobaktēriju]] skaitu zarnu traktā.<ref>{{Laikraksta atsauce | author = Menne E., Guggenbuhl, N., Roberfroid, M. | title = Fn-type Chicory Inulin Hydrolysate Has a Prebiotic Effect in Humans | url = https://archive.org/details/sim_journal-of-nutrition_2000-05_130_5/page/1197 | journal = J. Nutr. | volume = 130 | issue = | pages = 1197-1199 | year = 2000}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{bioķīmija-aizmetnis}} [[Kategorija:Polisaharīdi]] [[Kategorija:Pārtikas piedevas]] q1j45v9ueqxyn1er5mwck8pjd3ej9r7 0 189170 4513253 4511219 2026-08-26T07:11:19Z Vylks 50297 4513253 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #000000 | bg_color = #FFA500 | nos = ''Hull City'' | logo = [[Attēls:Hull City.svg|220px]] | pilns = ''Hull City Association Football Club'' | iesauka = ''The Tigers'' ([[tīģeris|tīģeri]]) | pilsēta = {{Vieta|Anglija|Kingstona pie Hallas}} | dib = 1904 | stad = [[KCOM Stadium|MKM stadions]] | ietilp = 25 586 | prez = {{flaga|Turcija}} Ādžuns Iličans | tren = {{flaga|BIH}} [[Sergejs Jakirovičs]] | līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 6. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}} | mediji = {{URL|http://www.hullcitytigers.com/}} | pattern_la1 = _hull2627h | pattern_b1 = _hull2627h | pattern_ra1 = _hull2627h | pattern_sh1 = | pattern_so1 = _hull2627h | leftarm1 = 000000 | body1 = 000000 | rightarm1 = 000000 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = 000000 | pattern_la2 = _hull2627a | pattern_b2 = _hull2627a | pattern_ra2 = _hull2627a | pattern_sh2 = | pattern_so2 = _hull2627al | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 000000 | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = | pattern_b3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''Hull City A.F.C.''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kingstona pie Hallas|Kingstonas pie Hallas]]. Klubs dibināts [[1904. gads|1904]]. gadā. 2026.—2027. gada sezonā spēlēs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], Anglijas augstākajā pēc līmeņa līgā. 2008. gadā ''Hull City'' pirmoreiz kļuva par Anglijas Premjerlīgas klubu, taču spēja šajā līgā noturēties tikai divas sezonas un 2010. gadā atgriezās ''Championship'' līgā. 2012.—2013. gada sezonā ''Hull City'' izcīnīja 2. vietu ''Championship'' un vēlreiz ieguva tiesības startēt Premjerlīgā. 2014. gadā iekļuva [[FA kauss|FA kausa]] finālā, kas līdz šim ir lielākais kluba sasniegums. 2026. gadā klubs atgriezās Anglijas Premjerlīgā uzvarot pārspēlēs par tiesībām spēlēt augstākajā līgā.<ref>{{cite news |url=https://www.bbc.co.uk/sport/football/live/cn9p8yrdy9qt#Line-ups |title=Hull City 1–0 Middlesbrough: Line-ups |website=BBC Sport |date=23 May 2026 |access-date=23 May 2026}}</ref> Mājas spēles aizvada [[KCOM Stadium|MKM stadionā]], kurā ir vietas 25&nbsp;400 skatītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://stadiumdb.com/stadiums/eng/kc_stadium |title=KCOM Stadium |language=en |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=stadiumdb.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160913125227/http://stadiumdb.com/stadiums/eng/kc_stadium |archivedate={{dat|2016|09|13||bez}} }}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{Dat|2026|8|21||bez}}'' {{fs start|nonumber=|bg=FFAF00|color=000000|border=000000}} {{fs player|no=1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džeks Batlends]]}} {{fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Levijs Koils]] ([[kapteinis (futbols)|kapteinis]])}} {{fs player|no=3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Raiens Džailzs]]}} {{fs player|no=4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Čārlijs Hjūzs]] ([[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]])}} {{fs player|no=5|nat=JPN|pos=MF|name=[[Hidemasa Morita]]}} {{fs player|no=6|nat=NGA|pos=DF|name=[[Semi Ajadži]]}} {{fs player|no=7|nat=CAN|pos=FW|name=[[Liams Milars]]}} {{fs player|no=8|nat=BEL|pos=MF|name=[[Eliots Mataco]]}} {{fs player|no=9|nat=SCO|pos=FW|name=[[Olivers Makbērnijs]]}} {{fs player|no=10|nat=ALG|pos=FW|name=[[Mohameds Belumi]]}} {{fs player|no=11|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džo Gelharts]]}} {{fs player|no=12|nat=ENG|pos=GK|name=[[Dilons Filips]]}} {{fs player|no=14|nat=NOR|pos=MF|name=[[Jens Hertē-Dāls]]}} {{fs player|no=15|nat=IRL|pos=DF|name=[[Džons Īgans]]}} {{fs player|no=16|nat=ENG|pos=DF|name=[[Metijs Džeikobs]]}} {{fs player|no=17|nat=NIR|pos=DF|name=[[Pedijs Makneirs]]}} {{fs mid|nonumber=|bg=FFAF00|color=000000|border=000000}} {{fs player|no=18|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kodijs Dramehs]]}} {{fs player|no=19|nat=GRE|pos=GK|name=[[Konstantins Colakis]]}} {{fs player|no=20|nat=ECU|pos=MF|name=[[Oskars Dzambrano]]}} {{fs player|no=21|nat=SWE|pos=FW|name=[[Eliots Strauds]]}} {{fs player|no=22|nat=AUS|pos=DF|name=[[Lūkass Heringtons]]}} {{fs player|no=23|nat=ENG|pos=DF|name=[[Mets Tārgets]]}} {{fs player|no=24|nat=ENG|pos=MF|name=[[Darko Gjabi]]}} {{fs player|no=25|nat=ENG|pos=MF|name=[[Mets Krūks]]}} {{fs player|no=26|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kīrens Douvels]]}} {{fs player|no=27|nat=ENG|pos=MF|name=[[Rīgens Sleiters]]}} {{fs player|no=29|nat=FRA|pos=MF|name=[[Lukā Gurnā-Duas]]}} {{fs player|no=30|nat=NGA|pos=FW|name=[[Deivids Akintola]]}} {{fs player|no=32|nat=SEN|pos=DF|name=[[Nobels Mendī]]}} {{fs player|no=33|nat=TUR|pos=MF|name=[[Abdelkadirs Omērs]]}} {{fs player|no=41|nat=ENG|pos=FW|name=[[Tairels Sellars-Flemings]]}} {{fs end}} == Sasniegumi == * '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.–1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.–2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad - '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''') ** Vicečempioni (1): 2012–13 * '''Anglijas futbolas 3. limenis''' (1920.-1921., 1958.-1992. '''Trešā divīzija'''; 1921.-1958. '''Trešā divīzija ziemeļi/dienvidi'''; 1992-2004. '''Otrā divīzija'''; tagad- '''''[[EFL League One]]''''') ** Čempioni (1): 2020–21 * '''[[Anglijas futbola līgas izslēgšanas spēles]]''' ** Uzvarētāji (3) : 2008, 2016, 2026 * '''[[FA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |accessdate={{dat|2016|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 2013–14 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Hull City A.F.C.}} * [http://www.hullcitytigers.com/ Kluba oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20040116030934/http://www.hullcitytigers.com/ |date={{dat|2004|01|16||bez}} }} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Anglijas Premjerlīga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Anglijas futbola klubi]] [[Kategorija:Hull City A.F.C.| ]] 09jguibk69adqp3gh3e580xmdpt3re4 10 207500 4512916 1849773 2026-08-25T14:23:09Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Veidne:Uzņēmuma infokaste v2]] to [[Veidne:Uzņēmuma infokaste]] 4512916 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Uzņēmuma infokaste]] m3gz5n10rbuqbjvqlwbzef8g09uh4zx 0 221042 4512915 2021594 2026-08-25T14:22:59Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Venecuēlas prezidenti]] to [[Venecuēlas prezidentu uzskaitījums]] 4512915 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Venecuēlas prezidentu uzskaitījums]] 8v9zl0wyqovp1ajuh78vyc7ja4o1zsb 10 221407 4512918 2024349 2026-08-25T14:23:29Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Veidne:Uzņēmuma infokaste v2]] to [[Veidne:Uzņēmuma infokaste]] 4512918 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:Uzņēmuma infokaste]] m3gz5n10rbuqbjvqlwbzef8g09uh4zx 0 231949 4513219 4510330 2026-08-26T04:23:26Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Arter_Kvartal.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:Arter Kvartal.jpg|]]). 4513219 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | perrow = 3 | total_width = 800 | image1 = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg | image2 = Riga downtown.jpg | image3 = Tallinn skyline 2025.jpg | footer = [[Viļņa]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s pilsētu panorāmas skati }} Šis ir '''[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] augstāko [[celtne|ēku]]''' saraksts, kurā iekļautas visas ēkas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kuru augstums pārsniedz {{nobr|67 metrus}}. Augstuma mērījumos nav iekļauti [[televīzijas tornis|televīzijas torņi]] un [[dūmvads|dūmvadi]]. Šajā sarakstā ir 43 Lietuvas, 26 Latvijas un 15 Igaunijas ēkas. {{clear left}} == Pabeigtas ēkas == {| class="wikitable sortable" |- !Vieta !class="unsortable"|Attēls !Nosaukums !Pilsēta !Valsts !Augstums !Stāvu<br />skaits !Gads !class="unsortable"|Piezīmes |- style{{=}}"background:#ddffdd; |1||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Eiropas tornis]]<br />(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148,3 metri||33||2005||Augstākā ēka [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]<hr /><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=lt}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[Tallinas Olafa baznīca]]<br />(''Oleviste kirik'')||[[Tallina]]||{{EST}}||123,7 metri||||1549||Augstākā ēka Igaunijā<hr /><ref name="t2k3" /> |- |3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123,25 metri||||1690||Augstākā ēka Latvijā<hr /><ref name="la12">{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}</ref> |- |4||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]''||Rīga||{{LAT}}||123 metri||31||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |5||[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122,78 metri||27||2004||<ref name="la12" /> |- |6||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]''||Rīga||{{LAT}}||117,5 metri||30||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |7||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Swissôtel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||117 metri||30||2007||Augstākā viesnīca Baltijas valstīs |- |8||[[Attēls:Tallinn-Tornimae.jpg|150px]]||[[Tornimäe ēku komplekss|''Tornimäe'' ēku komplekss]]||Tallina||{{EST}}||117 metri|||30||2006|| |- |9||[[Attēls:Pilsotasminijosg1.jpg|150px]]||''[[Pilsotas]]''||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri||34||2007|| |- |10|| ||''[[Arter Kvartal]]''||Tallina||{{EST}}||111 metri|||28||2024|| |- |11||[[Attēls:Tallinn - 49414494251.jpg|150px]]||''[[Maakri Kvartal|Maakri Torn]]''||Tallina||{{EST}}||110 metri|||30||2018|| |- |12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||107,6 metri|||21||1958||<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[Tallinas Nikolaja baznīca]]<br />(''Niguliste kirik'')||Tallina||{{EST}}||105 metri||||1515||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}</ref> |- |14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]]||''[[TOWER Apartments|#Tower]]''||Viļņa||{{LTU}}||104 metri||29||2018||<ref>{{Ziņu atsauce |title="Tower" pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=lt}}</ref> |- |15||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu|Radisson Blu Hotel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||103 metri|||25||2001||<ref name="t2k3">{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |16||rowspan=2|[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (4).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||32||2007||<ref name="la12" /> |- |17||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||30||2024|| |- |18||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Helios City Tower A''||Viļņa||{{LTU}}||97,67 metri|||27||2006|| |- |19||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Europe Square Apartments''||Viļņa||{{LTU}}||96,19 metri|||27||2004|| |- |20||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Skyon]]''||Tallina||{{EST}}||95 metri||26||2021||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}</ref> |- |21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB bankas galvenā ēka]]||Tallina||{{EST}}||94,4 metri|||24||1999||<ref>{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2": kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Zemkopības ministrijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||92,5 metri|||26||1978||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]||Rīga||{{LAT}}||91,64 metri||||1225||Ēkas sākotnējais augstums bija 86 metri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}</ref> bet kopš 1726. gada 2. jūnija tās virsotni rotā gailis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}</ref><hr /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Rīgas Doms]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri|||||1211|| |- |25||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Tigutorn]]''||[[Tartu]]||{{EST}}||89,92 metri||23||2008|| |- |26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||[[Latvijas Televīzijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||88,7 metri||22||1987||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |27||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' A tornis||Viļņa||{{LTU}}||87,78 metri|||24||2008|| |- |28||[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]''||Rīga||{{LAT}}||85,65 metri|||27||1976||<ref name="la12" /> |- |29||[[Attēls:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Lietuva]]''||Viļņa||{{LTU}}||85,3 metri|||23||1983|| |- |30||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]''||Tallina||{{EST}}||84 metri|||28||1980||<ref name="t2k3" /> |- |31||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||''Artery''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||84 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}</ref> |- |32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83,3 metri||27||2006||<ref name="la12" /> |- |33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||''Grand Office''||Viļņa||{{LTU}}||82,4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}</ref> |- |34||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 2''||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri||25||2009|| |- |35||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' D tornis||Viļņa||{{LTU}}||81 metri||23||2018|| |- |36||[[Attēls:AstraLux 02.2009.jpg|150px]]||''[[Astra Lux]]''||Rīga||{{LAT}}||80,7 metri|||25||2007||<ref name="la12" /> |- |37||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris I]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |38||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris II]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anīkšču Svētā Mateja Evaņģēliski luterāniskā baznīca]]<br />(''Anykščių šv. apaštalo evangelisto Mato bažnyčia'')||[[Anīkšči]]||{{LTU}}||79 metri|||||1909|| |- |40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||''City Plaza''||Tallina||{{EST}}||78 metri|||23||2004|| |- |41||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Viļņa|Pašvaldības ēka]]||Viļņa||{{LTU}}||76,85 metri|||20||2004||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||[[Preses nams]]||Rīga||{{LAT}}||76,8 metri|||22||1977||Rekonstrukcijas procesā |- |43||[[Attēls:Vilniaus vartai didysis bokštas.JPG|150px]]||''[[Vilniaus vartai]]''||Viļņa||{{LTU}}||76,7 metri|||18||2007|| |- |44||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Victoria Tower''||Viļņa||{{LTU}}||76,3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |45||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 1''||Viļņa||{{LTU}}||75,81 metri||24||2006|| |- |46||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 2''||Viļņa||{{LTU}}||75,63 metri||24||2006|| |- |47||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Jonišķu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Joniškio Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri||||1626|| |- |48||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[Švēkšnas Svētā apustuļa Jēkaba baznīca]]<br />(''Švėkšnos šv. apaštalo Jokūbo bažnyčia'')||[[Švēkšna]]||{{LTU}}||75 metri||||1905|| |- |49||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[Salakas Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca]]<br />(''Salako Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia'')||[[Salaka]]||{{LTU}}||75 metri||||1911|| |- |50||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||[[Klaipēdas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, baznīca]]<br />(''Klaipėdos Švč. Mergelės Marijos Taikos Karalienės bažnyčia'')||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri||||1960||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipēda]] |access-date=7 February 2022 |language=lt |archive-date={{dat|2023|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230914190042/https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf }}</ref> |- |51||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Flow''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||74,8 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB "Architektūros kūrybinė grupė" |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt |archive-date={{dat|2021|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211115233437/https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf }}</ref> |- |52||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[Ramīgalas Svētā Jāņa Kristītāja baznīca]]<br />(''Ramygalos šv. Jono Krikštytojo bažnyčia'')||[[Ramīgala]]||{{LTU}}||74 metri||||1914|| |- |53||rowspan=4|[[Attēls:Skanstes masivi - panoramio (1).jpg|150px]]||[[Skanstes virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |54||Skanstes virsotnes II||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |55||Skanstes virsotnes III||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2011|| |- |56||Skanstes virsotnes IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2012|| |- |57||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||''[[Sokos Hotel Viru]]''||Tallina||{{EST}}||74 metri|||23||1972||<ref name="t2k3" /> |- |58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Līgumu Svētās Trīsvienības baznīca]]<br />(''Lygumų Švč. Trejybės bažnyčia'')||[[Līgumi]]||{{LTU}}||73,84 metri||||1915||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&rub=1065924810&id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt |archive-date=2022-10-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020213605/http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&rub=1065924810&id=1466090071 }}</ref> |- |59||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 1''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |60||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 3''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |61||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''K Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |62||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''D Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||''Zirgo butai''||Viļņa||{{LTU}}||72,3 metri||20||2004|| |- |64||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||''[[Maakri Maja]]''||Tallina||{{EST}}||72 metri||20||2003||<ref name="t2k3" /> |- |65||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||''Dragūnų 1''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2009|| |- |66||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||''Dragūnų 2''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2013|| |- |67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||[[Viļņas Preses nams]]<br />(''Vilniaus spaudos rūmai'')||Viļņa||{{LTU}}||71,43 metri||18||1986|| |- |68||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretingas Kunga pasludināšanas Vissvētākajai Jaunavai Marijai baznīca]]<br />(''Kretingos Viešpaties Apreiškimo Švč. Mergelei Marijai bažnyčia'')||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri||||1617|| |- |69||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Šauļu katedrāle|Šauļu svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle]]<br />(''Šiaulių šv. apaštalų Petro ir Pauliaus katedra'')||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri||||1626|| |- |70||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[Salantu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Salantų Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Salanti]]||{{LTU}}||70 metri||||1911|| |- |71||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]]||[[Kauņas Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās bazilika]]<br />(''Kauno mūsų Viešpaties Jėzaus Kristaus Prisikėlimo bazilika'')||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri||||1940|| |- |72||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Philosophers Residence I''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||21||2019|| |- |73||[[Attēls:Mālpils iela 7 un RCC.jpg|150px]]||''[[Rietumu Capital Centre]]''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||20||2008|| |- |74||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''High Smeltė''||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri||20||2010||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=6 October 2022 |language=lt }}</ref> |- |75||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Skylum A''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce|title="Omberg" pradeda antrąjį NT projekto "Skylum" sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=lt}}</ref> |- |76||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]]||''Skylum Buzz''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri ||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}</ref> |- |77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]]||''[[Sky Office]]''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||69,55 metri ||18||2023||<ref>{{Ziņu atsauce | title="YIT Lietuva" Viršuliškėse užbaigė "Sky Office" statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}</ref> |- |78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||''Klaipėda Sail''||Klaipēda||{{LTU}}||69,2 metri||21||2009||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=4 May 2021 |language=lt|date=31 October 2006}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=lt}}</ref> |- |79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||[[Centra nams]]||Rīga||{{LAT}}||69,05 metri||9||2005||Jumta augstums — 44 metri. |- |80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri||||1906||<ref>{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}</ref> |- |81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]]||''Quadrum Business City East Building''||Viļņa||{{LTU}}||68,52 metri|||18||2015|| |- |82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Viļņas Svētā Jāņa baznīca]]<br />(''Vilniaus šv. Jonų bažnyčia'')||Viļņa||{{LTU}}||68,2 metri|||||1571|| |- |83||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[Tallinas Doms]]<br />(''Tallinna toomkirik'')||Tallina||{{EST}}||68 metri|||||1779|| |- |84||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri||13||2013|| |} == Skatīt arī == * [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Igaunijā]] 6rh2v8phh7u3kr35e432hsuv1xsv53c 4513220 4513219 2026-08-26T04:25:29Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Radisson_Blu_Hotel_Lietuva_Vilnius.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:Radisson Blu Hotel Lietuva Vilnius.jpg|]]). 4513220 wikitext text/x-wiki {{vairāki attēli | perrow = 3 | total_width = 800 | image1 = Baltas by Augustas Didzgalvis.jpg | image2 = Riga downtown.jpg | image3 = Tallinn skyline 2025.jpg | footer = [[Viļņa]]s, [[Rīga]]s un [[Tallina]]s pilsētu panorāmas skati }} Šis ir '''[[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] augstāko [[celtne|ēku]]''' saraksts, kurā iekļautas visas ēkas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kuru augstums pārsniedz {{nobr|67 metrus}}. Augstuma mērījumos nav iekļauti [[televīzijas tornis|televīzijas torņi]] un [[dūmvads|dūmvadi]]. Šajā sarakstā ir 43 Lietuvas, 26 Latvijas un 15 Igaunijas ēkas. {{clear left}} == Pabeigtas ēkas == {| class="wikitable sortable" |- !Vieta !class="unsortable"|Attēls !Nosaukums !Pilsēta !Valsts !Augstums !Stāvu<br />skaits !Gads !class="unsortable"|Piezīmes |- style{{=}}"background:#ddffdd; |1||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Eiropas tornis]]<br />(''Europos bokštas'')||[[Viļņa]]||{{LTU}}||148,3 metri||33||2005||Augstākā ēka [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]<hr /><ref>{{Ziņu atsauce |title=Aukščiausias Vilniaus pastatas kvies grožėtis panorama iš paukščio skrydžio |url=https://www.delfi.lt/veidai/muzika/auksciausias-vilniaus-pastatas-kvies-grozetis-panorama-is-paukscio-skrydzio.d?id=4219612 |access-date=25 April 2021 |work=DELFI |date=27 April 2004 |language=lt}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |2||[[Attēls:St Olaf's church, Tallinn, July 2008.jpg|150px]]||[[Tallinas Olafa baznīca]]<br />(''Oleviste kirik'')||[[Tallina]]||{{EST}}||123,7 metri||||1549||Augstākā ēka Igaunijā<hr /><ref name="t2k3" /> |- |3||[[Attēls:Riga; St.Peter’s Church.jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]||[[Rīga]]||{{LAT}}||123,25 metri||||1690||Augstākā ēka Latvijā<hr /><ref name="la12">{{Tīmekļa atsauce |last=Tiļļa |first=Andris |date=January 6, 2012 |title=Augstākās celtnes Rīgā |url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2 |access-date=2026-05-01 |website=LA.LV |language=lv}}</ref> |- |4||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers I]]''||Rīga||{{LAT}}||123 metri||31||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |5||[[Attēls:Saules akmens 2012.jpg|150px]]||[[Saules akmens]]||Rīga||{{LAT}}||122,78 metri||27||2004||<ref name="la12" /> |- |6||[[Attēls:Z-Towers 2016-10.jpg|150px]]||''[[Zunda Towers|Zunda Towers II]]''||Rīga||{{LAT}}||117,5 metri||30||2019||Augstākie dvīņu torņi Baltijas valstīs |- |7||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Swissôtel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||117 metri||30||2007||Augstākā viesnīca Baltijas valstīs |- |8||[[Attēls:Tallinn-Tornimae.jpg|150px]]||[[Tornimäe ēku komplekss|''Tornimäe'' ēku komplekss]]||Tallina||{{EST}}||117 metri|||30||2006|| |- |9||[[Attēls:Pilsotasminijosg1.jpg|150px]]||''[[Pilsotas]]''||[[Klaipēda]]||{{LTU}}||112 metri||34||2007|| |- |10|| ||''[[Arter Kvartal]]''||Tallina||{{EST}}||111 metri|||28||2024|| |- |11||[[Attēls:Tallinn - 49414494251.jpg|150px]]||''[[Maakri Kvartal|Maakri Torn]]''||Tallina||{{EST}}||110 metri|||30||2018|| |- |12||[[Attēls:Akadēmijas laukums tip.jpeg|150px]]||[[Zinātņu akadēmijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||107,6 metri|||21||1958||<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lza.lv/images/LZA_augstceltne/11_Krastins_ZinAkademijasArhitektura.pdf | title=Latvijas zinātņu akadēmijas ēka pasaules arhitektūras kontekstā | language=lv | trans-title=The Latvian Academy of Sciences building in the context of world architecture | website=www.lza.lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |date=2012-09-08 |title=Rīgas augstāko ēku top 35 |url=https://www.delfi.lv/193/politics/42654470/rigas-augstako-eku-top-35 |access-date=2026-05-01 |website=Delfi |language=lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |13||[[Attēls:Niguliste kirik (1) (Kenny McFly).jpg|150px]]||[[Tallinas Nikolaja baznīca]]<br />(''Niguliste kirik'')||Tallina||{{EST}}||105 metri||||1515||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.geda.de/en/company/news/news-detail/news/geda-and-the-landmarks-of-tallinn/|title=GEDA and the landmarks of Tallinn|first=GEDA|last=GmbH|website=www.geda.de}}</ref> |- |14||[[Attēls:Nacionalinė dailės galerija - 52576850688.jpg|150px]]||''[[TOWER Apartments|#Tower]]''||Viļņa||{{LTU}}||104 metri||29||2018||<ref>{{Ziņu atsauce |title="Tower" pasiūlė išeitį, kur Vilniaus centre pasistatyti automobilį |url=https://tv.lrytas.lt/zinios/gyvenimo-budas/2018/05/17/news/-tower-pasiule-iseiti-kur-vilniaus-centre-pasistatyti-automobili-6308095/ |access-date=25 April 2021 |work=Lrytas.tv |date=17 May 2018 |language=lt}}</ref> |- |15||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu|Radisson Blu Hotel Tallinn]]''||Tallina||{{EST}}||103 metri|||25||2001||<ref name="t2k3">{{Ziņu atsauce | last=Seaver | first=Urmas | title=Muinsuskaitse keelas Olevistest kõrgema maja | work=Postimees | date=2003-11-07 | url=https://www.postimees.ee/1382599/muinsuskaitse-keelas-olevistest-korgema-maja | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |16||rowspan=2|[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (4).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||32||2007||<ref name="la12" /> |- |17||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza III]]||Rīga||{{LAT}}||101,5 metri||30||2024|| |- |18||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Helios City Tower A''||Viļņa||{{LTU}}||97,67 metri|||27||2006|| |- |19||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Europe Square Apartments''||Viļņa||{{LTU}}||96,19 metri|||27||2004|| |- |20||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Skyon]]''||Tallina||{{EST}}||95 metri||26||2021||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Extreme wreath-cutting! SKYON has reached its final height of 95 metres |url=https://www.capitalmill.eu/en/extreme-wreath-cutting-skyon-has-reached-its-final-height-of-95-metres/ |publisher=Capital Mill |access-date=6 October 2022 |date=4 December 2020}}</ref> |- |21||[[Attēls:SEB Eesti Ühispank - peahoone 2006-08-14.jpg|150px]]||[[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB bankas galvenā ēka]]||Tallina||{{EST}}||94,4 metri|||24||1999||<ref>{{Ziņu atsauce | last=Vedler | first=Sulev | title=„Pank 2": kuidas Ühispank Ain Hanschmidti rikkaks tegi | work=Magnaat | publisher=Eesti Ekspress | date=2019-05-16 | url=https://ekspress.delfi.ee/artikkel/85891555/pank-2-kuidas-uhispank-ain-hanschmidti-rikkaks-tegi | language=et | access-date=2026-04-20}}</ref> |- |22||[[Attēls:P1210093 (3357944052).jpg|150px]]||[[Zemkopības ministrijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||92,5 metri|||26||1978||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |23||[[Attēls:Vecrīga, Central District, Riga, LV-1050, Latvia - panoramio (227).jpg|150px]]||[[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]]||Rīga||{{LAT}}||91,64 metri||||1225||Ēkas sākotnējais augstums bija 86 metri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-vasarai-atjaunos-jekaba-katedrales-gaili.a354586/|title=Līdz vasarai atjaunos Jēkaba katedrāles gaili|website=www.lsm.lv}}</ref> bet kopš 1726. gada 2. jūnija tās virsotni rotā gailis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/kapec-rigas-smailes-rota-zelta-gaili|title=Kāpēc Rīgas smailes rotā zelta gaiļi? &#124; Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv}}</ref><hr /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/culture/history/15.11.2023-what-is-hidden-under-st-jekabs-cathedral-in-riga.a531453/|title=What is hidden under St Jekabs' Cathedral in Rīga?|website=eng.lsm.lv}}</ref> |- style{{=}}"background:#ddffdd; |24||[[Attēls:Rīgas Doms.jpg|150px]]||[[Rīgas Doms]]||Rīga||{{LAT}}||90 metri|||||1211|| |- |25||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Tigutorn]]''||[[Tartu]]||{{EST}}||89,92 metri||23||2008|| |- |26||[[Attēls:LTV - panoramio (8).jpg|150px]]||[[Latvijas Televīzijas augstceltne]]||Rīga||{{LAT}}||88,7 metri||22||1987||<ref name=":1" /><ref name="la12" /> |- |27||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' A tornis||Viļņa||{{LTU}}||87,78 metri|||24||2008|| |- |28||[[Attēls:Riga Elizabetes iela 2009.jpg|150px]]||''[[Radisson Blu Hotel Latvija]]''||Rīga||{{LAT}}||85,65 metri|||27||1976||<ref name="la12" /> |- |29|| ||''[[Radisson Blu Hotel Lietuva]]''||Viļņa||{{LTU}}||85,3 metri|||23||1983|| |- |30||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''[[Radisson Blu Hotel Olümpia]]''||Tallina||{{EST}}||84 metri|||28||1980||<ref name="t2k3" /> |- |31||[[Attēls:Complex high Buildings on bank Neris river.jpg|150px]]||''Artery''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||84 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcgis.com/home/webscene/viewer.html|title=Scene Viewer|website=scenes.arcgis.com}}</ref> |- |32||[[Attēls:Panorama Plaza 2023 (2).jpg|150px]]||[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]||Rīga||{{LAT}}||83,3 metri||27||2006||<ref name="la12" /> |- |33||[[Attēls:GrandOffice1.jpg|150px]]||''Grand Office''||Viļņa||{{LTU}}||82,4 metri ft|abbr=on}}||21||2014||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Balčiūtė |first1=Giedrė |title=Taip gimsta vienas aukščiausių pastatų Vilniuje |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/taip-gimsta-vienas-auksciausiu-pastatu-vilniuje.d?id=64729211 |access-date=30 May 2021 |work=DELFI |date=11 May 2014 |language=lt}}</ref> |- |34||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 2''||Klaipēda||{{LTU}}||82 metri||25||2009|| |- |35||[[Attēls:3bures by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||''[[3 burės]]'' D tornis||Viļņa||{{LTU}}||81 metri||23||2018|| |- |36||[[Attēls:AstraLux 02.2009.jpg|150px]]||''[[Astra Lux]]''||Rīga||{{LAT}}||80,7 metri|||25||2007||<ref name="la12" /> |- |37||[[Attēls:Metropole - panoramio - Dmitrijs Purgalvis (2).jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris I]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |38||[[Attēls:Metropole - panoramio.jpg|150px]]||''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris II]]''||Rīga||{{LAT}}||79,2 metri||25||2005||<ref name="la12" /> |- |39||[[Attēls:Anyksciai_church.jpg|150px]]||[[Anīkšču Svētā Mateja Evaņģēliski luterāniskā baznīca]]<br />(''Anykščių šv. apaštalo evangelisto Mato bažnyčia'')||[[Anīkšči]]||{{LTU}}||79 metri|||||1909|| |- |40||[[Attēls:Tallinn Kompassi1.jpg|150px]]||''City Plaza''||Tallina||{{EST}}||78 metri|||23||2004|| |- |41||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||[[Viļņa|Pašvaldības ēka]]||Viļņa||{{LTU}}||76,85 metri|||20||2004||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sostinės vizija tapo tikrove |url=http://www.constructus.lt/226 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20040606125054/http://www.constructus.lt/lt/226 |archive-date=6 June 2004 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |42||[[Attēls:Old soviet building (8229119199).jpg|150px]]||[[Preses nams]]||Rīga||{{LAT}}||76,8 metri|||22||1977||Rekonstrukcijas procesā |- |43||[[Attēls:Vilniaus vartai didysis bokštas.JPG|150px]]||''[[Vilniaus vartai]]''||Viļņa||{{LTU}}||76,7 metri|||18||2007|| |- |44||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Victoria Tower''||Viļņa||{{LTU}}||76,3 metri ft|abbr=on}}||16||2005||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Naujasis verslo akcentas sostinės centre |url=http://www.constructus.lt/211 |publisher=UAB "Constructus" |archive-url=https://web.archive.org/web/20060818001708/http://www.constructus.lt/211 |archive-date=18 August 2006 |language=lt |dead-url=yes}}</ref> |- |45||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 1''||Viļņa||{{LTU}}||75,81 metri||24||2006|| |- |46||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Viršuliškių Porelė 2''||Viļņa||{{LTU}}||75,63 metri||24||2006|| |- |47||[[Attēls:Joniskio_baznycia.JPG|150px]]||[[Jonišķu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Joniškio Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Jonišķi]]||{{LTU}}||75 metri||||1626|| |- |48||[[Attēls:SveksnaBaznycFas.jpg|150px]]||[[Švēkšnas Svētā apustuļa Jēkaba baznīca]]<br />(''Švėkšnos šv. apaštalo Jokūbo bažnyčia'')||[[Švēkšna]]||{{LTU}}||75 metri||||1905|| |- |49||[[Attēls:Salakas, Lithuania - panoramio (3).jpg|150px]]||[[Salakas Vissvētākās Jaunavas Marijas Sāpju baznīca]]<br />(''Salako Švč. Mergelės Marijos Sopulingosios bažnyčia'')||[[Salaka]]||{{LTU}}||75 metri||||1911|| |- |50||[[Attēls:Church - panoramio - diesel3377.jpg|150px]]||[[Klaipēdas Vissvētākās Jaunavas Marijas, Miera Karalienes, baznīca]]<br />(''Klaipėdos Švč. Mergelės Marijos Taikos Karalienės bažnyčia'')||Klaipēda||{{LTU}}||75 metri||||1960||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Rumpiškės g. 6, Klaipėdoje, detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf |publisher=[[Klaipēda]] |access-date=7 February 2022 |language=lt |archive-date={{dat|2023|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230914190042/https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file9412.pdf }}</ref> |- |51||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Flow''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||74,8 metri ||20||2023||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Administracinis pastatas. Lvovo g. 21A, Vilniuje. Statybos projektas |url=https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf |website=vilnius.lt |publisher=UAB "Architektūros kūrybinė grupė" |access-date=15 December 2023 |pages=75 |language=lt |archive-date={{dat|2021|11|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211115233437/https://vilnius.lt/wp-content/uploads/2020/12/LVOVO-21A-PP-2020-121.pdf }}</ref> |- |52||[[Attēls:Ramygalos_baznycia_4.jpg|150px]]||[[Ramīgalas Svētā Jāņa Kristītāja baznīca]]<br />(''Ramygalos šv. Jono Krikštytojo bažnyčia'')||[[Ramīgala]]||{{LTU}}||74 metri||||1914|| |- |53||rowspan=4|[[Attēls:Skanstes masivi - panoramio (1).jpg|150px]]||[[Skanstes virsotnes]] I||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |54||Skanstes virsotnes II||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2008|| |- |55||Skanstes virsotnes III||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2011|| |- |56||Skanstes virsotnes IV||Rīga||{{LAT}}||74 metri||24||2012|| |- |57||[[Attēls:Sokos Hotel Viru - panoramio.jpg|150px]]||''[[Sokos Hotel Viru]]''||Tallina||{{EST}}||74 metri|||23||1972||<ref name="t2k3" /> |- |58||[[Attēls:Lygumai_pakruojo_2006.jpg|150px]]||[[Līgumu Svētās Trīsvienības baznīca]]<br />(''Lygumų Švč. Trejybės bažnyčia'')||[[Līgumi]]||{{LTU}}||73,84 metri||||1915||<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Vansauskienė |first1=Janina |title=Sužinotas tikras Lygumų bažnyčios aukštis |url=http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&rub=1065924810&id=1466090071 |access-date=16 June 2020 |work=skrastas.lt |date=17 June 2016 |language=lt |archive-date=2022-10-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221020213605/http://old.skrastas.lt/?data=2016-06-17&rub=1065924810&id=1466090071 }}</ref> |- |59||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 1''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |60||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Big2 3''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri|||22||2009|| |- |61||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''K Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |62||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''D Tower''||Klaipēda||{{LTU}}||73 metri||21||2006|| |- |63||[[Attēls:Antakalnis, Vilnius, Lithuania - panoramio (10) (cropped).jpg|150px]]||''Zirgo butai''||Viļņa||{{LTU}}||72,3 metri||20||2004|| |- |64||[[Attēls:Tallinn maja 01.jpg|150px]]||''[[Maakri Maja]]''||Tallina||{{EST}}||72 metri||20||2003||<ref name="t2k3" /> |- |65||[[Attēls:Klaipėda Šarlotė.JPG|150px]]||''Dragūnų 1''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2009|| |- |66||[[Attēls:Sarlote 2023.jpg|150px]]||''Dragūnų 2''||Klaipēda||{{LTU}}||72 metri||19||2013|| |- |67||[[Attēls:Spaudos by Augustas Didzgalvis.jpg|150px]]||[[Viļņas Preses nams]]<br />(''Vilniaus spaudos rūmai'')||Viļņa||{{LTU}}||71,43 metri||18||1986|| |- |68||[[Attēls:Kretinga kosciol Zwiastowania NMP 13.jpg|150px]]||[[Kretingas Kunga pasludināšanas Vissvētākajai Jaunavai Marijai baznīca]]<br />(''Kretingos Viešpaties Apreiškimo Švč. Mergelei Marijai bažnyčia'')||[[Kretinga]]||{{LTU}}||70 metri||||1617|| |- |69||[[Attēls:Catedral_de_Siauliai,_Lituania,_2012-08-09,_DD_03.JPG|150px]]||[[Šauļu katedrāle|Šauļu svēto apustuļu Pētera un Pāvila katedrāle]]<br />(''Šiaulių šv. apaštalų Petro ir Pauliaus katedra'')||[[Šauļi]]||{{LTU}}||70 metri||||1626|| |- |70||[[Attēls:Salantu_baznycia_2013.jpg|150px]]||[[Salantu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca]]<br />(''Salantų Švč. Mergelės Marijos Ėmimo į dangų bažnyčia'')||[[Salanti]]||{{LTU}}||70 metri||||1911|| |- |71||[[Attēls:Church of Christ's Resurrection, Kaunas, side view.jpg|150px]]||[[Kauņas Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās bazilika]]<br />(''Kauno mūsų Viešpaties Jėzaus Kristaus Prisikėlimo bazilika'')||[[Kauņa]]||{{LTU}}||70 metri||||1940|| |- |72||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Philosophers Residence I''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||21||2019|| |- |73||[[Attēls:Mālpils iela 7 un RCC.jpg|150px]]||''[[Rietumu Capital Centre]]''||Rīga||{{LAT}}||70 metri||20||2008|| |- |74||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''High Smeltė''||Klaipēda||{{LTU}}||70 metri||20||2010||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypų Minijos g. 159/Statybininkų pr. 88 ir Priegliaus g.2 detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6449.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=6 October 2022 |language=lt }}</ref> |- |75||[[Attēls:Attēls nav pieejams.svg|100px]]||''Skylum A''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce|title="Omberg" pradeda antrąjį NT projekto "Skylum" sostinėje etapą: statys 205 butus |url=https://www.15min.lt/verslas/naujiena/kvadratinis-metras/nekilnojamasis-turtas/omberg-pradeda-antraji-nt-projekto-skylum-sostineje-etapa-statys-205-butus-973-1625558 |access-date=2 February 2022 |work=15min |date=10 January 2022 |language=lt}}</ref> |- |76||[[Attēls:DSC 2157 Skylum Vilnius.jpg|150px]]||''Skylum Buzz''||Viļņa||{{LTU}}||70 metri ||20||2023||<ref>{{Ziņu atsauce |title=Sostinėje kils antras 205 butų dangoraižis: statytojai vardija tik jo privalumus |url=https://www.lrytas.lt/bustas/architektura/2022/10/06/news/miesta-abipus-nemuno-garsins-tituluotas-sportininkas-bustus-cia-jau-perka-kaunieciai-ir-vilnieciai-24794322 |access-date=6 October 2022 |work=Lietuvos rytas |date=6 October 2022 |language=lt}}</ref> |- |77||[[Attēls:SkyOffice-VNO.jpg|150px]]||''[[Sky Office]]''||[[Viļņa]]||{{LTU}}||69,55 metri ||18||2023||<ref>{{Ziņu atsauce | title="YIT Lietuva" Viršuliškėse užbaigė "Sky Office" statybą | work=LRT | date=15 December 2023 | url=https://www.lrt.lt/naujienos/verslas/4/2151313/yit-lietuva-virsuliskese-uzbaige-sky-office-statyba | language=lt | access-date=15 December 2023}}</ref> |- |78||[[Attēls:SEBTaikosKlp.JPG|150px]]||''Klaipėda Sail''||Klaipēda||{{LTU}}||69,2 metri||21||2009||<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Žemės sklypo Taikos pr.32A detalusis planas |url=https://www.klaipeda.lt/data/wfiles/file6461.pdf |publisher=Klaipēda |access-date=4 May 2021 |language=lt|date=31 October 2006}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Brangiausi būstai Kaune ir Klaipėdoje: perkančiųjų daugėja, negaili šimtų tūkstančių eurų |url=https://www.delfi.lt/verslas/nekilnojamas-turtas/brangiausi-bustai-kaune-ir-klaipedoje-perkanciuju-daugeja-negaili-simtu-tukstanciu-euru.d?id=83113761 |access-date=4 May 2021 |work=DELFI |date=24 December 2019 |language=lt}}</ref> |- |79||[[Attēls:Rīga - panoramio (5).jpg|150px]]||[[Centra nams]]||Rīga||{{LAT}}||69,05 metri||9||2005||Jumta augstums — 44 metri. |- |80||[[Attēls:St. Gertrude New Church, Riga.JPG|150px]]||[[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]]||Rīga||{{LAT}}||69 metri||||1906||<ref>{{Tīmekļa atsauce |last= |date=2013-12-15 |title=Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīca |url=https://www.citariga.lv/lat/rigas-centrs/baznicas/jauna-gertrudes-baznica/ |access-date=2026-05-01 |website=Cita Rīga |language=lv}}</ref> |- |81||[[Attēls:Quadrum East2.jpg|150px]]||''Quadrum Business City East Building''||Viļņa||{{LTU}}||68,52 metri|||18||2015|| |- |82||[[Attēls:Vilnius_University_Great_Courtyard_1,_Vilnius,_Lithuania_-_Diliff.jpg|150px]]||[[Viļņas Svētā Jāņa baznīca]]<br />(''Vilniaus šv. Jonų bažnyčia'')||Viļņa||{{LTU}}||68,2 metri|||||1571|| |- |83||[[Attēls:2018-04-21-17-02-49-IMG 7711 (39989373593).jpg|150px]]||[[Tallinas Doms]]<br />(''Tallinna toomkirik'')||Tallina||{{EST}}||68 metri|||||1779|| |- |84||[[Attēls:Rīga, bibliotēka - panoramio.jpg|150px]]||[[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]||Rīga||{{LAT}}||68 metri||13||2013|| |} == Skatīt arī == * [[Rīgas augstceltnes un augstākās būves]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Baltijas valstis]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Igaunijā]] oeb97926g2hyct0bn540l26feyo6p99 0 246138 4512962 4282513 2026-08-25T16:22:29Z Meistars Joda 781 4512962 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Ukrainas dienvidu daļu Krievijas Impērijas sastāvā|konfederāciju, kuru veido Doneckas un Luhanskas Tautu Republikas,|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Truce of Andrusovo 1667.PNG|thumb|250px|[[Krievijas cariste]]s iegūtā Polijas-Lietuvas daļa (tumši zaļā krāsā) pēc 1667. gada [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera līguma]]. Daļa no anektētās teritorijas ([[Zaporižjas Seča]]) kopā ar [[Krimas haniste]]i atņemtajām teritorijām vēlāk tika nodēvēta par Jaunkrieviju]] '''Jaunkrievija''' ({{val|uk|Новоросія}}, {{val|ru|Новоро́ссия}}) ir [[Ukraina]]s dienvidu daļas vēsturisks nosaukums [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc šīs teritorijas iekarošanas šeit pastāvēja [[Jaunkrievijas guberņa]] (1764—1783, 1796—1802). Pēc tam to pārveidoja par Jaunkrievijas ģenerālgubernatūru (1802—1822), vēlāk par Jaunkrievijas–Besarābijas ģenerālgubernatūru (1822—1873). == Vēsture == [[Attēls:Улусы Ногая Бурундая Крым.jpg|thumb|left|Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)]] 13. gadsimtā stepes zemes Melnās jūras ziemeļu daļā bijas pakļautas [[Zelta Orda]]i, 14. gadsimtā zemes starp Dņepru un Dņestru pakļāva [[Lietuvas dižkunigaitija]]. Pēc Zelta Ordas sabrukuma tagadējās Ukrainas dienvidu daļā dzīvojošās stepju klejotāju nogaju ciltis atzina [[Krimas haniste|Krimas hanu]] virsvadību. 16. gadsimtā šeit ieceļoja dažādas izcelsmes brīvie ļaudis, kas sevi dēvēja par [[kazaki]]em un apmetās grūti pieejamajās Dņepras palienēs un salās lejpus krācēm nodibināja nocietinājumu, ko dēvēja par [[Zaporižjas Seča|Aizkrāces (Zaporižjas) Seču]]. Pēc [[Bohdana Hmeļnicka sacelšanās]] (1649−1657) un [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Zaporižjas Seča nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas kopvalsts]] (labais krasts) un [[Krievijas cariste]]s (kreisais krasts) kontrolē. Pirms [[Krievu—turku karš (1735—1739)|Krievu—turku kara (1735—1739)]] 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. No 1764. gada [[Dņepra]]s labā krasta daļa iekļauta [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] kā Jaunkrievijas guberņas daļa (1764—1783, 1796—1802). Sākotnēji guberņas pārvalde atradās tagadējā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] [[Kremenčuka|Kremenčugas]] pilsētā Dņepras kreisajā krastā. Ķeizariene [[Katrīna II]] par Melnās jūras ziemeļu piekrastē iekaroto vietvaldi iecēla savu favorītu [[Grigorijs Potjomkins|Grigoriju Potjomkinu]], kas reti apdzīvotās stepes zemes devīgi izdalīja impērijas augstmaņiem. Zemes apstrādāšanai viņi ieveda dzimtļaudis no pirms tam iekarotās Ukrainas daļas. 1783. gadā Krievijas Impērija iekaroja arī Krimas hanistei līdz tam piederējušo Dņepras kreisā krasta daļu. Iekarotās zemes iekļāva pēc Katrīnas II pavēles izveidotajās vietniecībās. Kad 1787. gadā ķeizariene Katrīna II ar karieti brauca apciemot gubernatoru Potjomkinu, viņš pavēlēja gar ceļa malu redzamības attālumā izbūvēt šķietamus ciemus ar māju fasādes sienām, ko vēlāk sāka dēvēt par "Potjomkina sādžām". Pēc Katrīnas II nāves viņas dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] lika atjaunot Jaunkrievijas guberņu, kuras pārvaldes centrs bija [[Dņipro|Jekaterinoslavā]], kas uz laiku tika pārdēvēta par Novorosijsku (1797—1802). Ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] 1802. gadā lika Jaunkrievijas guberņu sadalīt [[Nikolajevas guberņa|Nikolajevas]], [[Jekaterinoslavas guberņa|Jekaterinoslavas]] un [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņās]], kas atradās '''Jaunkrievijas ģenerālgubernatora''' pakļautībā. Jaunkrievijas ģenerālgubernatora rezidence atradās Jakaterinoslavā (1801—1803), [[Mikolajiva|Nikolajevā]] (1803—1805) un [[Odesa|Odesā]] (1805—1873). 1822. gadā ģenerālgubernatūrai pievienoja [[Besarābija|Besarābiju]] un nodēvēja par '''Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūru''' ({{val|ru|Новороссийско-Бессарабское генерал-губернаторство}}), kas pastāvēja līdz 1873. gadam. Lai kolonizētu iekarotās zemes, 1835. gadā Krievijas ķeizars [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] izdeva manifestu par [[ebreji|ebreju]] lauksaimnieku koloniju dibināšanu pie Melnās jūras. Zināms, ka 1835.—1841. gadā no [[Kurzemes guberņa]]s uz Hersonas guberņu izceļoja 2550 ebreji. Latvijā izplatījās baumas, ka ķeizars ir gatavs dot arī latviešu brīvlaistajiem zemniekiem "tukšo zemi" Jaunkrievijā, kas izraisīja "Siltās zemes kustību" Vidzemē un [[1841]]. gada [[Kartupeļu dumpis|Kartupeļu dumpi]] [[Jaunbebri|Jaunbebru]] muižā.<ref>{{LKV|I.|2001-2002}}</ref> Pēc [[Oktobra revolūcija]]s Jaunkrievijas teritorija bija Ukrainas Centrālās radas kontrolē, bet pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas tā līdz 1918. gada aprīļa beigām nonāca ķeizariskās Vācijas kontrolē. Ar vācu armijas palīdzību ģenerālis [[Pavlo Skoropadskis]] 1918. gada 29. aprīlī veica valsts apvērsumu un pasludināja sevi par Ukrainas hetmani. Pēc Vācijas [[Novembra revolūcija]]s vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta un 1918. gada 14. decembrī varu atkal pārņēma [[Ukrainas Tautas Republika]]s valdība jeb "direktorija" ar [[Simons Petļura|Simonu Petļuru]] priekšgalā. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā [[Jekaterinoslavas guberņa]]s teritoriju ieņēma [[Nestors Mahno|Nestora Mahno]] vadītā Revolucionārā Ukrainas nemiernieku armija (1918—1921). Kopš 1921. gada šī teritorija nonāca [[Ukrainas PSR]], kopš 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā. == Ukrainas sašķelšanas mēģinājumi == {{pamatraksts|Jaunkrievija (konfederācija)}} [[Attēls:Federal States of New Russia in Ukraine (Envisaged).PNG|thumb|250px|Separātistu iecerētā Jaunkrievijas Savienības teritorija]] [[Donbasa karš|Donbasa kara]] sākuma posmā 2014. gada aprīlī prokrieviski separātistu grupējumi saskaņoti sagrāba vairāku Ukrainas apgabalu administrācijas ēkas. Ieņemtajā Doneckas apgabala valsts administrācijas ēkā tika pasludināta Doneckas tautas republikas (DTR) izveide, pieprasīta tās apvienošanās ar Krieviju un pagaidu miera uzturēšanas spēku ievešana apgabalā. Ukrainas pagaidu prezidents [[Oleksandrs Turčinovs]] paziņoja, ka "Krievijas specoperācijas mērķis ir destabilizēt situāciju valstī, gāzt Ukrainas varu, izjaukt vēlēšanas un saraut Ukrainas valsti gabalos."<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis Turčinovs: Ukrainas austrumos notiekošais ir Krievijas specoperācijas otrais vilnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140414081921/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/504903-turcinovs_ukrainas_austrumos_notiekosais_ir_krievijas_specoperacijas_otrais_vilnis |date={{dat|2014|04|14||bez}} }} [[LETA]]/UNIAN 2014. gada 7. aprīlī</ref> 17. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins televīzijā minēja Jaunkrieviju kā Ukrainas dienvidaustrumu vēsturisko nosaukumu [[Krievijas Impērija]]s sastāvā un pieprasīja šajos reģionos garantēt krievu tiesības: {{citāts|Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā. Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai [[1920. gadi|20. gados]] nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina.|[[Vladimirs Putins]]<ref>LETA/UNIAN (2014. gada 17. aprīlis). [http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/506420-putins_ukrainas_dienvidaustrumus_nodevejis_par_jaunkrieviju Putins Ukrainas dienvidaustrumus nodēvējis par «Jaunkrieviju»]</ref>}} 28. aprīlī tika paziņots par Luhanskas tautas republikas (LTR) izveidi. Prokrieviskie demonstranti pieprasīja rīkot referendumu, atcelt cenu un tarifu paaugstināšanu, kā arī valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/separatisti-luhanska-ienem-apgabala-administraciju.d?id=44442610 Separātisti Luhanskā ieņem apgabala administrāciju] DELFI 2014. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā Vladimirs Putins izplatīja paziņojumu, kurā lūdza Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu prokrieviskos separātistus pārcelt 11. maijā izsludināto referendumu uz vēlāku laiku, taču separātisti paziņojuši, ka paredzētais referendums tomēr notiks.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/doneckas-separatisti-atsakas-parcelt-11-maija-referendumu.d?id=44466830 Doņeckas separātisti atsakās pārcelt referendumu] DELFI 2014. gada 8. maijā</ref> 2014. gada 24. maijā [[Doneckas tautas republika]]s un [[Luhanskas tautas republika]]s pārstāvji vienojās, ka dibinās [[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrieviju]]. 2022. gadā [[Krievijas Federācija]]s prezidents Putins atzina Doneckas tautas republikas un Luhanskas tautas republikas neatkarību no Ukrainas. == Jaunkrievijas-Besarābijas ģenerālgubernatūras struktūra (1822) == * [[Hersonas guberņa]] * [[Jekaterinoslavas guberņa]] * [[Taurijas guberņa]] ar [[Feodosija]]s un Kerčas-Jenikales pilsētu pašvaldībām * [[Besarābija]]s apgabals * [[Odesa]]s pilsēta * [[Taganroga]]s pilsēta == Jaunkrievijā dibinātās pilsētas == *[[Zaporižja]] (Aleksandrovska, 1770) *[[Dņipro]] (Jekaterinoslava, Dņepropetrovska, 1776) * [[Hersona]] (1778) * [[Mariupole]] (1778) * [[Sevastopole]] (1783) * [[Simferopole]] (1784) * [[Melitopole]] (1784) *[[Pavlohrada]] (1784) *[[Mikolajiva]] (1789) * [[Tiraspole]] (1792) * [[Odesa]] (1794) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazkrievija]] {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]] rws7itysfg6ecq5frxt8ac9xftgz74m 0 248601 4512922 4224591 2026-08-25T15:08:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512922 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Rūdolfs Alksnis | attēls =Rūdolfs Alksnis.jpg | amats =[[Latvijas Senāts|Senators]] | term_sākums ={{dat|1931|||N}} | term_beigas ={{dat|1940|||N}} | dzim_dati ={{dat|1888|4|12}} | dzim_vieta =[[Ēveles pagasts]], [[Valkas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LAT}}) | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1961|6|9|1888|4|12}} | mir_vieta =[[Milvoki]], [[Viskonsina]], {{USA}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | profesija =[[jurists]] | alma_mater =[[Maskavas universitāte]] | paraksts = | piezīmes = [[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]] }} [[Attēls:Latvijas Senāts 1938. gadā.jpg|thumb|400px|Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, [[Jānis Balodis (senators)|J. Balodis]], Dr. [[Kārlis Puriņš|K. Puriņš]], Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Osvalds Ozoliņš|O. Ozoliņš]], Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Aleksandrs Gubens|A. Gubens]], Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators [[Jānis Kalacs|J. Kalacs]], virsprokurors [[Fricis Zilbers|F. Zilbers]], senatori [[Frīdrihs Konradi|F. Konradi]], [[Kārlis Ducmanis|K. Ducmanis]]. Otrajā rindā no kreisās: senators [[Augusts Rumpēters|A. Rumpēters]], prokurors [[Erasts Bite|E. Bite]], senatori [[Pēteris Stērste|P. Stērste]], [[Jēkabs Grots|J. Grots]], [[Mintauts Čakste|M. Čakste]], [[Jānis Skudre|J. Skudre]], [[Pēteris Leitāns|P. Leitāns]], [[Jānis Ankravs|J. Ankravs]], [[Teodors Bergtāls|T. Bergtāls]], prokurors [[Teodors Ūdris|T. Ūdris]].]] '''Rūdolfs Jānis Alksnis''' (1888-1961) bija latviešu jurists, [[Latvijas Senāts|Senāta]] loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta [[Latvijas Centrālās padomes memorands|Latvijas Centrālās padomes memoranda]] parakstītājiem. == Dzīvesgājums == Dzimis 1888. gada 12. aprīlī [[Ēveles pagasts|Ēveles pagasta]] "Ošbolos" lauksaimnieka ģimenē. Studēja [[Maskavas universitāte]]s Juridiskajā fakultātē (līdz 1912). Strādāja par tiesamatu kandidātu, sekretāra palīgu un sekretāru Maskavā. Pēc Pirmā pasaules kara 1920. gadā atgriezās Latvijā, bija [[Jelgava]]s apgabaltiesas prokurora biedrs, no 1921. gada Rīgas apgabaltiesas loceklis, no 1927. gada Tiesu palātas loceklis. 1931. gadā iecelts par senatoru Kriminālās kasācijas departamentā, 1932. gadā Administratīvā departamentā, 1933.–1936. gadā – Civilās kasācijas departamentā, no 1937. gada līdz Latvijas Senāta likvidēšanai 1940. gada novembrī strādāja Administratīvā departamentā. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] strādāja Tieslietu ģenerāldirekcijā. Otra pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Vāciju, 1949. gadā pārcēlās uz ASV. Bija viens no [[Amerikas Latviešu Apvienība]]s (ALA) dibinātājiem, [[Milvoki|Milvoku]] evaņģēliski luteriskās draudzes priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://nekropole.info/lv/Rudolfs-ALKSNIS |title=nekropole.info |access-date={{dat|2014|04|05||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140718002745/http://nekropole.info/lv/Rudolfs-ALKSNIS }}</ref> Miris 1961. gada 9. jūnijā ASV. == Apbalvojumi == *[[File:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|70px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira (1937) == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Alksnis, Rūdolfs}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas senatori]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] j6kojodf5ywrlh360szorqp4ib76tpo 0 257872 4512934 4057968 2026-08-25T15:35:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512934 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Rūta Skujiņa | vārds_orig = | attēls = Rūta Skujiņa 1934.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1907 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidrižu pagasts|Kraukļi|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1964 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 16 | m_vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Kalamazū}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = [[Austra Skujiņa]]<br />Milda Loža<br />Herta Zāmuele | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Dzejniece, prozaiķe | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = [[dzeja]], [[proza]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Rūta Skujiņa''' (1907 — 1964) bija [[Latvija|latviešu]] [[dzejnieks|dzejniece]] un [[prozaiķis|prozaiķe]], dzejnieces [[Austra Skujiņa|Austras Skujiņas]] māsa. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1907. gadā [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]] "Kraukļu" mājās (tagad [[Sējas pagasts|Sējas pagasta]] Čiekuru mājas) mežsarga ģimenē. No 1921. gada mācījās Katrīnbādes proģimnāzijā (vēlākajā [[Pabaži (Saulkrasti)|Pabažu]] 2. pakāpes pamatskolā), tad [[Rīgas pilsētas 4. vidusskola|Rīgas pilsētas 4. vidusskolā]] (1925-1928), līdztekus mācījās dramatiskajos kursos (1927) un bibliotekāru kursos (1928). Strādāja par mašīnrakstītāju Rīgas Strādnieku teātrī Tērbatas ielā 64. 1932. gadā apprecējās ar [[Dailes teātris|Dailes teātra]] aktieri [[Artūrs Filipsons|Artūru Filipsonu]], bet pēc diviem gadiem laulība izira.<ref name="literatura">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.literatura.lv/lt/person/Ruta-Skujina/872507 |title=literatura.lv |access-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202115320/https://www.literatura.lv/lt/person/Ruta-Skujina/872507 }}</ref> 1934. gadā apprecējās ar rakstnieku un ar žurnāla „[[Atpūta (žurnāls)|Atpūta]]” galveno redaktoru [[Jūlijs Lācis|Jūliju Lāci]], laulībā piedzima divas meitas [[Lalita Muižniece|Lalita (Muižniece)]] un Māra (Celle). Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gadā viņas vīru iecēla par [[Latvijas tautas labklājības ministrs|tautas labklājības ministru]] [[Kirhenšteina valdība|Kirhenšteina valdībā]], vēlāk par [[Latvijas PSR Tautas komisāru padome]]s izglītības tautas komisāru, bet {{dat|1941|01|08}} arestēja un deportēja uz [[PSRS]] par pretpadomju aģitāciju, kuru viņš esot vērsis laikā, kad strādājis "Jaunākajās Ziņās" un "Atpūtā". Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Rūta Skujiņa kopā ar meitām devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], dzīvoja Fišbahā, bet 1949. gadā pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Dzīvoja [[Kalamazū]] meitas Lalitas un Valža Muižnieka ģimenē.<ref name="literatura"/> Mirusi 1964. gada 16. aprīlī, oktobrī urnu ar viņas pelniem apbedīja Meža kapos Rīgā līdzās māsai Austrai un brālim Arvīdam. == Daiļrade == Pirmajā dzejoļu krājumā “Kuģi” (1935) dominē jaunības sapņi, mīlestība un vilšanās, būtiska ir dzīvotgriba; krājums pēc noskaņas ir ļoti personisks un pat intīms. Pēc māsas Austras nāves tapa romāns “Zvaigžņu bērni” (1937, 1992), kurā atainota 1930. gadu bohēmiskā Rīgas vide. Bēgļu gaitās Vācijā iznākušajā dzejas krājumā “Putni” (1947) atbalsojas sāpes, smeldze, neziņa un sapņi, nereti saplūstot diviem laikiem un divām realitātēm. Trimdas gados vērotais, izjustais, pieredzētais apkopots impresiju grāmatās “Sirds dzīvo no niekiem” (1963) un “Vējš svaida kaijas” (1964), dzejoļu krājumu “Viss elpo zem saules” (1964) caurvij ilgas pēc dzimtās puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Emma-Skujina |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211202115320/https://timenote.info/lv/Emma-Skujina }}</ref> == Bibliogrāfija == * "Kuģi" (1935) * "Zvaigžņu bērni" (1937) * "Putni" (1947) * "Vējš svaida kaijas" (1964) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://jaunagaita.net/jg254/JG254_Skujina.htm Sava mūža sāpes redzu: dzejniece Rūta Skujiņa] {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skujiņa, Rūta}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Saulkrastu novadā dzimušie]] 5eisnmieerhzprtxzcj231ajyk82hmp 0 262147 4513294 4397989 2026-08-26T10:55:42Z Pirags 3757 pap 4513294 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Durbes iela|Durbes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Durbes iela |attēls = Durbes iela Rīgā.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q20400978|zoom=15}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 450 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits =2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Durbes iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Iela sākas no [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas ielas]], krusto [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielu]] un beidzas [[Zunds (Rīga)|Zunda]] krastā, apļveida krustojumā ar [[Nameja krastmala|Nameja krastmalu]]. Kopējais ielas garums ir 450 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielā ir pārsvarā darījumu apbūve. Gar Durbes ielu ved [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]]. Durbes ielā 4 atrodas [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]]. == Vēsture == Durbes iela ir izveidota 2010. gadā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu vienlaikus ar citām šī rajona jaunajām ielām: [[Aisteres iela (Rīga)|Aisteres ielu]] un [[Nameja krastmala|Nameja krastmalu]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=213321 Par ielu nosaukumu precizēšanu un piešķiršanu atbilstoši ielu sarkanajām līnijām Rīgas Kurzemes rajonā un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536], Rīgas domes lēmums Nr.1646</ref> Ielas izbūve tika pabeigta 2013. gadā līdz ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]s un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla izbūvi.<ref>[http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304194355/http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} rdsd.lv</ref> Iela nosaukta [[Durbe]]s — pilsētas [[Kurzeme|Kurzemē]] — vārdā. == Ielu savienojumi == Durbes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kuldīgas iela (Rīga)|Kuldīgas iela]] (T veida krustojums) * [[Kliņģeru iela]] (savienojums gājējiem) * [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] * [[Aisteres iela (Rīga)|Aisteres iela]] (T veida krustojums) * [[Nameja krastmala]] (apļveida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu D}} {{coord|56.9528|24.0717|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 8uh34hlzg3nz6kupfjm9pcb5nqawz4a 0 264403 4512988 3557540 2026-08-25T16:47:41Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ precizējums..... 4512988 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Harijs Kukels | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1941|8|21}} | dz vieta = {{vieta|Ostlande|Rīga|td=Latvija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2014|11|6|1941|8|21}} | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = Kinooperators | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = v }} '''Harijs Kukels''' (dzimis {{dat|1941|8|21}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2014|11|6}})<ref name="delfi">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/muziba-aizgajis-filmu-operators-harijs-kukels.d?id=45199244|title=Mūžībā aizgājis filmu operators Harijs Kukels|date={{dat|2014|11|7||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}</ref> bija [[latvieši|latviešu]] [[kinooperators]]. 1967. gadā pabeidzis mācības Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtā Maskavā,<ref name="lat">{{LAT e|3|553}}</ref> pēc citiem avotiem — 1972. gadā.<ref name="delfi" /> 1960. gadā uzsācis darba gaitas [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]].<ref name="lat" /> Bijis operators dažāda žanra filmās. Par filmu "[[Fronte tēva pagalmā]]" (1984) saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju.<ref name="lat" /> 1993. gadā par filmu "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" saņēmis galveno balvu Sanremo kinofestivālā Itālijā.<ref name="delfi" /> 1978. gadā kļuvis par [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]s biedru.<ref name="lat" /> == Filmogrāfija == {{div col}} * 1965: "[[Ielūgums (1965. gada filma)|Ielūgums]]" * 1971: "[[Apprecējās vecītis ar večiņu savu]]" * 1974: "[[Uzticamais draugs Sančo]]" * 1975: "[[Liktenim spītējot]]" * 1976: "[[Meistars (filma)|Meistars]]" * 1978: "[[Teātris (filma)|Teātris]]" * 1981: "[[Atcerēties vai aizmirst]]" * 1981: "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" * 1982: "[[Lietus blūzs]]" * 1982: "[[Nepabeigtās vakariņas]]" * 1983: "[[Svešās kaislības]]" * 1984: "[[Vajadzīga soliste]]" * 1984: "[[Fronte tēva pagalmā]]" * 1985: "[[Pēdējā indulgence]]" * 1985: "[[Bija vasaras pēcpusdiena]]" * 1986: "[[Apbraucamais ceļš]]" * 1986: "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]" * 1988: "[[Sēklis (filma)|Sēklis]]" * 1988: "[[Māja bez izejas]]" * 1990: "[[Kāzu maršs cietumā]]" * 1990: "[[Suns, kas mācēja dziedāt]]" * 1991: "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" * 1997: "[[Likteņdzirnas]]" * 2000: "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" * 2002: "[[Naktssargs un veļasmazgātāja]]" * 2010: "[[Rūdolfa mantojums]]" {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [http://www.kino-teatr.ru/kino/operator/post/44496/bio/ ''Kino-teatr'' profils] {{ru ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kukels, Harijs}} [[Kategorija:1941. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinooperatori]] 23mgq8zgnyf3tzeefjmvpacrvfukir7 0 272998 4513079 2274407 2026-08-25T18:00:59Z Biafra 13794 pārveidoju nozīmju atdalīšanā. 4513079 wikitext text/x-wiki '''Markoss''' var būt: * [[Bongbongs Markoss]]; * [[Ferdinands Markoss]], == Skatī arī == * [[Markosa]] {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzvārds}} 1w7zqhpc13qsxmf2ni83c1jwwchnp52 0 280124 4513251 4511805 2026-08-26T06:53:20Z Lasks 38532 4513251 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Sīms Kallass | vārds_orģ = ''Siim Kallas'' | attēls = Siim Kallas, arvamusfestival 2014 (2).jpg | amats = [[Igaunijas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|2002|1|28|N}} | term_beigas = {{dat|2003|4|10|N}} | prezidents = [[Arnolds Rītels]] | priekštecis = [[Marts Lārs]] | pēctecis = [[Juhans Partss]] | dzim_dati = {{dat|1948|10|2}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Igaunijas PSR|Tallina|td=Igaunija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2026|08|22|1948|10|2}} | mir_vieta = | tautība = [[igauņi|igaunis]] | partija = [[Igaunijas Reformu partija]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Tartu Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Sīms Kallass''' ({{val|et|Siim Kallas}}; dzimis {{dat|1948|10|2}} [[Tallina|Tallinā]], miris [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augustā]]) bija [[Igaunija]]s politiķis, kurš no 2010. līdz 2014. gadam bija [[Eiropas Savienības komisārs]] ar atbildību par transportu. Pirms tam, no 2004. līdz 2009. gadam viņš bija Eiropas Savienības komisārs ar atbildību par administratīvajām lietām, auditu un cīņu ar krāpniecību. Abās [[Barozu komisija|Barozu komisijās]] viņš bija arī viceprezidents. Iepriekš Kallass ir bijis arī [[Igaunijas premjerministrs]], finanšu ministrs, ārlietu ministrs, [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] un [[Rīgikogu]] deputāts. Viņš aktīvi iesaistījies Igaunijas valsts atjaunošanā. Kallass pārstāvēja [[liberālisms|liberālo]] brīvā tirgus [[Igaunijas Reformu partija|Igaunijas Reformu partiju]], iepriekš bijis tās līderis. Kallass bijis arī ''[[Liberal International]]'' viceprezidents. == Personīgā dzīve == Kallas pārzināja igauņu, angļu, krievu, somu, vācu un franču valodu. Precējies ar Kristi Kallasu; ģimenē dēls un meita [[Kaja Kallasa|Kaja]], [[Igaunijas premjerministre]] (2021—2024), bijusī [[Rīgikogu]] un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunijas-jaunajai-premjerministrei-kallasai-jaatjauno-valsts-reputacija.a390307/|title=Igaunijas jaunajai premjerministrei Kallasai jāatjauno valsts reputācija|website=www.lsm.lv|access-date=2021-01-26|language=lv}}</ref> Kallasa priekštečiem ir igauņu, latviešu un [[baltvāci|baltvācu]] izcelsme,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ekspress.delfi.ee/a/69063295|title=Siim Kallas: "'Minu vanaema oli lätlane? Väga huvitav!"'|website=Eesti Ekspress|access-date=2023-02-16|language=et}}</ref> viņa mātes vectēvs Jānis Būmeisters (1862 - 1941) bija dzimis Latvijā.<ref>[https://www.geni.com/people/Jannis-Johann-Buhmeister/6000000008604243423 geni.com]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://ec.europa.eu/avservices/2010/mediaGallery.cfm?&gallery=yes&sitelang=en#3108 Sīms Kallass, oficiālā mediju galerija] * [http://www.reform.ee Igaunijas Reformu partija] {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kallass, Sīms}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Igaunijas politiķi]] [[Kategorija:Igaunijas premjerministri]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tallinā dzimušie]] di63b65ii0vg05jxjtwlzqgp5g3fy0d 10 286204 4513191 4512782 2026-08-26T02:10:15Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4513191 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu [[arābi|arābu]] [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? |2026-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]}} * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'''''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>}}, [[1620. gads|1620. gadā]] pārveda pirmos [[Puritāņi|puritāņus]] no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? |2026-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? |2026-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? |2026-07-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[krokainā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? |2026-07-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? |2026-07-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? |2026-07-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[maijrozīte]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? |2026-07-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]}} * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? |2026-07-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienvidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? |2026-07-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? |2026-07-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? |2026-07-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? |2026-07-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]}} * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? |2026-07-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? |2026-07-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? |2026-07-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]}} * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā karogs)</small>}}, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? |2026-07-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? |2026-07-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? |2026-07-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru, un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>}}? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? |2026-07-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}, divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? |2026-07-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>}}? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? |2026-07-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]] ar to, ka sterilizācija pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], tostarp [[sporas]], savukārt dezinfekcija tikai samazina mikroorganismu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? |2026-07-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? |2026-07-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? |2026-07-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? |2026-07-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[epipremni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small>}} ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? |2026-07-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene|Eislēbenē]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>}}? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? |2026-07-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[garšīgā monstera]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>}}, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? |2026-07-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? |2026-07-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? |2026-07-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? |2026-07-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baltvīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? |2026-07-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Svētais Matijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? |2026-07-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā zieds)</small>}} parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? |2026-08-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Djegogarsijas atols]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? |2026-08-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]}} * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]] ar lielpilsētas statusu (ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]]), ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? |2026-08-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? |2026-08-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]}} * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? |2026-08-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja starp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? |2026-08-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small>}} bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? |2026-08-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? |2026-08-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>}}? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? |2026-08-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]}} * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>}}? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? |2026-08-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? |2026-08-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dagdas ala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? |2026-08-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? |2026-08-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? |2026-08-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? |2026-08-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? |2026-08-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} ir raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? |2026-08-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]}} * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? |2026-08-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>}}? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? |2026-08-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? |2026-08-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? |2026-08-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? |2026-08-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]}} * ... vēsturiski '''[[store]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? |2026-08-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs [[Amerikas Valstu Konfederācija|konfederātu]] atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekmi uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? |2026-08-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? |2026-08-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small>}} ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojās līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? |2026-08-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? |2026-08-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> oo4291qkn8gfztf8cjy5s8srr11s38z 0 289794 4512924 4182646 2026-08-25T15:12:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512924 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Rūdolfs Ciemiņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1897 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 25 | dz_vieta = Bieriņi, [[Zvārtavas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>([[Valkas novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Drēzdene]], [[Trešais reihs]]<br>([[Saksija]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rūdolfs Ciemiņš''' (dzimis {{dat|1897|3|25}}, miris {{dat|1945|2|14}}) bija latviešu karavīrs. Dzimis [[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagastā]]. Skolā mācījās [[Valka|Valkā]]. No 1915. gada novembra līdz 1917. gadam dienēja Krievijas armijā, kur ieguva virsnieka dienesta pakāpi. 1918. gada 28. decembrī brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. 1919. gada, 3. novembrī kā rotas komandieris izcēlās kaujās [[Spilve (Rīga)|Spilves]] pļavās. 1921. gadā apbalvots ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņām]] palika dienestā Latvijas armijā. 1934. gada oktobrī tika iecelts par [[Jaunlatgale]]s kara apriņķa pārvaldes priekšnieku. No 1940. gada jūnija līdz oktobrim — [[Jelgava]]s — [[Bauska]]s kara pārvaldes priekšnieks. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izvairījās no represijām un palika Latvijā. 1941. gada jūlijā vadīja [[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]] nacionālos partizānus. No 1941. gada rudens — [[Daugavpils]] prefekts. 1943. gadā kļuva par [[Liezere]]s aizsargu nodaļas priekšnieku, vēlāk komandēja [[2. Latviešu SS-robežapsardzības pulks|2. latviešu robežsardzes pulku]]. 1944. gada vasarā devās uz [[Vācija|Vāciju]]. Gāja bojā [[Drēzdenes bombardēšana]]s laikā. == Ārējās saites == * [http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=306 Lāčplēša ordeņa kavalieru datubāze] * [http://nekropole.info/lv/Rudolfs-Ciemins nekropole.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314094215/https://nekropole.info/lv/Rudolfs-Ciemins |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ciemiņš, Rūdolfs}} [[Kategorija:1897. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Valkas novadā dzimušie]] 5srwxu9vkzjsin50z0b9q6fpxatlqrw 0 291851 4512929 3565391 2026-08-25T15:15:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512929 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Rūdolfs Muižzemnieks | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Salgales pagasts]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br>([[Jelgavas novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1980 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Bostona]], [[Masačūsetsa]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rūdolfs Muižzemnieks''' (dzimis {{dat|1895|5|15}}, miris {{dat|1980|3|26}}) bija latviešu karavīrs, pulkvežleitnants. Dzimis [[Salgales pagasts|Salgales pagastā]]. Skolā mācījās [[Jelgava|Jelgavā]]. 1915. gada februārī brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā. Mācījās [[Pēterhofa]]s praporščiku skolā. Karoja [[Ziemeļu fronte|Ziemeļu frontē]], 1917. gada augustā tika pārcelts uz [[Latviešu strēlnieku rezerves pulks|Latviešu strēlnieku rezerves pulku]]. 1918. gada februārī pie [[Tartu]] krita vācu gūstā, no kura atgriezās decembrī un apmetās Jelgavā. 1918. gada 9. decembrī iestājās Latvijas armijā un kļuva par tās virsnieku. Dienēja dažādos militārajos formējumos. No 1924. līdz 1926. gadam - [[Liepāja]]s pilsētas komandants. 1940. gada febrārī atvaļinājās no armijas. 1944. gad;a tika mobilizēts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]]. Kādu brīdi bija [[1. Latviešu SS-robežapsardzības pulks|1. Latviešu SS-robežapsardzības pulka]] bataljona komandieris, vēlāk bataljona komandieris [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijā]]. Pēc kara trimdā [[Vācija|Vācijā]], vēlāk - [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur strādāja fabrikā. == Ārējās saites == * [http://nekropole.info/lv/Rudolfs-Muizzemnieks nekropole.info] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314030740/https://nekropole.info/lv/Rudolfs-Muizzemnieks |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muižzemnieks, Rūdolfs}} [[Kategorija:1895. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1980. gadā mirušie]] [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] 6kof8mfsixopxnk0acv9i8wgj066w4h 0 305685 4513286 4485611 2026-08-26T10:23:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513286 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Infobox medical condition | name = Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms | risks = Radinieki ar UDHS vai UDHS simptomiem, alkohola vai nikotīna lietošana grūtniecības laikā | frequency = 84,7 miljoni cilvēku visā pasaulē (2019) | prognosis = Bērniem simptomi ar laiku mēdz mazināties, taču pusē gadījumu paliek visu dzīvi. Pieaugušo UDHS ir hroniski, visu dzīvi esoši nervu sistēmas attīstības traucējumi. | medication = [[Stimulanti]], [[metilfenidāts]], [[amfetamīns]], [[atomoksetīns]], [[guanfacīns]], [[klonidīns]], [[antidepresanti]] | treatment = [[Psihoterapija]], dzīvesveida izmaiņas, medikamenti | prevention = | differential = Cilvēks ar augstu aktivitāti, mācīšanās traucējumi, augļa alkohola sindroms, bipolārie traucējumi. | diagnosis = Pamatojoties uz simptomiem, kad citi iespējamie cēloņi tiek izslēgti. | causes = Iedzimta mazjutība uz dofamīnu un vides faktori, retos gadījumos galvas trauma | image = | duration = Aptuveni pusē gadījumu bērnībā vai pusaudžu gados atklāts UDHS saglabājas visu dzīvi. | onset = Pirms 6 vai 12 gadu vecuma | complications = Grūtības mācībās, darbā, sociālās attiecībās. Paaugstināts nelaimes gadījumu, atkarību, noziedzības, bezdarba un priekšlaicīgas nāves risks. | symptoms = Neuzmanība, pārlieku liela fiziska un mentāla aktivitāte, impulsīva uzvedība, grūtības kontrolēt emocijas, grūtības ar nestimulējošu darbu uzsākšanu, veikšanu un pabeigšanu. | synonyms = Uzmanības deficīta sindroms, hiperkinētiskie traucējumi, uzmanības un aktivitātes traucējumi, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, UDHS, ADHD | field = [[Psihiatrija]], [[neiroloģija]] | alt = Attēls ar bērniem | caption = | deaths = }} '''Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms''' ('''UDHS'''), jeb '''uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi (UDHT)''' ({{val|en|attention deficit hyperactivity disorder}} (''ADHD'')) ir nervu sistēmas attīstības traucējumi, kuriem raksturīga vecumam neatbilstoša neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdeurope.eu/adhd/|title=ADHD|website=ADHD Europe|access-date=2021-07-06|date=2020-08-15|language=en}}</ref> UDHS parasti izraisa samazināta dažu [[neiromediatori|neiromediatoru]] aktivitāte smadzenēs (atalgojuma neiromediatora [[Dofamīns|dofamīna]] un darbības mobilizācijas neiromediatora [[Noradrenalīns|noradrenalīna]]). Cilvēkiem ar UDHS novērojama arī aizkavēta attīstība smadzeņu reģionos, kas atbild par emociju un uzvedības kontroli.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|date=2018-03-29|title=Cognitive Neuroscience of Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) and Its Clinical Translation|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5884954/|journal=Frontiers in Human Neuroscience|volume=12|doi=10.3389/fnhum.2018.00100|issn=1662-5161|pmc=5884954|pmid=29651240}}</ref> Atkarībā no izmantotā psihiatrisko diagnožu klasifikatora, simptomiem kā vēlākais jābūt novērojamiem 6 vai 12 gadu vecumā un jāilgst vismaz 6 mēnešus, un jārada pierādāmus funkcionētspējas traucējumus vismaz divās dažādās vidēs (skolā, darbā vai mājās).<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kostick|first=Karen M.|date=2017-09|title=ICD-10-CM Coding for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD)|url=http://bok.ahima.org/doc?oid=302255|journal=Journal of AHIMA|language=en|volume=88|issue=9|pages=56–59}}</ref> Pretēji plaši izplatītajiem pieņēmumiem, ka UDHS skar tikai hiperaktīvus zēnus, UDHS ir sastopams abu dzimumu un visu vecumu cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhd-institute.com/burden-of-adhd/epidemiology/|title=ADHD Epidemiology|website=ADHD Institute|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://adhd-institute.com/burden-of-adhd/epidemiology/}}</ref> Aptuveni divās trešdaļās gadījumu UDHS ir ģenētiska izcelsme un tam ir ļoti liela pārmantojamība — ja vienam vecākam ir UDHS, pusē gadījumu UDHS pazīmes būs arī bērnam. UDHS ir iespējami 3 dažādi tipi atkarībā no novērojamiem simptomiem — neuzmanīgais tips, hiperaktīvais tips un kombinētais tips.<ref name="ncbi.nlm.nih.gov">{{Publikācijas atsauce|last=Thapar|first=Anita|last2=Stergiakouli|first2=Evangelia|date=2008-8|title=An Overview on the Genetics of ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2854824/|journal=Xin li xue bao. Acta psychologica Sinica|volume=40|issue=10|pages=1088–1098|doi=10.3724/SP.J.1041.2008.01088|issn=0439-755X|pmc=2854824|pmid=20396407}}</ref> UDHS nav saistības ar intelektu — tas sastopams arī cilvēkiem ar augstu intelektu. Indivīdiem ar augstu intelektu UDHS tiek atklāts reti, jo skolas vecumā var nebūt izteikti mācību traucējumi, kā arī augsts intelekts ļauj paslēpt un kompensēt traucējumu radītas negatīvās sekas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Katusic|first=Maja Z.|last2=Voigt|first2=Robert G.|last3=Colligan|first3=Robert C.|last4=Weaver|first4=Amy L.|last5=Homan|first5=Kendra J.|last6=Barbaresi|first6=William J.|date=2011|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Children With High IQ: Results from a Population-Based Study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3095845/|journal=Journal of developmental and behavioral pediatrics : JDBP|volume=32|issue=2|pages=103–109|doi=10.1097/DBP.0b013e318206d700|issn=0196-206X|pmc=3095845|pmid=21200330}}</ref> Pierādījumi liecina, ka arī cilvēkiem ar augstu intelektu UDHS saistāms ar ievērojamām grūtībām akadēmiskajā dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/24406334_Executive_function_impairments_in_high_IQ_adults_With_ADHD|title=Executive function impairments in high IQ adults With ADHD|last=Brown|first=Thomas E|access-date=06.07.2021|date=2009}}</ref> Bērnu vecumā UDHS parasti izpaužas kā izteikta fiziska hiperaktivitāte. Bērnam augot, fiziskā hiperaktivitāte pakāpeniski kļūst par mentālu hiperaktivitāti un jau pubertātes vecumā tipiski tā vairs nav uzskatāmi novērojama.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/hyperactivity-in-teens|title=Hyperactivity in Teens With ADHD: What It Can Look Like|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125438/https://www.understood.org/articles/en/hyperactivity-in-teens}}</ref> Bērnībā atklāts UDHS paliek klīniski diagnosticējams pieaugušo vecumā aptuveni pusē gadījumu, taču 80% bērnu traucējoši UDHS simptomi nekad nebeidzas un paliek visu dzīvi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Petty|first2=Carter R.|last3=Evans|first3=Maggie|last4=Small|first4=Jacqueline|last5=Faraone|first5=Stephen V.|date=2010-05-30|title=How persistent is ADHD? A controlled 10-year follow-up study of boys with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2881837/|journal=Psychiatry research|volume=177|issue=3|pages=299–304|doi=10.1016/j.psychres.2009.12.010|issn=0165-1781|pmc=2881837|pmid=20452063}}</ref> Pieaugušajiem UDHS hiperaktivitāte mēdz būt iekšēja un izpaužas kā iekšējs [[nemiers]] un impulsīva uzvedība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpguide.org/articles/add-adhd/adhd-attention-deficit-disorder-in-adults.htm|title=ADHD in Adults - HelpGuide.org|last=Melinda|website=https://www.helpguide.org|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref> Pieaugušo vecumā neārstēts UDHS bieži izraisa zemu pašvērtējumu, sociālu izolētību, grūtības darbā, vielu un spēļu atkarības, impulsīvu, bīstamu uzvedību un paaugstinātu nelaimes gadījumu risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/untreated-adhd-in-adults|title=Untreated ADHD in adults: Symptoms, consequences, and risks|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-06|date=2021-03-17|language=en}}</ref> Visos vecumos mēdz būt arī sociālās uzvedības traucējumi, kā arī komorbīdi [[psihiski traucējumi]] kā [[bailes]] un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Katzman|first=Martin A.|last2=Bilkey|first2=Timothy S.|last3=Chokka|first3=Pratap R.|last4=Fallu|first4=Angelo|last5=Klassen|first5=Larry J|date=2017-08-22|title=Adult ADHD and comorbid disorders: clinical implications of a dimensional approach|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5567978/|journal=BMC Psychiatry|volume=17|doi=10.1186/s12888-017-1463-3|issn=1471-244X|pmc=5567978|pmid=28830387}}</ref> Papildus tipiskajiem klasifikatoros izmantotajiem simptomiem, cilvēkiem ar UDHS ir novērojama emocionāla disregulācija, vāja laika izjūta, vāja darba atmiņa, hiperfiksācijas, hiperfokuss, grūtības sākt un pabeigt darbus un izpildfunkcijas deficīts.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Shaw|first=Philip|last2=Stringaris|first2=Argyris|last3=Nigg|first3=Joel|last4=Leibenluft|first4=Ellen|date=2014-3|title=Emotional dysregulation and Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4282137/|journal=The American journal of psychiatry|volume=171|issue=3|pages=276–293|doi=10.1176/appi.ajp.2013.13070966|issn=0002-953X|pmc=4282137|pmid=24480998}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fassbender|first=Catherine|last2=Schweitzer|first2=Julie B.|last3=Cortes|first3=Carlos R.|last4=Tagamets|first4=Malle A.|last5=Windsor|first5=T. Andrew|last6=Reeves|first6=Gloria M.|last7=Gullapalli|first7=Rao|date=2011-11-10|title=Working Memory in Attention Deficit/Hyperactivity Disorder is Characterized by a Lack of Specialization of Brain Function|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3213127/|journal=PLoS ONE|volume=6|issue=11|doi=10.1371/journal.pone.0027240|issn=1932-6203|pmc=3213127|pmid=22102882}}</ref> Indivīdi ar UDHS ļoti bieži pārvērtē savu funkcionētspēju un savus traucējumus mēdz uzskatīt par brīvas izvēles radītiem, tāpēc diagnosticējot ir ļoti svarīgi aptaujāt ģimenes locekļus, skolotājus un kolēģus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=McQuade|first=Julia D.|last2=Tomb|first2=Meghan|last3=Hoza|first3=Betsy|last4=Waschbusch|first4=Daniel A.|last5=Hurt|first5=Elizabeth A.|last6=Vaughn|first6=Aaron J.|date=2011-2|title=Cognitive Deficits and Positively Biased Self-Perceptions in Children with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3117297/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=39|issue=2|pages=307–319|doi=10.1007/s10802-010-9453-7|issn=0091-0627|pmc=3117297|pmid=20820902}}</ref> Pieaugušajiem ar UDHS bieži raksturīgas grūtības iemigt mentālas hiperaktivitātes dēļ, kas izpaužas kā skrejošas domas gulētiešanas laikā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Andrillon|first=Thomas|last2=Windt|first2=Jennifer|last3=Silk|first3=Tim|last4=Drummond|first4=Sean P. A.|last5=Bellgrove|first5=Mark A.|last6=Tsuchiya|first6=Naotsugu|date=2019-09-13|title=Does the Mind Wander When the Brain Takes a Break? Local Sleep in Wakefulness, Attentional Lapses and Mind-Wandering|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6753166/|journal=Frontiers in Neuroscience|volume=13|doi=10.3389/fnins.2019.00949|issn=1662-4548|pmc=6753166|pmid=31572112}}</ref> Atkarībā no pielietotajiem psihiatrisko diagnožu klasifikatoriem, UDHS skar 1-2% (''SSK-10'') vai 10% bērnu (''DSM-IV''). Pieaugušajos pēc SSK-10 kritērijiem UDHS diagnosticējams ļoti retos, atsevišķos gadījumos, taču pēc DSM-IV vai SSK-11 kritērijiem 4-5%. UDHS aptuveni 3 reizes biežāk tiek atklāts vīriešiem nekā sievietēm, kas saistāms ar traucējošāku uzvedību, sabiedrībā pieņemamas uzvedības stereotipiem un iespējams biežāku izplatību starp vīriešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-news/adhd-news-caregivers/how-the-gender-gap-leaves-girls-and-women-undertreated-for-adhd/|title=How the Gender Gap Leaves Girls and Women Undertreated for ADHD|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/statistics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd|title=NIMH » Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD)|website=www.nimh.nih.gov|access-date=2021-07-06|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://www.nimh.nih.gov/health/statistics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd}}</ref> Latvijā pašlaik tiek lietots SSK-10 diagnožu klasifikators, kurš tiek uzskatīts par novecojušu attiecībā uz UDHS, jo tas atklāj UDHS tikai tādos gadījumos, kad traucējumu forma ir īpaši smaga un balstās uz novecojušiem priekšstatiem par UDHS cēloņiem, izplatību un izpausmēm. Nākotnē Latvijā tiks pieņemts SSK-11 medicīnisko diagnožu klasifikators, kas UDHS konstatē pēc kritērijiem, kas līdzinās Amerikā izmantotajiem DSM-IV kritērijiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Doernberg|first=Ellen|last2=Hollander|first2=Eric|date=2016-08|title=Neurodevelopmental Disorders (ASD and ADHD): DSM-5, ICD-10, and ICD-11|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27364515/|journal=CNS spectrums|volume=21|issue=4|pages=295–299|doi=10.1017/S1092852916000262|issn=1092-8529|pmid=27364515}}</ref> Pierādījumi liecina, ka pretēji sabiedrībā izplatītiem mītiem, UDHS nav saistības ar audzināšanas metodēm, disciplinēšanas trūkumu, pārmērīgu televizora skatīšanos, pārmērīgu cukura patēriņu, taču atsevišķos gadījumos tas var pastiprināt UDHS radītās grūtības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/common-myths-about-adhd|title=8 common myths about ADHD|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210711071414/https://www.understood.org/articles/en/common-myths-about-adhd}}</ref> Lielākajā daļā gadījumu UDHS ir hronisks un iedzimts sindroms, kas nav izārstējams, taču ir iespējams kontrolēt simptomu radītās negatīvās sekas ar [[Psihoterapija|psihoterapiju]], dzīvesveida izmaiņām un medikamentiem. Zinātniski visefektīvākā ārstēšanas metode UDHS radīto traucējumu mazināšanai ir medikamentozā terapija ar [[stimulanti]]em — metilfenidātu un [[Amfetamīns|amfetamīniem]]. Stimulanti iedarbības laikā izlīdzina neiromediatoru līdzsvaru, smadzenēs paaugstinot dofamīna un noradrenalīna līmeni, samazinot vai pat atceļot UDHS simptomus uz vairākām stundām. Ilgstoša stimulantu terapija bērniem ar UDHS, paliekoši samazina novērotās smadzeņu attīstības anomālijas un līdz ar to sākot terapiju agrākā vecumā ir augstāka iespēja, ka pieaugot UDHS simptomi mazināsies.<ref name="ReferenceB">{{Publikācijas atsauce|last=Spencer|first=Thomas J.|last2=Brown|first2=Ariel|last3=Seidman|first3=Larry J.|last4=Valera|first4=Eve M.|last5=Makris|first5=Nikos|last6=Lomedico|first6=Alexandra|last7=Faraone|first7=Stephen V.|last8=Biederman|first8=Joseph|date=2013-9|title=Effect of Psychostimulants on Brain Structure and Function in ADHD: A Qualitative Literature Review of MRI-Based Neuroimaging Studies|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3801446/|journal=The Journal of clinical psychiatry|volume=74|issue=9|pages=902–917|doi=10.4088/JCP.12r08287|issn=0160-6689|pmc=3801446|pmid=24107764}}</ref> Stimulanti nav piemēroti UDHS ārstēšanai cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām, kā arī ar nesenu alkohola un narkotiku atkarības vēsturi.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lakhan|first=Shaheen E|last2=Kirchgessner|first2=Annette|date=2012-9|title=Prescription stimulants in individuals with and without attention deficit hyperactivity disorder: misuse, cognitive impact, and adverse effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3489818/|journal=Brain and Behavior|volume=2|issue=5|pages=661–677|doi=10.1002/brb3.78|issn=2162-3279|pmc=3489818|pmid=23139911}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS, kas tiek ārstēti ar stimulantiem, neskatoties uz to kardiovaskulārajiem riskiem, ir novērots ilgāks dzīves ilgums, mazāks nelaimes gadījumu risks, mazāk psihisko saslimšanu, augstāka dzīves kvalitāte, ievērojami labākas braukšanas prasmes, kā arī par trešdaļu mazāks alkohola vai narkotiku atkarības risks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/press-release/BusinessWire/e072b5e9d8a34d12ac02c4942a914802|title=New Research Suggests Untreated ADHD Reduces Life Expectancy by Young Adulthood —Treatment May Help to Address the Problem|website=AP NEWS|access-date=2021-07-06|date=2019-01-08|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=Halldner|first3=Linda|last4=D’Onofrio|first4=Brian|last5=Serlachius|first5=Eva|last6=Fazel|first6=Seena|last7=Långström|first7=Niklas|last8=Larsson|first8=Henrik|date=2014-8|title=Stimulant ADHD medication and risk for substance abuse|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4147667/|journal=Journal of child psychology and psychiatry, and allied disciplines|volume=55|issue=8|pages=878–885|doi=10.1111/jcpp.12164|issn=0021-9630|pmc=4147667|pmid=25158998}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=D'Onofrio|first2=Brian M.|last3=Quinn|first3=Patrick D.|last4=Lichtenstein|first4=Paul|last5=Larsson|first5=Henrik|date=2016-12-15|title=Medication for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Risk for Depression: A Nationwide Longitudinal Cohort Study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27086545/|journal=Biological Psychiatry|volume=80|issue=12|pages=916–922|doi=10.1016/j.biopsych.2016.02.018|issn=1873-2402|pmc=4995143|pmid=27086545}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2017/07/170712201249.htm|title=ADHD medication tied to lower risk for alcohol, drug abuse in teens and adults|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cox|first=D. J.|last2=Merkel|first2=R. L.|last3=Kovatchev|first3=B.|last4=Seward|first4=R.|date=2000-04|title=Effect of stimulant medication on driving performance of young adults with attention-deficit hyperactivity disorder: a preliminary double-blind placebo controlled trial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10790000/|journal=The Journal of Nervous and Mental Disease|volume=188|issue=4|pages=230–234|doi=10.1097/00005053-200004000-00006|issn=0022-3018|pmid=10790000}}</ref> Pierādīta arī nestimulantu medikamentu efektivitāte UDHS simptomu ārstēšanā — atomoksetīns mazina UDHS simptomus ar ilgstošāku iedarbību nekā stimulanti, taču tas ir mazāk efektīvs un saistāms ar biežākiem nevēlamiem blakusefektiem, tādēļ tas lielākajā daļā valstu ir otrās kārtas medikaments gadījumiem, kad stimulanti nav devuši vēlamo terapeitisko efektu vai kāds cits cēlonis neļauj ārstēt pacientu ar stimulantiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/drugs/12959-attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd-nonstimulant-therapy-strattera--other-adhd-drugs|title=ADHD Medications: Strattera, Antidepressants & More|website=Cleveland Clinic|access-date=2021-07-06}}</ref> UDHS simptomus var mazināt arī bupropions, guanfacīns un klonidīns. Austrumeiropas valstīs UDHS ārstēšanā tiek izmantoti arī [[Nootropie līdzekļi|nootropie]] un [[neiroleptiskie līdzekļi]], un [[uztura bagātinātāji]], lai gan nav zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti. Pasaulē UDHS tiek uzskatīts par visvairāk pētīto psihiatrijas diagnozi, taču Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, sabiedrībā, medicīnā un pat psihiatrijā zināšanas par UDHS ir ļoti zemas. Padomju Savienībā šāda psihiatriskā diagnoze netika atzīta. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, Latvijā UDHS tiek atklāts un ārstēts retos, atsevišķos gadījumos. Stimulanti Latvijā parasti tiek uzskatīti par pēdējo terapiju, kas izmantojama UDHS ārstēšanai, gadījumos, kad citas iejaukšanās nav devušas rezultātus. Latvijā pieaugušajiem nav oficiāli apstiprinātas medikamentozas terapijas un stimulanti tiek izrakstīti tikai retos, atsevišķos gadījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/media/6045/download|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostika un ārstēšana bērniem un pusaudžiem|last=Bezborodovs|first=Ņikita}}</ref> == Pazīmes un simptomi == === Pazīmes === Neuzmanība, hiperaktivitāte (pieaugušajos izpaužas kā iekšējs nemiers), traucējoša uzvedība un impulsivitāte ir izplatīta ar UDHS. Bieži ir grūtības mācībās, darbā un problēmas ar sociālu attiecību uzturēšanu. Pēc simptomiem var būt grūtības noteikt, kur ir robeža starp normālu neuzmanību, hiperaktivitāti un impulsivitāti, un kur šīs pazīmes ir pietiekami nopietnas, lai būtu nepieciešama psihiatriska palīdzība, kas šo diagnozi padara par pretrunīgu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/symptoms/|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) - Symptoms|website=nhs.uk|access-date=2021-07-06|date=2017-10-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalhelp.net/adhd/controversies/|title=Controversies Surrounding ADHD|access-date=2021-07-06|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://www.mentalhelp.net/adhd/controversies/}}</ref> Pretēji nosaukumam, cilvēkiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, traucējumu patiesais raksturs nav vāja uzmanība; sindroms ir nosaukts pēc tā kā traucējumi izskatās vērotājam no malas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/attention-deficit-disorder-vast/|title=ADHD Needs a Better Name. We Have One.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2020-01-28|language=en}}</ref> Tipisks UDHS pēc būtības ir izpildfunkcijas trūkums, kas apgrūtina apzinātu, pārdomātu darbību veikšanu. Indivīdiem ar UDHS pat vienkāršu izpildfunkcijas darbību uzmanīga veikšana prasa neproporcionāli augstu prāta piepūli. Kvantitatīvās elektroencefalogrammas (qEEG) pētījumos veiktas smadzeņu darbības analīzes rāda, ka cilvēkiem ar UDHS ir atšķirīgs apziņas stāvoklis no tā, kāds tas ir cilvēkiem bez UDHS — novērojamas smadzeņu darbības anomālijas, piemēram, cilvēkiem ar UDHS atšķirībā no neirotipiskiem indivīdiem, koncentrēšanās laikā nesamazinās aktivitāte pasīvajā smadzeņu tīklā (angl. ''Default mode network)'', kas ir smadzeņu reģions, kas nodarbojas ar paša darbību analīzi un izpēti tad, kad netiek veikta cita aktivitāte. Kā arī, cilvēkiem ar UDHS, apzināti mēģinot koncentrēties, aktivitāte aktīvajā smadzeņu tīklā (angl. ''Dorsal attention network),'' kas iesaistīts uzmanīgas, koncentrētas darbības un domu procesa uzturēšanā, tieši samazinās, nevis palielinās, kā tas ir cilvēkiem bez UDHS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/about-adhd/executive-function-skills/|title=Executive Function Skills|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-brain-impulsivity-explained/|title=Impulsivity and the ADHD Brain: Neural Networks, Explained!|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2017-10-03|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-in-adults-nervous-system/|title=Uncomfortable Truths About the ADHD Nervous System|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2013-10-25|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Paloyelis|first=Yannis|last2=Mehta|first2=Mitul A.|last3=Kuntsi|first3=Jonna|last4=Asherson|first4=Philip|date=2007-10|title=Functional magnetic resonance imaging in attention deficit hyperactivity disorder (ADHD): a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3763932/|journal=Expert review of neurotherapeutics|volume=7|issue=10|pages=1337–1356|doi=10.1586/14737175.7.10.1337|issn=1473-7175|pmc=3763932|pmid=17939771}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/315884|title=ADHD: Large imaging study confirms differences in several brain regions|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-06|date=2017-02-16|language=en}}</ref> Cilvēkam ar UDHS, stimulantu medikamentu iedarbības laikā, smadzeņu darbība līdzinās neirotipiska cilvēka smadzeņu darbībai.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Schweren|first=Lizanne J. S.|last2=de Zeeuw|first2=Patrick|last3=Durston|first3=Sarah|date=2013-10|title=MR imaging of the effects of methylphenidate on brain structure and function in attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23165220/|journal=European Neuropsychopharmacology: The Journal of the European College of Neuropsychopharmacology|volume=23|issue=10|pages=1151–1164|doi=10.1016/j.euroneuro.2012.10.014|issn=1873-7862|pmid=23165220}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS raksturīga izkaisīta, nejauša un haotiska domāšana, un uzmanību no uzdevuma veikšanas var nekontrolēti novērst jebkāda veida stimuls: gan iekšējs, gan ārējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orderoochaos.com/real-talk/adhd-brain-decoding|title=Inside the ADHD Mind|website=Order Out of Chaos|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref> Ar UDHS ir novērojama normāla vai pat netipiski laba uzmanība aktivitātēs, kas indivīdam patīk vai liekas interesantas. Daudziem cilvēkiem ar UDHS novērojams apziņas kontrolē neesošs hiperfokuss, kas ir nekontrolēts, netipiski stipras uzmanības stāvoklis, kas var ilgt vairākas stundas, parasti līdz uzdevums tiek pilnībā pabeigts. Hiperfokuss var ilgt desmitiem stundas un tā laikā var tikt izlaistas ēdienreizes, apspiests miegs un dabisko vajadzību nokārtošana, kā arī indivīds uzdevuma veikšanas laikā var aizmirst par jebkā cita eksistenci, kas tieši nesaistās ar uzdevuma veikšanu. Hiperfokuss atsevišķos gadījumos ļauj indivīdiem sasniegt ārkārtīgi augstu produktivitāti uzdevumos, kas patīk vai ir neatliekami, kas var kompensēt UDHS radītus funkcionētspējas traucējumus un nereti apgrūtina UDHS klātbūtnes noteikšanu. Hiperfokuss nav apzināti kontrolējams, to izraisa vai nu īpaša interese vai patika pret kādu uzdevumu, vai uzdevuma neatliekamība.<ref name="Wal2012">{{publikācijas atsauce|authors=Walitza S, Drechsler R, Ball J|date=August 2012|title=[The school child with ADHD]|trans-title=The school child with ADHD|url=https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/74507/1/Schulkind_mit_ADHS_Final_Manuskript.pdf|journal=Therapeutische Umschau|language=DE|volume=69|issue=8|pages=467–73|doi=10.1024/0040-5930/a000316|pmid=22851461|access-date={{dat|2021|07|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726110423/https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/74507/1/Schulkind_mit_ADHS_Final_Manuskript.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/understanding-adhd-hyperfocus/|title=Hyperfocus: The ADHD Phenomenon of Intense Fixation|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2007-10-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ashinoff|first=Brandon K.|last2=Abu-Akel|first2=Ahmad|date=2021|title=Hyperfocus: the forgotten frontier of attention|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7851038/|journal=Psychological Research|volume=85|issue=1|pages=1–19|doi=10.1007/s00426-019-01245-8|issn=0340-0727|pmc=7851038|pmid=31541305}}</ref> Līdzīgi kā ar autistiskā spektra traucējumiem, bērniem un pieaugušajiem ar UDHS bieži raksturīgas hiperfiksācijas. UDHS hiperfiksācijas izpaužas kā ļoti dziļas un īslaicīgas intereses, piemēram, ja kāda iemesla dēļ ieinteresē noteikta tēma, cilvēks jūt regulāru, uzmācīgu un impulsīvu vēlmi par to lasīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/hyperfixation-adhd-stories/|title=“My Earliest Memory of ADHD Hyperfixation Is…”|last=Editors|first=ADDitude|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2020-11-10|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://themighty.com/2021/02/what-to-know-adhd-hyperfixation/|title=What You Need to Know About Hyperfixation and ADHD|website=The Mighty|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref> Cilvēki ar UDHS mēdz laiku uztvert citādāk nekā neirotipiski indivīdi. Cilvēki ar UDHS parasti nejūt laiku kā secīgu notikumu ķēdi, bet kā haotisku, savstarpēji savienotu notikumu kopumu. Tas rada neprecīzu laika izjūtu — daudzi cilvēki ar UDHS pastāvīgi pārvērtē to, cik daudz laiku prasa neinteresantas, vienkāršas darbības un nepamatoti zemu novērtē, cik daudz laiku prasīs interesantas un sarežģītas darbības. Ilgtermiņa atmiņa parasti nav negatīvi ietekmēta, taču gandrīz visiem cilvēkiem ar UDHS vērojami īstermiņa atmiņas deficīti: cilvēkam ar UDHS parasti ir grūti atcerēties, piemēram, ko viņš darījis no rīta, ēdis pusdienās vai pat kādas lietas paņēmis uzdevuma veikšanai, kā arī ir grūtības uzdevuma veikšanai vajadzīgo informāciju paturēt galvā, piemēram, skaitot lietas bieži sajūk to skaits vai atkārtoti jālasa instrukcijas, jo pie jebkuras novēršanās tās tiek aizmirstas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ptacek|first=Radek|last2=Weissenberger|first2=Simon|last3=Braaten|first3=Ellen|last4=Klicperova-Baker|first4=Martina|last5=Goetz|first5=Michal|last6=Raboch|first6=Jiri|last7=Vnukova|first7=Martina|last8=Stefano|first8=George B.|date=2019-05-26|title=Clinical Implications of the Perception of Time in Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD): A Review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6556068/|journal=Medical Science Monitor : International Medical Journal of Experimental and Clinical Research|volume=25|pages=3918–3924|doi=10.12659/MSM.914225|issn=1234-1010|pmc=6556068|pmid=31129679}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fabio|first=Rosa Angela|last2=Bianco|first2=Marilla|last3=Caprì|first3=Tindara|last4=Marino|first4=Flavia|last5=Ruta|first5=Liliana|last6=Vagni|first6=David|last7=Pioggia|first7=Giovanni|date=2020-06-01|title=Working memory and decision making in children with ADHD: an analysis of delay discounting with the use of the dual-task paradigm|url=https://doi.org/10.1186/s12888-020-02677-y|journal=BMC Psychiatry|volume=20|issue=1|pages=272|doi=10.1186/s12888-020-02677-y|issn=1471-244X|pmc=PMC7268601|pmid=32487039}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdhomestead.net/time-blindness-feels/|title=How it really feels to be time-blind with ADHD|website=The ADHD Homestead|access-date=2021-07-06|date=2018-04-11|language=en|archive-date=2021-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210706064258/https://adhdhomestead.net/time-blindness-feels/}}</ref> Uzskatāma UDHS hiperaktivitāte pusaudžiem un pieaugušajiem parasti tiek apspiesta. Tomēr daudziem arī pieaugušo vecumā saglabājas nepārtraukta vai bieža vēlme būt kustībā, kas izpaužas kā nemitīga spēlēšanās ar roku un kāju pirkstiem, dīdīšanās, bīdīšanās vai šūpošanās krēslā, kāju šūpošana un krustošana, grozīšanās, spēlēšanās, objektu aiztikšana vai spārdīšana; bieži ir grūtības vai pat neiespējami nosēdēt krēslā ik pēc pāris minūtēm nemainot pozu. Var būt arī vēlme piecelties kājās situācijā, kur tas nav sociāli pieņemts, piemēram, sapulces laikā. Hiperaktivitāte var būt arī iekšēja, kas izpaužas kā nevēlama sapņošana vai nemitīga domāšana. Pierādījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS kustības uzlabo koncentrēšanās spēju, atmiņu, uzmanību un motivāciju un, iespējams, ir neapzināts mehānisms ar kuru tiek paaugstināts pārlieku zemais dopamīna un noradrenalīna līmenis smadzenēs. Skolotāji, aizliedzot bērniem ar UDHS mācīšanās laikā spēlēties ar objektiem un liekot sēdēt mierīgi, iespējams, samazina skolēna koncentrēšanās spēju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/focus-factors/|title=The Body-Brain Connection: How Fidgeting Sharpens Focus|website=ADDitude|access-date=2021-07-07|date=2008-07-14|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://caddac.ca/understanding-adhd/in-adulthood/adult-symptoms/|title=Adult Symptoms – Centre for ADHD Awareness Canada|website=caddac.ca|access-date=2021-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auckland.ac.nz/en/news/2021/03/22/bioengineers-shows-that-fidgeting-might-help-concentration.html|title=Bioengineers show that fidgeting might help us concentrate - The University of Auckland|website=www.auckland.ac.nz|access-date=2021-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brainandlife.org/articles/adults-with-attention-deficit-hyperactivity-disorder-often-have-other-conditions/|title=What Neurologists Are Learning from Treating Adults with ADHD|website=www.brainandlife.org|access-date=2021-07-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/adhd-millennial/2018/01/why-cant-people-with-adhd-sit-still|title=Why Can't People With ADHD Sit Still?|website=Psych Central|access-date=2021-07-07|date=2018-01-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://artsandsciences.fsu.edu/article/study-sitting-still-class-may-not-be-best-learning-technique-children-adhd|title=Study: Sitting still in class may not be best learning technique for children with ADHD {{!}} Arts and Sciences|website=artsandsciences.fsu.edu|access-date=2021-07-07|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://artsandsciences.fsu.edu/article/study-sitting-still-class-may-not-be-best-learning-technique-children-adhd}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://therapyshoppe.com/therapists-corner/117-the-benefits-of-fidget-tools|title=The Benefits of Fidget Tools: What Research Says About ADHD AND SPD|website=therapyshoppe.com|access-date=2021-07-07|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://therapyshoppe.com/therapists-corner/117-the-benefits-of-fidget-tools}}</ref> UDHS ir galvenais zināmais riska faktors nagu graušanā bērniem un pusaudžiem: līdz pat 75% bērnu un pusaudžu ar ilgstošu nagu graušanu ir diagnostificējams UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ghanizadeh|first=Ahmad|date=2008-06-02|title=Association of nail biting and psychiatric disorders in children and their parents in a psychiatrically referred sample of children|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2435519/|journal=Child and Adolescent Psychiatry and Mental Health|volume=2|pages=13|doi=10.1186/1753-2000-2-13|issn=1753-2000|pmc=2435519|pmid=18513452}}</ref> Lai gan emocionāla disregulācija netiek uzskaitīta pie UDHS simptomiem, gandrīz visiem indivīdiem ar UDHS impulsivitāte, hiperaktivitāte un neuzmanība skar arī emocionālo sfēru. Cilvēkiem ar UDHS bieži raksturīga viegla aizkaitināmība un nespēja nomierināties pašiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-news/adhd-news-adults/emotions-feel-like-too-much-it-could-be-a-symptom-of-adhd/|title=Emotions Feel Like Too Much? It Could Be a Symptom of ADHD|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref> Emocionālās disregulācijas klātbūtne ar UDHS ir tipiska arī bez komorbīdām psihiatriskām diagnozēm, tā ievērojami atšķiras no personības vai garastāvokļa traucējumiem, piemēram, robežstāvokļa personības traucējumiem vai bipolārajiem traucējumiem ar to, ka cilvēku ar UDHS emocijas ir racionālas un normālas, taču ir traucēta spēja aizturēt to izrādīšanu, nerīkoties to ietekmē un spēja tās nomierināt.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rüfenacht|first=Eva|last2=Euler|first2=Sebastian|last3=Prada|first3=Paco|last4=Nicastro|first4=Rosetta|last5=Dieben|first5=Karen|last6=Hasler|first6=Roland|last7=Pham|first7=Eléonore|last8=Perroud|first8=Nader|last9=Weibel|first9=Sébastien|date=2019-07-18|title=Emotion dysregulation in adults suffering from attention deficit hyperactivity disorder (ADHD), a comparison with borderline personality disorder (BPD)|url=https://doi.org/10.1186/s40479-019-0108-1|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=6|issue=1|pages=11|doi=10.1186/s40479-019-0108-1|issn=2051-6673|pmc=PMC6637623|pmid=31360522}}</ref> Atšķirībā no bipolārajiem traucējumiem, UDHS afekta stāvokļus izraisa īsti, pamatoti stimuli un nav novērojams cikliskums to izpausmē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ajmc.com/view/emotional-dysregulation-and-executive-dysfunction-in-patients-with-adhd-and-bipolar-disorder|title=Emotional Dysregulation and Executive Dysfunction in Patients With ADHD and Bipolar Disorder|website=AJMC|access-date=2021-07-06}}</ref> Ar UDHS bieži novērojama īpaši augsta jutība uz īstu vai uztvertu sociālu atraidījumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/adhd-rejection-sensitive-dysphoria|title=What is the link between ADHD and rejection sensitive dysphoria?|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-07|date=2021-04-28|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/rejection-sensitive-dysphoria-and-adhd/|title=How ADHD Ignites Rejection Sensitive Dysphoria|website=ADDitude|access-date=2021-07-07|date=2017-02-07|language=en}}</ref> Bērniem ar UDHS nereti ir problēmas ar dusmu kontroli, viņi bieži ir klasēs atstumtie un cieš no [[Mobings|mobinga]], kā arī paši biežāk veic šādas darbības pret citiem.<ref name="onlinelibrary.wiley.com">{{Publikācijas atsauce|last=Wiener|first=Judith|last2=Mak|first2=Meghan|date=2009|title=Peer victimization in children with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/pits.20358|journal=Psychology in the Schools|language=en|volume=46|issue=2|pages=116–131|doi=10.1002/pits.20358|issn=1520-6807}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newyorkbehavioralhealth.com/how-behavioral-characteristics-of-adhd-are-related-to-bullying-and-victimization/|title=How Behavioral Characteristics of ADHD are Related to Bullying and Victimization|website=New York Behavioral Health|access-date=2021-07-06|date=2012-09-25|language=en}}</ref> Visos vecumos aptuveni pusei cilvēku ar UDHS ir novērota sociāla nepieņemtība vienaudžu vidū, kas nereti rada komorbīdu depresiju, sociālu nemieru un mazvērtības sajūtas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Paulson|first=James F.|last2=Buermeyer|first2=Curt|last3=Nelson-Gray|first3=Rosemery O.|date=2005-02|title=Social rejection and ADHD in young adults: an analogue experiment|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16009661/|journal=Journal of Attention Disorders|volume=8|issue=3|pages=127–135|doi=10.1177/1087054705277203|issn=1087-0547|pmid=16009661}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalhelp.net/blogs/adult-ad-hd-effects-on-relationships-and-self-esteem/|title=Adult AD/HD: Effects on Relationships and Self-Esteem - ADHD: Attention Deficit Hyperactivity Disorder|access-date=2021-07-06|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://www.mentalhelp.net/blogs/adult-ad-hd-effects-on-relationships-and-self-esteem/}}</ref> === Simptomi === Visi diagnostifikācijā izmantotie UDHS simptomi ir apvienojami trijos galvenajos UDHS simptomos — neuzmanībā, hiperaktivitātē un impulsivitātē. Bērniem izplatīti šādi UDHS simptomi:<ref name=":0" /> * vāja uzmanība, viegli novēršas; * biežas neuzmanības kļūdas; * aizmāršība un bieži pazaudē lietas; * grūtības palikt pie uzdevumiem, kas ir grūti un prasa daudz laiku; * grūtības klausīties un sekot instrukcijām; * bieži maina aktivitāti vai uzdevumu; * grūtības ar uzdevumu organizēšanu; * nevar nosēdēt mierā, īpaši klusā un mierīgā vidē; * nepārtraukta spēlēšanās ar pirkstiem, roku un kāju kustināšana; * pārlieku daudz fiziskas aktivitātes; * pārlieku daudz runā; * nevar sagaidīt savu kārtu rindās un spēlēs; * rīkojas bez apdomāšanās; * pārtrauc un iejaucas citu sarunās; * vāja briesmu sajūta, kas rada pārgalvību. Pieaugušajiem izplatīti šādi UDHS simptomi:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.udhs.lv/|title=Pieaugušo uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|website=www.udhs.lv|access-date=2021-07-06|language=lv}}</ref> * nepievērš uzmanību detaļām vai pieļauj neuzmanības kļūdas darbā; * nemierīgas rokas vai kājas, vai grozīšanās krēslā; * grūti saglabāt uzmanību situācijās, kurās ilgi jāsēž; * neieklausās, kad viņš/a tieši tiek uzrunāts/a; * izjūt diskomfortu, sekojot instrukcijām, un nespēj pabeigt darbu; * ir grūti veikt uzdevumus klusumā; * problēmas rada pasākumu, uzdevumu organizēšana; * sajūt nepieciešamību būt kustībā; * nepatīk, nevēlas veikt uzdevumus, kas prasa garīgu piepūli; * pārmērīgi daudz runā; * bieži vien atbild, pirms jautājums uzdots līdz galam, nevar sagaidīt savu kārtu; * paralēli dara citas lietas, kas nav nepieciešamas konkrētam uzdevumam; * aizmirst ikdienas darbības, uzdevumus, pienākumus. === Dzimumu atšķirības === Skolas vecumā, atkarībā no valsts, zēniem UDHS tiek atklāts 2 līdz 15 reizes biežāk nekā meitenēm, tādēļ parasti tiek uzskatīts, ka UDHS ir vairākkārt izplatītāks zēniem nekā meitenēm. Nav zināms, vai UDHS tiešām izplatītāks ir vīriešiem, jo neirobioloģiskajos mehānismos, kas izraisa UDHS simptomus, nav novērotas ievērojamas dzimumu atšķirības.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Quinn|first=Patricia O.|last2=Madhoo|first2=Manisha|date=2014|title=A Review of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Women and Girls: Uncovering This Hidden Diagnosis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4195638/|journal=The Primary Care Companion for CNS Disorders|volume=16|issue=3|doi=10.4088/PCC.13r01596|issn=2155-7772|pmc=4195638|pmid=25317366}}</ref> Iespējams, ka vīriešiem UDHS tiek atklāts biežāk, jo vīriešiem raksturīga lielāka agresivitāte, kas var izpausties izpaužas kā antisociāla un traucējoša uzvedība, kā arī sociālās normas pieļauj UDHS simptomu izpausmi vīriešos, taču nepieļauj to sievietēs, kas liek sievietēm apspiest ārēju hiperaktivitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/adhd/adhd-symptoms-in-girls-and-boys|title=ADHD Symptoms Differ in Boys and Girls|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2016-03-22|language=en}}</ref> Meitenēm skolas vecumā UDHS tiek atklāts reti, jo simptomi visbiežāk ir iekšēji un parasti nav saistāmi ar traucējošu uzvedību. Sievietēm UDHS parasti tiek atklāts tikai jau esot pieaugušā vecumā un ārstējot kādu komorbīdu psihiatrisku diagnozi, piemēram, depresiju vai nemieru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/gender-differences-in-adhd-women-vs-men/|title=Women with ADHD: No More Suffering in Silence|last=Littman|first=Ellen|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2018-01-29|language=en}}</ref> Sievietēm ar UDHS ir novērojami izplatītāki citi psihiski traucējumi, nekā vīriešiem, īpaši depresija, trauksme un ēšanas traucējumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jwatch.org/na45819/2018/01/10/comorbidities-with-adhd-men-and-women|title=NEJM Journal Watch: Summaries of and commentary on original medical and scientific articles from key medical journals|website=www.jwatch.org|access-date=2021-07-06}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Solberg|first=B. S.|last2=Halmøy|first2=A.|last3=Engeland|first3=A.|last4=Igland|first4=J.|last5=Haavik|first5=J.|last6=Klungsøyr|first6=K.|date=2018-3|title=Gender differences in psychiatric comorbidity: a population‐based study of 40 000 adults with attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5838558/|journal=Acta Psychiatrica Scandinavica|volume=137|issue=3|pages=176–186|doi=10.1111/acps.12845|issn=0001-690X|pmc=5838558|pmid=29266167}}</ref> Sievietes ar UDHS bieži netiek pieņemtas vienaudžu vidū un mēdz būt sociāli izolētas biežāk nekā vīrieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-women-comorbid-conditions/|title=Study: Comorbid Conditions More Prevalent in Women with ADHD|last=Constance|first=Lilly|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2019-04-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/feeling-socially-weak-build-your-strength/|title="I Feel Utterly, Hopelessly Alone."|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2006-10-06|language=en}}</ref> Sievietēm ar neārstētu UDHS ir ļoti augsts pašnāvības risks — aptuveni 24% sieviešu ar UDHS ir kādreiz dzīvē mēģinājušas izdarīt pašnāvību, salīdzinot ar 3% sievietēm bez UDHS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/graisondangor/2021/12/31/24-of-women-with-adhd-have-attempted-suicide-study-finds/|title=24% Of Women With ADHD Have Attempted Suicide, Study Finds|last=Dangor|first=Graison|website=Forbes|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.phillyvoice.com/adhd-suicide-risk-statistics/|title=Suicide risk five times higher among people with ADHD, study finds|website=PhillyVoice|access-date=2021-07-06|date=2021-01-01|language=english}}</ref> Sievietēm ar UDHS ir 6 reizes augstāka iespējamība kādreiz dzīvē piedzīvot neplānotu grūtniecību — aptuveni 40% sieviešu ar UDHS piedzīvo neplānotu grūtniecību vismaz vienu reizi dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.contemporarypediatrics.com/view/girls-adhd-increased-risk-teen-pregnancy|title=Girls with ADHD at increased risk for teen pregnancy|website=Contemporary Pediatrics|access-date=2021-07-06}}</ref> Vīriešiem komorbīdas psihiatriskās diagnozes ir retāk nekā sievietēm, taču ievērojami biežāk (5—8 X) nekā cilvēkiem bez UDHS. Vīriešiem ar UDHS bieži ir komorbīdas atkarības, depresija un trauksme. Vīriešiem ar UDHS biežāk novērojama impulsīva, antisociāla un bīstama uzvedība, narkotiku, nikotīna, alkohola un [[azartspēļu atkarība]]s.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Anker|first=Espen|last2=Haavik|first2=Jan|last3=Heir|first3=Trond|date=2020-09-19|title=Alcohol and drug use disorders in adult attention-deficit/hyperactivity disorder: Prevalence and associations with attention-deficit/hyperactivity disorder symptom severity and emotional dysregulation|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7515748/|journal=World Journal of Psychiatry|volume=10|issue=9|pages=202–211|doi=10.5498/wjp.v10.i9.202|issn=2220-3206|pmc=7515748|pmid=33014721}}</ref> Pētījumi liecina, ka Zviedrījā 32% vīriešu ar atklātu UDHS kādreiz dzīvē ir bijuši krimināli sodīti.<ref name="ReferenceC">{{Publikācijas atsauce|last=Young|first=S.|last2=Moss|first2=D.|last3=Sedgwick|first3=O.|last4=Fridman|first4=M.|last5=Hodgkins|first5=P.|date=2015-1|title=A meta-analysis of the prevalence of attention deficit hyperactivity disorder in incarcerated populations|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4301200/|journal=Psychological Medicine|volume=45|issue=2|pages=247–258|doi=10.1017/S0033291714000762|issn=0033-2917|pmc=4301200|pmid=25066071}}</ref> === Intelekts === Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar UDHS parasti ir zemāki rezultāti IQ testos.<ref name="ReferenceA">{{publikācijas atsauce|authors=Frazier TW, Demaree HA, Youngstrom EA|date=July 2004|title=Meta-analysis of intellectual and neuropsychological test performance in attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_neuropsychology_2004-07_18_3/page/543|journal=Neuropsychology|volume=18|issue=3|pages=543–55|doi=10.1037/0894-4105.18.3.543|pmid=15291732|s2cid=17628705}}</ref> Šī fakta nozīme ir pretrunīga, jo, iespējams, zemākus IQ rezultātus rada UDHS simptomi, nevis zemāks intelekts. UDHS simptomi kā novēršanās un slikta darba atmiņa, iespējams, samazina IQ testa rezultātus, taču neliecina par zemākām intelekta spējām.<ref name="ReferenceA" /> Pētījumos par UDHS, iespējams, ka indivīdi ar augstāku IQ tiek iekļauti neproporcionāli bieži, jo daudzi pētījumi neiekļauj indivīdus ar zemāku IQ, neskatoties uz to, ka cilvēkiem ar UDHS vidējais IQ tipiski ir par 9 punktiem zemāks.<ref name="Mac2016">{{publikācijas atsauce|authors=Mackenzie GB, Wonders E|date=2016|title=Rethinking Intelligence Quotient Exclusion Criteria Practices in the Study of Attention Deficit Hyperactivity Disorder|journal=Frontiers in Psychology|volume=7|pages=794|doi=10.3389/fpsyg.2016.00794|pmc=4886698|pmid=27303350}}</ref> Indivīdiem ar augstu intelektu ir lielāks neveiktas UDHS diagnozes risks, iespējams, jo indivīdiem ar augstu intelektu ir attīstītas kompensējošas darbības, kas mazina UDHS traucējumu izpausmes.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Rommelse N, van der Kruijs M, Damhuis J, Hoek I, Smeets S, Antshel KM, Hoogeveen L, Faraone SV|date=December 2016|title=An evidenced-based perspective on the validity of attention-deficit/hyperactivity disorder in the context of high intelligence|journal=Neuroscience & Biobehavioral Reviews|volume=71|pages=21–47|doi=10.1016/j.neubiorev.2016.08.032|pmid=27590827|s2cid=6698847}}</ref> Pētījumi pieaugušajos rāda, ka zemāks intelekts indivīdiem ar UDHS nav saistāms ar cēloņsakarību un to labāk izskaidro saistītas veselības problēmas, tādēļ tiek uzskatīts, ka neskatoties uz IQ rezultātu samazinājumu, UDHS neietekmē intelekta spējas.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Bridgett DJ, Walker ME|date=March 2006|title=Intellectual functioning in adults with ADHD: a meta-analytic examination of full scale IQ differences between adults with and without ADHD|url=https://archive.org/details/sim_psychological-assessment_2006-03_18_1/page/n3|journal=Psychological Assessment|volume=18|issue=1|pages=1–14|doi=10.1037/1040-3590.18.1.1|pmid=16594807}}</ref> [[Stimulanti|Stimulantu]] iedarbības laikā cilvēkiem ar UDHS novērojami augstāki rezultāti IQ testos; bērniem ar UDHS novērots kumulatīvs IQ paaugstinājums lietojot stimulantus, kas, iespējams, izskaidrojams ar smadzeņu darbības normalizāciju ilgtermiņā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhang|first=Lishan|last2=Jin|first2=Xingming|last3=Zhang|first3=Yiwen|date=2011-02|title=Effect of methylphenidate on intelligence quotient scores in Chinese children with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21192143/|journal=Journal of Clinical Psychopharmacology|volume=31|issue=1|pages=51–55|doi=10.1097/JCP.0b013e3182060f3f|issn=1533-712X|pmid=21192143}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Tsai|first=Ching-Shu|last2=Huang|first2=Yu-Shu|last3=Wu|first3=Chen-Long|last4=Hwang|first4=Fang-Ming|last5=Young|first5=Kin-Bao|last6=Tsai|first6=Ming-Horng|last7=Chu|first7=Shih-Ming|date=2013-12-04|title=Long-term effects of stimulants on neurocognitive performance of Taiwanese children with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4235029/|journal=BMC Psychiatry|volume=13|pages=330|doi=10.1186/1471-244X-13-330|issn=1471-244X|pmc=4235029|pmid=24305033}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/7776938_Effects_of_Stimulant_Medication_on_Cognitive_Performance_of_Children_with_ADHD|title=Effects of Stimulant Medication on Cognitive Performance of Children with ADHD {{!}} Request PDF|website=ResearchGate|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref> Indivīdiem ar UDHS stimulantu iedarbības laikā vērojamas labākas sekmes testos, kontroldarbos un eksāmenos, labāks rokraksts un kārtīgāka darba vieta.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lu|first=Yi|last2=Sjölander|first2=Arvid|last3=Cederlöf|first3=Martin|last4=D’Onofrio|first4=Brian M.|last5=Almqvist|first5=Catarina|last6=Larsson|first6=Henrik|last7=Lichtenstein|first7=Paul|date=2017-8|title=Association Between Medication Use and Performance on Higher Education Entrance Tests in Individuals With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5710548/|journal=JAMA Psychiatry|volume=74|issue=8|pages=815–822|doi=10.1001/jamapsychiatry.2017.1472|issn=2168-622X|pmc=5710548|pmid=28658471}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lu|first=Yi|last2=Sjölander|first2=Arvid|last3=Cederlöf|first3=Martin|last4=D’Onofrio|first4=Brian M.|last5=Almqvist|first5=Catarina|last6=Larsson|first6=Henrik|last7=Lichtenstein|first7=Paul|date=2017-08-01|title=Association Between Medication Use and Performance on Higher Education Entrance Tests in Individuals With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://jamanetwork.com/journals/jamapsychiatry/fullarticle/2633178|journal=JAMA Psychiatry|language=en|volume=74|issue=8|pages=815|doi=10.1001/jamapsychiatry.2017.1472|issn=2168-622X}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Tucha|first=Oliver|last2=Lange|first2=Klaus W.|date=2004-10|title=Handwriting and attention in children and adults with attention deficit hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15585901/|journal=Motor Control|volume=8|issue=4|pages=461–471|doi=10.1123/mcj.8.4.461|issn=1087-1640|pmid=15585901}}</ref> === Pašmedicēšanās un kompensējošas darbības === Cilvēkiem ar augsti funkcionējošu UDHS ir raksturīgas kompensējošas darbības, kas ļauj ar dažādām metodēm kompensēt UDHS radītos funkcionētspējas traucējumus. Cilvēki ar UDHS mēdz netipiski daudz izmantot pulksteņus, doties uz svarīgām sanāksmēm ievērojami ātrāk, daudz un detalizēti plānot ikdienas aktivitātes, daudz pierakstīt, atzīmēt kalendāros datumus pat ikdienišķām lietām, tēlot interesi neinteresantās sarunās, utt. Bieži ar UDHS raksturīgs, ka nemitīgi izveido detalizētus plānus, bet impulsivitātes dēļ nespēj tos izpildīt. Cilvēkiem ar augstu intelektu vērojams, ka viņi paši atrod veidus kā kompensēt savus uzmanības deficīta radītos trūkumus un līdz ar to var funkcionēt sabiedrībā ar neatklātu UDHS. Psihoterapija lielā mērā balstās uz šādu kompensējošu darbību iemācīšanu indivīdam, lai uzlabotu viņa funkcionētspēju sabiedrībā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Canela|first=Carlos|last2=Buadze|first2=Anna|last3=Dube|first3=Anish|last4=Eich|first4=Dominique|last5=Liebrenz|first5=Michael|date=2017-09-27|title=Skills and compensation strategies in adult ADHD – A qualitative study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5617155/|journal=PLoS ONE|volume=12|issue=9|doi=10.1371/journal.pone.0184964|issn=1932-6203|pmc=5617155|pmid=28953946}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/dealing-with-adhd-80-coping-strategies/|title=ADHD Coping Strategies You Haven't Tried Yet|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2016-01-22|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/creative-synthesis/201801/how-adhd-adults-cope-treatment|title=How ADHD Adults Cope Before Treatment {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref> UDHS bieži ir komorbīds ar vielu atkarībām, kas var būt, vismaz sākotnēji, pašmedicēšanās izraisīta. Pierādījumi liecina, ka nikotīns darbojas līdzīgi UDHS ārstēšanā izmantotajiem stimulatoru medikamentiem, īslaicīgi samazinot impulsivitāti, neuzmanību un hiperaktivitāti, kas, iespējams, izskaidro īpaši izplatītu nikotīna atkarību starp cilvēkiem ar UDHS. Turcijā novērots, ka 72,5% vīriešu un 27,5% sieviešu ar UDHS ir atkarība no nikotīna.<ref name="ReferenceD">{{Publikācijas atsauce|last=BİLGİ|first=Bülent|last2=AKSOY|first2=Umut Mert|last3=ŞAHMELİKOĞLU ONUR|first3=Özge|last4=MANER|first4=Ayşe Fulya|date=2017-12|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Nicotine Dependence in Adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5758075/|journal=Archives of Neuropsychiatry|volume=54|issue=4|pages=322–327|doi=10.5152/npa.2017.15882|issn=1300-0667|pmc=5758075|pmid=29321705}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS bieži novērojama īpaši smaga nikotīna atkarība, kura nereaģē uz tipiskām atkarības ārstēšanas metodēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT00573248|title=Nicotine and Behavior in Adult ADHD - Full Text View - ClinicalTrials.gov|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Liebrenz|first=Michael|last2=Fisher|first2=Carl Erik|last3=Nellen|first3=Romilda|last4=Frei|first4=Anja|last5=Biechl|first5=Anne-Catherine|last6=Hiestand|first6=Nina|last7=Huber|first7=Alice|last8=Buadze|first8=Anna|last9=Eich|first9=Dominique|date=2016-07-04|title=Adult attention-deficit/hyperactivity disorder and nicotine withdrawal: a qualitative study of patient perceptions|url=https://doi.org/10.1186/s12888-016-0911-9|journal=BMC Psychiatry|volume=16|issue=1|pages=208|doi=10.1186/s12888-016-0911-9|issn=1471-244X|pmc=PMC4932755|pmid=27377376}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS arī novērota regulāra un lielu dozu [[Kofeīns|kofeīna]] lietošana, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka kofeīns, būdams stimulants, mazina UDHS simptomus.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Cipollone|first=Giada|last2=Gehrman|first2=Philip|last3=Manni|first3=Corrado|last4=Pallucchini|first4=Alessandro|last5=Maremmani|first5=Angelo G. I.|last6=Palagini|first6=Laura|last7=Perugi|first7=Giulio|last8=Maremmani|first8=Icro|date=2020-11-23|title=Exploring the Role of Caffeine Use in Adult-ADHD Symptom Severity of US Army Soldiers|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7700297/|journal=Journal of Clinical Medicine|volume=9|issue=11|doi=10.3390/jcm9113788|issn=2077-0383|pmc=7700297|pmid=33238642}}</ref><ref name=":3">{{Publikācijas atsauce|last=Ioannidis|first=Konstantinos|last2=Chamberlain|first2=Samuel R.|last3=Müller|first3=Ulrich|date=2014-09|title=Ostracising caffeine from the pharmacological arsenal for attention-deficit hyperactivity disorder--was this a correct decision? A literature review|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24989644/|journal=Journal of Psychopharmacology (Oxford, England)|volume=28|issue=9|pages=830–836|doi=10.1177/0269881114541014|issn=1461-7285|pmid=24989644}}</ref><ref name=":4">{{Publikācijas atsauce|date=2011-04-01|title=Tea consumption maybe an effective active treatment for adult attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0306987710003531|journal=Medical Hypotheses|language=en|volume=76|issue=4|pages=461–463|doi=10.1016/j.mehy.2010.08.049|issn=0306-9877}}</ref><ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-in-the-news/adhd-and-self-medicating-with-stimulants/|title=ADHD and Self-Medicating With Stimulants|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref> Ar UDHS novērojama arī alkohola, marihuānas un citu psihotropo vielu lietošana ievērojami biežāk nekā cilvēkiem bez UDHS. Tas izskaidrojams ar impulsivitāti, tieksmi uz atkarībām, kā arī, iespējams, daudzi indivīdi, nespēdami iekļauties sabiedrībā, izvēlas lietot vielas, lai mazinātu UDHS izraisītu komorbīdu psihisko traucējumu, piemēram, depresijas simptomus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/mental-health/adhd-and-addiction|title=Exploring the Strong Link Between ADHD and Addiction|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2019-01-28|language=en}}</ref> === Pozitīvas pazīmes === Iespējamas UDHS priekšrocības un pozitīvas pazīmes ir sākts pētīt tikai nesen, tādēļ šādu pētījumu ir maz. Tiek veikti pētījumi, lai noteiktu, vai UDHS simptomi noteiktos apstākļos vai uzdevumos nedod priekšrocības. Stereotipiski cilvēkiem ar UDHS ir raksturīgs liels entuziasms, radoša domāšana, liela enerģija, risku uzņemšanās, liela zinātkāre un hiperfokuss: ārkārtīgi spēcīga uzmanība ārkārtas situācijā vai uzdevumos, kas patīk vai interesē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@mitchfodstad/7-attributes-of-the-adhd-mind-that-promote-success-8845bb6a4a31|title=7 Attributes of the ADHD Mind that Promote Success|last=Fodstad|first=Mitch|website=Medium|access-date=2021-08-01|date=2018-10-13|language=en}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS pazīmēm mēdz būt vispārīgs, netipiski plašs zināšanu un iemaņu klāsts dažādās, savstarpēji nesaistītās tēmās, un nemitīgi mainīgas intereses un hobiji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@racheldmark/adhd-artist-jack-of-all-trades-8df1675556a|title=ADHD Artist, “Jack of all trades”|last=Mark|first=Rachel D.|website=Medium|access-date=2021-08-01|date=2019-12-05|language=en}}</ref> 2020. gada pētījumu apskatā tika atklāts, ka radošā domāšana ir saistīta ar UDHS simptomu klātbūtni, īpaši diverģenta domāšana un radošo sasniegumu daudzums, taču gadījumos, kad nav diagnostificējams pats UDHS, iespējams, jo UDHS diagnozes kritērijs ir šo pašu pazīmju izdarīts traucējums, nevis klātbūtne. Diverģenta domāšana ir spēja radīt radošus risinājumus, kas ievērojami atšķiras cits no cita un apskata problēmu no dažādiem skatupunktiem.<ref name=":10">{{publikācijas atsauce|last1=Hoogman|first1=Martine|last2=Stolte|first2=Marije|last3=Baas|first3=Matthijs|last4=Kroesbergen|first4=Evelyn|date=2020-12-01|title=Creativity and ADHD: A review of behavioral studies, the effect of psychostimulants and neural underpinnings|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763420305935|journal=Neuroscience & Biobehavioral Reviews|language=en|volume=119|pages=66–85|doi=10.1016/j.neubiorev.2020.09.029|issn=0149-7634|pmid=33035524|s2cid=222142805}}</ref> Tiem, kuriem ir UDHS simptomi, iespējams, ir priekšrocība šāda veida radošajā domāšanā, jo viņiem tipiski ir izkaisīta uzmanība, kas ļauj strauji pārslēgties starp dažādiem uzdevuma aspektiem. Cilvēkiem ar UDHS pazīmēm raksturīga pielāgojama asociatīvā atmiņa, kas nozīmē, ka tie var atcerēties un izmantot attālināti saistītas idejas, kas dod labāku spēju jaunu ideju radīšanā. Impulsivitāte ļauj cilvēkiem ar UDHS simptomiem apskatīt idejas, kuras citi nebūtu apskatījuši. Taču cilvēkiem ar UDHS ir problēmas ar konverģento domāšanu, kas ir radošās domāšanas process, kas prasa uzturētu centību un uzmanību, lai atrastu risinājumus problēmām, kurām ir iepriekš noteiktas prasībās.<ref name=":10" /> Cilvēkiem ar UDHS hiperfokuss var radīt īpaši augstu produktivitāti galējās vajadzības vai lielas intereses gadījumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hupfeld|first=Kathleen E.|last2=Abagis|first2=Tessa R.|last3=Shah|first3=Priti|date=2019-06-01|title=Living “in the zone”: hyperfocus in adult ADHD|url=https://doi.org/10.1007/s12402-018-0272-y|journal=ADHD Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|language=en|volume=11|issue=2|pages=191–208|doi=10.1007/s12402-018-0272-y|issn=1866-6647}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS raksturīga liela drosme, piedzīvojumu kāre un nepakļāvība nevēlamiem apstākļiem. Hiperaktivitāte var radīt netipiski lielu entuziasmu, kas var izpausties kā liela centība un enerģija kādā lietā, kas aizrauj. Ar augstu funkcionējošu UDHS cilvēki bieži tiek uztverti kā ar labu humora izjūtu un savas atšķirīgās, impulsīvās domāšanas dēļ var būt harizmātiski sociālās situācijās. Ņemot vērā, ka UDHS indivīdam visu dzīvi radījis grūtības funkcionēt, kā kompensējošs mehānisms daudzos izveidojas izteikta neatlaidība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/328582297_The_positive_aspects_of_attention_deficit_hyperactivity_disorder_a_qualitative_investigation_of_successful_adults_with_ADHD|title=(PDF) The positive aspects of attention deficit hyperactivity disorder: a qualitative investigation of successful adults with ADHD|website=ResearchGate|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdatwork.add.org/potential-benefits-of-having-an-adhd-employee/|title=Top 5 Potential Benefits of ADHD for Employees {{!}} ADHD At Work|access-date=2021-07-11|date=2016-08-25|language=en}}</ref> Paaugstināta interese ir par iespējamu pozitīvo UDHS ietekmi jaunu uzņēmumu veidošanā un uzņēmējdarbībā.<ref>{{publikācijas atsauce|last1=Moore|first1=Curt B.|last2=McIntyre|first2=Nancy H.|last3=Lanivich|first3=Stephen E.|date=2019-12-06|title=ADHD-Related Neurodiversity and the Entrepreneurial Mindset|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/1042258719890986|journal=Entrepreneurship Theory and Practice|language=en|volume=45|pages=64–91|doi=10.1177/1042258719890986|s2cid=213407235}}</ref><ref name=":12">{{publikācijas atsauce|last1=Hatak|first1=Isabella|last2=Chang|first2=Manling|last3=Harms|first3=Rainer|last4=Wiklund|first4=Johan|date=2020-08-29|title=ADHD symptoms, entrepreneurial passion, and entrepreneurial performance|journal=Small Business Economics|language=en|doi=10.1007/s11187-020-00397-x|issn=1573-0913|doi-access=free}}</ref> Pētījumā, kurā tika pētītas psihiatriskās diagnozes starp ASV uzņēmējiem, tika noskaidrots, ka 29% uzņēmēju, kas aizpildīja diagnostikas anketu, ir diagnostificējams UDHS, kas bija ievērojami vairāk nekā kontroles paraugā (5%).<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Freeman|first=Michael A.|last2=Staudenmaier|first2=Paige J.|last3=Zisser|first3=Mackenzie R.|last4=Andresen|first4=Lisa Abdilova|date=2019-08-01|title=The prevalence and co-occurrence of psychiatric conditions among entrepreneurs and their families|url=https://doi.org/10.1007/s11187-018-0059-8|journal=Small Business Economics|language=en|volume=53|issue=2|pages=323–342|doi=10.1007/s11187-018-0059-8|issn=1573-0913}}</ref> Pētījumi liecina, ka apstiprināta UDHS diagnoze divkāršo iespēju, ka cilvēks kādreiz dzīvē izveidos savu uzņēmumu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lerner|first=Daniel A.|last2=Verheul|first2=Ingrid|last3=Thurik|first3=Roy|date=2019-08-01|title=Entrepreneurship and attention deficit/hyperactivity disorder: a large-scale study involving the clinical condition of ADHD|url=https://doi.org/10.1007/s11187-018-0061-1|journal=Small Business Economics|language=en|volume=53|issue=2|pages=381–392|doi=10.1007/s11187-018-0061-1|issn=1573-0913}}</ref> Veicot nodarbinātības pētījumu Somijā, noskaidrots, ka izslēdzot visus citus statistiskos faktorus, diagnostificējams UDHS par 30% paaugstina iespēju būt [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātam]].<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2016. gada 22. marts.|title=Entrepreneurial Tendencies Among People with ADHD|url=https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2405366|journal=International Review of Entrepreneurship|volume=13 (3)|pages=187-204|via=SSRN}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS neproporcionālu interesi par jaunu uzņēmumu dibināšanu, iespējams, izskaidro plaši izplatītas UDHS pazīmes kā: zinātkāre, atvērtība jaunām pieredzēm, impulsivitāte, riskēšana, un hiperfokuss, kas ievadītas pareizā interesē var radīt augstu entuziasmu, drosmi un neatlaidību.<ref name=":12" /> Vairākiem pasaulē zināmiem, ļoti veiksmīgiem uzņēmējiem ir UDHS pazīmes vai diagnoze, piemēram, IKEA izveidotājs Ingvars Kamprāds un multimiljardieris Ričards Brensons pašidentificējas kā cilvēki ar izteiktu ar UDHS; ir vairākkārt izplatītas baumas, ka amerikāņu multimiljardieris Donalds Tramps ir ar diagnostificētu un ārstētu UDHS; JetBlue dibinātājs Deivids Nīlemans ir ar jau skolas laikā apstiprinātu UDHS diagnozi, kuru viņš uzskata par savas biznesa veiksmes cēloni, nevis traucēkli.<ref name=":16">{{publikācijas atsauce|last1=Lee|first1=Jong Won|last2=Seo|first2=Kyunghoon|last3=Bahn|first3=Geon Ho|date=2020|title=The Positive Aspects of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder among Famous People|journal=Psychiatry Investigation|volume=17|issue=5|pages=424–431|doi=10.30773/pi.2020.0036|issn=1738-3684|pmc=7265029|pmid=32321205}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-entrepreneur-stories-jetblue-kinkos-jupitermedia/|title=How to Succeed in Business with ADHD|last=Gilman|first=Lois|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2006-10-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.switzeronleadership.com/the-adhd-leader/|title=The ADHD Business Leader|website=Switzer Associates|access-date=2021-07-11|date=2019-03-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/unfit-unfocused-or-is-tru_b_11568002|title=In My Professional Opinion, Trump Could Use An ADHD Specialist|last=PsyD|first=George Sachs|last2=Center|first2=ContributorClinical Psychologist {{!}} Founder Sachs|website=HuffPost|access-date=2021-07-11|date=2016-08-18|language=en}}</ref> Izteiktas UDHS pazīmes raksturīgas bijušas daudzām izcilām personībām. Analizējot Leonardo da Vinči psiholoģisko profilu pēc saglabātām laikabiedru liecībām un zināmajiem materiāliem, Pāvijas Universitātes neirologi izdarījuši secinājumu, ka Leonardo da Vinči personības iezīmes, haotisku darba procesu, organizācijas grūtības, tieksmi iesākt daudzus darbus un nevienu nepabeigt un nemitīgi mainīgu interesi par daudz dažādām tēmām, vislabāk izskaidro UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Catani|first=Marco|last2=Mazzarello|first2=Paolo|date=2019-06-01|title=Grey Matter Leonardo da Vinci: a genius driven to distraction|url=https://doi.org/10.1093/brain/awz131|journal=Brain|volume=142|issue=6|pages=1842–1846|doi=10.1093/brain/awz131|issn=0006-8950}}</ref> Tiek uzskatīts, ka UDHS, iespējams, bijis arī Albertam Einšteinam, kuram esot bijusi raksturīga izteikta neuzmanība, nemitīga novēršanās, aizmāršība, impulsivitāte un smagas uzvedības problēmas skolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/inventions/einsteins-life-facts-and-fiction|title=Albert Einstein: Fact or Fiction?|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2021-08-01|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inspiremalibu.com/blog/mental-health/9-famous-people-with-adhd-attention-deficit-hyperactivity-disorder/|title=9 Famous People With ADHD (Attention-Deficit Hyperactivity Disorder)|last=Malibu|first=Inspire|access-date=2021-08-01|date=2020-06-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/did-davinci-have-adhd-why-do-we-want-to-know/|title=Did DaVinci Have ADHD? Why Do We Want to Know?|website=CHADD|access-date=2021-08-01|language=en}}</ref> Iespējams, ka UDHS bijis Lielbritānijas premjerministram Otrā pasaules kara laikā Vinstonam Čērčilam, kurš bijis ar sliktām sekmēm skolā un biogrāfijā atrodami laikabiedru apraksti par neuzmanību, neizsmeļamu enerģiju, ievērojami nemierīgām rokām un kājām, nejaušu un radošu domāšanu, regulāri pārtraucis citu sarunas, bijis ļoti pļāpīgs un impulsīvs; Vinstonam Čērčilam vajadzības gadījumā esot bijusi "fenomenāla spēja koncentrēties", kas iespējams liecina par hiperfokusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/270743215_Did_Sir_Winston_Churchill_have_Hyperkinetic_or_Bipolar_Affective_Disorder|title=(PDF) Did Sir Winston Churchill have Hyperkinetic or Bipolar Affective Disorder?|website=ResearchGate|access-date=2021-08-01|language=en}}</ref> == Diagnostika == Dažādos psihiatrisko diagnožu klasifikatoros tiek izmantoti dažādi UDHS diagnozes kritēriji. Tas izskaidrojams ar atšķirību diagnostikas interpretācijā par traucējumiem, kā arī ar to, ka lielākā daļa zinātniskās izpētes par UDHS veikti pēdējo 20-30 gadu laikā. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā UDHS tiek diagnostificēts ievērojami biežāk nekā Rietumeiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Daudzās valstīs psihiatrijā pieņemts izmantot amerikāņu DSM-V kritērijus UDHS diagnostikā, jo SSK-10 kritēriji tiek uzskatīti par novecojušiem. === SSK-10 === Latvijā tiek lietota starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija (SSK-10) pēc kuras UDHS klasifikācija ir neviennozīmīga un tam atbilst vairākas diagnozes kategorijā V "Psihiski un uzvedības traucējumi" diagnozēm "Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90-F98)" esošas diagnozes: * Hiperkinētiski traucējumi (F90) ** Aktivitātes un uzmanības traucējumi (F90.0) ** Hiperkinētiski uzvedības traucējumi (F90.1) ** Citi hiperkinētiski traucējumi (F90.8) ** Neprecizēti hiperkinētiski traucējumi (F90.9) * Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas parasti sākas bērnībā un pusaudža gados (F98) ** Uzmanības deficīts bez hiperkativitātes (F98.8) Latvijā izmantotajā SSK-10 klasifikatora redakcijā nav informācijas par UDHS klātbūtni pieaugušajiem. Šis klasifikators attiecībā uz UDHS ir novecojis, jo balstās uz 1980. gados izdarītajiem pieņēmumiem par UDHS izcelsmi, iedalījumu un izpausmēm, piemēram, pretēji SSK-10 klasifikācijā dotajam nosaukumam, izteikta hiperkinēze ar UDHS tiek novērota tikai īpaši retos un smagos gadījumos. Lielākā daļa zinātnisko pētījumu par UDHS cēloņiem, simptomiem un ārstēšanu izdarīti pēdējo 30 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs un Rietumeiropā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F901|title=SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi|website=ssk10.spkc.gov.lv|access-date=2021-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/timeline.html|title=ADHD Throughout the Years {{!}} CDC|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2021-07-08|date=2020-03-31|language=en}}</ref> === DSM-5 === [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās valstīs]] UDHS noteikšanā tiek izmantots psihiatrisko diagnožu klasifikators DSM-5 ''Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders'' ([[:en:DSM-5|raksts angļu valodā: DSM-5]]), kurš UDHS iedala sīkāk 3 dažādos tipos pēc simptomu klātbūtnes: neuzmanīgais tips (ADHD-PI), hiperaktīvais tips (ADHD-HI) un kombinētais tips (ADHD-C).<ref name="DSM52">{{grāmatas atsauce|author=American Psychiatric Association|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders|year=2013|publisher=American Psychiatric Publishing|location=Arlington|isbn=978-0-89042-555-8|pages=59–65|edition=5th}}</ref><ref name="NIMH1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivity-disorder/complete-index.shtml|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD)|author=National Institute of Mental Health|publisher=National Institutes of Health|year=2008|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20130119030917/http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivity-disorder/complete-index.shtml|archive-date=19 January 2013}}</ref><ref name="CDC2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/diagnosis.html|title=ADHD: Symptoms and Diagnosis|publisher=Centers for Disease Control and Prevention (2017)|date=31 August 2017}}</ref> {| class="wikitable" |+DSM-5 simptomi !Veids !Simptomi |- |Neuzmanīgais (ADHD-PI) |Lielākā daļa vai visi no tālāk uzskaitītajiem simptomiem, izņemot situācijas, kad šos simptomus labāk izskaidro cita psihiatriska vai medicīniska diagnoze: * Viegli novērst uzmanību, izlaiž detaļas, aizmirst lietas un bieži pamet darbus un iesāk citus. * Grūtības koncentrēties uz vienu darbu. * Paliek garlaicīgi veicot darbu jau pēc dažām minūtēm, izņemot, ja dara kaut ko, kas ir patīkams. * Grūtības koncentrēt uzmanību, organizēt un pabeigt darbus. * Grūtības pabeigt vai iesniegt mājasdarbus, bieži pazaudē lietas (piemēram, zīmuļus, papīrus, rotaļlietas), kas vajadzīgas, lai pabeigtu darbus. * Neklausās, kad tiek tieši uzrunāts. * Izteikta sapņošana, bieži ir nesaprašana par to, kas jādara un ir lēnīgs. * Grūtības apstrādāt informāciju tik ātri un precīzi kā citi. * Grūtības sekot instrukcijām. * Grūtības saprast detaļas, kā arī izlaiž detaļas. |- |Hiperaktīvais (ADHD-H) |Lielākā daļa vai visi no tālāk uzskaitītajiem simptomiem, izņemot situācijas, kad šos simptomus labāk izskaidro cita psihiatriska vai medicīniska diagnoze: * Bieži kustina rokas vai kājas, dīdās krēslā. * Runā bez apstajas. * Skraida apkārt, aiztiekot, taustot vai spēlējoties ar visu pēc kārtas. * Ir grūtības nosēdēt nekustīgam ēdot, skolā un darot mājasdarbus. * Visu laiku ir kustībā. * Ir grūti veikt klusus uzdevumus un aktivitātes. * Ir nepacietīgs. * Skaļi izsaka nepārdomātus izteikumus, izrāda emocijas bez aiztures un rīkojas bez domāšanas par sekām. * Grūtības gaidīt rindās vai savu kārtu spēlēs. * Bieži traucē citu sarunām un aktivitātēm. |- |Kombinētais (ADHD-C) |Kritēriji atbilst reizē gan neuzmanīgajam, gan hiperaktīvajam tipam. |} === SSK-11 === Ar 2022. gada 1. janvāri visā pasaulē sākās Pasaules Veselības Organizācijas jaunās Starptautiskās Statistikās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK-11) ieviešanas process. SSK-11 ar laiku aizstās pašlaik spēkā esošo SSK-10 klasifikatoru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/18-06-2018-who-releases-new-international-classification-of-diseases-(icd-11)|title=WHO releases new International Classification of Diseases (ICD 11)|website=www.who.int|access-date=2021-07-07|language=en}}</ref> Pēc SSK-11, UDHS diagnostikas kritēriji ir pilnībā pārstrādāti no jauna, atzīstot UDHS diagnozi visos vecumos un 3 UDHS tipus klasifikācijā, kas līdzinās ASV izmantotajiem DSM-5 kritērijiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/entity/821852937|title=ICD-11 - ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics|website=icd.who.int|access-date=2021-07-07|archive-date=2018-08-01|archive-url=https://archive.today/20180801205234/https://icd.who.int/browse11/l-m/en%23/http://id.who.int/icd/entity/294762853#/http://id.who.int/icd/entity/821852937}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Reed|first=Geoffrey M.|last2=First|first2=Michael B.|last3=Kogan|first3=Cary S.|last4=Hyman|first4=Steven E.|last5=Gureje|first5=Oye|last6=Gaebel|first6=Wolfgang|last7=Maj|first7=Mario|last8=Stein|first8=Dan J.|last9=Maercker|first9=Andreas|date=2019-2|title=Innovations and changes in the ICD‐11 classification of mental, behavioural and neurodevelopmental disorders|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6313247/|journal=World Psychiatry|volume=18|issue=1|pages=3–19|doi=10.1002/wps.20611|issn=1723-8617|pmc=6313247|pmid=30600616}}</ref> Pēc SSK-11 klasifikatora UDHS tiek iedalīts pie kategorijas "Nervu sistēmas attīstības traucējumi" un tam atbilst diagnozes kods 6A05 "Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi" un ir dots šāds apraksts: ''Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumus raksturo pastāvīga (vismaz 6 mēnešus ilga) neuzmanība un/vai hiperaktivitāte-impulsivitāte, kurai ir tiešas negatīvas sekas attiecībā uz akadēmisko, darba vai sociālo funkcionēšanu. Ir pierādījumi par vērā ņemamiem neuzmanības un/vai hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomiem pirms 12 gadu vecuma, tipiski agrīnā vai vidējā bērnībā, lai gan daži indivīdi pirmo reizi nonāk klīniskos izmeklējumos vēlāk. Neuzmanības un hiperaktivitātes-impulsivitātes pakāpe ir ārpus normālas variācijas, kas sagaidāma konkrētajam vecumam un intelekta attīstībai. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas. Relatīvais šo pazīmju sadalījums un specifiskās izpausmes neuzmanībai un hiperaktivitātei-impulsivitātei, atšķiras starp indivīdiem un var mainīties augšanas laikā. Lai varētu piešķirt diagnozi, neuzmanības un hiperaktivitātes-impulsivitātes izpausmēm jābūt manāmām dažādās situācijās un vidēs (piemēram, mājās, skolā, darbā, ar draugiem un radiniekiem), bet ļoti iespējams to izpausmes atšķiras atkarībā no struktūras un konkrētās vides prasībām. Simptomus nevar labāk izskaidrot ar citiem psihiskiem, uzvedības vai nervu sistēmas attīstības traucējumiem, kā arī tie nav vielu vai medikamentu radīti.'' {| class="wikitable" |+SSK-11 UDHS iedalījums !Diagnozes kods !Nosaukums !Apraksts |- |6A05.0 |Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, dominanti neuzmanības prezentācija |Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās un neuzmanības simptomi ir dominējoši klīniskajā prezentācijā. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Var būt arī dažu hiperaktīvu-impulsīvu simptomu klātbūtne, taču tie nav klīniski nozīmīgi salīdzinot ar neuzmanības simptomiem |- |6A05.1 |Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, dominanti hiperaktivitātes-impulsivitātes prezentācija |Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās un hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomi ir dominējoši klīniskajā prezentācijā. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas. Var būt arī dažu neuzmanības simptomu klātbūtne, taču tie nav klīniski nozīmīgi salīdzinot ar hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomiem. |- |6A05.2 |Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, kombinēta prezentācija |Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās. Gan neuzmanības, gan hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomi ir klīniski nozīmīgi un neviens no simptomu veidiem nedominē klīniskajā prezentācijā. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas. |- |6A05.Y |Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, cita specificēta prezentācija | - |- |6A05.Z |Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, nav specificēta prezentācija | - |} === Klīniskā prezentācija === Vizuāli pacientos ar UDHS nav novērojamas atšķirības no cilvēkiem bez UDHS. Bieži vizītes ir grūti noorganizēt un uzturēt, jo impulsivitāte un neuzmanība var likt indivīdam vairākkārt mainīt plānus vai neierasties laikā. Bērni ar UDHS var būt ar ļoti izteiktu un novērojamu hiperaktivitāti, piemēram, viņi ir manāmi fiziski nemierīgi, impulsīvi un nevar nosēdēt mierīgi, viņi var skraidīt un lēkāt, arī esot ārsta kabinetā. Pieaugušajiem ar UDHS var būt raksturīga bieža novēršanās, nemierīgas rokas un kājas, un aizmāršība. Emocionālais stāvoklis parasti nav ietekmēts, tas var būt nedaudz paaugstināts virs tipiska šādai sociālai situācijai, taču tas nedrīkst būt eiforisks (kas varētu liecināt par bipolāro traucējumu māniju). Garastāvoklis parasti ir normāls, izņemot, ja pacients ieradies, būdams sliktā garastāvoklī. Jāņem vērā, ka UDHS var garastāvokļa pārmaiņas var padarīt impulsīvākas. Runa ir normāla ātruma, taču impulsivitātes dēļ var būt skaļāka. Domu process ir mērķtiecīgs, taču var būt vērojamas grūtības palikt stāstītā tēmā: mēdz stāstīt lieku informāciju un viegli maina sarunu tēmas. Patoloģiskas skrejošu domu vai spiestas runas pazīmes nav novērojamas (liecina par bipolāro traucējumu māniju). Halucinācijas un delūzijas ar UDHS nav raksturīgas. Domu saturs ir normāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://emedicine.medscape.com/article/289350-clinical|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) Clinical Presentation: Physical, Causes|website=emedicine.medscape.com|access-date=2021-07-12}}</ref> Pusaudžos un pieaugušajos UDHS bieži saistāms ar noteiktu kognitīvu stilu ar kuru runā manāms konkrētums (tiek stāstīti precīzi fakti un notikumi), pārlieku sīkas detaļas un regulāra novēršanās no tēmas. Tas iekļauj: pārlieku runāšanu; aizķeršanos garos stāstos par salīdzinoši maznozīmīgiem notikumiem; neadekvāti spēcīgas emocijas; nepārtraukta runa atbildot uz atklātiem jautājumiem (tādiem, kuru atbilde nav apstiprinājums vai noliegums); sīkas lietas var novērst uzmanību, kas manāmi var ietekmēt domu procesu (tangenciāla runa); turpināšana runāt tā it kā runātais tiek saprasts, pat kad klausītāja neverbālā komunikācija liecina par pretēju. Ja ir spiestas runas pazīmes (tik strauja runa, ka vārdi reizēm nav saprotami) jāpārliecinās, ka tas nav trauksmes vai baiļu izraisīts. Ja manāma strauja, nervoza stāstītā maiņa, tas varētu liecināt par komorbīdu trauksmi vai nemieru, kas liek uztraukuma dēļ stāstīt nesaistītas idejas. Palūdziet pacientu runāt lēnāk, lai varētu noskaidrot, vai runas nekonsistence ir asociāciju radīta, nevis domāšanas traucējumi. Ir lietderīgi noskaidrot kāda būtu pacienta prezentācija, ja viņš būtu pie speciālista nonācis bērna vecumā, proti, kādi simptomi bija raksturīgi bērnībā un pusaudža gados, bet vairs nav. Ja ir bērnībā bijuši hiperaktivitātes simptomi, bet vairs nav, tas varētu liecināt, ka tie laika gaitā ir uzlabojušies, mainījusies to izpausme vai tie ir mazāk acīmredzami, taču tomēr tā ir vērā ņemama informācija diagnozes izdarīšanā.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2014 novembris|title=Canadian ADHD Practice Guidelines|url=https://www.caddra.ca/pdfs/caddraGuidelines2011Chapter05.pdf|journal=Canadian ADHD resource alliance|via=Canadian ADHD resource alliance}}</ref> === Diagnostikas grūtības === Lielākā daļa indivīdu ar UDHS līdz 30 un vairāk gadu vecumam neapzinās, ka viņiem ir jebkādi traucējumi un bieži maina profesijas, darbus, dzīvesvietas, studijas, meklējot dzīvē vietu, kur nav funkcionētspējas grūtību. Pētījumi ASV liecina, ka pusaudžos un jaunos pieaugušajos, pat ar diagnostificētu UDHS, bieži novērojams savas disfunkcijas noliegums. Cilvēkiem ar UDHS jaunībā mēdz būt neracionāls optimisms, ka spēs mainīties un pārliecība, ka spēj izdarīt lietas, kuras nekad nav spējuši konsistenti adekvāti izdarīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-overoptimism-what-you-need-to-know|title=ADHD and wishful thinking|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-overoptimism-what-you-need-to-know}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/skewed-perceptions-of-reality-in-adhd-children/|title=Skewed Perceptions of Reality in Children with ADHD|last=Fowler|first=Mary|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2009-08-03|language=en}}</ref> Apkārtējo uztverē cilvēki ar UDHS bieži tiek uzskatīti, ka ir slinki, nemotivēti, stulbi, pārgalvīgi, pazuduši, muļķīgi. Nereti šādas frāzes cilvēkam ar UDHS dzīvē ir teiktas tik bieži, ka viņš tās pieņēmis kā patiesību un daļu savas identitātes, un UDHS simptomus uzskata par savas izvēles izdarītu, neapzinoties, ka viņam ir nervu sistēmas darbības traucējumi. Daudzos gadījumos indivīdi ar UDHS neapzinās, ka citiem cilvēkiem viņu dzīvē ikdienas funkcionēšana sagādā ievērojami mazākas grūtības, kas var radīt zemu pašvērtējumu, jo tipiska reakcija saskaroties ar traucējumu sekām ir vainot sevi apzinātā neizdarībā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mörstedt|first=Beatrice|last2=Corbisiero|first2=Salvatore|last3=Bitto|first3=Hannes|last4=Stieglitz|first4=Rolf-Dieter|date=2015-11-03|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD) in Adulthood: Concordance and Differences between Self- and Informant Perspectives on Symptoms and Functional Impairment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4631342/|journal=PLoS ONE|volume=10|issue=11|doi=10.1371/journal.pone.0141342|issn=1932-6203|pmc=4631342|pmid=26529403}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/51827506_Low_self-awareness_of_ADHD_in_adults_using_a_self-report_screening_questionnaire|title=Low self-awareness of ADHD in adults using a self-report screening questionnaire {{!}} Request PDF|website=ResearchGate|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Harpin|first=V. A.|date=2005-02-01|title=The effect of ADHD on the life of an individual, their family, and community from preschool to adult life|url=https://adc.bmj.com/content/90/suppl_1/i2|journal=Archives of Disease in Childhood|language=en|volume=90|issue=suppl 1|pages=i2–i7|doi=10.1136/adc.2004.059006|issn=0003-9888|pmid=15665153}}</ref> UDHS indivīdos ar augstu intelektu tiek atklāts reti, jo augsts intelekts ļauj kompensēt UDHS radītos deficītus. Piemēram, indivīdi ar augstu intelektu un UDHS, skolā un augstskolā iemācās krāpties kontroldarbos, hiperfokusējas uz studijām dažas dienas pirms darbu termiņiem, kā arī attīsta sociālas spējas, kas liek izvairīties no traucējumu atklāšanas un izvairās no darbību veikšanas, kur traucējumi būtu acīmredzami. Reizēm ir vērojams traucējumus kompensējošs, neracionāls perfekcionisms darbu veikšanā, kas paradoksāli var uzlabot sekmes skolā, nevis pasliktināt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/adhd/iq-adhd|title=Why ‘Being Smart’ Doesn’t Help People with ADHD|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2012-12-18|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dixonlifecoaching.com/post/2018/05/07/the-mysterious-paradox-of-being-a-high-achiever-with-adhd|title=The Mysterious Paradox of Being a High Achiever With ADHD|last=Dixon|first=Casey|website=dixonlifedesign-1a|access-date=2021-07-06|date=2018-05-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-perfectionism|title=ADHD and perfectionism|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Neskatoties uz kompensatoriem mehānismiem, cilvēkiem ar UDHS un augstu intelektu ir novērojamas nopietnas negatīvas sekas un grūtības ikdienas funkcionēšanā, kas bieži izraisa komorbīdus psihiskos traucējumus kā depresiju un trauksmi. Cilvēkam ar UDHS un augstu intelektu, darbaspējās līdzinās viduvējam, psihiski veselam cilvēkam, taču stimulantu medikamenti šādiem indivīdiem var ļaut sasniegt darbaspēju, kas līdzinās citiem indivīdiem ar līdzīgām intelektuālām spējām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Milioni|first=Ana Luiza Vidal|last2=Chaim|first2=Tiffany Moukbel|last3=Cavallet|first3=Mikael|last4=de Oliveira|first4=Nathalya Moleda|last5=Annes|first5=Marco|last6=Dos Santos|first6=Bernardo|last7=Louzã|first7=Mario|last8=da Silva|first8=Maria Aparecida|last9=Miguel|first9=Carmen Silvia|date=2017-04|title=High IQ May "Mask" the Diagnosis of ADHD by Compensating for Deficits in Executive Functions in Treatment-Naïve Adults With ADHD|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25359760/|journal=Journal of Attention Disorders|volume=21|issue=6|pages=455–464|doi=10.1177/1087054714554933|issn=1557-1246|pmid=25359760}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/high-functioning-adhd-adults|title=High-Functioning Adult ADHD: What It’s Like|last=Booth|first=Stephanie|website=WebMD|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref> Sievietēm tiek plaši uzskatīts, ka UDHS ir divreiz retāk izplatīts nekā vīriešiem. Tomēr neiroloģiskie pierādījumi liecina, ka UDHS iespējams ir izplatīts sievietēm tikpat bieži kā vīriešiem, taču sociālu un profesionālu ekspektāciju dēļ tā izraisītie traucējumi, tiek novēroti daudz mazākā mērā, kā arī augstākais psihiatrisko saslimšanu risks, liek psihiatriem nepamanīt UDHS kā īsto depresijas un nemiera cēloni, ārstēšanu veltot UDHS izraisītām sekām kā depresijai vai nemieram. Atkarībā no valsts, sievietēm UDHS tiek atklāts 2 līdz 15 reizes retāk nekā vīriešiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/adhd-in-women|title=How ADHD Affects Women|last=Worth|first=Tammy|website=WebMD|access-date=2021-07-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neurohealthah.com/blog/adhd-symptoms-in-women/|title=What are the Symptoms of ADHD in Women?|website=neurohealthah.com|access-date=2021-07-06|date=2020-03-20|language=en}}</ref> UDHS simptomi pārklājas ar citu psihisko, nervu sistēmas un uzvedības traucējumu simptomiem, līdz ar to ir iespējamas kļūdainas diagnozes. Smags, hiperaktīvs UDHS līdzinās nepārtraukti esošai bipolāro traucējumu mānijai. Neuzmanīgais tips ir viegli sajaucams ar depresiju.<ref name="Kelly A 2017">{{Publikācijas atsauce|last=Brown|first=Kelly A.|last2=Samuel|first2=Sharmeen|last3=Patel|first3=Dilip R.|date=2018-1|title=Pharmacologic management of attention deficit hyperactivity disorder in children and adolescents: a review for practitioners|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5803014/|journal=Translational Pediatrics|volume=7|issue=1|pages=36–47|doi=10.21037/tp.2017.08.02|issn=2224-4344|pmc=5803014|pmid=29441281}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/misdiagnosed-adhd-conditions-with-overlapping-symptoms|title=Misdiagnosed ADHD: Conditions With Overlapping Symptoms|website=WebMD|access-date=2021-07-07|language=en}}</ref> Padomju Savienībā izmantotajos psihiatrijas klasifikatoros, pieaugušo UDHS pazīmes kļūdaini tika iedalītas pie psihopātijas. == Cēloņi == UDHS precīzs cēlonis nav zināms, taču zinātniskā izpēte liecina, ka UDHS izraisa ģenētisku un vides faktoru kopums. Atsevišķos gadījumos UDHS var būt galvas traumas radīts, taču aptuveni divās trešdaļās gadījumu tas ir ģenētisks, iedzimts, hronisks sindroms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/causes/|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) - Causes|website=nhs.uk|access-date=2021-07-07|date=2018-06-01|language=en}}</ref> Iedzimts UDHS parasti ļoti efektīvi ārstējams ar stimulantu medikamentiem, kas liecina, ka to izraisa izjaukts neiromediatoru līdzsvars atsevišķos smadzeņu reģionos: samazināta jutība uz dopamīnu un noradrenalīnu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Senior|first=Hugh EJ|last2=McKinlay|first2=Lynne|last3=Nikles|first3=Jane|last4=Schluter|first4=Philip J|last5=Carmont|first5=Sue-Ann|last6=Waugh|first6=Mary-Clare|last7=Epps|first7=Adrienne|last8=Lloyd|first8=Owen|last9=Mitchell|first9=Geoffrey K|date=2013-05-28|title=Central nervous system stimulants for secondary attention deficit-hyperactivity disorder after paediatric traumatic brain injury: a rationale and protocol for single patient (n-of-1) multiple cross-over trials|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3668233/|journal=BMC Pediatrics|volume=13|pages=89|doi=10.1186/1471-2431-13-89|issn=1471-2431|pmc=3668233|pmid=23710976}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2018/08/180814101302.htm|title=Study identifies distinct origin of ADHD in children with history of brain injury|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-07|language=en}}</ref> === Ģenētika === Zinātniskie pētījumi, analizējot vienas olšūnas dvīņus liecina, ka UDHS izcelsme ir 75% izskaidrojama ar iedzimtību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Faraone|first=Stephen V.|last2=Larsson|first2=Henrik|date=2019-04|title=Genetics of attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.nature.com/articles/s41380-018-0070-0|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=24|issue=4|pages=562–575|doi=10.1038/s41380-018-0070-0|issn=1476-5578}}</ref> Ģenētiski UDHS saistāms ar gēniem, kas samazina dopamīna sistēmas jutību, iedrošinot indivīdu nemitīgi veikt īslaicīgi atalgojošas darbības. Dzīvnieku pētījumos konsekventi novērots, ka gēni, kas samazina dofamīna sistēmas jutību, paaugstina hiperaktivitāti un neuzmanību visos dzīvniekos un līdzīgi cilvēkiem, stimulanti šos simptomus īslaicīgi mazina.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2015-04-01|title=Genetic factors underlying attention and impulsivity: mouse models of attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352154614000175|journal=Current Opinion in Behavioral Sciences|language=en|volume=2|pages=46–51|doi=10.1016/j.cobeha.2014.09.002|issn=2352-1546}}</ref> Dofamīna receptora gēna DRD-4 variants 7R paaugstina UDHS risku vidēji par 2—4 reizēm, taču tieši neizraisa UDHS.<ref name="ncbi.nlm.nih.gov"/><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Grady|first=D. L.|last2=Chi|first2=H.-C.|last3=Ding|first3=Y.-C.|last4=Smith|first4=M.|last5=Wang|first5=E.|last6=Schuck|first6=S.|last7=Flodman|first7=P.|last8=Spence|first8=M. A.|last9=Swanson|first9=J. M.|date=2003-05|title=High prevalence of rare dopamine receptor D4 alleles in children diagnosed with attention-deficit hyperactivity disorder|url=https://www.nature.com/articles/4001350|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=8|issue=5|pages=536–545|doi=10.1038/sj.mp.4001350|issn=1476-5578}}</ref> DRD-4 gēns 7R arī indivīdos bez diagnosticējama UDHS rada paaugstinātu impulsivitāti, neuzmanību, fizisku aktivitāti un zinātkāri. DRD-4 7R gēns ir plaši izplatīts visā pasaulē, taču tā izplatība ir atšķirīga: Āzijā tas ir izplatīts ļoti reti (~1.9%), Amerikā ļoti bieži (~48.3%), taču pasaulē kopumā aptuveni 20% cilvēku ir šis gēns.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Fong-Ming|last2=Kidd|first2=Judith R.|last3=Livak|first3=Kenneth J.|last4=Pakstis|first4=Andrew J.|last5=Kidd|first5=K. K.|date=1996-05-01|title=The world-wide distribution of allele frequencies at the human dopamine D4 receptor locus|url=https://doi.org/10.1007/s004390050166|journal=Human Genetics|language=en|volume=98|issue=1|pages=91–101|doi=10.1007/s004390050166|issn=1432-1203}}</ref> Šī gēna nozīme UDHS simptomu radīšanā novērojama arī dzīvniekiem, piemēram, ģenētiski modificētās pelēs ar DRD-4 7R gēnu novērota paaugstināta fiziskā aktivitāte.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ebstein|first=Richard P.|last2=Novick|first2=Olga|last3=Umansky|first3=Roberto|last4=Priel|first4=Beatrice|last5=Osher|first5=Yamima|last6=Blaine|first6=Darren|last7=Bennett|first7=Estelle R.|last8=Nemanov|first8=Lubov|last9=Katz|first9=Miri|date=1996-01|title=Dopamine D4 receptor (D4DR) exon III polymorphism associated with the human personality trait of Novelty Seeking|url=https://www.nature.com/articles/ng0196-78|journal=Nature Genetics|language=en|volume=12|issue=1|pages=78–80|doi=10.1038/ng0196-78|issn=1546-1718}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Grady|first=Deborah L.|last2=Thanos|first2=Panayotis K.|last3=Corrada|first3=Maria M.|last4=Barnett|first4=Jeffrey C.|last5=Ciobanu|first5=Valentina|last6=Shustarovich|first6=Diana|last7=Napoli|first7=Anthony|last8=Moyzis|first8=Alexandra G.|last9=Grandy|first9=David|date=2013-01-02|title=DRD4 Genotype Predicts Longevity in Mouse and Human|url=https://www.jneurosci.org/content/33/1/286|journal=Journal of Neuroscience|volume=33|issue=1|pages=286–291}}</ref> Ģenētiskos un etoloģijas pētījumos analizējot [[Sibīrijas haskijs|Sibīrijas haskiju]] šķirnes suņus, suņiem ar hiperaktīvu, impulsīvu un neuzmanīgu uzvedību, noteiktas cilvēku UDHS riska gēniem analogas ģenētiskas mutācijas DRD-4 gēnā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wan|first=Michele|last2=Hejjas|first2=Krisztina|last3=Ronai|first3=Zsolt|last4=Elek|first4=Zsuzsanna|last5=Sasvari-Szekely|first5=Maria|last6=Champagne|first6=Frances A.|last7=Miklósi|first7=Ádám|last8=Kubinyi|first8=Enikő|date=2013|title=DRD4 and TH gene polymorphisms are associated with activity, impulsivity and inattention in Siberian Husky dogs|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/age.12058|journal=Animal Genetics|language=en|volume=44|issue=6|pages=717–727|doi=10.1111/age.12058|issn=1365-2052}}</ref> Vēl UDHS izcelsme saistāma ar citiem gēniem: DRD5, dopamīna transporteru paaugstinātu aktivitāti izraisoši gēni SLC6A3 vai DAT1, neitrotransmiteru metabolizēšanas gēns COMT un citi. Iespējams, ka cilvēkiem ar UDHS ir vairāku dopamīna sistēmas aktivitāti mazinošu gēnu kombinācija, kas rada īpaši nejūtīgu nervu sistēmu uz dopamīnu un noradrenalīnu un līdz ar to hroniski par maz stimulētu nervu sistēmu.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2021-03-01|title=Integrating genomics and transcriptomics: Towards deciphering ADHD|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0924977X21000067|journal=European Neuropsychopharmacology|language=en|volume=44|pages=1–13|doi=10.1016/j.euroneuro.2021.01.002|issn=0924-977X}}</ref> === Vides faktori === Pierādījumi liecina, ka UDHS risku paaugstina DRD-4 gēna 7R klātbūtne apvienojumā ar emocionālu neiejūtību no mātes pret bērnu zīdaiņa vecumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=King|first=Anthony P.|last2=Muzik|first2=Maria|last3=Hamilton|first3=Lindsay|last4=Taylor|first4=Alexander B.|last5=Rosenblum|first5=Katherine L.|last6=Liberzon|first6=Israel|date=2016-08-05|title=Dopamine Receptor Gene DRD4 7-Repeat Allele X Maternal Sensitivity Interaction on Child Externalizing Behavior Problems: Independent Replication of Effects at 18 Months|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4975398/|journal=PLoS ONE|volume=11|issue=8|doi=10.1371/journal.pone.0160473|issn=1932-6203|pmc=4975398|pmid=27494520}}</ref> Iespējams, UDHS risks korelē ar nikotīna klātbūtni grūtniecības laikā. Pelēs novērots, ka nikotīna klātbūtne grūtniecības laikā rada pēcnācējus ar dopamīna sistēmas anomālijām un paaugstinātu aktivitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zhu|first=Jinmin|last2=Zhang|first2=Xuan|last3=Xu|first3=Yuehang|last4=Spencer|first4=Thomas J.|last5=Biederman|first5=Joseph|last6=Bhide|first6=Pradeep G.|date=2012-07-04|title=Prenatal Nicotine Exposure Mouse Model Showing Hyperactivity, Reduced Cingulate Cortex Volume, Reduced Dopamine Turnover, and Responsiveness to Oral Methylphenidate Treatment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3417040/|journal=The Journal of Neuroscience|volume=32|issue=27|pages=9410–9418|doi=10.1523/JNEUROSCI.1041-12.2012|issn=0270-6474|pmc=3417040|pmid=22764249}}</ref> Citi pētījumi liecina, ka cilvēkos, iespējams, šī korelācija rāda paaugstinātu smēķēšanas risku mātei ar UDHS, nevis nikotīna izraisītus smadzeņu attīstības traucējumus un tādējādi nav tieša korelācija.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-health-pregnancy-smoking-adhd-idUSKBN1EN1M9|title=Cigarette smoking during pregnancy linked to ADHD risk in offspring|work=Reuters|access-date=2021-07-07|date=2017-12-29|last=Weinstock|first=Cheryl Platzman|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gustavson|first=Kristin|last2=Ystrom|first2=Eivind|last3=Stoltenberg|first3=Camilla|last4=Susser|first4=Ezra|last5=Surén|first5=Pål|last6=Magnus|first6=Per|last7=Knudsen|first7=Gun Peggy|last8=Smith|first8=George Davey|last9=Langley|first9=Kate|date=2017-2|title=Smoking in Pregnancy and Child ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5260151/|journal=Pediatrics|volume=139|issue=2|doi=10.1542/peds.2016-2509|issn=0031-4005|pmc=5260151|pmid=28138005}}</ref> Alkohola lietošana grūtniecības laikā paaugstina bērna UDHS risku piecas reizes.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Pagnin|first=Daniel|last2=Zamboni Grecco|first2=Maria Luiza|last3=Furtado|first3=Erikson Felipe|date=2019-09|title=Prenatal alcohol use as a risk for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30353263/|journal=European Archives of Psychiatry and Clinical Neuroscience|volume=269|issue=6|pages=681–687|doi=10.1007/s00406-018-0946-7|issn=1433-8491|pmid=30353263}}</ref> Iespējams, ka UDHS smagumu pastiprina (taču neizraisa UDHS) nekonsistenta bērna disciplinēšana, nolaidīga audzināšana un maza uzmanības pievēršana bērnam pirmsskolas vecumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=ELLIS|first=BRANDI|last2=NIGG|first2=JOEL|date=2009-2|title=Parenting Practices and Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Partial Specificity of Effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2827638/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=48|issue=2|pages=146–154|doi=10.1097/CHI.0b013e31819176d0|issn=0890-8567|pmc=2827638|pmid=19065110}}</ref> === Evolūcija === Veicot atgriezeniskas genoma analīzes ar fosilijās iegūtu DNS, ir noskaidrots, ka UDHS izraisošie gēni bijuši daudz izplatītāki senākos laikos un to izplatībai populācijā ir tieksme samazināties vismaz 45 000 gadus, taču tie ir izteikti heterogēni un saistāmi ar jaunākām mutācijām par tipisku uzvedības modeli izraisošiem gēniem: tātad UDHS izraisoši gēni ir dažādu mutāciju radīti vairākas atsevišķas reizes un atkārtoti dabiskās atlases rezultātā dažādās vidēs tikusi atlasīta to plašāka izplatība. Iespējams, ka daudzi UDHS riska gēni mūsdienu cilvēku genomā nākuši neandertāliešiem krustojoties ar ''homo sapiens'' cilvēkiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Esteller-Cucala|first=Paula|last2=Maceda|first2=Iago|last3=Børglum|first3=Anders D.|last4=Demontis|first4=Ditte|last5=Faraone|first5=Stephen V.|last6=Cormand|first6=Bru|last7=Lao|first7=Oscar|date=2020-05-25|title=Genomic analysis of the natural history of attention-deficit/hyperactivity disorder using Neanderthal and ancient Homo sapiens samples|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7248073/|journal=Scientific Reports|volume=10|doi=10.1038/s41598-020-65322-4|issn=2045-2322|pmc=7248073|pmid=32451437}}</ref> Iedzimts UDHS ir hronisks sindroms, kas ir indivīdam visu viņa dzīvi un visās dzīves situācijās, tomēr UDHS un gēni, kas paaugstina tā risku, ir plaši izplatīti populācijā. Tas liecina, ka UDHS risku paaugstinošu gēnu klātbūtne genomā senākos laikos dažādās vidēs un situācijās ir uzlabojusi cilvēku ar UDHS pazīmēm izdzīvošanas un reprodukcijas spējas. Tomēr nav skaidrs kādās situācijās un ar kādu mehānismu, jo mūsdienās šo pazīmju klātbūtne parasti saistās ar negatīvām sekām.<ref name=":7">{{publikācijas atsauce|last=Glover|first=Vivette|date=2011-01-19|title=Annual Research Review: Prenatal stress and the origins of psychopathology: an evolutionary perspective|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-child-psychology-and-psychiatry_2011-04_52_4/page/356|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry|volume=52|issue=4|pages=356–367|doi=10.1111/j.1469-7610.2011.02371.x|issn=0021-9630|pmid=21250994}}</ref> Iespējams, ka seksuālās selekcijas rezultātā sievietes neproporcionāli daudz izvēlas vīriešus, kuriem raksturīga augsta risku uzņemšanās, tādējādi paaugstinot gēnu, kas izraisa hiperaktivitāti un impulsivitāti, izplatību sabiedrībā, neskatoties uz iespējamajām UDHS negatīvajām sekām indivīda izdzīvošanai.<ref name=":8">{{publikācijas atsauce|last1=Williams|first1=Jonathan|last2=Taylor|first2=Eric|date=December 2005|title=The evolution of hyperactivity, impulsivity and cognitive diversity|journal=Journal of the Royal Society Interface|volume=3|issue=8|pages=399–413|doi=10.1098/rsif.2005.0102|issn=1742-5689|pmc=1578754|pmid=16849269}}</ref> Ir hipotēzes, ka UDHS pazīmes varētu būt pielāgojums vīriešiem izdzīvot stresainās un bīstamās vidēs, piemēram, ar paaugstinātu impulsivitāti un pētniecisku uzvedību.<ref name=":7" /><ref name=":8" /> Iespējams, ka UDHS pazīmes ir bijušas pozitīvas populācijai kopumā, neskatoties uz to kaitīgumu pašam indivīdam, radot indivīdus ar neraksturīgi lielu zinātkāri un vēlmi doties uz jaunām, bīstamām un nezināmām teritorijām.<ref name=":7" /><ref name=":8" /><ref name=":9">{{publikācijas atsauce|last1=Cardo Jalón|first1=Esther|last2=Nevot|first2=Ana|last3=Redondo|first3=Marta|last4=Melero|first4=Alejandra|last5=de Azua Brea|first5=Begoña|last6=García de la Banda|first6=Gloria|last7=Servera Barceló|first7=Mateu|date=2010|title=Trastorno por déficit de atención/hiperactividad: ¿un patrón evolutivo?|journal=Revista de Neurología|volume=50|issue=S03|pages=143|doi=10.33588/rn.50s03.2010005|issn=0210-0010}}</ref> UDHS izraisošie gēni ir izteikti heterogēni un ne vienmēr to klātbūtne izraisa UDHS, kas liecina, ka iespējams, to klātbūtne uzlabo sabiedrības reproduktīvo veselību, dažādojot populācijas genomu, neskatoties uz negatīvu ietekmi daudzos indivīdos.<ref name=":9" /> Dažās vidēs, dažas UDHS pazīmes kā nepārtraukta apkārtnes vērošana, hiperfokuss, un impulsivitāte, iespējams, devušas priekšrocības indivīdu izdzīvošanā, pēcnācēju radīšanā un aizsargāšanā, piemēram, dodot ātrāku reakciju plēsēju uzbrukumiem un labāku medītprasmi.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Behavioral neuroscience of attention deficit hyperactivity disorder and its treatment|date=2012|publisher=Springer-Verlag Berlin Heidelberg|others=Stanford, Clare., Tannock, Rosemary.|isbn=978-3-642-24612-8|location=Heidelberg|oclc=773812756}}</ref> Starp Ariaal cilts cilvēkiem, dopamīna gēna DRD4 7R alēle, kas saistīta ar augstāku UDHS risku, nodrošina labāku veselību un augstāku ķermeņa svaru indivīdos, kas nodarbojas ar [[klejotāji|klejotāju]] dzīvesveidu, taču ar sliktāku veselību un zemāku ķermeņa svaru indivīdos, kas ir nometnieki; kas liecina, ka šī gēna klātbūtne, iespējams, nodrošina labāku medītprasmi, taču zemāku darbaspēju statiskos apstākļos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eisenberg|first=Dan TA|last2=Campbell|first2=Benjamin|last3=Gray|first3=Peter B.|last4=Sorenson|first4=Michael D.|date=2008-06-10|title=Dopamine receptor genetic polymorphisms and body composition in undernourished pastoralists: An exploration of nutrition indices among nomadic and recently settled Ariaal men of northern Kenya|url=https://doi.org/10.1186/1471-2148-8-173|journal=BMC Evolutionary Biology|volume=8|issue=1|pages=173|doi=10.1186/1471-2148-8-173|issn=1471-2148|pmc=PMC2440754|pmid=18544160}}</ref> Dopamīna gēns DRD4 7R saistīts ar paaugstinātu smadzeņu aktivitāti un augstāku interesi, saskaroties ar nepatīkamu stimulu, kas iespējams, nozīmē precīzāku informācijas apstrādi un augstāku funkcionētspēju ārkārtas situācijā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gehricke|first=Jean-G.|last2=Swanson|first2=James|last3=Duong|first3=Sophie|last4=Nguyen|first4=Jenny|last5=Wigal|first5=Timothy|last6=Fallon|first6=James|last7=Caburian|first7=Cyrus|last8=Muftuler|first8=L. Tugan|last9=Moyzis|first9=Robert|date=2015-01-30|title=Increased brain activity to unpleasant stimuli in individuals with the 7R allele of the DRD4 gene|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4272659/|journal=Psychiatry research|volume=231|issue=1|pages=58–63|doi=10.1016/j.pscychresns.2014.10.021|issn=0165-1781|pmc=4272659|pmid=25481571}}</ref> == Patofizioloģija == Pašlaik tiek uzskatīts, ka UDHS izraisa funkcionālas anomālijas dažās smadzeņu neirotransmisijas sistēmās, tieši tajās, kuras izmanto dopamīnu un noradrenalīnu.<ref name="VTA+LC projection systems2">{{publikācijas atsauce|authors=Chandler DJ, Waterhouse BD, Gao WJ|date=May 2014|title=New perspectives on catecholaminergic regulation of executive circuits: evidence for independent modulation of prefrontal functions by midbrain dopaminergic and noradrenergic neurons|journal=Frontiers in Neural Circuits|volume=8|pages=53|doi=10.3389/fncir.2014.00053|pmc=4033238|pmid=24904299}}</ref><ref name="Malenka ADHD neurosci4">{{grāmatas atsauce|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|editors=Sydor A, Brown RY|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|year=2009|publisher=McGraw-Hill Medical|location=New York|isbn=978-0-07-148127-4|pages=266, 315, 318–323|edition=2nd|chapter=Chapters 10 and 13|quote=Early results with structural MRI show thinning of the cerebral cortex in ADHD subjects compared with age-matched controls in prefrontal cortex and posterior parietal cortex, areas involved in working memory and attention.}}</ref> Dopamīna un noradrenalīna sistēmas tieši ietekmē dažādus kognitīvos procesus smadzenēs, ieskaitot, izpildfunkciju, motivāciju, atalgojuma uztveri un kustības.<ref name="VTA+LC projection systems2"/><ref name="Malenka pathways3">{{grāmatas atsauce|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|editors=Sydor A, Brown RY|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|year=2009|publisher=McGraw-Hill Medical|location=New York|isbn=978-0-07-148127-4|pages=148, 154–157|edition=2nd|chapter=Chapter 6: Widely Projecting Systems: Monoamines, Acetylcholine, and Orexin|quote=DA has multiple actions in the prefrontal cortex. It promotes the "cognitive control" of behavior: the selection and successful monitoring of behavior to facilitate attainment of chosen goals. Aspects of cognitive control in which DA plays a role include working memory, the ability to hold information "on line" in order to guide actions, suppression of prepotent behaviors that compete with goal-directed actions, and control of attention and thus the ability to overcome distractions. Cognitive control is impaired in several disorders, including attention deficit hyperactivity disorder.&nbsp;... Noradrenergic projections from the LC thus interact with dopaminergic projections from the VTA to regulate cognitive control.&nbsp;... it has not been shown that 5HT makes a therapeutic contribution to treatment of ADHD.}} ''NOTE: DA: dopamine, LC: locus coeruleus, VTA: ventral tegmental area, 5HT: serotonin (5-hydroxytryptamine)''</ref><ref name="pmid221697762">{{publikācijas atsauce|authors=Castellanos FX, Proal E|date=January 2012|title=Large-scale brain systems in ADHD: beyond the prefrontal-striatal model|journal=Trends in Cognitive Sciences|volume=16|issue=1|pages=17–26|doi=10.1016/j.tics.2011.11.007|pmc=3272832|pmid=22169776|quote=Recent conceptualizations of ADHD have taken seriously the distributed nature of neuronal processing [10,11,35,36]. Most of the candidate networks have focused on prefrontal-striatal-cerebellar circuits, although other posterior regions are also being proposed [10].}}</ref> === Smadzeņu uzbūve === [[Attēls:Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Reduced_brain_volume_on_the_left_side_from_ADHD.jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Reduced_brain_volume_on_the_left_side_from_ADHD.jpg|thumb|Kreisā prefrontālā garoza ir iesaistīta UDHS patofizioloģijā]] Bērnos ar UDHS ir izplatīts tilpuma samazinājums atsevišķos smadzeņu reģionos, īpaši smadzeņu kreisajā prefrontālajā garozā.<ref name="Malenka ADHD neurosci4"/><ref name="Krain2006">{{publikācijas atsauce|authors=Krain AL, Castellanos FX|date=August 2006|title=Brain development and ADHD|url=https://archive.org/details/sim_clinical-psychology-review_2006-08_26_4/page/433|journal=Clinical Psychology Review|volume=26|issue=4|pages=433–44|doi=10.1016/j.cpr.2006.01.005|pmid=16480802}}</ref> Aizmugurējā paura daivas garozā arī novērojams mazāks smadzeņu apjoms cilvēkos ar UDHS.<ref name="Malenka ADHD neurosci4"/> Arī prefrontālās-infralimbiskās-smadzenīšu un prefrontālās-infralimbiskās-talāma neironu tīkli atšķiras starp cilvēkiem, kuriem ir un kuriem nav UDHS.<ref name="Malenka ADHD neurosci4"/><ref name="pmid221697762"/><ref name="pmid229833862">{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S, Kelly C, Chabernaud C, Proal E, Di Martino A, Milham MP, Castellanos FX|date=October 2012|title=Toward systems neuroscience of ADHD: a meta-analysis of 55 fMRI studies|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_2012-10_169_10/page/1038|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=169|issue=10|pages=1038–55|doi=10.1176/appi.ajp.2012.11101521|pmc=3879048|pmid=22983386}}</ref> Indivīdos ar UDHS novērots mazāks tilpums arī atsevišķajā smadzeņu kodolā (''accumbens''), mandeļveida kodolā (''amygdala''), ''nucleus caudatus'', hipokampā un ''putamen''.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Hoogman M, Bralten J, Hibar DP, Mennes M, Zwiers MP, Schweren LS, etal|date=April 2017|title=Subcortical brain volume differences in participants with attention deficit hyperactivity disorder in children and adults: a cross-sectional mega-analysis|journal=The Lancet. Psychiatry|volume=4|issue=4|pages=310–319|doi=10.1016/S2215-0366(17)30049-4|pmc=5933934|pmid=28219628}}</ref> Bērnos ar UDHS novērotas arī starppusložu asimetrijas baltās vielas traktos, kas iespējams, izskaidro traucējumus ar laika-atmiņas integrāciju indivīdos ar UDHS.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Douglas PK, Gutman B, Anderson A, Larios C, Lawrence KE, Narr K, Sengupta B, Cooray G, Douglas DB, Thompson PM, McGough JJ, Bookheimer SY|date=2018|title=Hemispheric brain asymmetry differences in youths with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=NeuroImage. Clinical|volume=18|pages=744–752|doi=10.1016/j.nicl.2018.02.020|pmc=5988460|pmid=29876263}}</ref> === Neiromediatori === Pašlaik tiek uzskatīts, ka UDHS patofizioloģijā ir iesaistīts mezokortikolimiskais dopamīnerģiskais tīkls un ''locus ceruleus'' noradrenalīna sistēma.<ref name="VTA+LC projection systems2"/><ref name="Malenka ADHD neurosci4"/><ref name="Malenka pathways3"/> UDHS ārstēšanā izmantoto psihostimulantu iedarbības mehānisms balstās uz neiromediatoru aktivitātes paaugstināšanu minētajās sistēmās.<ref name="Malenka ADHD neurosci4"/><ref name="Malenka pathways3"/> Iespējams ir arī papildus anomālijas serotonīna, glutamīna un holīna tīklos, kas, iespējams, izskaidro dažu antidepresantu un nikotīna efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā.<ref name="cognition enhancers">{{publikācijas atsauce|authors=Bidwell LC, McClernon FJ, Kollins SH|date=August 2011|title=Cognitive enhancers for the treatment of ADHD|journal=Pharmacology, Biochemistry, and Behavior|volume=99|issue=2|pages=262–74|doi=10.1016/j.pbb.2011.05.002|pmc=3353150|pmid=21596055}}</ref><ref name="Cortese-2012">{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S|date=September 2012|title=The neurobiology and genetics of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD): what every clinician should know|journal=European Journal of Paediatric Neurology|volume=16|issue=5|pages=422–33|doi=10.1016/j.ejpn.2012.01.009|pmid=22306277}}</ref><ref name="pmid22939004">{{publikācijas atsauce|authors=Lesch KP, Merker S, Reif A, Novak M|date=June 2013|title=Dances with black widow spiders: dysregulation of glutamate signalling enters centre stage in ADHD|journal=European Neuropsychopharmacology|volume=23|issue=6|pages=479–91|doi=10.1016/j.euroneuro.2012.07.013|pmid=22939004|s2cid=14701654}}</ref> Tiek pētīta iespējama vairāku biomarķieru izmantošana diagnostikā: monoamīnu oksidāzes ekspresija, urīna noradrenalīna līmenis, urīna MHPG (noradrenalīna starpprodukta) līmenis un urīna fenetilamīna līmenis uzskatāmi atšķiras starp indivīdiem ar UDHS un indivīdiem bez. UDHS ārstēšanā izmantotie stimulatorie medikamenti metilfenidāts un amfetamīns, paaugstina fenetilamīna biosintēzi smadzenēs indivīdos ar UDHS, kuriem medikamenti mazina UDHS simptomus. Samazināta urīna fenetilamīna koncentrācija ir saistīta ar neuzmanības simptimiem indivīdos ar UDHS, iespējams, ka fenetilamīna paaugstināts līmenis smadzenēs uzlabo indivīdu ar UDHS uzmanību arī pēc stimulantu medikamentu iedarbības beigām.<ref name="Zinc and PEA">{{publikācijas atsauce|authors=Scassellati C, Bonvicini C, Faraone SV, Gennarelli M|date=October 2012|title=Biomarkers and attention-deficit/hyperactivity disorder: a systematic review and meta-analyses|url=https://archive.org/details/sim_journal-american-academy-child-adolescent-psychiatry_2012-10_51_10/page/1003|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=51|issue=10|pages=1003–1019.e20|doi=10.1016/j.jaac.2012.08.015|pmid=23021477}}</ref><ref name="Berry-2007">{{publikācijas atsauce|authors=Berry MD|date=January 2007|title=The potential of trace amines and their receptors for treating neurological and psychiatric diseases|journal=Reviews on Recent Clinical Trials|volume=2|issue=1|pages=3–19|citeseerx=10.1.1.329.563|doi=10.2174/157488707779318107|pmid=18473983|quote=Although there is little direct evidence, changes in trace amines, in particular PE, have been identified as a possible factor for the onset of attention deficit/hyperactivity disorder (ADHD). … Further, amphetamines, which have clinical utility in ADHD, are good ligands at trace amine receptors. Of possible relevance in this aspect is modafanil, which has shown beneficial effects in ADHD patients and has been reported to enhance the activity of PE at TAAR1. Conversely, methylphenidate, …showed poor efficacy at the TAAR1 receptor. In this respect it is worth noting that the enhancement of functioning at TAAR1 seen with modafanil was not a result of a direct interaction with TAAR1.}}</ref> === Izpildfunkcija un motivācija === UDHS simptomus izraisa deficīts konkrētās eksekutīvajās funkcijās, jeb izpildfunkcijās, piemēram, uzmanības kontrolē, spējā aizturēt darbību un darba atmiņā.<ref name="Malenka ADHD neurosci4"/><ref name="Malenka pathways3"/><ref name="Brown-2008">{{publikācijas atsauce|authors=Brown TE|date=October 2008|title=ADD/ADHD and Impaired Executive Function in Clinical Practice|journal=Current Psychiatry Reports|volume=10|issue=5|pages=407–11|doi=10.1007/s11920-008-0065-7|pmid=18803914|s2cid=146463279}}</ref><ref name="Executive functions">{{publikācijas atsauce|authors=Diamond A|year=2013|title=Executive functions|journal=Annual Review of Psychology|volume=64|pages=135–68|doi=10.1146/annurev-psych-113011-143750|pmc=4084861|pmid=23020641|quote=EFs and prefrontal cortex are the first to suffer, and suffer disproportionately, if something is not right in your life. They suffer first, and most, if you are stressed (Arnsten 1998, Liston et al. 2009, Oaten & Cheng 2005), sad (Hirt et al. 2008, von Hecker & Meiser 2005), lonely (Baumeister et al. 2002, Cacioppo & Patrick 2008, Campbell et al. 2006, Tun et al. 2012), sleep deprived (Barnes et al. 2012, Huang et al. 2007), or not physically fit (Best 2010, Chaddock et al. 2011, Hillman et al. 2008). Any of these can cause you to appear to have a disorder of EFs, such as ADHD, when you do not.}}</ref> Izpildfunkcijas ir kognitīvu procesu kopums, kas nepieciešams, lai veiksmīgi izpildītu un uzmanītu uzvedības, kas ļauj indivīdam sasniegt viņa izvēlētos mērķus.<ref name="Malenka pathways3" /><ref name="Brown-2008" /><ref name="Executive functions" /> Izpildfunkcijas deficīts indivīdos ar UDHS rada grūtības palikt organizētiem, kontrolēt laiku, atturēties no izklaidēm, saglabāt koncentrēšanos, pievērst uzmanību, ignorēt citus stimulus vidē, kontrolēt emocijas un atcerēties detaļas.<ref name="Malenka ADHD neurosci4" /><ref name="Malenka pathways3" /><ref name="Brown-2008" /> Cilvēkiem ar UDHS ilgtermiņa atmiņa nav traucēta un jebkādi ilgtermiņa atmiņas atcerēšanās deficīti saistāmi ar darba atmiņas traucējumiem, piemēram, indivīds lekcijas laikā pievērsis mazāk uzmanību un līdz ar to mazāk atceras nekā citi.<ref name="Brown-2008" /><ref name="pmid24232170">{{publikācijas atsauce|authors=Skodzik T, Holling H, Pedersen A|date=February 2017|title=Long-Term Memory Performance in Adult ADHD|journal=Journal of Attention Disorders|volume=21|issue=4|pages=267–283|doi=10.1177/1087054713510561|pmid=24232170|s2cid=27070077}}</ref> Izpildfunkcijas deficīts novērots 30—50% bērnu un pusaudžu ar UDHS.<ref name="pmid20406332">{{publikācijas atsauce|authors=Lambek R, Tannock R, Dalsgaard S, Trillingsgaard A, Damm D, Thomsen PH|date=August 2010|title=Validating neuropsychological subtypes of ADHD: how do children with and without an executive function deficit differ?|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-child-psychology-and-psychiatry_2010-08_51_8/page/895|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=51|issue=8|pages=895–904|doi=10.1111/j.1469-7610.2010.02248.x|pmid=20406332|doi-access=free}}</ref> Pētījumā noskaidrots, ka 80% indivīdu ar UDHS ir traucējumi vismaz viena izpildfunkcijas uzdevuma izpildē, salīdzinot ar 50% indivīdos bez UDHS.<ref name="Nigg-2005">{{publikācijas atsauce|authors=Nigg JT, Willcutt EG, Doyle AE, Sonuga-Barke EJ|date=June 2005|title=Causal heterogeneity in attention-deficit/hyperactivity disorder: do we need neuropsychologically impaired subtypes?|journal=Biological Psychiatry|volume=57|issue=11|pages=1224–30|doi=10.1016/j.biopsych.2004.08.025|pmid=15949992|s2cid=270854}}</ref> Ņemot vērā, ka smadzenes indivīdos ar UDHS attīstās lēnāk nekā indivīdos bez UDHS, kā arī izpildfunkcijas prasības un pienākumi dzīvē ar vecumu paliek arvien vairāk, UDHS radīti traucējumi var nebūt pilnībā novērojami līdz pusaudžu gadiem vai pat pieaugušo vecumam.<ref name="Brown-2008" /> UDHS arī saistīts ar motivācijas deficītiem bērnos. Bērniem ar UDHS bieži ir grūti koncentrēties uz ilgtermiņā atalgojošām darbībām un viņi biežāk impulsīvi izvēlas īslaicīgi atalgojošas darbības.<ref name="Motivation">{{publikācijas atsauce|authors=Modesto-Lowe V, Chaplin M, Soovajian V, Meyer A|date=July 2013|title=Are motivation deficits underestimated in patients with ADHD? A review of the literature|journal=Postgraduate Medicine|volume=125|issue=4|pages=47–52|doi=10.3810/pgm.2013.07.2677|pmid=23933893|quote=Behavioral studies show altered processing of reinforcement and incentives in children with ADHD. These children respond more impulsively to rewards and choose small, immediate rewards over larger, delayed incentives. Interestingly, a high intensity of reinforcement is effective in improving task performance in children with ADHD. Pharmacotherapy may also improve task persistence in these children.&nbsp;... Previous studies suggest that a clinical approach using interventions to improve motivational processes in patients with ADHD may improve outcomes as children with ADHD transition into adolescence and adulthood.|s2cid=24817804}}</ref> Iespējams tas saistāms ar īpaši augsto atkarību risku indivīdos ar UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Davis|first=Caroline|last2=Cohen|first2=Alina|last3=Davids|first3=Mark|last4=Rabindranath|first4=Alex|date=2015-04-20|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Relation to Addictive Behaviors: A Moderated-Mediation Analysis of Personality-Risk Factors and Sex|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4403287/|journal=Frontiers in Psychiatry|volume=6|doi=10.3389/fpsyt.2015.00047|issn=1664-0640|pmc=4403287|pmid=25941494}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS eksekutīvās funkcijas un emociju regulēšanas spēja atpaliek vidēji par trešdaļu, salīdzinot ar saviem vienaudžiem. Smadzeņu attīstība indivīdos ar UDHS noslēdzas tikai aptuveni 35 gadu vecumā, salīdzinot ar vidēji 25 gadiem indivīdos bez UDHS. Daudzi indivīdi ar UDHS sasniedz 20 gadīgam cilvēkam raksturīgu cilvēka emocionālo attīstību un funkcionētspēju tikai 35-40 gadu vecumā. Cilvēki ar UDHS, kas saglabājas pieaugušā vecumā, nekad nesasniedz savam vecumam un intelektam atbilstoša neirotipiska pieauguša cilvēka izpildfunkciju arī lietojot stimulantu medikamentus, taču tie ievērojami uzlabo izpildfunkcijas spējas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.additudemag.com/grow-up-already-why-it-takes-so-long-to-mature/|title=Grow Up Already! Why It Takes So Long to Mature|work=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2006-10-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berger|first=Itai|last2=Slobodin|first2=Ortal|last3=Aboud|first3=Merav|last4=Melamed|first4=Julia|last5=Cassuto|first5=Hanoch|date=2013-10-25|title=Maturational delay in ADHD: evidence from CPT|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3829464/|journal=Frontiers in Human Neuroscience|volume=7|doi=10.3389/fnhum.2013.00691|issn=1662-5161|pmc=3829464|pmid=24298243}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kempton|first=S.|last2=Vance|first2=A.|last3=Maruff|first3=P.|last4=Luk|first4=E.|last5=Costin|first5=J.|last6=Pantelis|first6=C.|date=1999-05|title=Executive function and attention deficit hyperactivity disorder: stimulant medication and better executive function performance in children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10405075/|journal=Psychological Medicine|volume=29|issue=3|pages=527–538|doi=10.1017/s0033291799008338|issn=0033-2917|pmid=10405075}}</ref> == Ārstēšana == Pierādījumi liecina, ka UDHS ir hronisks, smadzeņu darbības un uzbūves anomāliju radīts sindroms un līdz ar to nav pamatojuma mītiem, ka UDHS izraisa paša indivīda nezināšana vai nevēlēšanās veikt kādas darbības. Ar UDHS parasti ir eksekutīvās funkcijas deficīts — cilvēkiem ar UDHS ir grūtības veikt darbības, kuras viņi prot darīt un izmantot jau esošas zināšanas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Roth|first=Robert M.|last2=Saykin|first2=Andrew J.|date=2004-03|title=Executive dysfunction in attention-deficit/hyperactivity disorder: cognitive and neuroimaging findings|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15062632/|journal=The Psychiatric Clinics of North America|volume=27|issue=1|pages=83–96, ix|doi=10.1016/S0193-953X(03)00112-6|issn=0193-953X|pmid=15062632}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Silverstein|first=Michael J.|last2=Faraone|first2=Stephen V.|last3=Leon|first3=Terry L.|last4=Biederman|first4=Joseph|last5=Spencer|first5=Thomas J.|last6=Adler|first6=Lenard A.|date=2020-01-01|title=The Relationship Between Executive Function Deficits and DSM-5-Defined ADHD Symptoms|url=https://doi.org/10.1177/1087054718804347|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=24|issue=1|pages=41–51|doi=10.1177/1087054718804347|issn=1087-0547}}</ref> Parasti pieaugušie apzinās savus simptomus, tomēr šī apziņa rada papildus grūtības — cilvēkam var būt skaidrs, kas jāizdara, lai organizētu savu darbību un sasniegtu mērķi, bet tā kā simptomi būtiski apgrūtina uzvedības konsekventu atkārtošanu, tad bieži vien centieni pašārstēties cieš neveiksmi. Tātad ir grūtības nevis apzināties to, kas jādara, bet tieši to īstenot. Cilvēki ar UDHS var saskarties ar stigmu jeb aizspriedumiem par viņu stāvokli. Ne visi līdzcilvēki ir saprotoši par UDHS sekām un ietekmi uz ikdienu. Tomēr būtiski ir saprast, ka UDHS nav izvēle, tā nav ''nepaklausība'' vai ''slinkums,'' bet gan sindroms ar bioloģisku, smadzeņu darbības atšķirībās balstītu izcelsmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiek.lv/raksti/udhs|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) pieaugušajiem|website=Tiek|access-date=2022-01-22|language=lv}}</ref> Visefektīvākā metode UDHS traucējumu mazināšanai ir medikamenti kopā ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām. Medikamenti iedarbības laikā mazina UDHS simptomus, psihoterapija uzlabo indivīdu funkcionētspēju un izpildfunkcijas prasmes, kā arī palīdz ar komorbīdām psihiatrijas diagnozēm. Cilvēkiem ar UDHS ieteicams izvēlēties studijas, darbus un hobijus, kuros ir dziļa, personiska interese un patika, jo tad ir novērojami ievērojami mazāki simptomu radīti eksekutīvas funkcijas traucējumi; kā arī ir jāpielāgo dzīves apstākļi tā, lai ir pēc iespējas maz veicamu pienākumu mājās, piemēram, vēlams izvēlēties automātiskus rēķinu maksājumus, izmantot putekļu sūcējus robotus, utt. Jāņem vērā, ka uzmanības deficīts gandrīz nevienu darbību neļaus veikt tik labi kā neirotipiskiem cilvēkiem, tādēļ katram UDHS pacientam ir pašam jāapzinās UDHS radītās problēmas un jāizdomā tām adekvāti risinājumi. Fiziska aktivitāte, kā arī noteikts miega un ēšanas režīms, ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar UDHS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/cognitive-behavioral-therapy-for-adhd/|title=How CBT Dismantles ADHD Negativity: Cognitive Behavioral Therapy Overview|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2017-01-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/for-adults/managing-money-and-adhd-saving-and-spending/|title=Managing Money and ADHD: Saving and Spending|website=CHADD|access-date=2021-07-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/slideshows/jobs-for-people-with-adhd/|title=16 Good Jobs for People with ADHD|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2016-11-28|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mehren|first=Aylin|last2=Reichert|first2=Markus|last3=Coghill|first3=David|last4=Müller|first4=Helge H. O.|last5=Braun|first5=Niclas|last6=Philipsen|first6=Alexandra|date=2020-01-06|title=Physical exercise in attention deficit hyperactivity disorder – evidence and implications for the treatment of borderline personality disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6945516/|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=7|doi=10.1186/s40479-019-0115-2|issn=2051-6673|pmc=6945516|pmid=31921425}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/12-best-tips-for-coping-with-adhd|title=12 Best Tips for Coping with ADHD|website=Psych Central|access-date=2021-07-08|date=2012-06-07|language=en}}</ref> === Stimulatori medikamenti === Ir vairākkārt pierādīta stimulatoro medikamentu augstā efektivitāte īstermiņā un placebo kontrolēti pētījumi liecina, ka līdz 2 gadu ilgumam tie konsistenti un paredzami uzlabo dzīves kvalitāti visu vecumu cilvēkiem ar UDHS. Ilgtermiņa efekti nav pilnībā zināmi, jo placebo kontrolēti pētījumi attiecībā uz UDHS medikamentiem pieaugušajos nav reālistiski, kā arī plaša stimulantu medikamentu izmantošana UDHS ārstēšanā, atkarībā no valsts, sākta tikai pēdējo 20-40 gadu laikā vai netiek veikta vispār.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Craig|first=Stephanie G.|last2=Davies|first2=Gregory|last3=Schibuk|first3=Larry|last4=Weiss|first4=Margaret D.|last5=Hechtman|first5=Lily|date=2015-03-01|title=Long-Term Effects of Stimulant Treatment for ADHD: What Can We Tell Our Patients?|url=https://doi.org/10.1007/s40474-015-0039-5|journal=Current Developmental Disorders Reports|language=en|volume=2|issue=1|pages=1–9|doi=10.1007/s40474-015-0039-5|issn=2196-2987}}</ref> Pašlaik lielākā daļa pētījumu liecina, ka cilvēkiem ar UDHS bez kardiovaskulārās veselības problēmām, medikamentu ilglaicīga lietošana ievērojami paaugstina dzīves kvalitāti, uzlabo sociālās attiecības, paaugstina izpildfunkciju, darbspēju, uzlabo psihisko un fizisko veselību, samazina noziedzības risku, samazina atkarību risku, samazina nelaimes gadījumu risku un paaugstina dzīves ilgumu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kolar|first=Dusan|last2=Keller|first2=Amanda|last3=Golfinopoulos|first3=Maria|last4=Cumyn|first4=Lucy|last5=Syer|first5=Cassidy|last6=Hechtman|first6=Lily|date=2008-4|title=Treatment of adults with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2518387/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=4|issue=2|pages=389–403|issn=1176-6328|pmc=2518387|pmid=18728745}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Currie|first=Janet|last2=Stabile|first2=Mark|last3=Jones|first3=Lauren|date=2014-9|title=Do Stimulant Medications Improve Educational and Behavioral Outcomes for Children with ADHD?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4815037/|journal=Journal of health economics|volume=37|pages=58–69|doi=10.1016/j.jhealeco.2014.05.002|issn=0167-6296|pmc=4815037|pmid=24954077}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=Halldner|first3=Linda|last4=D'Onofrio|first4=Brian|last5=Serlachius|first5=Eva|last6=Fazel|first6=Seena|last7=Långström|first7=Niklas|last8=Larsson|first8=Henrik|date=2014-08|title=Stimulant ADHD medication and risk for substance abuse|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25158998/|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=55|issue=8|pages=878–885|doi=10.1111/jcpp.12164|issn=1469-7610|pmc=4147667|pmid=25158998}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-adhd-crime-idUSBRE8AK1FH20121121|title=Medication cuts crime rate among ADHD sufferers|work=Reuters|access-date=2021-07-08|date=2012-11-21|last=Kelland|first=Kate|language=en}}</ref> Nav zināms vai stimulanti ir saistīti ar paaugstinātām sirds veselības problēmām, iespējams, dažos indivīdos tie paaugstina sirds veselības problēmu risku paaugstināta pulsa un asinsspiediena dēļ, taču citos samazina, uzlabojot sociālo funkcionētspēju un iedrošinot indivīdu nodarboties ar fizisku aktivitāti un veselīgāku dzīvesveidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uptodate.com/contents/cardiac-evaluation-of-patients-receiving-pharmacotherapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder|title=UpToDate|website=www.uptodate.com|access-date=2021-07-08}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Dalsgaard|first=Søren|last2=Kvist|first2=Anette Primdal|last3=Leckman|first3=James F.|last4=Nielsen|first4=Helena Skyt|last5=Simonsen|first5=Marianne|date=2014-08-01|title=Cardiovascular Safety of Stimulants in Children with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: A Nationwide Prospective Cohort Study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4137345/|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=24|issue=6|pages=302–310|doi=10.1089/cap.2014.0020|issn=1044-5463|pmc=4137345|pmid=24956171}}</ref> Pētījumi laboratorijas dzīvniekos un cilvēkos liecina, ka stimulantu medikamenti lielās dozās var radīt smadzeņu bojājumus, taču terapeitiskās dozās bojājumi netiek novēroti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berman|first=Steven|last2=O’Neill|first2=Joseph|last3=Fears|first3=Scott|last4=Bartzokis|first4=George|last5=London|first5=Edythe D.|date=2008-10|title=Abuse of Amphetamines and Structural Abnormalities in Brain|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2769923/|journal=Annals of the New York Academy of Sciences|volume=1141|pages=195–220|doi=10.1196/annals.1441.031|issn=0077-8923|pmc=2769923|pmid=18991959}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berman|first=S. M.|last2=Kuczenski|first2=R.|last3=McCracken|first3=J. T.|last4=London|first4=E. D.|date=2009-02|title=Potential adverse effects of amphetamine treatment on brain and behavior: a review|url=https://www.nature.com/articles/mp200890|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=14|issue=2|pages=123–142|doi=10.1038/mp.2008.90|issn=1476-5578}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2016/03/160330122919.htm|title=Rat study reveals long-term effects of adolescent amphetamine abuse on the brain|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-08|language=en}}</ref> Iespējams, ka stimulantu medikamenti ir kaitīgi cilvēkiem bez UDHS, taču terapeitiski cilvēkos ar UDHS: pacientiem, kas tiek ārstēti ar stimulantu medikamentiem ir novērojama tieksme samazināties smadzeņu darbības un uzbūves anomālijām, kas saglabajas arī pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas, taču cilvēkiem bez UDHS stimulanti saistīti ar smadzeņu darbības un struktūras anomāliju izveidi.<ref name="ReferenceB"/><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|last2=Alegria|first2=Analucia A.|last3=Cubillo|first3=Ana I.|last4=Smith|first4=Anna B.|last5=Brammer|first5=Michael J.|last6=Radua|first6=Joaquim|date=2014-10-15|title=Effects of Stimulants on Brain Function in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: A Systematic Review and Meta-Analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4183380/|journal=Biological Psychiatry|volume=76|issue=8|pages=616–628|doi=10.1016/j.biopsych.2013.10.016|issn=0006-3223|pmc=4183380|pmid=24314347}}</ref> Stimulantu medikamenti, iespējams, paaugstina Parkinsona slimības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healio.com/news/primary-care/20180927/adhd-medication-linked-with-higher-risk-for-parkinsons-disease|title=ADHD medication linked with higher risk for Parkinson’s disease|website=www.healio.com|access-date=2021-07-08}}</ref> Pieaugušajiem, kas brīvprātīgi beidz stimulantu lietošanu, nav vērojama dzīves kvalitātes pasliktināšanās, kas, iespējams, liecina par veiksmīgu UDHS simptomu radīto traucējumu [[Remisija|remisiju]] indivīdos, kas izvēlas beigt lietot stimulantus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychiatryadvisor.com/home/topics/adhd/discontinuation-of-medication-slightly-decreases-quality-of-life/|title=Discontinuing Medication Slightly Decreases Quality of Life in Youths with ADHD|website=Psychiatry Advisor|access-date=2021-07-11|date=2020-05-27|language=en}}</ref> Terapeitiskas stimulatoru medikamentu dozas tablešu veidā paaugstina dopamīna līmeni pakāpeniski, kas nepaaugstina atkarību veidojošo DeltaFosB transkripcijas faktoru un nav novērojama fiziskas atkarības izveidošanās. Ļoti bieži novērojama psiholoģiska atkarība, taču tā nav saistāma ar medikamentu patīkamu iedarbību, bet ar ievērojami uzlabotu funkcionētspēju veicot nestimulējošas darbības medikamentu iedarbības laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adhdawarenessmonth.org/therapeutic-use-of-stimulant-meds-for-adhd/|title=MYTH: ADHD medication is addictive|last=admin|first=Author|website=ADHD Awareness Month - October 2021|access-date=2021-07-08|date=2019-10-12|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Steiner|first=Heinz|last2=Van Waes|first2=Vincent|date=2013-1|title=Addiction-Related Gene Regulation: Risks of Exposure to Cognitive Enhancers vs. Other Psychostimulants|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3525776/|journal=Progress in neurobiology|volume=100|pages=60–80|doi=10.1016/j.pneurobio.2012.10.001|issn=0301-0082|pmc=3525776|pmid=23085425}}</ref> Terapeitiska stimulantu medikamentu lietošana indivīdos ar UDHS vai nu samazina atkarības risku, vai nemaina.<ref name="Kooij-2010">{{publikācijas atsauce|authors=Kooij SJ, Bejerot S, Blackwell A, Caci H, Casas-Brugué M, Carpentier PJ, Edvinsson D, Fayyad J, Foeken K, Fitzgerald M, Gaillac V, Ginsberg Y, Henry C, Krause J, Lensing MB, Manor I, Niederhofer H, Nunes-Filipe C, Ohlmeier MD, Oswald P, Pallanti S, Pehlivanidis A, Ramos-Quiroga JA, Rastam M, Ryffel-Rawak D, Stes S, Asherson P|date=September 2010|title=European consensus statement on diagnosis and treatment of adult ADHD: The European Network Adult ADHD|journal=BMC Psychiatry|volume=10|pages=67|doi=10.1186/1471-244X-10-67|pmc=2942810|pmid=20815868}}</ref><ref name="ADHD 2015 review">{{publikācijas atsauce|authors=Kiely B, Adesman A|date=June 2015|title=What we do not know about ADHD… yet|journal=Current Opinion in Pediatrics|volume=27|issue=3|pages=395–404|doi=10.1097/MOP.0000000000000229|pmid=25888152|quote=In addition, a consensus has not been reached on the optimal diagnostic criteria for ADHD. Moreover, the benefits and long-term effects of medical and complementary therapies for this disorder continue to be debated. These gaps in knowledge hinder the ability of clinicians to effectively recognize and treat ADHD.|s2cid=39004402}}</ref><ref name="NHM therapeutic stim addiction liability2">{{grāmatas atsauce|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|publisher=McGraw-Hill Medical|year=2009|isbn=978-0-07-148127-4|editors=Sydor A, Brown RY|edition=2nd|location=New York|pages=323, 368|quote=supervised use of stimulants at therapeutic doses may decrease risk of experimentation with drugs to self-medicate symptoms. Second, untreated ADHD may lead to school failure, peer rejection, and subsequent association with deviant peer groups that encourage drug misuse.&nbsp;... amphetamines and methylphenidate are used in low doses to treat attention deficit hyperactivity disorder and in higher doses to treat narcolepsy (Chapter 12). Despite their clinical uses, these drugs are strongly reinforcing, and their long-term use at high doses is linked with potential addiction}}</ref> Medikamentu lietošana izklaides nolūkos rada izteiktu DeltaFosB transkripcijas faktoru un izraisa strauju un ļoti spēcīgu atkarību, tādēļ regulāros laika periodos apsekojot pacientus ir jāpārbauda vai nav stimulantu atkarības pazīmes kā ievērojami samazināts ķermeņa svars, vairākas dienas ilgs bezmiegs un psihotiski traucējumi. Stimulantu (kokaīna vai amfetamīna) atkarības vēsture ir iespējama pretindikācija psihostimulantu terapijas veikšanai, jo stimulantu medikamentu izraisītie subjektīvie efekti arī terapeitiskās dozās līdzinās nelegālajiem stimulantiem un atkarība šādos indivīdos strauji var atjaunoties; citi pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS un kokaīna atkarību stimulantu medikamenti var palīdzēt atmest kokaīna atkarību, līdzīgi kā metadona terapijā ārstējot opioīdu atkarībniekus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Levin|first=Frances R.|last2=Choi|first2=C. Jean|last3=Pavlicova|first3=Martina|last4=Mariani|first4=John J.|last5=Mahony|first5=Amy|last6=Brooks|first6=Daniel J.|last7=Nunes|first7=Edward V.|last8=Grabowski|first8=John|date=2018-07-01|title=How treatment improvement in ADHD and cocaine dependence are related to one another: A secondary analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6158788/|journal=Drug and alcohol dependence|volume=188|pages=135–140|doi=10.1016/j.drugalcdep.2018.03.043|issn=0376-8716|pmc=6158788|pmid=29775957}}</ref> Stimulantu medikamentu paaugstināts atkarības risks ir indivīdos ar narkotiku vai alkohola lietošanas un atkarības vēsturi. Stimulantu medikamenti pareizās, terapeitiskās dozās neuzlabo garastāvokli un nerada labsajūtu, taču pie pārlieku lielas dozas ir iespējama eiforija un terapeitisko efektu zudums, tādēļ īpaši jāuzmanās titrējot dozu, lai izvairītos no eiforijas sasniegšanas.<ref name="NHM therapeutic stim addiction liability2"/><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Weyandt|first=Lisa L.|last2=Oster|first2=Danielle R.|last3=Marraccini|first3=Marisa Ellen|last4=Gudmundsdottir|first4=Bergljot Gyda|last5=Munro|first5=Bailey A.|last6=Rathkey|first6=Emma S.|last7=Mccallum|first7=Alison|date=2016-10|title=Prescription Stimulant Medication Misuse: Where Are We and Where Do We Go from Here?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5113141/|journal=Experimental and clinical psychopharmacology|volume=24|issue=5|pages=400–414|doi=10.1037/pha0000093|issn=1064-1297|pmc=5113141|pmid=27690507}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|author=Oregon Health & Science University|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK47127/|title=Black box warnings of ADHD drugs approved by the US Food and Drug Administration|publisher=United States National Library of Medicine|year=2009|location=Portland, Oregon|access-date=17 January 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20170908135126/https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK47127/|archive-date=8 September 2017|dead-url=no}}</ref> Neārstēta UDHS radītas sekas ASV tipiski tiek uzskatītas, ka ir ievērojami augstākas par potenciālajiem stimulantu atkarības un veselības riskiem, neatkarīgi no pacienta vecuma; Eiropā bieži tiek uzskatīts, ka stimulanti lietojami tikai īpaši smagos gadījumos.<ref name=":142">{{grāmatas atsauce|last=National Institute for Health and Care Excellence|url=https://www.nice.org.uk/guidance/ng87/|title=Attention deficit hyperactivity disorder: diagnosis and management|publisher=National Guideline Centre (UK)|year=2019|isbn=978-1-4731-2830-9|series=NICE Guideline, No. 87|location=London|pages=|oclc=1126668845}}</ref> Ir pierādījumi par nopietniem un nenopietniem kaitīgiem blakusefektiem metilfenidāta lietošanas dēļ bērnos un pusaudžos, tādēļ medikamentu lietošanas laikā ir regulāros intervālos jāpārbauda pacienta veselības stāvoklis.<ref name="StorebøPedersen20182">{{publikācijas atsauce|authors=Storebø OJ, Pedersen N, Ramstad E, Kielsholm ML, Nielsen SS, Krogh HB, Moreira-Maia CR, Magnusson FL, Holmskov M, Gerner T, Skoog M, Rosendal S, Groth C, Gillies D, Buch Rasmussen K, Gauci D, Zwi M, Kirubakaran R, Håkonsen SJ, Aagaard L, Simonsen E, Gluud C|date=May 2018|title=Methylphenidate for attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) in children and adolescents - assessment of adverse events in non-randomised studies|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=5|pages=CD012069|doi=10.1002/14651858.CD012069.pub2|pmc=6494554|pmid=29744873}}</ref> Stimulantu pārdozēšana augstās dozās var izraisīt īslaicīgu psihozi un māniju.<ref name="Cochrane recreational amph psychosis">{{publikācijas atsauce|authors=Shoptaw SJ, Kao U, Ling W|date=January 2009|title=Treatment for amphetamine psychosis|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|issue=1|pages=CD003026|doi=10.1002/14651858.CD003026.pub3|pmc=7004251|pmid=19160215|quote=A minority of individuals who use amphetamines develop full-blown psychosis requiring care at emergency departments or psychiatric hospitals. In such cases, symptoms of amphetamine psychosis commonly include paranoid and persecutory delusions as well as auditory and visual hallucinations in the presence of extreme agitation. More common (about 18%) is for frequent amphetamine users to report psychotic symptoms that are sub-clinical and that do not require high-intensity intervention&nbsp;...<br />About 5–15% of the users who develop an amphetamine psychosis fail to recover completely (Hofmann 1983)&nbsp;...<br />Findings from one trial indicate use of antipsychotic medications effectively resolves symptoms of acute amphetamine psychosis.|editor=<!--Shoptaw SJ--> Shoptaw SJ, Ali R}}</ref> Ļoti retos gadījumos, arī terapeitiskās dozās, novērojama psihoze vai mānija, aptuveni 0.1% indivīdu šādi simptomi parādās pirmajās nedēļās pēc amfetamīnu terapijas sākuma; pie ilgstošas lietošanas šādi simptomi netiek novēroti.<ref name="Cochrane recreational amph psychosis" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.accessdata.fda.gov/drugsatfda_docs/label/2013/021303s026lbl.pdf|title=Adderall XR Prescribing Information|publisher=Shire US Inc|work=United States Food and Drug Administration|access-date=30 December 2013|date=December 2013|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20131230233702/http://www.accessdata.fda.gov/drugsatfda_docs/label/2013/021303s026lbl.pdf|archive-date=30 December 2013|quote=Treatment-emergent psychotic or manic symptoms, e.g., hallucinations, delusional thinking, or mania in children and adolescents without prior history of psychotic illness or mania can be caused by stimulants at usual doses.&nbsp;... In a pooled analysis of multiple short-term, placebo controlled studies, such symptoms occurred in about 0.1% (4 patients with events out of 3482 exposed to methylphenidate or amphetamine for several weeks at usual doses) of stimulant-treated patients compared to 0 in placebo-treated patients.}}</ref><ref name="pmid19171629">{{publikācijas atsauce|authors=Mosholder AD, Gelperin K, Hammad TA, Phelan K, Johann-Liang R|date=February 2009|title=Hallucinations and other psychotic symptoms associated with the use of attention-deficit/hyperactivity disorder drugs in children|journal=Pediatrics|volume=123|issue=2|pages=611–6|doi=10.1542/peds.2008-0185|pmid=19171629|s2cid=22391693}}</ref> Antipsihotiski medikamenti sekmīgi ārstē akūtas stimulantu psihozes simptomus.<ref name="Cochrane recreational amph psychosis" /> Stimulantu terapija bērnos ir periodiski jāpārtrauc, lai noskaidrotu vai ir vajadzība pēc turpinātas stimulantu terapijas, samazinātu iespējamu augšanas aizturēšanu un samazinātu toleranci.<ref name="pmid21530185">{{publikācijas atsauce|authors=van de Loo-Neus GH, Rommelse N, Buitelaar JK|date=August 2011|title=To stop or not to stop? How long should medication treatment of attention-deficit hyperactivity disorder be extended?|journal=European Neuropsychopharmacology|volume=21|issue=8|pages=584–99|doi=10.1016/j.euroneuro.2011.03.008|pmid=21530185|s2cid=30068561}}</ref> Pieaugušajos ar UDHS viedokļi par vajadzību un ieguvumiem no periodiskas stimulantu lietošanas pārtraukšanas ir neviennozīmīgi: stimulantu pārtraukšanas laikā uzreiz atgriežas pilni UDHS simptomi, kas nereti pasliktina darba, sociālo un akadēmisko funkcionētspēju; taču tas var samazināt toleranci tajos indivīdos, kuriem medikamentu efektivitāte ar laiku mazinās un tādējādi uzlabot terapeitisko efektu, atsākot medikamentu kursu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/treating-adhd-without-medication-vacation/|title=Considering a Vacation from Your ADHD Medication?|last=Sherman|first=Carl|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2006-10-06|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gajria|first=Kavita|last2=Lu|first2=Mei|last3=Sikirica|first3=Vanja|last4=Greven|first4=Peter|last5=Zhong|first5=Yichen|last6=Qin|first6=Paige|last7=Xie|first7=Jipan|date=2014-08-22|title=Adherence, persistence, and medication discontinuation in patients with attention-deficit/hyperactivity disorder – a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4149449/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=10|pages=1543–1569|doi=10.2147/NDT.S65721|issn=1176-6328|pmc=4149449|pmid=25187718}}</ref> Nav zināma stimulantu medikamentu ietekme uz bērnu grūtniecības laikā, tādēļ grūtniecības laikā stimulantu terapija ir jāpārtrauc.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Ashton H, Gallagher P, Moore B|date=September 2006|title=The adult psychiatrist's dilemma: psychostimulant use in attention deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-psychopharmacology-uk_2006-09_20_5/page/602|journal=Journal of Psychopharmacology|volume=20|issue=5|pages=602–10|doi=10.1177/0269881106061710|pmid=16478756|s2cid=32073083}}</ref> Dažos gadījumos pacientiem ar UDHS stimulanti rada ievērojamas, nevēlamas blaknes kā tikus, halucinācijas, psihozi, smagu depresiju, nemieru, trauksmi un sirds veselības problēmas. Salīdzinoši bieži novērojams bezmiegs, apetītes zudums un ievērojamas personības izmaiņas.<ref name="StorebøPedersen20182"/><ref name="NICE 20092">{{grāmatas atsauce|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder: Diagnosis and Management of ADHD in Children, Young People and Adults|author=National Collaborating Centre for Mental Health|series=NICE Clinical Guidelines|volume=72|publisher=British Psychological Society|location=Leicester|isbn=978-1-85433-471-8|date=2009|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK53652/|via=NCBI Bookshelf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20160113133612/http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK53652/|archive-date=13 January 2016}}</ref><ref name="Long-term 2015">{{publikācijas atsauce|display-authors=4|authors=Arnold LE, Hodgkins P, Caci H, Kahle J, Young S|date=February 2015|title=Effect of treatment modality on long-term outcomes in attention-deficit/hyperactivity disorder: a systematic review|journal=PLOS ONE|volume=10|issue=2|pages=e0116407|bibcode=2015PLoSO..1016407A|doi=10.1371/journal.pone.0116407|pmc=4340791|pmid=25714373}}</ref><ref name="CNS09">{{publikācijas atsauce|authors=Wigal SB|year=2009|title=Efficacy and safety limitations of attention-deficit hyperactivity disorder pharmacotherapy in children and adults|journal=CNS Drugs|volume=23 Suppl 1|pages=21–31|doi=10.2165/00023210-200923000-00004|pmid=19621975|s2cid=11340058}}</ref> === Psihoterapija === Pierādījumi liecina, ka psihoterapija var palīdzēt ar UDHS simptomiem. Psihoterapija ir ieteicama kā pirmā iejaukšanās indivīdos ar viegliem simptomiem un pirmsskolas vecumā.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Fabiano GA, Pelham WE, Coles EK, Gnagy EM, Chronis-Tuscano A, O'Connor BC|date=March 2009|title=A meta-analysis of behavioral treatments for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_clinical-psychology-review_2009-03_29_2/page/129|journal=Clinical Psychology Review|volume=29|issue=2|pages=129–40|doi=10.1016/j.cpr.2008.11.001|pmid=19131150|quote=there is strong and consistent evidence that behavioral treatments are effective for treating ADHD.}}</ref><ref name="Clinics09">{{publikācijas atsauce|authors=Kratochvil CJ, Vaughan BS, Barker A, Corr L, Wheeler A, Madaan V|date=March 2009|title=Review of pediatric attention deficit/hyperactivity disorder for the general psychiatrist|url=https://archive.org/details/sim_psychiatric-clinics-of-north-america_2009-03_32_1/page/39|journal=The Psychiatric Clinics of North America|volume=32|issue=1|pages=39–56|doi=10.1016/j.psc.2008.10.001|pmid=19248915}}</ref> Psiholoģiskās terapijas, kas tiek lietotas UDHS ārstēšanā ir: psihoizglītojošā nodarbība, uzvedības terapija, [[kognitīvi biheiviorālā terapija]],<ref>{{publikācijas atsauce|last1=Pl|first1=Lopez|last2=Fm|first2=Torrente|last3=A|first3=Ciapponi|last4=Ag|first4=Lischinsky|last5=M|first5=Cetkovich-Bakmas|last6=Ji|first6=Rojas|last7=M|first7=Romano|last8=Ff|first8=Manes|date=2018-03-23|title=Cognitive-behavioural Interventions for Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) in Adults|journal=Cochrane Database of Systematic Reviews|language=en|volume=3|pages=CD010840|doi=10.1002/14651858.CD010840.pub2|pmc=6494390|pmid=29566425}}</ref> interpersonālā psihoterapija, ģimenes terapija, apstākļu pielāgošana skolā, sociālu prasmju trenēšana, vienaudžu iesaistīšana traucējumu mazināšanā un sociālo prasmju attīstībā, organizēšanas prasmju apmācība,<ref name="Evans2014">{{publikācijas atsauce|authors=Evans SW, Owens JS, Bunford N|date=2014|title=Evidence-based psychosocial treatments for children and adolescents with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=Journal of Clinical Child and Adolescent Psychology|volume=43|issue=4|pages=527–51|doi=10.1080/15374416.2013.850700|pmc=4025987|pmid=24245813}}</ref> un vecāku audzināšanas apmācība.<ref name="NICE 20092"/> Tiek izmantota arī neirofīdbeka terapija,<ref name="pmid19715181">{{publikācijas atsauce|authors=Arns M, de Ridder S, Strehl U, Breteler M, Coenen A|date=July 2009|title=Efficacy of neurofeedback treatment in ADHD: the effects on inattention, impulsivity and hyperactivity: a meta-analysis|journal=Clinical EEG and Neuroscience|volume=40|issue=3|pages=180–9|doi=10.1177/155005940904000311|pmid=19715181|s2cid=6034033}}</ref> taču nav pilnībā pierādīta tās efektivitāte.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S, Ferrin M, Brandeis D, Holtmann M, Aggensteiner P, Daley D, Santosh P, Simonoff E, Stevenson J, Stringaris A, Sonuga-Barke EJ|date=June 2016|title=Neurofeedback for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Meta-Analysis of Clinical and Neuropsychological Outcomes From Randomized Controlled Trials|url=https://biblio.ugent.be/publication/8123796|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=55|issue=6|pages=444–55|doi=10.1016/j.jaac.2016.03.007|pmid=27238063|hdl-access=free|hdl=1854/LU-8123796}}</ref> Vecāku apmācība var uzlabot daudzas uzvedības problēmas, piemēram, nepakļāvīgu un opozicionālu uzvedību.<ref name="Dal2017">{{publikācijas atsauce|authors=Daley D, Van Der Oord S, Ferrin M, Cortese S, Danckaerts M, Doepfner M, Van den Hoofdakker BJ, Coghill D, Thompson M, Asherson P, Banaschewski T, Brandeis D, Buitelaar J, Dittmann RW, Hollis C, Holtmann M, Konofal E, Lecendreux M, Rothenberger A, Santosh P, Simonoff E, Soutullo C, Steinhausen HC, Stringaris A, Taylor E, Wong IC, Zuddas A, Sonuga-Barke EJ|date=September 2018|title=Practitioner Review: Current best practice in the use of parent training and other behavioural interventions in the treatment of children and adolescents with attention deficit hyperactivity disorder|url=http://eprints.nottingham.ac.uk/45391/1/Daley%20et%20al%202017%20JCPP.pdf|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=59|issue=9|pages=932–947|doi=10.1111/jcpp.12825|pmid=29083042|archive-url=https://web.archive.org/web/20190404183617/http://eprints.nottingham.ac.uk/45391/1/Daley%20et%20al%202017%20JCPP.pdf|archive-date=4 April 2019|access-date=21 November 2018|s2cid=31044370|dead-url=yes}}</ref> Ir maz augstas kvalitātes pētījumu par ģimenes terapijas efektivitāti UDHS ārstēšanā, taču esošie pierādījumi liecina, ka tai ir līdzīga efektivitāte kā skolas un vienaudžu iesaistei palīdzībā bērniem ar UDHS un ir augstāka efektivitāte par placebo.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Bjornstad G, Montgomery P|date=April 2005|title=Family therapy for attention-deficit disorder or attention-deficit/hyperactivity disorder in children and adolescents|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|issue=2|pages=CD005042|doi=10.1002/14651858.CD005042.pub2|pmid=15846741|s2cid=27339381|editor=Bjornstad GJ}}</ref> UDHS atbalsta grupas var dot padomus ģimenēm ar UDHS bērniem.<ref name="Brain encyclopedia">{{enciklopēdijas atsauce|last1=Turkington|first1=Carol|last2=Harris|first2=Joseph|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)|url={{google books|6hbKkynRxPYC|pages=42|plainurl=yes}}|encyclopedia=The Encyclopedia of the Brain and Brain Disorders|year=2009|publisher=Infobase Publishing|isbn=978-1-4381-2703-3|pages=[https://books.google.com/books?id=6hbKkynRxPYC&pg=PA47 47]|via=Google Books}}</ref> Sociālu prasmju apmācību, uzvedības izmainīšana un medikamentiem ir ierobežoti, labvēlīgi efekti attiecībās ar vienaudžiem. Vissvarīgākais faktors, lai laikus mazinātu vēlākas psiholoģiskas problēmas kā depresiju, kriminalitāti, skolas nepabeigšanu vai vielu lietošanu, ir izveidot draudzības ar sociāli iekļautiem, labvēlīgiem vienaudžiem.<ref name="pmid20490677">{{publikācijas atsauce|authors=Mikami AY|date=June 2010|title=The importance of friendship for youth with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=Clinical Child and Family Psychology Review|volume=13|issue=2|pages=181–98|doi=10.1007/s10567-010-0067-y|pmc=2921569|pmid=20490677}}</ref> Pieaugušajiem ar UDHS, pierādījumi liecina, ka psihoterapija bez medikamentozās terapijas ir ar ļoti zemu efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā, iespējams, jo UDHS, kurš joprojām saglabājas pieaugušā vecumā lielākajā daļā gadījumu uzskatāms par smagu, kā arī pašu UDHS simptomu klātbūtne traucē izdarīt nepieciešamas dzīvesveida izmaiņas, tādēļ lielākajā daļā valstu pirmā medicīniskā iejaukšanās, lai ārstētu pieaugušos ir medikamentozā terapija.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gentile|first=Julie P.|last2=Atiq|first2=Rafay|date=2006-8|title=Psychotherapy for the Patient with Adult ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2957279/|journal=Psychiatry (Edgmont)|volume=3|issue=8|pages=31–35|issn=1550-5952|pmc=2957279|pmid=20963193}}</ref> === Fiziska aktivitāte === Fiziska aktivitāte dabiski paaugstina dofamīna un noradrenalīna līmeni smadzenēs, dabiski uzlabojot UDHS izjaukto neiromediatoru līdzsvaru un mazinot UDHS simptomus fiziskās aktivitātes laikā un neilgu laiku pēc tās beigām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rassovsky|first=Yuri|last2=Alfassi|first2=Tali|date=2019-01-09|title=Attention Improves During Physical Exercise in Individuals With ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6333702/|journal=Frontiers in Psychology|volume=9|doi=10.3389/fpsyg.2018.02747|issn=1664-1078|pmc=6333702|pmid=30687193}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS ieteicams intensīvi un regulāri sportot, pierādījumi liecina, ka aerobiska fiziska aktivitāte paaugstina indivīda funkcionētspēju sabiedrībā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mehren|first=Aylin|last2=Özyurt|first2=Jale|last3=Lam|first3=Alexandra P.|last4=Brandes|first4=Mirko|last5=Müller|first5=Helge H. O.|last6=Thiel|first6=Christiane M.|last7=Philipsen|first7=Alexandra|date=2019-03-26|title=Acute Effects of Aerobic Exercise on Executive Function and Attention in Adult Patients With ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6443849/|journal=Frontiers in Psychiatry|volume=10|doi=10.3389/fpsyt.2019.00132|issn=1664-0640|pmc=6443849|pmid=30971959}}</ref> Bērniem ar UDHS fiziska aktivitāte mazina UDHS simptomu nevēlamas izpausmes: ir novērojama mazāk traucējoša uzvedība.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zang|first=Yu|date=2019-11|title=Impact of physical exercise on children with attention deficit hyperactivity disorders: Evidence through a meta-analysis|url=https://journals.lww.com/md-journal/fulltext/2019/11150/impact_of_physical_exercise_on_children_with.66.aspx|journal=Medicine|language=en|volume=98|issue=46|pages=e17980|doi=10.1097/MD.0000000000017980|issn=0025-7974}}</ref> Pētījums liecina, ka došanās ar bērniem pārgājienos pie dabas ievērojami samazina UDHS simptomus.<ref>http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1448497/</ref> Fiziska aktivitāte nespēj aizvietot stimulantu medikamentu terapeitisko efektu. Pierādījumi liecina, ka fiziskā aktivitāte apvienojumā ar stimulantu medikamentiem nodrošina optimālu terapeitisko efektu: stimulantu medikamenti iedarbojas ievērojami efektīvāk indivīdos, kas regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kā arī indivīdiem, kas tiek ārstēti ar stimulantiem ir augstāka motivācija nodarboties ar fizisku aktivitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berwid|first=Olga G.|last2=Halperin|first2=Jeffrey M.|date=2012-10|title=Emerging Support for a Role of Exercise in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder Intervention Planning|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3724411/|journal=Current psychiatry reports|volume=14|issue=5|pages=543–551|doi=10.1007/s11920-012-0297-4|issn=1523-3812|pmc=3724411|pmid=22895892}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Den Heijer|first=Anne E.|last2=Groen|first2=Yvonne|last3=Tucha|first3=Lara|last4=Fuermaier|first4=Anselm B. M.|last5=Koerts|first5=Janneke|last6=Lange|first6=Klaus W.|last7=Thome|first7=Johannes|last8=Tucha|first8=Oliver|date=2017|title=Sweat it out? The effects of physical exercise on cognition and behavior in children and adults with ADHD: a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5281644/|journal=Journal of Neural Transmission|volume=124|issue=Suppl 1|pages=3–26|doi=10.1007/s00702-016-1593-7|issn=0300-9564|pmc=5281644|pmid=27400928}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kamp|first=Carolin Friederike|last2=Sperlich|first2=Billy|last3=Holmberg|first3=Hans-Christer|date=2014|title=Exercise reduces the symptoms of attention-deficit/hyperactivity disorder and improves social behaviour, motor skills, strength and neuropsychological parameters|url=http://urn.kb.se/resolve?urn=urn:nbn:se:miun:diva-22594|journal=Acta Paediatrica|volume=103|issue=7|pages=709–714}}</ref> Pētījumi laboratorijas dzīvniekos liecina, ka iespējams nodrošinot augstu fizisku aktivitāti hiperaktīviem bērniem agrā bērnībā, ir novērojami mazāk traucējoši UDHS simptomi nākotnē.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rommel|first=Anna-Sophie|last2=Halperin|first2=Jeffrey M.|last3=Mill|first3=Jonathan|last4=Asherson|first4=Philip|last5=Kuntsi|first5=Jonna|date=2013-9|title=Protection from genetic diathesis in ADHD: Possible complementary roles of exercise|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4257065/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=52|issue=9|pages=900–910|doi=10.1016/j.jaac.2013.05.018|issn=0890-8567|pmc=4257065|pmid=23972692}}</ref> == Medikamenti == Visefektīvākais zināmais līdzeklis UDHS simptomu mazināšanā ir stimulatori medikamenti, visbiežāk, metilfenidāts vai amfetamīna sāļi. Stimulantu efektivitāte īslaicīgā UDHS ārstēšanā ir vairākkārt pierādīta, simptomu uzlabojumi ir 70-80% pacientu, kas tos padara par vieniem no visefektīvākajiem zināmajiem psihiatrijas medikamentiem. Terapeitiskais efekts un īslaicīgie blakusefekti ir novērojami uzreiz pēc medikamentozās terapijas sākuma jau pirmajā medikamentu lietošanas reizē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/treatments/11766-attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd-stimulant-therapy|title=ADHD Medication, Treatment & Stimulant Therapy|website=Cleveland Clinic|access-date=2021-07-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/adhd-medication-chart|title=ADHD Medications & Side Effects|website=WebMD|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref> Latvijā vienīgie legālie stimulatorie medikamenti ir metilfenidāts un lisdeksamfetamīns. Visi amfetamīni Latvijā ir nelegāli arī medicīniskiem pielietojumiem, neskatoties uz to pierādīto augsto efektivitāti UDHS ārstēšanā, salīdzināmu bīstamību un kaitīgumu kā metilfenidātam. Medikamenti neizārstē UDHS, bet tikai īslaicīgi mazina UDHS simptomus. Tie iedarbojas paaugstinot dopamīna un norepefrenīna līmeni smadzeņu reģionos, kas cilvēkiem ar UDHS dabiskā stāvoklī ir netipiski maz stimulēti. Psihostimulanti cilvēkus ar UDHS pazīmēm padara mierīgākus, klusākus un samazina viņu aktivitāti, kas ir pretēja reakcija tam kā tie iedarbojas uz neirotipiskiem indivīdiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archives.drugabuse.gov/blog/post/prescription-stimulants-affect-people-adhd-differently|title=Prescription Stimulants Affect People With ADHD Differently|website=archives.drugabuse.gov|access-date=2021-07-12|date=2012-11-01|language=en}}</ref> Ņemot vērā, ka stimulantu medikamenti ir spēcīgas psihotropās vielas, to lietošanai neievērojot ārsta norādījumus ir augsts atkarības risks un tādēļ lielākajā daļā pasaules valstu, ieskaitot Latviju, tie ir stingri kontrolējamas psihotropās vielas par kuru glabāšanu bez receptes un realizēšanu pienākas pat cietumsods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=121086|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-07-12|language=lv}}</ref> Vadlīnijas kā tiek lietoti medikamenti atšķiras starp valstīm. Lielbritānijā rekomendācijas ir bērniem izrakstīt medikamentos tikai smagos UDHS gadījumos, taču pieaugušajiem kā pirmo terapeitisko iejaukšanos.<ref name=":142"/> ASV tiek ieteikti medikamenti visās vecuma grupās kā pirmā terapeitiskā iejaukšanās.<ref name="CADDRA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.caddra.ca/cms4/pdfs/caddraGuidelines2011Introduction.pdf|title=Canadian ADHD Practice Guidelines|work=Canadian ADHD Alliance|access-date=4 February 2011}}</ref> Medikamenti īpaši nav ieteicami bērniem pirmsskolas vecumā lielākajā daļā pasaules valstu.<ref name=":142" /><ref name="NICE 20092"/> Latvijā medikamentu lietošanā nav oficiālu vadlīniju. === Metilfenidāts === Metilfenidāts ir stimulatora psihotropa viela, kas pasaulē plaši tiek izmantota UDHS ārstēšanā bērnu, pusaudžu un pieaugušo vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/drugs/2/drug-12114-94/methylphenidate-hcl-oral/methylphenidate-oral/details|title=Methylphenidate HCl Oral: Uses, Side Effects, Interactions, Pictures, Warnings & Dosing - WebMD|website=www.webmd.com|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref> Pēc farmakodinamikas tas ir dopamīna un noradrenalīna atpakaļuzsūces transportera inhibitors: kad neironi atbrīvo dopamīnu un noradrenalīnu, metilfenidāta molekula aiztur dopamīna un noradrenalīna atpakaļuzsūces transporteru, neļaujot neironam uzsūkt atpakaļ dopamīnu un noradrenalīnu, kas paaugstina dopamīna un noadrenalīna līmeni vairākos smadzeņu reģionos. Tas izlīdzina cilvēkiem ar UDHS tipiski esošo ķīmisko disbalansu, paaugstinot centrālās nervu sistēmas aktivitāti un asins plūsmu smadzeņu prefrontālajā garozā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=StatPearls|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK482451/|publisher=StatPearls Publishing|date=2021|location=Treasure Island (FL)|first=Corinne|last=Verghese|first2=Sara|last2=Abdijadid}}</ref> Metilfenidāts atvieglo UDHS simptomus 80% pacientu, aptuveni pusei pacientu gandrīz pilnībā normalizē smadzeņu darbību vielas iedarbības laikā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|last2=Halari|first2=Rozmin|last3=Cubillo|first3=Ana|last4=Mohammad|first4=Abdul-Majeed|last5=Brammer|first5=Mick|last6=Taylor|first6=Eric|date=2009-12|title=Methylphenidate normalises activation and functional connectivity deficits in attention and motivation networks in medication-naïve children with ADHD during a rewarded continuous performance task|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19715709/|journal=Neuropharmacology|volume=57|issue=7-8|pages=640–652|doi=10.1016/j.neuropharm.2009.08.013|issn=1873-7064|pmid=19715709}}</ref> Pētījumi liecina, ka pacientiem ar UDHS, metilfenidāta iedarbības laikā ir labāka darba atmiņa, reakcijas laiks, uzmanība, koncentrēšanās spēja, vieglāk sākt darbus, vieglāk organizēt darbus. Terapetiskiskās dozās paaugstināts garastāvoklis vai eiforija nav novērojama.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Güven|first=Ayşegül|last2=Altinkaynak|first2=Miray|last3=Dolu|first3=Nazan|last4=Demirci|first4=Esra|last5=Özmen|first5=Sevgi|last6=İzzetoğlu|first6=Meltem|last7=Pektaş|first7=Ferhat|date=2019-3|title=Effects of Methylphenidate on Reaction Time in Children with Attention Deficit / Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6427077/|journal=Archives of Neuropsychiatry|volume=56|issue=1|pages=27–31|doi=10.29399/npa.22873|issn=1300-0667|pmc=6427077|pmid=30911234}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=van der Meere|first=J. J.|last2=Shalev|first2=R. S.|last3=Borger|first3=N.|last4=Wiersema|first4=J. R.|date=2009-11|title=Methylphenidate, interstimulus interval, and reaction time performance of children with attention deficit/hyperactivity disorder: a pilot study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19296298/|journal=Child Neuropsychology: A Journal on Normal and Abnormal Development in Childhood and Adolescence|volume=15|issue=6|pages=554–566|doi=10.1080/09297040902758803|issn=1744-4136|pmid=19296298}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fuermaier|first=Anselm B. M.|last2=Tucha|first2=Lara|last3=Koerts|first3=Janneke|last4=Weisbrod|first4=Matthias|last5=Lange|first5=Klaus W.|last6=Aschenbrenner|first6=Steffen|last7=Tucha|first7=Oliver|date=2017-05|title=Effects of methylphenidate on memory functions of adults with ADHD|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27088304/|journal=Applied Neuropsychology. Adult|volume=24|issue=3|pages=199–211|doi=10.1080/23279095.2015.1124108|issn=2327-9109|pmid=27088304}}</ref> Metilfenidāta iedarbības laikā ir vērojami uzmanības un uzvedības uzlabojumi bērniem ar UDHS, neatkarīgi no UDHS tipa, taču īpaši izteikti uzlabojumi bērniem ar kombinēto vai hiperaktīvo tipu: metilfenidāta iedarbības laikā ir ievērojami mazāk impulsīva un traucējoša uzvedība.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gorman|first=Erin B.|last2=Klorman|first2=Rafael|last3=Thatcher|first3=Joan E.|last4=Borgstedt|first4=Agneta D.|date=2006-07|title=Effects of methylphenidate on subtypes of attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16832317/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=45|issue=7|pages=808–816|doi=10.1097/01.chi.0000214191.57993.dd|issn=0890-8567|pmid=16832317}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Solanto|first=Mary|last2=Newcorn|first2=Jeffrey|last3=Vail|first3=Lucia|last4=Gilbert|first4=Sharone|last5=Ivanov|first5=Iliyan|last6=Lara|first6=Regina|date=2009-12|title=Stimulant Drug Response in the Predominantly Inattentive and Combined Subtypes of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2830210/|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=19|issue=6|pages=663–671|doi=10.1089/cap.2009.0033|issn=1044-5463|pmc=2830210|pmid=20035584}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Beery|first=Susan H.|last2=Quay|first2=Herbert C.|last3=Pelham|first3=William E.|date=2017-01-01|title=Differential Response to Methylphenidate in Inattentive and Combined Subtype ADHD|url=https://doi.org/10.1177/1087054712469256|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=21|issue=1|pages=62–70|doi=10.1177/1087054712469256|issn=1087-0547}}</ref> Daudziem pacientiem metilfenidāts ir saistāms ar mērenu toleranci pie ilgstošas lietošanas, taču ir arī pacientiem, kuriem nav vērojama tolerances izveidošanās un metilfenidāta terapeitiskais efekts nemazinās.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=Gene-Jack|last2=Volkow|first2=Nora|last3=Wigal|first3=Timothy|last4=Kollins|first4=Scott|last5=Newcorn|first5=Jeffrey|last6=Telang|first6=Frank|last7=Logan|first7=Jean|last8=Wong|first8=Christopher|last9=Fowler|first9=Joanna|date=2010-05-01|title=Tolerance to the dopaminergic effects of methylphenidate in adults with ADHD after one-year treatment with methylphenidate|url=https://jnm.snmjournals.org/content/51/supplement_2/329|journal=Journal of Nuclear Medicine|language=en|volume=51|issue=supplement 2|pages=329–329|issn=0161-5505}}</ref> Iespējams, ka tolerance izveidojas tikai pacientiem ar īpaši smagu UDHS, kuriem ir vajadzīgas augstas metilfenidāta dozas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ross|first=Donald C.|last2=Fischhoff|first2=Joseph|last3=Davenport|first3=Barbara|date=2002-01-01|title=Treatment of ADHD When Tolerance to Methylphenidate Develops|url=https://ps.psychiatryonline.org/doi/full/10.1176/appi.ps.53.1.102|journal=Psychiatric Services|volume=53|issue=1|pages=102–102|doi=10.1176/appi.ps.53.1.102|issn=1075-2730}}</ref> Pie īslaicīgas lietošanas vērojama akūta tolerance: katra nākamā doza dienas laikā kļūst mazāk efektīva.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Swanson|first=J.|last2=Gupta|first2=S.|last3=Guinta|first3=D.|last4=Flynn|first4=D.|last5=Agler|first5=D.|last6=Lerner|first6=M.|last7=Williams|first7=L.|last8=Shoulson|first8=I.|last9=Wigal|first9=S.|date=1999-09|title=Acute tolerance to methylphenidate in the treatment of attention deficit hyperactivity disorder in children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10511066/|journal=Clinical Pharmacology and Therapeutics|volume=66|issue=3|pages=295–305|doi=10.1016/S0009-9236(99)70038-X|issn=0009-9236|pmid=10511066}}</ref> Novērots, ka metilfenidāta lietošana paaugstina dopamīna transporteru koncentrāciju smadzenēs, kas, iespējams, nozīmē īslaicīgi paaugstinātu hiperaktivitāti, kad indivīds lietot metilfenidātu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=G.-J.|last2=Volkow|first2=N.|last3=Wigal|first3=T.|last4=Kollins|first4=S.|last5=Newcorn|first5=J.|last6=Telang|first6=F.|last7=Logan|first7=J.|last8=Wong|first8=C.|last9=Fowler|first9=J. S.|date=2009-05-01|title=Chronic treatment with methylphenidate increases dopamine transporter density in patients with attention deficit hyperactive disorder|url=https://jnm.snmjournals.org/content/50/supplement_2/1283|journal=Journal of Nuclear Medicine|language=en|volume=50|issue=supplement 2|pages=1283–1283|issn=0161-5505}}</ref> Bērniem ar UDHS, kas lieto metilfenidātu, salīdzinot ar bērniem ar UDHS, kam netiek veikta stimulantu terapija, ir novērojama smadzeņu struktūras anomāliju izlīdzināšanās un augstāka iespēja, ka UDHS simptomi vēlāk dzīvē mazināsies pietiekami, lai vairs nevajadzētu medikamentozo terapiju.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Konrad|first=Kerstin|last2=Neufang|first2=Susanne|last3=Fink|first3=Gereon R.|last4=Herpertz-Dahlmann|first4=Beate|date=2007-12|title=Long-term effects of methylphenidate on neural networks associated with executive attention in children with ADHD: results from a longitudinal functional MRI study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18030085/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=46|issue=12|pages=1633–1641|doi=10.1097/chi.0b013e318157cb3b|issn=0890-8567|pmid=18030085}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Grund|first=Thorsten|last2=Lehmann|first2=Konrad|last3=Bock|first3=Nathalie|last4=Rothenberger|first4=Aribert|last5=Teuchert-Noodt|first5=Gertraud|date=2006-01-10|title=Influence of methylphenidate on brain development – an update of recent animal experiments|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1363724/|journal=Behavioral and Brain Functions|volume=2|pages=2|doi=10.1186/1744-9081-2-2|issn=1744-9081|pmc=1363724|pmid=16403217}}</ref> Metilfenidāta ietekme uz bērnu un pieaugušo smadzenēm ir vienāda.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Pauly|first=Vanessa|last2=Frauger|first2=Elisabeth|last3=Lepelley|first3=Magalie|last4=Mallaret|first4=Michel|last5=Boucherie|first5=Quentin|last6=Micallef|first6=Joëlle|date=2018-6|title=Patterns and profiles of methylphenidate use both in children and adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5980540/|journal=British Journal of Clinical Pharmacology|volume=84|issue=6|pages=1215–1227|doi=10.1111/bcp.13544|issn=0306-5251|pmc=5980540|pmid=29512177}}</ref> Metilfenidāta galvenie riski ir atkarība, ēstgribas zudums, bezmiegs.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Morton|first=W. Alexander|last2=Stockton|first2=Gwendolyn G.|date=2000-10|title=Methylphenidate Abuse and Psychiatric Side Effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC181133/|journal=Primary Care Companion to The Journal of Clinical Psychiatry|volume=2|issue=5|pages=159–164|issn=1523-5998|pmid=15014637}}</ref> Retos gadījumos stimulantu psihoze, īslaicīgi redzes traucējumi, dzīvībai bīstama hipertensija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rxlist.com/ritalin-side-effects-drug-center.htm|title=Side Effects of Ritalin (Methylphenidate Hcl), Warnings, Uses|website=RxList|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref> Pētījums Zviedrijā liecina, ka metilfenidāts nav ievērojami saistīts ar psihozes risku pusaudžos un jaunos pieaugušajos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hollis|first=Chris|last2=Chen|first2=Qi|last3=Chang|first3=Zheng|last4=Quinn|first4=Patrick D.|last5=Viktorin|first5=Alexander|last6=Lichtenstein|first6=Paul|last7=D'Onofrio|first7=Brian|last8=Landén|first8=Mikael|last9=Larsson|first9=Henrik|date=2019-08-01|title=Methylphenidate and the risk of psychosis in adolescents and young adults: a population-based cohort study|url=https://www.thelancet.com/journals/lanpsy/article/PIIS2215-0366(19)30189-0/abstract|journal=The Lancet Psychiatry|language=English|volume=6|issue=8|pages=651–658|doi=10.1016/S2215-0366(19)30189-0|issn=2215-0366|pmid=31221557}}</ref> Latvijā metilfenidāts ir apstiprināts un legāls stimulatorais medikaments, kas atšķiras pēc iedarbības mehānisma un izomēru kombinācijas dažādās zālēs un ir pazīstams ar zāļu nosaukumiem: Ritalin, Medikinet, Concerta, Medikinet XL. Metilfenidāts Latvijā nav oficiāli apstiprināts lietošanai pieaugušajiem, neskatoties uz to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu tas tiek plaši lietots UDHS ārstēšanā pieaugušajiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Chappuy|first=Mathieu|last2=Boulanger|first2=Antoine|last3=Nourredine|first3=Mikail|last4=Fourneret|first4=Pierre|last5=Rolland|first5=Benjamin|date=2020-01-01|title=Disparate regulatory status of methylphenidate for adults with ADHD across Europe|url=https://www.thelancet.com/journals/lanpsy/article/PIIS2215-0366(19)30482-1/abstract|journal=The Lancet Psychiatry|language=English|volume=7|issue=1|pages=e1–e2|doi=10.1016/S2215-0366(19)30482-1|issn=2215-0366|pmid=31860460}}</ref> === Amfetamīna sāļi === Amfetamīns ir dopamīna un norepefrenīna izdalīšanas stimulators. Amfetamīna molekula piesaistās pie neirona un stimulē to izdalīt dopamīnu un norepefrenīnu, paaugstinot dopamīna un norepefrenīna koncentrāciju neironu sinapsēs vairākos smadzeņu reģionos. Amfetamīns lielākoties ir spēcīgāks, ar agresīvāku stimulāciju nekā metilfenidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/amphetamine-oral-tablet|title=Amphetamine {{!}} Side Effects, Dosage, Uses, and More|website=Healthline|access-date=2021-07-12|date=2018-02-22|language=en}}</ref> Amfetamīna sāļu efektivitāte UDHS ārstēšanā ir augstāka nekā metilfenidātam, īpaši indivīdos, kuros dominē neuzmanības simptomi, tā kā šis tips ir visizplatītākā simptomu prezentācija pieaugušajos, Lielbritānijā amfetamīna sāļi tiek uzskatīti par pirmās līnijas ārstēšanas medikamentu, nevis metilfenidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://evidence.nihr.ac.uk/alert/amphetamines-probably-the-best-first-choice-treatment-for-adults-with-adhd/|title=Amphetamines probably the best first-choice treatment for adults with ADHD|website=NIHR Evidence|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref> Amfetamīni saistāmi ar augstāku atkarības un neatbilstošas lietošanas risku nekā metilfenidāta gadījumā, iespējams, jo neadekvāti lietots metilfenidāts saistāms ar ievērojami nepatīkamāku abstinences sindromu un mazāku eiforiju, kas narkotiku lietotājus iedrošina neizmantot to izklaidējošos nolūkos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Castells|first=Xavier|last2=Blanco‐Silvente|first2=Lídia|last3=Cunill|first3=Ruth|date=2018-08-09|title=Amphetamines for attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) in adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6513464/|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=2018|issue=8|doi=10.1002/14651858.CD007813.pub3|issn=1469-493X|pmc=6513464|pmid=30091808}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ojp.gov/ncjrs/virtual-library/abstracts/recreational-use-ritalin-college-campuses|title=Recreational Use of Ritalin on College Campuses {{!}} Office of Justice Programs|website=www.ojp.gov|access-date=2021-07-12}}</ref> Amfetamīns Latvijā ir plaši izplatīts melnajā tirgū kā nelegāla, izklaides nolūkos lietota narkotiskā viela.<ref>Ķīvīte-Urtāne A., Civjāne L., Isajeva L., Kaupe R., Vanaga—Arāja D., Veisberga L.(2019). Narkotiku lietošanas paradumi un tendences Latvijā. Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 11.posma rezultāti. Rīga:Slimību profilakses un kontroles centrs, DIA+LOGS</ref> UDHS ārstēšanā Latvijā amfetamīna sāļi netiek izmantoti, jo visi amfetamīni ir nelegāli arī medicīniskiem pielietojumiem. === Citi stimulanti === Kofeīns ir spējīgs nedaudz mazināt UDHS simptomus, tomēr tam nav vērtības UDHS ārstēšanā, jo tā iedarbības mehānisms saistās ar iedarbību uz adenozīna receptoriem, nevis dopamīna sistēmu.<ref name=":1" /><ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":5" /> Nikotīns, būdams CNS stimulants, strauji paaugstina dopamīna līmeni smadzenēs un tādējādi mazina UDHS simptomus gan cilvēkiem ar nikotīna atkarību, gan bez, tomēr tas ir stipri mazāk efektīvs nekā stimulatorie medikamenti, kā arī ar daudz lielāku atkarības risku.<ref name="pubmed.ncbi.nlm.nih.gov">{{Publikācijas atsauce|last=Levin|first=E. D.|last2=Conners|first2=C. K.|last3=Sparrow|first3=E.|last4=Hinton|first4=S. C.|last5=Erhardt|first5=D.|last6=Meck|first6=W. H.|last7=Rose|first7=J. E.|last8=March|first8=J.|date=1996-01|title=Nicotine effects on adults with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/8741955/|journal=Psychopharmacology|volume=123|issue=1|pages=55–63|doi=10.1007/BF02246281|issn=0033-3158|pmid=8741955}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betterhelp.com/advice/adhd/nicotine-adhd-and-the-links-between-them/|title=Nicotine, ADHD, And The Links Between Them {{!}} Betterhelp|website=www.betterhelp.com|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref> Dažās valstīs modafinils tiek izrakstīs UDHS simptomu ārstēšanai, tomēr šis medikaments ir maz pētīts un tā iedarbība ir vājāka nekā metilfenidātam vai amfetamīnam; iespējams, modafinils ir vēlams vāja UDHS ārstēšanai, jo tam nav atkarības riska.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Swanson|first2=James M.|last3=Wigal|first3=Sharon B.|last4=Kratochvil|first4=Christopher J.|last5=Boellner|first5=Samuel W.|last6=Earl|first6=Craig Q.|last7=Jiang|first7=John|last8=Greenhill|first8=L.|date=2005-12|title=Efficacy and safety of modafinil film-coated tablets in children and adolescents with attention-deficit/hyperactivity disorder: results of a randomized, double-blind, placebo-controlled, flexible-dose study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16322134/|journal=Pediatrics|volume=116|issue=6|pages=e777–784|doi=10.1542/peds.2005-0617|issn=1098-4275|pmid=16322134}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rugino|first=Thomas|date=2007-6|title=A review of modafinil film-coated tablets for attention-deficit/hyperactivity disorder in children and adolescents|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2654790/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=3|issue=3|pages=293–301|issn=1176-6328|pmc=2654790|pmid=19300563}}</ref> === Atomoksetīns === Atomoksetīns ir vienīgais pierādītais efektīvais nestimulantu medikaments UDHS ārstēšanā. Tas paaugstina noradrenalīna līmeni smadzenēs. Atšķirībā no stimulantiem, tā efekti ir kumulatīvi: ieguvumi saglabājas ilgtermiņā un nav manāmi uzreiz pēc zāļu lietošanas sākuma. Atomoksetīns ir apstiprināts lietošanai bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.<ref name="Strattera label">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dailymed.nlm.nih.gov/dailymed/drugInfo.cfm?setid=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb|title=Strattera (atomoxetine) Capsules for Oral Use|publisher=Eli Lilly and Company|website=DailyMed.gov|access-date=26 February 2020|date=29 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607120316/https://dailymed.nlm.nih.gov/dailymed/getFile.cfm?setid=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb&type=pdf&name=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb|archive-date=7 June 2018|dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/strattera-80-mg-cietas-kapsulas-08-0154-01|title=Strattera lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/strattera-80-mg-cietas-kapsulas-08-0154-01}}</ref> Nav zināma atomoksetīna efektivitāte bērnos, kas jaunāki par 6 gadiem.<ref name="TGA">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebs.tga.gov.au/ebs/picmi/picmirepository.nsf/pdf?OpenAgent&id=CP-2010-PI-04269-3|title=Strattera (atomoxetine hydrochloride)|publisher=Eli Lilly Australia Pty. Limited|work=TGA eBusiness Services|access-date=10 November 2013|date=21 August 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20170406152455/https://www.ebs.tga.gov.au/ebs/picmi/picmirepository.nsf/pdf?OpenAgent&id=CP-2010-PI-04269-3|archive-date=6 April 2017|dead-url=no}}</ref> Tā galvenā priekšrocība pār stimulantiem ir tas, ka tam nav ļaunprātīgas lietošanas potenciāla.<ref name="TGA" /> Lai gan tas ievērojami mazina neuzmanības un hiperaktivitātes, tā efektivitāte ir zemāka nekā stimulantu medikamentiem. 40% pacientu, kurus ārstē ar atomoksetīnu paliek traucējoši UDHS simptomi.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Ghuman JK, Hutchison SL|date=November 2014|title=Atomoxetine is a second-line medication treatment option for ADHD|url=http://ebmh.bmj.com/content/17/4/108|journal=Evidence-Based Mental Health|volume=17|issue=4|pages=108|doi=10.1136/eb-2014-101805|pmid=25165169|archive-url=https://web.archive.org/web/20160308115106/http://ebmh.bmj.com/content/17/4/108|archive-date=8 March 2016|access-date=8 March 2016|dead-url=no}}</ref> Atomoksetīna efektivitāte ir zemāka nekā stimulantiem,<ref>{{grāmatas atsauce|title=Adult ADHD Diagnostic Assessment and Treatment|url=https://archive.org/details/adultadhddiagnos0000kooi|isbn=978-1-4471-4137-2|doi=10.1007/978-1-4471-4138-9|author=Kooij, JJS|year=2013|publisher=Springer London}}</ref> taču ir pierādījumi, ka to var lietot kombinācijā ar stimulantiem.<ref name="Tr2013">{{publikācijas atsauce|display-authors=6|authors=Treuer T, Gau SS, Méndez L, Montgomery W, Monk JA, Altin M, Wu S, Lin CC, Dueñas HJ|date=April 2013|title=A systematic review of combination therapy with stimulants and atomoxetine for attention-deficit/hyperactivity disorder, including patient characteristics, treatment strategies, effectiveness, and tolerability|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=23|issue=3|pages=179–93|doi=10.1089/cap.2012.0093|pmc=3696926|pmid=23560600}}</ref> Ārsts var izrakstīts nestimulantus, ieskaitot, atomoksetīnu, ja cilvēkam ir nevēlami, traucējoši blakusefekti no stimuantiem; gadījumos, kad stimulanti nav bijuši efektīvi; vai kombinācijā ar stimulantiem, lai paaugstinātu efektivitāti;<ref name="NIMH » Home combination">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/topics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/index.shtml|title=NIMH » Attention Deficit Hyperactivity Disorder|website=NIMH » Home|access-date=2018-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161225231931/https://www.nimh.nih.gov/health/topics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/index.shtml|archive-date=2016-12-25|dead-url=no}}</ref><ref name="NIMH 2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/topics/mental-health-medications/index.shtml#part_149861|title=NIMH » Mental Health Medications|website=NIMH » Home|access-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190406082433/https://www.nimh.nih.gov/health/topics/mental-health-medications/index.shtml#part_149861|archive-date=6 April 2019|dead-url=no}}</ref> vai arī pacientam ir paaugstināts stimulantu atkarības risks. Lielākajā daļā pasaules valstu atomoksetīns ir otrās līnijas medikaments, jo tas ir mazāk efektīvs un ar lielākiem blakusefektiem nekā stimulantiem. Aptuveni ceturtdaļai pacientu atomoksetīns izraisa vairākas dienas ilgu, nepārejošu nelabumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drugs.com/sfx/strattera-side-effects.html|title=Strattera Side Effects: Common, Severe, Long Term|website=Drugs.com|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/drugs/2/drug-64629/strattera-oral/details/list-sideeffects|title=Common and Rare Side Effects for Strattera oral|website=www.webmd.com|access-date=2021-07-12}}</ref> Atomoksetīns samazina libido, ir saistāms ar kardiovaskulāru ietekmi, kas salīdzināma ar stimulantiem un tā efekti nepāriet vairākas dienas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthcentral.com/article/pros-and-cons-of-using-strattera|title=Pros and Cons of Using Strattera - Medication - ADHD|website=www.healthcentral.com|access-date=2021-07-12}}</ref> Atomoksetīns ir īpaši piemērots pacientiem ar atkarību vēsturi vai klātbūtni, jo šādiem pacientiem stimulantu izrakstīšana var būt riskanta.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Upadhyaya|first=Himanshu P.|last2=Desaiah|first2=Durisala|last3=Schuh|first3=Kory J.|last4=Bymaster|first4=Frank P.|last5=Kallman|first5=Mary J.|last6=Clarke|first6=David O.|last7=Durell|first7=Todd M.|last8=Trzepacz|first8=Paula T.|last9=Calligaro|first9=David O.|date=2013|title=A review of the abuse potential assessment of atomoxetine: a nonstimulant medication for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3579642/|journal=Psychopharmacology|volume=226|issue=2|pages=189–200|doi=10.1007/s00213-013-2986-z|issn=0033-3158|pmc=3579642|pmid=23397050}}</ref> Stimulanti uzlabo mācību sekmes, taču atomoksetīns neuzlabo, tā iedarbība vairāk saistāma ar uzlabotu uzvedību.<ref name="pmid23179416">{{publikācijas atsauce|authors=Prasad V, Brogan E, Mulvaney C, Grainge M, Stanton W, Sayal K|date=April 2013|title=How effective are drug treatments for children with ADHD at improving on-task behaviour and academic achievement in the school classroom? A systematic review and meta-analysis|journal=European Child & Adolescent Psychiatry|volume=22|issue=4|pages=203–16|doi=10.1007/s00787-012-0346-x|pmid=23179416|s2cid=7147886}}</ref> Latvijā atomoksetīns tiek pārdots zālēs Strattera un ir licencēts lietošanai gan bērniem, gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/atomoxetine-sandoz-10-mg-cietas-kapsulas-16-0242-01|title=Atomoxetine Sandoz lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/atomoxetine-sandoz-10-mg-cietas-kapsulas-16-0242-01}}</ref> === Citi medikamenti === UDHS simptomus, īpaši impulsivitāti un agresivitāti, var mazināti arī antipsihotiķi, kas ASV tiek uzskatīti par pašu pēdējo pieļaujamo terapeitisko iejaukšanos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yanofski|first=Jason|date=2010-6|title=The Dopamine Dilemma|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2898838/|journal=Psychiatry (Edgmont)|volume=7|issue=6|pages=18–23|issn=1550-5952|pmc=2898838|pmid=20622942}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pharmacytimes.com/view/antipsychotics-for-children-with-adhd-should-be-a-last-resort|title=Antipsychotics for Children With ADHD Should Be a Last Resort|website=Pharmacy Times|access-date=2021-07-12}}</ref> Antidepresanti kā bupropions, MAOI un tricikliskie antidepresanti var mazināt UDHS simptomu ārējās izpausmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/antidepressants-adult-adhd|title=Antidepressants for Adult ADHD|last=Heid|first=Markham|website=WebMD|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref> == Ietekme uz indivīdiem un sabiedrību == Starp indivīdiem ar UDHS, smagums variē spektrā no viegliem traucējumiem līdz invaliditātei. Pie vieglām UDHS formām var būt augsta funkcionētspēja sabiedrībā ar grūti pamanāmu neuzmanību un hiperaktivitāti. Ar viduvēji smagu UDHS indivīdam var būt ievērojamas grūtības funkcionēt sabiedrībā un komorbīdas psihiskas problēmas kā miega traucējumi, atkarības, depresija un trauksme, ko nereti izraisa neārstēti UDHS simptomi. Ar īpaši smagām UDHS formām ir iespējama tādu mērogu neuzmanība, ka indivīds var nepamanīt uz ielas automašīnas vai izteiktas, sociāli neadekvātas hiperkinēzes, piemēram, pieaudzis cilvēks enerģiski krata galvu klausoties mūziku sabiedriskajā transportā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/is-there-an-adhd-spectrum|title=Is there an ADHD spectrum?|website=www.understood.org|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712130939/https://www.understood.org/articles/en/is-there-an-adhd-spectrum}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/what-it-is-like-to-live-with-severe-adhd-2017-3|title=What it's like to live with ADHD so severe it feels like 'brain fog'|last=Letzter|first=Rafi|website=Business Insider|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref> === Grūtības mācībās un darba vietā === UDHS ilgstoši tika uzskatīts par uzvedības traucējumiem, kas ir vērā ņemami tikai skolās un citās dzīves jomās netraucē. Bērniem ar UDHS ir ievērojami sliktākas sekmes nekā vienaudžiem ar līdzīgu intelekta līmeni. Pieradījumi liecina, ka UDHS ietekme uz sekmēm ir tikpat nozīmīga kā indivīda intelekta.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kent|first=Kristine M.|last2=Pelham|first2=William E.|last3=Molina|first3=Brooke S. G.|last4=Sibley|first4=Margaret H.|last5=Waschbusch|first5=Daniel A.|last6=Yu|first6=Jihnhee|last7=Gnagy|first7=Elizabeth M.|last8=Biswas|first8=Aparajita|last9=Babinski|first9=Dara E.|date=2011-4|title=The Academic Experience of Male High School Students with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3068222/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=39|issue=3|pages=451–462|doi=10.1007/s10802-010-9472-4|issn=0091-0627|pmc=3068222|pmid=21103923}}</ref> 7 no 10 gadījumiem bērniem ar UDHS ir vēl kāds mācīšanās traucējums, piemēram, disleksija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news-medical.net/health/The-Impact-of-ADHD-on-Learning.aspx|title=The Impact of ADHD on Learning|website=News-Medical.net|access-date=2021-07-12|date=2018-06-04|language=en}}</ref> Augstskolu studentiem ar UDHS ir zemākas atzīmes un ievērojami biežāk pamet izglītības iestādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://consumer.healthday.com/3-3-college-students-with-adhd-have-lower-grades-higher-dropout-rates-2650812458.html|title=College Students With ADHD Have Lower Grades, Higher Dropout Rates|website=Consumer Health News {{!}} HealthDay|access-date=2021-07-12|date=2021-03-03|language=en}}</ref> Bieži novērots, ka indivīdiem ar UDHS augstākā izglītība rada ievērojami augstākas grūtības nekā vidusskola, galvenokārt, ievērojami pieaugušas mācību slodzes dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2021/02/210223110358.htm|title=Research finds college students with ADHD are likely to experience significant challenges|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref> ASV vecuma grupā 23 — 32 gadi, UDHS saistām ar astoņas reizes lielāku bezdarba risku: 16,6% jauniešu ar UDHS ir ilgstoši bezdarbnieki, salīdzinot ar 2,4% jauniešu bez UDHS. Lielākā daļa jauniešu ar UDHS dara fizisku darbu, tikai 6% ir apguvuši kādu specializētu profesiju, salīdzinot ar 20% cilvēkos bez UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kuriyan|first=Aparajita B.|last2=Pelham|first2=William E.|last3=Molina|first3=Brooke S. G.|last4=Waschbusch|first4=Daniel A.|last5=Gnagy|first5=Elizabeth M.|last6=Sibley|first6=Margaret H.|last7=Babinski|first7=Dara E.|last8=Walther|first8=Christine|last9=Cheong|first9=JeeWon|date=2013-1|title=Young Adult Educational and Vocational Outcomes of Children Diagnosed with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3505256/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=41|issue=1|pages=27–41|doi=10.1007/s10802-012-9658-z|issn=0091-0627|pmc=3505256|pmid=22752720}}</ref> Pētījums ASV liecina, ka tikai 34% cilvēku ar UDHS ir pilnas slodzes darbā, salīdzinot ar 59% sabiedrībā kopumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Faraone|first2=Stephen V.|date=2006-07-19|title=The Effects of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder on Employment and Household Income|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1781280/|journal=Medscape General Medicine|volume=8|issue=3|pages=12|issn=1531-0132|pmc=1781280|pmid=17406154}}</ref> Zviedrijā pieaugušajiem ar UDHS novērota vidēji par 20% zemāka alga nekā cilvēkiem bez UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jangmo|first=Andreas|last2=Kuja-Halkola|first2=Ralf|last3=Pérez-Vigil|first3=Ana|last4=Almqvist|first4=Catarina|last5=Bulik|first5=Cynthia M.|last6=D’Onofrio|first6=Brian|last7=Lichtenstein|first7=Paul|last8=Ahnemark|first8=Ewa|last9=Werner-Kiechle|first9=Tamara|date=2021.17.3|title=Attention-deficit/hyperactivity disorder and occupational outcomes: The role of educational attainment, comorbid developmental disorders, and intellectual disability|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0247724|journal=PLOS ONE|language=en|volume=16|issue=3|pages=e0247724|doi=10.1371/journal.pone.0247724|issn=1932-6203|pmc=PMC7968636|pmid=33730071}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS novērojama zemāka produktivitāte darbā: produktivitātes kritums ir ekvivalents aptuveni 22 darba dienām gadā. Darbiniekiem ar UDHS ir par 30% lielāka iespēja būt ilgstošām grūtībām atrast darbu, par 60% augstāka iespēja tikt atlaistiem no darba un par 300% augstāka iespēja impulsīvi pamest darba vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdatwork.add.org/impact-of-adhd-at-work/|title=Impact of ADHD at Work {{!}} ADHD At Work|access-date=2021-07-12|date=2016-07-09|language=en}}</ref> === Grūtības darba vietā === Cilvēkiem ar UDHS ir 8 reizes augstāks bezdarba risks. Neuzmanība un impulsivitāte parasti padara cilvēkus ar UDHS sliktākus nekā kolēģus darbos, kuri saistās ar precīzu instrukciju izpildīšanu. Papildus cilvēkiem ar UDHS mēdz būt problēmas sociālās attiecībās ar kolēģiem, jo viņi bieži runā impulsīvi, nereti nepārdomāti aizvainojot cilvēkus un traucējot citiem veikt darbu. Cilvēkiem ar UDHS emocionālā disregulācija pie īsta vai uztverta pāridarījuma var likt atklāti sadumpoties pret priekšniekiem. Tomēr lielākā daļa cilvēku ar UDHS atrod darbavietas, kurās ir spējīgi funkcionēt izmantojot apzinātus un neapzinātus traucējumus kompensējošus mehānismus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Palmini|first=Andre|date=2008|title=Professionally successful adults with attention-deficit/hyperactivity disorder (ADHD): Compensation strategies and subjective effects of pharmacological treatment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5619157/|journal=Dementia & Neuropsychologia|volume=2|issue=1|pages=63–70|doi=10.1590/S1980-57642009DN20100013|issn=1980-5764|pmc=5619157|pmid=29213543}}</ref> === Atkarības === Neārstēts UDHS, iespējams, ir galvenais atkarību veicinošais faktors sabiedrībā. Cilvēkiem ar UDHS dopamīna sistēmas samazināta aktivitāte rada neproporcionāli augstu atalgojumu lietojot psihotropas vielas vai spēlējot spēles un līdz ar to pastiprinātu DeltaFosB transkripcijas faktoru pēc šādu darbību veikšanas, kas nozīmē, ka ir dabiska tieksme uz visu veidu atkarībām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Zulauf|first=Courtney A.|last2=Sprich|first2=Susan E.|last3=Safren|first3=Steven A.|last4=Wilens|first4=Timothy E.|date=2014-3|title=The Complicated Relationship Between Attention Deficit/Hyperactivity Disorder and Substance Use Disorders|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4414493/|journal=Current psychiatry reports|volume=16|issue=3|pages=436|doi=10.1007/s11920-013-0436-6|issn=1523-3812|pmc=4414493|pmid=24526271}}</ref> Stimulantu medikamentu lietošana mazina atkarību risku aptuveni par trešdaļu, galvenokārt samazinātas impulsivitātes dēļ, tomēr arī indivīdiem ar ārstētu UDHS saglabājas augstāks atkarības risks nekā cilvēkiem bez UDHS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://archives.drugabuse.gov/news-events/nida-notes/1999/11/medications-reduce-incidence-substance-abuse-among-adhd-patients|title=Medications Reduce Incidence of Substance Abuse Among ADHD Patients|website=archives.drugabuse.gov|access-date=2021-07-11|date=1999-11-01|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125445/https://archives.drugabuse.gov/news-events/nida-notes/1999/11/medications-reduce-incidence-substance-abuse-among-adhd-patients}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS ir ļoti izplatīta atkarība no nikotīna, atkarības risks ir aptuveni 2 reizes lielāks nekā cilvēkiem bez UDHS. Pētījumi liecina, ka nikotīns, būdams psihostimulants, tā iedarbības laikā, samazina UDHS simptomus un uzlabo koncentrēšanās spējas un produktivitāti cilvēkiem ar UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gehricke|first=Jean-G.|last2=Whalen|first2=Carol K.|last3=Jamner|first3=Larry D.|last4=Wigal|first4=Tim L.|last5=Steinhoff|first5=Kenneth|date=2006-02|title=The reinforcing effects of nicotine and stimulant medication in the everyday lives of adult smokers with ADHD: A preliminary examination|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16497598/|journal=Nicotine & Tobacco Research: Official Journal of the Society for Research on Nicotine and Tobacco|volume=8|issue=1|pages=37–47|doi=10.1080/14622200500431619|issn=1462-2203|pmid=16497598}}</ref> Iespējams, ka cilvēki ar laicīgi neatklātu UDHS pusaudžu gados sāk pašmedicēties, lietojot nikotīnu.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Liebrenz|first=Michael|last2=Frei|first2=Anja|last3=Fisher|first3=Carl Erik|last4=Gamma|first4=Alex|last5=Buadze|first5=Anna|last6=Eich|first6=Dominique|date=2014-05-16|title=Adult attention-deficit/hyperactivity disorder and nicotine use: a qualitative study of patient perceptions|url=https://doi.org/10.1186/1471-244X-14-141|journal=BMC Psychiatry|volume=14|issue=1|pages=141|doi=10.1186/1471-244X-14-141|issn=1471-244X|pmc=PMC4037284|pmid=24885526}}</ref> Cilvēki ar UDHS ļoti reti beidz lietot nikotīnu un viņu atkarība ir daudz grūtāk ārstējama nekā neirotipiskiem indivīdiem.<ref name="ReferenceD"/><ref name="pubmed.ncbi.nlm.nih.gov"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-nicotine-dependence-idUSTRE49T71920081030|title=ADHD tied to more severe nicotine dependence|work=Reuters|access-date=2021-07-11|date=2008-10-30|last=Norton|first=Amy|language=en}}</ref> Salīdzinot ar stimulantu medikamentiem, nikotīns izraisa ļoti spēcīgu atkarību, ir kaitīgāks kardiovaskulārajai sistēmai un tā terapeitiskais efekts salīdzinot ar stimulantu medikamentiem ir niecīgs.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=University of California, Irvine|date=2011-09-01|title=Nicotine and Behavioral Regulation in Adult ADHD|url=https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT00573248}}</ref> Pierādījumi liecina, ka stimulantu medikamentu lietošana nekompensē nikotīna atkarību un bieži vien to tieši pastiprina, iespējams, jo augstāks toniskais dopamīna līmenis pastiprina nikotīna efektus.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Lambert|first=N. M.|last2=Hartsough|first2=C. S.|date=1998-11|title=Prospective study of tobacco smoking and substance dependencies among samples of ADHD and non-ADHD participants|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9813951/|journal=Journal of Learning Disabilities|volume=31|issue=6|pages=533–544|doi=10.1177/002221949803100603|issn=0022-2194|pmid=9813951}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Winhusen|first=Theresa M.|last2=Somoza|first2=Eugene C.|last3=Brigham|first3=Gregory S.|last4=Liu|first4=David S.|last5=Green|first5=Carla A.|last6=Covey|first6=Lirio S.|last7=Croghan|first7=Ivana T.|last8=Adler|first8=Lenard A.|last9=Weiss|first9=Roger D.|date=2010-12|title=Impact of attention-deficit/hyperactivity disorder (ADHD) treatment on smoking cessation intervention in ADHD smokers: a randomized, double-blind, placebo-controlled trial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/20492837/|journal=The Journal of Clinical Psychiatry|volume=71|issue=12|pages=1680–1688|doi=10.4088/JCP.09m05089gry|issn=1555-2101|pmc=3151610|pmid=20492837}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS samazinātais dopamīna līmenis smadzenēs iedrošina viņus impulsīvi veikt aktivitātes, kas izdala smadzenēs augstu dopamīna līmeni, kas nozīmē aptuveni trīs reizes augstāku atkarības risku gan no alkohola, gan no narkotiskajām un psihotropajām vielām, gan azartspēlēm, gan citām nevēlamām aktivitātēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/the-truth-about-adhd-and-addiction/|title=The Truth About ADHD and Addiction|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2007-01-31|language=en}}</ref> Aptuveni ceturtdaļai cilvēku ar azartspēļu atkarību ir diagnostificējams UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Waluk|first=O. R.|last2=Youssef|first2=G. J.|last3=Dowling|first3=N. A.|date=2016-06|title=The Relationship Between Problem Gambling and Attention Deficit Hyperactivity Disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26271807/|journal=Journal of Gambling Studies|volume=32|issue=2|pages=591–604|doi=10.1007/s10899-015-9564-8|issn=1573-3602|pmid=26271807}}</ref> Līdz pat pusei cilvēku, kuriem ir atkarība no datorspēlēm vai interneta lietošanas, ir diagnostificējams UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2014-04-01|title=Clinical approaches to treatment of Internet addiction|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1734114014000322|journal=Pharmacological Reports|language=en|volume=66|issue=2|pages=187–191|doi=10.1016/j.pharep.2013.10.001|issn=1734-1140}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Stone|first=Richard|date=2009-06-26|title=China Reins in Wilder Impulses in Treatment of ‘Internet Addiction’|url=https://science.sciencemag.org/content/324/5935/1630|journal=Science|language=en|volume=324|issue=5935|pages=1630–1631|doi=10.1126/science.324_1630|issn=0036-8075|pmid=19556477}}</ref> === Noziedzība === Pētījumi liecina, ka aptuveni 25% ieslodzīto dažādās valstīs ir UDHS pazīmes, kas ir ievērojami augstāk nekā sabiedrībā kopumā (2-5%). UDHS paaugstina risku nonākt ieslodzījumā par 8 līdz 10 reizēm; no cilvēkiem ieslodzījumā ar UDHS, mazāk nekā 5% diagnozi tika atklāta bērnībā vai pusaudžu gados.<ref name="ReferenceC"/> Aptuveni 40% ieslodzītu sieviešu ir UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Farooq|first=Romana|date=2016|title=Prevalence of adult ADHD in an all-female prison unit|url=https://research-repository.griffith.edu.au/bitstream/handle/10072/352181/FarooqPUB5099.pdf;jsessionid=75E67B4A58A8F7BB62CDB79D3DC5BA3C?sequence=1|journal=Griffith University}}</ref> Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS ir aptuveni 8 līdz 10 reizes lielāks risks tikt krimināli sodītam nekā cilvēkiem bez UDHS.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Fletcher|first=Jason|last2=Wolfe|first2=Barbara|date=2009-9|title=Long-term Consequences of Childhood ADHD on Criminal Activities|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3398051/|journal=The Journal of Mental Health Policy and Economics|volume=12|issue=3|pages=119–138|issn=1091-4358|pmc=3398051|pmid=19996475}}</ref> Lielbritānijā tiek ieteikts visus krimināli sodītus cilvēkus pārbaudīt uz UDHS, jo ārstēšana samazina gan pirmreizējas, gan atkārtotas noziedzības risku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-47443263|title=ADHD testing after 'impulsive crime' arrests should be mandatory, MPs say|work=BBC News|access-date=2021-07-11|date=2019-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/health-20414822|title=ADHD treatment 'may reduce risk of criminal behaviour'|work=BBC News|access-date=2021-07-11|date=2012-11-22|language=en}}</ref> UDHS ārstēšana ar stimulantiem mazina noziedzības risku vīriešiem par 32%, sievietēm par 41%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medscape.com/answers/289350-4504/what-is-the-risk-of-criminal-activity-for-patients-receiving-medication-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder|title=What is the risk of criminal activity for patients receiving medication for attention deficit hyperactivity disorder?|website=www.medscape.com|access-date=2021-07-11}}</ref> Noziedzību UDHS gadījumā visbiežāk izraisa narkotiku lietošana un tirgošana, gandrīz visi cilvēki ar UDHS nonāk cietumā ar narkotiku noziegumiem. Noziedzības risku mazākā mērā paaugstina funkcionētspējas grūtības sabiedrībā — cilvēkiem ar UDHS bieži ir problēmas saglabāt darbu un uzturēt sociālas attiecības darba vietā, kas savukārt, iedrošina neproporcionāli daudz cilvēkus ar UDHS pievērsties nelegāliem ienākumu ieguves veidiem, piemēram, zādzībām, narkotiku tirgošanai, krāpšanai utt. Šis efekts ir īpaši izteikts, ja cilvēks ar UDHS ir audzis nabadzībā, cietis no [[Vardarbība ģimenē|vardarbības ģimenē]] vai piedzīvojis sociālu izstumtību skolā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Engelhardt|first=Paul E.|last2=Nobes|first2=Gavin|last3=Pischedda|first3=Sophie|date=2019-06-02|title=The Relationship between Adult Symptoms of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Criminogenic Cognitions|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6627881/|journal=Brain Sciences|volume=9|issue=6|doi=10.3390/brainsci9060128|issn=2076-3425|pmc=6627881|pmid=31159467}}</ref> Atšķirībā no citiem psihiskiem traucējumiem, kas saistāmi ar augstu noziedzības risku kā sociopātiju vai psihopātiju, cilvēkiem ar UDHS nav pasliktināta empātija un parasti ir vērojams dziļš ieskats savas rīcības negatīvajās sekās un vēlēšanās nākotnē to pārtraukt; noziegumu veikšana tiek racionalizēta ar pragmatiskiem cēloņiem, piemēram, nopelnīt naudu iztikai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/adhd-and-a-pathway-toward-criminality-preventing-trouble-before-it-begins/|title=ADHD and a Pathway Toward Criminality: Preventing Trouble Before It Begins|website=CHADD|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=García|first=Trinidad|last2=Rodríguez|first2=Celestino|last3=Rodríguez|first3=Javier|last4=Suarez|first4=Asunción Fernández|last5=Richarte|first5=Vanesa|last6=Ramos-Quiroga|first6=J. Antoni|date=2018-12-17|title=Psychosocial Profiles of Adults with ADHD: A Comparative Study of Prison and Outpatient Psychiatric Samples|url=https://journals.copmadrid.org/ejpalc/art/ejpalc2018a14|journal=European Journal of Psychology Applied to Legal Context|language=en|volume=11|issue=1|pages=41–49|doi=10.5093/ejpalc2018a14|issn=1889-1861}}</ref> Cilvēkam ar UDHS varbūtība dzīves laikā nonākt cietumā ir līdz pat 15-20%, kas ir augstāka nekā varbūtība pabeigt augstākās izglītības iestādi. Iespējams, ka noziedznieki ar UDHS neproporcionāli bieži nonāk cietumos neuzmanības, impulsivitātes un hiperaktivitātes dēļ pieļaujot vairāk kļūdu, kas paaugstina pieķeršanas risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/go-directly-to-jail-do-not-pass-go/|title=Go directly to jail, do not pass ‘Go,’ …|website=CHADD|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berryessa|first=Colleen M.|date=2017-03-01|title=Attention, reward, and inhibition: symptomatic features of ADHD and issues for offenders in the criminal justice system|url=https://doi.org/10.1007/s12402-016-0203-8|journal=ADHD Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|language=en|volume=9|issue=1|pages=5–10|doi=10.1007/s12402-016-0203-8|issn=1866-6647}}</ref> UDHS ir saistīts ar augstāku sociopātijas un psihopātijas risku: pat 10-20% indivīdu ar UDHS attīstās vismaz dažas antisociālas personības pazīmes. Antisociālu uzvedību, iespējams, rada atkārtota, traumatiska pieredze bērnībā, ko izraisa UDHS simptomu radīta sociāla nepieņemtība un regulārs nosodījums izglītības iestādēs, sociālās situācijās un mājās. 65% cilvēku, kuriem ir antisociālie personības traucējumi (sociopātija/psihopātija) ir diagnostificējams UDHS. Iejūtīga audzināšana saistāma ar mazāku antisociālu uzvedību bērnos ar UDHS, taču pārlieku kontrolējoša: ar augstāku.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Eme|first=Robert|date=2017-06-20|title=Longitudinal Studies of Antisocial Outcome in Individuals with Childhood Attention Deficit Hyperactivity Disorder|url=http://www.fotunejournals.com/longitudinal-studies-of-antisocial-outcome-in-individuals-with-childhood-attention-deficit-hyperactivity-disorder.html|journal=Journal of Psychiatry and Psychiatric Disorders|language=en|volume=1|issue=3|pages=180–189}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Storebø|first=Ole Jakob|last2=Simonsen|first2=Erik|date=2016-10-01|title=The Association Between ADHD and Antisocial Personality Disorder (ASPD): A Review|url=https://doi.org/10.1177/1087054713512150|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=20|issue=10|pages=815–824|doi=10.1177/1087054713512150|issn=1087-0547}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Cavallina|first=Clarissa|last2=Pazzagli|first2=Chiara|last3=Ghiglieri|first3=Veronica|last4=Mazzeschi|first4=Claudia|date=2015|title=Attachment and parental reflective functioning features in ADHD: enhancing the knowledge on parenting characteristics|url=https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2015.01313/full|journal=Frontiers in Psychology|language=English|volume=6|doi=10.3389/fpsyg.2015.01313|issn=1664-1078}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Schilpzand|first=Elizabeth J.|last2=Sciberras|first2=Emma|last3=Alisic|first3=Eva|last4=Efron|first4=Daryl|last5=Hazell|first5=Philip|last6=Jongeling|first6=Brad|last7=Anderson|first7=Vicki|last8=Nicholson|first8=Jan M.|date=2018-06|title=Trauma exposure in children with and without ADHD: prevalence and functional impairment in a community-based study of 6-8-year-old Australian children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/29086104/|journal=European Child & Adolescent Psychiatry|volume=27|issue=6|pages=811–819|doi=10.1007/s00787-017-1067-y|issn=1435-165X|pmid=29086104}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/caregivers/2017/08/4-contributing-factors-to-psychopathy-and-sociopathy|title=8 Contributing Factors to Psychopathy and Sociopathy|website=Psych Central|access-date=2021-07-12|date=2017-08-02|language=en}}</ref> === Satiksmes negadījumi === Abu dzimumu cilvēkiem ar UDHS ir par aptuveni 45% augstāks risks ciest nopietnā satiksmes negadījumā. UDHS medikamentu kā amfetamīna vai metilfenidāta lietošana braukšanas laikā vīriešiem saistāma ar par 58% mazāku iespēju nonākt ceļu satiksmes negadījumā, sievietēm uzlabojums pētījumā netika novērots, iespējams, jo sievietēm ar UDHS paaugstinātu satiksmes bīstamību rada neuzmanība, nevis impulsivitāte.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=D’Onofrio|first3=Brian M.|last4=Sjölander|first4=Arvid|last5=Larsson|first5=Henrik|date=2014-03-01|title=Serious transport accidents in adults with ADHD, and the effect of medication: A population based study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3949159/|journal=JAMA psychiatry|volume=71|issue=3|pages=319–325|doi=10.1001/jamapsychiatry.2013.4174|issn=2168-622X|pmc=3949159|pmid=24477798}}</ref> Citā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem ar UDHS, tiekot ārstētiem ar stimulantu medikamentiem, ir par 40% zemāks risks nonākt slimnīcā satiksmes negadījumu dēļ.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Barkley|first=Russell A.|last2=Cox|first2=Daniel|date=2007|title=A review of driving risks and impairments associated with attention-deficit/hyperactivity disorder and the effects of stimulant medication on driving performance|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/17303170/|journal=Journal of Safety Research|volume=38|issue=1|pages=113–128|doi=10.1016/j.jsr.2006.09.004|issn=0022-4375|pmid=17303170}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2017/05/10/health/adhd-distracted-driving-study/index.html|title=Medication slashes crash risk for drivers with ADHD, study finds|last=CNN|first=Susan Scutti|website=CNN|access-date=2021-07-12}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS ir par 68% augstāks risks būt par satiksmes negadījuma izraisītājiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Farouki|first=Kamal El|last2=Lagarde|first2=Emmanuel|last3=Orriols|first3=Ludivine|last4=Bouvard|first4=Manuel-Pierre|last5=Contrand|first5=Benjamin|last6=Galéra|first6=Cédric|date=2014.23.12|title=The Increased Risk of Road Crashes in Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) Adult Drivers: Driven by Distraction? Results from a Responsibility Case-Control Study|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0115002|journal=PLOS ONE|language=en|volume=9|issue=12|pages=e115002|doi=10.1371/journal.pone.0115002|issn=1932-6203|pmc=PMC4275204|pmid=25536069}}</ref> UDHS pacientu pētījums braukšanas simulatoros rāda ievērojami sliktākas braukšanas prasmes nekā cilvēkiem bez UDHS. Biežāk novērojama impulsīva braukšana: ātruma pārsniegšana, dusmošanās uz citiem satiksmes dalībniekiem, nedrošāka joslu maiņa uz lielceļiem un lielāka nelaimes gadījuma iespēja pēc negaidīta notikuma uz ceļa. Īpaši hiperaktivitātes un impulsivitātes simptomi saistāmi ar paaugstinātu bīstamību, uzmanības deficīti šajā pētījumā spēlēju mazāku lomu, taču, iespējams, ka simulators būdama jauna vide radīja paaugstinātu uzmanību UDHS pacientos un pie braukšanas reālajā dzīvē arī neuzmanība izraisītu paaugstinātu bīstamību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Groom|first=Madeleine J.|last2=van Loon|first2=Editha|last3=Daley|first3=David|last4=Chapman|first4=Peter|last5=Hollis|first5=Chris|date=2015-07-28|title=Driving behaviour in adults with attention deficit/hyperactivity disorder|url=https://doi.org/10.1186/s12888-015-0566-y|journal=BMC Psychiatry|volume=15|issue=1|pages=175|doi=10.1186/s12888-015-0566-y|issn=1471-244X|pmc=PMC4515938|pmid=26216345}}</ref> Jauniešiem ar UDHS ir 62% augstāks satiksmes negadījumu risks pirmā mēneša laikā pēc braukšanas tiesību iegūšanas, nekā pusaudžiem bez UDHS; vēlāk dzīvē risks ir aptuveni 37%, kas izskaidrojams ar lēnāku braukšanas prasmju apgūšanu nekā cilvēkiem bez UDHS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health-news/teens-with-adhd-60-more-likely-to-be-in-car-crash|title=Teens with ADHD More at Risk of a Car Accident|website=Healthline|access-date=2021-07-12|date=2019-05-20|language=en}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS, lai uzlabotu braukšanas drošību tiek ieteikts braukšanas laikā lietot stimulantu medikamentus un pielāgot braukšanu, tā lai tā prasa vairāk uzmanības un ir grūtāk novērsties: nelietot kruīza kontroli, izvēlēties automašīnu ar manuālu pārnesumkārbu, apzināti novietot telefonu nepieejamā vietā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Aduen|first=Paula A.|last2=Cox|first2=Daniel J.|last3=Fabiano|first3=Gregory A.|last4=Garner|first4=Annie A.|last5=Kofler|first5=Michael J.|date=2019-6|title=Expert Recommendations for Improving Driving Safety for Teens and Adult Drivers with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6701848/|journal=The ADHD report|volume=27|issue=4|pages=8–14|doi=10.1521/adhd.2019.27.4.8|issn=1065-8025|pmc=6701848|pmid=31431797}}</ref> === Nelaimes gadījumi === Nelaimes gadījumus cilvēkiem ar UDHS izraisa neuzmanība un impulsivitāte — viņi bieži nelieto drošības sistēmas, nepievērš uzmanību potenciālajiem draudiem, kā arī veic darbus nedomājot tiem līdzi. Neuzmanība bieži no indivīda skatupunkta ir apzināta, kas liecina par izpildfunkcijas deficītu, neadekvāti izvērtējot kādas darbības ieguvumus un riskus, piemēram, indivīds ar UDHS var izdomāt, ka iespēja nonākt avārijā ir pietiekama maza, lai lietot drošības siksnu nebūtu jēgas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Shoham|first=Rachel|last2=Sonuga-Barke|first2=Edmund J. S.|last3=Aloni|first3=Hamutal|last4=Yaniv|first4=Ilan|last5=Pollak|first5=Yehuda|date=2016-10-11|title=ADHD-associated risk taking is linked to exaggerated views of the benefits of positive outcomes|url=https://www.nature.com/articles/srep34833|journal=Scientific Reports|language=en|volume=6|issue=1|pages=34833|doi=10.1038/srep34833|issn=2045-2322}}</ref> Nelaimes gadījumu risks īpaši augsts ir pusaudžu un jaunu pieaugušo vecumā, un nelaimes gadījumu risku ievērojami mazina UDHS ārstēšana ar stimulantu medikamentiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2021-06-01|title=ADHD and accidents over the life span – A systematic review|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763421000567|journal=Neuroscience & Biobehavioral Reviews|language=en|volume=125|pages=582–591|doi=10.1016/j.neubiorev.2021.02.002|issn=0149-7634}}</ref> Cilvēki ar UDHS biežāk saņem apdrošināšanas izmaksu dažādu nelaimes gadījumu un traumu dēļ.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hodgkins|first=Paul|last2=Montejano|first2=Leslie|last3=Sasané|first3=Rahul|last4=Huse|first4=Dan|date=2011|title=Risk of Injury Associated With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Adults Enrolled in Employer-Sponsored Health Plans: A Retrospective Analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3184594/|journal=The Primary Care Companion to CNS Disorders|volume=13|issue=2|doi=10.4088/PCC.10m01031|issn=2155-7772|pmc=3184594|pmid=21977357}}</ref> Ar UDHS ikgadējais nāves risks ir par 78% augstāks nekā cilvēkiem bez UDHS un aptuveni 13% cilvēku ar UDHS iet bojā nelaimes gadījumos, salīdzinot ar 4% populācijā kopumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=London|first=Andrew S.|last2=Landes|first2=Scott D.|date=2016-09|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder and adult mortality|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27343403/|journal=Preventive Medicine|volume=90|pages=8–10|doi=10.1016/j.ypmed.2016.06.021|issn=1096-0260|pmid=27343403}}</ref> Pētot cilvēku ar UDHS nāves risku Dānijā tika atklāts, ka 78% cilvēku ar UDHS mirst priekšlaicīgi no nelaimes gadījumiem un veselības problēmām, kuras ir novēršamas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2015/2/25/8109129/adhd-premature-death|title=A new study shows there's a strong link between ADHD and premature death|last=Belluz|first=Julia|website=Vox|access-date=2021-07-12|date=2015-02-25|language=en}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS var būt sagrozīta baiļu sajūta — tā var būt netipiski spēcīga uz darbībām, kas nav bīstamas, taču uz objektīvi bīstamām darbībām un lietām tā var būt ievērojami zemāka nekā neirotipiskiem indivīdiem, kā arī, pat spēcīgas bailes var neatbaidīt indivīdu no kādas darbības veikšanas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Plessen|first=Kerstin J.|last2=Bansal|first2=Ravi|last3=Zhu|first3=Hongtu|last4=Whiteman|first4=Ronald|last5=Amat|first5=Jose|last6=Quackenbush|first6=Georgette A.|last7=Martin|first7=Laura|last8=Durkin|first8=Kathleen|last9=Blair|first9=Clancy|date=2006-7|title=Hippocampus and Amygdala Morphology in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2367150/|journal=Archives of general psychiatry|volume=63|issue=7|pages=795–807|doi=10.1001/archpsyc.63.7.795|issn=0003-990X|pmc=2367150|pmid=16818869}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Posner|first=Jonathan|last2=Nagel|first2=Bonnie J.|last3=Maia|first3=Tiago V.|last4=Mechling|first4=Anna|last5=Oh|first5=Milim|last6=Wang|first6=Zhishun|last7=Peterson|first7=Bradley S.|date=2011-8|title=Abnormal Amygdalar Activation and Connectivity in Adolescents With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3155780/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=50|issue=8|pages=828–837.e3|doi=10.1016/j.jaac.2011.05.010|issn=0890-8567|pmc=3155780|pmid=21784302}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Coutinho|first=Thales Vianna|last2=Reis|first2=Samara Passos Santos|last3=Silva|first3=Antonio Geraldo da|last4=Miranda|first4=Debora Marques|last5=Malloy-Diniz|first5=Leandro Fernandes|date=2018|title=Deficits in Response Inhibition in Patients with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: The Impaired Self-Protection System Hypothesis|url=https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyt.2017.00299/full|journal=Frontiers in Psychiatry|language=English|volume=8|doi=10.3389/fpsyt.2017.00299|issn=1664-0640}}</ref> === Grūtības ar sociālām attiecībām === Impulsivitāte sociālās attiecībās var izpausties kā citu apzināta vai neapzināta aizvainošana, sociāli nepieņemamu personisku detaļu stāstīšana, atklāta citu cilvēku kritizēšana, nepiedienīgs vai situācijai neatbilstošs humors, runāšana par tēmām, kas citiem neinteresē vai izraisa nepatiku, citu pārtraukšana sarunas brīdī un iejaukšanās svešās sarunās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/adhd-impulsive-speech|title=How to Curb Impulsive Speech for Adults with ADHD|last=Bonvissuto|first=Danny|website=WebMD|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/why-do-i-say-stupid-things-rein-in-impulsive-adhd-speech/|title=Open Mouth, Insert Foot|last=S|last2=Maynard|first2=y|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2006-10-06|language=en|last3=M.S.}}</ref> Hiperaktivitāte sociālās attiecībās bieži izpaužas kā runāšana bez apstājas — cilvēki ar UDHS mēdz aizplūst minūtēm ilgos monologos, nereti par tēmām, kas citiem neinteresē; var būt bieža stāstīto tēmu maiņa, bieži bez jebkādas atbildes no sarunu biedra; teiktais ir pārlieku sarežģīts, ar daudz nevajadzīgām detaļām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asdclinic.co.uk/conditions/adhd/speech-and-language-therapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder.php|title=Speech and Language Therapy for Attention Deficit Hyperactivity Disorder {{!}} Attention Deficit Hyperactivity Disorder {{!}} Conditions {{!}} ASD clinic.co.uk {{!}} Social, behavioural & communication therapy|website=www.asdclinic.co.uk|access-date=2021-07-11|archive-date=2021-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20210422161627/https://www.asdclinic.co.uk/conditions/adhd/speech-and-language-therapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder.php}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.speechirl.com/what-is-cluttering|title=What is Cluttering?|website=speech IRL|access-date=2021-07-11|date=2019-07-11|language=en}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt problēmas arī ar sociālo tīklu lietošanu, impulsīvi nemitīgi pārbauda ziņas, raksta impulsīvus komentārus, liek netipiski daudz ierakstus sociālajos tīklos, raksta garus monologus citiem īsziņās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/texts-gone-wild-adhd-and-digital-impulsivity/|title=Texts Gone Wild: ADHD and Digital Impulsivity|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2012-02-13|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/did-i-just-tweet-that/|title="Did I Just Tweet That?"|last=Silver|first=Larry|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2013-04-16|language=en}}</ref> Pie uzmanīgas, oficiālas runas, cilvēki ar UDHS bieži rausta valodu, izlaiž vārdus un mēdz pārteikties; kā arī, īpaši bērnu vecumā, UDHS var būt komorbīds ar diagnostificējamiem runas traucējumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Druker|first=Kerianne|last2=Hennessey|first2=Neville|last3=Mazzucchelli|first3=Trevor|last4=Beilby|first4=Janet|date=2019-03|title=Elevated attention deficit hyperactivity disorder symptoms in children who stutter|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30477807/|journal=Journal of Fluency Disorders|volume=59|pages=80–90|doi=10.1016/j.jfludis.2018.11.002|issn=1873-801X|pmid=30477807}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Healey|first=E. Charles|last2=Reid|first2=Robert|date=2003|title=ADHD and stuttering: a tutorial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/12809746/|journal=Journal of Fluency Disorders|volume=28|issue=2|pages=79–92; quiz 93|doi=10.1016/s0094-730x(03)00021-4|issn=0094-730X|pmid=12809746}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/public-speaking-adhd-help/|title=Q: My ADHD Brain Moves Too Fast for Public Speaking|last=Josel|first=Leslie|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2020-03-17|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Andreou|first=Georgia|last2=Trott|first2=Kate|date=2013-12|title=Verbal fluency in adults diagnosed with attention-deficit hyperactivity disorder (ADHD) in childhood|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23749309/|journal=Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|volume=5|issue=4|pages=343–351|doi=10.1007/s12402-013-0112-z|issn=1866-6647|pmid=23749309}}</ref> Neuzmanība sociālās attiecībās bieži izpaužas kā nedzirdēšana, ko saka, pat ja tieši uzrunā; grūtības noturēt acu kontaktu; klausīšanās neuztverot runātā jēgu; pārmērīga skatīšanās apkārt, kā arī kādas citas lietas pēkšņa darīšana sarunas brīdī; nespēja ilgstoši runāt par jebkādu tēmu, kas personīgi neinteresē; svarīgu datumu, pienākumu, dāvanu aizmiršana; atklāta neieinteresētības izrādīšana sarunas brīdī; neverbālās komunikācijas nepamanīšana vai ignorēšana. Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt kompensējoši mehānismi kā automātiskas frāzes, automātiskas atbildes un nespēdami klausīties, viņi mēdz tēlot viltus interesi sarunās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-listening-problems/|title=Are You Listening?|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2007-03-07|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/how-adults-with-adhd-can-become-better-listeners|title=How Adults with ADHD Can Become Better Listeners|website=Psych Central|access-date=2021-07-11|date=2014-03-31|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/the-difference-between-auditory-processing-disorder-and-adhd|title=The difference between auditory processing disorder and ADHD|website=www.understood.org|access-date=2021-07-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Emocionāla disregulācija var likt nepamatoti raizēties par maziem sīkumiem, sadusmoties neadekvātās situācijās un impulsīvi reaģēt uz negatīvām emocijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/emotional-dysregulation-adhd-video/|title=How ADHD Amplifies Emotions|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2018-02-15|language=en}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS bieži raksturīgs ievērojami lielāks strīdīgums nekā neirotipiskiem indivīdiem, citu ieskatā par bezjēdzīgām tēmām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/too-much-drama-relationships/|title=Why We Crave the Drama That Sabotages Relationships|last=Amen|first=Daniel|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2014-07-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/adult-adhd-dating-friendships|title=Dating and Making Friends When You Have ADHD|last=Cristol|first=Hope|website=WebMD|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref> Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt īpaši asas reakcijas pret atraidījumu, kas viņus var padarīt bailīgus sociālās situācijās un radīt komorbīdas sociālas bailes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ncld.org/news/engaged-and-empowered/accepting-yourself-adhd-and-all-rejection-sensitive-dysphoria/|title=Accepting Yourself ADHD and All: Rejection Sensitive Dysphoria|website=NCLD|access-date=2021-07-11|date=2021-01-20|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://ncld.org/news/engaged-and-empowered/accepting-yourself-adhd-and-all-rejection-sensitive-dysphoria/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonneurobehavioral.com/blog/rejection-sensitivity-and-adhd|title=Rejection Sensitivity and ADHD: Boston Neurobehavioral Associates: Psychiatry|website=www.bostonneurobehavioral.com|access-date=2021-07-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> Iepriekš uzskaitītie iemesli bieži vien cilvēkus ar UDHS padara sociāli izolētus no citiem, kā arī rada problēmas personīgajās attiecībās gan darbā, gan ģimenē, gan draugu lokā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/adhd-and-relationships|title=ADHD and relationships: What to expect, and how to make it work|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-11|date=2021-03-24|language=en}}</ref> Citi cilvēki, īpaši plašākā sabiedrībā, mēdz cilvēkus UDHS simptomu dēļ kļūdaini uztvert kā egocentriskus un narcisistiskus; bieži cilvēki ar UDHS tiek uztverti kā kaitinoši, dīvaini un apnicīgi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uwaterloo.ca/news/news/studies-find-individuals-adhd-have-communicative-difficulty|title=Studies find individuals with ADHD have communicative difficulty|website=Waterloo News|access-date=2021-07-11|date=2014-01-29|language=en}}</ref> Skolas vecumā bērni ar UDHS nereti kļūst par atstumtajiem un ir mobinga upuri; kā arī paši kļūt par huligāniem pret citiem.<ref name="onlinelibrary.wiley.com"/> Pieaugušajiem ar UDHS bieži ir mazāk draugu, ir vājas sociālās attiecības un bieži darbā kļūst sociāli izstumti kolēģu vidū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/money/columnist/2020/03/03/how-confront-work-bully-and-tell-your-boss-adhd-ask-hr/4905845002/|title=How to confront a workplace bully; should I tell my boss about my attention deficit disorder? Ask HR|last=Jr|first=Johnny C. Taylor|website=USA TODAY|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bustle.com/articles/166020-how-to-survive-at-work-when-youre-a-woman-with-adhd|title=How to Survive At Work When You're A Woman With ADHD|website=Bustle|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref> Laulības šķiršanas risks ir divreiz lielāks nekā cilvēkiem bez UDHS; šķiršanās risks ir īpaši augsts, ja UDHS nav atklāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/may-i-have-your-attention/201309/adhd-doesnt-cause-divorce-denial-does|title=ADHD Doesn't Cause Divorce, Denial Does {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref> Ir paaugstināts komorbīdu personības traucējumu risks.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Rich|first=Erika Carpenter|last2=Loo|first2=Sandra K.|last3=Yang|first3=May|last4=Dang|first4=Jeff|last5=Smalley|first5=Susan L.|date=2009-7|title=Social functioning difficulties in ADHD: Association with PDD risk|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2827258/|journal=Clinical child psychology and psychiatry|volume=14|issue=3|pages=329–344|doi=10.1177/1359104508100890|issn=1359-1045|pmc=2827258|pmid=19515751}}</ref> Bieži ir raksturīga seksuāli impulsīva uzvedība — cilvēkiem ar UDHS parasti ir vairāk seksa partneru un sāk ar seksu nodarboties agrākā vecumā, nekā vienaudži; daudz biežāk nekā citi nodarbojas ar seksu bez kontracepcijas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Sarver|first=Dustin E.|last2=McCart|first2=Michael R.|last3=Sheidow|first3=Ashli J.|last4=Letourneau|first4=Elizabeth J.|date=2014-12|title=ADHD and risky sexual behavior in adolescents: conduct problems and substance use as mediators of risk|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24813803/|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=55|issue=12|pages=1345–1353|doi=10.1111/jcpp.12249|issn=1469-7610|pmc=4479401|pmid=24813803}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Hosain|first=G.M. Monawar|last2=Berenson|first2=Abbey B.|last3=Tennen|first3=Howard|last4=Bauer|first4=Lance O.|last5=Wu|first5=Z. Helen|date=2012-4|title=Attention Deficit Hyperactivity Symptoms and Risky Sexual Behavior in Young Adult Women|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3321673/|journal=Journal of Women's Health|volume=21|issue=4|pages=463–468|doi=10.1089/jwh.2011.2825|issn=1540-9996|pmc=3321673|pmid=22303821}}</ref> === UDHS ietekme uz sabiedrību === ASV pētījums liecina, ka ASV, neskatoties uz plašo ārstēšanu, katru gadu UDHS dēļ zaudē 143 līdz 266 miljardus ASV dolāru, jeb 0,5 līdz 1% visa IKP.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Doshi|first=Jalpa A.|last2=Hodgkins|first2=Paul|last3=Kahle|first3=Jennifer|last4=Sikirica|first4=Vanja|last5=Cangelosi|first5=Michael J.|last6=Setyawan|first6=Juliana|last7=Erder|first7=M. Haim|last8=Neumann|first8=Peter J.|date=2012-10|title=Economic impact of childhood and adult attention-deficit/hyperactivity disorder in the United States|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23021476/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=51|issue=10|pages=990–1002.e2|doi=10.1016/j.jaac.2012.07.008|issn=1527-5418|pmid=23021476}}</ref> Neatklāts un neārstēts UDHS sabiedrībā tieši saistīts ar augstāku noziedzību, sliktākiem mācību sasniegumiem, biežākām avārijām, sliktāku ekonomisko situāciju, izplatītāku nikotīna, narkotiku un alkohola lietošanu, pusaudžu grūtniecību, lielāku slogu veselības aprūpei un zemāku dzīves kvalitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Matza|first=Louis S|last2=Paramore|first2=Clark|last3=Prasad|first3=Manishi|date=2005-06-09|title=A review of the economic burden of ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1180839/|journal=Cost effectiveness and resource allocation : C/E|volume=3|pages=5|doi=10.1186/1478-7547-3-5|issn=1478-7547|pmc=1180839|pmid=15946385}}</ref> == Pretrunīgums == UDHS ir viena no vispretrunīgākajām psihiatrijas diagnozēm. Vairāki speciālisti vēsturiski nolieguši tā esamību un UDHS vēsturiski ticis kritizēts kā medicīniska iejaukšanās pašu cilvēku motivācijas trūkuma ārstēšanā vai rakstura iezīmju padarīšana par psihiatrisku diagnozi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/25370/doctor-adhd-does-not-exist/|title=Doctor: ADHD Does Not Exist|website=Time|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210729060703/https://time.com/25370/doctor-adhd-does-not-exist/}}</ref> Dažādās kultūrās var būt ievērojami atšķirīgas uzvedības normas un kas uzskatāms par normālu un, kas par nepieņemamu uzvedību, kas ievērojami sarežģī standartizētu UDHS noteikšanas kritēriju ieviešanu visā pasaulē. Mūsdienās UDHS esamība netiek noliegta, tas tiek atzīts faktiski visās pasaules valstīs un visos psihiatrisko diagnožu klasifikatoros, taču ievērojami atšķiras interpretācija tajā, kas ir ārstējams UDHS un kas ir normāla un pieļaujama neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte. ASV un Kanādā par UDHS uzskata jebkuru neuzmanību, hiperaktivitāti un impulsivitāti, kas ievērojami un regulāri apgrūtina funkcionētspēju. Krievijā un Austrumeiropā nereti tiek noliegta šī sindroma esamība vai arī par UDHS tikai uzskata īpaši smagas formas ar izteiktu hiperkinēzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/is-europe-doing-a-better-job-of-treating-adhd-than-the-u-s/|title=Is Europe Doing a Better Job of Treating ADHD Than the U.S.?|last=Kelleher|first=Laurie|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2015-11-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbth.com/society/2013/01/04/adhd_needs_more_attention_21517.html|title=ADHD needs more attention|last=Butchard|first=George|last2=RBTH|first2=special to|website=www.rbth.com|access-date=2021-07-12|date=2013-01-04|language=en}}</ref> Vispretrunīgākā ir stimulantu izmantošana UDHS ārstēšanā. Stimulanti kā amfetamīns un metilfenidāts visās pasaules valstīs tiek uzskatīti par īpaši bīstamām psihotropojām vielām un to lietošana ārpus medicīniskiem pielietojumiem nereti ir krimināli sodāma. Šādu vielu došana bērniem un pusaudžiem ar uzvedības problēmām, nereti rada morālu paniku sabiedrībā un sensacionālus ziņu rakstus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.takepart.com/feature/2015/01/19/ritalin-recess-adhd|title=Ritalin vs. Recess: Are Drugs Really the Answer to the ADHD Epidemic?|website=TakePart|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210716012625/http://www.takepart.com/feature/2015/01/19/ritalin-recess-adhd/}}</ref> Ļaunprātīga stimulantu lietošana lielās dozās izraisa ļoti spēcīgu atkarību, kā arī terapeitiska stimulanta lietošana pēc ārsta norādījumiem retos gadījumos arī saistāma ar ievērojamām nevēlamām blakusparādībām, tāpēc lielā daļā pasaules stimulanti tiek uzskatīti par pēdējo pieļaujamo risinājumu UDHS ārstēšanā, neskatoties uz to, ka tie ir visefektīvākā terapeitiskā iejaukšanās cilvēku ar UDHS dzīves kvalitātes uzlabošanā un ir saistīta ar samazinātu, nevis paaugstinātu atkarības risku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-stimulant-medication-addiction-side-effects/|title=Does Stimulant Medication Cause Addiction?|last=Wilens|first=Timothy|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2007-03-27|language=en}}</ref> Stimulanti dod nekavējošus uzlabojumus bērniem un pieaugušajiem ar UDHS, taču nav pilnībā zināmi to efekti ilgtermiņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://oxfordtreatment.com/prescription-drug-abuse/adderall/long-term-effects/|title=The Long-Term Effects of Taking Adderall: Tips for Harm Reduction|website=Oxford Treatment Center|access-date=2021-07-12}}</ref> Ņemot vērā, ka stimulanti rada nekavējošas uzvedības izmaiņas, padarot indivīdus ar UDHS klusus, koncentrētus un mierīgus, daudzi UDHS pacienti, īpaši pusaudžu vecumā, protestē un apzināti izvairās no to lietošanas; Rietumu sabiedrības popkultūrā ir izplatīts stereotips, ka stimulanti uztaisa cilvēkus ar UDHS par produktīviem zombijiem bez emocijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/healthcare/zombie-kids-why-more-children-are-on-adhd-drugs-20131004-2uzmz.html|title=Zombie kids: why more children are on ADHD drugs|last=Corderoy|first=Amy|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2021-07-12|date=2013-10-04|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-meds-zombie/|title=Q: Will ADHD Meds Make My Son a Zombie?|last=Wexelblatt|first=Ryan|last2=LCSW|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2019-03-28|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Charach|first=Alice|last2=Skyba|first2=Anna|last3=Cook|first3=Lisa|last4=Antle|first4=Beverley J.|date=2006-5|title=Using Stimulant Medication for Children with ADHD: What Do Parents Say? A Brief Report|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2277288/|journal=Journal of the Canadian Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=15|issue=2|pages=75–83|issn=1719-8429|pmc=2277288|pmid=18392197}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://simpsons.fandom.com/wiki/Focusyn|title=Focusyn {{!}} Simpsons Wiki {{!}} Fandom|website=simpsons.fandom.com|access-date=2021-07-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt4848902/|title="Family Guy" Pilling Them Softly (TV Episode 2015)|website=IMDb|access-date=2021-07-12|language=en}}</ref> ASV pēdējo 20 gadu laikā ir novērojama "UDHS epidēmija", atklāta UDHS daudzums bērnu vecumā ievērojami audzis, un līdz ar to izrakstīto stimulantu medikamentu daudzums UDHS ārstēšanai.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/10/20/magazine/the-not-so-hidden-cause-behind-the-adhd-epidemic.html|title=The Not-So-Hidden Cause Behind the A.D.H.D. Epidemic|work=The New York Times|access-date=2021-07-11|date=2013-10-15|last=Koerth-Baker|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en}}</ref> ASV plaši tiek uzskatīts, ka bērnu vecumā UDHS diagnoze tiek noteikta nepamatoti bieži, jo uzvedības prasības bērniem spēt 6 stundas dienā nekustīgiem nosēdēt skolas solā nav reālistiskas un UDHS diagnoze tiek kļūdaini konstatēta pilnībā veseliem bērniem, kuriem nebūtu novērojami UDHS traucējumi citās, aktīvākās vidēs.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Paris|first=Joel|last2=Bhat|first2=Venkat|last3=Thombs|first3=Brett|date=2015-7|title=Is Adult Attention-Deficit Hyperactivity Disorder Being Overdiagnosed?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4500182/|journal=Canadian Journal of Psychiatry. Revue Canadienne de Psychiatrie|volume=60|issue=7|pages=324–328|issn=0706-7437|pmc=4500182|pmid=26175391}}</ref> ASV Kentuki štatā pat 19% bērnu kādreiz dzīvē ir diagnostificēts UDHS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ci.uky.edu/kentuckyhealthnews/2016/10/15/ky-tops-nation-in-share-of-kids-ever/|title=Ky. tops nation in share of kids ever diagnosed with Attention Deficit Hyperactivity Disorder; here are facts and fiction about it – Kentucky Health News|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://ci.uky.edu/kentuckyhealthnews/2016/10/15/ky-tops-nation-in-share-of-kids-ever/}}</ref> Pēc DSM-IV kritērijiem veicot diagnostiku Lielbritānijā, UDHS tiek atklāts 3-9% gadījumu, tātad ievērojami retāk nekā ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nice.org.uk/advice/esnm19/chapter/Introduction|title=Introduction {{!}} Attention deficit hyperactivity disorder in children and young people: lisdexamfetamine dimesylate {{!}} Advice {{!}} NICE|website=www.nice.org.uk|access-date=2021-07-11}}</ref> Iespējams, ka ASV patiešām ir augstāka UDHS izplatībā nekā Eiropā, jo populācijā ir ievērojami izplatītāki UDHS risku veicinoši gēni, ko varētu būt izraisījis tas, ka cilvēki ar impulsīvāku uzvedību ir biežāk migrējuši uz citu kontinentu, tādējādi paaugstinot šādu gēnu izplatību.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=FARAONE|first=STEPHEN V|last2=SERGEANT|first2=JOSEPH|last3=GILLBERG|first3=CHRISTOPHER|last4=BIEDERMAN|first4=JOSEPH|date=2003-6|title=The worldwide prevalence of ADHD: is it an American condition?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1525089/|journal=World Psychiatry|volume=2|issue=2|pages=104–113|issn=1723-8617|pmc=1525089|pmid=16946911}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Moffitt|first=Terrie|last2=Melchior|first2=Maria|date=2007-6|title=Why does the worldwide prevalence of childhood attention deficit hyperactivity disorder matter?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1994964/|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=146|issue=6|pages=856–858|doi=10.1176/appi.ajp.164.6.856|issn=0002-953X|pmc=1994964|pmid=17541041}}</ref> Visā pasaulē ir plaši izplatītas sazvērestības teorijas, ka UDHS neeksistē un esot psihiatrijas un farmācijas nozares izdomāta sazvērestība, lai pārdotu stimulantus. Biežāk izplatītas teorijas, ka UDHS diagnožu noteikšanu apzināti lobē farmācijas firmas. Īpaši negatīvi tiek uztverta nepareizu diagnožu noteikšana bērniem, nevajadzīgi izrakstot stimulantus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/medicating/experts/business.html|title=The Business Of Adhd {{!}} PBS - Medicating Kids {{!}} FRONTLINE {{!}} PBS|website=www.pbs.org|access-date=2021-07-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scientificamerican.com/article/big-pharma-s-manufactured-epidemic-the-misdiagnosis-of-adhd/|title=Big Pharma&rsquo;s Manufactured Epidemic: The Misdiagnosis of ADHD|last=Cook|first=Gareth|website=Scientific American|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref> Īpaši agresīvi pret UDHS diagnozi un stimulantu izmantošanu ārstēšanā vēršas [[scientoloģija]]s kults ASV, kas pilnībā noliedz jebkādu psihiatrijas esamību un uzskata to par sazvērestību pret visu cilvēci. Liela daļa kampaņu pret UDHS medikamentiem ir saistāma ar scientoloģijas veiktu [[Dezinformācija|dezinformāciju]]. Bieži dezinformācijā tiek apgalvots, ka stimulanti izraisa atkarību, dodot salīdzinājumus atkarības biežumā cilvēkos ar UDHS un cilvēkiem bez UDHS, ignorējot faktu, ka neārstēts UDHS paaugstina atkarības risku pats par sevi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://fr.local.hotline.org:7003/issue/201410-created-equal/nation/attention-deficit-fraud-drug-companies-profiting.html|title=The Attention-Deficit Fraud: Drug Companies Profiting From Normal Childhood Behavior?|website=Freedom Magazine|access-date=2021-07-11|date=2014-09-22|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Tseng|first=Fan-Tzu|date=2021|title=More scientific, more ethical: The ADHD controversy and boundary-work in Taiwan|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/1467-9566.13259|journal=Sociology of Health & Illness|language=en|volume=43|issue=4|pages=844–858|doi=10.1111/1467-9566.13259|issn=1467-9566}}</ref> Indivīdi ar UDHS bieži tiek vainoti savos traucējumos un UDHS simptomu dēļ plaši uzskatīti par slinkiem, nemotivētiem, stulbiem, pārgalvīgiem, lēniem un egoistiskiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-excuse-bad-behavior/|title=Does Bad Behavior Make Me a Bad Person?|last=Steed|first=Les|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2021-02-10|language=en}}</ref> Gadījumos, kad cilvēki ar UDHS ārstējas, medikamentu lietošanas dēļ sabiedrībā viņus bieži uzskata par narkomāniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://drugabuse.com/blog/are-we-creating-a-generation-of-addicts-with-adhd-medication/|title=Are We Creating a Generation of Addicts With ADHD Medication?|last=November 3|first=American Addiction Centers Editorial StaffLast updated on|last2="lastReviewed": "2020-11-03T17:05:31"|website=DrugAbuse.com|access-date=2021-07-11|date=2016-10-05|language=en|last3=Staff"|first3="name": "American Addiction Centers Editorial|last4=editors|first4="description": "The editorial staff of DrugAbuse com is comprised of addiction content experts from American Addiction Centers" Our|last5=Editing|first5=Medical Reviewers Have Over a Decade of Cumulative Experience in Medical Content|last6=Thous|first6=Have Reviewed|last7=Accuracy|first7=S. of Pages for|last8=SAMHSA|first8=relevance Our reviewers consistently monitor the latest research from|last9=NIDA}}</ref> ASV izplatīts sabiedrības nosodījums pret cilvēkiem ar UDHS, kas ārstējas ar stimulantiem, kā arī pret vecākiem, kuru bērni tiek ārstēti ar stimulantiem. [[Kauns|Kauna]] dēļ daudzi UDHS pacienti atsakās lietot medikamentus pat gadījumos, kad tie ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-adderall-stigma/|title="The Stigma Around Adderall Is Real…"|last=Finch|first=Sam Dylan|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2018-09-28|language=en}}</ref> Bieži izplatīts apgalvojums, ka UDHS diagnoze esot tikai attaisnojums, lai būtu slinks. Ir plaši izplatīti aizspriedumi pret indivīdiem ar UDHS, ko izraisa UDHS diagnozes noliegums un pat nedaudz sociāli nevēlamas uzvedības, piemēram, pļāpīguma nosodījums sabiedrībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/may-i-have-your-attention/201204/are-people-adhd-lazy|title=Are People With ADHD Lazy? {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-11|language=en}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Mueller|first=Anna K.|last2=Fuermaier|first2=Anselm B. M.|last3=Koerts|first3=Janneke|last4=Tucha|first4=Lara|date=2012|title=Stigma in attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3430836/|journal=Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|volume=4|issue=3|pages=101–114|doi=10.1007/s12402-012-0085-3|issn=1866-6116|pmc=3430836|pmid=22773377}}</ref> == Diagnozes vēsture == Hiperaktivitāte jau ilgstoši ir novērota kā daudzos cilvēkos izplatīta pazīme. Skotu ārsts sers Aleksandrs Kričtons apraksta "mentālu nemieru" savā 1798. gadā sarakstītajā grāmatā ''Ieskats garīgu noviržu dabā un izcelsmē''.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Palmer ED, Finger S|date=May 2001|title=An early description of ADHD (inattentive subtype): Dr Alexander Crichton and 'Mental restlessness' (1798)|journal=[[Child and Adolescent Mental Health]]|volume=6|issue=2|pages=66–73|doi=10.1111/1475-3588.00324}}</ref><ref>{{grāmatas atsauce|last=Crichton|first=Alexander|title=An inquiry into the nature and origin of mental derangement: comprehending a concise system of the physiology and pathology of the human mind and a history of the passions and their effects|url=https://books.google.com/books?id=OMAtAAAAYAAJ|via=Google Books|orig-year=1798|date=1976|publisher=AMS Press|location=United Kingdom|isbn=978-0-404-08212-3|pages=271|access-date=17 January 2014}}</ref> Viņš novēroja bērnos uzvedību, kur raksturīga neuzmanība un fizisks nemiers. Pirmais nepārprotamais UDHS apraksts tiek uzskatīts, ka tika aprakstīts 1902. gadā un to izdarīja pediatrs Džordžs Stills lekciju sērijā, kuru viņš pasniedza Londonas Karaliskajā ārstu kolēģijā.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Still G|date=1902|title=Some Abnormal Psychical Conditions in Children: The Goulstonian Lectures|journal=Lancet|pages=1008–1012|doi=10.1016/s0140-6736(01)74984-7}}</ref><ref name="CDCTime2013">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/documents/timeline.pdf|title=ADHD Throughout the Years|publisher=Center For Disease Control and Prevention|access-date=2 August 2013|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20130807202545/http://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/documents/timeline.pdf|archive-date=7 August 2013}}</ref> Viņš novēroja, ka gan dabiskas personības iezīmes, gan uzaugšanas apstākļi ietekmē šos traucējumus.<ref name=":2">{{publikācijas atsauce|authors=Rafalovich A|date=2001|title=The Conceptual History of Attention Deficit Hyperactivity Disorder: Idiocy, Imbecility, Encephalitis and the Child Deviant|journal=Deviant Behavior|volume=22|pages=93–115|doi=10.1080/016396201750065009|s2cid=43445475}}</ref> Britu neirologs un psihiatrs Alfrēds Tredgolds sprieda, ka ir saistība starp smadzeņu bojājumiem un uzvedības un mācīšanās problēmām, kuras varētu izskaidrot [[Encefalīts|encefalīta]] epidēmija, kas pasaulē plosījās starp 1917 un 1928. gadu.<ref name=":2" /><ref>{{grāmatas atsauce|title=Mental Deficiency (Amentia)|url=https://archive.org/details/deficiency00tredmentalrich|authors=Tredgold C|publisher=William Wood & Company|year=1908|edition=1|location=New York}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|authors=Connors C|date=2000|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Historical Development and Overview|journal=Journal of Attention Disorders|pages=173–191}}</ref> Terminoloģija ar kādu tika aprakstīts UDHS ir vairākkārt mainījusies: DSM-I (1952) klasifikatorā "minimāla smadzeņu disfunkcija", DSM-II (1968) klasifikatorā "bērnības hiperkinētiskie traucējumi", DSM-III (1980) klasifikatorā "uzmanības-deficīta traucējumi ar vai bez hiperaktivitātes".<ref name="CDCTime2013" /> 1987. gadā DSM-III-R klasifikatorā nosaukums tika nomainīts uz ADHD (Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi), DSM-IV klasifikatorā 1994. gadā diagnoze tika sadalīta trīs apakštipos: UDHT neuzmanīgais tips, UDHT hiLīdz 1990. gadiem daudzi pps, un UDHT kombinētais tips.<ref name="Millichap_2010_chap1">{{grāmatas atsauce|last=Millichap|first=J. Gordon|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder Handbook: A Physician's Guide to ADHD|chapter-url={{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=1|plainurl=yes}}|via=Google Books|edition=2nd|date=2010|publisher=Springer Science|isbn=978-1-4419-1396-8|doi=10.1007/978-104419-1397-5_1|lccn=2009938108|pages=[{{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=2|plainurl=yes}} 2]–[{{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=3|plainurl=yes}} 3]|chapter=Definition and History of ADHD|doi-broken-date=31 May 2021}}</ref> Terminoloģija netika mainīta DSM-5 klasifikatorā, kas ASV tika apstiprināts 2013. gadā. SSK-11 klasifikators pārņems ASV izmantoto UDHS diagnozes klasifikāciju visā pasaulē.<ref name="DSM52"/> Cits termini UDHS aprakstīšanai ir bijis "minimāli smadzeņu bojājumi", kas tika lietots ASV 1930. gados.<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Weiss|first1=Margaret|last2=Hechtman|first2=Lily Trokenberg|last3=Weiss|first3=Gabrielle|title=ADHD in Adulthood: A Guide to Current Theory, Diagnosis, and Treatment|year=2001|publisher=Taylor & Francis|isbn=978-0-8018-6822-1|url={{google books|KuYvJBoB6vQC|plainurl=yes}}|chapter=ADHD in Adulthood: An Introduction|chapter-url={{google books|KuYvJBoB6vQC|pages=1|plainurl=yes}}|pages=[{{google books|KuYvJBoB6vQC|pages=34|plainurl=yes}} 34]|via=Google Books}}</ref> 1934. gadā benzedrīns ([[amfetamīns]]) kļuva par pirmo [[Stimulanti|stimulantu]] medikamentu, kas tika apstiprināts ārstēšanai ASV.<ref name="Benzedrine">{{publikācijas atsauce|authors=Rasmussen N|date=July 2006|title=Making the first anti-depressant: amphetamine in American medicine, 1929-1950|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-history-of-medicine-and-allied-sciences_2006-07_61_3/page/288|journal=Journal of the History of Medicine and Allied Sciences|volume=61|issue=3|pages=288–323|doi=10.1093/jhmas/jrj039|pmid=16492800|s2cid=24974454}}</ref> Metilfenidāts tika ieviests 1950. gados, un dekstroamfetamīns 1970. gados.<ref name="CDCTime2013" /> Stimulantu izmantošana UDHS ārstēšanai pirmo reizi aprakstīta 1937. gadā.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Patrick KS, Straughn AB, Perkins JS, González MA|date=January 2009|title=Evolution of stimulants to treat ADHD: transdermal methylphenidate|journal=Human Psychopharmacology|volume=24|issue=1|pages=1–17|doi=10.1002/hup.992|pmc=2629554|pmid=19051222}}</ref> Čārlzs Bredlijs deva bērniem ar uzvedības problēmām benzedrīnu un novēroja, ka tas uzlabo mācību sasniegumus un uzvedību.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Gross MD|date=February 1995|title=Origin of stimulant use for treatment of attention deficit disorder|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1995-02_152_2/page/298|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=152|issue=2|pages=298–9|doi=10.1176/ajp.152.2.298b|pmid=7840374}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|authors=Brown W|date=1998|title=Charles Bradley, M.D.|journal=American Journal of Psychiatry|pages=968|doi=10.1176/ajp.155.7.968}}</ref> Līdz 1990. gadiem tika atklāts, ka bērniem ar UDHS ir mazāks prefrontālais-striatālais neironu tīkls.<ref>{{grāmatas atsauce|authors=Barkley R|title=Attention-Deficit Hyperactivity Disorder: A Handbook for Diagnosis and Treatment|publisher=Guilford|year=2006|location=New York}}</ref> Šajā pašā laika periodā tika atklāts ģenētisks komponents un UDHS tika atzīta par paliekošiem, ilgtermiņa traucējumiem, kas daudziem cilvēkiem ir ne vien bērnībā, bet arī pieaugušo vecumā.<ref>{{publikācijas atsauce|authors=Biederman J, Faraone SV, Keenan K, Knee D, Tsuang MT|date=July 1990|title=Family-genetic and psychosocial risk factors in DSM-III attention deficit disorder|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=29|issue=4|pages=526–33|doi=10.1097/00004583-199007000-00004|pmid=2387786}}</ref> 1990. gados UDHS tika sadalīs trijos pašlaik zināmajos apakštipos, pamatojoties uz pacientu simptomu klasifikācijas pētījumiem, kurus veica Lahijs un kolēģi.<ref name="DSM52" /><ref>{{publikācijas atsauce|authors=Lahey BB, Applegate B, McBurnett K, Biederman J, Greenhill L, Hynd GW, Barkley RA, Newcorn J, Jensen P, Richters J|date=November 1994|title=DSM-IV field trials for attention deficit hyperactivity disorder in children and adolescents|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1994-11_151_11/page/1673|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=151|issue=11|pages=1673–85|doi=10.1176/ajp.151.11.1673|pmid=7943460}}</ref> == Latvijā == Latvijā UDHS, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm un ASV tiek atklāts ļoti reti. Ir sabiedrībā plaši zināms par tā izplatību bērnu vidū un katru gadu tiek konstatēts UDHS aptuveni 150 bērniem, pieaugušajiem tas tiek atklāts tikai īpaši retos gadījumos. 2012. gadā ārstēti tikuši 1060 bērni ar UDHS. Neskatoties uz to, ka UDHS pasaulē ir 5 līdz 8% bērnu, Latvijā tas dzīves laikā netiek atklāts pat 1% bērnu. Nav nekāda pamata domāt, ka Latvijā UDHS būtu retāk izplatīts nekā citviet pasaulē, Latvijā UDHS diagnostika ir nepietiekama gan bērnu, gan pieaugušo vecumā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Bezborodovs N, Ķevere L, Tērauds E, Andrēziņa R|date=2014|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem un pusaudžiem|url=https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/pnk/UDHS_vadlinijas_2014.pdf|journal=BKUS Bērnu psihiatrijas klīnika}}</ref> Adoptētu bērnu pētījumi liecina, ka Austrumeiropā UDHS pazīmes bērnos ir izplatītākas nekā Rietumeiropā.<ref>{{Publikācijas atsauce|date=2012-09-01|title=Comparing ADHD symptom levels in children adopted from Eastern Europe and from other regions: Discussing possible factors involved|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0190740912002307|journal=Children and Youth Services Review|language=en|volume=34|issue=9|pages=1903–1908|doi=10.1016/j.childyouth.2012.05.025|issn=0190-7409}}</ref> Pieaugušajiem Latvijā UDHS tiek atklāts tikai retos, atsevišķos gadījumos. Ņemot vērā, ka Latvijas psihiatrija joprojām balstās uz speciālistiem, kas izglītojušies Padomju Savienības izglītības sistēmā, ir ļoti liela nezināšana arī speciālistu starpā par UDHS, kas pirms Padomju Savienības sabrukuma nebija plaši pētīta un zināma diagnoze, atšķirībā no ASV. Ļoti bieži pieaugušo UDHS tiek misdiagnostificēts kā citi psihiski un neiroloģiski traucējumi, piemēram, depresija, [[veģetatīvā distonija]] vai nemiers un trauksme, vai arī tiek atklāta tikai komorbiditāte, bet ne pats UDHS. Rietumeiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Kanādā, Izraēlā, Jaunzēlandē stimulatoru terapija ar [[Metilfenidāts|metilfenidātu]] vai [[Amfetamīns|amfetamīnu]] parasti ir pirmā medicīniskā iejaukšanās, kas tiek veikta, lai ārstētu UDHS, taču Latvijā metilfenidāts tiek izrakstīts ļoti reti un tikai īpašos gadījumos, kad visas citas psihiatriskās iejaukšanās nav devušas cerētos rezultātus. 2019. gada pavasarī Latvijā bija pilnīgs stimulantu medikamentu trūkums atstājot visus UDHS pacientus bez zālēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/latvija-joprojam-nav-pieejamas-zales-berniem-ar-uzmanibas-deficita-sindromu.a319114/|title=Latvijā joprojām nav pieejamas zāles bērniem ar uzmanības deficīta sindromu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-07-12|language=lv}}</ref> Latvijā metilfenidāts nav Zāļu Valsts aģentūras apstiprināts lietošanai pieaugušajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/ritalin-10-mg-tabletes-00-0118-01|title=Ritalin lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125440/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/ritalin-10-mg-tabletes-00-0118-01}}</ref> Šī iemesla dēļ, neskatoties uz metilfenidāta augsto efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā, Latvijā pieaugušajiem tas tiek izrakstīts ļoti retos gadījumos, lielākoties turpinot terapiju pēc pilngadības sasniegšanas. Ar 2025. gada 1. janvāri lisdeksamfetamīns tiek iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu II sarakstā, kas atļauj to izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zva.gov.lv/lv/jaunumi-un-publikacijas/jaunumi/grozijumi-normativaja-akta-kas-nosaka-latvija-kontrolejamo-narkotisko-vielu-psihotropo-vielu-un-0|title=Grozījumi normatīvajā aktā, kas nosaka Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstus {{!}} Zāļu valsts aģentūra|website=www.zva.gov.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/92.2|title=Grozījumi likumā 'Par Krimināllikuma spēkā… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}</ref> Amfetamīns, kas pasaulē ir visplašāk lietotais un visefektīvākais zināmais medikaments UDHS ārstēšanai pieaugušajiem, Latvijā ir pilnībā nelegāls arī medicīniskiem pielietojumiem un atrodas I narkotisko un psihotropo vielu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par Latvijā kontrolējamo narkotisko… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-07-12|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{autoritatīvā vadība}} {{Medical resources | ICD11 = {{ICD11|6A05|821852937}} | ICD10 = {{ICD10|F|90||f|90}} | ICD10CM = <!--{{ICD10CM|Xxx.xxxx}}--> | ICD9 = {{ICD9|314.00}}, {{ICD9|314.01}} | ICDO = | OMIM = 143465 | DiseasesDB = 6158 | Curlie =https://dmoz-odp.org/Health/Mental_Health/Disorders/Neurodevelopmental/ADD_and_ADHD/ | MedlinePlus = 001551 | eMedicineSubj = med | eMedicineTopic = 3103 | eMedicine_mult = {{eMedicine2|ped|177}} | PatientUK =https://patient.info/childrens-health/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd | MeshID = D001289 | GeneReviewsNBK = | GeneReviewsName = | NORD = | GARDNum = | GARDName = | Orphanet = | AO = | RP = | WO = | OrthoInfo = | NCI = | Scholia =Q181923 | SNOMED CT =406506008 |QID=Q181923}} [[Kategorija:Psihiatrija]] [[Kategorija:Slimības]] e0ognuugh1p9hyq1d3az5bmnlcvcgcc 0 311979 4513284 4480135 2026-08-26T10:19:39Z Vylks 50297 4513284 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008241 | nos = ''Ferencváros'' | logo = FerencvárosiTClogó.png | pilns = ''Ferencvárosi Torna Club'' | iesauka = ''Zöld Sasok'' (zaļie ērgļi) | pilsēta = {{Vieta|Ungārija|Budapešta}} | dib = 1899 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 3 | stad = ''[[Groupama Arena]]'' | ietilp = 22 000 | prez = | tren = {{flaga|HUN}} Balāžs Borbējs | līga = [[Ungārijas futbola Nacionālais čempionāts|Nacionālais čempionāts]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta <!------ čempiontituli ------->| līga1 = Ungārijas čempionāta | uzvaras1 = 35 | līga2 = Ungārijas | uzvaras2 = 24 | līga3 = Ungārijas līgas | uzvaras3 = 2 | līga4 = Ungārijas super | uzvaras4 = 6 | līga5 = [[Starppilsētu izstāžu kauss|Starppilsētu izstāžu]] | uzvaras5 = 1 | līga6 = Mitropa | uzvaras6 = 2 | pattern_la1 = _ferencvarositc1617h | pattern_b1 = _ferencvarositc1617h | pattern_ra1 = _ferencvarositc1617h | pattern_sh1 = _red stripes | pattern_so1 = | leftarm1 = 008241 | body1 = 008241 | rightarm1 = 008241 | shorts1 = 008241 | socks1 = 008241 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _ftc1617 | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _stripesonwhite | pattern_so2 = _top_on_white | leftarm2 = 99FD02 | body2 = 99FD02 | rightarm2 = 99FD02 | shorts2 = 008241 | socks2 = 008241 }} '''Budapeštas "Ferencváros"''' ({{val|hu|Ferencvárosi Torna Club}} — ‘Ferencvārošas vingrošanas klubs’) ir profesionāla [[Ungārija]]s [[futbols|futbola]] komanda no [[Budapešta]]s pilsētas apkaimes Ferencvārošas. Klubs spēlē Ungārijas futbola čempionāta augstākajā līgā — Nacionālajā čempionātā ({{val|hu|Nemzeti Bajnokság}}). Starptautiski kluba lielākie panākumi ir uzvara 1964.—65. sezonas [[Starppilsētu izstāžu kauss|Starppilsētu izstāžu kausā]] (finālā pārspējot [[Turīnas "Juventus"]] ar 1—0), kā arī iekļūšana 1974.—75. sezonas [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] finālā (kur ar 0—3 piekāpās [[Kijivas "Dinamo"]]). Klubs ir 33 reizes uzvarējis Ungārijas čempionātā, kā arī 24 reizes ieguvis Ungārijas kausu. == Iegūtie tituli == * '''Ungārijas čempioni (36)''' (rekords) ** 1903, 1905, 1906–07, 1908–09, 1909–10, 1910–11, 1911–12, 1912–13, 1925–26, 1926–27, 1927–28, 1931–32, 1933–34, 1937–38, 1939–40, 1940–41, 1948–49, 1962–63, 1964, 1967, 1968, 1975–76, 1980–81, 1991–92, 1994–95, 1995–96, 2000–01, 2003–04, 2015–16, 2018–19, 2019–20, 2020/21, 2021/22, 2022/23, 2023/24, 2024/25 * '''Ungārijas kausa ieguvēji (25)''' (rekords) ** 1912–13, 1921–22, 1926–27, 1927–28, 1932–33, 1934–35, 1941–42, 1942–43, 1943–44, 1955–58, 1971–72, 1973–74, 1975–76, 1977–78, 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1994–95, 2002–03, 2003–04, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2021–22, 2025–26 * '''Ungārijas līgas kausa ieguvēji (2)''' ** 2012–13, 2014–15 * '''Ungārijas superkausa ieguvēji (6)''' ** 1993, 1994, 1995, 2004, 2015, 2016 * '''Ungārijas otrais čempioni (1)''' ** 2008–09 * '''[[Starppilsētu izstāžu kauss|Starppilsētu izstāžu kausa]] ieguvēji (1)''' ** 1964–65 * '''Mitropa kausa ieguvēji (2)''' ** 1928, 1937 * '''Challenge Cup (1)''' ** 1908–09 == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.1899.hu Ferencváros Ultras: photos and videos] * [http://www.fanatical.hu/category/ferencvaros/ Fans of Ferencváros&nbsp;– Videoblog] * [https://web.archive.org/web/20040414014000/http://www.monsters.hu/ Ultra Group Site] {{Futbols-aizmetnis}} {{Ungārija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ungārijas futbola klubi]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros"]] lktv72vi4i12jy4n905ab0vf4ehfuqp 4513285 4513284 2026-08-26T10:20:21Z Vylks 50297 4513285 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #008241 | nos = ''Ferencváros'' | logo = FerencvárosiTClogó.png | pilns = ''Ferencvárosi Torna Club'' | iesauka = ''Zöld Sasok'' (zaļie ērgļi) | pilsēta = {{Vieta|Ungārija|Budapešta}} | dib = 1899 | dib_mēn = 5 | dib_dat = 3 | stad = ''[[Groupama Arena]]'' | ietilp = 22 000 | prez = | tren = {{flaga|HUN}} Balāžs Borbējs | līga = [[Ungārijas futbola Nacionālais čempionāts|Nacionālais čempionāts]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta <!------ čempiontituli ------->| līga1 = Ungārijas čempionāta | uzvaras1 = 35 | līga2 = Ungārijas | uzvaras2 = 24 | līga3 = Ungārijas līgas | uzvaras3 = 2 | līga4 = Ungārijas super | uzvaras4 = 6 | līga5 = [[Starppilsētu izstāžu kauss|Starppilsētu izstāžu]] | uzvaras5 = 1 | līga6 = Mitropa | uzvaras6 = 2 | pattern_la1 = _ferencvarositc1617h | pattern_b1 = _ferencvarositc1617h | pattern_ra1 = _ferencvarositc1617h | pattern_sh1 = _red stripes | pattern_so1 = | leftarm1 = 008241 | body1 = 008241 | rightarm1 = 008241 | shorts1 = 008241 | socks1 = 008241 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _ftc1617 | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = _stripesonwhite | pattern_so2 = _top_on_white | leftarm2 = 99FD02 | body2 = 99FD02 | rightarm2 = 99FD02 | shorts2 = 008241 | socks2 = 008241 }} '''Budapeštas "Ferencváros"''' ({{val|hu|Ferencvárosi Torna Club}} — ‘Ferencvārošas vingrošanas klubs’) ir profesionāla [[Ungārija]]s [[futbols|futbola]] komanda no [[Budapešta]]s pilsētas apkaimes Ferencvārošas. Klubs spēlē Ungārijas futbola čempionāta augstākajā līgā — Nacionālajā čempionātā ({{val|hu|Nemzeti Bajnokság}}). Starptautiski kluba lielākie panākumi ir uzvara 1964.—65. sezonas [[Starppilsētu izstāžu kauss|Starppilsētu izstāžu kausā]] (finālā pārspējot [[Turīnas "Juventus"]] ar 1—0), kā arī iekļūšana 1974.—75. sezonas [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] finālā (kur ar 0—3 piekāpās [[Kijivas "Dinamo"]]). Klubs ir 36 reizes uzvarējis Ungārijas čempionātā, kā arī 25 reizes ieguvis Ungārijas kausu. == Iegūtie tituli == * '''Ungārijas čempioni (36)''' (rekords) ** 1903, 1905, 1906–07, 1908–09, 1909–10, 1910–11, 1911–12, 1912–13, 1925–26, 1926–27, 1927–28, 1931–32, 1933–34, 1937–38, 1939–40, 1940–41, 1948–49, 1962–63, 1964, 1967, 1968, 1975–76, 1980–81, 1991–92, 1994–95, 1995–96, 2000–01, 2003–04, 2015–16, 2018–19, 2019–20, 2020/21, 2021/22, 2022/23, 2023/24, 2024/25 * '''Ungārijas kausa ieguvēji (25)''' (rekords) ** 1912–13, 1921–22, 1926–27, 1927–28, 1932–33, 1934–35, 1941–42, 1942–43, 1943–44, 1955–58, 1971–72, 1973–74, 1975–76, 1977–78, 1990–91, 1992–93, 1993–94, 1994–95, 2002–03, 2003–04, 2014–15, 2015–16, 2016–17, 2021–22, 2025–26 * '''Ungārijas līgas kausa ieguvēji (2)''' ** 2012–13, 2014–15 * '''Ungārijas superkausa ieguvēji (6)''' ** 1993, 1994, 1995, 2004, 2015, 2016 * '''Ungārijas otrais čempioni (1)''' ** 2008–09 * '''[[Starppilsētu izstāžu kauss|Starppilsētu izstāžu kausa]] ieguvēji (1)''' ** 1964–65 * '''Mitropa kausa ieguvēji (2)''' ** 1928, 1937 * '''Challenge Cup (1)''' ** 1908–09 == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [http://www.1899.hu Ferencváros Ultras: photos and videos] * [http://www.fanatical.hu/category/ferencvaros/ Fans of Ferencváros&nbsp;– Videoblog] * [https://web.archive.org/web/20040414014000/http://www.monsters.hu/ Ultra Group Site] {{Futbols-aizmetnis}} {{Ungārija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ungārijas futbola klubi]] [[Kategorija:Budapeštas "Ferencváros"]] 3ad3jw6oi67tahxf32vtbc9cfd9ph0f 0 312097 4513283 4473802 2026-08-26T10:12:28Z Vylks 50297 4513283 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F00000 | nos = ''Debreceni VSC'' | logo = Debreceni VSC logo.svg | pilns = ''Debreceni Vasutas Sport Club'' | iesauka = ''Loki'' | pilsēta = {{Vieta|Ungārija|Debrecena}} | dib = 1902 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 12 | stad = ''[[Nagyerdei Stadion]]'' | ietilp = 22 020 | prez = | tren = | līga = [[Nemzeti Bajnokság I|NB I]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta <!------ čempiontituli ------->| līga1 = Ungārijas čempionāta | uzvaras1 = 7 | līga2 = Ungārijas | uzvaras2 = 6 | līga3 = Ungārijas līgas | uzvaras3 = 1 | līga4 = Ungārijas super | uzvaras4 = 5 | līga5 = | uzvaras5 = | līga6 = | uzvaras6 = | pattern_la1 = _bel1415h | pattern_la2 = _forest1415a | pattern_la3 = _ipswich1415h | pattern_b1 = _bel1415h | pattern_b2 = _wal14a | pattern_b3 = _bosnia14a | pattern_ra1 = _bel1415h | pattern_ra2 = _forest1415a | pattern_ra3 = _ipswich1415h | pattern_sh1 = _bel1415h | pattern_sh2 = _forest1415h | pattern_sh3 = _bosnia14h | pattern_so1 = _color_3_stripes_white | pattern_so2 = _color_3_stripes_red | pattern_so3 = _color_3_stripes_white | leftarm1 = FF0000 | leftarm2 = FFFFFF | leftarm3 = 0000FF | body1 = FF0000 | body2 = FFFFFF | body3 = 0000FF | rightarm1 = FF0000 | rightarm2 = FFFFFF | rightarm3 = 0000FF | shorts1 = FF0000 | shorts2 = FFFFFF | shorts3 = 0000FF | socks1 = FF0000 | socks2 = FFFFFF | socks3 = 0000FF }} '''''Debreceni VSC''''' ({{val-hu|Debreceni Vasutas Sport Club}}) jeb '''"Debrecen"''' ir profesionāls [[Ungārija]]s futbola klubs no [[Debrecena]]s, kas spēlē Ungārijas futbola čempionāta spēcīgākajā līgā — ''[[Nemzeti Bajnokság I]]''. Starptautiski kluba lielākais panākums ir iekļūšana [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā [[2009.—2010. gada UEFA Čempionu līgas sezona |2009.—2010.]] sezonā. Kopš 2000. gada klubs ir vadošais Ungārijas čempionātā, kopumā šai laika periodā izcīnot septiņus čempiona titulus. 2015.—2016. [[UEFA Eiropas līga]]s otrajā kvalifikācijas kārtā "Debrecen" tikās ar [[Rīgas "Skonto"]], kur atbildes spēlē Debrecenā izcīnīja sava kluba visu laiku lielāko uzvaru eirokausos ("Skonto" tas savukārt bija visu laiku lielākais zaudējums eirokausos) ar rezultātu 9—2 (divu spēļu summā 11—4). == Sasniegumi == * '''Ungārijas čempioni (7)''' ** 2004–05, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2011–12, 2013–14 * '''Ungārijas kausa ieguvēji (6)''' ** 1998–99, 2000–01, 2007–08, 2009–10, 2011–12, 2012–13 * '''Ungārijas līgas kausa ieguvēji (1)''' ** 2009–10 * '''Ungārijas superkausa ieguvēji (5)''' ** 2005, 2006, 2007, 2009, 2010 {{commonscat|Debreceni VSC}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ungārija-aizmetnis}} [[Kategorija:Ungārijas futbola klubi|Debrecen]] [[Kategorija:Debreceni VSC]] 4s6z7927nvlvfcx1qoo5rhat4avcbu0 0 312694 4513292 4510478 2026-08-26T10:40:27Z Vylks 50297 /* Dalība UEFA turnīros */ 4513292 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #1D2951 | nos = ''Riga FC'' | logo = [[Attēls:Riga FC logo.png|180px]] | pilns = ''Riga Football Club'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 1. vieta | dib = 2014 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Skonto stadions]] | ietilp = 8 087 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] | kapteinis = | mediji = [https://twitter.com/clubriga/ Kluba "Twitter" konts] [http://www.rigafc.lv/ Kluba mājaslapa] [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba ''Youtube'' konts] [https://www.instagram.com/rigafc/ Kluba ''Instagram konts''] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jakointer22sbw | pattern_b1 = _jakointer22sbw | pattern_ra1 = _jakointer22sbw | pattern_sh1 = _jako20w | pattern_so1 = | leftarm1 = 5BB8F8 | body1 = 5BB8F8 | rightarm1 = 5BB8F8 | shorts1 = FFFFFF | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_b2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_ra2 = _jakocelticmelange22wsg | pattern_sh2 = _jako20w | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_la3 = _jakopixel2324sg | pattern_b3 = _jakopixel2324sg | pattern_ra3 = _jakopixel2324sg | pattern_sh3 = _pafos2021a | leftarm3 = 404040 | body3 = 404040 | rightarm3 = 404040 | shorts3 = 28282D | socks3 = 484b4f }} '''''Riga FC''''' ir 2014. gadā dibināts [[Latvija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgā]]. Četrkārtējs Latvijas čempions ([[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]]), divkārtējs [[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kausa]] ieguvējs (2018, 2023). Mājas spēles klubs aizvada [[Skonto stadions|Skonto stadionā]]. ''Riga FC'' ir [[Baltijas valstis|Baltijas]] bagātākais futbola klubs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/13032023-virsligas_1_karta_sniegs_jelgavas_jaunies|title=Virslīgas 1. kārta: sniegs, Jelgavas jaunieši un sezonas atskaites punkts|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|3|13||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref>; tāpat kopš hokeja [[Rīgas "Dinamo"]] darbības pārstrukturizācijas klubs kļuva par [[Latvija]]s sporta bagātāko klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/10032022-virsligas_grandu_apskats_sastavi_taktikas|title=Virslīgas grandu apskats: sastāvi, taktikas, ārzemju nometnes|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2022|3|10||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltyckifutbol.pl/lv/virsliga-2023-ir-atkartojums-virsligai-2020/|title=Virslīga 2023 ir atkārtojums Virslīgai 2020?|last=Brutāns|first=Krists|date={{dat|2023|5|24||bez}}|publisher=Baltyckifutbol.pl|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/28062023-vef_ventspils_godu_ka_vieteja_sporta_liel|title=Viedoklis: VEF-Ventspils godu kā vietējā sporta lielākais duelis pārņem Riga-RFS? |last=Eliņš|first=Rolands|date={{dat|2023|6|28||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/11072023-eirokausi_klat_vai_grupu_turnirs_riga_bus|title=Eirokausi klāt: vai grupu turnīrs Rīgā būs arī šoruden? |last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2023|7|11||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/18032024-birka_par_arzemju_piedavajumu_izveli_star|title=Birka par ārzemju variantu, izvēli starp "Valmieru" un RFS un sezonas mērķiem|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|3|18||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/06052024-traumas_del_jau_sen_butu_jabeidz_bet_futb|title=Trauma jau sen liek beigt, bet futbols vēl ir pārāk mīļš – "Grobiņas" dvēsele Knapšis|last=Suveizda|first=Agris|date={{dat|2024|5|7||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2024|7|8||bez}}}}</ref> == Kluba vēsture == Klubs oficiāli ir reģistrēts 2014. gada 30. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802|title=Riga Football Club, 40008223802 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-08-09|date=2021-08-09|language=lv|archive-date=2021-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210809125900/https://company.lursoft.lv/riga-football-club/40008223802}}</ref> Pirms 2015. gada sezonas tika izveidota apvienotā komanda ''Caramba/Dinamo'', kas piedalījās [[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līgas]] čempionātā, izmantojot 2014. gadā dibinātā kluba ''[[FC Caramba]]'' iegūto vietu pēc uzvaras [[Latvijas futbola 2. līga|2. līgā]] (abas komandas ir nesaistītas). Uzreiz debijas sezonā tika izcīnīta 1. vieta un iegūta ceļazīme uz Virslīgu.<ref>{{Ziņu atsauce|title=FC Caramba/Dinamo kļūst par komanda.lv Pirmās līgas čempioniem|url=http://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem|work=lff.lv|date=24 October 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}|archive-date={{dat|2018|11|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20181107054346/https://lff.lv/lv/turniri/viriesu-turniri/komanda-lv-pirma-liga/jaunumi/fc-caramba-dinamo-klust-par-komanda-lv-pirmas-ligas-cempioniem/}}</ref> Pēc iekļūšanas Virslīgā klubs nomainīja nosaukumu uz ''Riga FC''.<ref>{{Ziņu atsauce|title="Caramba/Dinamo" pārmaiņas: jauns treneris, cits nosaukums un stadions|url=http://sportacentrs.com/futbols/virsliga/22122015-caramba_dinamo_lielas_parmainas_jauns_tre|work=sportacentrs.com|date=22 December 2015|accessdate={{dat|2016|4|12||bez}}}}</ref> Kopš 2023. gadā mājas spēles tiek aizvadītas [[Skonto stadions|Skonto stadionā]], bet kluba rezerves laukums ir ''Mežaparks Sports Village''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7214545/foto-mezaparka-noslegusies-riga-fc-stadiona-buvnieciba|title=Foto &#10217; Mežaparkā noslēgusies "Riga" FC stadiona būvniecība|website=Futbola Virslīga|access-date=2023-04-07|date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2018. gada sezonā Riga FC pirmoreiz kļuva par Latvijas čempionu, Virslīgas titulu nodrošinot vienu kārtu pirms sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/11321/riga-fc-izcina-pirmo-virsligas-cempionu-titulu/|title=Riga FC izcīna pirmo Virslīgas čempionu titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Tajā pašā gadā klubs pirmoreiz uzvarēja arī Latvijas kausa izcīņā, tādējādi iegūstot abas galvenās Latvijas klubu futbola trofejas vienā sezonā. 2019. gadā Riga FC nosargāja Latvijas čempiona titulu, bet 2020. gadā triumfēja Virslīgā trešo sezonu pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12283/riga-fc-nosarga-cempiona-titulu/|title=Riga FC nosargā čempiona titulu|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/12996/riga-fc-garante-treso-latvijas-cempionu-titulu-pec-kartas/|title=Riga FC garantē trešo Latvijas čempionu titulu pēc kārtas|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2021. gada martā Riga FC uzsāka sadarbību ar [[Betsafe Latvija]], kas kļuva par vienu no kluba sadarbības partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betsafesports.com/lv/blogs/futbols/betsafe-pievienojas-cempioniem-un-ienak-futbola-virsliga/|title=“Betsafe” pievienojas čempioniem un ienāk futbola Virslīgā|website=www.betsafesports.com|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> No 2021. līdz 2024. gadam klubs Latvijas čempionātā titulu neizcīnīja; 2022., 2023. un 2024. gada sezonās Riga FC trīs reizes pēc kārtas kļuva par Latvijas vicečempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2023. gadā klubs otro reizi vēsturē ieguva Latvijas kausu, finālā pēc neizšķirta 1:1 pēcspēles sitienu sērijā pārspējot RFS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17182/latvijas-kausa-trofeju-iegust-riga-fc/|title=Latvijas kausa trofeju iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> 2025. gadā Riga FC pēc četru gadu pārtraukuma atgriezās Virslīgas čempionu godā, izcīnot ceturto Latvijas čempiona titulu kluba vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18594/riga-fc-atgriezas-virsligas-troni/|title="Riga FC" atgriežas virslīgas tronī|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> Pirmo vietu komanda nodrošināja divas spēles pirms sezonas beigām. 2026. gada februārī Riga FC izcīnīja arī Latvijas Superkausu, Antālijā ar 4:1 pārspējot [[FK Auda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/|title=Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"|website=LFF.lv|access-date=2026-08-20|language=lv}}</ref> == Iegūtie tituli == * '''[[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]''' ** Čempioni (4): [[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2018]], [[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2019]], [[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2020]], [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025]] ** Vicečempioni (3): [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022]], [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023]], [[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2024]] * '''[[Latvijas futbola 1. līga|Latvijas 1. līga]]''' ** Čempioni (1): [[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2015]] * '''[[Latvijas kauss futbolā|Latvijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]], [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] *[[Latvijas Superkauss futbolā|'''Latvijas Superkauss''']] ** Uzvarētāji (2): 2024, 2026<ref>[https://lff.lv/zinas/18797/asa-cina-superkausu-iegust-riga-fc/ Asā cīņā Superkausu iegūst "Riga FC"]</ref><ref>[https://lff.lv/speles/riga-fc-fk-auda-23314875/ Latvijas Superkauss 2026]</ref> == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2014 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2015 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:rs value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2014 till:01/07/2015 shift:(0,-4) text:[[2015. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2015 till:01/07/2016 shift:(0,-4) text:[[2016. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|5]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|3]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|4]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|1]] from:01/07/2014 till:01/07/2015 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2015 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2015.—2016. gada Latvijas kauss futbolā|2015/16]] — Astotdaļfināls * [[2016.—2017. gada Latvijas kauss futbolā|2016/17]] — Finālisti * [[2017. gada Latvijas kauss futbolā|2017]] — Finālisti * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — '''Latvijas kausa ieguvēji''' * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Pusfināls * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — Ceturtdaļfināls * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — Pusfināls * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — Astotdaļfināls * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — '''Latvijas kausa ieguvēji'''<ref>https://sportacentrs.com/futbols/citi_latvijas_turniri/25102023-riga_sasit_visas_i_pendeles_i_pecspeles_s</ref> * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — Pusfināls * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — Finālisti == Dalība UEFA turnīros == {| class="wikitable" style="text-align:center" !Sezona !Sacensības !Kārta !Valsts !Klubs !Mājās !Viesos !Kopā |- |2018—19 |align="left"|[[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] | 1QR |{{Flaga|BUL}} |align="left"|[[Sofijas CSKA]] |1:0 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:1''' <small>(11 m: 3:5)</small> |- |rowspan="4"|2019—20 |align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] |1QR |{{Flaga|Īrija}} |align="left"|[[Dundalk F.C.]] |0:0 |0:0 |style=background:#fdd|'''0:0''' <small>(11 m: 4:5)</small> |- |rowspan="3" align="left"|[[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{Flaga|Polija}} |align="left"|[[Glivices "Piast"]] |2:1 |2:3 |style=background:#dfd|'''4:4''' |- |3QR |{{Flaga|Finland}} |align="left"|[[Helsingin Jalkapalloklubi|HJK]] |1:1 |2:2 |style=background:#dfd|'''3:3''' |- |PO |{{Flaga|Dānija}} |align="left"|[[FC København]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- | rowspan="3" |2020—21 |align="left"|[[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ISR}} |align="left"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]] |{{n/a}} |style=background:#fdd|'''0:2''' |{{n/a}} |- | rowspan="2" align="left" |[[2020.—2021. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līga]] |2QR |{{flaga|SMR}} |align="left"|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]] |style=background:#dfd|'''1:0''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- |3QR |{{flaga|SCO}} |align="left"|[[Glāzgovas "Celtic"]] |style=background:#fdd|'''0:1''' |{{n/a}} |{{n/a}} |- | rowspan="4" |2021—22 |align="left"|[[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|SWE}} |align="left"|[[Malmö FF]] |1:1 |0:1 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2021.—2022. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[KF Shkëndija]] |2:0 |1:0 |style=background:#dfd|'''3:0''' |- |3QR |{{flaga|MLT}} |align="left"|[[Hibernians F.C.|Hibernians]] |0:1 |4:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#dfd|'''4:2''' |- |PO |{{flaga|GIB}} |align="left"|[[Lincoln Red Imps FC|Lincoln Red Imps]] |1:1 |1:3 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |style=background:#fdd|'''2:4''' |- |rowspan="3"|2022—23 |align="left" rowspan="3"|[[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|IRL}} |align="left"|[[Derry City FC|Derry City]] |2:0 |2:0 |style=background:#dfd|'''4:0''' |- |2QR |{{flaga|SVK}} |align="left"|[[MFK Ružomberok]] |2:1 |3:0 |style=background:#dfd|'''5:1''' |- |3QR |{{flaga|Portugāle}} |align="left"|[[Gil Vicente FC|Gil Vicente]] |1:1 |0:4 |style=background:#fdd|'''1:5''' |- |rowspan=3|2023—24 |rowspan=3|[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |1QR |{{flaga|ISL}} |align="left"|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur]] |2:0 |0:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |2QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Kecskeméti TE|Kecskeméti]] |3:1 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |1:2 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |3QR |{{flaga|NED}} |align="left"|[[FC Twente|Twente]] |0:3 |0:2 |style=background:#fdd|'''0:5''' |- |2024—25 |align="left"|[[2024.—2025. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Polija}} |align="left"|[[Vroclavas "Śląsk"]] |1:0 |1:3 |style=background:#fdd|'''2:3''' |- |rowspan="3"|2025—26 |rowspan="3" align="left"|[[2025.—2026. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|Gruzija}} |align="left"|[[FC Dila Gori|Dila Gori]] |2:1 |3:3 |style=background:#dfd|'''5:4''' |- |3QR |{{flaga|Izraēla}} |align="left"|[[Jeruzalemes "Beitar"]] |3:0 |1:3 |style=background:#dfd|'''4:3''' |- |PO |{{flaga|Čehija}} |align="left"|[[Prāgas "Sparta" (futbols)|Prāgas "Sparta"]] |1:0 |0:2 |style=background:#fdd|'''1:2''' |- | rowspan="4" |2026—27 |align="left"|[[2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līga]] | 1QR |{{Flaga|ARM}} |align="left"|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]] |3:2 |0:2 |style=background:#fdd|'''3:4''' |- | rowspan="3" align="left" |[[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līga]] |2QR |{{flaga|MKD}} |align="left"|[[FK Vardar]] |5:2 ({{piezīme|pap.|papildlaikā}}) |3:2 |style=background:#dfd|'''8:4''' |- |3QR |{{flaga|HUN}} |align="left"|[[Győri ETO FC|Ģēras ETO]] |1:0 |1:1 |style=background:#dfd|'''2:1''' |- |PO |{{flaga|FRO}} |align="left"|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ Klaksvík]] | |0:0 | |} == Komandas sastāvs == ''Atjaunots'' ''{{dat|2026|3|2||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/riga-fc/#players|title=Riga FC|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04}}</ref>'' {{Fs start}} {{Fs player | no= 1 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Krišjānis Zviedris]]}} {{Fs player | no= 2 | nat=BRA | pos=DF | name= [[Paulo Eduardo]]}} {{Fs player | no= 4 | nat=CRI | pos=MF | name= [[Orlando Galo]]}} {{Fs player | no= 5 | nat=CMR | pos=MF | name= [[Karls Gameni Vasoms]]|other=īrē no [[FK Auda]]}} {{Fs player | no= 8 | nat=BRA | pos=MF | name= [[Jagu Sikeira]]}} {{Fs player | no= 9 | nat=CRI | pos=FW | name= [[Antoni Kontrerass]]}} {{Fs player | no= 10 | nat=BRA | pos=FW | name= [[Režinaldu Ramiriss]]}} {{Fs player | no= 11 | nat=ESP | pos=MF | name= [[Braians Penja]]}} {{Fs player | no= 12 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Kristaps Zommers]]}} {{Fs player | no= 13 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Raivis Andris Jurkovskis]]}} {{Fs player | no= 14 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Renārs Varslavāns]]}} {{Fs player | no= 21 | nat=GHA | pos=DF | name= [[Baba Musā]]}} {{Fs mid}} {{Fs player | no= 22 | nat=SEN | pos=MF | name= [[Meisa Diops]]}} {{Fs player | no= 23 | nat=LAT | pos=MF | name= [[Maksims Toņiševs]]}} {{Fs player | no= 27 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Emīls Birka]]}} {{Fs player | no= 28 | nat=NED | pos=MF | name= [[Salāhs Ulads]]}} {{Fs player | no= 34 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Antonijs Černomordijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player | no= 36 | nat=COL | pos=DF | name= [[Andress Salasars]]}} {{Fs player | no= 37 | nat=TUN | pos=FW | name= [[Rakī Avanī]]}} {{Fs player | no= 40 | nat=GHA | pos=MF | name= [[Ahmeds Ankrā]]}} {{Fs player | no= 77 | nat=GAM | pos=FW | name= [[Muhameds Badamosi]]}} {{Fs player | no= 91 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Frenks Orols]]}} {{Fs player | no= | nat=BRA | pos=FW | name= [[Kaju (futbolists)|Kaju]]}} {{Fs player | no= | nat=BFA | pos=FW | name= [[Usmans Kamara]]}} {{Fs end}} == Izīrētie spēlētāji == {{Fs start}} {{Fs player | no= 2 | nat=LAT | pos=DF | name= [[Maksims Semeško]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 16 | nat=LAT | pos=GK | name= [[Nils Toms Puriņš]] (Uz FK Super Nova {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 21 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Jevgens Stadņiks]] (Uz FK Metta {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 27 | nat=UKR | pos=MF | name= [[Maksims Parhomenko]] (Uz FK Tukums 2000 {{flaga|Latvija}})}} {{Fs player | no= 39 | nat=BFA | pos=MF | name= [[Usmans Kamarā]] (Uz FK Auda {{flaga|Latvija}})}} {{Fs end}} == Komandas personāls == {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds<ref name="sastavs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/riga-fc-11950/?cid=5535771|title=Riga FC|website=lff.lv|accessdate={{dat|2020|9|20||bez}}}}</ref> |- | Galvenais treneris | {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Kristaps Blanks]] |- | Treneris | {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} [[Noberts gula|Noberts Gula]] |- |Treneris |{{flaga|Slovakia}} Pēters Arģušs |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|North Macedonia}} Nikola Rodic |- |Fiziskās sagatavotības treneris |{{flaga|Spain}} Javi Gonzales |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Ukraina}} Oleksandrs Nogins |- | Ģenerāldirektors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Proņins |- | Izpilddirektors | {{flaga|Latvija}} Romāns Lajuks |- | Sporta direktors | {{flaga|Latvija}} Aleksandrs Romašins |- |Skautinga nodaļas vadītājs |{{flaga|Latvija}} Rihards Ivanovs |- |Analītiķis |{{flaga|Latvija}} Edgars Vērdiņš |- | TMS menedžeris | {{flaga|Latvija}} Mārcis Savinovs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Deniss Čerņikovs |- | Preses sekretārs | {{flaga|Latvija}} Krišs Upenieks |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Rolands Brencāns |- | Fizioterapeits | {{flaga|Ukraina}} Volodimirs Vlasenko |- | Fizioterapeits | {{flaga|Horvātija}} Bojans Radanovičs |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2015) * {{flaga|Krievija}} [[Kirils Kurbatovs]] (2016) * {{flaga|Turkmenistāna}}/{{flaga|Krievija}} [[Dmitrijs Homuha]] (2016) * {{flaga|Krievija}} [[Vladimirs Volčeks]] (2016—2017) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2017) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Krievija}} [[Jevgeņijs Perevertailo]] (2017) * {{flaga|Slovēnija}} [[Slaviša Stojanovičs]] (2017) * {{flaga|Maķedonija}} [[Goce Sedloskis]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2018) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Ukraina}} [[Viktors Skripņiks]] (2018) * {{flaga|Portugāle}} [[Luišs Pimenta]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Baltkrievija}} [[Oļegs Kubarevs]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2019) * {{flaga|Krievija}} [[Oļegs Kononovs]] (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Mihails Koņevs]] (2020) * {{flaga|Krievija}} [[Deniss Laktionovs]] (2021) * {{flaga|Latvija}} [[Andris Riherts]] (2021) * {{flaga|Vācija}} [[Torstens Finks]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Sandro Perkovičs]] (2022) * {{flaga|Horvātija}} [[Tomislavs Stipičs]] (2023) * {{flaga|Somija}} [[Simo Valakari]] (2024) * {{flaga|Latvija}} [[Mareks Zuntners]] (2024) (pienākumu izpildītājs) * {{flaga|Slovākija}} [[Adriāns Guļa]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces|http://www.rigafc.lv/galvena-komanda/=}} == Ārējās saites == * [https://rigafc.lv Kluba oficiālā vietne] * [https://www.facebook.com/rigafootballclub/ Kluba oficiālais profils vietnē "Facebook"] * [https://twitter.com/RigaFC_Official/ Kluba oficiālais konts vietnē "Twitter"] * [https://www.youtube.com/@rigafootballclub/ Kluba''Youtube'' kanāls] * [http://www.lff.lv/ Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} {{Latvijas čempioni futbolā}} [[Kategorija:Latvijas futbola klubi]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Riga FC]] epg2xhso5vwsoyj3becg38vlsnbd0uj 0 321363 4513309 4226083 2026-08-26T11:41:24Z Biafra 13794 atj. 4513309 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Klejs Tompsons | vārds_orig = ''Klay Thompson'' | attēls = Klay Thompson vs. Jared Dudley (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Klejs Tompsons 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=100}} | poz = {{Basketbola pozīcija|2}} | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Santa Margarita Catholic'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Vašingtonas štata Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | numurs = 11 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | drafts = 11., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2011|start}}—{{nbay|2023|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2024|start}}—{{nbay|2025|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>([[2015. gada NBA finālsērija|2015]], [[2017. gada NBA finālsērija|2017]], [[2018. gada NBA finālsērija|2018]], [[2022. gada NBA finālsērija|2022]])</small> * 5× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2015}}-{{nasg|2019}})</small> * 2× [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2011|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medal|Country|{{karogs|ASV}}}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Spānija 2014]]|Basketbols}} }} '''Klejs Aleksandrs Tompsons''' ({{val|en|Klay Alexander Thompson}}; dzimis {{dat|1990|2|8}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Maiami "Heat"]], bet lielāko karjeras daļu aizvadījis [[Goldensteitas "Warriors"]]. "Warriors" sastāvā kļuvis par četrkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]], 5 reizes piedalījies [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. Olimpiskās un pasaules čempionāta zelta medaļas ieguvējs ar ASV izlasi. Viņa tēvs [[Maikls Tompsons]] ir dzimis [[Bahamu Salas|Bahamu Salās]], tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA. Basketbolists ir arī K. Tompsona vecākais brālis [[Maikls Tompsons jaunākais|Maikls Tompsons]], savukārt jaunākais brālis Trejs Tompsons ir profesionāls [[beisbols|beisbola]] spēlētājs. == Karjera == Studējis [[Vašingtonas štata Universitāte|Vašingtonas štata Universitātē]], kuras basketbola komandu pārstāvēja [[NCAA]]. 2011. gadā viņu [[Goldensteitas "Warriors"]] izraudzījās [[2011. gada NBA drafts|drafta]] 1. kārtā ar kopējo 11. kārtas numuru. [[2011.—2012. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. 2014. gadā kopā ar komandas biedru [[Stefens Karijs|Stefenu Kariju]] uzstādīja NBA rekordu, kopā iemetot 484 [[Punkts (basketbols)|trīspunktu metienus]] vienā sezonā. Šos rezultatīvos spēlētājus kopīgi dēvē par ''Splash Brothers''. [[2014.—2015. gada NBA sezona|2015]]. un [[2015.—2016. gada NBA sezona|2016]]. gadā iekļuvis [[NBA simboliskā izlase|līgas simboliskajā trešajā izlasē]], piecas reizes spēlējis [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. 2015. gadā "Warriors" sastāvā kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], kas bija pirmais komandas izcīnītais čempiontituls kopš [[1974.—1975. gada NBA sezona|1975. gada]]. Vēl divus čempiontitulus izcīnīja 2017. un 2018. gadā. 2016. gada 5. decembrī uzvarētā spēlē pret [[Indiānas "Pacers"]] (142—106) K. Tompsons uzstādīja savu rezultativitātes rekordu, iemetot 60 punktus tikai 29 minūtēs, kļūstot arī par pirmo spēlētāju NBA vēsturē, kas guvis tādu punktu daudzumu tik īsā spēles laikā. [[2019. gada NBA finālsērija]]s 6. spēlē K. Tompsons guva smagu [[ceļgala krusteniskā saite|ceļgala krusteniskās saites]] traumu, kuras dēļ izlaida sekojošo sezonu. Atgūstoties no šīs traumas viņš guva citu — [[Ahilleja cīpsla]]s traumu, kā rezultātā bija spiests izlaist vēl vienu sezonu. Pēc 31 mēneša pārtraukuma NBA laukomos viņš atgriezās tikai 2022. gada janvārī. [[2021.—2022. gada NBA sezona]]s noslēgumā K. Tompsons kopā ar "Warriors" iekļuva NBA finālā, Rietumu konferences finālsērijā pārspējot [[Dalasas "Mavericks"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/recap/_/gameId/401438948|title=Mavericks vs. Warriors - Game Recap - May 26, 2022|website=ESPN|access-date=2022-06-03|language=en}}</ref> Finālsērijas pirmajā spēlē viņš pacēlās uz otro vietu NBA izslēgšanas spēlēs iemesto trīspunktu metienu skaita ziņā, atpaliekot tikai no komandas biedra S. Karija. Sezonas noslēgumā "Warriors" sastāvā K. Tompsons kļuva par NBA čempionu, izcīnot savu ceturto titulu. 2024. gada 6. jūlijā, pēc 13 sezonām "Warriors" sastāvā, K. Tompsons sešu komandu maiņas darījuma rezultātā nonāca [[Dalasas "Mavericks"]]. Šis darījums kļuva par lielāko līgas vēsturē pēc iesaistīto komandu skaita. 2026. gada augustā K. Tompsons noslēdza divu gadu līgumu ar [[Maiami "Heat"]], kas paredz 11,5 miljonus lielu atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/25300442-klay-thompson-signs-heat-contract-after-agreeing-mavs-buyout-details-revealed|title=Klay Thompson Signs Heat Contract After Agreeing to Mavs Buyout, Details Revealed|last=Zucker|first=Joseph|website=bleacherreport.com|access-date=2026-08-26|language=en}}</ref> ASV izlases sastāvā uzvarējis [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada FIBA Pasaules kausā]] un {{oss|V=2016|L=L}}. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} {| class="wikitable" |- | style="background:#afe6ba; width:3em;"|† |Sezona, kurā Tompsons izcīnīja NBA čempiontitulu |} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 66 || 29 || 24,4 || 44,3 || 41,4 || 86,8 || 2,4 || 20 || 0,7 || 0,3 || 12,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''82''' || '''82''' || '''35,8''' || 42,2 || 40,1 || 84,1 || 3,8 || 2,2 || 10 || 0,5 || 16,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 81 || 81 || 35,4 || 44,4 || 41,7 || 79,5 || 3,1 || 2,2 || 0,9 || 0,5 || 18,4 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2014|full=yes}}† | style="text-align:left;"| "Warriors" | 77 || 77 || 31,9 || 46,3 || '''43,9''' || '''87,9''' || 3,2 || '''2,9''' || '''1,1''' || '''0,8''' || 21,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 80 || 80 || 33,3 || '''47,0''' || 42,5 || 87,3 || '''3,8''' || 2,1 || 0,8 || 0,6 || '''22,1''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan=2|Karjera | 386 || 349 || 32,5 || 45,0 || 42,0 || 85,3 || 3,3 || 2,3 || 0,9 || 0,5 || 18,4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Visu zvaigžņu spēle | 2 || 1 || 20,5 || 22,7 || 21,1 || 100,0 || 30 || 40 || 0,5 || 0 || 80 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | 12 || 12 || '''41,3''' || 43,7 || '''42,4''' || '''83,3''' || '''4,6''' || 1,8 || '''10''' || 0,6 || 15,2 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | 7 || 7 || 36,7 || 40,8 || 36,4 || 79,2 || 3,4 || '''3,6''' || '''10''' || 0,7 || 16,4 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]† | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''21''' || '''21''' || 36,2 || '''44,6''' || 39,0 || 80,0 || 3,9 || 2,6 || 0,8 || '''0,9''' || '''18,6''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan=2|Karjera | 40 || 40 || 37,8 || 43,7 || 39,4 || 80,0 || 40 || 2,5 || 0,9 || 0,8 || 17,2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Miami Heat spēlētāji}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tompsons, Klejs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] gvv08rf2b7cqqp990sciadc2opsawvv 4513311 4513309 2026-08-26T11:42:48Z Biafra 13794 4513311 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Klejs Tompsons | vārds_orig = ''Klay Thompson'' | attēls = Klay Thompson vs. Jared Dudley (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Klejs Tompsons 2016. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|2|8}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=198}} | svars = {{mērvienība|kg=100}} | poz = {{Basketbola pozīcija|2}} | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Santa Margarita Catholic'' ([[Kalifornija]]) | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Vašingtonas štata Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | numurs = 11 | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | drafts = 11., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2011. gada NBA drafts|2011]] | dr_līga = [[NBA]] | dr_kom = [[Goldensteitas "Warriors"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2011|start}}—{{nbay|2023|end}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2024|start}}—{{nbay|2025|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 4× [[NBA čempioni|NBA čempions]] <small>([[2015. gada NBA finālsērija|2015]], [[2017. gada NBA finālsērija|2017]], [[2018. gada NBA finālsērija|2018]], [[2022. gada NBA finālsērija|2022]])</small> * 5× [[NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2015}}-{{nasg|2019}})</small> * 2× [[NBA simboliskā izlase|NBA simboliskā trešā izlase]] <small>({{nbay|2014|end}}, {{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2011|end}})</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Sport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{Medal|Country|{{karogs|ASV}}}} {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold|{{oss|V=2016|teksts=Riodežaneiro 2016}}|{{osv|Basketbols|2016|Vasaras|subcat=Vīrieši|title=Basketbols}}}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Gold|[[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Spānija 2014]]|Basketbols}} }} '''Klejs Aleksandrs Tompsons''' ({{val|en|Klay Alexander Thompson}}; dzimis {{dat|1990|2|8}}) ir amerikāņu [[basketbolists]], spēlē [[Uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā, [[ASV basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Maiami "Heat"]], bet lielāko karjeras daļu aizvadījis [[Goldensteitas "Warriors"]]. "Warriors" sastāvā kļuvis par četrkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]], 5 reizes piedalījies [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. Olimpiskās un pasaules čempionāta zelta medaļas ieguvējs ar ASV izlasi. Viņa tēvs [[Maikls Tompsons]] ir dzimis [[Bahamu Salas|Bahamu Salās]], tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA. Basketbolists ir arī K. Tompsona vecākais brālis [[Maikls Tompsons jaunākais|Maikls Tompsons]], savukārt jaunākais brālis Trejs Tompsons ir profesionāls [[beisbols|beisbola]] spēlētājs. == Karjera == Studējis [[Vašingtonas štata Universitāte|Vašingtonas štata Universitātē]], kuras basketbola komandu pārstāvēja [[NCAA]]. 2011. gadā viņu [[Goldensteitas "Warriors"]] izraudzījās [[2011. gada NBA drafts|drafta]] 1. kārtā ar kopējo 11. kārtas numuru. [[2011.—2012. gada NBA sezona|Debijas sezonā]] iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|simboliskajā debitantu pirmajā izlasē]]. 2014. gadā kopā ar komandas biedru [[Stefens Karijs|Stefenu Kariju]] uzstādīja NBA rekordu, kopā iemetot 484 [[Punkts (basketbols)|trīspunktu metienus]] vienā sezonā. Šos rezultatīvos spēlētājus kopīgi dēvē par ''Splash Brothers''. [[2014.—2015. gada NBA sezona|2015]]. un [[2015.—2016. gada NBA sezona|2016]]. gadā iekļuvis [[NBA simboliskā izlase|līgas simboliskajā trešajā izlasē]], piecas reizes spēlējis [[NBA Visu zvaigžņu spēle|NBA Visu zvaigžņu spēlē]]. 2015. gadā "Warriors" sastāvā kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], kas bija pirmais komandas izcīnītais čempiontituls kopš [[1974.—1975. gada NBA sezona|1975. gada]]. Vēl divus čempiontitulus izcīnīja 2017. un 2018. gadā. 2016. gada 5. decembrī uzvarētā spēlē pret [[Indiānas "Pacers"]] (142—106) K. Tompsons uzstādīja savu rezultativitātes rekordu, iemetot 60 punktus tikai 29 minūtēs, kļūstot arī par pirmo spēlētāju NBA vēsturē, kas guvis tādu punktu daudzumu tik īsā spēles laikā. [[2019. gada NBA finālsērija]]s 6. spēlē K. Tompsons guva smagu [[ceļgala krusteniskā saite|ceļgala krusteniskās saites]] traumu, kuras dēļ izlaida sekojošo sezonu. Atgūstoties no šīs traumas viņš guva citu — [[Ahilleja cīpsla]]s traumu, kā rezultātā bija spiests izlaist vēl vienu sezonu. Pēc 31 mēneša pārtraukuma NBA laukomos viņš atgriezās tikai 2022. gada janvārī. [[2021.—2022. gada NBA sezona]]s noslēgumā K. Tompsons kopā ar "Warriors" iekļuva NBA finālā, Rietumu konferences finālsērijā pārspējot [[Dalasas "Mavericks"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/recap/_/gameId/401438948|title=Mavericks vs. Warriors - Game Recap - May 26, 2022|website=ESPN|access-date=2022-06-03|language=en}}</ref> Finālsērijas pirmajā spēlē viņš pacēlās uz otro vietu NBA izslēgšanas spēlēs iemesto trīspunktu metienu skaita ziņā, atpaliekot tikai no komandas biedra S. Karija. Sezonas noslēgumā "Warriors" sastāvā K. Tompsons kļuva par NBA čempionu, izcīnot savu ceturto titulu. 2024. gada 6. jūlijā, pēc 13 sezonām "Warriors" sastāvā, K. Tompsons sešu komandu maiņas darījuma rezultātā nonāca [[Dalasas "Mavericks"]]. Šis darījums kļuva par lielāko līgas vēsturē pēc iesaistīto komandu skaita. 2026. gada augustā K. Tompsons noslēdza divu gadu līgumu ar [[Maiami "Heat"]], kas paredz 11,5 miljonus lielu atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bleacherreport.com/articles/25300442-klay-thompson-signs-heat-contract-after-agreeing-mavs-buyout-details-revealed|title=Klay Thompson Signs Heat Contract After Agreeing to Mavs Buyout, Details Revealed|last=Zucker|first=Joseph|website=bleacherreport.com|access-date=2026-08-26|language=en}}</ref> ASV izlases sastāvā uzvarējis [[2014. gada FIBA Pasaules kauss|2014. gada FIBA Pasaules kausā]] un {{oss|V=2016|L=L}}. == Statistika NBA == {{Basketbolista statistika}} {| class="wikitable" |- | style="background:#afe6ba; width:3em;"|† |Sezona, kurā Tompsons izcīnīja NBA čempiontitulu |} === Regulārā sezona === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2011|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 66 || 29 || 24,4 || 44,3 || 41,4 || 86,8 || 2,4 || 20 || 0,7 || 0,3 || 12,5 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2012|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''82''' || '''82''' || '''35,8''' || 42,2 || 40,1 || 84,1 || 3,8 || 2,2 || 10 || 0,5 || 16,6 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2013|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 81 || 81 || 35,4 || 44,4 || 41,7 || 79,5 || 3,1 || 2,2 || 0,9 || 0,5 || 18,4 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| {{nbay|2014|full=yes}}† | style="text-align:left;"| "Warriors" | 77 || 77 || 31,9 || 46,3 || '''43,9''' || '''87,9''' || 3,2 || '''2,9''' || '''1,1''' || '''0,8''' || 21,7 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Warriors" | 80 || 80 || 33,3 || '''47,0''' || 42,5 || 87,3 || '''3,8''' || 2,1 || 0,8 || 0,6 || '''22,1''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan=2|Karjera | 386 || 349 || 32,5 || 45,0 || 42,0 || 85,3 || 3,3 || 2,3 || 0,9 || 0,5 || 18,4 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2" | Visu zvaigžņu spēle | 2 || 1 || 20,5 || 22,7 || 21,1 || 100,0 || 30 || 40 || 0,5 || 0 || 80 |} === Izslēgšanas spēles === {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2013. gada NBA izslēgšanas spēles|2013]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | 12 || 12 || '''41,3''' || 43,7 || '''42,4''' || '''83,3''' || '''4,6''' || 1,8 || '''10''' || 0,6 || 15,2 |- | style="text-align:left;"| [[2014. gada NBA izslēgšanas spēles|2014]] | style="text-align:left;"| "Warriors" | 7 || 7 || 36,7 || 40,8 || 36,4 || 79,2 || 3,4 || '''3,6''' || '''10''' || 0,7 || 16,4 |- | style="text-align:left;background:#afe6ba;"| [[2015. gada NBA izslēgšanas spēles|2015]]† | style="text-align:left;"| "Warriors" | '''21''' || '''21''' || 36,2 || '''44,6''' || 39,0 || 80,0 || 3,9 || 2,6 || 0,8 || '''0,9''' || '''18,6''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan=2|Karjera | 40 || 40 || 37,8 || 43,7 || 39,4 || 80,0 || 40 || 2,5 || 0,9 || 0,8 || 17,2 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Maiami Heat spēlētāji}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tompsons, Klejs}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Pasaules čempioni basketbolā]] [[Kategorija:NBA čempioni]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki basketbolā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] 9rbwj5itfsr2cidk5c0unhogiklr4jb 0 326046 4513236 4207581 2026-08-26T06:13:16Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Frkekulé.jpg]] → [[File:Friedrich August Kekulé von Stradonitz (1890er).jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] · More precise and not just a meaningless name 4513236 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Augusts Kekulē | vārds_orig = ''August Kekulé'' | attēls = Friedrich August Kekulé von Stradonitz (1890er).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1829 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Darmštate]], [[Hesenes lielhercogiste]]<br />([[Hesene]], {{DEU}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1896 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 13 | m_vieta = [[Bonna]], [[Vācijas Impērija]]<br />([[Ziemeļreina-Vestfālene]], {{DEU}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | darba_vietas =[[Heidelbergas Universitāte]] (1856-1858), [[Gentes Universitāte]] (1858-1867), [[Bonnas Universitāte]] (1867-1896) | alma_mater = [[Gīsenes Universitāte]] | zinātne = [[ķīmija]] | pasniedzēji =[[Justuss fon Lībigs]], [[Aleksandrs Viljamsons]] | studenti =[[Jakobs van't Hofs]], [[Hermanis Emils Fišers]], [[Ādolfs fon Beiers]] | sasniegumi = [[ķīmiskās struktūras]] teorija, [[benzols|benzola]] gredzens | apbalvojumi = [[Kopleja medaļa]] | piezīmes = | kategorijas = }} '''Frīdrihs Augusts Kekulē''' ({{val|de|Friedrich August Kekulé}}, vēlāk '''Frīdrihs Augusts Kēkule fon Štrādonics''' ({{val|de|Friedrich August Kekule von Stradonitz}}; dzimis {{dat|1829|9|7}}, miris {{dat|1896|7|13}}) bija vācu ķīmiķis. Viens no ievērojamākajiem ķīmiķiem 19. gadsimta otrajā pusē. Vielu [[ķīmiskā struktūra|ķīmiskās struktūras]] teorijas pamatlicējs. Pazīstams nostāsts par to, kā Kekulē iedomājās iespējamo [[benzols|benzola]] ķīmisko struktūru. Tas notika, redzot vīziju ar senu simbolu ''οὐροβόρος ὄφις'' — čūsku, kas kož pati savu asti. Trīs no pieciem pirmajiem [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmijas ķīmijā]] saņēmējiem bija Kekulē skolnieki. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kekulē, Augusts}} [[Kategorija:Vācu ķīmiķi]] [[Kategorija:Hesenē dzimušie]] 6tebpka65icuswcdsiso22a3pg43lw9 0 326823 4512905 4170695 2026-08-25T12:21:13Z Meistars Joda 781 par pagātnes notikumiem jāraksta pagātnes formā! 4512905 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Flag of Serbia (1835–1882).svg|thumb|Serbijas kņazistes karogs]] [[Attēls:COA of Principality of Serbia.svg|thumb|Kņazistes ģerbonis]] [[Attēls:PrinceAlexander I w.jpg|thumb|Kņazs Aleksandrs I Karadžordževičs]] [[Attēls:Kralj Milan I Obrenović 07.jpg|thumb|Kņazs Milans IV Obrenovičs]] '''Serbijas kņaziste''' ({{val|sr|Кнежевина Србија}}) pastāvēja no 1815. gada līdz 1882. gadam, kad izveidojās [[Serbijas Karaliste]]. Kņaziste izveidojās 1804.—1813. un 1815.—1817. gada [[Serbi|serbu]] sacelšanos rezultātā. Eiropas lielvalstu spiediena rezultātā [[Osmaņu impērija]] akceptēja autonomas kņazistes izveidošanos 1817. gadā ar provinces statusu. Pirmo serbu sacelšanos 1804. gadā vadīja tirgotājs Karadžordžs (Melnais Džordžs). 1809. gadā osmaņi smagi sakāva viņa dumpinieku armiju, 1813. gadā sacelšanos apspieda pilnīgi un Karadžordžs bēga uz [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]]. 1815. gadā sākās jauna serbu sacelšanās Miloša Obrenoviča vadībā, kurš 1817. gadā kļuva par pirmo Serbijas kņazu. Karadžordžs atgriezās Serbijā, taču tika nogalināts. Tā aizsākās naids starp Karadžordževičiem un Obrenovičiem. Pēc 1829. gada [[Adrianopoles līgums|Adrianopoles miera līguma]] noslēgšanas ar Krievijas Impēriju Osmaņu impērija 1830. gadā beidzot atzina autonomas Serbijas kņazistes pastāvēšanu. Šeit saglabājās osmaņu garnizoni un kņaziste maksāja vasaļa nodevas impērijai. Sākotnēji kņaziste aizņēma bijušā [[Osmaņu impērija]]s Belgradas pašalika teritoriju. Laikā no 1831. līdz 1833. gadam kņaziste ieguva serbu apdzīvotas teritorijas visos virzienos, izņemot ziemeļus, kur atradās [[Austrijas Impērija]]s robeža. 1839. gadā kņazu Milošu piespieda atteikties no troņa, ko mantoja viņa slimais dēls Milans, pēc kura drīzās nāves troni mantoja otrs dēls Mihailo, kuru serbi padzina no troņa 1842. gadā. Serbijas parlaments Skupčina par nākamo kņazu ievēlēja Karadžordža dēlu Aleksandru, kuru savukārt padzina 1859. gadā, kad troni otrreiz ieguva vecais kņazs Milošs, kurš nomira 1860. gadā, un troni atkal mantoja viņa dēls Mihailo. Ar Francijas un Austrijas diplomātisku abalstu kņazs Mihailo panāca to, ka 1867. gadā Osmaņu impērija no cietokšņiem Serbijā izveda pēdējos garnizonus, gan ar noteikumu, ka tajos blakus Serbijas karogam arī turpmāk plīvos Osmaņu karogs. 1868. gadā Mihailo nogalināja atentātā, troni mantoja viņa nepilngadīgais radinieks Milans un valsti līdz 1872. gadam vadīja reģentu padome. 1875. gadā radniecīgo slāvu apdzīvotajā Bulgārijā un serbu apdzīvotajās Bosnijas un Hercegovinas zemēs sākās sacelšanās pret Osmaņu impēriju. 1876. gada jūnijā Serbijas kņaziste pieteica karu Osmaņu impērijai. Pēc vairākām serbu zaudētām kaujām osmaņi izvirzīja virkni miera noteikumu&nbsp;— kņazam Milanam jāizrāda padevība sultānam, apmeklējot [[Stambula|Stambulu]]; osmaņu karaspēkam jāatgriežas Serbijas cietokšņos, serbu karaspēks jāsamazina līdz 10 000 kareivju; un Serbijai jāmaksā kara kompensāciju. Balkānu konfliktā iesaistījās [[Krievijas Impērija]], kas pieprasīja osmaņiem noslēgt pamieru ar Serbiju un Melnkalni. 1877. gada februārī Serbija noslēdza mieru ar osmaņiem, kuru karogs atkal tika pacelts virs Belgradas cietokšņa līdzās Serbijas karogam. Ņemot vērā Krievijas militāros panākumus, Serbija atkal pieteica karu osmaņiem, un šoreiz veiksmīgi iekaroja [[Niša (pilsēta)|Nišu]] un iegāja [[Kosova|Kosovā]]. 1878. gada sākumā, noslēdzoties [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu—turku karam]], Krievija panāca Balkānu valstu neatkarības atzīšanu, autonomiju [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijai-Hercegovinai]] un Serbijas teritorijas palielināšanu. Uztrauktas par Krievijas ietekmes pārlieku palielināšanos Balkānos un lielas Bulgāru valsts izveidošanos, Eiropas lielvalstis tikās [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]], 1878. gada 13. jūlijā noteica jaunās Balkānu robežas un nodeva Bosniju-Hercegovinu [[Austroungārija]]s militārajai un administratīvajai okupācijai, juridiski atstājot to kā Osmaņu impērijas daļu. Arī Serbija nonāca Austroungārijas politiskajā un ekonomiskajā atkarībā. 1881. gadā kņazs Milans IV Obrenovičs noslēdza vienošanos ar austriešiem, kurā apņēmās ieturēt tiem izdevīgu politisko kursu, apmaiņā saņemot austriešu piekrišanu Serbijas pasludināšanai par karalisti. == Kņazi == Kņazistē par varu sacentās [[Obrenoviču dinastija]]s un [[Karadžordževu dinastija]]s pārstāvji. * Milošs Obrenovičs (1815—1839) * Milans Obrenovičs (1839) * Mihailo III Obrenovičs (1839—1842) * Aleksandrs Karadžordževičs (1842—1858) * Milošs Obrenovičs (1858—1860) * Mihailo III Obrenovičs (1860—1868) * Milans IV Obrenovičs (1868—1882), pēc 1882. gada Serbijas karalis Milans I Obrenovičs. <gallery> Serbia1817.png|Kņazistes teritorija līdz 1833. gadam Pashaluk of Belgrade and teritorial annexion in 1833 BG.png|Palielinātā kņazistes teritorija pēc 1833. gada Principality of Serbia in 1878 EN.png|Kņazistes teritorija pēc 1878. gada </gallery> [[Kategorija:Serbijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] pp6mqxfrnjhz9lnb8d7owpwf68oji7y 0 330643 4513076 4019342 2026-08-25T17:58:54Z Biafra 13794 4513076 wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} [[Attēls:Emilio Aguinaldo ca. 1919 (Restored).jpg|thumbnail|200px|Pirmais Filipīnu prezidents [[Emilio Aginaldo]]]] Šajā sarakstā uzskaitīti visi '''[[Filipīnas|Filipīnu]] prezidenti'''. Par pirmo Filipīnu prezidentu 1899. gadā kļuva [[Emilio Aginaldo]]. Pašreizējais Filipīnu prezidents ir [[Bongbongs Markoss]]. Saskaņā ar Filipīnu konstitūciju valsts prezidents ir gan [[valsts vadītājs]], gan [[valdības vadītājs]]. == Filipīnu prezidentu saraksts == {| class="wikitable" |- ! Vārds !! Termiņa sākums !! Termiņa beigas |- | Emilio Aginaldo ||1899 || 1901 |- | [[Manuels Kezons]]|| 1935 || 1944 |- | Serhio Osmenā || 1943 || 1945 |- | Manuel Roksa || 1944 || 1946 |- | Hosē P. Laurels|| 1946 || 1948 |- | Elpidio Kuirini || 1948 || 1953 |- | Ramon Magsajsaj ||1953 || 1957 |- | [[Karlos P. Garsija]] || 1957 || 1961 |- | [[Diosdado Makapagals]] || 1961 || 1965 |- | [[Ferdinands Markoss]] || 1965 || 1986 |- | [[Korasona Akino]]|| 1986 || 1992 |- | [[Fidels Ramoss]] || 1992 || 1998 |- | [[Džozeps Estradā]] || 1998 || 2001 |- | [[Glorija Makapagala-Arojo]] || 2001 || 2010 |- | [[Benihno Akino III]] || 2010 || 2016 |- | [[Rodrigo Duterte|Rodrigo Roa Duterte]] || 2016 || 2022 |- | [[Bongbongs Markoss]] || 2022 || pašlaik |} [[Kategorija:Filipīnu prezidenti| ]] [[Kategorija:Prezidentu uzskaitījumi]] 1lbtqiqkidlytdqnppdm6by67llb8ia 0 337013 4512904 4180946 2026-08-25T12:00:13Z Meistars Joda 781 4512904 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Asares evanģēliski luteriskā baznīca | infobox_width = 300 px | image = Asaresbaznica.JPG | image_size = 250 px | alt = | caption = | map_type = Latvia | map_size = 250 | map_label = Asares baznīca | position = right | location = {{vieta|Latvija|Jēkabpils novads|Asares pagasts}} |latd=56|latm=06|lats=58,5|latNS=N|longd=25|longm=53|longs=21|longEW=E | latitude = | longitude = | coord_region = | religious_affiliation = [[Luterisms|Luterāņi]] | rite = | region = | state = | province = | territory = | prefecture = | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = 1823 | status = | functional_status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | heritage_designation = | leadership = Draudzes priekšnieks Valērijs Venediktovs | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = klasicisms | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1823 | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = mūra | nrhp = | added = | refnum = | designated = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Asares luterāņu baznīca | numurs = 8898 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|2013|03|19|N|bez}} }} }} '''Asares evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[luterānisms|luterāņu]] [[dievnams]] [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Asares pagasts|Asares pagasta]] [[Asare|Asarē]]. Atrodas "Betānijā" pie vietējā Vilkupes — Bebrenes ceļa ([[Autoceļš V822|V822]]). Asares baznīca ir [[valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]. Dievkalpojumi notiek katra mēneša 2. un 4. svētdienā. Mācītājs — Atis Bambāns. == Vēsture == Pirmā koka baznīca celta 1569. gadā pēc [[Asares muiža]]s īpašnieka Cahāriasa fon Veisa rīkojuma. 1820. gadā Asares muižas dzimtkungs rotmistrs Ernsts Kristiāns fon Holtejs lika pamatus jaunai mūra baznīcai ar 250 sēdvietām. Par to liecina baznīcas cokolā iemūrētie [[Granīts|granīta]] akmeņi ar iekaltu gadskaitli ”1820” un iniciāļiem ”E. v. H.”. Baznīca tika uzcelta trijos gados un 1823. gada 26. augustā to iesvētīja. 1853. gadā baznīcā tika veikts kapitālremonts<ref name="Masnovskis">Vitolds Mašnovskis "Latvijas luterāņu baznīcas" — DUE, 2005.g. 1. sēj. 86 lpp., {{ISBN|9984-19-829-4}}</ref> un baznīca tika pie jaunas, [[Jūliuss Dērings|J. Dēringa]] gleznotas altārgleznas. 1865. gadā tika uzstādītas jaunas ērģeles un 29. augustā prezentētas draudzei. 1909. gadā tika uzstādītas E.Todes darbnīcā pagatavotās vitrāžas. Ap 1922. gadu baznīcā darbojās Augusta Dūma izveidotais koris. 1930. gadā tika nokrāsota baznīcas celtnes ārpuse. 1935. gadā Asares baznīca ieguva valsts aizsargājamā pieminekļa statusu, bet padomju laikā šis statuss tika anulēts. Padomju varas gados draudzē bija ap 15—20 locekļiem. Sākotnēji Asares baznīca bija [[Subates luterāņu baznīca|Subates baznīca]]s filiālbaznīca. Pēc 1944. gada tā kopā ar [[Gārsenes baznīca|Gārsenes baznīcu]] atdalījās no Subates baznīcas virsvadības. 1975. gadā uz [[Rundāles pils muzejs|Rundāles pili]] restaurācijai tika nodota baznīcas lustra. 1985. gadā tika veikts baznīcas remonts. Ar skārdu tika apšūts zvanu tornis. 1990. gadu otrajā pusē ar skārdu tika noklāta daļa jumta. 2003. gadā tika veikta vitrāžu restaurācija. 2006. – 2008. gadā ar [[Valsts Kultūrkapitāla fonds|Valsts Kultūrkapitāla fonda]], [[Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]]s, Asares pagasta padomes un ziedotāju līdzekļiem veikts jumta remonts. 2010.—2011. gadā tika salaboti bojātie logi. 2013. gada 4. martā Asares baznīcai atkal tika piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. == Eksterjers == [[Attēls:Asares luterāņu baznīca (07).jpg|thumb|250px|Asares baznīca no sētas puses]] Baznīca ir [[Klasicisma stils|klasicisma stilā]] veidota akmens-ķieģeļu mūra vienojuma garenbūve ar poligonālu altārdaļu, pie kuras piebūvēta miniatūra [[sakristeja]]. Virs draudzes telpas [[kore]]s paceļas draudzes telpas apjomā iebūvēts divpakāpju [[zvanu tornis]], kuru noslēdz slaida smaile ar galeriju vidusdaļā. Baznīcas [[jumts]] un torņa smaile ir klāti ar cinkoto [[skārds|skārdu]]. Visas celtnes fasādes grezno apmetumā veidoti [[Pilastrs|pilastri]] un logailu dekoratīvais aplikatīvais ierāmējums. Īpaši greznu baznīcu padara dekoratīvi piesātinātā austrumu fasāde, kuru izceļ ieejas [[portāls]], pilastri ar [[Arhitrāvs|arhitrāvu]], ar [[Dentikuls|dentikuliem]] rotātā [[dzega]] un [[frontons]], [[triglifs|triglifiem]] dekorētā [[frīze]], logu un nišu kārtojums divos stāvos. Visās baznīcas fasādēs izvietotas pusloka logailas ar trīsdaļīgiem sīkrūšu logiem. Celtne ir krāsota dzeltenā tonī, kuras ārējos dekoratīvos elementus izceļ balts krāsojums. Ir saglabājies unikāls sākotnējais ieejas durvju rokturis (1820.g.). == Interjers == Vienjoma draudzes telpu rotā grezns interjers. Tā dekorā atkārtojas celtnes eksterjerā izmantotie [[Ampīra stils|ampīra stila]] elementi. Sienas grezno dentikuliem rotātā dzega un triglifiem dekorētā frīze. Logailas izceļ apmetumā veidots aplikatīvs ierāmējums un pusloka [[Sandriks|sandriki]]. Starp tām – simetriski izvietoti pilastri. Virs ieejas ērģeļu [[lukta]] ar izvirzītu izlocītu vidusdaļu un aplikatīviem pilastriem rotātām margām, kuras balstās uz diviem koka [[Kolonna|kolonnu]] pāriem ar masīviem augstiem [[cokols|cokoliem]]. Draudzes telpas grīda ir flīzēta ar 26 x 26 cm lielām mala plāksnēm. Sienas ir krāsotas monohromā beišīgā tonī, griesti - balti. Brīvstāvošais [[altāris]] ir darināts [[Neogotika|neogotiskā stilā]]. Tiek minēts, ka 1853. gadā, veicot baznīcas kapitālo remontu, šis altāris ticis apzeltīts un tajā ievietota jauna [[altārglezna]]. Jūliusa Dēringa 1853. gadā gleznotā altārglezna ”Augšāmcelšanās” (258 x 139 cm) izvietota altāra rentabla centrā starp kolonnu pāriem ar stilizētiem zeltītiem korintiskiem [[Kapitelis|kapiteļiem]] un masīviem cokoliem. To baznīcai dāvinājis Asares muižas īpašnieks G. fon Valters. Gleznas otrā pusē uzraksts: "''Gestiftet von G: von Walther für die Kirche zu Assern, erfunden und gemalt im Jahre 1853. in Mitau von Julius Döring aus Dresden.''" Retabla masīvā frontona dzegas rotā arkatūra. Baznīcas altārdaļas logos ar pusloka [[Arka|arkām]] ir skatāmas divas Ernesta Todes [[Rīga|Rīgā]] 1909. gadā gatavotas greznas krāsainas logu vitrāžas (228 – 100 cm) ar Asares muižnieku dzimtu valdīšanas datējumu vitrāžu apakšdaļā. Pa kreisi no altāra – vitrāža ”Kristus dzimšana”. Vitrāžas apakšdaļā [[fon Veisu dzimta|fon Veisu]] un [[fon Grimbergu-Altenbokumu dzimta|fon Grimbergu-Altenbokumu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]. Zem Veisu dzimtas ģerboņa teksts: "''Weiss 1569-1748''". Vitrāžas kreisajā stūrī sīkiem burtiem teksts: "''GEST. E. v W.W. 1909''"; labajā – "''E. Tode. Riga''". Zem [[Grimberga-Altenbokuma dzimta]]s ģerboņa teksts: "''Grimberg. gen. Altenbokum 1748-1756''". Pa labi no altāra vitrāža ”Kristus debesbraukšana”. Vitrāžas apakšdaļā [[fon Holteju dzimta|fon Holteju]] un [[fon Valteru-Vitenheimu dzimta|fon Valteru-Vitenheimu]] ģerboņi. Zem Holteju dzimtas ģerboņa teksts: "''Holtey 1756-1832''". Zem Valteru-Vitenheimu ģerboņa teksts: "''Walther 1832''". Vitrāžas kreisajā stūrī sīkiem burtiem teksts: "''GEST. E. v W.W. 1909''"; labajā – "''E. Tode. Riga''". Altārdaļu no draudzes telpas atdala [[Baroks|barokāli]] izlocīts, bagātīgi kokgriezumiem un pilastriem rotāts letners, kas izpilda arī altārsētiņas funkcijas. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā darinātā barokālā kancele un jumtiņš piestiprināts altārtelpas sienai. Poligonālo kanceles korpusu un uzeju rotā starp uz konsolēm novietotām korintiskām kolonnām ar zeltītiem kapiteļiem un bāzēm izvietotās augstcilnī kokā darinātās septiņas [[Apustuļi|apustuļu]] figūras. Balti krāsotā kanceles korpusa apakšējo daļu grezno zeltīti ziedu un akanta [[festons|festoni]]. Kanceles jumtiņu augšā rotā ažūrs kokgriezums un apakšdaļā – [[baldahīns]]. Baznīcā atrodas no [[Erfurte]]s ([[Vācija]]) ieceļojušā ērģeļmeistara Augusta Martina (1808-1891) par muižas īpašnieku un draudzes ziedojumiem 1841. gadā būvētās [[ērģeles]]. [[Subate]]s mācītājs Grīners ”Baznīcas un skolas ziņās” 1866. gadā rakstīja: "''29. VIII 1865. g. Assaras baznīcā jauni uztaisītas ērģeles pirmo reizi dabūjām dzirdēt un iesvētīt. Assaras dzimtkungs Guido von Walther par savu naudu šīs ērģeles licis taisīt, neko netaupīdams, kas pie tām bijis vajadzīgs. Citur maz vēl pazīstams meistars, ne pārlieku maksu prasījis, savu darbu glīti un skunstīgi strādājis – Friedrich Weissenborn. Assaras baznīcā jaunas ērģeles pavisam no jauna pārtaisītas, nu tur 6 balsis ar pedāli, kas visas skaidras spēcīgas un mīlīgas.''" [[Ērģeļu prospekts|Ērģeļu prospektu]] veido trīs stabuļu torņi, kuri greznoti ar zeltītu palmu lapu ornamentu. [[1650. gads|1650. gadā]] Gothards fon Veiss dāvinājis baznīcai 65,6 kg smagu [[bronza]]s [[Zvans|zvanu]] (Ø 0,49 m) ar uzrakstu: "''GLORIA IN EXCELSIS DEO GOTTHART WEIS ANNO 1650''" (nav saglabājies). Bet [[1720. gads|1720. gadā]] baznīcas patrons fon Budbergs baznīcai dāvāja [[Jelgava|Jelgavā]] lieto bronzas zvanu (Ø 0,46 m) ar uzrakstu: "''PHILIPP IACOB GVNTER IN MITAV […] VON BUDBERG''". Vairāki baznīcas interjera elementi (altāra barjera, durvju komplekts, divas [[vitrāža]]s un [[kancele]] u.c.) ir iekļauti [[Valsts nozīmes kultūras piemineklis|valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā]]. == Apkārtne == Asares baznīcu no blakus esošā ceļa norobežo zems [[Tūjas|tūju]] dzīvžogs. Blakus baznīcai atrodas [[piemineklis Augšzemes partizāniem]]. Ceļa otrā pusē iepretī baznīcai izvietojas baznīcas patronu fon Valteru-Vitenheimu dzimtas [[kapi]]. No apbedījumiem ir saglabājušās tikai septiņas piemiņas zīmes, kā arī [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[kapliča]]. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="200px" perrow="3"> Attēls:Altāra barjera, Asare.JPG|<center><small>Altāris</small></center> Attēls:Kristus dzimsana.JPG|<center><small>Vitrāža "Kristus dzimšana"</small></center> Attēls:Debesbrauksana.JPG|<center><small>Vitrāža "Debessbraukšana"</small></center> Attēls:Altara barjera 1.JPG|<center><small>Altāra barjera</small></center> Attēls:Kancele, Asare.JPG|<center><small>Kancele</small></center> Attēls:Durvis.jpg|<center><small>Baznīcas durvis</small></center> </center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|06|58,5|N|25|53|21|E|display=title|type:landmark}} {{Reliģija-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Asares pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] tptnxaivrgf2ixz01zs841036j8ljon 0 341521 4513287 4454238 2026-08-26T10:25:50Z Vylks 50297 4513287 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Zimbabves futbola izlase | Badge = | FIFA Trigramme = ZIM | Nickname = ''The Warriors'' (Kareivji) | Association = Zimbabves Futbola asociācija | Confederation = [[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | Coach = {{flaga|Spānija}} Ramons Katala | Captain = | Most caps = | Top scorer = | Home Stadium = Nacionālais sporta stadions | pattern_la1 =|pattern_b1=_kuban09h|pattern_ra1=| pattern_sh1= |pattern_so1= | leftarm1 = FFDD00|body1= FFDD00|rightarm1= FFDD00|shorts1= FFDD00|socks1= 008000 | pattern_la2 = |pattern_b2=_kuban09T|pattern_ra2= | pattern_sh2= |pattern_so2= | leftarm2 = 008000|body2=008000|rightarm2=008000|shorts2=008000|socks2=FFDD00 | First game = [[Attēls:Flag of Southern Rhodesia (1924–1964).svg|20px]] '''Dienvidrodēzija''' 0:4 Anglija XI {{flagicon|ENG}}<br />([[Harare|Solsberi]], Dienvidrodēzija; {{dat|1929|6|26|N|bez}}) | Largest win = {{fb|BOT}} 0:7 {{fb-rt|ZIM}}<br />([[Gaborone]], [[Botsvāna]]; {{dat|1990|8|26|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|RSA|1928}} 7:0 '''Rodēzija''' {{flagicon|Rhodesia}}<br />([[Dienvidāfrika]]; {{dat|1977|4|9|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Āfrikas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]] | Regional cup best = Grupu turnīrs<br />([[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]], [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]], [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]], [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]], [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]]) }} '''Zimbabves futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Zimbabve|Zimbabvi]] starptautiskās sacensībās. To pārvalda Zimbabves Futbola asociācija (ZIFA). Zimbabves izlase ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīram. [[Āfrikas Nāciju kauss|Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīros piedalījusies sešas reizes, visas reizes neizkļūstot no grupas. Zimbabves izlases vēsturei pieskaita arī laiku līdz 1964. gadam, kad tā startēja kā Dienvidrodēzijas futbola izlase, un laiku no 1965. līdz 1980. gadam, kad pastāvēja [[Rodēzija]]s futbola izlase. == Pasaules čempionātos == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]–[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]] — ''Nepiedalījās'' * [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]] — ''Nekvalificējās'' (no Āzijas/Okeānijas zonas) * [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]–[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]] — ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]–[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]] — ''Nekvalificējās'' * [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Izslēgta no kvalifikācijas''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=3/news=zimbabwe-expelled-from-the-preliminary-competition-of-the-2018-fifa-wo-2557911.html/index.html |title=Zimbabwe expelled from the preliminary competition of the 2018 FIFA World Cup Russia |date={{dat|2015|3|12|N|bez}} |language=en |accessdate={{dat|2017|1|16||bez}} |publisher=FIFA.com |archive-date={{dat|2016|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305081311/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=3/news=zimbabwe-expelled-from-the-preliminary-competition-of-the-2018-fifa-wo-2557911.html/index.html }}</ref> * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — ''[[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Nekvalificējās]]'' == Āfrikas Nāciju kausā == * [[1957. gada Āfrikas Nāciju kauss|1957]]–[[1980. gada Āfrikas Nāciju kauss|1980]] — ''Nepiedalījās'' * [[1982. gada Āfrikas Nāciju kauss|1982]]–[[2002. gada Āfrikas Nāciju kauss|2002]] — ''Nekvalificējās'' * [[2004. gada Āfrikas Nāciju kauss|2004]] — Grupu turnīrs * [[2006. gada Āfrikas Nāciju kauss|2006]] — Grupu turnīrs * [[2008. gada Āfrikas Nāciju kauss|2008]]–[[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015]] — ''Nekvalificējās'' * [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017]] — Grupu turnīrs * [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019]] — Grupu turnīrs * [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021]] — Grupu turnīrs * [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023]] — ''Izcieta FIFA diskvalifikāciju'' * [[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025]] — Grupu turnīrs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20170113124527/http://www.zifa.org.zw/ Oficiālā Zimbabves Futbola asociācijas vietne] * [http://www.fifa.com/associations/association=zim/index.html Zimbabves izlase FIFA vietnē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180926170354/https://www.fifa.com/associations/association=zim/index.html |date={{dat|2018|09|26||bez}} }} {{CAF izlases}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:Āfrikas futbola izlases]] ib4aru5u4pk1hmkw7a7bhihstnjhv91 0 342567 4513098 4429616 2026-08-25T18:36:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513098 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saulīšu ciems | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Stopiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=72467 |title=Informācija par objektu: Saulīšu ciems |accessdate={{dat|2017|01|27||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 55 | lats = 42 | latNS = N | longd = 24 | longm = 15 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2130 | var_id = 100207000 | lgia_id = 72467 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Saulīšu ciems'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=72467|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2020-12-26}}</ref> (arī '''Saulīši'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/34/a%E2%80%94b|title=Maršruti un kustību saraksti|last=|first=|website=saraksti.rigassatiksme.lv|access-date=2020-12-26|date=|archive-date=2020-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20201119135334/https://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#bus/34/a%E2%80%94b}}</ref>) ir <!--bija--> apdzīvota vieta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagastā]], oficiāli — [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņu ciema]] daļa. Atrodas pagasta rietumu daļā starp Dreiliņu centrālo daļu un [[Acone|Aconi]], 4,3 km no novada centra [[Ulbroka]]s un 13,4 km no [[Rīga]]s centra. == Transports == Saulīšus ar Rīgas centrālo daļu, kā arī [[Pļavnieki|Pļavniekiem]] savieno Rīgas satiksmes [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34. maršruta autobuss]]: Centrāltirgus—Saulīši. Tas kursē tikai darba dienās. Virzienā uz Saulīšiem — 6 reizes dienā, virzienā uz Centrāltirgu — 7 reizes.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stopiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas bijušie ciemi]] ru0bvdn65wbw5e4znbtnio9oskhr50e 0 343651 4513089 4013174 2026-08-25T18:08:45Z Meistars Joda 781 4513089 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ļevs Kameņevs | vārds_orig = ''Лев Борисович Каменев'' | attēls = 1918 Lev Kamenev.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1883 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Maskava]], [[Krievijas impērija]]<br />(tagad {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1936 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Maskava]], [[KPFSR]], {{USSR}}<br />(tagad {{RUS}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ļevs Kameņevs''' ({{val|ru|Лев Борисович Каменев}}; dzimis {{dat|1883|7|18}}, miris {{dat|1936|8|25}}) bija [[krievi|krievu]]/[[ebreji|ebreju]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] politiķis. == Dzīvesgājums == Dzimis kā '''Ļevs Rozenfelds''' (''Розенфельд'') 1883. gadā [[Maskava|Maskavā]] vilcienu vadītāja Borisa Rozenfelda ģimenē. 1901. gadā iestājās [[KSDSP]]. 1902. gadā iepazinās ar [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinu]] un kļuva par viņa līdzgaitnieku. 1908. gadā emigrēja no Krievijas un iepazinās ar savu pirmo sievu — [[Ļevs Trockis|Trocka]] māsu Olgu Bronšteinu. 1914. gadā atgriezās Krievijā, tomēr 1914. gada novembrī tika izsūtīts uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Atbrīvots pēc [[Februāra revolūcija]]s. 1917. gadā atgriezās [[Petrograda|Petrogradā]] un kopā ar [[Staļins|Staļinu]] bija viens no boļševiku partijas vadītājiem Petrogradā. Partijas iekšienē kopā ar [[Grigorijs Zinovjevs|Zinovjevu]] balsoja pret sacelšanos pret [[Krievijas Pagaidu valdība|Krievijas Pagaidu valdību]]. Neskatoties uz to, tika ievēlēts pirmajā boļševiku Politbirojā, bet pēc [[Oktobra revolūcija]]s uzvaras īsu brīdi bija Krievijas valdības (Viskrievijas CIK) vadītājs. 1919. gadā kļuva par partijas Maskavas organizācijas līderi. Kad 1922. gadā Ļeņins vairs nespēja pildīt partijas līdera lomu, kopā ar Staļinu un Zinovjevu izveidoja triumvirātu pret ietekmīgo Trocki. Vēlāk tomēr kopā ar Trocki un Zinovjevu nostājās opozīcijā Staļinam, bet tika atbīdīts no varas. 1936. gadā kopā ar Zinovjevu tiesāts paraugprāvā — [[Maskavas procesi|Pirmajā Maskavas procesā]] un sodīts ar nāvi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{PSRS-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kameņevs, Ļevs}} [[Kategorija:Padomju politiķi]] [[Kategorija:PSKP CK locekļi]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas ebreji]] 2cdf8vytkbsnlhyl4sc78m7j0djrw4k 0 346326 4513052 4333851 2026-08-25T17:31:23Z Meistars Joda 781 4513052 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2017. gada marts}} {{jāuzlabo|punktuācijas un formatējuma problēmas}} {{vikisaites+}} {{infokaste+}} {{nosaukums slīprakstā}} '''''DJ Dween''''' (īstajā vārdā '''Kaspars Dvinskis'''; dzimis 1983. gada 20. novembrī [[Gulbene|Gulbenē]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[mūzikas producents]], [[Diskžokejs|dīdžejs]], video klipu filmētājs un montētājs. == ''DJ Dween Production'' == Profesionāli deju un klubu mūzikai pievērsies 2008. gadā, kad sadarbojoties ar [[Roberts Lejasmeijers|Robertu Lejasmeijeru]], tapa 2 projekti: kompozīcijas "Vella kalpi" deju versija, kas tika iekļauta Roberta Lejasmeijera albumā "Restaurācija" un remikss grupas [[Tranzīts (grupa)|Tranzīts]] dziesmai "Pa gaisu viss". 2009. gada novembrī ''Dween'' izveidoja remiksu grupas ''[[PeR]]'' dziesmai "Nevar būt" ''hands up'' & ''[[jumpstyle]]'' stilā, kas guva pozitīvas atsauksmes no dažādiem klubu mūzikas producentiem. 2009. gada decembrī sadarbībā ar solisti Sandiju Vīganti ziemas noskaņās tapa ''Dween'' pirmā oriģināldziesma "Baltas pārslas”, kas aptuveni mēnesi noturējās [[Latviešu Radio]] top divdesmitniekā un guva lielu radio klausītāju atzinību. 2010. gada aprīlī, turpinot sadarbību ar solisti S.Vīganti tapa ''Dween'' otra oriģināldziesma "Manas acis iemīlējās”. 2010. gada februārī panākumus gan latviešu, gan igauņu radio klausītāju vidū guva ''Dween'' ''jumpstyle'' stilā remiksētā Roberta Lejasmeijera un ''Candy'' dziesma “Rīts ir tālu vēl”. Remikss Latvijas Klubu mūzikas stundu klausītāju balsojumā, 21 skaņdarba konkurencē, ieguva 2. vietu. 2010. gada septembrī Laura Reinika dziesmai "Es skrienu" tika izveidots īpašais ''Dween'' ''Jumpstyle'' remikss, kas tika iekļauts Laura Reinika albumā "Es skrienu" kā bonusa versija.<ref>http://laurisreiniks.com/album/es-skrienu/ Laura Reinika albums "Es skrienu"</ref> 2010. gada nogalē grupas BTH dziesmai "Last Christmas" tika izveidots jauns moderns remikss, kas tika izdots Amerikas Savienotajās valstīs.<ref>http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/357525-bth_ar_last_christmas_jauno_remiksu_starte_asv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140310000939/http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/357525-bth_ar_last_christmas_jauno_remiksu_starte_asv |date={{dat|2014|03|10||bez}} }} BTH labākā "Last Christmas" versija</ref> ''DJ Dween'' kļuva atpazīstams pēc tam, kad viņa producētā un kopīgi ar dziedātāju Miku Dukuru izpildītā dziesma "Tu mani cel" 2011. gadā kļuva par latviešu deju mūzikas klubu hītu, nonāca "Muzikālās bankas" finālā un tika atzīta par gada četrpadsmito vērtīgāko dziesmu.<ref>http://nra.lv/izklaide/64534-muzikala-banka-atkal-parsteidz-ar-rezultatiem.htm Muzikālā banka 2011.gads</ref> Jau 2012. gadā, veiksmīgi sadarbojoties ar Nikolaju Puzikovu, tapa dziesma "Tu esi karsta", kas guva atzinību no top klubiem un dīdžejiem. Ilgi noturējās "[[Latvijas Radio|Latvijas Radio 2]]" topā. Tā paša gada ietvaros, sadarbojoties ar Sabīni Berezinu un Grafomānu radio stacijās nonāca dziesma "Ir jāmeklē", kas bija viena no vērtīgākajām "Muzikālās bankas" dziesmām. 2014. gadā, sadarbojoties ar Oskaru Deigeli tika izdota dziesma "Man Tevis Nepietiek". 2013. gadā, sadarbojoties ar Nikolaju Puzikovu un reperi ''Mixtyper'' tika izdota dziesma "Viņas varā". 2013. gadā nogalē, sadarbojoties ar Ivo Fominu, tika izveidota dziesma "Radio aktīvs", las iekļuva "Latvijas Radio 2" apritē. Uzvarot dziedātājam Justam Supernovā, dziesmai ''Heartbeat'' ''Dween'' izveidoja dziesmas remiksu, kas tika iekļauts labāko remiksu izlasē. 2016. gadā, sadarboties ar Nikolaju Puzikovu tika izdota dziesma "Ceļojums", kas bija "Latvijas Radio 2" viena no gada spēlētākajām dziesmām. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{facebook|djdween.production}} * {{twitter|djdween}} * [https://www.youtube.com/user/djdween Oficiālais Youtube kanāls] [[Kategorija:Latviešu mūzikas producenti]] [[Kategorija:Latvijas dīdžeji]] [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] 5nk4ajvr6rkhvjtp9l7ov4zcgrdg652 0 347356 4513216 4488259 2026-08-26T03:52:35Z Biafra 13794 atj. 4513216 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Rolands Šmits | vārds_orig = | attēls = Rolands Šmits 11 Anadolu Efes Euroleague 20251024 (8) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Rolands Šmits 2022. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|6|25}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=208}} | svars = {{mērv|kg=107}} | poz = [[spēka uzbrucējs]]<br>[[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Ķīna}} [[Džedzjanas "Golden Bulls"]] | numurs = 11 | amats = | līga = [[Ķīnas Basketbola asociācija|CBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2018 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Fuenlabrada]]'' | kl_sez 2 = 2018—2022 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} ''[[FC Barcelona (basketbola klubs)|FC Barcelona]]'' | kl_sez 3 = 2022—2024 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 4 = 2024—2026 | klubs 4 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Anadolu Efes"]] | kl_sez 5 = 2026—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Ķīna}} [[Džedzjanas "Golden Bulls"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014-pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[ACB līga|Spānijas]] čempions <small>(2021)</small> * 3× [[Karaļa kauss|Karaļa kausa]] ieguvējs <small>(2019, 2021, 2022)</small> * Turcijas superkauss <small>(2025)</small> * [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2023)</small> * 2× Lietuvas kausa ieguvējs <small>(2023, 2024)</small> * [[ULEB Eirokauss|Eirokausa]] uzlecošā zvaigzne <small>(2017)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Rolands Šmits''' (dzimis {{dat|1995|6|25}} [[Valmiera|Valmierā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s (CBA) klubu [[Ninbo "Rockets"]], bet iepriekšējās sezonas spēlēja [[Turcija]]s [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubā [[Stambulas "Anadolu Efes"]]. Iepriekš vairākas sezonas spēlējis [[Spānija]]s [[ACB līga]]s komandā ''[[FC Barcelona Bàsquet]]'', ar kuru 2021. gadā kļuva par [[ACB līga]]s čempionu, kā arī [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], ar kuru kļuva par 2023. gada [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu, un Spānijas klubā ''[[Fuenlabrada]]''. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. R. Šmits ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk punktu [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] starp Latvijas basketbolistiem. == Karjera == Trenēties basketbolā sācis dzimtajā Valmierā, kuras komandā spēlēja [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga|Latvijas Jaunatnes basketbola līgā]]. 2011. gadā pārcēlās no Latvijas uz Spāniju, nonākot ''[[Fuenlabrada]]'' sistēmā. Spēlējis ar šo komandu saistītos zemāku līgu klubos, bet jau 2012.—2013. gada sezonā arī debitējis pamatkomandas sastāvā ACB līgā. 2016.—2017. gada sezonā R. Šmits tika atzīts par [[ULEB Eirokauss|Eirokausa]] sezonas labāko jauno spēlētāju jeb "uzlēcošo zvaigzni"<ref>[http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/7oxstwyduq99847h 2016-17 7DAYS EuroCup Rising Star Trophy winner: Rolands Smits, Montakit Fuenlabrada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170324085917/http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/7oxstwyduq99847h |date={{dat|2017|03|24||bez}} }} eurocupbasketball.com</ref> (divas sezonas iepriekš šādu pat balvu saņēma cits latviešu basketbolists [[Kristaps Porziņģis]]). Šajā Eirokausu sezonā viņš guva 9,4 punktus vidēji spēlē, metot ar 55% precizitāti no spēles. Pēc [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionāta]] R. Šmits noslēdza piecu gadu līgumu ar vienu no spēcīgākajām [[ACB līga]]s un Eiropas komandām ''[[FC Barcelona Bàsquet]]'', kas gan paredzēja, ka līguma pirmo sezonu spēlētājs tiks izīrēts savai iepriekšējai komandai ''[[Fuenlabrada]]''.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/izlases-basketbolists-smits-paraksta-piecu-gadu-ligumu-ar-barselonas-lassa.a250550/ Izlases basketbolists Šmits paraksta piecu gadu līgumu ar Barselonas «Lassa»] LSM</ref> Kopš 2018. gada vasaras spēlē ''[[FC Barcelona Bàsquet]]'', tās sastāvā 2019. gada februārī kļuva par pirmo latviešu spēlētāju, kurš ieguvis [[Karaļa kauss|Karaļa kausu]]. 2020. gada oktobrī uzvarētā [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] spēlē pret ''[[Valencia (basketbola klubs)|Valencia]]'' R. Šmits bija rezultatīvākais komandā, guva 15 punktus, raidot grozā visus metienus, un savāca 7 atlēkušās bumbas, kas bija spēlētāja rekordi Eirolīgas līmenī. Šajā rudenī viņš pārspējaa iepriekšējo rekordu starp Latvijas basketbolistiem pēc Spānijas ACB līgā aizvadīto spēļu skaita (176), kas piederēja [[Jānis Blūms (basketbolists)|Jānim Blūmam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/08112020-smits_i_izskolo_i_madrides_studentus_barc|title=Šmits izskolo Madrides studentus un pārspēj Blūma rekordu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> 2021. gadā kļuva par pirmo latvieti, kas kļuvis par [[ACB līga]]s čempionu. 2022. gada jūlijā R. Šmits parakstīja divu gadu līgumu ar [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] komandu no [[Lietuva]]s [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]].<ref>[https://zalgiris.lt/news/bc-zalgiris/102022/ Kauno „Žalgirį“ papildys Barselonoje užsigrūdinęs latvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220706062646/https://zalgiris.lt/news/bc-zalgiris/102022/ |date={{dat|2022|07|06||bez}} }} BC Žalgiris</ref> 2023. gada februārī kopā ar komandu izcīnījis Lietuvas kausu, bet sezonas noslēgumā kļuva par 2023. gada [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Sezonas noslēgumā klubs un spēlētājs vienojās par sadarbības turpināšanu trīs gadu garumā, līdz 2026. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalgiris.lt/en/news/bc-zalgiris/108176/|title=Zalgiris reaches contract extension with Rolands Smits|website=Žalgiris|access-date=2023-10-20|date=2023-05-25|language=en|archive-date=2023-12-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20231206004031/https://zalgiris.lt/en/news/bc-zalgiris/108176/}}</ref> 2023. gada 20. oktobra uzvarā pret [[Vitorijas "Baskonia"]] (99:82) R. Šmits guva 21 punktu, kas kļuva par viņa rezultativitātes rekordu Eirolīgā (efektivitāte šajā spēlē +27). 2024. gada jūnijā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] ar R. Šmitu sastāvā nekļuva par Lietuvas čempoionu, bet drīz pēc tam tika paziņots, ka spēlētājs pārcelsies uz vienu no turīgākajiem [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubiem [[Stambulas "Anadolu Efes"]] no [[Turcija]]s, kas izpircis viņa līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/15.06.2024-basketbolists-smits-oficiali-pievienojies-turcijas-smagsvaram-stambulas-anadolu-efes.a558182/|title=Basketbolists Šmits oficiāli pievienojies Turcijas «smagsvaram» Stambulas «Anadolu Efes»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-17|language=lv}}</ref> Tiek uzskatīts, ka šis līgums varētu būt ienesīgākais, pie kāda jebkad ticis kāds Eiropā spēlējošs Latvijas basketbolists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/buls-apgalvo-ka-smita-jaunais-ligums-ir-vesture-ienesigakais-starp-eiropa-spelejosajiem-latviesiem/|title=Buļs apgalvo, ka Šmita jaunais līgums ir vēsturē ienesīgākais starp Eiropā spēlējošajiem latviešiem {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2024-07-01|date=2024-06-29|language=en}}</ref> 2024. gada oktobrī R. Šmits aizvadīja savu 181. spēli Eirolīgā, kļūstot pat rekordistu starp Latvijas basketbolistiem (180 spēles ir aizvadījis [[Jānis Strēlnieks]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/29102024-smits_ar_macu_pret_barcelona_labo_strelni|title=Šmits ar maču pret "Barcelona" labo Strēlnieka Eirolīgas spēļu rekordu|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-10-29|date=2024-10-29|language=lv}}</ref> Sezonas gaitā par "Anadolu Efes" galveno treneri kļuva Latvijas izlases vadītājs [[Luka Banki]]. Komanda aizvadīja sekmīgu sezonu, iekļūstot Eirolīgas izslēgšanas spēlēs, bet R. Šmits tās noslēgumā kļuva par visu laiku visvairāk punktus guvušo Latvijas basketbolistu Eirolīgā, apsteidzot J. Strēlnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/30042025-smits_sparno_i_efes_i_atspelesanos_i_pao_|title=Šmits kļūst par visu laiku rezultatīvāko latvieti EL, Pao galotnē nonāk soļa attālumā no F4|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-01|date=2025-04-30|language=lv}}</ref> 2025.—2026. gada sezona R. Šmitam un [[Stambula]]s klubam bija pieticīgāka, un pēc tās spēlētājs noslēdza līgumu ar [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s klubu [[Ninbo "Rockets"]]. === Latvijas izlase === Spēlējis vairāku vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs, pārstāvējis valstsvienību 2011. gada Eiropas U-16 čempionātā, 2012. gada un [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-18 čempionātā]] Latvijā, kurā komanda trenera [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadībā izcīnīja 4. vietu, kā arī 2014. un 2015. gada Eiropas U-20 čempionātā. [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā debitēja 2014. gadā, taču pirmajā oficiālajā turnīrā piedalījās vairākus gadus vēlāk, debitējot [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]], kurā izlase izcīnīja augstāko pēc neatkarības atjaunošanas — 5. vietu. R. Šmits bija viens no svarīgākajiem spēlētājiem Latvijas izlasē tai pirmajā un veiksmīgajā [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]], kuru komanda noslēdza ar 5. vietu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{Latvija vir basket 2013 U-18}} {{Latvija vir basket 2012 U-18}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šmits, Rolands}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] a5k4lj04z8p0x0v2yyha4q8d5b04okl 0 349688 4513252 4172121 2026-08-26T06:54:19Z Lasks 38532 /* 30px Igaunijas Republika (1991 — mūsdienas) 30px */ 4513252 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Igaunija]]s [[Igaunijas premjerministrs|premjerministri]]''', kopš 1918. gada. Padomju un vācu okupācijas periodā premjerministra amats nepastāvēja. No 1920. gada līdz 1934. gadam premjerministra amatu aizvietoja ar [[Igaunijas Valsts vecākais|Valsts vecākā]] amatu. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Flag of Estonia.svg|30px]] [[Igaunijas Republika]] (1918 — 1944) [[Attēls:Coat of arms of Estonia.svg|30px]] === {{colbegin|4}} {{legend| green | [[Lauksaimnieku asambleja]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red| [[Igaunijas Darba partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Igaunijas Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange| [[Kristīgā Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| crimson| [[Igaunijas Sociālistiskā strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| brown| [[Sīksaimnieku un sīkdarbinieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Premjerministrs (1918 — 1920)''' |- | rowspan="2" style="background: green| || rowspan="2"| — || rowspan="2"| [[Attēls:Konstantin Päts.jpg|80px]] || rowspan="2"| [[Konstantīns Petss]] <br /> ''Konstantin Päts'' <br /><small>(1874–1956)</small> || {{dat|1918|2|24|N}} — [[12. novembris]] || rowspan="2"| [[Lauksaimnieku asambleja]] || Pagaidu valdības Vecāko padomes priekšsēdētājs |- | {{dat|1918|11|12|N}} — {{dat|1919|5|9|N}} || Pagaidu valdības premjerministrs |- | style="background: red| || '''1.''' || [[Attēls:Oto Augusts Strandmans.jpg|80px]] || '''[[Oto Augusts Strandmans]]''' <br /> ''Otto August Strandman'' <br /><small>(1875–1941)</small> || {{dat|1919|5|9|N}} — [[18. novembris]] || [[Igaunijas Darba partija]] || |- | style="background: yellow| || '''2.''' || [[Attēls:Jaan Tonisson1928.jpg|80px]] || '''[[Jāns Tenisons]]''' <br /> ''Jaan Tõnisson'' <br /><small>(1868-1941?)</small> || {{dat|1919|11|18|N}} — {{dat|1920|6|28|N}} || [[Igaunijas Tautas partija]] || |- | style="background: yellow| || '''3.''' || [[Attēls:Ado Birk.jpg|80px]] || '''[[Ādo Birks]]''' <br /> ''Ado Birk'' <br /><small>(1883–1942)</small> || {{dat|1920|6|28|N}} — [[30. jūlijs]] || [[Igaunijas Tautas partija]] || |- | style="background: yellow| || '''4.''' || [[Attēls:Jaan Tonisson1928.jpg|80px]] || '''[[Jāns Tenisons]]''' <br /> ''Jaan Tõnisson'' <br /><small>(1868-1941?)</small> || {{dat|1920|6|30|N}} — [[26. oktobris]] || [[Igaunijas Darba partija]] || 2. pilnvaru termiņš |- | style="background: red| || '''5.''' || [[Attēls:Ants Piip, 1923.jpg|80px]] || '''[[Antss Pīps]]''' <br /> ''Ants Piip'' <br /><small>(1884–1942)</small> || {{dat|1920|10|26|N}} — [[20. decembris]] || [[Igaunijas Darba partija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''[[Igaunijas Valsts vecākais]] (1920 — 1934)''' |- | align="center" colspan="8" | '''Valsts vecākais, darbojās arī kā premjerministrs (1934 — 1937)''' |- | style="background: #DDDDDD| || '''6.''' || [[Attēls:Konstantin Päts.jpg|80px]] || '''[[Konstantīns Petss]]''' <br /> ''Konstantin Päts'' <br /><small>(1874–1956)</small> || {{dat|1934|1|24|N}} — {{dat|1937|9|3|N}} || Bez partijas |- | align="center" colspan="8" | '''Prezidents - reģents (1937 — 1938)''' |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Konstantin Päts.jpg|80px]] || [[Konstantīns Petss]] <br /> ''Konstantin Päts'' <br /><small>(1874–1956)</small> || {{dat|1937|9|3|N}} — {{dat|1938|4|24|N}} || Bez partijas |- | align="center" colspan="8" | '''Premjerministrs (1938 — 1944)''' |- | rowspan="2" style="background: #DDDDDD| || rowspan="2"| '''7.''' || [[Attēls:Kaarel Eenpalu.jpg|80px]]|| '''[[Kārels Ēnpalu]]''' <br /> ''Kaarel Eenpalu'' <br /><small>(1888–1942)</small> || {{dat|1938|4|24|N}} — [[9. maijs]] || rowspan="2"| Bez partijas || ''pagaidu premjerministrs'' |- | || || {{dat|1938|5|9|N}} — {{dat|1939|10|12|N}} || |- | style="background: #DDDDDD| || '''8.''' || [[Attēls:Jüri Uluots.jpg|80px]] || '''[[Jiri Uluotss]]''' <br /> ''Jüri Uluots'' <br /><small>(1890–1945)</small> || {{dat|1939|10|12|N}} — {{dat|1940|6|21|N}} || Bez partijas || |- | colspan="8" | [[1940. gads|1940. gada]] [[jūnijs|jūnijā]] Padomju karaspēks okupēja Igauniju. |- | || || [[Attēls:Johannes Vares 1931.jpg|80px]] || [[Johannes Varess]] <br /> ''Johannes Vares'' <br /><small>(1890–1946)</small> || {{dat|1940|6|21|N}} — [[25. augusts]] || [[Igaunijas komunistiskā partija]] || |- | colspan="8" | [[1940. gads|1940. gada]] [[augusts|augustā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] anektēja Igauniju un inkorporēja tās sastāvā kā [[Igaunijas PSR]]. |- | colspan="8" | [[1941. gads|1941. gada]] [[jūlijs|jūlijā]] [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] karaspēks okupēja Igauniju. <br /> [[1944. gads|1944. gada]] [[septembris|septembrī]] [[Trešais reihs|Nacistiskās Vācijas]] karaspēks atkāpās no Igaunijas. |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Otto Tief.jpg|80px]] || [[Oto Tīfs]] <br /> ''Otto Tief'' <br /><small>(1889–1976)</small> || {{dat|1944|9|18|N}} — [[22. septembris]] || Bez partijas || ''pagaidu premjerministrs'' |- | colspan="8" | [[1944. gads|1944. gada]] [[septembris|septembrī]] [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks atkal okupēja Igauniju. |} === Igaunijas valdība trimdā (1944 — 1992) === {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Trimdas valdības pagaidu premjerministri (1944 — 1992)''' |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Otto Tief.jpg|80px]] || [[Oto Tīfs]] <br /> ''Otto Tief'' <br /><small>(1889–1976)</small> || {{dat|1944|9|22|N}} — {{dat|1953|1|12|N}} || — || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Johannes Sikkars]] <br /> ''Johanness Sikkar'' <br /><small>(1897–1960)</small> || {{dat|1953|1|12|N}} — {{dat|1960|8|22|N}} || — || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Teniss Kints]] <br /> ''Tõnis Kint'' <br /><small>(1896–1991)</small> || {{dat|1960|8|22|N}} — {{dat|1962|1|1|N}} || — || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Warma ja rouva.jpg|80px]] || [[Aleksanders Varma]] <br /> ''Aleksander Warma'' <br /><small>(1890–1970)</small> || {{dat|1962|1|1|N}} — {{dat|1963|3|29|N}} || — || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Teniss Kints]] <br /> ''Tõnis Kint'' <br /><small>(1896–1991)</small> || {{dat|1963|3|29|N}} — {{dat|1970|12|23|N}} || — || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Heinrihs Marks]] <br /> ''Heinrich Mark'' <br /><small>(1911–2004)</small> || {{dat|1971|5|8|N}} — {{dat|1990|3|1|N}} || — || |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || [[Enno Penno]] <br /> ''Enno Penno'' <br /><small>(1930–2016)</small> || {{dat|1990|3|1|N}} — {{dat|1992|9|15|N}} || — |} === [[Attēls:Flag of Estonia.svg|30px]] [[Igaunijas Republika]] (1991 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Estonia.svg|30px]] === {{colbegin|3}} {{legend| blue | [[Igaunijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue | [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange| [[Igaunijas Koalīcijas partija]]s un [[Igaunijas Tautas savienība]]s alianse |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Igaunijas Reformu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| darkblue| [[Savienība republikai - Res Publika]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #017E60| [[Igaunijas Centra partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2" | # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Politiskā partija / piederība !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Premjerministri (1991 — mūsdienas)''' |- | style="background: blue| || — || [[Attēls:Edgar Savisaar 2005-crop.jpg|80px]] || [[Edgars Savisārs]] <br /> ''Edgar Savisaar'' <br /><small>(1950—2022)</small> || {{dat|1990|4|3|N}} — {{dat|1992|1|29|N}} || [[Igaunijas Tautas fronte]] || Pagaidu valdības 1. premjerministrs |- | style="background: #DDDDDD| || — || [[Attēls:Tiit Vähi teisel Arvamusfestivalil Narvas.jpg|80px]] || [[Tīts Vehi]] <br /> ''Tiit Vähi'' <br /><small>(1947)</small> || {{dat|1992|1|29|N}} — [[21. oktobris]] || Bez partijas || Pagaidu valdības 2. premjerministrs |- | style="background: skyblue| || '''9.''' || [[Attēls:Mart Laar.png|80px]] || '''[[Marts Lārs]]''' <br /> ''Mart Laar'' <br /><small>(1960)</small> || {{dat|1992|10|21|N}} — {{dat|1994|11|8|N}} || [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] || |- | style="background: red| || '''10.''' || [[Attēls:Andres Tarand 12.4.2012.jpg|80px]] || '''[[Andress Tarands]]''' <br /> ''Andres Tarand'' <br /><small>(1940)</small> || {{dat|1994|11|8|N}} — {{dat|1995|4|17|N}} || [[Sociāldemokrātiskā partija (Igaunija)|Sociāldemokrātiskā partija]] || |- | style="background: orange| || '''11.''' || [[Attēls:Tiit Vähi teisel Arvamusfestivalil Narvas.jpg|80px]] || '''[[Tīts Vehi]]''' <br /> ''Tiit Vähi'' <br /><small>(1947)</small> || {{dat|1995|4|17|N}} — {{dat|1997|3|17|N}} || [[Igaunijas Koalīcijas partija]]s un [[Igaunijas Tautas savienība]]s alianse || |- | style="background: orange| || '''12.''' || [[Attēls:Siimann Mart.IMG 2960.JPG|80px]] || '''[[Marts Sīmanns]]''' <br /> ''Mart Siimann'' <br /><small>(1946)</small> || {{dat|1997|3|17|N}} — {{dat|1999|3|25|N}} || [[Igaunijas Koalīcijas partija]]s un [[Igaunijas Tautas savienība]]s alianse || |- | style="background: skyblue| || '''13.''' || [[Attēls:Mart Laar.png|80px]] || '''[[Marts Lārs]]''' <br /> ''Mart Laar'' <br /><small>(1960)</small> || {{dat|1999|3|25|N}} — {{dat|2002|1|28|N}} || [[Tēvzemes savienība (Igaunija)|Tēvzemes savienība]] || |- | style="background: yellow| || '''14.''' || [[Attēls:Kallas Siim.IMG 3350.JPG|80px]] || '''[[Sīms Kallass]]''' <br /> ''Siim Kallas'' <br /><small>(1948—2026)</small> || {{dat|2002|1|28|N}} — {{dat|2003|4|10|N}} || [[Igaunijas Reformu partija]] || |- | style="background: darkblue| || '''15.''' || [[Attēls:Juhan-Parts.jpg|80px]] || '''[[Juhans Partss]]''' <br /> ''Juhan Parts'' <br /><small>(1966)</small> || {{dat|2003|4|10|N}} — {{dat|2005|4|12|N}} || [[Savienība republikai - Res Publika]] || |- | style="background: yellow| || '''16.''' || [[Attēls:Portrait Andrus Ansip.jpg|80px]] || '''[[Andruss Ansips]]''' <br /> ''Andrus Ansip'' <br /><small>(1956)</small> || {{dat|2005|4|12|N}} — {{dat|2014|3|26|N}} || [[Igaunijas Reformu partija]] || |- | style="background: yellow| || '''17.''' || [[Attēls:RE Taavi Rõivas.jpg|80px]] || '''[[Tāvi Reivass]]''' <br /> ''Taavi Rõivas'' <br /><small>(1979)</small> || {{dat|2014|3|26|N}} — {{dat|2016|11|23|N}} || [[Igaunijas Reformu partija]] || |- | style="background: #017E60| || '''18.''' || [[Attēls:KE Jüri Ratas.jpg|80px]] || '''[[Jiri Ratass]]''' <br /> ''Jüri Ratas'' <br /><small>(1978)</small> || {{dat|2016|11|23|N}} — {{dat|2021|1|26|N}} || [[Igaunijas Centra partija]] || |- | style="background: yellow| || '''19.''' || [[Attēls:Kaja Kallas (crop).jpg|80px]] || '''[[Kaja Kallasa]]''' <br /> ''Kaja Kallas'' <br /><small>(1977)</small> || {{dat|2021|1|26|N}} — {{dat|2024|7|23|N}} || [[Igaunijas Reformu partija]] || |- | style="background: yellow| || '''20.''' || [[Attēls:Kristen Michal.jpg|80px]] || '''[[Kristens Mihals]]''' <br /> ''Kristen Michal'' <br /><small>(1975)</small> || {{dat|2024|7|23|N}} — ''pašlaik'' || [[Igaunijas Reformu partija]] || |} {{Eiropas valstu valdību vadītāji}} [[Kategorija:Igaunijas premjerministri|*]] [[Kategorija:Premjerministru uzskaitījumi]] 5p6i7wjnibgj26cnnlb50hcc0rpvatw 0 356525 4512931 4035198 2026-08-25T15:17:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512931 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Skaidrais | vārds_orig = | attēls = Rūdolfs Skaidrais.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 07 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Vecpiebalgas pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1954 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 18 | m_vieta = | dzīves_vieta = Rauna | pilsonība = | tautība = Latvietis | dzimums = V | vecāki = Pēteris Skaidrais, Made (Gūte) | brāļi = Pēteris | māsas = | dzīvesbiedrs = Ada (Kundziņa), Elza (Barisa) | bērni = Ojārs Skaidrais | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rūdolfs Skaidrais''' (1882-1954) bija [[latvieši|latviešu]] ārsts. Pirmā pasaules kara dalībnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1882. gada 26. jūlijā [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] Jēkuļos zemnieka Pētera Skaidrā un viņa sievas Mades, dzimušas Gūtes, ģimenē. Mācījās Vecpiebalgas pagastskolā (1891—1893), Vecpiebaldas novada draudzes skolā (1893—1896), tad [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1896-1903). Studēja medicīnu [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1903-1909) iestājās studentu korporācijā [[Lettonia]], strādāja par [[Alūksne]]s ārstu (1909-1914), [[Rauna]]s ārstu (1914). Apprecējās ar Adu Kundziņu (1890-1918). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā mobilizēts [[Krievijas impērija]]s armijā, bija pulka ārsts, ordinators divīzijas lazaretē, sanatorijas vadītājs [[skorbuts|skorbuta]] slimnīcā, artilērijas pulka ārsts [[Rumānija]]s frontē. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gadā demobilizējās, piedalījās [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] (1918-1920). 1920. gadā atsāka ārsta darbu Raunas ambulancē, bija Raunas kora diriģents, 1927. gadā papildinājās Vīnē. 1929. gada 27. jūlijā otrreiz apprecējās ar ārsti Elzu Barisu (1900–1989)<ref>[http://news.lv/Raunas-novada-vestis/2015/12/04/elza-skaidrais-19001412-19891311/print Raunas novada vēstis] Nadežda Zālīte, Ilgonis Ekša 2015. gada 4. decembrī</ref> un [[Tanīsa kalns|Tanīsa kalna]] pakājē pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzcēla māju Cēsu ielā 8, kas iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā arhitektūras piemineklis.<ref>[http://edruva.lv/statuss-uzliek-atbildibu/ Statuss uzliek atbildību]{{Novecojusi saite}} eDruva, 2013. gada 20. novembrī</ref> Bija Cēsu 10. aizsargu pulka bataljona ārsts, Raunas draudzes brīvības pieminekļa biedrības priekšnieks un Raunas dārzkopības biedrības priekšnieks.<ref>[http://www.biographien.lv/S_dizc.html biographien.lv]</ref> Miris 1954. gadā, apglabāts Raunas kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Rudolfs-Skaidrais |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190825153538/https://nekropole.info/lv/Rudolfs-Skaidrais }}</ref> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, 3. šķira ar šķēpiem un banti (1914) * Sv. Annas ordenis, 3. šķira ar šķēpiem un banti (1915) * Sv. Staņislava ordenis, 2. šķira ar šķēpiem (1916) * [[Atzinības krusts]], 5. šķira (1939) == Piemiņa == * Raunā dzimušais ASV ārsts [[Ansis Muižnieks]] 1991. gadā nodibināja ārsta Rūdolfa Skaidrā vārdā nosaukto prēmiju, lai veicinātu jaunu latviešu ārstu darbu Latvijas laukos.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/labakie-arsti-sanem-balvas-13994781 Labākie ārsti saņem balvas] Anija Pelūde diena.lv 2013. gada 21. februārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Skaidrais, Rūdolfs}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta kavalieri]] iqjh5jb7v5do3vxdjlj4cgm1gd8aqv0 0 367402 4513306 4180074 2026-08-26T11:32:38Z Teatrālis 82063 4513306 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Reinis Suhanovs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|19}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | spēlmaņu_nakts = [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2024]]: [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ("Pazudušais dēls") | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Reinis Suhanovs''' (dzimis {{dat|1985|5|29}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors]] un [[scenogrāfs]]. Mācījies [[Kandavas vidusskola|Kandavas vidusskolā]]. 2002. gadā beidzis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāziju]]. 2008. gadā absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Scenogrāfijas nodaļu. 2013. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] dramatiskā teātra režisora specialitātē. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisors. Ir piedalījies Valmieras teātra izrāžu veidošanā arī kā scenogrāfs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/suhanovs-reinis|title=Reinis Suhanovs|publisher=Valmieras Drāmas teātris|access-date={{dat|2017|12|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180413060054/http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/suhanovs-reinis|archivedate={{dat|2018|04|13||bez}}}}</ref> Bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātra]] galvenais mākslinieks.<ref>{{ziņu atsauce |title=Nacionālo teātri kopā ar māksliniecisko vadītāju pamet arī mākslinieciskā komanda |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/02.08.2023-nacionalo-teatri-kopa-ar-maksliniecisko-vaditaju-pamet-ari-makslinieciska-komanda.a518635/ |accessdate={{dat|2023|8|4||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|8|2||bez}}}}</ref> 2010. gadā saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvu "[[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]]" par izrādi "Tils Pūcesspieģelis" (Dailes teātris), 2018. gadā par izrādēm "Arī vaļiem ir bail" (Latvijas Nacionālais teātris) un "Persiešu valodas stundas" (Žaņa Lipkes memoriāls), bet 2020. gadā — par scenogrāfiju izrādēs "Šekspīrs" (Liepājas teātris) un "Margarēta" (Latvijas Nacionālais teātris). 2024. gadā saņēmis [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|Spēlmaņu nakts]] balvu kategorijā "[[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]]" par izrādi "Pazudušais dēls" (Valmieras Drāmas teātris).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/630513-foto-kosi-un-energiski-apbalvoti-gada-balvas-teatri-spelmanu-nakts-laureati |title=FOTO: koši un enerģiski. Apbalvoti Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” laureāti |accessdate=2024-11-24 |website= jauns.lv|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/reinis-suhanovs-7557 Reinis Suhanovs] izrades.lv * [https://100.teatris.lv/personality/561/ Profils] Latvijas Nacionālā teātra vietnē {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Suhanovs, Reinis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latviešu scenogrāfi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] npnqottwrnyd7dpw6v1nkfz0wz9lfv1 4513307 4513306 2026-08-26T11:32:51Z Teatrālis 82063 4513307 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Reinis Suhanovs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|19}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]], [[scenogrāfs]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | spēlmaņu_nakts = [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2024]]: [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ("Pazudušais dēls") | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Reinis Suhanovs''' (dzimis {{dat|1985|5|29}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors]] un [[scenogrāfs]]. Mācījies [[Kandavas vidusskola|Kandavas vidusskolā]]. 2002. gadā beidzis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāziju]]. 2008. gadā absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Scenogrāfijas nodaļu. 2013. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] dramatiskā teātra režisora specialitātē. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisors. Ir piedalījies Valmieras teātra izrāžu veidošanā arī kā scenogrāfs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/suhanovs-reinis|title=Reinis Suhanovs|publisher=Valmieras Drāmas teātris|access-date={{dat|2017|12|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180413060054/http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/suhanovs-reinis|archivedate={{dat|2018|04|13||bez}}}}</ref> Bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālajā teātra]] galvenais mākslinieks.<ref>{{ziņu atsauce |title=Nacionālo teātri kopā ar māksliniecisko vadītāju pamet arī mākslinieciskā komanda |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/02.08.2023-nacionalo-teatri-kopa-ar-maksliniecisko-vaditaju-pamet-ari-makslinieciska-komanda.a518635/ |accessdate={{dat|2023|8|4||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|8|2||bez}}}}</ref> 2010. gadā saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvu "[[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]]" par izrādi "Tils Pūcesspieģelis" (Dailes teātris), 2018. gadā par izrādēm "Arī vaļiem ir bail" (Latvijas Nacionālais teātris) un "Persiešu valodas stundas" (Žaņa Lipkes memoriāls), bet 2020. gadā — par scenogrāfiju izrādēs "Šekspīrs" (Liepājas teātris) un "Margarēta" (Latvijas Nacionālais teātris). 2024. gadā saņēmis [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|Spēlmaņu nakts]] balvu kategorijā "[[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]]" par izrādi "Pazudušais dēls" (Valmieras Drāmas teātris).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/630513-foto-kosi-un-energiski-apbalvoti-gada-balvas-teatri-spelmanu-nakts-laureati |title=FOTO: koši un enerģiski. Apbalvoti Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” laureāti |accessdate=2024-11-24 |website= jauns.lv|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/reinis-suhanovs-7557 Reinis Suhanovs] izrades.lv * [https://100.teatris.lv/personality/561/ Profils] Latvijas Nacionālā teātra vietnē {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Suhanovs, Reinis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latviešu scenogrāfi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] 0ee9p7hahv1vc3clb2t3kk2ulennl3t 4513308 4513307 2026-08-26T11:33:22Z Teatrālis 82063 4513308 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Reinis Suhanovs | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|19}} | dz. vieta = | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]], [[scenogrāfs]] | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | spēlmaņu_nakts = [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|2024]]: [[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]] ("Pazudušais dēls") | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Reinis Suhanovs''' (dzimis {{dat|1985|5|29}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[režisors]] un [[scenogrāfs]]. Mācījies [[Kandavas vidusskola|Kandavas vidusskolā]]. 2002. gadā beidzis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija|Rīgas 1. ģimnāziju]]. 2008. gadā absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s Scenogrāfijas nodaļu. 2013. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmiju]] dramatiskā teātra režisora specialitātē. Pašlaik ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] režisors. Ir piedalījies Valmieras teātra izrāžu veidošanā arī kā scenogrāfs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/suhanovs-reinis|title=Reinis Suhanovs|publisher=Valmieras Drāmas teātris|access-date={{dat|2017|12|12||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180413060054/http://vdt.lv/lv/makslinieki/rezisori/suhanovs-reinis|archivedate={{dat|2018|04|13||bez}}}}</ref> Bija [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] galvenais mākslinieks.<ref>{{ziņu atsauce |title=Nacionālo teātri kopā ar māksliniecisko vadītāju pamet arī mākslinieciskā komanda |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/02.08.2023-nacionalo-teatri-kopa-ar-maksliniecisko-vaditaju-pamet-ari-makslinieciska-komanda.a518635/ |accessdate={{dat|2023|8|4||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2023|8|2||bez}}}}</ref> 2010. gadā saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvu "[[Gada scenogrāfs (Spēlmaņu nakts)|Gada scenogrāfs]]" par izrādi "Tils Pūcesspieģelis" (Dailes teātris), 2018. gadā par izrādēm "Arī vaļiem ir bail" (Latvijas Nacionālais teātris) un "Persiešu valodas stundas" (Žaņa Lipkes memoriāls), bet 2020. gadā — par scenogrāfiju izrādēs "Šekspīrs" (Liepājas teātris) un "Margarēta" (Latvijas Nacionālais teātris). 2024. gadā saņēmis [[Spēlmaņu nakts 2023/2024|Spēlmaņu nakts]] balvu kategorijā "[[Gada režisors (Spēlmaņu nakts)|Gada režisors]]" par izrādi "Pazudušais dēls" (Valmieras Drāmas teātris).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/630513-foto-kosi-un-energiski-apbalvoti-gada-balvas-teatri-spelmanu-nakts-laureati |title=FOTO: koši un enerģiski. Apbalvoti Gada balvas teātrī “Spēlmaņu nakts” laureāti |accessdate=2024-11-24 |website= jauns.lv|publisher= |date= }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://izrades.lv/persona/reinis-suhanovs-7557 Reinis Suhanovs] izrades.lv * [https://100.teatris.lv/personality/561/ Profils] Latvijas Nacionālā teātra vietnē {{Režisors-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Suhanovs, Reinis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Kultūras akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latviešu teātra režisori]] [[Kategorija:Latviešu scenogrāfi]] [[Kategorija:Spēlmaņu nakts balvu ieguvēji]] tsmshsabeg9pv018dx56fnpph0gqs6r 0 374942 4513050 2800387 2026-08-25T17:27:57Z Kleivas 2704 Noņēma pāradresāciju uz [[Marko Rass]] 4513050 wikitext text/x-wiki '''Rass''' var būr: * [[Marko Rass]] (1986) — latviešu mūziķis; * [[Semps Rass]] (1878—1978) — amerikāņu tenists. 72im1toe4tprckm4lfiraj01ixi8pts 4513051 4513050 2026-08-25T17:28:13Z Kleivas 2704 4513051 wikitext text/x-wiki '''Rass''' var būr: * [[Marko Rass]] (1986) — latviešu mūziķis; * [[Semps Rass]] (1878—1978) — amerikāņu tenists. [[Kategorija: Uzvārdi]] r58dinmd79q59fzw9endqmjjhzxr28r 4513240 4513051 2026-08-26T06:20:22Z Papuass 88 tēzaurā tādu versiju neatrod 4513240 wikitext text/x-wiki '''Rass''' var būr: * [[Marko Rass]] (1986) — latviešu mūziķis; * [[Semps Rass]] (1878—1978) — amerikāņu tenisists. [[Kategorija: Uzvārdi]] rvo373ssuuigaiu9ti55d4s66y89roe 0 377742 4513045 4356141 2026-08-25T17:20:12Z Meistars Joda 781 4513045 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Cieceres pieteku|Slimnīcas strauts|Slimnīcas strauts}} {{Upes infokaste | nosaukums = Slimnīcas strauts | attēls = Slimnīcas strauts Saldū.jpg | attēla_izmērs = | paraksts = Slimnīcas strauts Saldū pie Brīvības ielas | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Ciecere]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=56 | iet_plat_m=40 | iet_plat_s=05 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=22 | iet_gar_m=29 | iet_gar_s=33 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 6,3 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = | caurtece = | gada_notece = | baseins = | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Slimnīcas strauts'''<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=97468 |title=Informācija par objektu: Slimnīcas strauts |accessdate={{dat|2018|02|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir [[Ciecere]]s labā krasta pieteka [[Saldus novads|Saldus novadā]], tai skaitā [[Saldus]] pilsētā. Izteka pie [[Tiruļi]]em, [[Odzēnu dīķis|Odzēnu dīķa]]. Augštecē tek ziemeļu virzienā, pie Unguru fermas pagriežas uz dienvidiem. Lielākā pieteka - [[Birēnu strauts]]. Lejtecē tek pa Saldus pilsētas teritoriju, tostarp gar Saldus slimnīcu. Ietek Ciecerē Saldus centrā pie tirgus. Slimnīcas strautu šķērso valsts autoceļi [[V1150]] (Druva–Avotiņi), [[A9]] (Rīga (Skulte)–Liepāja) un [[V1430]] (Vāne–Saldus), kā arī [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja]]. Tās krastos atrodas [[Ziedonis (ciems)|Ziedonis]]. [[Attēls:Slimnīcas strauta caurteka.jpg|thumb|left|250px|Slimnīcas strauta caurteka netālu no [[Saldus (stacija)|Saldus stacijas]]]]{{clear}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Cieceres pietekas}} [[Kategorija:Saldus novada upes]] [[Kategorija:Ventas baseina upes]] 4zhmp1sb7ns21cuzple6x1lzq44btgw 0 379920 4513200 4491493 2026-08-26T03:01:53Z Biafra 13794 pievienoju [[Kategorija:Latvijas gliemji]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513200 wikitext text/x-wiki {{Biotakso infokaste | attēls = 20250720 Nature Hotel M'Istra'L Istrinskiy District Moscow oblast 07 (63681).jpg | att_nosaukums = | att_izmērs = 275 | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | virsdzimta = Arinoidea | virsdzimta_lv = Meža kailgliemeži | virsdzimta_r = Meža kailgliemežu virsdzimta | dzimta = Arionidae | dzimta_lv = Meža kailgliemeži | dzimta_r = Meža kailgliemežu dzimta | ģints = Arion | ģints_lv = | suga = Arion vulgaris | suga_lv = Spānijas kailgliemezis | binomial = Arion vulgaris, <small>(Moquin-Tandon, 1855)</small> | sinonīmi = * ''Arion lusitanicus'', <small>auctt., non Mabille, 1868</small> * ''Arion rufus var. vulgaris'' <small>Moquin-Tandon, 1855</small> | kategorijas = nē }} '''Spānijas kailgliemezis''' (''Arion vulgaris'')<ref>[https://likumi.lv/ta/id/289045-par-kailgliemezu-nosaukumu-iarion-lusitanicusi-un-iarion-vulgarisi-atveidi-latviesu-valoda Likumi.lv]</ref> ir [[meža kailgliemežu dzimta]]s [[gliemeži|gliemezis]]. Tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajām [[Invazīva suga|invazīvajām]] [[gliemji|gliemju]] sugām, kas jaunajās izplatības teritorijās nodara postījumus dažādiem [[kultūraugi]]em, var pārnēsāt parazītus un augu slimību ierosinātājus.<ref name="lvdaba">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-lusitanicus-mabille/|title=SPĀNIJAS KAILGLIEMEZIS|publisher=latvijasdaba.lv|accessdate={{dat|2018|3|11||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200622023102/https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/arion-lusitanicus-mabille/}}</ref> [[Latvijas Malakologu biedrība]] Spānijas kailgliemezi pasludināja par [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]] 2017, lai apzinātu sugas izplatību un maksimāli to ierobežotu.<ref name=dabasdati>[https://dabasdati.lv/lv/article/aicina-zinot-par-invazivas-gliemju-sugas-spanijas-kailgliemezu-noverojumiem/ Aicina ziņot par invazīvas gliemju sugas — Spānijas kailgliemežu novērojumiem] Dabasdati.lv</ref> 2026. gadā arī [[Latvija|Latvijā]] suga tika iekļauta invazīvo sugu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/spanijas-kailgliemezi-ieklauj-latvijas-invazivo-sugu-saraksta|title=Spānijas kailgliemezi iekļauj Latvijas invazīvo sugu sarakstā {{!}} Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|website=www.varam.gov.lv|access-date=2026-03-21|language=lv}}</ref> == Apraksts == Kailgliemeža izstiepta ķermeņa garums 7—14 cm. Pārsvarā netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā, bet sastopami arī brūnganāki, oranžāki un pelēcīgāki eksemplāri, melni īpatņi sastopami ārkārtīgi reti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2017.shtml|title=Gada gliemis 2017|publisher=Latvijas Malakologu biedrība|accessdate={{dat|2018|3|11||bez}}|archive-date={{dat|2017|12|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20171226101522/http://gliemji.daba.lv/LV/Gadagliemis2017.shtml}}</ref> Pēda gandrīz balta, [[gļotas]] bezkrāsainas. Ķermeņa virsmas kārpiņveida izcilnīši lieli, iegareni un labi saskatāmi.<ref name="lvdaba"/> Olas mīkstas, baltas vai vāji caurspīdīgas, apaļas, ap 2 mm diametrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/nav-verts-gaidit-spanijas-kailgliemezu-apkarosanas-istais-laiks-ir-tagad/|title=Nav vērts gaidīt. Spānijas kailgliemežu apkarošanas īstais laiks ir tagad|website=tv3.lv|access-date=2025-07-11|date=2025-07-01|language=lv|archive-date=2025-07-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20250701122645/https://www.tv3.lv/dzivesstils/darzs-un-maja/nav-verts-gaidit-spanijas-kailgliemezu-apkarosanas-istais-laiks-ir-tagad/}}</ref> Spānijas kailgliemeži dienā uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Barībai izmanto dažādus lakstaugus. Lietainā laikā aktīvi arī dienā. == Vairošanās == Spānijas kailgliemeži ir [[hermafrodīti]], tiem iespējama arī pašapaugļošanās. Augusta vidū tie sasniedz dzimumbriedumu un pārojas ar daudziem partneriem. Rudenī tiek dētas [[olas]] gan mitrā augsnē un [[komposts|komposta]] kaudzēs, gan zem dažādiem priekšmetiem. Sezonas laikā izdēj 250-500 olu (pa 20-30, reizēm līdz 70<ref name=":0" /> vienā dējumā). Pēc tam pieaugušie īpatņi iet bojā. Ziemo mazuļu stadijā. Dzīves ilgums aptuveni viens gads.<ref name=dabasdati/> Gliemezis spēj krustoties ar citām Latvijas kailgliemežu sugām.<ref name=":0">[https://www.daba.gov.lv/lv/media/11402/download DAP. Spānijas kailgliemezis]</ref> == Izplatība == Pēc pamatizcelsmes Spānijas kailgliemezis ir [[spānija|Ziemeļspānijas]] un [[francija|Rietumfrancijas]] suga. Sastopams mežos, pļavās, dārzos, dzīvžogos un dažādos mitrājos. Pirmo reizi ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] sastapts 1972. gadā [[Austrija|Austrijā]]. Pēdējās desmitgadēs strauji izplatījies ārpus sava sākotnējā areāla un šobrīd ir sastopams gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]], kur kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem [[lauksaimniecība]]s kaitēkļiem.<ref name=dabasdati/> Spānijas kailgliemežu izplatīšanos veicina galvenokārt stādu audzētavas, augu tirdzniecība un dārzeņu imports. Ar stādiem pārvadā gan gliemežu olas, gan mazuļus. [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi Spānijas kailgliemezis sastapts 2009. gadā [[Pastende|Pastendē]], bet 2010. gadā [[Jelgava|Jelgavā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/52983255/spried-ar-delfi/120083051/par-spanijas-kailgliemezu-straujo-izplatibu-latvija|title=Par Spānijas kailgliemežu straujo izplatību Latvijā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-09-11|language=lv}}</ref> ievests, visdrīzāk, ar stādāmo materiālu. Tālākajos gados strauji izplatījies un 2018. gadā suga apstiprināta 57 atradnēs 46 vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/latvija-strauji-izplatas-invazivie-spanijas-kailgliemezi-valsts-limeni-nav-organizeta-cina-ar-tiem.a329322/ Latvijā strauji izplatās invazīvie Spānijas kailgliemeži; valsts līmenī nav organizēta cīņa ar tiem] LSM</ref> Sugai Latvijā praktiski nav dabisko ienaidnieku, jo putni un dzīvnieki izvairās no gliemeža rūgtās garšas un nepatīkamajām gļotām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/video/53950177/spried-ar-delfi/120082915/spried-ar-delfi-par-spanijas-kailgliemezu-straujo-izplatibu-latvija-video-tiesraide|title="Spried ar Delfi" par Spānijas kailgliemežu straujo izplatību Latvijā. Video tiešraide|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-11|language=lv}}</ref> Viens no izņēmumiem, kas barojas ar kailgliemežiem, ir [[parastais krupis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/20.01.2026-parastais-krupis-ir-izcils-darza-sargs-apedis-gan-kolorado-vaboles-gan-kailgliemezus.a630702/|title=Gada dzīvnieks parastais krupis ir izcils dārza sargs – apēdīs gan kolorado vaboles, gan kailgliemežus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-21|language=lv}}</ref> == Apkarošana == Lai gan šo gliemežu savairošanās jau sen tiek uzskatīta par problēmu, pietiekami efektīvu līdzekļu joprojām nav. Parastākās cīņas metodes ir:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/redzi-spanijas-kailgliemezus-rikojies/|title=Redzi Spānijas kailgliemežus? Rīkojies!|last=zz.lv|website=ZZ.lv|access-date=2025-07-11|date=2025-07-09|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":0" /> * nolasīšana — vakaros vai rītos gliemeži tiek novākti ar rokām, pēc kā nogalināti (piemēram, [[Sāļūdens|sālsūdenī]], sasaldējot vai karsējot).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/18.08.2023-eksperte-vishumanakais-veids-spanijas-kailgliemeza-nobeigsanai-sasaldesana.a520619/|title=Eksperte: Vishumānākais veids Spānijas kailgliemeža nobeigšanai – sasaldēšana|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}</ref> Metode labāk darbojas zemā, regulāri pļaujamā zālienā, kādus kailgliemeži nemīl.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spanijaskailgliemezis.lv/ievadraksts/spanijas-kailgliemezu-2023-sezona|title=Spānijas kailgliemežu 2023 sezona {{!}} Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi|website=www.spanijaskailgliemezis.lv|access-date=2025-07-11}}</ref> Metodes variants ir olu uzmeklēšana zem dažādiem priekšmetiem vairošanās periodā (vasaras beigās). Mīnuss — gliemeži visaktīvākie ir nakts vidū, kad tie nav viegli atrodami;<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/665800-ka-nezaudet-kailgliemeziem-kauja-par-savu-darzu-praktiski-padomi-ka-cinities-ar-nelugtajiem-viesiem|title=Kā nezaudēt kailgliemežiem kaujā par savu dārzu? Praktiski padomi, kā cīnīties ar nelūgtajiem viesiem|website=https://jauns.lv|access-date=2025-07-26|date=2025-07-26|language=lv}}</ref> * pievilināšana — gliemežiem izveido mākslīgas slēptuves un/vai pievilina tos ar [[Alus|alu]] vai [[Brāga|brāgu]], pēc kā iznīcina. Mīnuss — metode vienādi iedarbojas uz visiem gliemežiem, ieskaitot aizsargājamos, un tie var sarasties arī no attālām vietām, bet liela daļa pēc mielasta paspēj aizlīst prom;<ref name=":2" /> * atbaidīšana — zāles aizsargjoslu izpļaušana un mehānisku šķēršļu izvietošana;<ref name=":2" /> * bioloģiskie ienaidnieki — šos gliemežus ēd [[pīle]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/darzs-un-majas/01.07.2025-ka-cinities-ar-spanijas-kailgliemezi-edeligo-latvijas-darzu-iekarotaju.a466038/|title=Kā cīnīties ar Spānijas kailgliemezi – ēdelīgo Latvijas dārzu «iekarotāju»?|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}</ref> īpaši [[Indijas skrējējpīle]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/maja-un-darzs/spanijas-kailgliemezu-bieds-indijas-skrejejpiles.-padomi-un-pieredzes-stasti-66606/|title=Spānijas kailgliemežu bieds – Indijas skrējējpīles. Padomi un pieredzes stāsti|website=www.santa.lv|access-date=2025-07-11}}</ref> un [[tīģergliemeži]]. Tomēr tīģergliemeži nav pietiekamā skaitā, bet vairums pīļu viegli atrod sev citu barību. Lieto arī parazītiskos tārpus — [[nematodes]]; * indēšana — jo tā efektīvāka, jo smagākus papildu zaudējumus tā nodara. Pretgliemežu indes sauc par limacīdiem. Pēdējā laikā parādījušās indes ar [[Dzelzs fosfāts|dzelzs fosfātu]], kas pēc lietošanas sašķeļas videi relatīvi nekaitīgās sastāvdaļās.<ref name=":2" /> == Līdzīgas sugas == Latvijā ļoti reti sastopams aizsargājamais [[sarkanais kailgliemezis]] (''Arion rufus''), kuru nespeciālists nevar atšķirt no Spānijas kailgliemeža.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://dabasdati.lv/lv/article/sarkanais-kailgliemezis-2012-gada-gliemis/2012/|title=Sarkanais kailgliemezis - 2012. gada gliemis|last=novērojumi|first=Dabasdati lv-dabas|website=dabasdati.lv|access-date=2025-07-11|language=lv}}</ref> Līdzīgs var būt arī [[lielais kailgliemezis]], pateicoties visu trīs sugu krāsu variācijām no oranžas līdz pat melnai.<ref name=":1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://spanijaskailgliemezis.lv/ Biedrība "Pret Spānijas kailgliemezi"] [[Kategorija:Gliemeži]] [[Kategorija:Invazīvās sugas]] [[Kategorija:Latvijas gliemji]] 46k90huj89fpbvzr3aq0ues8bmpb2cp 0 383450 4513222 3573736 2026-08-26T04:32:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513222 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Tefta Taško-Koko | Vārds_orig = ''Tefta Tashko-Koço'' | Attēls = Tefta Tashko Koço.jpg | Att_izm = | Apraksts = | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{Dat|1910|11|2}} | Vieta_dz = {{Vieta|Ēģipte|Faijūma}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|1947|12|22|1910|11|2}} | Vieta_mr = {{Vieta|Albānija|Tirāna}} | Vieta = | Žanrs = [[opera|opermūzika]], populārā mūzika | Nodarbošanās = dziedātāja, operdziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 1935—1946 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Tefta Taško-Koko''' ({{val|sq|Tefta Tashko-Koço}}; dzimusi {{dat|1910|11|2}}, mirusi {{dat|1947|12|22}}) bija [[albāņi|albāņu]] [[operdziedātāja]]. == Biogrāfija == 19. gadsimtā dziedātājas vecāki pameta [[Albānija|Albāniju]] un aizbrauca dzīvot uz [[Ēģipte|Ēģipti]]. Kad Teftai bija 11 gadi, pēc tēva nāves ģimene atgriezās dzimtenē un apmetās [[Korča|Korčā]]. 1927. gadā ģimene atkal aizceļoja, šoreiz uz [[Monpeljē]] [[Francija|Francijā]]. Tur Tefta pabeidza mūzikas skolu. Jau mācoties skolā, viņas pasniedzēji pievērsa uzmanību viņas [[Vokāls|vokālajam]] talantam. Neskatoties uz ģimenes grūto finansu stāvokli Tefta no 1932. līdz 1935. gadam mācījās [[Parīze]]s konservatorijā. Taško-Koko atgriezās Albānijā 1935. gada novembrī un uz reiz uzsāka koncertdarbību, kļūstot par vienu no populārākām Albānijas dziedātājām. Koncerti notika visās lielākajās Albānijas pilsētās un tos pavadīja liela ažiotāža. Daudzos gadījumos koncertu apmeklēt gribētāju bija daudz vairāk nekā koncertzāļu iespējas, dažreiz koncerti notika laukumos, kas nebija gatavi tādam apmeklētāju pieplūdumam.<ref>[https://books.google.com/books?id=oWL2ZKPimKEC&pg=PA383&dq=Tefta+Tashko&cd=1#v=onepage&q=Tefta%20Tashko&f=false Albanian urban lyric song in the 1930s, Volumes 1-2 By Eno Koço Page 60-62 ] {{en ikona}}</ref> 1930. gados parādījās izpildītājas fonogrammu ieraksti. Dziedātājas repertuārā bija pārstāvētas dažādu Albānijas reģionu dziesmas, pašas populārākās klausītāju vidū bija dziesmas ''"Kroi и fshatit tone"'', ''"Dola ne penxhere"'' un ''"Zare trendafile"''. 1937. gadā dziedātāja iepazinās aiz [[Baritons|baritonu]] Kristu Kočo, kurš nesen no ārzemēm bija atgriezies savu senču dzimtenē Albānijā. 1940. gadā Tefta un Kristo apprecējās. 1941. gadā pāris devās uz Milānu, kur savas dziesmas ierakstīja ar profesionālas skaņu ierakstu iekārtas palīdzību.<ref>[https://books.google.com/books?id=oWL2ZKPimKEC&pg=PA383&dq=Tefta+Tashko&cd=1#v=onepage&q=Tefta%20Tashko&f=false] Albanian urban lyric song in the 1930s, Volumes 1-2 By Eno Koço Page 53] {{en ikona}} </ref> Tur, Itālijā, Tefta dziedāja vairāku itāļu operu iestudējumos, to vidū bija "[[Traviata]]" un "[[Seviljas bārddzinis]]". Itālijas turnejas laikā Taftas veselība pasliktinājās, tas sevišķi kļuva pamanāms pēc dēla Eno piedzimšanas. 1944. gadā, pēc Albānijas atbrīvošanas no fašistu okupantiem, dziedātāja atgriezās dzimtenē un vairākas reizes piedalījās Albānijas radio-koncertos. Papildus viņa nodarbojās ar [[Pedagoģija|pedagoģisko]] darbu, [[Tirāna]]s mākslas skolā organizēja vokālās nodarbības. 1946. gadā dziedātājas veselība jūtami pasliktinājās, un viņa tika nosūtīta ārstēties uz [[PSRS]], kur viņai diagnosticēja [[Vēzis (slimība)|vēzi]]. Tefta Taško-Koko nomira 1947. gadā 37 gadu vecumā Tirānā. == Atzinība un apbalvojumi == Pēc dziedātājas nāves viņai piešķīra [[Albānijas Tautas māksliniece]]s goda nosaukumu. 1973. gadā par viņu uzņemta dokumentāla filma — ''Këndon Tefta Tashko Koço'' (Dzied Tefta Taško-Koko). Dziedātājas nāves sešdesmitās gadadienas piemiņai Albānijā bija sarīkots koncerts, kurā uzstājās valsts vadošie vokālisti. Teftas Taško-Koko vārdā nosaukta viena no [[Tirāna]]s ielām. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Alma Mile, ''Teuta Koço, jo thjesht një pinjolle'', Shekulli 28 IX 2007. * Flori Slatina, ''Portrete artistesh'', Tirana 1999. == Ārējās saites == * {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.enokoco.com/tefta-tashko-ko%C3%A7o-section/ |title=Soprano Tefta Tashko Koço (1910-1947) |accessdate=2018-04-19 |work= |publisher=ENO KOÇO |date= |language=en |archive-date=2014-02-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140222062802/http://www.enokoco.com/tefta-tashko-ko%C3%A7o-section/ }} {{DEFAULTSORT:Taško-Koko, Tefta}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Ēģiptē dzimušie]] [[Kategorija:Albānijas dziedātāji]] 6lnrupkjy1zof8ehimsejd4w6jw3bpr 102 385710 4513111 4510831 2026-08-25T19:44:32Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4513111 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q14212. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Premjerministrs ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q140480413|Q140480413]] | ''[[:d:Q140480413|Vasile Tofan]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-22 | |- | [[:d:Q269909|Q269909]] | [[Endijs Bērnems]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2026-07-20 | |- | [[:d:Q124101558|Q124101558]] | [[Serhijs Koreckis]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2026-07-16 | |- | [[:d:Q136687355|Q136687355]] | ''[[:d:Q136687355|Eugen Osmochescu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2026-07-08 | 2026-07-22 |- | [[:d:Q1936326|Q1936326]] | [[Mindaugs Sinkevičs|Mindaugas Sinkevičius]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2026-07-07 | |- | [[:d:Q55082182|Q55082182]] | ''[[:d:Q55082182|Han Seong-sook]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2026-07-01 | |- | [[:d:Q139594211|Q139594211]] | ''[[:d:Q139594211|Francisco Carvalho]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2026-06-19 | |- | [[:d:Q140249671|Q140249671]] | ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of De facto South Ossetia]]'' | 2026-06-16 | |- | [[:d:Q140135259|Q140135259]] | ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of De facto South Ossetia]]'' | 2026-06-08 | 2026-06-18 |- | [[:d:Q115604300|Q115604300]] | [[Andris Kulbergs]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2026-05-28 | |- | [[:d:Q139921464|Q139921464]] | ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2026-05-25 | |- | [[:d:Q57627|Q57627]] | [[Janezs Janša]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2026-05-22<br/>2020-03-13 | 2022-05-25 |- | [[:d:Q6180897|Q6180897]] | ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15<br/>2024-05-02 | 2026-05-15 |- | [[:d:Q6791373|Q6791373]] | ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2026-05-15 | |- | [[:d:Q124488292|Q124488292]] | [[Pēters Maģars]] | ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]'' | 2026-05-09 | |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q139573306|Q139573306]] | ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2026-04-27 | |- | [[:d:Q69304565|Q69304565]] | ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2026-04-13 | |- | [[:d:Q24254499|Q24254499]] | ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2026-04-07 | |- | [[:d:Q110962738|Q110962738]] | ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2026-03-30 | |- | [[:d:Q111772343|Q111772343]] | ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]'' | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2026-03-27 | |- | [[:d:Q138678989|Q138678989]] | ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]'' | [[premjerministrs]] | 2026-03-15 | |- | [[:d:Q28860866|Q28860866]] | [[Robs Jetens|Rob Jetten]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2026-02-23 | |- | [[:d:Q110313525|Q110313525]] | ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2026-02-19 | 2026-05-08 |- | [[:d:Q7686199|Q7686199]] | ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]'' | ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]'' | 2026-02-17 | |- | [[:d:Q136672386|Q136672386]] | ''[[:d:Q136672386|Cabbar Musayev]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2026-02-09 | |- | [[:d:Q7460973|Q7460973]] | ''[[:d:Q7460973|Shaea al-Zindani]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2026-02-06 | |- | [[:d:Q114351301|Q114351301]] | ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of De facto South Ossetia]]'' | 2026-01-21 | 2026-06-08 |- | [[:d:Q5437258|Q5437258]] | ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-12-18 | |- | [[:d:Q10819807|Q10819807]] | [[Andrejs Babišs]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2025-12-09<br/>2017-12-06 | http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727<br/>2021-12-17 |- | [[:d:Q31752753|Q31752753]] | ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2025-11-13 | |- | [[:d:Q136489383|Q136489383]] | ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2025-11-01 | 2026-07-08 |- | [[:d:Q1705028|Q1705028]] | [[Sanaje Takaiči]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2025-10-21 | |- | [[:d:Q136542212|Q136542212]] | ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-20 | |- | [[:d:Q136448305|Q136448305]] | ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2025-10-06 | 2025-10-20 |- | [[:d:Q16734600|Q16734600]] | ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2025-09-16 | |- | [[:d:Q23842116|Q23842116]] | [[Sušila Kārki]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2025-09-12 | 2026-03-27 |- | [[:d:Q20089181|Q20089181]] | [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2025-09-09 | |- | [[:d:Q16139757|Q16139757]] | ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-09-07 | |- | [[:d:Q135934976|Q135934976]] | ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2025-09-02 | |- | [[:d:Q136026273|Q136026273]] | ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]'' | [[premjerministrs]] | 2025-08-30 | |- | [[:d:Q133540883|Q133540883]] | ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2025-08-28 | |- | [[:d:Q124516173|Q124516173]] | [[Inga Ruģiniene]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-26 | 2026-07-01 |- | [[:d:Q135650664|Q135650664]] | ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2025-08-05 | |- | [[:d:Q1563291|Q1563291]] | ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]'' | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2025-08-04 | 2025-09-25 |- | [[:d:Q135454730|Q135454730]] | ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2025-07-25 | |- | [[:d:Q61112536|Q61112536]] | [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2025-07-17 | 2026-07-16 |- | [[:d:Q12587400|Q12587400]] | ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2025-07-03 | 2026-06-30 |- | [[:d:Q13018661|Q13018661]] | ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-03<br/>2024-08-14 | 2025-09-07<br/>2024-08-16 |- | [[:d:Q4918594|Q4918594]] | ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2025-07-01 | 2025-07-03 |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-06-23 | |- | [[:d:Q4142905|Q4142905]] | ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2025-06-13 | 2026-03-30 |- | [[:d:Q6357939|Q6357939]] | ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2025-05-19 | |- | [[:d:Q109772130|Q109772130]] | ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q1151156|Q1151156]] | ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2025-05-06<br/>2023-06-12 | 2025-06-23<br/>2023-06-15 |- | [[:d:Q566257|Q566257]] | [[Frīdrihs Mercs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2025-05-06 | |- | [[:d:Q68837007|Q68837007]] | ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | 2026-01-15 |- | [[:d:Q4414|Q4414]] | [[Fors Gnasingbe]] | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2025-05-03 | |- | [[:d:Q16091128|Q16091128]] | ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2025-05-02 | |- | [[:d:Q57712|Q57712]] | [[Kamla Persada-Bisensara]] | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-05-01 | |- | [[:d:Q42478807|Q42478807]] | ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2025-04-16 | |- | [[:d:Q1268462|Q1268462]] | ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q16262782|Q16262782]] | ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2025-03-28 | |- | [[:d:Q5360975|Q5360975]] | ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2025-03-21 | |- | [[:d:Q107504646|Q107504646]] | ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2025-03-17 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q56235580|Q56235580]] | [[Aļaksandrs Turčins]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2025-03-10 | |- | [[:d:Q64576653|Q64576653]] | [[Kristians Štokers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2025-03-03 | |- | [[:d:Q638463|Q638463]] | ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2025-02-08 | |- | [[:d:Q336599|Q336599]] | [[Barts de Vēvers]] | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2025-02-03 | |- | [[:d:Q920403|Q920403]] | ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]'' | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2025-01-23<br/>2020-06-27 | 2022-12-17 |- | [[:d:Q8083950|Q8083950]] | ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2025-01-22 | 2025-12-18 |- | [[:d:Q59978016|Q59978016]] | ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2025-01-16 | 2026-02-19 |- | [[:d:Q131749390|Q131749390]] | ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2025-01-12 | |- | [[:d:Q64168538|Q64168538]] | ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2025-01-10<br/>2021-10-11 | 2025-03-03<br/>2021-12-06 |- | [[:d:Q6761049|Q6761049]] | ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2025-01-01 | |- | [[:d:Q31178879|Q31178879]] | ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2024-12-27 | 2025-03-24 |- | [[:d:Q21179176|Q21179176]] | ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2024-12-23<br/>2023-06-15 | 2025-05-06<br/>2024-12-23 |- | [[:d:Q108856371|Q108856371]] | [[Kristrūna Frostadotira]] | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-12-21 | |- | [[:d:Q112703041|Q112703041]] | ''[[:d:Q112703041|Adylbek Kasymaliev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2024-12-18 | |- | [[:d:Q12963|Q12963]] | [[Fransuā Bairū]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-12-13 | 2025-09-09 |- | [[:d:Q12655545|Q12655545]] | [[Gintauts Palucks]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2024-12-12 | 2025-08-04 |- | [[:d:Q131377413|Q131377413]] | ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-12-09 | 2025-03-29 |- | [[:d:Q116056730|Q116056730]] | ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q95099155|Q95099155]] | ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2024-11-29<br/>2016-11-16 | 2020-12-23 |- | [[:d:Q113577661|Q113577661]] | ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2024-11-21<br/>2022-08-21 | 2022-12-05 |- | [[:d:Q131140314|Q131140314]] | ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-11-11 | |- | [[:d:Q1335527|Q1335527]] | [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2024-11-11<br/>2024-10-01 | 2025-10-21<br/>2024-11-11 |- | [[:d:Q98298397|Q98298397]] | ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2024-09-24 | |- | [[:d:Q122759674|Q122759674]] | ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2024-09-23 | 2024-12-08 |- | [[:d:Q97011032|Q97011032]] | ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2024-09-18 | |- | [[:d:Q438465|Q438465]] | [[Mišels Barnjē]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-09-05 | 2024-12-13 |- | [[:d:Q12278288|Q12278288]] | ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2024-08-27<br/>2024-04-09 | 2025-01-16<br/>2024-08-27 |- | [[:d:Q129263796|Q129263796]] | ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2024-08-17 | |- | [[:d:Q13026319|Q13026319]] | ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2024-08-16 | 2025-07-01 |- | [[:d:Q128804528|Q128804528]] | ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-08-10 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q66793577|Q66793577]] | ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2024-08-02 | |- | [[:d:Q1789192|Q1789192]] | [[Kristens Mihals]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q3195923|Q3195923]] | [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2024-07-15<br/>2018-02-15<br/>2015-10-12 | 2025-09-09<br/>2021-07-13<br/>2016-08-04 |- | [[:d:Q6383803|Q6383803]] | [[Kīrs Stārmers]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2024-07-05 | 2026-07-20 |- | [[:d:Q22338116|Q22338116]] | [[Diks Shofs]] | ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]'' | 2024-07-02 | 2026-02-23 |- | [[:d:Q46675558|Q46675558]] | [[Hristijans Mickoskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-06-23 | |- | [[:d:Q117472023|Q117472023]] | ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2024-06-12 | |- | [[:d:Q126086566|Q126086566]] | ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-05-23 | 2025-01-11 |- | [[:d:Q5116472|Q5116472]] | ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q16151955|Q16151955]] | ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q6504758|Q6504758]] | ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]'' | ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]'' | 2024-05-15 | |- | [[:d:Q333811|Q333811]] | ''[[:d:Q333811|John Swinney]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2024-05-08 | |- | [[:d:Q124343904|Q124343904]] | ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2024-05-03 | |- | [[:d:Q6860678|Q6860678]] | ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-05-02 | 2025-04-16 |- | [[:d:Q125591036|Q125591036]] | ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2024-04-25 | 2025-11-12 |- | [[:d:Q7518922|Q7518922]] | [[Saimons Heriss]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2024-04-09 | 2025-01-23 |- | [[:d:Q879376|Q879376]] | ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2024-04-09<br/>2017-01-11 | 2024-12-21<br/>2017-11-30 |- | [[:d:Q11764394|Q11764394]] | [[Luišs Montenegru]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2024-04-02 | |- | [[:d:Q56312650|Q56312650]] | ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2024-04-02 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q20423278|Q20423278]] | [[Mohammads Mustafa]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2024-03-28 | |- | [[:d:Q2096387|Q2096387]] | [[Šahbazs Šarīfs]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2024-03-03<br/>2022-04-11 | 2023-08-13 |- | [[:d:Q22209348|Q22209348]] | ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2024-02-27 | |- | [[:d:Q5441662|Q5441662]] | ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2024-02-26 | |- | [[:d:Q114735638|Q114735638]] | ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2024-02-25 | 2024-04-30 |- | [[:d:Q27885302|Q27885302]] | ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2024-02-08 | |- | [[:d:Q124436646|Q124436646]] | ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2024-02-06 | |- | [[:d:Q57843|Q57843]] | ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]'' | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2024-02-06<br/>2017-05-31 | 2024-05-02<br/>2017-06-29 |- | [[:d:Q16119688|Q16119688]] | ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2024-02-05 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q21234823|Q21234823]] | ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]'' | ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03 | |- | [[:d:Q6837191|Q6837191]] | ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''<br/>''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]'' | 2024-02-03<br/>2020-01-11 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q5860953|Q5860953]] | [[Talats Džaferi]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2024-01-28 | 2024-06-23 |- | [[:d:Q7849613|Q7849613]] | ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2024-01-28 | |- | [[:d:Q3327520|Q3327520]] | ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2024-01-17<br/>2022-07-19 | 2024-05-15<br/>2022-07-24 |- | [[:d:Q30339350|Q30339350]] | [[Gabriels Atāls]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2024-01-09 | 2024-09-05 |- | [[:d:Q106598060|Q106598060]] | ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2024-01-01 | 2024-05-22 |- | [[:d:Q627337|Q627337]] | ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2023-12-21 | |- | [[:d:Q946|Q946]] | [[Donalds Tusks]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2023-12-13 | |- | [[:d:Q74370310|Q74370310]] | [[Kristofers Laksons]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-11-27 | |- | [[:d:Q592101|Q592101]] | ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]'' | ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q6070218|Q6070218]] | [[Pedro Sančess]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2023-11-17<br/>2020-01-08<br/>2018-06-02 | 2023-07-25<br/>2019-04-30 |- | [[:d:Q6307840|Q6307840]] | ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2023-11-15 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q109784588|Q109784588]] | ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2023-11-11 | 2025-08-28 |- | [[:d:Q123342092|Q123342092]] | ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2023-11-04 | |- | [[:d:Q101225458|Q101225458]] | [[Milojko Spajičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2023-10-31 | |- | [[:d:Q57606|Q57606]] | [[Roberts Fico]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-10-25 | |- | [[:d:Q3434569|Q3434569]] | ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2023-10-16 | |- | [[:d:Q108461966|Q108461966]] | ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]'' | [[premjerministrs]] | 2023-09-28 | 2023-11-04 |- | [[:d:Q61121565|Q61121565]] | [[Evika Siliņa]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2023-09-15 | 2026-05-14 |- | [[:d:Q359480|Q359480]] | [[Fumio Kisida]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10<br/>2021-10-04 | 2024-10-01<br/>2023-09-13<br/>2022-08-10<br/>2021-11-10 |- | [[:d:Q57856|Q57856]] | ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-09-08 | |- | [[:d:Q118213697|Q118213697]] | ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2023-08-22 | 2024-08-16 |- | [[:d:Q13024351|Q13024351]] | ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]'' | ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]'' | 2023-08-22 | |- | [[:d:Q50345548|Q50345548]] | ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2023-08-13 | 2024-03-03 |- | [[:d:Q2646711|Q2646711]] | ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2023-08-08 | |- | [[:d:Q108444479|Q108444479]] | [[Hasans Ahunds]] | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-07-17<br/>2021-09-07 | 2023-05-17 |- | [[:d:Q11509|Q11509]] | ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2023-07-01 | |- | [[:d:Q552751|Q552751]] | [[Kirjaks Micotakis]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-06-26<br/>2019-07-08 | 2023-05-25 |- | [[:d:Q29892910|Q29892910]] | ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20 | |- | [[:d:Q6029546|Q6029546]] | [[Peteri Orpo]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''<br/>''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2023-06-20<br/>2017-06-28 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q28536878|Q28536878]] | ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-06-06 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q118402778|Q118402778]] | ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2023-05-25 | 2023-06-26 |- | [[:d:Q4665452|Q4665452]] | ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]'' | [[Afganistānas premjerministrs]] | 2023-05-17 | 2023-07-17 |- | [[:d:Q96747230|Q96747230]] | ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2023-05-15 | 2023-10-25 |- | [[:d:Q6996487|Q6996487]] | ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2023-04-28 | |- | [[:d:Q117348329|Q117348329]] | ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2023-03-30 | 2025-03-26 |- | [[:d:Q174924|Q174924]] | ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]'' | ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]'' | 2023-03-29 | 2024-05-07 |- | [[:d:Q127271608|Q127271608]] | ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2023-03-15 | 2024-11-29 |- | [[:d:Q23020336|Q23020336]] | ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2023-03-07 | |- | [[:d:Q13407948|Q13407948]] | [[Dorins Rečans]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2023-02-16 | 2025-11-01 |- | [[:d:Q31192182|Q31192182]] | ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2023-02-03<br/>2022-08-02 | 2023-06-06<br/>2023-02-03 |- | [[:d:Q112175210|Q112175210]] | ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2023-02-01 | |- | [[:d:Q9182314|Q9182314]] | ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2023-01-31 | |- | [[:d:Q387491|Q387491]] | ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2023-01-25 | |- | [[:d:Q5106890|Q5106890]] | [[Kriss Hipkinss]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2023-01-25 | 2023-11-27 |- | [[:d:Q98841301|Q98841301]] | ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2023-01-09 | 2023-08-30 |- | [[:d:Q104914585|Q104914585]] | ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2022-12-30 | |- | [[:d:Q43723|Q43723]] | [[Benjamins Netanjahu]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-12-29 | |- | [[:d:Q315500|Q315500]] | [[Puspa Kamals Dāhāls]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2022-12-26<br/>2016-08-04 | 2024-07-15<br/>2017-06-07 |- | [[:d:Q981549|Q981549]] | ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]'' | ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]'' | 2022-12-24 | |- | [[:d:Q556712|Q556712]] | ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2022-12-22<br/>2015-09-15 | 2019-09-16 |- | [[:d:Q1728820|Q1728820]] | [[Leo Varadkars]] | ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]'' | 2022-12-17<br/>2017-06-14 | 2024-04-09<br/>2020-06-27 |- | [[:d:Q299574|Q299574]] | [[Anvars Ibrahims]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2022-11-24 | |- | [[:d:Q459822|Q459822]] | ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2022-11-10 | |- | [[:d:Q24950945|Q24950945]] | ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2022-11-04 | 2023-09-04 |- | [[:d:Q114588964|Q114588964]] | ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2022-10-28 | |- | [[:d:Q20055561|Q20055561]] | [[Rišī Sūneks]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-10-25 | 2024-07-05 |- | [[:d:Q451791|Q451791]] | [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2022-10-22 | |- | [[:d:Q114835874|Q114835874]] | ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-10-21 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q1780398|Q1780398]] | [[Ulfs Kristersons]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2022-10-18 | |- | [[:d:Q3700793|Q3700793]] | ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2022-10-14 | |- | [[:d:Q7403916|Q7403916]] | ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2022-10-13 | 2024-01-01 |- | [[:d:Q6892571|Q6892571]] | [[Muhammeds bin Selmāns]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2022-09-27 | |- | [[:d:Q16269678|Q16269678]] | ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]'' | ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]'' | 2022-09-17 | |- | [[:d:Q107136851|Q107136851]] | ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2022-09-07 | |- | [[:d:Q272201|Q272201]] | [[Liza Trasa]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2022-09-06 | 2022-10-25 |- | [[:d:Q15724737|Q15724737]] | ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]'' | ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]'' | 2022-08-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q109296984|Q109296984]] | ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2022-08-20 | 2024-02-19 |- | [[:d:Q113443525|Q113443525]] | ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2022-08-06 | |- | [[:d:Q109259869|Q109259869]] | ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2022-07-24 | 2023-12-20 |- | [[:d:Q1396120|Q1396120]] | ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]'' | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2022-07-01 | 2022-12-29 |- | [[:d:Q112598575|Q112598575]] | ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2022-06-26 | |- | [[:d:Q112679881|Q112679881]] | ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]'' | ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]'' | 2022-06-24 | |- | [[:d:Q112691270|Q112691270]] | ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of De facto South Ossetia]]'' | 2022-06-20 | |- | [[:d:Q112286420|Q112286420]] | ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2022-06-08 | 2023-03-29 |- | [[:d:Q110644463|Q110644463]] | ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2022-05-30 | |- | [[:d:Q18645045|Q18645045]] | [[Roberts Golobs]] | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2022-05-25 | 2026-05-22 |- | [[:d:Q335697|Q335697]] | [[Entonijs Albanīzs]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2022-05-23 | |- | [[:d:Q356666|Q356666]] | ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-21 | 2025-05-01 |- | [[:d:Q20020731|Q20020731]] | [[Elizabete Borna]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2022-05-16 | 2024-01-09 |- | [[:d:Q12619978|Q12619978]] | ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | 2022-05-20 |- | [[:d:Q12812869|Q12812869]] | ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2022-05-12 | |- | [[:d:Q16353146|Q16353146]] | ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2022-04-28 | 2023-10-31 |- | [[:d:Q111131079|Q111131079]] | ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q44275924|Q44275924]] | ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q63285566|Q63285566]] | ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2022-03-03 | |- | [[:d:Q88310768|Q88310768]] | ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2022-02-07 | 2026-05-12 |- | [[:d:Q55639564|Q55639564]] | ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]'' | ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]'' | 2022-02-01 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q110629734|Q110629734]] | ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2022-01-19 | |- | [[:d:Q110288715|Q110288715]] | [[Dimitars Kovačevskis]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2022-01-17 | 2024-01-28 |- | [[:d:Q56825894|Q56825894]] | [[Elihans Smaiilovs]] | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2022-01-05 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q19631293|Q19631293]] | ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2021-12-27 | 2024-12-09 |- | [[:d:Q3377548|Q3377548]] | [[Petrs Fiala]] | ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]'' | 2021-12-17 | 2025-12-09 |- | [[:d:Q106928258|Q106928258]] | ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-12-13 | 2022-08-01 |- | [[:d:Q21062160|Q21062160]] | ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2021-12-11 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q61053|Q61053]] | [[Olafs Šolcs]] | ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]'' | 2021-12-08 | 2025-05-06 |- | [[:d:Q42860944|Q42860944]] | [[Karls Nēhammers]] | [[Austrijas kanclers]] | 2021-12-06 | 2025-01-10 |- | [[:d:Q4935873|Q4935873]] | [[Magdalēna Andešone]] | ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]'' | 2021-11-30 | 2022-10-18 |- | [[:d:Q28950289|Q28950289]] | ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2021-11-25<br/>2020-12-07 | 2023-06-12<br/>2020-12-23 |- | [[:d:Q27654948|Q27654948]] | ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2021-11-21<br/>2019-08-21 | 2022-01-02<br/>2021-10-25 |- | [[:d:Q47189019|Q47189019]] | ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2021-11-05 | 2022-05-12 |- | [[:d:Q467948|Q467948]] | [[Jūnass Gārs Stēre]] | ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]'' | 2021-10-14 | |- | [[:d:Q25752002|Q25752002]] | ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q4060344|Q4060344]] | ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-10-12 | |- | [[:d:Q1638114|Q1638114]] | ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2021-10-07 | |- | [[:d:Q7183082|Q7183082]] | ''[[:d:Q7183082|Philip "Brave" Davis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2021-09-17 | |- | [[:d:Q28055319|Q28055319]] | ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2021-09-16<br/>2021-05-12 | 2021-12-13<br/>2021-09-16 |- | [[:d:Q318493|Q318493]] | ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2021-09-10 | 2025-02-08 |- | [[:d:Q66708545|Q66708545]] | ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2021-09-06 | 2022-08-20 |- | [[:d:Q6084858|Q6084858]] | ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2021-08-21 | 2022-11-24 |- | [[:d:Q105193792|Q105193792]] | ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2021-08-06 | 2023-02-16 |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-08-01 | |- | [[:d:Q7184214|Q7184214]] | ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2021-07-28 | |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q107600891|Q107600891]] | ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2021-07-16 | 2023-09-28 |- | [[:d:Q470903|Q470903]] | [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]] | ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]'' | 2021-07-13<br/>2017-06-07 | 2022-12-26<br/>2018-02-15 |- | [[:d:Q96612848|Q96612848]] | ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2021-06-30 | 2023-11-11 |- | [[:d:Q62481397|Q62481397]] | ''[[:d:Q62481397|Nabbanja Robinah]]'' | ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]'' | 2021-06-21 | |- | [[:d:Q7035479|Q7035479]] | [[Nikols Pašinjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2021-06-20<br/>2021-04-25<br/>2018-05-08 | 2021-06-20<br/>2021-04-25 |- | [[:d:Q7150914|Q7150914]] | ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2021-06-17 | 2022-02-04 |- | [[:d:Q107273326|Q107273326]] | ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2021-06-15 | 2022-02-07 |- | [[:d:Q29030093|Q29030093]] | ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2021-06-14 | |- | [[:d:Q39318|Q39318]] | [[Naftali Benets]] | ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]'' | 2021-06-13 | 2022-07-01 |- | [[:d:Q2964323|Q2964323]] | ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2021-06-07 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q3374810|Q3374810]] | ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]'' | ''[[:d:Q116357|Sikyong]]'' | 2021-05-27 | |- | [[:d:Q5446290|Q5446290]] | ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]'' | ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]'' | 2021-05-24 | 2025-09-16 |- | [[:d:Q12587534|Q12587534]] | ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-05-14 | 2022-05-11 |- | [[:d:Q4752077|Q4752077]] | ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2021-05-12 | 2026-05-01 |- | [[:d:Q101751482|Q101751482]] | ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05 | 2021-05-20 |- | [[:d:Q105277058|Q105277058]] | ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2021-05-05<br/>2021-02-03 | 2021-10-12<br/>2021-05-05 |- | [[:d:Q107067181|Q107067181]] | ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2021-04-30 | 2023-07-10 |- | [[:d:Q105523479|Q105523479]] | ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2021-04-26 | 2024-06-12 |- | [[:d:Q4710950|Q4710950]] | ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]'' | ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]'' | 2021-04-26<br/>2016-02-13 | 2022-10-13<br/>2018-05-04 |- | [[:d:Q51846080|Q51846080]] | ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]'' | ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]'' | 2021-04-23 | 2025-04-07 |- | [[:d:Q106622643|Q106622643]] | ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]'' | ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]'' | 2021-04-21 | 2023-11-15 |- | [[:d:Q31180640|Q31180640]] | ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2021-04-17 | 2021-05-14 |- | [[:d:Q22343041|Q22343041]] | ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]'' | ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]'' | 2021-04-16 | |- | [[:d:Q106496152|Q106496152]] | ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2021-04-14 | 2021-07-20 |- | [[:d:Q10806940|Q10806940]] | ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2021-04-05 | |- | [[:d:Q7110324|Q7110324]] | ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]'' | ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]'' | 2021-04-03 | 2023-07-26 |- | [[:d:Q46227987|Q46227987]] | ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2021-04-01 | 2023-05-15 |- | [[:d:Q441633|Q441633]] | [[Albins Kurti]] | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2021-03-22<br/>2020-02-03 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q7180477|Q7180477]] | ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavanh]]'' | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2021-03-22 | 2022-12-30 |- | [[:d:Q105319569|Q105319569]] | ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2021-03-15 | |- | [[:d:Q3369176|Q3369176]] | ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2021-03-08 | 2023-10-06 |- | [[:d:Q6066533|Q6066533]] | [[Irakli Garibašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-22<br/>2015-12-23 | 2024-01-29<br/>2015-12-30 |- | [[:d:Q60361123|Q60361123]] | ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2021-02-18 | 2021-02-22 |- | [[:d:Q294460|Q294460]] | [[Mario Dragi]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2021-02-13 | 2022-10-22 |- | [[:d:Q24248226|Q24248226]] | ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2021-01-27 | 2025-06-13 |- | [[:d:Q11869065|Q11869065]] | [[Kaja Kallasa]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2021-01-26 | 2024-07-22 |- | [[:d:Q43549347|Q43549347]] | ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2021-01-01 | |- | [[:d:Q4822275|Q4822275]] | ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2020-12-31 | 2021-08-05 |- | [[:d:Q105588566|Q105588566]] | ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]'' | ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]'' | 2020-12-23 | 2023-03-15 |- | [[:d:Q28035183|Q28035183]] | [[Florins Kicu]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2020-12-23 | 2021-11-25 |- | [[:d:Q16973942|Q16973942]] | ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2020-12-13 | 2021-07-19 |- | [[:d:Q11140027|Q11140027]] | ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]'' | ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]'' | 2020-12-10 | |- | [[:d:Q28600107|Q28600107]] | ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2020-12-09 | 2021-11-05 |- | [[:d:Q97999161|Q97999161]] | ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]'' | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2020-12-04 | 2022-04-28 |- | [[:d:Q437096|Q437096]] | [[Ingrīda Šimonīte]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2020-11-25 | 2024-12-12 |- | [[:d:Q6266369|Q6266369]] | ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]'' | ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]'' | 2020-11-12 | |- | [[:d:Q58140|Q58140]] | ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]'' | ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]'' | 2020-11-11 | |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-10-10<br/>2020-10-06 | 2020-11-14<br/>2020-10-10 |- | [[:d:Q63441935|Q63441935]] | ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2020-10-07 | 2024-09-15 |- | [[:d:Q476596|Q476596]] | ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2020-10-01 | 2025-02-03 |- | [[:d:Q6766871|Q6766871]] | ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]'' | ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]'' | 2020-10-01 | |- | [[:d:Q16682496|Q16682496]] | ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2020-09-28 | 2025-05-03 |- | [[:d:Q3317754|Q3317754]] | ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2020-09-27 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q99605101|Q99605101]] | ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-09-23 | 2022-06-26 |- | [[:d:Q122465|Q122465]] | [[Josihide Suga]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2020-09-16 | 2021-10-04 |- | [[:d:Q7045446|Q7045446]] | ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-09-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q220579|Q220579]] | [[Zorans Zaevs]] | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-08-30<br/>2017-06-01 | 2022-01-16<br/>2020-01-03 |- | [[:d:Q105674235|Q105674235]] | ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of De facto South Ossetia]]'' | 2020-08-29 | 2022-06-20 |- | [[:d:Q25035961|Q25035961]] | ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2020-08-13 | |- | [[:d:Q5679624|Q5679624]] | ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2020-08-10<br/>2019-12-19 | 2021-09-10<br/>2020-08-10 |- | [[:d:Q98137599|Q98137599]] | ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2020-08-06 | 2024-08-02 |- | [[:d:Q98053664|Q98053664]] | ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2020-08-03 | |- | [[:d:Q3126401|Q3126401]] | ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2020-07-30 | 2021-03-10 |- | [[:d:Q97703983|Q97703983]] | ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2020-07-25 | 2020-09-01 |- | [[:d:Q65556229|Q65556229]] | ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2020-07-16 | 2023-01-09 |- | [[:d:Q3171170|Q3171170]] | [[Žans Kastekss]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2020-07-03 | 2022-05-16 |- | [[:d:Q27231038|Q27231038]] | ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]'' | ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]'' | 2020-06-23 | 2022-09-07 |- | [[:d:Q96338578|Q96338578]] | ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2020-06-17 | 2020-10-06 |- | [[:d:Q60455401|Q60455401]] | ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2020-06-11 | 2024-09-14 |- | [[:d:Q182043|Q182043]] | [[Mati Vanhanens]] | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2020-06-09 | 2020-09-10 |- | [[:d:Q27043179|Q27043179]] | [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2020-06-04 | 2025-03-10 |- | [[:d:Q30323682|Q30323682]] | ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2020-06-03 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q61122534|Q61122534]] | ''[[:d:Q61122534|Sabuhi Mammadov (Prime Minister)]]'' | ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]'' | 2020-05-23 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q91621859|Q91621859]] | ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2020-05-20 | 2022-10-28 |- | [[:d:Q85317569|Q85317569]] | ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2020-05-06 | 2022-10-14 |- | [[:d:Q4082839|Q4082839]] | [[Andrejs Belousovs]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-04-30 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q313355|Q313355]] | ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2020-04-23 | 2024-11-20 |- | [[:d:Q16190741|Q16190741]] | ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2020-04-20 | 2022-11-04 |- | [[:d:Q552706|Q552706]] | ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]'' | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2020-03-21 | 2021-04-01 |- | [[:d:Q66094865|Q66094865]] | [[Deniss Šmihaļs]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2020-03-04 | 2025-07-17 |- | [[:d:Q87188650|Q87188650]] | ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2020-03-04 | 2021-04-14 |- | [[:d:Q1060949|Q1060949]] | ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]'' | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2020-03-01 | 2021-08-16 |- | [[:d:Q86715481|Q86715481]] | ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2020-02-28 | 2023-08-07 |- | [[:d:Q83849153|Q83849153]] | ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]'' | ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]'' | 2020-01-28 | 2023-03-07 |- | [[:d:Q4298520|Q4298520]] | [[Mihails Mišustins]] | [[Krievijas premjerministrs]] | 2020-01-16 | |- | [[:d:Q11270093|Q11270093]] | ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2020-01-14 | 2021-04-17 |- | [[:d:Q37860840|Q37860840]] | [[Roberts Abela]] | ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4949324|Q4949324]] | ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2020-01-13 | |- | [[:d:Q4792148|Q4792148]] | ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]'' | ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]'' | 2020-01-11<br/>2016-01-11 | 2021-06-14<br/>2017-01-09 |- | [[:d:Q2262885|Q2262885]] | [[Sebastiāns Kurcs]] | [[Austrijas kanclers]] | 2020-01-07<br/>2017-12-18 | 2021-10-11<br/>2019-05-28 |- | [[:d:Q21467814|Q21467814]] | ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2020-01-03 | 2020-08-30 |- | [[:d:Q80100650|Q80100650]] | ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-28 | 2021-06-30 |- | [[:d:Q12752078|Q12752078]] | ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2019-12-23 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q79358625|Q79358625]] | ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]'' | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2019-12-21 | |- | [[:d:Q62635974|Q62635974]] | ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-12-19 | 2019-12-28 |- | [[:d:Q16986436|Q16986436]] | [[Sanna Marina]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-12-10 | 2023-06-20 |- | [[:d:Q57338|Q57338]] | ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2019-11-21<br/>2018-10-26 | 2022-05-09<br/>2018-11-14 |- | [[:d:Q12219691|Q12219691]] | ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]'' | ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | 2022-07-19 |- | [[:d:Q69624560|Q69624560]] | ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-11-19 | |- | [[:d:Q75020865|Q75020865]] | ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-11-14 | 2020-12-31 |- | [[:d:Q551585|Q551585]] | ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-11-08<br/>2018-04-16 | 2020-02-28<br/>2019-10-29 |- | [[:d:Q671955|Q671955]] | ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2019-11-04 | 2020-12-07 |- | [[:d:Q142540|Q142540]] | ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2019-10-31 | 2019-11-08 |- | [[:d:Q18434995|Q18434995]] | ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]'' | ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]'' | 2019-10-27 | 2020-10-01 |- | [[:d:Q58303425|Q58303425]] | ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2019-10-10 | 2019-11-19 |- | [[:d:Q12850075|Q12850075]] | ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | |- | [[:d:Q48778102|Q48778102]] | ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-10-08 | 2021-12-27 |- | [[:d:Q6378927|Q6378927]] | ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]'' | ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]'' | 2019-09-19 | |- | [[:d:Q853551|Q853551]] | ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]'' | ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]'' | 2019-09-16 | 2022-12-22 |- | [[:d:Q20253947|Q20253947]] | ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-09-12 | 2020-06-05 |- | [[:d:Q7449656|Q7449656]] | ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]'' | ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]'' | 2019-09-12 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q43287680|Q43287680]] | ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2019-09-08 | 2021-02-18 |- | [[:d:Q64486491|Q64486491]] | [[Oleksijs Hončaruks]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2019-08-29 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q3155412|Q3155412]] | ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2019-08-05 | 2020-08-06 |- | [[:d:Q180589|Q180589]] | [[Boriss Džonsons]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2019-07-24 | 2022-09-06 |- | [[:d:Q5015|Q5015]] | [[Mete Frederiksena]] | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2019-06-27 | |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2019-06-08 | 2019-11-14 |- | [[:d:Q11852228|Q11852228]] | [[Anti Rinne]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2019-06-06 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q16984784|Q16984784]] | ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2019-06-06 | 2019-09-12 |- | [[:d:Q916162|Q916162]] | [[Brigite Bīrleine]] | [[Austrijas kanclers]] | 2019-06-03 | 2020-01-07 |- | [[:d:Q6138903|Q6138903]] | ''[[:d:Q6138903|James Marape]]'' | ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]'' | 2019-05-30 | |- | [[:d:Q45808771|Q45808771]] | ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2019-05-28 | 2019-06-03 |- | [[:d:Q6057339|Q6057339]] | ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2019-05-22 | 2020-12-09 |- | [[:d:Q63967715|Q63967715]] | ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2019-05-20 | 2021-01-28 |- | [[:d:Q21001195|Q21001195]] | ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]'' | ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]'' | 2019-05-16 | |- | [[:d:Q536063|Q536063]] | ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2019-04-24 | 2024-05-02 |- | [[:d:Q30005153|Q30005153]] | ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2019-04-23 | 2020-08-18 |- | [[:d:Q16192933|Q16192933]] | [[Mohammads Štajje]] | ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]'' | 2019-04-13 | 2024-03-31 |- | [[:d:Q56818689|Q56818689]] | ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]'' | ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]'' | 2019-04-11 | 2020-08-13 |- | [[:d:Q62596591|Q62596591]] | ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2019-03-21 | 2020-03-04 |- | [[:d:Q48728938|Q48728938]] | ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2019-03-13 | 2019-04-11 |- | [[:d:Q20109520|Q20109520]] | ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2019-03-11 | 2019-12-19 |- | [[:d:Q61889435|Q61889435]] | ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2019-02-25 | 2021-06-15 |- | [[:d:Q527063|Q527063]] | ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2019-02-21 | 2022-01-05 |- | [[:d:Q60813372|Q60813372]] | ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2019-01-24 | 2021-12-08 |- | [[:d:Q3736499|Q3736499]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2019-01-23 | 2023-09-15 |- | [[:d:Q551904|Q551904]] | ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2019-01-14 | 2023-01-31 |- | [[:d:Q60594089|Q60594089]] | ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2019-01-12 | 2020-07-16 |- | [[:d:Q60441515|Q60441515]] | ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]'' | [[Kamerūnas premjerministri]] | 2019-01-04 | |- | [[:d:Q58416549|Q58416549]] | ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-12-18 | 2025-08-22 |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]'' | 2018-12-16<br/>2015-01-09 | 2019-11-21<br/>2018-10-26 |- | [[:d:Q57085436|Q57085436]] | ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]'' | ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]'' | 2018-12-03 | 2022-11-09 |- | [[:d:Q57588106|Q57588106]] | ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]'' | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-12-01 | 2022-06-08 |- | [[:d:Q391160|Q391160]] | ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]'' | ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]'' | 2018-11-19 | 2018-12-18 |- | [[:d:Q57313851|Q57313851]] | ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]'' | ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]'' | 2018-11-07 | 2023-11-01 |- | [[:d:Q58014343|Q58014343]] | ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]'' | ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]'' | 2018-10-30 | 2019-08-05 |- | [[:d:Q57973856|Q57973856]] | ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-10-27 | 2020-12-13 |- | [[:d:Q357116|Q357116]] | ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]'' | ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]'' | 2018-10-25 | 2020-05-07 |- | [[:d:Q57373157|Q57373157]] | ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2018-10-15 | 2024-02-05 |- | [[:d:Q4080376|Q4080376]] | ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-18 | 2020-04-23 |- | [[:d:Q3166124|Q3166124]] | ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2018-09-17 | 2019-03-21 |- | [[:d:Q56556415|Q56556415]] | ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2018-09-15<br/>2018-09-09 | 2019-02-23<br/>2018-09-15 |- | [[:d:Q27829055|Q27829055]] | ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-09-08 | 2018-09-18 |- | [[:d:Q16514790|Q16514790]] | [[Deniss Pušiļins]] | ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]'' | 2018-09-07 | 2018-10-18 |- | [[:d:Q56630743|Q56630743]] | ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]'' | ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]'' | 2018-09-05 | 2018-10-27 |- | [[:d:Q7436908|Q7436908]] | [[Skots Morisons]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2018-08-24 | 2022-05-23 |- | [[:d:Q155164|Q155164]] | [[Imrāns Hāns]] | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2022-04-10 |- | [[:d:Q3813861|Q3813861]] | [[Sjarhejs Rumass]] | ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]'' | 2018-08-18 | 2020-06-03 |- | [[:d:Q12795878|Q12795878]] | ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]'' | ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]'' | 2018-08-17 | 2020-03-03 |- | [[:d:Q57519|Q57519]] | ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2018-06-22 | 2023-07-01 |- | [[:d:Q54982996|Q54982996]] | ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]'' | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2018-06-20 | 2019-09-02 |- | [[:d:Q29512679|Q29512679]] | ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | 2020-10-12 |- | [[:d:Q54901515|Q54901515]] | ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2018-06-14 | |- | [[:d:Q54806925|Q54806925]] | ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2018-06-06 | 2025-09-29 |- | [[:d:Q53844829|Q53844829]] | [[Džuzepe Konte]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2018-06-01 | 2021-02-13 |- | [[:d:Q6967119|Q6967119]] | ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]'' | ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]'' | 2018-06-01 | 2018-08-17 |- | [[:d:Q6827147|Q6827147]] | ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]'' | ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]'' | 2018-05-25 | |- | [[:d:Q5984807|Q5984807]] | ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2018-05-21 | 2021-09-05 |- | [[:d:Q12712421|Q12712421]] | ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]'' | ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]'' | 2018-05-15 | |- | [[:d:Q181383|Q181383]] | [[Mahathirs bin Mohamads]] | ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]'' | 2018-05-10 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q467261|Q467261]] | ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2018-04-25 | 2018-09-08 |- | [[:d:Q1979923|Q1979923]] | ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]'' | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-23<br/>2016-09-13 | 2018-05-08<br/>2018-04-17 |- | [[:d:Q7065106|Q7065106]] | ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]'' | ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]'' | 2018-04-21 | 2019-10-08 |- | [[:d:Q37777535|Q37777535]] | ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2018-04-20<br/>2017-08-22 | 2020-06-15<br/>2017-08-26 |- | [[:d:Q53863493|Q53863493]] | ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]'' | ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]'' | 2018-04-20 | 2021-04-30 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]'' | 2018-04-19 | 2019-12-21 |- | [[:d:Q612803|Q612803]] | [[Seržs Sargsjans]] | [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]] | 2018-04-17 | 2018-04-23 |- | [[:d:Q50365049|Q50365049]] | [[Abijs Ahmeds]] | ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]'' | 2018-04-02 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]] | 2018-03-22 | 2020-03-21 |- | [[:d:Q48110120|Q48110120]] | ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]'' | ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2018-02-05 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q47188815|Q47188815]] | ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2018-02-02 | 2019-05-22 |- | [[:d:Q47527935|Q47527935]] | ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2018-01-30 | 2018-04-16 |- | [[:d:Q9368300|Q9368300]] | ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-29 | 2019-11-04 |- | [[:d:Q30349022|Q30349022]] | ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2018-01-16 | 2018-01-29 |- | [[:d:Q47262798|Q47262798]] | ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]'' | ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]'' | 2018-01-15 | 2019-10-10 |- | [[:d:Q2398472|Q2398472]] | ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-12-30 | 2019-04-18 |- | [[:d:Q11771436|Q11771436]] | [[Mateušs Moraveckis]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2017-12-11 | 2023-12-13 |- | [[:d:Q467464|Q467464]] | ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2017-11-30 | 2024-04-09 |- | [[:d:Q23038705|Q23038705]] | ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]'' | ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]'' | 2017-11-17 | |- | [[:d:Q7331464|Q7331464]] | ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]'' | ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]'' | 2017-11-15 | 2019-04-24 |- | [[:d:Q132345|Q132345]] | [[Šindzo Abe]] | [[Japānas premjerministrs]] | 2017-11-01 | 2020-09-16 |- | [[:d:Q3606816|Q3606816]] | [[Džasinda Ārdērna]] | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2017-10-26 | 2023-01-25 |- | [[:d:Q27058418|Q27058418]] | [[Hurelsuhs Uhnāgīns]] | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2017-10-04 | 2021-01-21 |- | [[:d:Q11664|Q11664]] | ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2017-09-15 | 2018-06-22 |- | [[:d:Q316553|Q316553]] | ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]'' | ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]'' | 2017-09-09 | 2020-02-03 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2017-09-08 | 2019-01-14 |- | [[:d:Q38188115|Q38188115]] | ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]'' | ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]'' | 2017-08-30 | 2025-07-25 |- | [[:d:Q29865128|Q29865128]] | ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2017-08-26 | 2018-04-19 |- | [[:d:Q57613|Q57613]] | ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-08-16 | 2019-03-11 |- | [[:d:Q7461686|Q7461686]] | ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]'' | ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]'' | 2017-08-01 | 2018-05-31 |- | [[:d:Q33120852|Q33120852]] | ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]'' | ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]'' | 2017-07-19 | |- | [[:d:Q12735517|Q12735517]] | [[Mihajs Tudose]] | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q26258815|Q26258815]] | [[Ana Brnabiča]] | ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]'' | 2017-06-29 | 2024-03-20 |- | [[:d:Q983971|Q983971]] | ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2017-06-16 | 2020-05-19 |- | [[:d:Q12611134|Q12611134]] | ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2017-05-31 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q26251882|Q26251882]] | ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2017-05-29 | 2021-06-14 |- | [[:d:Q2821166|Q2821166]] | ''[[:d:Q2821166|Abdelmadžīds Tabūns]]'' | ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]'' | 2017-05-25 | 2017-08-15 |- | [[:d:Q29239480|Q29239480]] | ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2017-05-18 | 2019-09-07 |- | [[:d:Q44531929|Q44531929]] | ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]'' | ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of De facto South Ossetia]]'' | 2017-05-16 | 2020-08-29 |- | [[:d:Q3579995|Q3579995]] | [[Eduārs Filips]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2017-05-15 | 2020-07-03 |- | [[:d:Q16732648|Q16732648]] | ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]'' | [[Bahamu premjerministri]] | 2017-05-11 | 2021-09-17 |- | [[:d:Q57775|Q57775]] | [[Boiko Borisovs]] | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-05-04 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q16090573|Q16090573]] | ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]'' | ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]'' | 2017-05-01 | 2017-05-01 |- | [[:d:Q26845654|Q26845654]] | ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2017-04-10 | 2017-12-29 |- | [[:d:Q2033385|Q2033385]] | ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]'' | ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]'' | 2017-04-05 | 2021-10-07 |- | [[:d:Q28836953|Q28836953]] | ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2017-03-21 | 2018-09-17 |- | [[:d:Q15700032|Q15700032]] | ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]'' | ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]'' | 2017-03-02 | 2018-09-10 |- | [[:d:Q28824125|Q28824125]] | ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]'' | ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]'' | 2017-03-01 | 2020-07-25 |- | [[:d:Q12289150|Q12289150]] | ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]'' | ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]'' | 2017-01-27 | 2017-05-04 |- | [[:d:Q3401447|Q3401447]] | ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]'' | ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]'' | 2017-01-23 | 2024-11-13 |- | [[:d:Q2840866|Q2840866]] | ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]'' | ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]'' | 2017-01-10 | 2020-07-08 |- | [[:d:Q19003460|Q19003460]] | ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2017-01-04 | 2017-06-29 |- | [[:d:Q296771|Q296771]] | ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]'' | ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]'' | 2016-12-18 | 2019-10-29 |- | [[:d:Q28120974|Q28120974]] | ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2016-12-17 | 2022-05-26 |- | [[:d:Q28002959|Q28002959]] | ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]'' | ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]'' | 2016-12-14 | |- | [[:d:Q1071031|Q1071031]] | [[Paolo Džentiloni]] | ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2018-06-01 |- | [[:d:Q4384608|Q4384608]] | ''[[:d:Q4384608|Bill English]]'' | ''[[:d:Q1071117|Jaunzēlandes premjerministrs]]'' | 2016-12-12 | 2017-10-26 |- | [[:d:Q560890|Q560890]] | [[Bernārs Kaznēvs]] | ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]'' | 2016-12-06 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q27941657|Q27941657]] | [[Duško Markovičs]] | ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]'' | 2016-11-28 | 2020-12-04 |- | [[:d:Q2621730|Q2621730]] | [[Jiri Ratass]] | [[Igaunijas premjerministrs]] | 2016-11-23 | 2021-01-13 |- | [[:d:Q1797508|Q1797508]] | [[Sauļus Skvernelis]] | [[Lietuvas premjerministrs]] | 2016-11-22 | 2020-11-25 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-11-18 | 2018-01-16 |- | [[:d:Q17639110|Q17639110]] | ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]'' | ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]'' | 2016-11-17 | 2017-05-18 |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2016-11-11<br/>2016-04-13 | 2017-08-22<br/>2016-11-11 |- | [[:d:Q10819|Q10819]] | [[Marjano Rahojs]] | ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]'' | 2016-10-30<br/>2015-12-21 | 2018-06-01<br/>2016-10-30 |- | [[:d:Q11685764|Q11685764]] | [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-10-19 | |- | [[:d:Q19745310|Q19745310]] | ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-10-14<br/>2015-03-31 | 2017-03-16<br/>2016-04-05 |- | [[:d:Q12223068|Q12223068]] | ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-10-04 | 2024-08-10 |- | [[:d:Q25752048|Q25752048]] | ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]'' | ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]'' | 2016-10-04 | 2021-10-12 |- | [[:d:Q5373253|Q5373253]] | ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]'' | ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]'' | 2016-09-29 | 2019-01-12 |- | [[:d:Q4404442|Q4404442]] | ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]'' | [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]] | 2016-09-08 | 2019-02-21 |- | [[:d:Q26211009|Q26211009]] | ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-08-05 | 2018-04-25 |- | [[:d:Q4057556|Q4057556]] | ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2016-07-26<br/>2015-03-17 | 2016-08-05<br/>2015-03-20 |- | [[:d:Q264766|Q264766]] | [[Terēza Meja]] | [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] | 2016-07-13 | 2019-07-24 |- | [[:d:Q6001983|Q6001983]] | ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]'' | ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]'' | 2016-07-13 | 2020-06-11 |- | [[:d:Q24761111|Q24761111]] | ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]'' | ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]'' | 2016-06-22 | 2023-02-01 |- | [[:d:Q25848773|Q25848773]] | ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]'' | [[Mongolijas premjerministrs]] | 2016-06-08 | 2017-10-04 |- | [[:d:Q16203640|Q16203640]] | ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]'' | ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]'' | 2016-06-07 | 2021-07-26 |- | [[:d:Q5648173|Q5648173]] | ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]'' | ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]'' | 2016-06-01 | 2018-06-04 |- | [[:d:Q4838987|Q4838987]] | ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2016-05-27<br/>2015-08-20 | 2016-11-18<br/>2015-09-09 |- | [[:d:Q863496|Q863496]] | [[Binali Jildirims]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2016-05-24 | 2018-07-09 |- | [[:d:Q8997373|Q8997373]] | ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2017-09-08 |- | [[:d:Q18135060|Q18135060]] | ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-17 | 2017-12-18 |- | [[:d:Q89601|Q89601]] | ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]'' | [[Austrijas kanclers]] | 2016-05-09 | 2016-05-17 |- | [[:d:Q23928873|Q23928873]] | ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]'' | ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]'' | 2016-04-23 | 2021-05-12 |- | [[:d:Q23899522|Q23899522]] | ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]'' | ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]'' | 2016-04-22 | 2026-06-19 |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q58174|Q58174]] | ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2016-04-16 | 2018-02-02 |- | [[:d:Q4150130|Q4150130]] | [[Volodimirs Groismans]] | [[Ukrainas premjerministrs]] | 2016-04-14 | 2019-08-29 |- | [[:d:Q23782689|Q23782689]] | ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2016-04-10 | 2018-06-06 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]'' | 2016-04-07 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q201075|Q201075]] | ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]'' | [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]] | 2016-04-07 | 2017-01-11 |- | [[:d:Q21089561|Q21089561]] | ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]'' | ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]'' | 2016-04-05 | 2021-03-15 |- | [[:d:Q20385886|Q20385886]] | ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]'' | ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]'' | 2016-04-03 | 2018-10-15 |- | [[:d:Q23729455|Q23729455]] | ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]'' | ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]'' | 2016-04-02 | 2019-02-22 |- | [[:d:Q23430047|Q23430047]] | ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-03-25 | 2017-03-21 |- | [[:d:Q505200|Q505200]] | ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]'' | ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]'' | 2016-03-03 | |- | [[:d:Q21809321|Q21809321]] | ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2016-02-26 | 2016-03-28 |- | [[:d:Q22696254|Q22696254]] | ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2016-02-11 | 2020-04-20 |- | [[:d:Q6112509|Q6112509]] | [[Māris Kučinskis]] | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] | 2016-02-11 | 2019-01-23 |- | [[:d:Q10294207|Q10294207]] | ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]'' | ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]'' | 2016-02-01 | 2016-05-20 |- | [[:d:Q21821359|Q21821359]] | [[Tihomirs Oreškovičs]] | ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]'' | 2016-01-22 | 2016-10-19 |- | [[:d:Q7155601|Q7155601]] | [[Pavels Filips]] | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2016-01-20 | 2019-06-08 |- | [[:d:Q22077723|Q22077723]] | ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]'' | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] | 2016-01-18 | 2017-05-31 |- | [[:d:Q22043905|Q22043905]] | ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2016-01-13 | 2019-01-21 |- | [[:d:Q15277881|Q15277881]] | [[Giorgi Kvirikašvili]] | [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]] | 2015-12-30 | 2018-06-13 |- | [[:d:Q21855433|Q21855433]] | ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]'' | ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]'' | 2015-12-29 | 2018-05-21 |- | [[:d:Q21857164|Q21857164]] | ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-23 | 2016-12-17 |- | [[:d:Q4345614|Q4345614]] | ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-12-02<br/>2015-10-13 | 2015-12-23<br/>2015-11-30 |- | [[:d:Q13858295|Q13858295]] | ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]'' | ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]'' | 2015-11-30 | 2015-12-02 |- | [[:d:Q610788|Q610788]] | [[Antoniu Košta]] | ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]'' | 2015-11-26 | 2024-04-02 |- | [[:d:Q58198|Q58198]] | [[Ahmets Davutoglu]] | ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]'' | 2015-11-24<br/>2015-08-28 | 2016-05-24<br/>2015-11-24 |- | [[:d:Q6737420|Q6737420]] | ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]'' | ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]'' | 2015-11-20 | 2025-11-13 |- | [[:d:Q929248|Q929248]] | ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-17 | 2017-01-04 |- | [[:d:Q4877021|Q4877021]] | [[Beata Šidlo]] | ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]'' | 2015-11-16 | 2017-12-11 |- | [[:d:Q3736573|Q3736573]] | ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]'' | ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]'' | 2015-11-08<br/>2015-05-01 | 2016-04-13<br/>2015-11-08 |- | [[:d:Q21095867|Q21095867]] | ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]'' | ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]'' | 2015-11-05 | 2015-11-17 |- | [[:d:Q15715802|Q15715802]] | ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-10-30 | 2016-01-20 |- | [[:d:Q18402168|Q18402168]] | ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]'' | ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q312015|Q312015]] | [[Aleksis Ciprs]] | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-09-21<br/>2015-01-26 | 2019-07-08<br/>2015-08-27 |- | [[:d:Q16250142|Q16250142]] | ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]'' | ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]'' | 2015-09-19 | 2018-06-05 |- | [[:d:Q176413|Q176413]] | ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]'' | ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]'' | 2015-09-17 | 2016-05-12 |- | [[:d:Q927550|Q927550]] | [[Melkolms Tērnbulls]] | [[Austrālijas premjerministrs]] | 2015-09-15 | 2018-08-24 |- | [[:d:Q6384971|Q6384971]] | ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]'' | ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]'' | 2015-09-09 | 2025-03-17 |- | [[:d:Q20926382|Q20926382]] | ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]'' | ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]'' | 2015-09-01 | 2016-12-23 |- | [[:d:Q20855548|Q20855548]] | ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]'' | ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]'' | 2015-08-27 | 2015-09-21 |- | [[:d:Q7911417|Q7911417]] | ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-07-30 | 2015-10-30 |- | [[:d:Q20669153|Q20669153]] | ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]'' | ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]'' | 2015-07-16 | 2016-04-16 |- | [[:d:Q182397|Q182397]] | ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]'' | ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]'' | 2015-06-28 | 2019-06-27 |- | [[:d:Q6968023|Q6968023]] | ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-06-22 | 2015-07-30 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2017-05-11 |- | [[:d:Q3241966|Q3241966]] | ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]'' | ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]'' | 2015-06-18 | 2016-04-06 |- | [[:d:Q469823|Q469823]] | ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]'' | ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]'' | 2015-06-11 | 2016-02-11 |- | [[:d:Q6428317|Q6428317]] | ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]'' | ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]'' | 2015-06-10 | 2020-09-28 |- | [[:d:Q1711532|Q1711532]] | [[Juha Sipile]] | ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]'' | 2015-05-29 | 2019-06-06 |- | [[:d:Q355463|Q355463]] | ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]'' | ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]'' | 2015-05-29 | 2017-06-28 |- | [[:d:Q6915896|Q6915896]] | ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]'' | ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]'' | 2015-05-20 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q19501831|Q19501831]] | ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]'' | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] | 2015-03-31 | 2019-12-23 |- | [[:d:Q20525402|Q20525402]] | ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]'' | ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]'' | 2015-03-31 | 2023-04-28 |- | [[:d:Q102101678|Q102101678]] | ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]'' | [[premjerministrs]] | 2015-03-23 | 2018-04-05 |- | [[:d:Q7395683|Q7395683]] | ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]'' | ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]'' | 2015-03-21 | 2025-03-21 |- | [[:d:Q19667703|Q19667703]] | ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]'' | ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]'' | 2015-03-20 | 2016-07-26 |- | [[:d:Q57732|Q57732]] | ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]'' | ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]'' | 2015-03-17 | 2017-06-16 |- | [[:d:Q19281444|Q19281444]] | ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]'' | ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]'' | 2015-02-18 | 2015-06-20 |- | [[:d:Q3529064|Q3529064]] | ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]'' | ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]'' | 2015-02-18 | 2022-08-06 |- | [[:d:Q12612132|Q12612132]] | ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]'' | ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]'' | 2015-02-17 | 2015-04-27 |- | [[:d:Q1647887|Q1647887]] | ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]'' | ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]'' | 2015-02-16 | 2017-09-15 |- | [[:d:Q367825|Q367825]] | [[Selmāns Āl Saūds]] | ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]'' | 2015-01-23 | 2022-09-27 |- | [[:d:Q19057400|Q19057400]] | ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]'' | ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]'' | 2015-01-19 | 2022-03-03 |- | [[:d:Q18785199|Q18785199]] | ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]'' | ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]'' | 2015-01-17 | 2016-04-10 |- | [[:d:Q5415948|Q5415948]] | ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]'' | ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]'' | 2015-01-16 | 2016-02-26 |- | [[:d:Q6889310|Q6889310]] | ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]'' | ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]'' | 2015-01-09 | 2017-04-09 |} {{Wikidata list end}} f7kyw6qfwar6wzow65p9h9kfolcwthd 102 385712 4513186 4508829 2026-08-25T22:28:20Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4513186 wikitext text/x-wiki {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE { ?item wdt:P31 wd:Q5; p:P39 ?statement. ?statement ps:P39 ?office; pq:P580 ?startTime. OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office; pq:P582 ?endTime.} BIND(YEAR(?startTime) AS ?year) FILTER(?startTime >= "2015-00-00"^^xsd:dateTime) ?office wdt:P279* wd:Q248577. OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. } } ORDER BY DESC(?startTime) ?item |columns=item:QID,label:Prezidents,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz }} {| class='wikitable sortable' ! QID ! Prezidents ! Amats ! No ! Līdz |- | [[:d:Q788903|Q788903]] | ''[[:d:Q788903|András Baka]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2026-08-19 | |- | [[:d:Q137204778|Q137204778]] | ''[[:d:Q137204778|Abelardo de la Espriella]]'' | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2026-08-07 | |- | [[:d:Q235137|Q235137]] | ''[[:d:Q235137|Keiko Fujimori]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2026-07-28 | |- | [[:d:Q136408471|Q136408471]] | ''[[:d:Q136408471|Ágnes Forsthoffer]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2026-07-20 | 2026-08-18 |- | [[:d:Q24951128|Q24951128]] | ''[[:d:Q24951128|Romuald Wadagni]]'' | ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]'' | 2026-05-24 | |- | [[:d:Q57274|Q57274]] | [[Joveri Museveni]] | ''[[:d:Q18204367|Ugandas prezidents]]'' | 2026-05-12 | |- | [[:d:Q114705150|Q114705150]] | ''[[:d:Q114705150|Laura Fernández Delgado]]'' | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2026-05-08 | |- | [[:d:Q5937916|Q5937916]] | [[Hosē Antonio Kasts]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2026-03-11 | |- | [[:d:Q1580316|Q1580316]] | ''[[:d:Q1580316|António José Seguro]]'' | [[Portugāles prezidents]] | 2026-03-09 | |- | [[:d:Q108414587|Q108414587]] | ''[[:d:Q108414587|José María Balcázar]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2026-02-18 | |- | [[:d:Q16146159|Q16146159]] | ''[[:d:Q16146159|Nasry Asfura]]'' | ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]'' | 2026-01-27 | |- | [[:d:Q433338|Q433338]] | [[Ilijana Iotova]] | ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]'' | 2026-01-23 | |- | [[:d:Q15081116|Q15081116]] | [[Delsija Rodrigesa]] | ''[[:d:Q11942698|Venecuēlas prezidents]]'' | 2026-01-05 | |- | [[:d:Q107718230|Q107718230]] | ''[[:d:Q107718230|Jeffrey Bostic]]'' | ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]'' | 2025-11-30 | |- | [[:d:Q137049690|Q137049690]] | ''[[:d:Q137049690|Horta Inta-A Na Man]]'' | ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]'' | 2025-11-27 | |- | [[:d:Q16190544|Q16190544]] | ''[[:d:Q16190544|Patrick Herminie]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2025-10-26 | |- | [[:d:Q136538608|Q136538608]] | ''[[:d:Q136538608|Ana Trišić-Babić]]'' | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2025-10-18 | |- | [[:d:Q136500275|Q136500275]] | ''[[:d:Q136500275|Michael Randrianirina]]'' | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2025-10-14 | |- | [[:d:Q107480088|Q107480088]] | [[Hosē Heri]] | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2025-10-10 | 2026-02-17 |- | [[:d:Q17704749|Q17704749]] | [[Karols Navrockis]] | [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] | 2025-08-06 | |- | [[:d:Q12612463|Q12612463]] | ''[[:d:Q12612463|Lee Jae Myung]]'' | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2025-06-04 | |- | [[:d:Q11163124|Q11163124]] | [[Nikušors Dans]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2025-05-26 | |- | [[:d:Q20995518|Q20995518]] | ''[[:d:Q20995518|Konstantinos Tasoulas]]'' | [[Grieķijas prezidents]] | 2025-03-13 | |- | [[:d:Q19946921|Q19946921]] | [[Jamandu Orsi]] | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2025-03-01 | |- | [[:d:Q18538164|Q18538164]] | [[Ilie Boložans]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2025-02-12 | 2025-05-26 |- | [[:d:Q7934206|Q7934206]] | [[Ahmeds aš Šarā]] | ''[[:d:Q648464|President of Syria]]'' | 2025-01-29 | |- | [[:d:Q97058466|Q97058466]] | ''[[:d:Q97058466|Daniel Chapo]]'' | ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]'' | 2025-01-15 | |- | [[:d:Q29033962|Q29033962]] | [[Žozefs Auns]] | ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]'' | 2025-01-09 | |- | [[:d:Q50678|Q50678]] | [[Džons Mahāma|Džons Mahama]] | ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]'' | 2025-01-07 | |- | [[:d:Q711893|Q711893]] | [[Miheils Kavelašvili]] | ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]'' | 2024-12-29 | |- | [[:d:Q131403499|Q131403499]] | ''[[:d:Q131403499|Dharam Gokhool]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2024-12-07 | |- | [[:d:Q18618881|Q18618881]] | ''[[:d:Q18618881|Duma Boko]]'' | ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]'' | 2024-11-01 | |- | [[:d:Q18459548|Q18459548]] | ''[[:d:Q18459548|Lương Cường]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2024-10-21 | |- | [[:d:Q2107268|Q2107268]] | [[Prabovo Subjanto]] | ''[[:d:Q11755916|President of Indonesia]]'' | 2024-10-20 | |- | [[:d:Q124831090|Q124831090]] | ''[[:d:Q124831090|Taye Atske Selassie]]'' | ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]'' | 2024-10-07 | |- | [[:d:Q5771800|Q5771800]] | [[Klaudija Šeinbauma]] | [[Meksikas prezidents]] | 2024-10-01 | |- | [[:d:Q4777855|Q4777855]] | [[Anura Kumara Disanajake]] | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2024-09-23 | |- | [[:d:Q24494577|Q24494577]] | [[Halla Tomasdotira]] | [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]] | 2024-08-01 | |- | [[:d:Q3462649|Q3462649]] | [[Mins Auns Hlains]] | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2024-07-22 | |- | [[:d:Q17330556|Q17330556]] | [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]] | [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]] | 2024-06-15 | |- | [[:d:Q10831196|Q10831196]] | [[To Lams]] | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2024-05-22 | 2024-10-21 |- | [[:d:Q3847080|Q3847080]] | ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]'' | ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]'' | 2024-05-20 | |- | [[:d:Q57373|Q57373]] | [[Asifs Ali Zardārī]] | ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]'' | 2024-03-10 | |- | [[:d:Q28599854|Q28599854]] | [[Tamāšs Šujoks]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2024-03-05 | 2026-07-19 |- | [[:d:Q465476|Q465476]] | ''[[:d:Q465476|László Kövér]]'' | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2024-02-26 | 2024-03-04 |- | [[:d:Q107254030|Q107254030]] | ''[[:d:Q107254030|Bernardo Arévalo de León]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2024-01-15 | |- | [[:d:Q20090884|Q20090884]] | [[Hilda Heine]] | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2024-01-04<br/>2016-01-28 | 2020-01-13 |- | [[:d:Q57363|Q57363]] | [[Andrī Radzualina]] | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2023-12-16<br/>2019-01-19 | 2025-10-14<br/>2023-09-09 |- | [[:d:Q52395487|Q52395487]] | [[Havjers Milejs]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2023-12-10 | |- | [[:d:Q112075625|Q112075625]] | [[Daniels Noboa]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2023-11-23 | |- | [[:d:Q116293030|Q116293030]] | ''[[:d:Q116293030|Mohamed Muizzu]]'' | ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]'' | 2023-11-17 | |- | [[:d:Q122208779|Q122208779]] | ''[[:d:Q122208779|Sylvanie Burton]]'' | ''[[:d:Q20087535|president of Dominica]]'' | 2023-10-02 | |- | [[:d:Q983752|Q983752]] | [[Tarmans Šanmugaratnams]] | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2023-09-14 | |- | [[:d:Q22695687|Q22695687]] | [[Santjago Penja]] | ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]'' | 2023-08-15 | |- | [[:d:Q3047551|Q3047551]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2023-07-08 | |- | [[:d:Q3510872|Q3510872]] | [[Bola Tinubu]] | ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]'' | 2023-05-29 | |- | [[:d:Q10833302|Q10833302]] | ''[[:d:Q10833302|Võ Văn Thưởng]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2023-03-02 | 2024-03-21 |- | [[:d:Q24957799|Q24957799]] | ''[[:d:Q24957799|Võ Thị Ánh Xuân]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2023-01-18 | 2023-03-02 |- | [[:d:Q37181|Q37181]] | [[Luizs Inasiu Lula da Silva]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2023-01-01 | |- | [[:d:Q12797332|Q12797332]] | [[Nataša Pirca Musara]] | [[Slovēnijas prezidentu uzskaitījums]] | 2022-12-22 | |- | [[:d:Q106474688|Q106474688]] | [[Dina Boluarte]] | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2022-12-07 | 2025-10-10 |- | [[:d:Q335688|Q335688]] | ''[[:d:Q335688|Milorads Dodiks]]'' | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2022-11-15 | 2025-08-18 |- | [[:d:Q114341246|Q114341246]] | [[Ibrahims Traore]] | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2022-09-30 | |- | [[:d:Q704022|Q704022]] | [[Gustavo Petro]] | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2022-08-07 | 2026-08-07 |- | [[:d:Q19901232|Q19901232]] | [[Drovpodi Murmu]] | ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]'' | 2022-07-25 | |- | [[:d:Q107422711|Q107422711]] | [[Bajrams Begajs]] | ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]'' | 2022-07-24 | |- | [[:d:Q113239716|Q113239716]] | ''[[:d:Q113239716|Nikenike Vurobaravu]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2022-07-23 | |- | [[:d:Q983402|Q983402]] | ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2022-07-15 | 2024-09-23 |- | [[:d:Q55863225|Q55863225]] | ''[[:d:Q55863225|Seoule Simeon]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2022-07-06 | 2022-07-23 |- | [[:d:Q983324|Q983324]] | [[Bongbongs Markoss]] | ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]'' | 2022-06-30 | |- | [[:d:Q319153|Q319153]] | [[Hasans Šeihs Mohamuds]] | ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]'' | 2022-05-15 | 2024-05-15<br/>2024-05-19 |- | [[:d:Q16090635|Q16090635]] | [[Sokjols Juns]] | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2022-05-10 | 2025-04-04 |- | [[:d:Q21995345|Q21995345]] | [[Katalina Novāka]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2022-05-10 | 2024-02-26 |- | [[:d:Q98017689|Q98017689]] | [[Rodrigo Čavess Robless]] | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2022-05-08 | |- | [[:d:Q51874548|Q51874548]] | [[Serdars Berdimuhamedovs]] | ''[[:d:Q1155759|Turkmenistānas prezidents]]'' | 2022-03-19 | |- | [[:d:Q3553274|Q3553274]] | ''[[:d:Q3553274|Vahagns Hačaturjans]]'' | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2022-03-13 | |- | [[:d:Q16297876|Q16297876]] | [[Gabrjels Boričs]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2022-03-11 | 2026-03-11 |- | [[:d:Q20513503|Q20513503]] | ''[[:d:Q20513503|Alens Simonjans]]'' | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2022-02-01 | 2022-03-13 |- | [[:d:Q8044708|Q8044708]] | [[Sjomara Kastro]] | ''[[:d:Q13341442|Hondurasas prezidents]]'' | 2022-01-27 | 2026-01-27 |- | [[:d:Q110666454|Q110666454]] | ''[[:d:Q110666454|Paul-Henri Sandaogo Damiba]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2022-01-24 | 2022-09-30 |- | [[:d:Q26257557|Q26257557]] | [[Rumens Radevs]] | ''[[:d:Q14946265|Bulgārijas prezidents]]'' | 2022-01-22<br/>2017-01-22 | 2026-01-23<br/>2022-01-22 |- | [[:d:Q9333540|Q9333540]] | ''[[:d:Q9333540|Sandra Mason]]'' | ''[[:d:Q108857904|Barbadosas prezidents]]'' | 2021-11-30 | 2025-11-30 |- | [[:d:Q12358575|Q12358575]] | [[Alars Kariss]] | [[Igaunijas prezidents]] | 2021-10-11 | |- | [[:d:Q27982047|Q27982047]] | ''[[:d:Q27982047|Carlos Vila Nova]]'' | ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]'' | 2021-10-02 | |- | [[:d:Q108418519|Q108418519]] | ''[[:d:Q108418519|Mamady Doumbouya]]'' | ''[[:d:Q28015517|President of Guinea]]'' | 2021-10-01 | |- | [[:d:Q717185|Q717185]] | [[Hakainde Hičilema]] | ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]'' | 2021-08-24 | |- | [[:d:Q103838608|Q103838608]] | ''[[:d:Q103838608|Pedro Kastiljo]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2021-07-28 | 2022-12-07 |- | [[:d:Q107451258|Q107451258]] | ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]'' | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2021-07-20 | 2024-04-25 |- | [[:d:Q4414537|Q4414537]] | [[Giljermo Laso]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2021-05-24 | 2023-11-23 |- | [[:d:Q98497406|Q98497406]] | [[Asimi Goita]] | ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]'' | 2021-05-24 | |- | [[:d:Q8023642|Q8023642]] | ''[[:d:Q8023642|Win Myint]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2021-04-16<br/>2018-03-30 | 2021-02-01 |- | [[:d:Q10800073|Q10800073]] | ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2021-04-05 | 2023-01-18 |- | [[:d:Q13047644|Q13047644]] | [[Vjosa Osmani]] | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2021-04-04<br/>2020-11-05 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q5567306|Q5567306]] | ''[[:d:Q5567306|Glauk Konjufca]]'' | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2021-03-22 | 2021-04-04 |- | [[:d:Q58323|Q58323]] | [[Thongluns Sisulits]] | ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]'' | 2021-03-22 | |- | [[:d:Q16193885|Q16193885]] | [[Samija Suluhu Hasana]] | ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]'' | 2021-03-19 | |- | [[:d:Q3331362|Q3331362]] | ''[[:d:Q3331362|Myint Swe]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2021-02-01<br/>2018-03-21 | 2024-07-22<br/>2018-03-30 |- | [[:d:Q25597826|Q25597826]] | [[Sadirs Džaparovs]] | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2021-01-28<br/>2020-10-15 | 2020-11-14 |- | [[:d:Q15071069|Q15071069]] | [[Maija Sandu]] | ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]'' | 2020-12-24 | |- | [[:d:Q20015136|Q20015136]] | ''[[:d:Q20015136|Francisco Sagasti]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2020-11-17 | 2021-07-28 |- | [[:d:Q25597831|Q25597831]] | ''[[:d:Q25597831|Talants Mamitovs]]'' | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2020-11-14 | 2021-01-27 |- | [[:d:Q5993760|Q5993760]] | ''[[:d:Q5993760|Manuels Merino]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2020-11-10 | 2020-11-15 |- | [[:d:Q1568174|Q1568174]] | ''[[:d:Q1568174|Wavel Ramkalawan]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2020-10-26 | |- | [[:d:Q99522144|Q99522144]] | ''[[:d:Q99522144|Bah Ndaw]]'' | ''[[:d:Q47006779|President of Mali]]'' | 2020-09-25 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q64840184|Q64840184]] | [[Irfāns Ali]] | [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]] | 2020-08-02 | |- | [[:d:Q27329764|Q27329764]] | ''[[:d:Q27329764|Évariste Ndayishimiye]]'' | ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]'' | 2020-06-18 | |- | [[:d:Q16873213|Q16873213]] | ''[[:d:Q16873213|Pascal Nyabenda]]'' | ''[[:d:Q19057827|Burundijas prezidents]]'' | 2020-06-08 | 2020-06-18 |- | [[:d:Q57415743|Q57415743]] | [[Katerina Sakellaropulu]] | [[Grieķijas prezidents]] | 2020-03-13 | 2025-03-13 |- | [[:d:Q6800406|Q6800406]] | [[Luiss Lakalje Po|Luis Alberto Lacalle Pou]] | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2020-03-01 | 2025-03-01 |- | [[:d:Q57687|Q57687]] | [[Zorans Milanovičs]] | ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]'' | 2020-02-19 | |- | [[:d:Q2134696|Q2134696]] | ''[[:d:Q2134696|Alejandro Giammattei]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2020-01-14 | 2024-01-14 |- | [[:d:Q20658229|Q20658229]] | ''[[:d:Q20658229|David Kabua]]'' | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2020-01-13 | 2024-01-03 |- | [[:d:Q16855164|Q16855164]] | ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]'' | ''[[:d:Q28015461|President of Guinea-Bissau]]'' | 2020-01-03 | 2025-11-26 |- | [[:d:Q701484|Q701484]] | [[Klauss Johaniss]] | ''[[:d:Q839139|Rumānijas prezidents]]'' | 2019-12-21 | 2025-02-12 |- | [[:d:Q2642828|Q2642828]] | [[Alverto Fernandess]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2019-12-10 | 2023-12-10 |- | [[:d:Q77311543|Q77311543]] | ''[[:d:Q77311543|Prithvirajsing Roopun]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2019-12-02 | 2024-12-06 |- | [[:d:Q79520762|Q79520762]] | ''[[:d:Q79520762|Eddy Balancy]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2019-11-26 | 2019-12-02 |- | [[:d:Q1538702|Q1538702]] | ''[[:d:Q1538702|Gotabaya Rajapaksa]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2019-11-18 | 2022-07-14 |- | [[:d:Q9268379|Q9268379]] | [[Gitans Nausēda]] | ''[[:d:Q878222|Lietuvas prezidents]]'' | 2019-07-12 | |- | [[:d:Q348043|Q348043]] | [[Egils Levits]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2019-07-08 | 2023-07-08 |- | [[:d:Q26273268|Q26273268]] | [[Zuzana Čaputova]] | [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums]] | 2019-06-15 | 2024-06-15 |- | [[:d:Q17712353|Q17712353]] | [[Najibs Bukele]] | ''[[:d:Q878151|Salvadoras prezidents]]'' | 2019-06-01 | |- | [[:d:Q515602|Q515602]] | ''[[:d:Q515602|Azali Assoumani]]'' | ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]'' | 2019-05-26<br/>2016-05-26 | 2019-02-03 |- | [[:d:Q200881|Q200881]] | [[Kasims Žomarts Tokajevs]] | [[Kazahstānas prezidentu uzskaitījums|Kazahstānas prezidents]] | 2019-03-20 | |- | [[:d:Q28370112|Q28370112]] | ''[[:d:Q28370112|Moustadroine Abdou]]'' | ''[[:d:Q28015452|Komoru prezidents]]'' | 2019-02-13 | 2019-04-03 |- | [[:d:Q29032770|Q29032770]] | [[Felikss Čisekedi]] | ''[[:d:Q3409199|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents]]'' | 2019-01-25 | |- | [[:d:Q58833335|Q58833335]] | ''[[:d:Q58833335|Huans Gvaido]]'' | ''[[:d:Q11942698|Venecuēlas prezidents]]'' | 2019-01-23 | 2023-01-05 |- | [[:d:Q10304982|Q10304982]] | [[Žairs Bolsonaru]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2019-01-01 | 2022-12-31 |- | [[:d:Q272416|Q272416]] | [[Salome Zurabišvili]] | ''[[:d:Q843405|Gruzijas prezidents]]'' | 2018-12-16 | 2024-12-29 |- | [[:d:Q318508|Q318508]] | [[Andress Manuels Lopess Ovradors]] | [[Meksikas prezidents]] | 2018-12-01 | 2024-09-30 |- | [[:d:Q5528031|Q5528031]] | [[Žeļka Cvijanoviča]] | ''[[:d:Q6594693|Serbu Republikas prezidents]]'' | 2018-11-19 | 2022-11-15 |- | [[:d:Q55614252|Q55614252]] | ''[[:d:Q55614252|Ibrahim Mohamed Solih]]'' | ''[[:d:Q1064606|Maldīvijas prezidents]]'' | 2018-11-17 | 2023-11-17 |- | [[:d:Q7399685|Q7399685]] | [[Sahlevorka Zevde]] | ''[[:d:Q3409186|Etiopijas prezidents]]'' | 2018-10-25 | 2024-10-07 |- | [[:d:Q318458|Q318458]] | ''[[:d:Q318458|Nguyễn Phú Trọng]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2018-10-23 | 2021-04-05 |- | [[:d:Q10841571|Q10841571]] | ''[[:d:Q10841571|Đặng Thị Ngọc Thịnh]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2018-09-21 | 2018-10-23 |- | [[:d:Q4790529|Q4790529]] | ''[[:d:Q4790529|Arif Alvi]]'' | ''[[:d:Q473984|Pakistānas prezidents]]'' | 2018-09-09 | 2024-03-10 |- | [[:d:Q56635616|Q56635616]] | ''[[:d:Q56635616|Rivo Rakotovao]]'' | ''[[:d:Q19161338|Madagaskaras prezidents]]'' | 2018-09-07 | 2019-01-19 |- | [[:d:Q48136013|Q48136013]] | ''[[:d:Q48136013|Mario Abdo Benítez]]'' | ''[[:d:Q34071|Paragvajas prezidents]]'' | 2018-08-15 | 2023-08-15 |- | [[:d:Q17478000|Q17478000]] | ''[[:d:Q17478000|Iván Duque]]'' | ''[[:d:Q853475|Kolumbijas prezidents]]'' | 2018-08-07 | 2022-08-07 |- | [[:d:Q26996246|Q26996246]] | ''[[:d:Q26996246|Karloss Alvarado Kesada]]'' | ''[[:d:Q27977064|Kostarikas prezidents]]'' | 2018-05-08 | 2022-05-08 |- | [[:d:Q1932603|Q1932603]] | [[Migels Diass-Kanels]] | ''[[:d:Q1370482|Kubas prezidents]]'' | 2018-04-19 | |- | [[:d:Q93153|Q93153]] | [[Armens Sarkisjans]] | ''[[:d:Q4283840|Armēnijas prezidents]]'' | 2018-04-09 | 2022-02-01 |- | [[:d:Q18618891|Q18618891]] | ''[[:d:Q18618891|Mokgweetsi Masisi]]'' | ''[[:d:Q866725|President of Botswana]]'' | 2018-04-01 | |- | [[:d:Q24030720|Q24030720]] | ''[[:d:Q24030720|Martín Vizcarra]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2018-03-23 | 2020-10-09 |- | [[:d:Q27662367|Q27662367]] | ''[[:d:Q27662367|Barlen Vyapoory]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2018-03-23 | 2019-11-26 |- | [[:d:Q47461098|Q47461098]] | ''[[:d:Q47461098|Paula-Mae Weekes]]'' | ''[[:d:Q2522739|Trinidādas un Tobāgo prezidents]]'' | 2018-03-19 | 2023-03-20 |- | [[:d:Q306|Q306]] | [[Sevastjans Piņera]] | [[Čīles valsts vadītāji|Čīles prezidents]] | 2018-03-11 | 2022-03-11 |- | [[:d:Q1148669|Q1148669]] | [[Sirils Ramafosa]] | [[Dienvidāfrikas Republikas prezidentu uzskaitījums|Dienvidāfrikas Republikas prezidents]] | 2018-02-15 | |- | [[:d:Q23810819|Q23810819]] | ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]'' | ''[[:d:Q853036|Kirgizstānas prezidents]]'' | 2017-11-24 | 2020-10-15 |- | [[:d:Q510523|Q510523]] | [[Emersons Mnangagva]] | ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]'' | 2017-11-24 | |- | [[:d:Q7181212|Q7181212]] | ''[[:d:Q7181212|Phelekezela Mphoko]]'' | ''[[:d:Q19056184|Zimbabves prezidents]]'' | 2017-11-21 | 2017-11-24 |- | [[:d:Q28650390|Q28650390]] | [[Žuans Lorensu|Žuans Manuēls Gonsalvess Lorenss]] | ''[[:d:Q846091|Angolas prezidents]]'' | 2017-09-26 | |- | [[:d:Q5642345|Q5642345]] | ''[[:d:Q5642345|Halima Jakoba]]'' | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2017-09-14 | 2023-09-13 |- | [[:d:Q6109288|Q6109288]] | ''[[:d:Q6109288|J.Y. Pillay]]'' | ''[[:d:Q39021|Singapūras prezidents]]'' | 2017-09-01 | 2017-09-14 |- | [[:d:Q16845347|Q16845347]] | [[Rāms Nāths Kovinds]] | ''[[:d:Q313383|Indijas prezidents]]'' | 2017-07-25 | 2022-07-25 |- | [[:d:Q727132|Q727132]] | [[Ilirs Meta]] | ''[[:d:Q1625960|Albānijas prezidents]]'' | 2017-07-24 | 2022-07-24 |- | [[:d:Q32060530|Q32060530]] | ''[[:d:Q32060530|Tallis Obed Moses]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2017-07-06 | 2022-07-06 |- | [[:d:Q5398549|Q5398549]] | ''[[:d:Q5398549|Esmon Saimon]]'' | [[Vanuatu prezidentu uzskaitījums|Vanuatu prezidents]] | 2017-06-17 | 2017-07-06 |- | [[:d:Q222031|Q222031]] | [[Aleksandars Vučičs]] | ''[[:d:Q889830|Serbijas prezidents]]'' | 2017-05-31 | |- | [[:d:Q518626|Q518626]] | [[Lenins Moreno]] | ''[[:d:Q732562|Ekvadoras prezidents]]'' | 2017-05-24 | 2021-05-24 |- | [[:d:Q3052772|Q3052772]] | [[Emanuels Makrons]] | [[Francijas prezidents]] | 2017-05-14 | |- | [[:d:Q21001|Q21001]] | [[Muns Čeins]] | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2017-05-10 | 2022-05-09 |- | [[:d:Q57467|Q57467]] | [[Jānošs Āders]] | ''[[:d:Q520765|Ungārijas prezidents]]'' | 2017-05-10 | 2022-05-09 |- | [[:d:Q76658|Q76658]] | [[Franks Valters Šteinmeiers]] | [[Vācijas prezidents]] | 2017-03-19 | |- | [[:d:Q558575|Q558575]] | ''[[:d:Q558575|Mohamed Abdullahi Mohamed]]'' | ''[[:d:Q19364214|Somālijas prezidents]]'' | 2017-02-16 | 2022-05-15 |- | [[:d:Q21294765|Q21294765]] | [[Žovenels Moīzs]] | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2017-02-07 | 2021-07-07 |- | [[:d:Q78869|Q78869]] | [[Aleksandrs van der Bellens]] | [[Austrijas prezidenti|Austrijas prezidents]] | 2017-01-26 | |- | [[:d:Q27917049|Q27917049]] | [[Adama Barovs]] | ''[[:d:Q15921518|Gambijas prezidents]]'' | 2017-01-19 | |- | [[:d:Q718601|Q718601]] | [[Nana Akufo-Ādo]] | ''[[:d:Q2672728|Ganas prezidents]]'' | 2017-01-07 | 2025-01-07 |- | [[:d:Q2035881|Q2035881]] | ''[[:d:Q2035881|Vadims Krasnoseļskis]]'' | [[Piedņestras prezidents]] | 2016-12-30 | |- | [[:d:Q4164146|Q4164146]] | [[Igors Dodons]] | ''[[:d:Q312271|Moldovas prezidents]]'' | 2016-12-23 | 2020-12-24 |- | [[:d:Q57808|Q57808]] | [[Šavkats Mirzijojevs]] | ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]'' | 2016-12-14<br/>2016-09-08 | 2016-12-14 |- | [[:d:Q12625765|Q12625765]] | ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]'' | ''[[:d:Q6296418|Dienvidkorejas prezidents]]'' | 2016-12-09 | 2017-05-10 |- | [[:d:Q363392|Q363392]] | ''[[:d:Q363392|Michel Aoun]]'' | ''[[:d:Q22001564|Libānas prezidents]]'' | 2016-10-31 | 2022-10-30 |- | [[:d:Q5220343|Q5220343]] | ''[[:d:Q5220343|Danny Faure]]'' | ''[[:d:Q18463915|Seišelu prezidents]]'' | 2016-10-16 | 2020-10-26 |- | [[:d:Q12366816|Q12366816]] | [[Kersti Kaljulaida]] | [[Igaunijas prezidents]] | 2016-10-10 | 2021-10-11 |- | [[:d:Q709734|Q709734]] | ''[[:d:Q709734|Evaristo Carvalho]]'' | ''[[:d:Q19058289|Santomes un Prinsipi prezidents]]'' | 2016-09-03 | 2021-10-02 |- | [[:d:Q20533811|Q20533811]] | ''[[:d:Q20533811|Nigmatilla Yuldashev]]'' | ''[[:d:Q7466263|Uzbekistānas prezidents]]'' | 2016-09-02 | 2016-09-08 |- | [[:d:Q463533|Q463533]] | [[Mišels Temers]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2016-08-31 | 2018-12-31 |- | [[:d:Q24045706|Q24045706]] | ''[[:d:Q24045706|Guðni Jóhannesson]]'' | [[Islandes prezidentu uzskaitījums|Islandes prezidents]] | 2016-08-01 | 2024-07-31 |- | [[:d:Q381027|Q381027]] | ''[[:d:Q381027|Pedro Pablo Kuczynski]]'' | ''[[:d:Q5708511|Peru prezidents]]'' | 2016-07-28 | 2018-03-23 |- | [[:d:Q4955460|Q4955460]] | ''[[:d:Q4955460|Brahim Ghali]]'' | ''[[:d:Q2662118|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas prezidents]]'' | 2016-07-12 | |- | [[:d:Q457786|Q457786]] | [[Rodrigo Duterte]] | ''[[:d:Q1209571|Filipīnu prezidents]]'' | 2016-06-30 | 2022-06-30 |- | [[:d:Q233984|Q233984]] | [[Cai Inveņa]] | ''[[:d:Q887003|President of the Republic of China]]'' | 2016-05-20 | 2024-05-19 |- | [[:d:Q470024|Q470024]] | ''[[:d:Q470024|Bounnhang Vorachit]]'' | ''[[:d:Q904139|Laosas prezidents]]'' | 2016-04-20 | 2021-03-22 |- | [[:d:Q57634|Q57634]] | [[Hašims Tači]] | [[Kosovas prezidentu uzskaitījums|Kosovas prezidents]] | 2016-04-07 | 2020-11-05 |- | [[:d:Q16669148|Q16669148]] | [[Patriss Talons|Patriks Talons]] | ''[[:d:Q2407810|President of the Republic of Benin]]'' | 2016-04-06 | 2026-05-24 |- | [[:d:Q7833292|Q7833292]] | ''[[:d:Q7833292|Trần Đại Quang]]'' | ''[[:d:Q866680|Vjetnamas prezidents]]'' | 2016-04-02 | 2018-09-21 |- | [[:d:Q23020990|Q23020990]] | ''[[:d:Q23020990|Htin Kyaw]]'' | ''[[:d:Q887124|Mjanmas prezidents]]'' | 2016-03-30 | 2018-03-21 |- | [[:d:Q57758|Q57758]] | [[Fostēns Aršanžs Tuadera]] | ''[[:d:Q15710848|Centrālāfrikas Republikas prezidents]]'' | 2016-03-30 | |- | [[:d:Q23034482|Q23034482]] | ''[[:d:Q23034482|Taneti Maamau]]'' | ''[[:d:Q878250|Kiribati prezidents]]'' | 2016-03-11 | |- | [[:d:Q6756617|Q6756617]] | [[Marselu Rebelu de Souza]] | [[Portugāles prezidents]] | 2016-03-09 | 2026-03-09 |- | [[:d:Q6207072|Q6207072]] | ''[[:d:Q6207072|Jocelerme Privert]]'' | ''[[:d:Q3290543|Haiti prezidents]]'' | 2016-02-14 | 2017-02-07 |- | [[:d:Q17995110|Q17995110]] | ''[[:d:Q17995110|Džimijs Moraless]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2016-01-14 | 2020-01-14 |- | [[:d:Q21968142|Q21968142]] | ''[[:d:Q21968142|Casten Nemra]]'' | ''[[:d:Q3736673|Māršala Salu prezidents]]'' | 2016-01-11 | 2016-01-28 |- | [[:d:Q599988|Q599988]] | ''[[:d:Q599988|Roch Marc Christian Kaboré]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-12-29 | 2022-01-24 |- | [[:d:Q561837|Q561837]] | [[Maurisio Makri]] | ''[[:d:Q12969145|Argentīnas prezidents]]'' | 2015-12-10 | 2019-12-10 |- | [[:d:Q5018756|Q5018756]] | ''[[:d:Q5018756|John Magufuli]]'' | ''[[:d:Q7241291|Tanzānijas prezidents]]'' | 2015-11-05 | 2021-03-17 |- | [[:d:Q16105972|Q16105972]] | ''[[:d:Q16105972|Michel Kafando]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-23 | 2015-12-29 |- | [[:d:Q19628964|Q19628964]] | ''[[:d:Q19628964|Chérif Sy]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-17 | 2015-09-23 |- | [[:d:Q20978710|Q20978710]] | ''[[:d:Q20978710|Gilbert Diendéré]]'' | ''[[:d:Q20995488|Burkinafaso prezidents]]'' | 2015-09-17 | 2015-09-23 |- | [[:d:Q19914009|Q19914009]] | ''[[:d:Q19914009|Alehandro Maldonado Agirre]]'' | ''[[:d:Q6085537|Gvatemalas prezidents]]'' | 2015-09-03 | 2016-01-14 |- | [[:d:Q9151911|Q9151911]] | [[Andžejs Duda]] | [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] | 2015-08-06 | 2025-08-06 |- | [[:d:Q2416022|Q2416022]] | [[Raimonds Vējonis]] | [[Latvijas Valsts prezidents]] | 2015-07-08 | 2019-07-08 |- | [[:d:Q20022984|Q20022984]] | ''[[:d:Q20022984|Ameenah Gurib-Fakim]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2015-06-05 | 2018-03-23 |- | [[:d:Q361567|Q361567]] | [[Muhammadu Buhari]] | ''[[:d:Q500282|Nigērijas prezidents]]'' | 2015-05-29 | 2023-05-29 |- | [[:d:Q692241|Q692241]] | ''[[:d:Q692241|Monique Ohsan Bellepeau]]'' | ''[[:d:Q3286988|Maurīcijas prezidents]]'' | 2015-05-29 | 2015-06-05 |- | [[:d:Q5230470|Q5230470]] | ''[[:d:Q5230470|David A. Granger]]'' | [[Gajānas prezidenti|Gajānas prezidents]] | 2015-05-16 | 2020-08-02 |- | [[:d:Q3407316|Q3407316]] | ''[[:d:Q3407316|Prokopis Pavlopoulos]]'' | [[Grieķijas prezidents]] | 2015-03-13 | 2020-03-13 |- | [[:d:Q9099|Q9099]] | ''[[:d:Q9099|Tabaré Vázquez]]'' | ''[[:d:Q4524807|President of Uruguay]]'' | 2015-03-01 | 2020-03-01 |- | [[:d:Q3176299|Q3176299]] | [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] | ''[[:d:Q268984|Horvātijas prezidents]]'' | 2015-02-18 | 2020-02-18 |- | [[:d:Q3956186|Q3956186]] | [[Serdžo Matarella]] | ''[[:d:Q332711|Itālijas prezidents]]'' | 2015-02-03 | |- | [[:d:Q18352991|Q18352991]] | ''[[:d:Q18352991|Edgars Lungu]]'' | ''[[:d:Q18985034|Zambijas prezidents]]'' | 2015-01-25 | 2021-08-24 |- | [[:d:Q5448556|Q5448556]] | ''[[:d:Q5448556|Filipe Nyusi]]'' | ''[[:d:Q18565665|Mozambikas prezidents]]'' | 2015-01-15 | 2025-01-15 |- | [[:d:Q6737124|Q6737124]] | ''[[:d:Q6737124|Maithripala Sirisena]]'' | ''[[:d:Q2914380|Šrilankas prezidents]]'' | 2015-01-09 | 2019-11-18 |- | [[:d:Q40722|Q40722]] | [[Dilma Rusefa]] | ''[[:d:Q5176750|Brazīlijas prezidents]]'' | 2015-01-01 | 2016-08-31 |} {{Wikidata list end}} f4zee49ummdm8owwgt8vrrqljtq8lhw 0 408083 4513189 4166519 2026-08-26T00:13:49Z MorsMe 139670 4513189 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Tallinā | fona krāsa = #C80404 | logo = | karte = Map of Tallinn tram network.svg | valsts = {{flag|Igaunija}} | pilsēta = [[Tallina]] | atklāts = 1888. gadā | izmaksas = | kopējais garums = 39 km | līniju skaits = 4 | staciju skaits = | pieturu skaits = | transporta vienīb = 70 | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = | mājas lapa = [https://www.tallinnlt.ee/ tallinnlt.ee] | apakšveidne = }} [[Image:TLT tram line 1 at Hobujaama.jpg|thumb|250px|Tatra tramvajs Tallinā]] [[Image:Tallinn asv2022-04 img48 Tram at Kanuti.jpg|thumb|250px|CAF tramvajs Tallinā]] '''Tramvaju satiksme Tallinā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Tallinā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Igaunija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Tallina]]s pilsētas robežās. Pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Tallinna Linnatranspordi AS]]". Tallinā atrodas 2 tramvaju depo. Tallinas tramvaja sliežu platums ir 1067 mm jeb t.s. [[Kapzeme]]s sliežu platums. Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1888. gada 24. augustā, kad Tallinas ielās parādījās pirmie [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaji]]. 1925. gadā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Šobrīd tiek izmantoti [[Tatra KT4|Tatra KТ4D]], Tatra KT4SU, Tatra KT4TM, Tatra KT4TMR, Tatra KT4TМ, [[CAF Urbos AXL]] un [[PESA Twist 147N]] tramvaju sastāvu tipi. == Tramvaju maršruti == === Esošie tramvaju maršruti === Šobrīd [[Tallina|Tallinā]] kursē šādi tramvaju maršruti. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Tallina)|1]] | [[Kopli]] ([[Ziemeļtallina]]) | [[Kadriorga]] ([[Centrs (Tallina)|Centrs]]) |- | align="center" | [[2. tramvaju maršruts (Tallina)|2]] | Kopli | [[Tallinas lidosta|Lidosta]] |- | align="center" | [[3. tramvaju maršruts (Tallina)|3]] | [[Tondi]] ([[Kristīne (Tallina)|Kristīne]]) | [[Kadriorga]] ([[Centrs (Tallina)|Centrs]]) |- | align="center" | [[4. tramvaju maršruts (Tallina)|4]] | Tondi | [[Tallinas lidosta|Lidosta]] |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Tallina)|5]] | Kopli | Vana-Liuna iela (''Vana-Lõuna tänav'') |- | align="center" |[[6. tramvaju maršruts (Tallina)|6]] |Kopli |Sūrpāla |} === Bijušie maršruti === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Tallina)|7]] | Kopli | [[Tallinas lidosta|Lidosta]] |} == Skatīt arī == * [[Autobusu satiksme Tallinā]] * [[Trolejbusu satiksme Tallinā]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.tallinnlt.ee/ www.tallinnlt.ee] * [http://transphoto.ru/city/26/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Tallinas sabiedrisko transportu] {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Tallinā]] [[Kategorija:Tramvaju satiksme Igaunijā]] oo3vnl1f87xalqg902rvtmtf333acd3 0 410580 4512946 4488335 2026-08-25T16:05:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512946 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #1D1C66 | bg_color = #EDED57 | nos = SK Super Nova | logo = [[Attēls:SK Super Nova logo 2024.png|150px]] | pilns = Sporta klubs Super Nova Biedrība (BDR) | pilsēta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | līga = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|Virslīga]] | sez = [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025.]] | poz = 8. vieta | dib = 2000 | stad = [[Jāņa Skredeļa stadions]] | ietilp = 432 | prez = {{flaga|Latvija}} Jānis Engelis | tren = {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] | kapteinis = | mediji = [http://www.supernova.lv/ Oficiālā vietne] [https://www.facebook.com/sksupernova2000 Facebook] [https://www.instagram.com/sksupernova_official/ Instagram] | sadarbojas = | pattern_la1 = _jomachampionship8yrb | pattern_b1 = _jomachampionship8yrb | pattern_ra1 = _jomachampionship8yrb | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFF00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = FFFF00 | socks1 = FFFF00 | pattern_la2 = _jomachampionship8ny | pattern_b2 = _jomachampionship8ny | pattern_ra2 = _jomachampionship8ny | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = 181146 | body2 = 181146 | rightarm2 = 181146 | shorts2 = 181146 | socks2 = 181146 }} '''Sporta klubs "Super Nova"''' ir [[Latvija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Rīga]]s, kas pašlaik spēlē [[Latvijas futbola Nākotnes līga|Latvijas futbola Nākotnes līgā]]. Dibināts 2000. gadā. Klubs balstās uz SK "Super Nova" akadēmiju. Akadēmijai ir sadarbība ar vairākiem bērnu un jaunatnes futbola klubiem gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Viena no lielākajām akadēmijām Latvijā. == Vēsture == ==== Kluba nosaukumu vēsture ==== [[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta skolotājs Ivars Zunde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/person/view?id=22465|title=Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Ivars Zunde bija saistīts ar Rīgas 62.vidusskolas sporta klubs Super Nova|website=timenote.info|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063159/https://timenote.info/lv/person/view?id=22465}}</ref> dibināja biedrību (futbola pulciņu) 2000. gada 2. augustā<ref name="crediweb.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://crediweb.lv/Super-Nova/40008053379/|title=Biedrība Sporta klubs "Super Nova" ar reģ.nr. 40008053379|website=crediweb.lv|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv}}</ref> ar nosaukumu '''"Super Nova"'''. Nosaukums latīņu valodā nozīmē “[[pārnova]]”. Kluba nosaukumu izvēlējās biedrības dibinātājs ar domu, lai uzliesmo kāda zvaigzne skolu futbola čempionātos.<ref name="pozitiviparfutbolu.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pozitiviparfutbolu.lv/blogs/params/post/1998069/janis-engelis-planojam-cinities-par-vadosajam-vietam|title=Jānis Engelis: “Plānojam cīnīties par vadošajām vietām”|website=pozitiviparfutbolu.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-01-28|language=lv|archive-date=2022-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127180301/https://www.pozitiviparfutbolu.lv/blogs/params/post/1998069/janis-engelis-planojam-cinities-par-vadosajam-vietam}}</ref> No 2000. gada 2. augusta biedrības nosaukums bija '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta klubs "Super Nova"''' un no 2014. gada 24. aprīļa biedrības nosaukums tika mainīts uz '''Sporta Klubs "Super Nova"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lv/uznemumi/super-nova-sporta-klubs/40008053379|title=Biedrība Sporta klubs "Super Nova" ar reģ.nr. 40008053379|website=firmas.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-04-11|language=lv}}</ref> ==== Bērnu un jauniešu futbola klubs ==== Jānis Engelis bija [[Rīgas 62. vidusskola]]s absolvents, kurš turpināja mācības [[LSPA]] un tika uzaicināts brīvprātīgā režīmā pastrādāt par treneri '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s sporta klubs "Super Nova"''' 2002. gadā<ref name="pozitiviparfutbolu.lv"/> 2002. gadā 18. decembrī Jānis Engelis kļuva par biedrības prezidentu<ref name="crediweb.lv"/> un tas viss izauga līdz akadēmijai un sporta skolas statusam. 2013. gadā 19. jūlijā Latvijas jauniešu futbola komanda SK "Super Nova" triumfēja Pasaules kausa izcīņā Zviedrijā [[Gothia Cup]] kausa izcīņa U-11 vecuma grupā. Ar gala rezultātu 6:4<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://results.gothiacup.se/2013/matches/1754370|title=SKF Latvia SK Super Nova vs Hammarby IF|website=results.gothiacup.se|access-date=2024-11-26|date=2013-07-19|language=en}}</ref> uzvaru svinēja SK "Super Nova", kļūstot par pirmo Latvijas komandu U-11 vecumā grupā, kas ieguvuši prestižo [[Gothia Cup]] kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/43500117/latvijas-jauniesu-futbola-komanda-triumfe-pasaules-kausa-izcina-zviedrija|title=Latvijas jauniešu futbola komanda triumfē Pasaules kausa izcīņā Zviedrijā|website=delfi.lv|access-date=2024-11-26|date=2013-07-22|language=lv}}</ref> ==== Apvienotā Futbola Akadēmija ==== [[AFA Olaine]] tika dibināta 2013. gada decembrī un apvieno sevī trīs bērnu futbola klubus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/28032014-iepazistieties_1_liga_1_dala|title=Iepazīstieties - 1. līga! (1. daļa)|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2014-07-28|language=lv}}</ref> Viens no tiem atrodas Olainē – '''Futbola Klubs "Olaine"'''. Divi Rīgā - '''[[Rīgas 62. vidusskola]]s Sporta Klubs "Super Nova"''' un '''[[Rīgas 71. vidusskola]]s Futbola Klubs "Baltika"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/rigas-71vidusskolas-futbola-klubs-baltika/40008055859|title=Biedrība Rīgas 71.vidusskolas futbola klubs BALTIKA ar reģ.nr. 40008055859|website=crediweb.lv|access-date=2024-11-26|date=2024-11-26|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203060534/https://company.lursoft.lv/rigas-71vidusskolas-futbola-klubs-baltika/40008055859}}</ref> ==== Dalība Latvijas futbola līgās ==== 2017. gadā SK "Super Nova" nolēma pamest [[AFA Olaine]] un izveidot kluba galveno komandu, kas tika pieteikta [[Latvijas futbola 2. līga]]i.<ref name="pozitiviparfutbolu.lv"/> 2017. gadā 20. maijā komanda startēja [[Latvijas futbola 2. līga|Latvijas futbola 2. līgā]] Kurzemes un Zemgales zonā pret '''Talsi / FK Ladzi''' (1:0). Rezultātā Kurzemes un Zemgales zonā [[Latvijas futbola 2. līga]]s uzvarētājs un 3.vieta finālturnīrā <ref name="kurzeme.lff.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2017/tabula-un-kalend%C4%81rs.html/|title=Latvijas Futbola federācijas Kurzemes Futbola Centrs {{!}} Latvijas futbola 2. līga|access-date=2023-11-26|language=lv|archive-date=2018-05-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20180516173525/http://kurzeme.lff.lv/featured-item/2-l%C4%ABga-2017/tabula-un-kalend%C4%81rs.html}}</ref> 2018. gadā 28. februārī izvērtējot LFF-B licences pretendentu iesniegtos dokumentus un ekspertu atzinumus, [[LFF]] Klubu licencēšanas komisija vienbalsīgi piešķīra LFF-B licenci dalībai 2018. gada [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgas]] čempionātā biedrībai SK "Super Nova".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/28022018-licences_dalibai_1_liga_pieskirtas_12_klu|title=Licences dalībai 1. līgā piešķirtas 12 klubiem, spēlēs arī "Super Nova" un Balvi|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2018-02-28|language=lv}}</ref> Komandas prezidents Jānis Engelis sezonas prezentācijas pasākumā atzina, ka klubs neizvirza tūlītējo mērķi tikt vēl vienu līmeni augstāk, par sezonas uzdevumu nosaucot tikšanu trijniekā. Mājas spēles "Super Nova" aizvadīs Olaines pilsētas stadionā, jo Rīgā neizdevās atrast piemēroto risinājumu. [[Latvijas futbola 1. līga]]s jaunpienācēji vēlējās aizvadīt mačus Jaunmārupes stadionā, tomēr saņēmuši atteikumu. Sastāva ziņā [[Jurģis Kalns|Jurģa Kalna]] vadītā "Super Novas" komanda izskatās [[Latvijas futbola 1. līga|1. līgas]] līmenim iespaidīgi - [[Andrejs Perepļotkins]], [[Edgars Kārkliņš]], [[Dzmitry Kuzmin]], [[Bogdans Ņesterenko]], [[Alekss Regža]], [[Maksims Vasiļjevs]], kuriem līdzās spēlēs vairākkārtēji Latvijas jaunatnes sacensību laureāti no kluba akadēmijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/20042018-sakas_1_ligas_cempionats_kurs_pacinisies_|title=Sāksies 1. līga: kurš pacīnīsies par vietu Virslīgā?|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2018-04-20|language=lv}}</ref> [[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2018. gadā]] novembrī SK "Super Nova" ieņēma 2. vietu [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]] un kvalificējās pārspēlēm par tiesībām spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Tajās komanda sacentās ar [[Latvijas futbola Virslīga]]s turnīra 7. vietas ieguvējiem [[FK Metta/LU]], bet divu spēļu summā zaudēja ar 2:10 (2:7 un 0:3). [[Giorgi Gogolashvili]] ar trīsdesmit gūtiem vārtiem (28 vārti 1.posmā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018|title=Komanda.lv 1. līga 2018 1.posmā vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2018-11-11|language=lv|archive-date=2024-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241203201928/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2018}}</ref> un 2 vārti 2.posmā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=3160100|title=Komanda.lv 1. līga 2018 2.posmā vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2018-11-11|language=lv}}</ref>) bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. [[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2019. gadā]] SK "Super Nova" otro reizi ieņēma 2. vietu [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]] un kvalificējās pārspēlēm par tiesībām spēlēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]]. Tajās komanda sacentās ar [[Latvijas futbola Virslīga]]s turnīra 9. (pēdējās) vietas ieguvējiem [[FK Metta]], bet divu spēļu summā zaudēja ar 1:3 (0:0 un 1:3). [[Oskars Rubenis]] ar četrpadsmit gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019|title=Komanda.lv 1. līga 2019 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2019-11-10|language=lv|archive-date=2024-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20241205070050/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2019}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. 2020. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Noslēgtas amatieru un jaunatnes sacensības {{!}} LFF lēmums 2020. gadā 6. novembrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-11-06|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> un 2021. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13616/virsliga-turpinas-telpu-futbols-apturets-zemako-ligu-sezona-noslegta/|title=Virslīga turpinās, telpu futbols apturēts, zemāko līgu sezona noslēgta {{!}} LFF lēmums 2021. gadā 22. oktobrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2021-10-22|language=lv}}</ref> [[LFF]] valde saistībā ar Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un ieviestajiem ierobežojumiem [[Covid-19]] infekcijas ierobežošanai ir lēmusi par [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgas]] sezonas priekšlaicīgu noslēgšanu. 2020. gadā SK "Super Nova" finišēja 6. vietā [[Latvijas futbola 1. līga|Komanda.lv 1. līgā]]. Komanda trīspadsmit mačos panāca četras uzvaras, četras reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja piecus zaudējumus. Komanda savāca 16 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020|title=Latvijas futbola 1. līga {{!}} LFF lēmums 2020. gadā 6. novembrī|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2020-11-06|language=lv|archive-date=2024-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20241130061954/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/?p=2020}}</ref> 2021. gadā SK "Super Nova" finišēja 3. vietā [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgā]]. Komanda trīspadsmit mačos panāca septiņas uzvaras, divas reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja četrus zaudējumus. Komanda savāca 23 punktus un pēc zaudētajiem punktiem vien par diviem atpalika no “[[FK Tukums 2000|Tukuma]]”, kas kļuva par vicečempionu. Trešā vieta nodrošināja ceļazīmi uz [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgu]] 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.supernova.lv/sk-super-nova-virsliga-apsveicam/|title=Supernova.lv {{!}} SK SUPER NOVA VIRSLĪGĀ! APSVEICAM!!!|access-date=2023-04-01|language=lv|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401114258/https://www.supernova.lv/sk-super-nova-virsliga-apsveicam/}}</ref> [[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2022. gadā]] SK "Super Nova" debitēja [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] un mājas spēles aizvadīja Salaspils stadionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/16978250/futbols/53998644/super-nova-atklaj-savu-majvietu-futbola-virsliga-atgriezisies-salaspili|title="Super Nova" atklāj savu mājvietu – futbola virslīga atgriezīsies Salaspilī|website=delfi.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-01-28|language=lv}}</ref> Komandas sezonas spilgtākais posms bija no 22. līdz 25. kārtai. Četras uzvaras pēc kārtas [[Aleksandrs Koliņko|Aleksandra Koliņko]] vadībā: pret [[FK Tukums 2000/Telms]] 2:1,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/23072022-regzam_i_dublis_i_super_nova_dramatiska_g|title=Regžam dublis, ''Super Nova'' dramatiskā galotnē tiek pie pirmās uzvaras|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-07-23|language=lv}}</ref> pret Jūrmalas [[FK Spartaks]] 3:2,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30072022-marko_regzas_divi_vartu_guvumi_kaldina_su|title=Marko Regža kļūst par galveno varoni arī "Super Nova" otrajā uzvarā Virslīgā|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-07-30|language=lv}}</ref> īpaša uzvara kluba vēsturē bija pret pagājušās sezonas čempioni [[FK RFS]] 3:2<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/07082022-rfs_izgazas_pret_pastariti_un_zaude_lauku|title=RFS izgāžas pret pastarīti un zaudē laukuma atklāšanas svētkos|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-08-07|language=lv}}</ref> un pret [[BFC Daugavpils]] 1:0.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/20082022-visnakovs_nodrosina_super_nova_uzvaru_un_|title=Višņakovs nodrošina "Super Nova" uzvaru un izkļūšanu no pēdējās vietas tabulā|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2022-08-20|language=lv}}</ref> Komanda panāca četras uzvaras, astoņas reizes spēlēja neizšķirti un sezonu noslēdza pēdējā 10. vietā ar 20 punktiem. [[Marko Regža]] ar astoņiem gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/?p=2022|title=Optibet Virslīga 2022 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2022-11-12|language=lv}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. [[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2023. gadā]] SK "Super Nova" guva tiesības startēt [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]], [[FK Spartaks Jūrmala|Spartakam]] atsakoties no spēlēšanas futbola [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/30012023-super_nova_paliek_virsliga_bet_spartaks_b|title="Super Nova" paliek Virslīgā, bet "Spartaks" beidz savas gaitas tajā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-01|date=2023-01-30|language=lv}}</ref> Pagājušās sezonas čempions [[Valmiera FC]] krita 6.kārtā Salaspilī 0:1 pret SK "Super Nova", kurai dienu pirms mača bijusi nopietna vadības un sastāva krīzes sapulce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17042023-virsligas_6_karta_cempionu_nedienas_liepa|title=Virslīgas 6. kārta: čempionu nedienas, pirmais VAR strīds, Liepājas hameleoni|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2023-04-17|language=lv}}</ref> Mājinieku vārtsargs [[Rūdolfs Soloha]] atvairīja soda sitienu un vairākas reizes glāba savu komandu, nosargājot vārtus neskartus, Super Novai izcīnot minimālu uzvaru pret čempionvienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/virsliga/17042023-solohas_i_superseivi_i_nodrosina_super_no|title=Solohas superseivi nodrošina "Super Novas" sauso uzvaru pret Valmieru|website=sportacentrs.com|access-date=2024-11-26|date=2023-04-16|language=lv}}</ref> Komanda panāca trīs uzvaras, piecas reizes spēlēja neizšķirti un sezonu noslēdza pēdējā 10. vietā tikai ar 14 punktiem. Rezultātā tika pazemināta uz [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgu]]. [[Jevgenijs Miņins]] ar desmit gūtiem vārtiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/virsliga/?p=2023|title=Optibet Virslīga 2023 vārtu guvēji|website=lff.lv|access-date=2024-11-26|date=2023-11-11|language=lv}}</ref> bija šīs sezonas komandas labākais vārtu guvējs. 2024. gadā SK "Super Nova" komanda savā pirmajā spēlē [[LNK sporta parks|LNK sporta parkā]] uzņēma [[Rēzeknes FA|rēzekniešus]]. Pārejot uz zaļajiem zālājiem, par dzeltenzilo pamatlaukumu kļūs [[Jāņa Skredeļa stadions]]. Tādējādi "Super Nova" meistarkomandu pēc diviem [[Salaspils|Salaspilī]] pavadītiem gadiem atkal var saukt par [[galvaspilsēta]]s vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/1_liga/05042024-nakotne_ir_klat_sakas_cinas_valsts_otraja|title=Nākotne ir klāt! Sākas cīņas valsts otrajā spēcīgākajā futbola līgā|website=sportacentrs.com|access-date=2023-11-26|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> 2024. gadā sezonas beigās par [[Latvijas futbola 1. līga|Optibet Nākotnes līgas]] čempionvienību kļuvusi SK "Super Nova" komanda, kas nopelnījusi tiesības nākamajā sezonā pēc viena gada pārtraukuma atgriezties [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/17936/sk-super-nova-izcina-optibet-nakotnes-ligas-titulu/|title=SK "Super Nova" izcīna "Optibet" Nākotnes līgas titulu|website=lff.lv|access-date=2023-11-26|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Komanda divdesmit sešas mačos panāca divdesmit vienas uzvaras, divas reizes spēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus. Komanda savāca 65 punktus. Dmitro Sula un Haralds Silagailis ar vienpadsmit gūtiem vārtiem bija šīs sezonas komandas labākie vārtu guvēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/|title=Optibet Nākotnes līga 2024|website=lff.lv|access-date=2023-11-26|date=2024-11-10|language=lv|archive-date=2021-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210301104002/https://lff.lv/sacensibas/viriesi/optibet-nakotnes-liga/}}</ref> [[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gadā]] SK "Super Nova" atgriezās [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]], mājas spēles aizvadot [[Jāņa Skredeļa stadions|Jāņa Skredeļa stadionā]]. Sezonas gaitā komanda uzstādīja Virslīgas rekordu pēc neizšķirtu spēļu skaita vienas sezonas laikā. Čempionātā SK "Super Nova" izcīnīja sešas uzvaras, četrpadsmit spēles noslēdza neizšķirti un sezonu noslēdza 8. vietā ar 32 punktiem. Par komandas labākajiem vārtu guvējiem kļuva Dmitro Sula un Rjuga Nakamura, katram gūstot piecus vārtus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=20628277|title=Latvijas Futbola federācija, "Tonybet" Virslīga 2025|website=lff.lv|access-date=2026-01-14|date=2025-11-09|language=lv|}}</ref> == Komandas mājvietas == * [[Rīgas Ostvalda vidusskola]]s stadions, [[Rīga]] (2017)<ref name="kurzeme.lff.lv"/> * Olaines pilsētas stadions, [[Olaine]] (2018 - 2020) * RTU stadions, [[Rīga]] (2021) * [[Salaspils stadions]], [[Salaspils]] (2022 - 2023) * [[Jāņa Skredeļa stadions]], [[Rīga]] (2024 - 2026) == Iegūtās vietas Latvijas čempionātā == <timeline> ImageSize = width:600 height:60 PlotArea = left:10 right:10 bottom:30 top:10 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/07/2016 till:01/07/2025 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2017 Colors = id:bl1 value:rgb(0.5,0.8,0.5) id:bl2 value:rgb(0.9,0.9,0.3) id:bl3 value:rgb(0.8,0.6,0.6) id:rn value:rgb(0.9,0.1,0.1) PlotData= bar:Position width:15 color:white align:center from:01/07/2016 till:01/07/2017 shift:(0,-4) text:[[2017. gada 2. līgas sezona|1]] from:01/07/2017 till:01/07/2018 shift:(0,-4) text:[[2018. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2018 till:01/07/2019 shift:(0,-4) text:[[2019. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|2]] from:01/07/2019 till:01/07/2020 shift:(0,-4) text:[[2020. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|6]] from:01/07/2020 till:01/07/2021 shift:(0,-4) text:[[2021. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|3]] from:01/07/2021 till:01/07/2022 shift:(0,-4) text:[[2022. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|10]] from:01/07/2022 till:01/07/2023 shift:(0,-4) text:[[2023. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|10]] from:01/07/2023 till:01/07/2024 shift:(0,-4) text:[[2024. gada Latvijas futbola 1. līgas sezona|1]] from:01/07/2024 till:01/07/2025 shift:(0,-4) text:[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|8]] from:01/07/2016 till:01/07/2017 color:bl3 shift:(0,13) text: "[[Kurzemes futbola čempionāts|2. līga]]" from:01/07/2017 till:01/07/2021 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2021 till:01/07/2023 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" from:01/07/2023 till:01/07/2024 color:bl2 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola 1. līga|1. līga]]" from:01/07/2024 till:01/07/2025 color:bl1 shift:(0,13) text: "[[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]]" </timeline> == Sasniegumi Latvijas kausa izcīņā == * [[2018. gada Latvijas kauss futbolā|2018]] — 3. posms (1/8) pret [[Riga FC]] 0:2 * [[2019. gada Latvijas kauss futbolā|2019]] — Top 16 1. kārta (1/8) pret [[Riga FC]] 0:6 * [[2020. gada Latvijas kauss futbolā|2020]] — 2. posma 2. kārta (1/16) pret [[FK Auda]] 1:5 * [[2021. gada Latvijas kauss futbolā|2021]] — 2. posma 2. kārta (1/16) pret [[Rēzeknes FA]] 1:3 * [[2022. gada Latvijas kauss futbolā|2022]] — astotdaļfināls (1/8) pret [[FK Tukums 2000]] 0:2 * [[2023. gada Latvijas kauss futbolā|2023]] — astotdaļfināls (1/8) pret [[Valmiera FC]] 0:2 * [[2024. gada Latvijas kauss futbolā|2024]] — 3. kārta (1/32) pret JFK Ventspils 1:2 * [[2025. gada Latvijas kauss futbolā|2025]] — ceturtdaļfināls (1/4) pret [[FK Auda]] 1:3 == Komandas sastāvs == ''{{dat|2026|03|08||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tonybetvirsliga.lv/team/sk-super-nova-salaspils/#players|title=SK Super Nova sastāvs|website=tonybetvirsliga.lv|access-date=2025-03-04|language=lv|}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no= 2|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristers Oto Augusts]]}} {{Fs player|no= 3|nat=JAP|pos=DF|name=[[Rikuto Ida]]}} {{Fs player|no= 4|nat=LAT|pos=DF|name=[[Lenards Bērziņš]]}} {{Fs player|no= 5|nat=LAT|pos=DF|name=[[Jegors Cīrulis]]}} {{Fs player|no= 6|nat=LAT|pos=MF|name=[[Eduards Emsis]]}} {{Fs player|no= 7|nat=LAT|pos=MF|name=[[Agris Glaudāns]]}} {{Fs player|no= 8|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Maksimovs]]}} {{Fs player|no= 9|nat=SEN|pos=FW|name=[[Samate Amadū]]}} {{Fs player|no=10|nat=LAT|pos=FW|name=[[Valerijs Lizunovs]]}} {{Fs player|no=13|nat=LAT|pos=GK|name=[[Sergejs Vilkovs]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=14|nat=ARG|pos=MF|name=[[Fakundo Garsija]]|other=īrē no [[RFS]]}} {{Fs player|no=15|nat=LAT|pos=DF|name=[[Valters Purs]]}} {{Fs player|no=16|nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Romanovs]]}} {{Fs player|no=17|nat=LAT|pos=FW|name=[[Georgijs Bombāns]]}} {{Fs player|no=18|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mikus Vasiļevskis]]}} {{Fs player|no=19|nat=LAT|pos=MF|name=[[Alens Grikovs]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=20|nat=SEN|pos=DF|name=[[Ibrahima Ndiajē]]}} {{Fs player|no=21|nat=LAT|pos=DF|name=[[Milāns Tihonovičs]]}} {{Fs player|no=22|nat=LAT|pos=MF|name=[[Kristers Skadmanis]]}} {{Fs player|no=23|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ņikita Barkovskis]]|other=īrē no [[BFC Daugavpils]]}} {{Fs player|no=24|nat=LAT|pos=MF|name=[[Ralfs Šitjakovs]]}} {{Fs player|no=25|nat=LAT|pos=DF|name=[[Mārcis Ošs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=26|nat=CIV|pos=MF|name=[[Ismaels Silla]]}} {{Fs player|no=27|nat=SEN|pos=FW|name=[[Ndiajē Patē]]}} {{Fs player|no=29|nat=LAT|pos=FW|name=[[Arams Bagdasarjans]]}} {{Fs player|no=31|nat=LAT|pos=GK|name=[[Toms Petrovičs]]}} {{Fs player|no=32|nat=SEN|pos=GK|name=[[Sabali Ndiajē]]}} {{Fs player|no=90|nat=LAT|pos=GK|name=[[Dāvis Viljams Veisbuks]]}} {{Fs player|no= |nat=LAT|pos=DF|name=[[Kristaps Rekmanis]]}} {{Fs player|no= |nat=NGA|pos=MF|name=[[Viktors Promiss]]|other=īrē no [[FS Jelgava]]}} {{Fs player|no= |nat=JAP|pos=FW|name=[[Šo Aogaki]]}} {{Fs end}} == Komandas vadība == 2026. gadā [[Latvijas futbola Virslīga]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=23300000&tab=content_1_2|title=SK Super Nova vadība un treneru korpuss|website=lff.lv|access-date=2026-05-25}}</ref> {| class="wikitable" ! Amats ! Vārds, uzvārds |- | Kluba prezidents | {{flaga|Latvija}} Jānis Engelis |- | Galvenais treneris | {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] |- | Trenera asistents | {{flaga|Brazīlija}} Rodrigo Pereira Marques Da Silva |- | Jaunatnes treneris | {{flaga|Latvija}} Vladislavs Pavļučenko |- | Vārtsargu treneris | {{flaga|Latvija}} Andrejs Adamovičs |- | Fiziskās sagatavotības treneris | {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Semjonovs]] |- | Mārketinga speciālists | {{flaga|Latvija}} Andris Grīnbergs |- | Administrators | {{flaga|Latvija}} Daniels Ivanovs |- | Ārsts | {{flaga|Latvija}} Dzintars Stabiņš |} == Komandas galvenie treneri == * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs (futbola treneris)|Sergejs Golubevs]] (2017) * {{flaga|Latvija}} [[Jurģis Kalns]] (2018) * {{flaga|Latvija}} [[Oļegs Blagonadeždins]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Nikolajs Ļubļins]] (2019) * {{flaga|Latvija}} [[Viktors Ņesterenko]] (2019 — 2020) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Stradiņš]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (2020) * {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lapsa]] (2021 — jūn. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jūn. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] (jūn. 2022 — nov. 2022) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jan. 2023 — feb. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Koliņko]] (feb. 2023 — jūn. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (jūn. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Golubevs (futbola treneris)|Sergejs Golubevs]] (jūn. 2023 — sep. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Igors Korabļovs]] ({{piezīme|p. i.|pienākumu izpildītājs}}) (sep. 2023 — dec. 2023) * {{flaga|Latvija}} [[Ervīns Pērkons]] (dec. 2023 — nov. 2025) * {{flaga|Latvija}} [[Maksims Rafaļskis]] (dec. 2025 — pašlaik) == Logo == <gallery> SK Super Nova logo.png| No 2017. gada līdz 2022. gadam logo SK Super Nova Salaspils logo.png| No 2022. gada līdz 2023. gadam logo SK Super Nova logo 2024.png | No 2024. gada </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.supernova.lv/ Kluba oficiālā vietne] * [https://int.soccerway.com/teams/latvia/super-nova/4151/ SOCCERWAY] * [https://www.transfermarkt.com/sk-super-nova/startseite/verein/40788/ Transfermarkt] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/sk-super-nova/30891/ Globalsportsarchive] * [https://lff.lv/klubi/sk-super-nova-13440/?cid=20628277 Latvijas Futbola federācija] {{Latvijas futbola Virslīga}} [[Kategorija:Salaspils]] [[Kategorija:SK Super Nova]] ot5hqjugd20m12kwarblqf66p8rogyt 0 412420 4513214 4502704 2026-08-26T03:48:05Z Biafra 13794 4513214 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Artūrs Žagars | vārds_orig = | attēls = Artūrs Žagars 32 Fenerbahçe Basketbol TBSL 20241006 (1).jpg | att_izm = | paraksts = Artūrs Žagars 2024. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2000|4|21}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Jūrmala}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērv|cm=190}} | svars = {{mērv|kg=76}} | poz = {{Basketbola pozīcija|1}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas 49. vidusskola]]<br />[[Pumpuru vidusskola]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Ķīna}} [[Džedzjanas "Golden Bulls"]] | numurs = | amats = | līga = [[Ķīnas Basketbola asociācija|CBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2017—2022 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Badalonas "Joventut"]] | kl_sez 2 = 2018—2019 | klubs 2 = →{{flaga|Spānija}} [[El Pratas "Prat"]] | kl_sez 3 = 2021 | klubs 3 = →{{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] | kl_sez 4 = 2022 | klubs 4 = →{{flaga|Vācija}} [[Braunšveigas "Löwen"]] | kl_sez 5 = 2022—2023 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevežis"]] | kl_sez 6 = 2024—2026 | klubs 6 = {{flaga|Turcija}} [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]] | kl_sez 7 = 2023—2024 | klubs 7 = →{{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Wolves"]] | kl_sez 8 = 2026—pašlaik | klubs 8 = {{flaga|Ķīna}} [[Džedzjanas "Golden Bulls"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempions <small>(2025)</small> * 2× [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas]] čempions <small>(2025, 2026)</small> * 2× Turcijas kausa ieguvējs <small>(2025, 2026)</small> * Turcijas superkausa ieguvējs <small>(2025)</small> * Igaunijas čempions <small>(2021)</small> * [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionāta]] simboliskais piecinieks <small>(2018)</small> * [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada uzlēcošā zvaigzne]] <small>([[Latvijas Gada balva sportā 2018|2018]])</small> | aģenti = [[Jānis Porziņģis]] | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalSilver2|[[2018. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Latvija 2018]]}} }} '''Artūrs Mārtiņš Žagars''' (dzimis {{dat|2000|4|21}} [[Jūrmala|Jūrmalā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basket.lv/izlases/juniori-u18/latvijas-u18-komanda-vini-cinisies-ar-serbiju-5166|title=Latvijas U18 komanda: viņi cīnīsies ar Serbiju|website=basket.lv|access-date=2019-04-22|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190422004950/https://basket.lv/izlases/juniori-u18/latvijas-u18-komanda-vini-cinisies-ar-serbiju-5166|archivedate=2019-04-22}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[saspēles vadītājs (basketbols)|saspēles vadītāja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s (CBA) klubu [[Džedzjanas "Golden Bulls"]], bet iepriekšējās sezonas spēlēja [[Turcija|Turcijas]] klubā [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]], kas spēlē [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]]. Pārstāv [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasi]], ir tās starta piecinieka saspēles vadītājs. Bijis Latvijas jaunatnes basketbola izlašu spēlētājs, ar U-18 izlasi izcīnījis sudraba medaļu [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. "Fenerbahçe" sastāvā viņš 2025. gadā kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas uzvarējis Eirolīgā. == Karjera == Basketbolā nonācis tēva Jura Žagara, kurš tobrīd spēlēja basketbolu amatieru līmenī, taču pārstāvējis arī Latvijas U-18 izlasi,<ref name="sudrabs-ka-zelts-ir-lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2018/08/08/sudrabs-ka-zelts/|title=Sudrabs kā zelts • IR.lv|website=ir.lv|access-date=2023-12-30}}</ref> un ņēma Artūru līdzi uz saviem treniņiem, ietekmē. Tēvs aizvedis Artūru arī uz pirmo basketbola nodarbību uz BJBS Rīga/DSN, pie trenera [[Mārtiņš Fomins|Mārtiņa Fomina]]. [[LJBL|Latvijas Jaunatnes basketbola līgā]] pārstāvēja [[Daugavas Sporta nams|Daugavas Sporta nama]] komandu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/basketbola-dirigents-zagars|title=Basketbola diriģents Žagars|last=Siliņš|first=Māris|website=LA.LV|access-date=2023-03-04|language=lv}}</ref><ref name="LJBL">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/arturs_zagars|title=Artūrs Žagars|publisher=basket.lv|accessdate=2018-11-12|archive-date=2023-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20231003092230/http://www1.basket.lv/sljbl/speletaji/arturs_zagars}}</ref> kuru trenēja [[Raivo Otersons]], bet viņa komandas biedrs bija arī vēlākais Latvijas jaunatnes izlašu un pieaugušo izlases komandas biedrs [[Artūrs Kurucs]]. [[Attēls:Zagars Penya - unniks.jpg|thumb|left|150px|A. Žagars [[Badalonas "Joventut"]] formā 2018. gadā]] 2017. gadā nonāca [[ACB līga]]s komandas [[Badalonas "Joventut"]] sistēmā, kuras junioru komandā (''U18 Divina Seguros Joventut Badalona'') 2017.—2018. gada sezonā piedalījās U-18 vecuma spēlētāju Eirolīgas turnīrā.<ref name='Euroleague'>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=008104&seasoncode=JTH17 |title=Zagars, Arturs |publisher=Euroleague.net |accessdate=2018-11-12 |archive-date=2021-12-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211205054445/https://www.euroleague.net/competition/players/showplayer?pcode=008104&seasoncode=JTH17 }}</ref> 2018.—2019. gada sezonā tika nodots īrē komandas fārmklubam [[El Pratas "Prat"]], bet guva labās kājas potītes saišu traumu, kuras rezultātā nācās izlaist vairākus mēnešus.<ref name='lsm'>{{Tīmekļa atsauce|author=LETA|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/jaunais-basketbola-talants-zagars-traumas-del-nevares-spelet-aptuveni-piecus-menesus.a298386/ |title=Jaunais basketbola talants Žagars traumas dēļ nevarēs spēlēt aptuveni piecus mēnešus |publisher=lsm.lv |date=2018-11-3 |accessdate=2018-11-12}}</ref> 2019. gada rudenī sezonu sāka [[Badalonas "Joventut"]] pieaugušo komandā. 2018. gada vasarā piedalījās [[NBA]] jauno talantu nometnē ''Global Camp'' [[Itālija]]s pilsētā [[Trevīzo]].<ref name='TVNET'>{{Tīmekļa atsauce|first=Gatis|last=Kreceris|url=https://www.tvnet.lv/4599985/talantigais-arturs-zagars-pretinieku-nerespekteju-neskatos-uz-vina-uzvardu |title=Talantīgais Artūrs Žagars: Pretinieku nerespektēju, neskatos uz viņa uzvārdu|publisher=TVNET |date=2018-11-6 |accessdate=2018-11-12}}</ref> Sākotnēji bija pieteicies uz [[2019. gada NBA drafts|2019. gada]] un [[2020. gada NBA drafts|2020. gada NBA draftu]], taču abas reizes atsauca savu kandidatūru. Arī vēlākajās sezonās "Joventut" Latvijas basketbolistu izīrēja citiem klubiem, tādējādi 2021. gadā viņš pārstāvēja [[Tallinas "Kalev/Cramo"]] [[Igaunija|Igaunijā]], bet 2022. gadā [[Vācija]]s klubu [[Braunšveigas "Löwen"]]. 2022. gada vasarā A. Žagars noslēdza līgumu ar [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevežis"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kknevezis.lt/naujienos/kdaini-nevio-optibet-atakoms-diriguos-latvis-artras-martinas-agaras|title=Kėdainių „Nevėžio-Optibet“ atakoms diriguos latvis Artūras Martinas Žagaras|website=NEVĖŽIS-OPTIBET|access-date=2023-02-20|language=en}}</ref> kura sastāvā kļuva par komandas līderi, bet gados jaunajai komandai izdevās pārsteigt ar labu sniegumu spēcīgajā Lietuvas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/zagars-si-butiba-ir-pirma-sezona-kad-varu-parliecinaties-cik-labs-esmu/|title=Žagars: Šī būtībā ir pirmā sezona, kad varu pārliecināties, cik labs esmu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2023-02-20|date=2023-02-16|language=en}}</ref> Pēc sekmīga starta [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] A. Žagars noslēdza līgumu ar [[Turcija]]s [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] klubu [[Stambulas "Fenerbahçe" (vīriešu basketbola klubs)|Stambulas "Fenerbahçe"]], kas spēlētāju pirmajā līguma sezonā izīrēja [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubam [[Viļņas "Wolves"]], kura rindās viņš debitēja 23. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7861348/noskaties-zagars-debite-wolves-rindas|title=NOSKATIES &#10217; Žagars debitē "Wolves" rindās|website=Basketbols|access-date=2023-10-03|date=2023-09-23|language=lv}}</ref> Jau oktobra sākumā A. Žagars guva smagu [[Ceļgals|ceļgala]] sānu saites traumu. Tika prognozēts, ka traumas dēļ A. Žagaram nāksies izlaist vismaz piecus mēnešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/basketbols/oficiali-zagaram-traumas-del-bus-jaizlaiz-vismaz-pieci-menesi-sliktakas-prognozes-nepiepildas.d?id=56041538|title=Oficiāli: Žagaram traumas dēļ būs jāizlaiž vismaz pieci mēneši, sliktākās prognozes nepiepildās|last=Delfi|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-10-25|date=2023-10-19|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Atgriezties basketbola laukumā izdevās 2024. gada aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/17012608/basketbols/120015860/zagars-pec-pusgada-partraukuma-atgriezas-laukuma|title=Žagars pēc pusgada pārtraukuma atgriežas laukumā|website=www.delfi.lv|access-date=2024-10-23|language=lv}}</ref> Pēc atveseļošanās no traumas A. Žagars pārstāvēja Latvijas izlasi [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, bet vēlāk augustā tika paziņots, ka nākamajā sezonā viņš spēlēs "Fenerbahçe", pārstāvot to arī Eirolīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/04.08.2024-zagars-nakamsezon-pievienosies-turcijas-basketbola-smagsvaram-stambulas-fenerbahce.a563846/|title=Žagars nākamsezon pievienosies Turcijas basketbola smagsvaram Stambulas «Fenerbahce»|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-07|language=lv}}</ref> Rudenī debitēja "Fenerbahçe" sastāvā gan Eirolīgā, gan nacionālajā čempionātā. Sezonas noslēgumā "Fenerbahçe" sastāvā viņš kļuva par pirmo Latvijas basketbolistu, kas uzvarējis Eirolīgā, lai gan sezonas beigu daļā, kopš aprīļa sākuma, viņš nespēlēja, Eirolīgas ''Final Four'' nebūdams arī komandas pieteikumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eirokausi/25052025-latvijai_pirmais_el_cempions_zagara_parst|title=Latvijai pirmais EL čempions – Žagara pārstāvētā "Fenerbahce" atgriežas Eiropas basketbola virsotnē|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-26|date=2025-05-25|language=lv}}</ref> Sezonas noslēgumā A. Žagars ar "Fenerbahçe" kļuva arī par [[Turcijas Basketbola līga|Turcijas līgas]] čempionu, neesot komandas pieteikumā finālsērijā pret [[Stambulas "Beşiktaş" (basketbols)|"Beşiktaş"]], taču daudz spēlēja līgas regulārājā sezonā. 2026. gada jūnijā A. Žagars ar "Fenerbahçe" vēlreiz kļuva par Turcijas līgas čempionu, tomēr arī 2025.—2026. gada sezonā viņa loma komandas rotācijā nebija nozīmīga vietējā čempionātā, bet jo sevišķi Eirolīgā (piedalījās 5 spēlēs, bet Turcijas līgā 17 spēlēs vidēji 14 minūtēs gūstot 7 punktus un 2,5 rezulatīvas piespēles). 2026. gada augustā tika paziņots, ka saspēles vadītājs turpmāk pārstāvēs [[Ķīnas Basketbola asociācija]]s klubu [[Džedzjanas "Golden Bulls"]], kļustot par pirmo Latvijas spēlētāju [[Ķīna]]s augstākajā līgā. === Latvijas izlase === Spēlējis U-16 un U-18 Latvijas jaunatnes izlasēs. 2018. gada vasarā pārstāvējis valstsvienību Rīgā notiekošajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvija izcīnīja sudraba medaļas, bet A. Žagars tika iekļauts čempionāta simboliskajā pieciniekā, kā arī bija piektais rezultatīvākais un otrais labākais rezultatīvo piespēļu dalītājs<ref name='lsm' /> (vidēji 18,9 punkti un 6,3 rezultatīvas piespēles spēlē). 2018. gadā treniņspēlē pret Baltkrieviju debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/22062018-zagars_debite_izlase_bet_turpinas_ar_u18_|title=Žagars debitē izlasē, bet turpinās ar U18; pret Krieviju - visi labākie|last=Siliņš|first=Andrejs|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-04|date=2018-06-22|language=lv}}</ref> kuru pārstāv joprojām. Tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]], kas bija valstsvienības debija šajā turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pasaules-kausa-izcinai-basketbola-latvijas-izlase-netiks-pieteikts-mejeris-un-timma|title=Pasaules kausa izcīņai basketbolā Latvijas izlasē netiks pieteikts Mejeris un Timma|website=LA.LV|access-date=2023-08-28|language=lv}}</ref> Pasaules kausā spēlēja kā starta piecinieka saspēles vadītājs. Turnīra pēdējā spēlē par 5. vietu, pret [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas basketbola izlasi]], atdeva 17 rezultatīvas piespēles, uzstādot jaunu [[FIBA Pasaules kauss|FIBA Pasaules kausa]] rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/pasaules-kauss-basketbola-2023/zinas/zagars-labo-legendara-kukoca-sasniegto-pasaules-kausa-rekordu.d?id=55930856|title=Žagars labo leģendārā Kukoča sasniegto Pasaules kausa rekordu|website=delfi.lv|access-date=2023-09-09|language=lv}}</ref> Šis ir arī lielākais rezultatīvo piespēļu skaits, kādu vienā oficiālā spēlē ir izdarījis Latvijas izlases basketbolists (iepriekšējais rekords — 16 piespēles kopš 2001. gada piederēja [[Raimonds Miglinieks|Raimondam Migliniekam]]). Pasaules kausa noslēgumā A. Žagars tika iekļauts turnīra simboliskajā otrajā izlasē. == Privātā dzīve == A. Žagara tēvs uzņēmējs Juris Žagars pats savulaik spēlējis basketbolu. Vecāki ir šķīrušies, mātei Ilzei ir sava ģimene, savukārt A. Žagara audžumāte Rūta ir basketbolista un trenera [[Uvis Helmanis|Uvja Helmaņa]] bijusī sieva un basketbolistu Kārļa un [[Krišs Helmanis|Kriša Helmaņu]] māte.<ref name="sudrabs-ka-zelts-ir-lv" /> 2026. gadā A. Žagars [[Nurmuižas pils|Nurmuižas pilī]] apprecējās ar Lieni Braunbergu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/slavenibas/pasmaju-slavenibas/rugts-apprecejies-latviesu-basketbolists-arturs-zagars-un-vina-milota-liene/|title=Rūgts! Apprecējies latviešu basketbolists Artūrs Žagars un viņa mīļotā Liene|website=tv3.lv|access-date=2026-07-13|date=2026-07-12|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{Latvija vir basket 2018 U-18}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Žagars, Arturs}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jūrmalā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] 42o6al0d6edmc42ll0wff92gf31gijv 0 412625 4512932 3630047 2026-08-25T15:19:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512932 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Rūdolfs Konstantīns Vītols | vārds_orig = | attēls = Vitols Rudolfs.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dat|1892|4|15}} | dz_viet = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga}} | mir_dat = {{mdv|1942|3|4|1892|4|15}} | mir_viet = [[Usoļlags]], {{flag|PSRS}} | taut = {{flag|Krievijas impērija}}<br/>{{LAT}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = 1 ({{oss|V=1912}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Rūdolfs Konstantīns Vītols''' (dzimis {{dat|1892|4|15}}, miris {{dat|1942|3|4}}) bija [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts un tehniķis. Dzimis Rīgas strādnieka Jāņa Vītola un Ievas dzimušas Kļaviņas ģimenē.<ref>Rīgas Sv. Ģertrūdes luterāņu draudzes kristīto reģistrs. - 1892.g. - Nr.190</ref> 1912. gada Baltijas provinces čempions 1500 m skriešanā. Piedalījies {{oss|V=1912|L=L}}, kur 1500 m distancē savā priekšskrējienā ieņēmis 5. vietu (rezultāts nav ticis fiksēts).<ref>[https://en.wikipedia.org/wiki/Athletics_at_the_1912_Summer_Olympics_%E2%80%93_Men%27s_1500_metres Athletics at the 1912 Summer Olympics – Men's 1500 metres]</ref> Līdz Pirmajam pasaules karam bijis tehniķis Krievu-Baltijas vagonu fabrikā. Pēc kara piedalījies Latvijas pirmās sporta lidmašīnas "Sprīdītis" uzbūvēšanā 1924. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/rudolfs-vitols-50 |title=LOK profils |access-date={{dat|2018|11|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181130103118/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/rudolfs-vitols-50 }}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1941. gada 14. jūnija deportācija]]s laikā apcietināts un deportēts uz [[PSRS]], kur 1942. gada 4. martā gājis bojā [[Usoļlags|Usoļlaga nometnē]].<ref>[https://nekropole.info/lv/Rudolfs-Vitols-00.00.1892 Timenote.info profils]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{vieglatlēts-aizmetnis}} {{Latvija 1912 VOS}} {{DEFAULTSORT:Vītols, Rūdolfs}} [[Kategorija:1892. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1942. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]] [[Kategorija:1912. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Lodes grūdēji]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Sprinteri]] lsbw0438xj62u6v7kc2gpau81s85jrh 10 413574 4513082 4512591 2026-08-25T18:01:44Z EdgarsBot 50781 upd 4513082 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-08-25 18:01:43{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļa|t|h|d}} || 2026-07-07 19:15:51 || 48 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>ļoti apšaubu, ka skolas vidējās izglītības programma atbilst nozīmības kritērījiem, bet uzreiz nedzēšu, varbūt kāds var pārliecināt par pretējo (kaut kādi avoti jau ir...)</nowiki> || Maznozīmīgs temats || 15 (22.07.2026) |- | {{page-multi|page=Roberts (Rūpe) Juntula|t|h|d}} || 2026-08-02 20:22:13 || 22 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet|due=15|due_date=17.08.2026}}</nowiki> || Var jau būt, ka viņam ir kāda nozīmība, bet no teksta tas galīgi neizriet || 15 (17.08.2026) |- | {{page-multi|page=Berkāne|t|h|d}} || 2026-08-24 22:24:49 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/AltHorizon|AltHorizon]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus</nowiki> || Salabot vai izdzēst || 5 (29.08.2026) |- | {{page-multi|page=Ķiploku maize|t|h|d}} || 2026-08-25 17:39:07 || 0 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Uzrakstīt normālu rakstu vai izdzēst</nowiki> || Uzrakstīt normālu rakstu vai izdzēst || 5 (09.09.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> auorhqpn64ro8fctsuifcsz05wvme9u 4 415707 4513080 4512590 2026-08-25T18:01:23Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4513080 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|08|25||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200206}}] | {{formatnum:1719}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13732}}] | 2009-02-13 | 2026-08-25 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:174932}}] | {{formatnum:10138}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8069}}] | 2007-12-03 | 2026-08-25 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122919}}] | {{formatnum:822}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14817}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115004}}] | {{formatnum:8768}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9920}}] | 2007-11-24 | 2026-08-25 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:114860}}] | {{formatnum:10044}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1931}}] | 2009-10-02 | 2026-08-25 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:88960}}] | {{formatnum:7806}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6752}}] | 2005-10-30 | 2026-08-25 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:72294}}] | {{formatnum:9373}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2171}}] | 2009-05-24 | 2026-08-25 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68933}}] | {{formatnum:1733}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3275}}] | 2005-07-26 | 2026-08-25 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58827}}] | {{formatnum:673}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-08-19 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:52576}}] | {{formatnum:6819}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6579}}] | 2018-06-22 | 2026-08-23 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:49547}}] | {{formatnum:5298}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:393}}] | 2007-01-07 | 2026-08-25 |- | 12. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49240}}] | {{formatnum:1443}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3542}}] | 2006-05-03 | 2026-08-23 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:48673}}] | {{formatnum:4462}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3032}}] | 2007-04-26 | 2026-08-25 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45067}}] | {{formatnum:6319}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1626}}] | 2015-03-11 | 2026-08-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42322}}] | {{formatnum:1545}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-08-24 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39142}}] | {{formatnum:4620}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:785}}] | 2013-03-30 | 2026-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32402}}] | {{formatnum:4016}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:667}}] | 2020-05-10 | 2026-08-25 |- | 20. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:30790}}] | {{formatnum:8395}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4752}}] | 2023-01-18 | 2026-08-25 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29756}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1208}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26923}}] | {{formatnum:4616}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:925}}] | 2015-08-30 | 2026-08-25 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23793}}] | {{formatnum:16}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-07-25 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23731}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1938}}] | 2006-07-03 | 2026-08-10 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1380}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15943}}] | {{formatnum:1323}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-08-25 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15409}}] | {{formatnum:3245}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1397}}] | 2014-07-27 | 2026-08-24 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15179}}] | {{formatnum:2415}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2000}}] | 2005-07-30 | 2026-07-31 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14482}}] | {{formatnum:516}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-08-12 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14229}}] | {{formatnum:636}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-08-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13425}}] | {{formatnum:922}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-08-23 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10937}}] | {{formatnum:1744}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:419}}] | 2021-07-27 | 2026-08-12 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10629}}] | {{formatnum:267}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-08-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10161}}] | {{formatnum:310}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:380}}] | 2012-05-17 | 2026-08-16 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9583}}] | {{formatnum:214}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:180}}] | 2013-03-14 | 2026-08-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:14}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:196}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6759}}] | {{formatnum:228}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-08-17 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6531}}] | {{formatnum:598}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-08-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5607}}] | {{formatnum:91}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-08-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:8}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5250}}] | {{formatnum:114}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-08-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5008}}] | {{formatnum:150}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:285}}] | 2013-04-16 | 2026-08-22 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] fybghmu6psztkjzewd7do2wzcb8s4r9 10 419041 4513313 4495595 2026-08-26T11:43:19Z Biafra 13794 4513313 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Dallas Mavericks spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #{{NBA color|Dallas Mavericks|1}} | fg = #{{NBA color|Dallas Mavericks|2}} | komanda = Dalasas "Mavericks" | komanda_saite = Dalasas "Mavericks" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 00 [[Makss Kristijs|Kristijs]] * 1 [[Taiuss Džonss|Džonss]] * 2 [[Deriks Laivlijs|Laivlijs]] * 7 [[Dvaits Pauels|Pauels]] * 9 [[Raiens Nembārds|Nembārds]] * 10 [[Brendons Viljamss|Viljamss]] * 11 [[Kairijs Ērvings|Ērvings]] * 13 [[Nadži Māršals|Māršals]] * 14 [[Mailzs Kelllijs|Kellijs]] * 16 [[Keilebs Mārtins|Mārtins]] * 20 [[Kriss Midltons|Midltons]] * 21 [[Denjels Gafords|Gafords]] * 25 [[P. Dž. Vašingtons|Vašingtons]] * 30 [[Musa Sisē|Sisē]] * 32 [[Kūpers Flags|Flags]] * 50 [[Mārvins Beglijs|Beglijs]] * ? [[Santi Aldama|Aldama]] * Galvenais treneris: [[Dastijs Mejs]] * Treneri asistenti: [[Villijs Grīns|Grīns]] * [[Fils Hendijs|Hendijs]] * [[Modijs Maors|Maors]] * [[Garets Templs|Templs]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> ehtxki0rrrkh298gxp91rq34mzt0e89 0 425311 4513255 3679910 2026-08-26T07:18:13Z Lasks 38532 4513255 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Buranovas vecmāmiņas | Attēls = Buranovskiye Babushki 2011 6.jpg | Att_izm = 300px | Apraksts = Buranovas vecmāmiņas 2011. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Krievija|Buranova}} | Žanrs = [[Popmūzika]], [[etnomūzika]] | Nodarbošanās = | Gadi = 1968–2018 |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = Graņa Baisarova<br/>Alevtīna Berišava<br/>Zoja Darodava<br/>Gaļina Koņeva<br/>Natālija Pugačova (Baba Nataša)<br/>Valentīna Pjatčanka<br/>Katarīna Škļajeva<br/>Olga Tuktarjova | Bij_dalībnieki = Jeļizabeta Zarbatova }} '''Buranovas vecmāmiņas''' ({{val|ru|Бурановские бабушки}}, {{val|udm|Брангуртысь песянайёс}}, {{val|en|Buranovskiye Babushki}}) bija [[Udmurti|udmurtu]] [[mūzikas grupa]] no [[Buranova]]s ciema [[Udmurtija|Udmurtijā]], [[Krievija|Krievijā]], kas savu darbību aizsāka [[1968. gads|1968. gadā]]. Grupa pārstāvēja [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krieviju]] [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Baku]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] ar dziesmu ''[[Party for Everybody]]'', kur ieguva 2. vietu, iegūstot punktus no visām konkursa dalībvalstīm, izņemot vienu, [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]], un paliekot tikai aiz [[Zviedrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Zviedrijas]] — konkursa uzvarētājvalsts. Par nopelnīto naudu Buranovā tika uzbūvēta baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-17297443|title=Eurovision 2012: 'Buranovo Grannies' to represent Russia|work=BBC News|date={{Dat|2012|3|8}}|accessdate={{Dat|2016|3|10}}|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = [[Aleksejs Vorobjovs]]<br />ar dziesmu ''[[Get You]]'' | virsraksts = [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas]] pārstāves [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]<br />ar dziesmu ''[[Party for Everybody]]'' | periods = [[2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Dina Garipova]]<br />ar dziesmu ''[[What If]]''}} {{kastes beigas}} {{Krievija-aizmetnis}} {{mūzika-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas tautas mūzikas grupas]] [[Kategorija:Krievijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:Udmurtija]] 1ry4ecfbeelvzc9e65ay7xmb4zrp6od 0 426602 4513249 4328074 2026-08-26T06:24:44Z Papuass 88 tēzaurā tādu versiju neatrod 4513249 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = GRE | NOCname = [[Grieķijas Olimpiskā komiteja]] | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 2016 | flagcaption = | oldcode = | website = {{URL|www.hoc.gr}} (grieķiski un angliski) | location = {{vieta|Brazīlija|Riodežaneiro}} | date = [[2016]]. gada [[5. augusts|5.]] — [[21. augusts]] | competitors = 93 (56 vīrieši un 37 sievietes) | sports = 15 | flagbearer = [[Sofija Bekatoru]] ([[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšana]])<ref name=flag-bearer>{{ziņu atsauce|title=Bekatorou to become first female flag bearer in Greek Olympic history|url=http://www.hoc.gr/en/node/1750|publisher=[[Hellenic Olympic Committee]]|date=6 July 2016|accessdate=8 August 2016|archive-date={{dat|2016|08|09||bez}}|archive-url=https://archive.today/20160809220303/http://www.hoc.gr/en/node/1750}}</ref> <br/> [[Ekaterina Stefanidi]] ([[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēgums]])<ref>{{ziņu atsauce|script-title=Σημαιοφόρος στην Τελετή Λήξης η Στεφανίδη|trans-title=Stefanidi will be the flag bearer at the closing ceremony|language=el|url=http://www.sport24.gr/Sports/OlympicGames/ellines-athlites/shmaioforos-sthn-teleth-lhkshs-h-stefanidh.4223332.html|publisher=Sports 24|date=21 August 2016|accessdate=21 August 2016|archive-date={{dat|2016|08|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160821131655/http://www.sport24.gr/Sports/OlympicGames/ellines-athlites/shmaioforos-sthn-teleth-lhkshs-h-stefanidh.4223332.html}}</ref> | rank = 26 | gold = 3 | silver = 1 | bronze = 2 | officials = | appearances = auto | app_begin_year = 1896 | app_end_year = | summerappearances = | winterappearances = | seealso = }} '''[[Grieķija]]''' piedalījās ''' [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas notika [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija|Brazīlijā]] no 2016. gada 5. līdz 21. augustam. Grieķija ir viena no tām pasaules valstīm, kas ir piedalījusies pilnīgi visās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Pēc [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] tradīcijas Grieķijas sportisti [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|2016. gada Riodežaneiro spēļu atklāšanas ceremonijā]] [[Marakanas stadions|Marakanas stadionā]] iegāja kā pirmie. Šajās spēlēs Grieķijas olimpisko komandu veidoja 93 sportisti (56 vīrieši un 37 sievietes), startējot 15 [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajos sporta veidos]]. Šī bija mazākā Grieķijas olimpiskā komanda kopš [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpiskajām spēlēm]].<ref name=GRE-team>{{ziņu atsauce|url=http://greece.greekreporter.com/2016/07/23/greece-goes-to-rio-olympics-with-92-athletes/|title=Greece Goes to Rio Olympics with 92 Athletes|date=23 July 2016|accessdate=20 January 2017|publisher=[[Greek Reporter]]}}</ref> Visvairāk Grieķijas komandas pārstāvju piedalījās ūdens sporta veidos, kopumā 29 sportisti (14 — [[peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanā]], 2 — [[sinhronā peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|sinhronajā peldēšanā]] un 13 sportisti [[ūdenspolo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo]] vīriešu sacensībās). Pa vienam sportistam no Grieķijas piedalījās [[loka šaušana|loka šaušanā]], [[riteņbraukšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|kalnu, treka un šosejas riteņbraukšanā]], [[galda teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā]], [[svarcelšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanā]] un [[cīņas sports 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|cīņas sportā]]. Grieķijas komandas sastāvā bija 36 olimpisko spēļu dalībnieki, kas jau iepriekš bija piedalījušies olimpiskajās spēlēs. Komandas vecākā dalībniece bija loka šāvēja [[Evangelija Psara]] (42 gadi), savukārt garo distanču peldētājam [[Spiridons Janniotiss|Spiridonam Janniotisam]] šīs bija piektās olimpiskās spēles.<ref name=GRE-team/> Pieciem sportistiem šīs bija ceturtās olimpiskās spēles, kurās tie piedalījušies (galda tenisists [[Panagiotiss Gioniss]], vingrotājs [[Vlasioss Marass]], džudists [[Iliass Iliadiss]] un burātāji [[Sofija Bekatoru]] un [[Mihails Pateniotiss]]). Šajās olimpiskajās spēlēs Grieķijas karogu [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|atklāšanas ceremonijā]] nesa burātāja Sofija Bekatoru, savukārt [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu noslēguma ceremonija|noslēguma ceremonijā]] vieglatlēte [[Katerina Stefanidi]].<ref name=flag-bearer/><ref>{{ziņu atsauce|first=Kerry|last=Kolasa-Sikiaridi|url=http://greece.greekreporter.com/2016/07/06/olympics-2016-sofia-bekatorou-first-women-selected-as-standard-bearer/|title=Olympics 2016: Sofia Bekatorou First Woman Selected as Standard-Bearer|date=6 July 2016|accessdate=20 January 2017|publisher=[[Greek Reporter]]}}</ref> == Medaļnieki == * '' Skatīt arī: [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[2016. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]'' {| class="wikitable" |- ! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Notikums !! Datums |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Anna Korakaki]] || {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes, 25 m, pistole|Sievietes, 25 m, pistole]] || 9. augusts |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Elefteris Petruniass]] || {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Vingrošana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, riņķi|Vīrieši, riņķi]] || 15. augusts |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Katerina Stefanidi]] || {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes, kārtslēkšana|Sievietes, kārtslēkšana]] || 19. augusts |- | style="background:silver| '''Sudrabs''' || [[Spiridons Janiotis]] || {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 10 km, atklātais ūdens|Vīrieši, 10 km, atklātais ūdens]] || 16. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Anna Korakaki]] || {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Šaušana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Sievietes, 10 m, pneimatiskā pistole|Sievietes, 10 m, pneimatiskā pistole]] || 7. augusts |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Pavloss Kagialis]] <br /> [[Panagiotiss Mantis]] || {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Vīrieši, 470|Vīrieši, 470]] || 18. augusts |} == Dalībnieki == === Sportistu uzskaitījums === {{colbegin|3}} * [[Hristoss Afroudakis]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Haido Alehuli]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Hrisula Anagnostopulu]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Joanna Anagnostopulu]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Mihailis Anastasakis]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dionisioss Angelopuloss]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dimitrioss Antoniadis]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kellija Arauzu]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sofija Asumanaki]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kostas Baniotis]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sofija Bekatoru]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Marija Belimpasaki]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Likurgoss Cakonass]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jannis Cilis]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vangelis Delakas]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Georgioss Dervisis]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Stefanoss Dimitriadis]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dimitrioss Dimitriu]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Eleni Doika]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kostas Duvalidis]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Teodora Draku]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Varvara Filiu]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kostas Filipidis]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Konstantins Flegkass]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Joannis Fountulis]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Stefans Galanopuls]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Spiridoss Ganaross]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Spiridoss Ganiotis]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Konstantins Geniduniass]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Panagiotis Goniss]] ({{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kristians Golomejevs]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksandrs Gunass]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Teodors Jakovidis]] ({{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sofija Ifantidu]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Iliass Iliadis]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Pavloss Kagialiss]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Mihailis Kalomoiris]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Hristoss Katrantcis]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Apostols Hristu]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Joannis Hristu]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Virons Kokalanis]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Hristoduls Kolomvoss]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Zoi Kontogianni]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Aikaterini-Marija Kontohristopulu]] ({{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Anna Korakaki]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Dimitris Kuluris]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Panagiotis Magdanis]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Panagiotis Mantis]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vlasis Marass]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Odisejs Meladinis]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Hristofors Merusis]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Mihaela Metalidu]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vasiliki Millusi]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Makis Mitass]] ({{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jannis Mitakis]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kostas Murikiss]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Romans Mustopuloss]] ({{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Emmanuils Milonakis]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Aikaterini Nikolaidu]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Anna Ntuntunaki]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Stefans Ntuskoss]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Antigoni Ntrismpioti]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Paraskevi Papahristu]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksandros Papamihails]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Evangelija Papasoglu]] ({{osv|Sinhronā peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Aleksija Papasa]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Maiks Pateniotis]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Elizaveta Pesiridu]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Joannis Petru]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Elefteris Petruniass]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Evangelija Platanioti]] ({{osv|Sinhronā peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kiriaks Pontikeass]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Marija Prevolaraki]] ({{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Evangelija Psara]] ({{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Urānija Rempuli]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Sofija Riga]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Stavrula Samara]] ({{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Panagiotis Samilidis]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Gellija Skarlatu]] ({{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Nikolass Skarvelis]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Katerina Stefanidi]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Jannis Tamuridis]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Miltiadis Tentoglu]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Panagiota Cinopulu]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Giorgos Ciallass]] ({{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Eirini Vasileiu]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Andreass Vazaioss]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Panagiota Vlahaki]] ({{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Angels Vlahopuls]] ({{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Hristoss Volikakis]] ({{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Vasiliki Vugiuka]] ({{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}}) * [[Kristels Vurna]] ({{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}}) {{colend}} === Sadalījums sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids ! Vīrieši ! Sievietes ! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 8 || 2 || 10 |- | align=left| {{osv|Burāšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 5 || 2 || 7 |- | align=left| {{osv|Cīņas sports|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Džudo|2016|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || 2 |- | align=left| {{osv|Galda teniss|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Loka šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || 1 |- | align=left| {{osv|Paukošana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 |- | align=left| {{osv|Peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 10 || 4 || 14 |- | align=left| {{osv|Riteņbraukšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 3 || — || 3 |- | align=left| {{osv|Sinhronā peldēšana|2016|Vasaras|image=yes}} || — || 2 || 2 |- | align=left| {{osv|Svarcelšana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || 1 |- | align=left| {{osv|Šaušana|2016|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 |- | align=left| {{osv|Ūdenspolo|2016|Vasaras|image=yes}} || 13 || — || 13 |- | align=left| {{osv|Vieglatlētika|2016|Vasaras|image=yes}} || 10 || 15 || 25 |- | align=left| {{osv|Vingrošana|2016|Vasaras|image=yes}} || 2 || 7 || 9 |- ! Kopā || 56 || 37 || 93 |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Grieķija olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Grieķija olimpiskajās spēlēs|2016]] lh346tdf8afw43i5xyobt8b29094rdl 0 434480 4513033 4434468 2026-08-25T17:10:15Z Meistars Joda 781 4513033 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zabolocki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Brigu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4865 |title=Informācija par objektu: Zabolocki |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 11 | population_density_km2 = | latd = 56.4112 | latNS = N | longd = 28.0838 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Zabolocki''' ir ciems [[Brigu pagasts|Brigu pagastā]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Atrodas 301 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Brigu ezers]]. 1897. gadā pareizticīgo ciemā bija 135 cilvēki. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Briģu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi]] [[Kategorija:Briģu pagasts]] 4b8n8udypozkotow4nsii68b3z7svst 0 438570 4512975 4512598 2026-08-25T16:31:49Z Kleivas 2704 /* Medaļu ieguvēji */ 4512975 wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Teniss | games = 1904. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Tennis pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|ASV|Sentluisa}} <br/> [[Frānsisa Olimpiskais laukums]] | dates = 29. augusta — 3. septembris | num_events = 2 (olimpiskās) un ''4 neolimpiskās'' | competitors = 36 (visi vīrieši) | nations = 2 | teams = | prev = '''[[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900 Parīze]]''' | next = '''''[[Teniss 1906. gada neoficiālajās vasaras olimpiskajās spēlēs|1906 Atēnas (neof.)]]''''' <br/> '''[[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''[[Teniss]] [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēles]]''' bija viens no 18 oficiālajiem sporta veidiem. Šī bija trešā reize, kad teniss bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Šajās olimpiskajās spēlēs sacensības notika divās disciplīnās — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Atšķirībā no iepriekšējām, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada Parīzes Olimpiskajām spēlēm]], šajā reizē netika aizvadītas sieviešu sacensības. Sacensības notika [[Sentluisa|Sentluisā]], pie [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskā laukuma]]. Sacensības notika no 1904. gada 29. augusts līdz 3. septembrim.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> Tenisa turnīri tika aizvadīts māla seguma kortos. Tenisa turnīsa laikā tika aizvadītas arī četras disciplīnas, kuras šobrīd Starptautiskā Olimpiskā komiteja neatzīst.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> Tajās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|36 tenisisti]] no divām valstīm, lielākā daļa no sportistiem bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimiskajās spēlēs|ASV]]. Visi olimpiskie medaļnieki šajās olimpiskajās spēlēs bija no ASV. Amerikānis [[Bīlss Raits]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas zelta medaļas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki olimpiskajās disciplīnās === [[Attēls:Wright LOC 28319838813.jpg|200px|thumb|[[Bīlss Raits]] bija vienīgais tenisists, kurš šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 2 medaļas.]] {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu vienspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |- |rowspan=2| '''Vīriešu dubultspēles'''<br />{{DetailsLink|Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} |rowspan=2| {{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} | {{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} |- | {{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} |} === Sportisti ar vairākām medaļām === {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Sportists !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | align=left|[[Bīlss Raits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left|[[Roberts Lerojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 2 || — || '''2''' |- | align=left|[[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |- | align=left|[[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || — || 1 || 1 || '''2''' |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === {{colbegin|2}} {{legend2|#ccccff|Pirmās valstij izcīnītās olimpiskās medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#FFEB7F|Pirmās valstij izcīnītās zelta medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E0E0E0|Pirmās valstij izcīnītās sudraba medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} <br/>{{legend2|#E6CCB2|Pirmās valstij izcīnītās bronzas medaļas|border=solid 1px #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- ! Vieta !! Valsts !! [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] Zelts !! [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] Sudrabs !! [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] Bronza !! Kopā |- | 1 || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || bgcolor=#FFEB7F|2 || bgcolor=#E0E0E0|2 || 4 || '''8''' |- ! colspan=2| Kopā (1 valsts): || 2 || 2 || 4 || 8 |} === Medaļnieki ne-olimpiskajās disciplīnās === {| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}} |- | Jauniešu vienspēles | {{flagathlete|[[Lorenss Sterns]]|USA}} | {{flagathlete|[[Freds Tobins]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Tobins]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Edgars Leonards]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} | {{flagathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Alfonso Bells]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu vienspēles (Luiziānas Pirkuma ''Open'') |rowspan=2| {{flagathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Oriens Vernons]]|USA}} | {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Kerols Aulds]]|USA}} |- |rowspan=2| Vīriešu dubultspēles (Pasaules izstāde) |rowspan=2| {{flagathlete|[[Ralfs Makkitriks]] un [[Dvaits Deiviss]]|USA}} |rowspan=2| {{flagathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA}} | {{flagathlete|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA}} |- | {{flagathlete|[[Vilfreds Blatherviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|35}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpiskās spēles]] [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs|1904]] 96wmlwigv4z2h154obhca0c9k37shb5 0 451653 4513123 4335407 2026-08-25T20:19:44Z Zaneteeglite 85813 Pilnībā pārrakstīta, pārstrukturēta un aktualizēta sadaļa “Nozīmīgākie arhitektūras projekti”, saglabājot pamatinformāciju un papildinot ar attēliem un atsaucēm. 4513123 wikitext text/x-wiki '''Sudraba Arhitektūra''' ir Latvijas arhitektu birojs, kura pamatspecializācija ir vēsturisku ēku pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Zināmākie biroja darbi saistīti ar Rīgas vēsturisko centru un kultūras ēku pārbūvēm, kurās esošas būves un vēsturiskas konstrukcijas pielāgotas jaunām funkcijām. Biroja dibinātājs un vadošais arhitekts ir [[Reinis Liepiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS "Dizains, sarunas & vīns" ar arhitektu Reini Liepiņu |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}</ref> == Nozīmīgākie arhitektūras projekti == === Dailes teātra Jaunā zāle === [[Attēls:05-dailes-theater-small-hall.jpg|thumb|Dailes teātra Jaunā zāle pēc pārbūves]] [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Jaunās zāles pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa un birojs "Sudraba Arhitektūra".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves darbi tika sākti 2024. gadā un pabeigti 2025. gada 15. septembrī. Projekta gaitā kapitāli pārbūvēti ap 2500 m² teātra telpu, izveidojot Jauno zāli un mēģinājumu zāli. Jaunās zāles ietilpība palielināta no aptuveni 150 līdz 340 skatītāju vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |publisher=Dailes teātris |date=2025-09-15 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/galerija/dailes-teatra-jaunas-zales-atklasana |title=Dailes teātra Jaunās zāles atklāšana |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūvē saglabāti un atkārtoti izmantoti vairāki esošās ēkas interjera elementi un materiāli, tostarp durvis, ķieģeļi, flīzes un finierētie paneļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}</ref> === Valmieras Kurtuve === '''Valmieras Kurtuve''' izveidota, pielāgojot bijušo katlu māju [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] pagaidu darbībai tā vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas laikā. Projekta autoru komandā bija Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons un Renāte Karjavčenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process "Valmieras Kurtuve" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves pirmajā posmā industriālajā ēkā tika izveidota teātra zāle un tās darbībai nepieciešamās palīgtelpas, saglabājot daļu esošo konstrukciju un bijušās katlu mājas industriālā rakstura. Pēc Valmieras teātra atgriešanās rekonstruētajā ēkā Kurtuves attīstība turpināta kā daudzfunkcionālai kultūras telpai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/eng |title=Contemporary Art Space KURTUVE |publisher=Kurtuve |access-date=2026-08-25}}</ref> 2023. gadā Valmieras Kurtuve saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvas fināla žūrijas īpašo atzinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process "Valmieras Kurtuve" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}</ref> 2025. gadā projekts tika iekļauts ''New European Bauhaus Prizes'' finālistu vidū kategorijā "Regaining a sense of belonging".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras "Kurtuve" kļūst par finālistu "Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/past-applications/kurtuve-industry-creativity |title=Kurtuve: From Industry to Creativity |publisher=New European Bauhaus Prizes |access-date=2026-08-25}}</ref> === Rīgas pils konvents === [[Attēls:Rigas Pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastelas vizualizācija]] [[Attēls:Riga Pils Latvia (cropped).jpg|thumb|Rīgas pils]] [[Rīgas pils]] konventa jeb kastelas pārbūves un restaurācijas projekts izstrādāts, birojam "Sudraba Arhitektūra" sadarbojoties ar biroju "MARK Arhitekti".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — "MARK arhitekti", "Sudraba arhitektūra" |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latarh.lv/gada-balva/rigas-pils-kastelas-/-konventa-atjaunosana/1720182972 |title=Rīgas pils kastelas / konventa atjaunošana |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekts paredz Rīgas pils senākās daļas restaurāciju un pielāgošanu [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] vajadzībām, saglabājot vēsturiskās konstrukcijas, telpisko struktūru un arhitektoniski nozīmīgās detaļas, kā arī integrējot muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. Rīgas pils kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana, jaunās funkcijas un ēkas turpmākai izmantošanai nepieciešamās tehnoloģijas integrējot esošajā arhitektūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mark.lv/projects/riga-castle |title=Riga Castle |publisher=MARK Arhitekti |access-date=2026-08-25}}</ref> Līdz šim īstenotas projekta pirmās divas kārtas, atjaunojot ap 4400 m² pils telpu. Tas veido aptuveni trešo daļu no visa Rīgas pils konventa atjaunošanas projekta; pārējo projekta daļu paredzēts īstenot turpmākās būvniecības kārtās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}</ref> Atjaunotās telpas ekspluatācijā nodotas 2023. gadā, un pēc pārbūves Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir atgriezies Rīgas pilī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves un restaurācijas gaitā atjaunota arī Rīgas pils kapela, kas vēlāku pārbūvju rezultātā gadsimtiem bija paslēpta un kuras sākotnējā telpiskā struktūra iepriekš nebija nolasāma. Kopā ar remteri tā pēc restaurācijas tiek izmantota publisku pasākumu norisei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/rigas-pils-kadreizeja-edamzale-remteris-atgust-vesturisko-veidolu |title=Rīgas pils kādreizējā ēdamzāle - Remteris atgūst vēsturisko veidolu |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2023-03-28 |access-date=2026-08-25}}</ref> Rīgas pilī izvietotas LNVM ekspozīcijas "Straumējot laiku" pils 4. stāvā un "Livonijas pilis" velvju pagrabos; to dizainu izstrādāja arhitekts Didzis Jaunzems un SIA "DJA".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://video.diena.lv/raksts/kd/zinas/lnvm-tris-ekspoziciju-dizainu-veidos-sia-_dja_-14307975 |title=LNVM trīs ekspozīciju dizainu veidos SIA DJA |publisher=Diena |date=2023-11-17 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391099-latvijas-nacionalaja-vestures-muzeja-atklas-jaunu-ekspoziciju-livonijas-pilis-2026 |title=Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Livonijas pilis" |publisher=LV portāls |access-date=2026-08-25}}</ref> Rīgas pils konventa pārbūve un restaurācija 2024. gadā bija Latvijas Arhitektūras gada balvas fināliste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/izzinoti-latvijas-arhitekturas-gada-balvas-2024-fi-6169/ |title=Izziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 finālisti |publisher=Archidea |date=2024-09-12 |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekts saņēma arī konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2023" ''Grand Prix'' un skates "Gada labākā būve Latvijā 2023" pirmo vietu restaurācijas kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2023-augstak-noverteto-projektu-vidu-pieci-rigas-pasvaldibas-projekti |title=Konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva 2023" augstāk novērtēto projektu vidū pieci Rīgas pašvaldības projekti |publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldība |date=2024-03-08 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — "MARK arhitekti", "Sudraba arhitektūra" |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}</ref> === Hanzas perons === [[Attēls:Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|thumb|Hanzas perons, dienvidu ieeja]] Kultūras telpa [[Hanzas perons]] izveidota, pārbūvējot bijušās [[Rīgas preču stacija|Rīgas preču stacijas]] noliktavas ēku. Ēka, kas ir viena no saglabātajām liecībām par kādreizējās preču stacijas infrastruktūru, pielāgota koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hanzasperons.lv/par-mums/ |title=Par mums |publisher=Hanzas Perons |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekta arhitekts ir Reinis Liepiņš, un tā autoru komandā strādāja arī Ilze Liepiņa, Ieva Landmane, Ainārs Plankājs, Mārtiņš Ostaņevičs, Jurģis Prikulis un Ieva Leja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}</ref> Vēsturiskajā noliktavas apjomā izveidota ap 1230 m² zāle, kuru no ārpuses ietver stikloti peroni un vestibili; zāli iespējams sadalīt trīs mazākās daļās ar akustiskām bīdāmām sienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> Hanzas perons atklāts 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}</ref> 2020. gadā projekts saņēma Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Kultūrvieta", kā arī konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2019" ''Grand Prix''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> 2022. gadā Hanzas perons tika nominēts Eiropas Savienības Miesa van der Roes balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> == Citi projekti == [[Attēls:Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|thumb|Aldaru iela 5 pēc rekonstrukcijas]] * '''Aldaru iela 5''' — 17. gadsimta noliktavas ēkas rekonstrukcija Vecrīgā, īstenota sadarbībā ar arhitektes Lienes Griezītes studiju. Projekts saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/latvijas-arhitekturas-gada-balva-2011-laureati-370825 |title=Latvijas arhitektūras GADA BALVA 2011 laureāti |publisher=Dienas Bizness |date=2012-04-27 |access-date=2026-08-25}}</ref> * '''Dome Hotel & SPA''' — 17.–19. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Vecrīgā, Miesnieku ielā 4; projekts īstenots 2005.–2009. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |publisher=Architizer |access-date=2026-08-25}}</ref> 2010. gadā projekts saņēma Rīgas arhitektūras gada balvas atzinības diplomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> * '''Modernisma dzīvoklis Mežaparkā''' — dzīvokļa interjers Mežaparkā. Latvijas Dizaineru savienības konkursā "Gada balva dizainā 2012" projekts ieguva 1. vietu kategorijā "Dzīvojamās vides telpu interjera dizains".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] osvzc26ffmlewmgmq7alhvli1cs05yz 4513124 4513123 2026-08-25T20:23:22Z Zaneteeglite 85813 /* Hanzas perons */ 4513124 wikitext text/x-wiki '''Sudraba Arhitektūra''' ir Latvijas arhitektu birojs, kura pamatspecializācija ir vēsturisku ēku pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Zināmākie biroja darbi saistīti ar Rīgas vēsturisko centru un kultūras ēku pārbūvēm, kurās esošas būves un vēsturiskas konstrukcijas pielāgotas jaunām funkcijām. Biroja dibinātājs un vadošais arhitekts ir [[Reinis Liepiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS "Dizains, sarunas & vīns" ar arhitektu Reini Liepiņu |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}</ref> == Nozīmīgākie arhitektūras projekti == === Dailes teātra Jaunā zāle === [[Attēls:05-dailes-theater-small-hall.jpg|thumb|Dailes teātra Jaunā zāle pēc pārbūves]] [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Jaunās zāles pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa un birojs "Sudraba Arhitektūra".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves darbi tika sākti 2024. gadā un pabeigti 2025. gada 15. septembrī. Projekta gaitā kapitāli pārbūvēti ap 2500 m² teātra telpu, izveidojot Jauno zāli un mēģinājumu zāli. Jaunās zāles ietilpība palielināta no aptuveni 150 līdz 340 skatītāju vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |publisher=Dailes teātris |date=2025-09-15 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/galerija/dailes-teatra-jaunas-zales-atklasana |title=Dailes teātra Jaunās zāles atklāšana |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūvē saglabāti un atkārtoti izmantoti vairāki esošās ēkas interjera elementi un materiāli, tostarp durvis, ķieģeļi, flīzes un finierētie paneļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}</ref> === Valmieras Kurtuve === '''Valmieras Kurtuve''' izveidota, pielāgojot bijušo katlu māju [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] pagaidu darbībai tā vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas laikā. Projekta autoru komandā bija Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons un Renāte Karjavčenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process "Valmieras Kurtuve" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves pirmajā posmā industriālajā ēkā tika izveidota teātra zāle un tās darbībai nepieciešamās palīgtelpas, saglabājot daļu esošo konstrukciju un bijušās katlu mājas industriālā rakstura. Pēc Valmieras teātra atgriešanās rekonstruētajā ēkā Kurtuves attīstība turpināta kā daudzfunkcionālai kultūras telpai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/eng |title=Contemporary Art Space KURTUVE |publisher=Kurtuve |access-date=2026-08-25}}</ref> 2023. gadā Valmieras Kurtuve saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvas fināla žūrijas īpašo atzinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process "Valmieras Kurtuve" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}</ref> 2025. gadā projekts tika iekļauts ''New European Bauhaus Prizes'' finālistu vidū kategorijā "Regaining a sense of belonging".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras "Kurtuve" kļūst par finālistu "Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/past-applications/kurtuve-industry-creativity |title=Kurtuve: From Industry to Creativity |publisher=New European Bauhaus Prizes |access-date=2026-08-25}}</ref> === Rīgas pils konvents === [[Attēls:Rigas Pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastelas vizualizācija]] [[Attēls:Riga Pils Latvia (cropped).jpg|thumb|Rīgas pils]] [[Rīgas pils]] konventa jeb kastelas pārbūves un restaurācijas projekts izstrādāts, birojam "Sudraba Arhitektūra" sadarbojoties ar biroju "MARK Arhitekti".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — "MARK arhitekti", "Sudraba arhitektūra" |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latarh.lv/gada-balva/rigas-pils-kastelas-/-konventa-atjaunosana/1720182972 |title=Rīgas pils kastelas / konventa atjaunošana |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekts paredz Rīgas pils senākās daļas restaurāciju un pielāgošanu [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] vajadzībām, saglabājot vēsturiskās konstrukcijas, telpisko struktūru un arhitektoniski nozīmīgās detaļas, kā arī integrējot muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. Rīgas pils kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana, jaunās funkcijas un ēkas turpmākai izmantošanai nepieciešamās tehnoloģijas integrējot esošajā arhitektūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mark.lv/projects/riga-castle |title=Riga Castle |publisher=MARK Arhitekti |access-date=2026-08-25}}</ref> Līdz šim īstenotas projekta pirmās divas kārtas, atjaunojot ap 4400 m² pils telpu. Tas veido aptuveni trešo daļu no visa Rīgas pils konventa atjaunošanas projekta; pārējo projekta daļu paredzēts īstenot turpmākās būvniecības kārtās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}</ref> Atjaunotās telpas ekspluatācijā nodotas 2023. gadā, un pēc pārbūves Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir atgriezies Rīgas pilī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves un restaurācijas gaitā atjaunota arī Rīgas pils kapela, kas vēlāku pārbūvju rezultātā gadsimtiem bija paslēpta un kuras sākotnējā telpiskā struktūra iepriekš nebija nolasāma. Kopā ar remteri tā pēc restaurācijas tiek izmantota publisku pasākumu norisei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/rigas-pils-kadreizeja-edamzale-remteris-atgust-vesturisko-veidolu |title=Rīgas pils kādreizējā ēdamzāle - Remteris atgūst vēsturisko veidolu |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2023-03-28 |access-date=2026-08-25}}</ref> Rīgas pilī izvietotas LNVM ekspozīcijas "Straumējot laiku" pils 4. stāvā un "Livonijas pilis" velvju pagrabos; to dizainu izstrādāja arhitekts Didzis Jaunzems un SIA "DJA".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://video.diena.lv/raksts/kd/zinas/lnvm-tris-ekspoziciju-dizainu-veidos-sia-_dja_-14307975 |title=LNVM trīs ekspozīciju dizainu veidos SIA DJA |publisher=Diena |date=2023-11-17 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391099-latvijas-nacionalaja-vestures-muzeja-atklas-jaunu-ekspoziciju-livonijas-pilis-2026 |title=Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Livonijas pilis" |publisher=LV portāls |access-date=2026-08-25}}</ref> Rīgas pils konventa pārbūve un restaurācija 2024. gadā bija Latvijas Arhitektūras gada balvas fināliste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/izzinoti-latvijas-arhitekturas-gada-balvas-2024-fi-6169/ |title=Izziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 finālisti |publisher=Archidea |date=2024-09-12 |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekts saņēma arī konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2023" ''Grand Prix'' un skates "Gada labākā būve Latvijā 2023" pirmo vietu restaurācijas kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2023-augstak-noverteto-projektu-vidu-pieci-rigas-pasvaldibas-projekti |title=Konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva 2023" augstāk novērtēto projektu vidū pieci Rīgas pašvaldības projekti |publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldība |date=2024-03-08 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — "MARK arhitekti", "Sudraba arhitektūra" |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}</ref> === Hanzas perons === [[Attēls:Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|thumb|Hanzas perons, dienvidu ieeja]] Kultūras telpa [[Hanzas perons]] izveidota, pārbūvējot bijušās [[Rīgas preču stacija|Rīgas preču stacijas]] noliktavas ēku. Ēka, kas ir viena no saglabātajām liecībām par kādreizējās preču stacijas infrastruktūru, pielāgota koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hanzasperons.lv/par-mums/ |title=Par mums |publisher=Hanzas Perons |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekta arhitekts ir Reinis Liepiņš, un tā autoru komandā strādāja arī Ilze Liepiņa, Ieva Landmane, Ainārs Plankājs, Mārtiņš Ostaņevičs, Jurģis Prikulis un Ieva Leja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}</ref> Vēsturiskajā noliktavas apjomā izveidota ap 1230 m² zāle, kuru no ārpuses ietver stikloti peroni un vestibili; zāli iespējams sadalīt trīs mazākās daļās ar akustiskām bīdāmām sienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> Hanzas perons atklāts 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}</ref> 2020. gadā projekts saņēma Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Kultūrvieta", kā arī konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2019" ''Grand Prix''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> 2022. gadā Hanzas perons tika nominēts Eiropas Savienības Mīsa van der Roes balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> == Citi projekti == [[Attēls:Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|thumb|Aldaru iela 5 pēc rekonstrukcijas]] * '''Aldaru iela 5''' — 17. gadsimta noliktavas ēkas rekonstrukcija Vecrīgā, īstenota sadarbībā ar arhitektes Lienes Griezītes studiju. Projekts saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/latvijas-arhitekturas-gada-balva-2011-laureati-370825 |title=Latvijas arhitektūras GADA BALVA 2011 laureāti |publisher=Dienas Bizness |date=2012-04-27 |access-date=2026-08-25}}</ref> * '''Dome Hotel & SPA''' — 17.–19. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Vecrīgā, Miesnieku ielā 4; projekts īstenots 2005.–2009. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |publisher=Architizer |access-date=2026-08-25}}</ref> 2010. gadā projekts saņēma Rīgas arhitektūras gada balvas atzinības diplomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> * '''Modernisma dzīvoklis Mežaparkā''' — dzīvokļa interjers Mežaparkā. Latvijas Dizaineru savienības konkursā "Gada balva dizainā 2012" projekts ieguva 1. vietu kategorijā "Dzīvojamās vides telpu interjera dizains".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] g0smwbmj7bk2nvzted6lot0dpw2nuaf 4513130 4513124 2026-08-25T20:54:56Z Votre Provocateur 111653 4513130 wikitext text/x-wiki '''Sudraba Arhitektūra''' ir Latvijas [[Arhitekts|arhitektu]] birojs, kura pamatspecializācija ir vēsturisku ēku pielāgošana mūsdienu vajadzībām. Zināmākie biroja darbi saistīti ar Rīgas vēsturisko centru un kultūras ēku pārbūvēm, kurās esošas būves un vēsturiskas konstrukcijas pielāgotas jaunām funkcijām. Biroja dibinātājs un vadošais arhitekts ir [[Reinis Liepiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latarh.lv/lds-dizains-sarunas-vins-ar-arhitektu-reini-liepinu |title=LDS "Dizains, sarunas & vīns" ar arhitektu Reini Liepiņu |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}</ref> == Nozīmīgākie arhitektūras projekti == === Dailes teātra Jaunā zāle === [[Attēls:05-dailes-theater-small-hall.jpg|thumb|Dailes teātra Jaunā zāle pēc pārbūves]] [[Dailes teātris|Dailes teātra]] Jaunās zāles pārbūves projekta autori ir arhitekti Reinis Liepiņš un Ilze Liepiņa un birojs "Sudraba Arhitektūra".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves darbi tika sākti 2024. gadā un pabeigti 2025. gada 15. septembrī. Projekta gaitā kapitāli pārbūvēti ap 2500 m² teātra telpu, izveidojot Jauno zāli un mēģinājumu zāli. Jaunās zāles ietilpība palielināta no aptuveni 150 līdz 340 skatītāju vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailesteatris.lv/lv/teatris/aktualitates/2025/dailes-teatra-jauna-zale-gaida-pirmos-skatitajus |title=Dailes teātra Jaunā zāle gaida pirmos skatītājus |publisher=Dailes teātris |date=2025-09-15 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/galerija/dailes-teatra-jaunas-zales-atklasana |title=Dailes teātra Jaunās zāles atklāšana |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2025-09-19 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūvē saglabāti un atkārtoti izmantoti vairāki esošās ēkas interjera elementi un materiāli, tostarp durvis, ķieģeļi, flīzes un finierētie paneļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/29.09.2025-arhitekti-reinis-un-ilze-liepini-dailes-teatra-jaunas-zales-parbuve-bija-atbildigs-darbs.a615824/ |title=Arhitekti Reinis un Ilze Liepiņi: Dailes teātra Jaunās zāles pārbūve bija atbildīgs darbs |publisher=LSM.lv |date=2025-09-29 |access-date=2026-08-25}}</ref> === Valmieras Kurtuve === '''Valmieras Kurtuve''' izveidota, pielāgojot bijušo katlu māju [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] pagaidu darbībai tā vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas laikā. Projekta autoru komandā bija Ilze Liepiņa, Reinis Liepiņš, Dāvis Jansons un Renāte Karjavčenko.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process "Valmieras Kurtuve" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves pirmajā posmā industriālajā ēkā tika izveidota teātra zāle un tās darbībai nepieciešamās palīgtelpas, saglabājot daļu esošo konstrukciju un bijušās katlu mājas industriālā rakstura. Pēc Valmieras teātra atgriešanās rekonstruētajā ēkā Kurtuves attīstība turpināta kā daudzfunkcionālai kultūras telpai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kurtuve.com/eng |title=Contemporary Art Space KURTUVE |publisher=Kurtuve |access-date=2026-08-25}}</ref> 2023. gadā Valmieras Kurtuve saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvas fināla žūrijas īpašo atzinību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/latvijas-arhitekturas-gada-balva-finala-zurijas-ipaso-atzinibu-ieguva-process-valmieras-kurtuve/ |title=Latvijas Arhitektūras gada balvā Fināla žūrijas īpašo atzinību ieguva process "Valmieras Kurtuve" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2023-10-09 |access-date=2026-08-25}}</ref> 2025. gadā projekts tika iekļauts ''New European Bauhaus Prizes'' finālistu vidū kategorijā "Regaining a sense of belonging".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-kurtuve-klust-par-finalistu-jauna-eiropas-bauhaus-balvai-2025/ |title=Valmieras "Kurtuve" kļūst par finālistu "Jaunā Eiropas Bauhaus balvai 2025" |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2025-06-25 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://prizes.new-european-bauhaus.europa.eu/past-applications/kurtuve-industry-creativity |title=Kurtuve: From Industry to Creativity |publisher=New European Bauhaus Prizes |access-date=2026-08-25}}</ref> === Rīgas pils konvents === [[Attēls:Rigas Pils kastela.jpg|thumb|Rīgas pils kastelas vizualizācija]] [[Attēls:Riga Pils Latvia (cropped).jpg|thumb|Rīgas pils]] [[Rīgas pils]] konventa jeb kastelas pārbūves un restaurācijas projekts izstrādāts, birojam "Sudraba Arhitektūra" sadarbojoties ar biroju "MARK Arhitekti".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — "MARK arhitekti", "Sudraba arhitektūra" |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latarh.lv/gada-balva/rigas-pils-kastelas-/-konventa-atjaunosana/1720182972 |title=Rīgas pils kastelas / konventa atjaunošana |publisher=Latvijas Arhitektu savienība |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekts paredz Rīgas pils senākās daļas restaurāciju un pielāgošanu [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Latvijas Nacionālā vēstures muzeja]] vajadzībām, saglabājot vēsturiskās konstrukcijas, telpisko struktūru un arhitektoniski nozīmīgās detaļas, kā arī integrējot muzeja darbībai nepieciešamo infrastruktūru. Rīgas pils kastelas atjaunošanas koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances maksimāla saglabāšana, jaunās funkcijas un ēkas turpmākai izmantošanai nepieciešamās tehnoloģijas integrējot esošajā arhitektūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mark.lv/projects/riga-castle |title=Riga Castle |publisher=MARK Arhitekti |access-date=2026-08-25}}</ref> Līdz šim īstenotas projekta pirmās divas kārtas, atjaunojot ap 4400 m² pils telpu. Tas veido aptuveni trešo daļu no visa Rīgas pils konventa atjaunošanas projekta; pārējo projekta daļu paredzēts īstenot turpmākās būvniecības kārtās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}</ref> Atjaunotās telpas ekspluatācijā nodotas 2023. gadā, un pēc pārbūves Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir atgriezies Rīgas pilī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}</ref> Pārbūves un restaurācijas gaitā atjaunota arī Rīgas pils kapela, kas vēlāku pārbūvju rezultātā gadsimtiem bija paslēpta un kuras sākotnējā telpiskā struktūra iepriekš nebija nolasāma. Kopā ar remteri tā pēc restaurācijas tiek izmantota publisku pasākumu norisei.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnk-industries.lv/project/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=LNK Industries |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/rigas-pils-kadreizeja-edamzale-remteris-atgust-vesturisko-veidolu |title=Rīgas pils kādreizējā ēdamzāle - Remteris atgūst vēsturisko veidolu |publisher=Latvijas Republikas Kultūras ministrija |date=2023-03-28 |access-date=2026-08-25}}</ref> Rīgas pilī izvietotas LNVM ekspozīcijas "Straumējot laiku" pils 4. stāvā un "Livonijas pilis" velvju pagrabos; to dizainu izstrādāja arhitekts Didzis Jaunzems un SIA "DJA".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lnvm.gov.lv/rigas-pils/ |title=Rīgas pils |publisher=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://video.diena.lv/raksts/kd/zinas/lnvm-tris-ekspoziciju-dizainu-veidos-sia-_dja_-14307975 |title=LNVM trīs ekspozīciju dizainu veidos SIA DJA |publisher=Diena |date=2023-11-17 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/391099-latvijas-nacionalaja-vestures-muzeja-atklas-jaunu-ekspoziciju-livonijas-pilis-2026 |title=Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Livonijas pilis" |publisher=LV portāls |access-date=2026-08-25}}</ref> Rīgas pils konventa pārbūve un restaurācija 2024. gadā bija Latvijas Arhitektūras gada balvas fināliste.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://archidea.lv/lv/news/article/izzinoti-latvijas-arhitekturas-gada-balvas-2024-fi-6169/ |title=Izziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 finālisti |publisher=Archidea |date=2024-09-12 |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekts saņēma arī konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2023" ''Grand Prix'' un skates "Gada labākā būve Latvijā 2023" pirmo vietu restaurācijas kategorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/konkursa-latvijas-buvniecibas-gada-balva-2023-augstak-noverteto-projektu-vidu-pieci-rigas-pasvaldibas-projekti |title=Konkursā "Latvijas Būvniecības Gada balva 2023" augstāk novērtēto projektu vidū pieci Rīgas pašvaldības projekti |publisher=Rīgas valstspilsētas pašvaldība |date=2024-03-08 |access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fold.lv/rigas-pils-konventa-atjaunosana-mark-arhitekti-sudraba-arhitektura/ |title=Rīgas pils konventa atjaunošana — "MARK arhitekti", "Sudraba arhitektūra" |publisher=FOLD |date=2024-09-03 |access-date=2026-08-25}}</ref> === Hanzas perons === [[Attēls:Hanzas Perons. Reinis Liepins I Sudraba Arhitektura.jpg|thumb|Hanzas perons, dienvidu ieeja]] Kultūras telpa [[Hanzas perons]] izveidota, pārbūvējot bijušās [[Rīgas preču stacija|Rīgas preču stacijas]] noliktavas ēku. Ēka, kas ir viena no saglabātajām liecībām par kādreizējās preču stacijas infrastruktūru, pielāgota koncertiem, izstādēm, konferencēm un citiem notikumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hanzasperons.lv/par-mums/ |title=Par mums |publisher=Hanzas Perons |access-date=2026-08-25}}</ref> Projekta arhitekts ir Reinis Liepiņš, un tā autoru komandā strādāja arī Ilze Liepiņa, Ieva Landmane, Ainārs Plankājs, Mārtiņš Ostaņevičs, Jurģis Prikulis un Ieva Leja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}</ref> Vēsturiskajā noliktavas apjomā izveidota ap 1230 m² zāle, kuru no ārpuses ietver stikloti peroni un vestibili; zāli iespējams sadalīt trīs mazākās daļās ar akustiskām bīdāmām sienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/hanzas-perons/ |title=Hanzas Perons |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> Hanzas perons atklāts 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archdaily.com/933174/hanzas-perons-cultural-center-sudraba-arhitektura |title=Hanzas Perons Cultural Center / Reinis Liepins + Sudraba Arhitektūra |publisher=ArchDaily |date=2020-02-05}}</ref> 2020. gadā projekts saņēma Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvu "Kilograms kultūras" kategorijā "Kultūrvieta", kā arī konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2019" ''Grand Prix''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> 2022. gadā Hanzas perons tika nominēts Eiropas Savienības Mīsa van der Roes balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> == Citi projekti == [[Attēls:Aldaru iela 5, rekonstruēta 17. gadsimta noliktava.jpg|thumb|Aldaru iela 5 pēc rekonstrukcijas]] * '''Aldaru iela 5''' — 17. gadsimta noliktavas ēkas rekonstrukcija Vecrīgā, īstenota sadarbībā ar arhitektes Lienes Griezītes studiju. Projekts saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/latvijas-arhitekturas-gada-balva-2011-laureati-370825 |title=Latvijas arhitektūras GADA BALVA 2011 laureāti |publisher=Dienas Bizness |date=2012-04-27 |access-date=2026-08-25}}</ref> * '''Dome Hotel & SPA''' — 17.–19. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūve par viesnīcu Vecrīgā, Miesnieku ielā 4; projekts īstenots 2005.–2009. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://architizer.com/projects/dome-hotel-riga-conversion-of-the-17th-dwelling-house-into-hotel-1/ |title=Dome Hotel Riga – Conversion of the 17th Dwelling House into Hotel |publisher=Architizer |access-date=2026-08-25}}</ref> 2010. gadā projekts saņēma Rīgas arhitektūras gada balvas atzinības diplomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> * '''Modernisma dzīvoklis Mežaparkā''' — dzīvokļa interjers Mežaparkā. Latvijas Dizaineru savienības konkursā "Gada balva dizainā 2012" projekts ieguva 1. vietu kategorijā "Dzīvojamās vides telpu interjera dizains".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sudraba-arhitektura.lv/awards/ |title=Awards |publisher=Sudraba Arhitektūra |access-date=2026-08-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Arhitektūra]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Rīgā]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] qkhpz77x8j44qmf4ptr01ujoh4cvexu 0 462493 4513221 4339566 2026-08-26T04:25:32Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "20220507_Radisson_Blu_Vilnius.jpg", jo [[c:User:Krd|Krd]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: [[:c:Commons:Deletion requests/File:20220507 Radisson Blu Vilnius.jpg|]]). 4513221 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} '''''Radisson Blu''''' ir viens no viesnīcu ķēdes ''Radisson Hotel Group'' [[zīmols|zīmoliem]], ko izmanto aptuveni 400 [[Eiropa]]s, [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s viesnīcas. Ar pašreizējo nosaukumu tas darbojas kopš 2009. gada. ''Radisson Hotel Group'' izmanto arī zīmolus ''Radisson Collection, Radisson, Radisson RED, Park Plaza, Park Inn by Radisson, Country Inn, Suites by Radisson''. == Vēsture == Zīmola nosaukums cēlies no franču pētnieka un kažokādu tirgotāja [[Pjērs-Esprits Radisons|Pjēra-Esprita Radisona]] vārda. Līdz 2005. gadam tā nosaukums bija ''Radisson SAS'', jo uzņēmuma kontrolpakete piederēja kompānijai ''[[SAS Group]]''. 2012. gadā to iegādājās ASV kompānija ''Carlson Hotels'' un Beļģijas ''Rezidor Hotel Group''. 2016. gadā ''Carlson Hotels'' nopirka [[Ķīna]]s kompānija ''HNA Tourism Group Co.''. == ''Radisson Blu'' Baltijas valstīs == === Rīga, Latvija === * [[Radisson Blu Elizabete Hotel]] * [[Radisson Blu Daugava Hotel]] * [[Radisson Blu Hotel Latvija]] * [[Radisson Blu Rīdzene Hotel]] * Radisson Hotel Old Town Riga (Astor Hotel) * Park Inn by Radisson Residence * Park Inn by Radisson Valdemāra === Lietuva === * Radisson Blu Astorija Hotel, [[Viļņa]] * Radisson Blu Hotel, [[Klaipēda]] * Radisson Blu Hotel Lietuva, [[Viļņa]] * Park Inn by Radisson Kaunas === Tallina, Igaunija === * Radisson Blu Sky Hotel * Radisson Blu Hotel Olümpia * Park Inn by Radisson Central * Park Inn by Radisson Meriton Conference & Spa Hotel <gallery> Riga Elizabetes iela 2009.jpg Hotel Elizabete - panoramio.jpg Riga Latvia 605 Radisson Blu daugava Hotel (4818959852).jpg Radisson Ridzene 01.jpg Radisson Blu Astorija Hotel, Vilnius.jpg </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Viesnīcu ķēdes]] 8dxrq2lp4ey48w1uz1d0r5sqg7za4l6 0 465262 4512926 4358657 2026-08-25T15:13:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512926 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Grapmanis | vārds_orig = | attēls = Rūdolfs Grapmanis.png | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 22 | dz_vieta = [[Mālpils pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = [[veterinārārsts]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Olga Grieze | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rūdolfs Grapmanis''' (1884—1949) bija [[latvieši|latviešu]] veterinārārsts, profesors. [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s Veterinārās fakultātes pataloganatomijas katedras vadītājs un fakultātes dekāns<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vmf.lbtu.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} VMF|website=www.vmf.lbtu.lv|access-date=2023-09-13}}</ref>.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Rudolfs-Grapmanis |title=timenote.info |access-date={{dat|2020|08|16||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260107195706/https://timenote.info/lv/Rudolfs-Grapmanis }}</ref> [[Studentu korporācija]]s [[Latvia (studentu korporācija)|Latvia]] loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 22. janvārī [[Mālpils pagasts|Mālpils pagastā]]. Mācījās [[Jelgavas reālskola|Jelgavas reālskolā]], studēja [[Tērbata]]s veterinārajā institūtā. Strādāja par Tērbatas veterināra institūta asistentu (1911), bija Rīgas pilsētas veterinārārsts (1912-1914). Pirmā pasaules kara laikā bija [[Krievijas impērija]]s armijas Mortīru III artilērijas pulka jaunākais veterinārārsts, vēlāk 73. artilērijas brigādes vecākais veterinārārsts, kolēģijas assesors (1914). 1918. gadā bija Latviešu strēlnieku artilērijas diviziona, tad Latviešu I padomju strēlnieku brigādes veterinārārsts (1918), [[Padomju Latvijas armija]]s I strēlnieku divīzijas veterinārārsts (1919). Pēc pāriešanas Latvijas armijā [[Saldus]] veterinārārsts un [[Latgales divīzija]]s vecākais veterinārārsts (1919). 1920. gada maijā viņu paaugstināja par ārstu pulkvežleitnantu. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām R. Grapmanis strādāja par [[Latvijas Universitāte]]s Veterinārmedicīnas fakultātes docentu (1920), profesoru (1933). [[Latvijas Valsts Universitāte]]s katedras vadītājs (1940-1941), [[Rīgas Universitāte]]s Veterinārās medicīnas Pataloganatomijas institūta vadītājs (1941-1944), [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s katedras vadītājs (1944-1949) un [[LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte|Veterinārmedicīnas fakultātes]] dekāns (1926-1928, 1930-1932, 1934-1936, 1938-1939, 1940-1941)<ref name=":0" />. == Apbalvojumi == * Sv. Annas ordenis, III šķira * Sv. Staņislava ordenis, III šķira * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], IV šķira (1932), III šķira (1934) * [[File:LTU Order of the Lithuanian Grand Duke Gediminas - Commander's Grand Cross BAR.png|70px]] [[Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordenis]], II šķira<ref>[http://biographien.lv/G_dizc.html biographien.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grapmanis, Rūdolfs}} [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie]] 1tbc2ap5uvvkzqpgvajfyqsiprp2efg 14 474176 4513073 3579185 2026-08-25T17:57:49Z Kleivas 2704 4513073 wikitext text/x-wiki ''Šajā kateogorijā iekļauti '''golferi, kuri [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]].''''' [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida]] [[Kategorija:Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi|1904]] 1d8iz3357uctkq11vky4ccot1kx0h5u 0 475257 4513122 4461789 2026-08-25T20:08:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513122 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #96D8D8 | bg_color = #001425 | team = Seattle Kraken | logo = Seattle_Kraken_official_logo.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Sietla}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzija]] | founded = 2021 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Climate Pledge Arena]]'' | ietilpība = 15 151 | colors = {{color box|#001425}} {{color box|#96D8D8}} {{color box|#355464}} {{color box|#639FB6}} {{color box|#C8102E}} | owner = Seattle Hockey Partners | prezidents = | GM = {{flaga|Kanāda}} [[Rons Frānsiss]] | coach = {{flaga|ASV}} [[Dens Bilzma]] | coach2 = {{flaga|CAN}} [[Džesika Kempbela]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/03072024-kembela_klust_par_pirmo_sievieti_nhl_tren|title=Kembela kļūst par pirmo sievieti NHL trenera asistenta postenī|date=2024. gada 3. jūl.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | captain = {{flaga|CAN}} [[Džordans Eberle]] | media = Root Sports Northwest | affiliates = [[Šarlotas "Checkers"]], [[AHL]] <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Sietlas "Kraken"''' ({{val|en|Seattle Kraken}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Sietla|Sietlā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Sākot ar 2021.—22. gada sezonu klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Klusā okeāna divīzija (NHL)|Klusā okeāna divīzijā]]. == Vēsture == 2018. gada decembrī NHL apstiprināja komandas īpašnieku pieteikumu dalībai līgā. 2020. gada jūlijā tika paziņots komandas nosaukums un tā [[Korporatīvā identitāte|vizuālā identitāte]]. "Kraken" kļuva par pirmo profesionālo hokeja komandu, kas bāzēta Sietlā, kopš 1975. gada. == Komandas talismans == [[Boja (talismans)|Boja]], jūras [[trollis]], ir "Kraken" komandas talismans. Viņš esot [[Fremontas troļļa]] brāļadēls. Boja tika prezentēts pirms pirmssezonas spēles pret "Canucks" 2022. gada 1. oktobrī, [[Climate Pledge arēnā]]. "Kraken" bija iecerējis ieviest Boju ap Ziemassvētkiem 2021.–2022. gada sezonā, taču spēļu atlikšanas dēļ, kas saistītas ar [[SARS-CoV-2 Omicron varianta]] izplatību, komanda nolēma pagaidīt līdz 2022.–2023. gada sezonai. Reakcija uz Bojas debiju bija polarizēta, daudziem novērotājiem paužot spēcīgu simpātiju vai nepatiku pret talismanu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://ftw.usatoday.com/lists/seattle-kraken-mascot-buoy-twitter-reacts|title=The Seattle Kraken’s new unsettling troll mascot Buoy has confused hockey fans|date=2022. gada 2. okt.}}</ref> Savā Spittin' Chiclets podkāstā Pols Bisonets nosauca Boju par "visu laiku neglītāko talismanu".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.barstoolsports.com/podcast/3436878/the-seattle-krakens-new-mascot-buoy-might-be-the-ugliest-of-all-time|title=The Seattle Kraken's New Mascot, Buoy, Might Be The Ugliest Of All-Time|first=Rear|last=Admiral|website=www.barstoolsports.com}}</ref> [[Attēls:KrakenBuoy.jpg|thumb|Seattle Kraken talismans Boja]] 2021.–2022. gada sezonā, kad vēl nebija oficiāla talismana, Krakens izmantoja kā talismanu “komandas suni” vārdā Deivijs Džounss. Suns, četrus mēnešus vecs [[haskiji|haskiju]] glābšanas suns, kas tika ieviests 2022. gada 17. janvārī, socializējās ar faniem mājas spēlēs, kad viņš tika apmācīts par terapijas suni.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://pacificnwsports.com/davy-jones-seattle-kraken-debut/|title=Davy Jones Makes his Seattle Kraken Debut|date=2022. gada 19. janv.|website=pacificnwsports.com|access-date=2024. gada 12. Maijs|archive-date=2024. gada 26. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126160946/https://pacificnwsports.com/davy-jones-seattle-kraken-debut/}}</ref> == Spēlētāji == === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 1. maijā.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{Flaga|CAN}} [[Mets Marijs]] * 31 {{Flaga|GER}} [[Filips Grūbauers]] * 35 {{flaga|ASV}} [[Džoejs Drakords]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}6 {{Flaga|SWE}} [[Ādams Lāšons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * {{0}}8 {{Flaga|CAN}} [[Keils Flerī]] * 24 {{Flaga|CAN}} [[Džeimijs Oleksiaks]] * 28 {{Flaga|CAN}} [[Džošs Maura]] * 29 {{Flaga|CAN}} [[Vinss Dans]] * 41 {{Flaga|CAN}} [[Raikers Evanss]] * 55 {{Flaga|USA}} [[Raiens Lindgrēns]] * 62 {{Flaga|CAN}} [[Brendons Montūrs]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}7 {{Flaga|CAN}} [[Džordans Eberle]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * {{0}}9 {{Flaga|CAN}} [[Čendlers Stīvensons]] * 10 {{Flaga|USA}} [[Metijs Benierss]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 17 {{Flaga|CAN}} [[Džeidens Švarcs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 19 {{Flaga|CAN}} [[Džēreds Makenns]] * 20 {{flaga|FIN}} [[Ēli Tolvanens]] * 26 {{Flaga|CAN}} [[Raiens Vintertons]] * 27 {{Flaga|CAN}} [[Bērklijs Katons]] * 51 {{Flaga|CAN}} [[Šeins Raits]] * 59 {{flaga|USA}} [[Bens Maijerss]] * 73 {{Flaga|CAN}} [[Bobijs Makmanns]] * 84 {{flaga|FIN}} [[Kāpo Kako]] * 89 {{Flaga|CAN}} [[Frederiks Gudro]] === Galvenie treneri === * [[Deivs Hekstols]]: 2021—2024 * [[Dens Bilzma]]<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28052024-ar_pitsburgu_stenlija_kausu_izcinijusais_|title=Ar Pitsburgu Stenlija kausu izcīnījušais Bailsma iecelts par "Kraken" galveno treneri|date=2024. gada 28. maijs|website=Sportacentrs.com}}</ref>: 2024— === Komandas kapteiņi === * [[Marks Džordāno]]: 2021—2022 * [[Džordans Eberle]]<ref>{{cite web |url=https://www.nhl.com/news/jordan-eberle-named-captain-of-seattle-kraken |title=Eberle named Kraken captain, replaces Giordano |website=NHL.com |date=October 8, 2024 |access-date=October 8, 2024}}</ref>: 2024—''pašlaik'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://nhl.com/kraken Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sietlas "Kraken"| ]] 7mrnbmbgp7t14gyjydcn2z46auty19i 10 477210 4513310 4508662 2026-08-26T11:42:24Z Biafra 13794 4513310 wikitext text/x-wiki {{Basketbola kluba sastāva navigācijas kaste | nosaukums = Maiami Heat spēlētāji | rādīt_sastāvu = jā | bg = #000000 | fg = #c92e36 | komanda = Maiami "Heat" | komanda_saite = Maiami "Heat" | turnīrs = pašreizējais sastāvs | apakša teksts = | list = * 0 [[Simone Fontekio|Fontekio]] * 2 [[Terijs Rozjē|Rozjē]] * 5 [[Nikola Jovičs|Jovičs]] * 7 [[Kelels Veirs|Veirs]] * 8 [[Trevors Kīlss|Kīlss]] * 9 [[Pelle Lāšons|Lāšons]] * 10 [[Tims Hārdevejs jaunākais|Hārdevejs]] * 11 [[Klejs Tompsons|Tompsons]] * 12 [[Drū Smits|Smits]] * 13 [[Bams Adebajo|Adebajo]] * 14 [[Tailers Herro|Herro]] * 15 [[Mairons Gārdners|Gārdners]] * 16 [[Kešads Džonsons|Džonsons]] * 17 [[Džamīrs Jangs|Jangs]] * 22 [[Endrū Viginss|Viginss]] * 25 [[Kaspars Jakučonis|Jakučonis]] * 45 [[Devions Mičels|Mičels]] * 50 [[Vladislavs Goldins|Goldins]] * Galvenais treneris: [[Ēriks Spūlstra]] * Treneri asistenti: [[Maliks Allens|Allens]] * [[Kerons Batlers|Batlers]] * [[Oktavio De La Grana|De La Grana]] * [[Ēriks Glass|Glass]] * [[Kriss Kvinns|Kvinns]] }}<noinclude> [[Kategorija:Basketbola komandu spēlētāju sarakstu veidnes]] </noinclude> dapazfwb0t9najn22zzu9xz627zaxko 2 490328 4513021 4511804 2026-08-25T17:04:08Z Biafra 13794 /* NBA komandu sastāvi */ 4513021 wikitext text/x-wiki == NBA komandu sastāvi == {{Atlanta Hawks spēlētāji}} {{Boston Celtics spēlētāji}} {{Brooklyn Nets spēlētāji}} {{Dallas Mavericks spēlētāji}} {{Golden State Warriors spēlētāji}} {{Maiami Heat spēlētāji}} {{Milwaukee Bucks spēlētāji}} {{New York Knicks spēlētāji}} {{San Antonio Spurs spēlētāji}} {{Washington Wizards spēlētāji}} {{NBA komandu treneri}} == NBA čempioni == {{Knicks 2025–26 NBA čempioni}} {{Thunder 2024–25 NBA čempioni}} {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{Nuggets 2022–23 NBA čempioni}} {{Warriors 2021–22 NBA čempioni}} {{Bucks 2020–21 NBA čempioni}} {{Lakers 2019–20 NBA čempioni}} {{Raptors 2018–19 NBA čempioni}} {{Warriors 2017–18 NBA čempioni}} {{Warriors 2016–17 NBA čempioni}} {{Cavaliers 2015–16 NBA čempioni}} {{Warriors 2014–15 NBA čempioni}} {{Heat 2012–13 NBA čempioni}} {{Heat 2011–12 NBA čempioni}} {{Mavericks 2010–11 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2009–10 NBA čempioni}} {{LA Lakers 2008–09 NBA čempioni}} {{Celtics 2007–08 NBA čempioni}} {{Spurs 2006–07 NBA čempioni}} {{Heat 2005–06 NBA čempioni}} {{Spurs 2004–05 NBA čempioni}} == Olimpiskie čempioni == {{ASV basketbols sastāvs 2024 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2020 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2016 OS}} {{ASV basketbols sastāvs 2012 OS}} {{ASV basketbola sastāvs 2008. gada Pekinas OS}} .. {{ASV basketbols sastāvs 1996 OS}} == Pasaules čempioni == {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2019}} {{ASV sastāvs 2010 PČB}} {{Spānija sastāvs FIBA pasaules kauss 2006}} == Eiropas čempioni == {{Spānija sastāvs Eurobasket 2022}} {{Slovēnija sastāvs Eurobasket 2017}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2015}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2011}} {{Spānija sastāvs Eurobasket 2009}} == Latvijas izlases == === Dāmu === {{LV sastāvs EuroBasket Women 2023}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2019}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2015}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2013}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2011}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 2009}} {{LV basketbola sastāvs OS 2008}} === Vīru === {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Pasaules kauss 2023}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{LV sastāvs Eurobasket 2009}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2003}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} == Latvijas basketbola klubu sastāvi == === Dāmu === {{TTT Rīga spēlētājas}} === Vīru === {{LBL}} {{BK Liepāja spēlētāji}} {{VEF Rīga spēlētāji}} {{Rīgas Zeļļu spēlētāji}} {{Valmiera Glass VIA spēlētāji}} {{BK Ventspils spēlētāji}} == Baltijas čempioni == {{Ventspils 2013 BBL}} == Latvijas čempioni == {{LBL čempioni}} {{Valmiera Glass VIA 2026}} {{VEF 2025}} {{VEF 2024}} {{VEF 2023}} {{VEF 2022}} {{VEF 2021}} {{VEF 2020}} {{VEF 2019}} {{Ventspils 2018}} {{VEF 2017}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{VEF 2015 LBL}} {{Ventspils 2014 LBL}} {{VEF 2013 LBL}} {{VEF 2012 LBL}} {{VEF 2011 LBL}} {{Barons 2010 LBL}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{ASK Riga 2007}} {{Ventspils 2006}} {{Ventspils 2005}} {{Ventspils 2004}} {{Ventspils 2003}} {{Ventspils 2002}} {{Ventspils 2001}} {{Ventspils 2000}} == Latvijas jaunatnes izlases == === Dāmu U-20 === {{Latvija siev basket 2023 U-20}} {{Latvija siev basket 2010 U-20}} {{Latvija siev basket 2009 U-20}} {{Latvija siev basket 2005 U-20}} === Vīru U-20 === {{Latvija vir basket 2017 U-20}} <!-- šī bija tā izlase, kas palika 16. vietā un izkrita no A grupas --> {{Latvija vir basket 2016 U-20}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-20}} {{Latvija vir basket 2005 U-20}} {{Latvija vir basket 2004 U-20}} === Vīru U-19 === {{Latvija vir basket 2021 U-19}} {{Latvija vir basket 2019 U-19}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} === Vīru U-18 === {{Latvija vir basket 2019 U-18}} <!-- (čempionāts notika Grieķijā, 16. vieta, treneris ?) --> {{Latvija vir basket 2018 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, iepriekšējā Latvija palika pēdējā (16), kvalificējās kā rīkotājs) --> {{Latvija vir basket 2017 U-18}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{Latvija vir basket 2014 U-18}} <!-- (čempionāts notika Turcijā, 8. vieta, treneris Arnis Vecvagars) --> {{Latvija vir basket 2013 U-18}} <!-- (čempionāts notika Latvijā, 4. vieta, treneris Nikolajs Mazurs) --> {{Latvija vir basket 2012 U-18}} {{Latvija vir basket 2011 U-18}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{Latvija vir basket 2008 U-18}} {{Latvija vir basket 2007 U-18}} {{Latvija vir basket 2006 U-18}} {{Latvija vir basket 2000 U-18}} === Vīru U-16 === {{Latvija vir basket 2019 U-16}} {{Latvija vir basket 2018 U-16}} {{Latvija vir basket 2017 U-16}} {{Latvija vir basket 2014 U-16}} {{Latvija vir basket 2013 U-16}} {{Latvija vir basket 2010 U-16}} {{Latvija vir basket 2007 U-16}} {{Latvija vir basket 2005 U-16}} {{Latvija vir basket 2001 U-16}} == Latvijas spēlētāji pēc dzimšanas gadiem == 1970: '''[[Raimonds Miglinieks|R. Miglinieks]]''' <br> 1971: [[Mārtiņš Bondars|Bondars]] <br> 1972: '''[[Gints Fogels|Fogels]]''' • '''[[Agris Galvanovskis|Galvanovskis]]''' • '''[[Uvis Helmanis|U. Helmanis]]''' • [[Edgars Šneps|Šneps]] • '''[[Edmunds Valeiko|Valeiko]]''' <br> 1973: <br> 1974: '''[[Roberts Štelmahers|Štelmahers]]''' • '''[[Arnis Vecvagars|A. Vecvagars]]''' <br> 1975: <br> 1976: '''''[[Mihals Hlebovickis|Hlebovickis]]''''' • '''[[Aigars Vītols|A. Vītols]]''' <br> 1977: '''[[Sandis Buškevics|Buškevics]]''' • [[Andris Kivičs|Kivičs]] • '''[[Jevgēņijs Kosuškins|Kosuškins]]''' • [[Kristaps Purnis|Purnis]] • [[Mārtiņš Skirmants|Skirmants]] <br> 1978: [[Kaspars Kambala|Kambala]] • [[Sandis Valters|S. Valters]] <br> 1979: '''[[Juris Umbraško|Umbraško]]''' • '''[[Uģis Viļums|Viļums]]''' <br> 1980: [[Raimonds Vaikulis|Vaikulis]] <br> 1981: '''[[Sandis Amoliņš|Amoliņš]]''' • [[Raitis Grafs|Grafs]] • [[Māris Ļaksa|Ļaksa]] • '''[[Kristaps Valters (basketbolists)|K. Valters]]''' <br> 1982: [[Jānis Blūms (basketbolists)|Blūms]] • '''[[Artūrs Brūniņš|Brūniņš]]''' • [[Kaspars Cipruss|Cipruss]] • '''[[Raimonds Feldmanis|Feldmanis]]''' • [[Jānis Porziņģis|J. Porziņģis]] • [[Ivars Timermanis|Timermanis]] <br> 1983: [[Kristaps Janičenoks|Janičenoks]] • '''[[Gatis Melderis|Melderis]]''' • <u>[[Jānis Pozņaks|Pozņaks]]</u> • [[Armands Šķēle|Arm. Šķēle]] • '''[[Pāvels Veselovs|Veselovs]]''' <br> 1984: [[Daumants Dreiškens|Dreiškens]] • '''[[Raimonds Gabrāns|Gabrāns]]''' • [[Gatis Jahovičs|Jahovičs]] • [[Salvis Mētra|Mētra]] • '''[[Artūrs Štālbergs|Štālbergs]]''' <br> 1985: <u>[[Ingus Bankevics|Bankevics]]</u> • <u>[[Kaspars Bērziņš|K. Bērziņš]]</u> • '''[[Jānis Gailītis (basketbolists)|Gailītis]]''' • '''<u>[[Māris Gulbis (basketbolists)|Māris Gulbis]]</u>''' • '''[[Mareks Jurevičus|Jurevičus]]''' • [[Mārtiņš Kravčenko|Kravčenko]] • <u>[[Edgars Krūmiņš (basketbolists)|Edg. Krūmiņš]]</u> • [[Rinalds Sirsniņš|Sirsniņš]] • '''<u>[[Artūrs Strēlnieks|A. Strēlnieks]]</u>''' • '''[[Edijs Šlesers|Šlesers]]''' • '''[[Akselis Vairogs|Vairogs]]''' <br> 1986: [[Andris Biedriņš|Biedriņš]] • [[Agnis Čavars|A. Čavars]] • [[Edgars Jeromanovs|Jeromanovs]] <br> 1987: '''[[Ernests Kalve|Kalve]]''' • '''[[Krists Pīternieks|Pīternieks]]''' • '''<u>[[Ronalds Zaķis|Zaķis]]</u>''' <br> 1988: '''[[Artūrs Bērziņš (basketbolists)|A. Bērziņš]]''' • <u>[[Rihards Kuksiks|Kuksiks]]</u> • <u>[[Andrejs Šeļakovs|Šeļakovs]]</u> <br> 1989: <u>[[Artis Ate|Ate]]</u> • [[Dairis Bertāns|Dair. Bertāns]] • <u>[[Jānis Kaufmanis|Kaufmanis]]</u> • <u>[[Jānis Strēlnieks|J. Strēlnieks]]</u> • '''[[Oskars Virsis|Virsis]]''' <br> 1990: <u>[[Artūrs Ausējs|Ausējs]]</u> • '''[[Lauris Blaus|Blaus]]''' • [[Kristaps Dārgais|Dārgais]] • [[Edmunds Elksnis|'''Elksnis''']] • <u>[[Mārtiņš Laksa|Laksa]]</u> • <u>[[Kristaps Miglinieks|K. Miglinieks]]</u> • '''[[Žanis Peiners|Peiners]]''' • <u>[[Dāvis Rozītis|Rozītis]]</u> • [[Māris Ziediņš (basketbolists)|Ziediņš]] <br> 1991: '''[[Roberts Freimanis|Freimanis]]''' • '''[[Mārtiņš Gulbis|Mārt. Gulbis]]''' • <u>[[Viktors Iļjins|Iļjins]]</u> • '''[[Haralds Kārlis|Kārlis]]''' • <u>[[Dāvis Lejasmeiers|Lejasmeiers]]</u> • <u>[[Mārtiņš Meiers (basketbolists)|Meiers]]</u> • <u>[[Mareks Mejeris|Mejeris]]</u> • <u>[[Nauris Miezis|Miezis]]</u> • <u>[[Uģis Pinete|Pinete]]</u> <br> 1992: <u>[[Kārlis Apsītis|Apsītis]]</u> • <u>[[Dāvis Bertāns|Dāv. Bertāns]]</u> • '''[[Dāvis Čoders|Čoders]]''' • <u>[[Arnolds Helmanis|A. Helmanis]]</u> • <u>[[Renārs Magone|Magone]]</u> • [[Matīss Miknis|Miknis]] • <u>[[Aigars Šķēle|Aig. Šķēle]]</u> • †[[Jānis Timma|Timma]] • <u>[[Mārcis Vītols|M. Vītols]]</u> • '''<u>[[Rihards Zēbergs|Zēbergs]]</u>''' <br> 1993: <u>[[Jānis Bērziņš (basketbolists)|J. Bērziņš]]</u> • <u>[[Andrejs Gražulis|Gražulis]]</u> • <u>[[Ingus Jakovičs|Jakovičs]]</u> • <u>[[Ojārs Siliņš|Siliņš]]</u> • <u>[[Guntis Sīpoliņš|Sīpoliņš]]</u> • <u>[[Roberts Stumbris|Stumbris]]</u> • '''[[Kaspars Vecvagars|K. Vecvagars]]''' <br> 1994: <u>[[Roberts Krastiņš|Krastiņš]]</u> • <u>''[[Deniss Krestiņins|Krestiņins]]''</u> • <u>[[Kārlis Lasmanis|Lasmanis]]</u> • <u>[[Toms Leimanis|Leimanis]]</u> <br> 1995: <u>[[Dāvis Geks|Geks]]</u> • <u>[[Kristaps Gludītis|Gludītis]]</u> • <u>[[Iļja Gromovs|Gromovs]]</u> • <u>[[Linards Jaunzems|Jaunzems]]</u> • <u>[[Edgars Lasenbergs|Lasenbergs]]</u> • <u>[[Anžejs Pasečņiks|Pasečņiks]]</u> • <u>[[Kristaps Pļavnieks|Pļavnieks]]</u> • <u>[[Kristaps Porziņģis|K. Porziņģis]]</u> • <u>[[Dāvis Spriņģis|Spriņģis]]</u> • <u>[[Rolands Šmits|Šmits]]</u> <br> 1996: <u>[[Klāvs Čavars|K. Čavars]]</u> • <u>[[Klāvs Dubults|Dubults]]</u> • <u>[[Artūrs Grīnbergs|Grīnbergs]]</u> • <u>[[Rihards Lomažs|Lomažs]]</u> • <u>[[Rinalds Mālmanis|Mālmanis]]</u> <br> 1997: <u>[[Renārs Birkāns|Birkāns]]</u> • <u>[[Eduards Hāzners|Hāzners]]</u> • <u>[[Verners Kohs|Kohs]]</u> • <u>[[Matīss Kulačkovskis|Kulačkovskis]]</u> • <u>[[Zigmārs Raimo|Raimo]]</u> • <u>[[Mārcis Saulītis|Saulītis]]</u> • <u>[[Kārlis Šiliņš|Šiliņš]]</u> • <u>[[Kārlis Žunda|Žunda]]</u> <br> 1998: <u>[[Reinis Avotiņš|Avotiņš]]</u> • <u>[[Roberts Blumbergs|Blumbergs]]</u> • <u>[[Rodions Kurucs|R. Kurucs]]</u> • '''<u>[[Alberts Putāns|Putāns]]</u>''' • <u>[[Artūrs Strautiņš|A. Strautiņš]]</u> • <u>[[Kristers Zoriks|Zoriks]]</u> <br> 1999: <u>[[Gustavs Kampuss|Kampuss]]</u> • <u>[[Francis Lācis|Lācis]]</u> <br> 2000: <u>[[Rodrigo Būmeisters|Būmeisters]]</u> • <u>[[Artūrs Kurucs|A. Kurucs]]</u> • <u>[[Edvards Mežulis|Mežulis]]</u> • <u>[[Anrijs Miška|Miška]]</u> • <u>[[Niks Salenieks|Salenieks]]</u> • <u>[[Norberts Strautiņš|N. Strautiņš]]</u> • <u>[[Dāvids Vīksne|Vīksne]]</u> • <u>[[Artūrs Žagars|Žagars]]</u> <br> 2001: <u>[[Roberts Bērze|Bērze]]</u> • <u>[[Ojārs Bērziņš|O. Bērziņš]]</u> • <u>[[Roberts Bērziņš|R. Bērziņš]]</u> • <u>[[Emīls Krūmiņš|Em. Krūmiņš]]</u> • <u>[[Kristaps Ķilps|Ķilps]]</u> • <u>[[Mārcis Šteinbergs|Šteinbergs]]</u> • '''<u>[[Ričards Vitoļskis|Vitoļskis]]</u>''' <br> 2002: <u>[[Krišs Helmanis|K. Helmanis]]</u> • <u>[[Rodijs Mačoha|Mačoha]]</u> • <u>[[Toms Skuja|Skuja]]</u> • <u>[[Ričards Vanags|Vanags]]</u> <br> 2003: <u>[[Raivo Butirins|Butirins]]</u> • <u>[[Ričards Kļanskis|Kļanskis]]</u> <br> 2004: <u>[[Rihards Berkolds|Berkolds]]</u> • <u>[[Kristofers Karlsons|Karlsons]]</u> <br> 2005: <u>[[Juris Vītols|J. Vītols]]</u> <br> 2006: <u>[[Mārtiņš Kilups|Kilups]]</u> <br> 2007: <u>[[Adrians Andževs|Andževs]]</u> <br> 2008: <br> 2009: <br> 2010: <u>[[Bendžamins Beruē|Beruē]]</u> nlaczy9ytpk99zibcjhjl6rv60j1tpi 0 492522 4513312 4155035 2026-08-26T11:42:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513312 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | birth_date = {{dat|1919|1|26}} | height = 170 | clubs4 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] | currentclub = | caption = | goals1 = | goals2 = 18 | caps2 = | pcupdate = | image = Mazzola primo piano.jpg | clubs2 = {{flaga|Itālija}} Alfa Romeo | death_date = {{miršanas datums un vecums|1949|5|4|1919|1|26}} | death_place = {{vieta|Itālija|Superga}} | caps3 = | caps1 = | years4 = 1939–1942 | nationalcaps1 = 12 | caps5 = 195 | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Venezia F.C.|Venezia]] rezerves | clubs1 = {{flaga|Itālija}} Tresoldi | years5 = 1942–1949 | nationalgoals1 = 4 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | years1 = 1936–1938 | years2 = 1938–1939 | years3 = 1939–1940 | nationalteam1 = {{fb|ITA}} | countryofbirth = {{vieta|Itālija|Kasāno d'Ada}} | nationalyears1 = 1942–1949 | birth_place = | clubnumber = | clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Torino F.C.|Torino]] | name = | playername = Valentīno Macola | ntupdate = | goals3 = | goals4 = 12 | caps4 = 61 | goals5 = 118 }} '''Valentīno Macola''' ({{Val|it|Valentino Mazzola}}, dzimis {{Dat|1919|1|26}}, miris {{Dat|1949|5|4}}) bija [[Itāļi|itāļu]] [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā. Macolas divi dēli [[Sandro Macola|Sandro]] un [[Feručio Macola|Feručio]] arī bija futbolisti. == Karjera == Savu karjeru sācis vairākās [[Itālija|Itālijas]] amatieru komandās. 1939. gadā viņš pievienojās [[Venezia F.C.|''Venezia'']]. Kopā ar ''Venezia'' viņš 1941. gadā izcīnīja ''[[Coppa Italia]]''. 1942. gadā Macola pārcēlās uz [[Torino F.C.|''Torino'']]. Viņš bija komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un simbols komandai, kura 40. gadu otrajā pusē tika uzskatīta par vienu no pasaules spēcīgākajām. Macola kopā ar komandu izcīnīja piecus [[Itālijas Serie A]] titulus. Pārstāvējis [[Itālijas futbola izlase|Itālijas futbola izlasi]], kur divus gadus viņš bija arī kapteinis. == Nāve == {{Dat|1949|5|4|5=bez}}, 30 gadu vecumā Macola kopā ar pārējo ''Torino'' komandu gāja bojā aviokatastrofā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://storiedicalcio.altervista.org/blog/valentino-mazzola.html|title=MAZZOLA Valentino: l'uomo simbolo del Grande Torino|website=Storie di Calcio|access-date=2021-08-27|date=2016-01-29|language=it-IT|archive-date=2021-08-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20210827121715/https://storiedicalcio.altervista.org/blog/valentino-mazzola.html}}</ref> == Sasniegumi == '''Venezia''' * [[Coppa Italia]]: 1940–41 '''Torino''' * [[Itālijas Serie A]]: 1942–43, 1944–45, 1946–47, 1947–48, 1948–49 * Coppa Italia: 1942–43 '''Individuālie sasniegumi''' * Itālijas Serie A labākais vārtu guvējs: 1946–47 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Itālijas futbolists-aizmetnis}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas futbolisti]] [[Kategorija:Itālijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:Torino F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Venezia F.C. spēlētāji]] {{DEFAULTSORT:Macola, Valentīno}} 3ls0gc0jq87sapihlztty9fbhwgbxcc 0 494054 4513190 4422830 2026-08-26T01:39:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513190 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Sudraba laura lapa |Attēls = Silbernes Lorbeerblatt ribbon.png |Pasniedz kopš = 1950. gada |Pašreizējais īpašnieks = |Pasniedz = [[Vācija]] }} [[Attēls:Silbernes Lorbeerblatt.jpg|thumb|"Sudraba laura lapas" dažādi tipi]] [[Attēls:Silbernes Lorbeerblatt VfB Stuttgart.jpg|thumb|Pirmā "Sudraba laura lapa", kas tika piešķirta komandai]] '''Sudraba laura lapa''' ({{val|de|Silbernes Lorbeerblatt}}) ir [[Vācija]]s augstākā sporta balva, ar kuru kopš 1950. gada 23. jūnija apbalvo [[Vācijas prezidents]]. To piešķir komandām un izciliem sportistiem, kas izcīnījuši medaļas olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs, ieguvuši nozīmīgus starptautiskus titulus, piemēram, Pasaules kausu futbolā, vai vairākas reizes bijuši medaļnieki starptautiskos čempionātos.<ref>„Mit dem Silbernen Lorbeerblatt wird nicht nur die sportliche Höchstleistung gewürdigt. Es ist gleichfalls eine Würdigung der „menschlichen und charakterlichen Haltung“ {{de ikona}} (Vācijas Federālās Iekšlietu ministrs Otto Šilijs 2003. gada 31. martā Berlīnē)</ref> Kandidātus balvai Vācijas Olimpiskās sporta konfederācijas prezidentam jāiesniedz izskatīšanai Vācijas prezidentam. Pieprasījumu izskata Valsts prezidenta aģentūra, kā arī Federālā Iekšlietu ministrija, jo šī iestāde ir atbildīga par sportu Vācijā. Iekšlietu ministrija paraksta apstiprinājuma pieteikumu, pamatojoties uz "Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma" 58. pantu.<ref>"Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikuma" 58. pants: ''Anordnungen und Verfügungen des Bundespräsidenten bedürfen zu ihrer Gültigkeit der Gegenzeichnung durch den Bundeskanzler oder durch den zuständigen Bundesminister''. {{de ikona}}</ref> == Pazīstamākie balvas ieguvēji == * [[Fricis Tīdemanis]], [[jāšana]], apbalvots 1950. gada 25. jūnijā. * [[Francs Bekenbauers]], futbols. * [[Eda Būdinga]], teniss, apbalvota 1964. gada 1. janvārī. * [[Helga Nīsena]], teniss, apbalvota 1970. gada 22. jūlijā. * [[Bernds Kannenbergs]], sološana, apbalvots 1972. gadā. * [[Štefija Grāfa]], teniss. * [[Fābians Hambīhens]], vingrošana. * [[Matiass Šteiners]], svarcelšana. * [[Birgita Princa]], futbols. * [[Jenss Veisflogs]], tramplīnlēkšana. * [[Boriss Bekers]], teniss, apbalvots 1985. gadā * Boriss Bekers un [[Mihaels Štihs]], 1992. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa dubultspēļu čempioni, apbalvoti 1992. gada 6. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://sammlung.sportmuseum.de/olympische-sommerspiele/urkunde-zum-silbernen-lorbeerblatt-boris-becker-michael-stich/ |title=Urkunde zum Silbernen Lorbeerblatt – Boris Becker, Michael Stich |publisher=Deutsches Sport & Olympia Museum |date=8 July 2009 |accessdate=2021-09-24 }}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Mihaels Šūmahers]], tajā laikā divkārtējs [[F1 čempionu saraksts|F1 čempions]], apbalvots 1997. gadā. * [[Sebastiāns Fetels]], tajā laikā divkārtējs [[F1 čempionu saraksts|F1 čempions]], apbalvots 2012. gada 22. februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.motorsport-total.com/f1/splitter/2012/02/Vettel_erhaelt_Silbernes_Lorbeerblatt_Grosse_Ehre_12022401.html |title=Vettel erhält Silbernes Lorbeerblatt: "Große Ehre" |publisher=Motorsport-total.com |date=24 February 2012 |accessdate=2021-09-24 |archive-date=2012-07-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120704232705/http://www.motorsport-total.com/f1/splitter/2012/02/Vettel_erhaelt_Silbernes_Lorbeerblatt_Grosse_Ehre_12022401.html }}</ref> * [[Dirks Novickis]], 2011. gada [[NBA čempions]], 2007. gada [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]], 2011. gada [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs]], 13× [[List of NBA All-Stars|NBA All-Star]]. * [[Lēna Šēneborna]], modernā pieccīņa, apbalvota 2008. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/athlete/schoneborn-lena-1103959/ |title=Lena Schoneborn – Modern Pentathlon |publisher=London 2012 |accessdate=2021-09-24 |dead-url=yes |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130123122052/http://www.london2012.com/athlete/schoneborn-lena-1103959/ |archivedate=23 January 2013 }}</ref> * [[Hanss Lenks]], airēšana.<ref>[http://www.ioa.leeds.ac.uk/1960s/64205.htm] {{webarchive |url=https://web.archive.org/web/20110610070447/http://www.ioa.leeds.ac.uk/1960s/64205.htm |date=10 June 2011 }}</ref> * [[Magdalēna Neinere]], biatlons.<ref name="lorbeer">Deutsche Presse-Agentur. [https://www.fr.de/suche/?tt=1&tx=&sb=&td=&fd=&qr=+Olympioniken+erhalten+h%C3%B6chste+Ehrung Olympioniken erhalten höchste Ehrung]. ''Frankfurter Rundschau''. 30 April 2010. Skatīts 2021. gada 24. septembrī. {{de ikona}}</ref> * [[Olafs Pollaks]], airēšana, apbalvots 2001. gadā. * [[Sāra Dēbrica]], futboliste, apbalvota 2016. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.gettyimages.com/detail/news-photo/federal-president-joachim-gauck-awards-sara-daebritz-of-the-news-photo/619885650|title= Federal President Joachim Gauck awards Sara Daebritz of the german|access-date= {{dat|2021|09|23||bez}}|archive-date= {{dat|2023|04|19||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20230419092218/https://www.gettyimages.com/detail/news-photo/federal-president-joachim-gauck-awards-sara-daebritz-of-the-news-photo/619885650}}</ref> * [[Mesuts Ezils]], futbolists, apbalvots 2014. gadā.<ref>{{ Tīmekļa atsauce |url= https://www.gettyimages.ie/detail/news-photo/november-2014-germany-berlin-german-soccer-player-mesut-news-photo/1004156108|title= German soccer player Mesut Özil presents the 'Silbernes Lorbeerblatt'}}</ref> === Komandas === * Vācijas airētāju astotnieks (par iegūto olimpisko zelta medaļu [[Airēšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2012. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rc-bergedorf.de/index.php/berichte-ueber-ruderregatten/leistunssport/2012/267-eric-vom-bundespraesidenten-ausgezeichnet |title=2012 Eight awarded Silver Laurel Leaf |access-date={{dat|2021|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211205193212/https://rc-bergedorf.de/index.php/berichte-ueber-ruderregatten/leistunssport/2012/267-eric-vom-bundespraesidenten-ausgezeichnet }}</ref> * Vācijas airētāju astotnieks (par iegūto olimpisko sudraba medaļu [[Airēšana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Buenosairesa|Buenosairesā]])<ref>{{ Tīmekļa atsauce| url= http://www.bundespraesident.de/SharedDocs/Berichte/DE/Joachim-Gauck/2016/11/161101-Silbernes-Lorbeerblatt.html?nn=1890894| title= Verleihung des Silbernen Lorbeerblattes| language=de| work=Office of the President of Germany| date=1 November 2016| access-date=24 Sep 2021}}</ref> * [[VfB Stuttgart]] (par uzvaru 1950. gada Vācijas futbola čempionātā) * [[FC Bayern Munich|Bayern Munich]] (par uzvaru 1967. gada Vācijas futbola čempionātā) * [[Team Telekom]] (Pirmā vieta [[1997. gada Tour de France]]) * [[Vācijas futbola izlase]] (1972., 1980., 1996. gada Eiropas čempions un 1954., 1974., 1990., 2014. gada pasaules čempions) * [[Vācijas sieviešu futbola izlase]] (1989., 1991., 1995., 1997. gada Eiropas čempions un 2003., 2007. gada pasaules čempions) * Vācijas vīriešu rokasbumbas izlase (2007. gada pasaules čempions) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Apbalvojumi sportā]] [[Kategorija:Sports Vācijā]] cwnuhg1if518uxq1bbjw7soo9gnsd1e 0 497280 4512925 4419348 2026-08-25T15:12:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512925 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Drillis | vārds_orig = | attēls = Rūdolfs Drillis.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 10 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Grostonas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1983 | m_mēnesis = 10 | m_diena = 19 | m_vieta = Kalistoga, [[Kalifornija]], {{USA}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = latvietis | nodarbošanās = skolotājs, zinātnieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Elza Emīlija Drillis | bērni = Gundars Drillis, Dzintra Drillis Holmes | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Rūdolfs Drillis''' (1893—1983) bija latviešu lidotājs, vēlāk skolotājs un zinātnieks. [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas armijas Aviācijas parka]] komandieris [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā (1919—1921). == Dzīvesgājums == Dzimis 1893. gada 10. maijā [[Grostonas pagasts|Grostonas pagasta]] "Igauņos" zemnieka Jūlija Reinholda Drilles un viņa sievas Ilzes, dzimušas Brežģes, ģimenē,<ref>[https://www.geni.com/people/R%C5%ABdolfs-J%C4%81nis-Drillis/6000000128577238839 geni.com]</ref> 1900. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Pēc mācībām reālskolā 1914. gadā sāka studijas [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] (RPI) mehānikas nodaļā. Sakarā ar Pirmā pasaules kara sākumu RPI 1915. gadā evakuēja uz Krieviju. 1916. gada maijā viņu iesauca [[Krievijas Impērija]]s armijā un nosūtīja uz virsnieku teorētisko aviācijas skolu pie [[Petrograda]]s politehniskā institūta. 1917. gadā viņš bija Krievijas Gaisa flotes pārvaldes aviācijas speciālists. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas leitnants Drillis demobilizējās un strādāja par Petrogradas auto un aviācijas fabriku kontrolieri.<ref name="LKV">{{LKV|III.|5946}}</ref> Pēc atgriešanās dzimtenē 1919. gada sākumā strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas elementārskolā, maijā atgriezās dzimtajā pusē, kur tika mobilizēts Latvijas armijā. 1919. gada jūlijā kļuva par Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba aviācijas nodaļas priekšnieku un [[Bermontiāde]]s laikā 12. oktobrī virsleitnantu R. Drilli iecēla par Armijas Aviācijas parka komandieri. Viņš nodibināja kara aviācijas skolu un izstrādāja tās mācību programmu.<ref name="LKV"/> Līdztekus karadienestam strādāja par fizikas skolotāju Rīgas 2. pilsētas vidusskolā (1919—1920). Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām virsleitnants Drillis 1921. gada maijā demobilizējās un atjaunoja studijas [[Latvijas Universitāte]]s Mehānikas fakultātē. 1922. gada decembrī viņš ar Kultūras Fonda atbalstu devās trīs mēnešu ārzemju komandējumā, lai apgūtu Somijas, Vācijas un Zviedrijas pieredzi aroda izvēles, aroda apmācības un inteliģences pārbaudes jautājumos. Strādāja [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija|Jēkabpils valsts vidusskolā]] (1922—1924). 1924. gadā viņš dibināja un vadīja Izglītības ministrijas aroda izvēles padomdošanas un psihotehnikas kabinetu, 1925. gadā kļuva par Rīgas pilsētas Jaunatnes un arodu piemērotības pētīšanas institūta psihotehnikas nodaļas vadītāju. 1926. gadā nodibināja Darba muzeju.<ref name="LKV"/> 1930. gadā Drillis kļuva par [[Leipcigas Universitāte]]s studentu un 1933. gada 13. jūlijā Leipcigas Universitātes Filozofijas fakultāte Rūdolfam Drillim par disertāciju ''Untersuchungen ueber den Hammerschlag. Ein Beitrag zur Analyse der menschlichen Arbeitsbewegungen'' piešķīra filozofijas doktora ''Dr. phil.'' grādu. Līdztekus viņš strādāja par Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāju [[Rīgas pilsētas valde|Rīgas pilsētas valdē]] (1931—1934). Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] Drilli kopā ar citiem sociāldemokrātiem uz vairākiem mēnešiem ieslodzīja internēto nometnē [[Karosta|Liepājas Kara ostā]]. 1939. gadā Drilli ievēlēja par asistentu [[LU Filoloģijas un filozofijas fakultāte]]s Psiholoģijas institūtā.<ref name="Zvirgzdiņš">[https://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/684.pdf Indulis Zvirgzdiņš. Rūdolfs Drillis un LU] LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI. 2005. 684. sēj.: ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA, 147.—152. lpp.</ref> Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā 1940. gada septembrī Drilli ievēlēja par docentu un LU zinātņu prorektora palīgu, bet 1941. gada februārī par LVU Sagatavošanas kursu direktoru. Vācu okupācijas laikā viņu atkal iecēla par asistentu Psiholoģijas institūtā.<ref name="Zvirgzdiņš"/> 1944. gada rudenī R. Drillis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bija skolotājs [[Augsburga]]s bēgļu nometnē. 1949. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, kur nodarbojās ar [[biomehānika]]s pētījumiem [[Ņujorkas Universitāte]]s Antropoloģijas departamentā. Izgudroja tahogrāfu saviem biomehānikas pētījumiem.<ref>[https://books.google.lv/books?id=p5qjBQAAQBAJ&pg=PA422&lpg=PA422&dq=Rudolf+Drillis+New+York&source=bl&ots=nb5sCciRr2&sig=ACfU3U1LHUOiyOu4aK-oVbdsGrOVJabnKQ&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjL-IPogKj0AhVnmIsKHbZDAfEQ6AF6BAgUEAM#v=onepage&q=Rudolf%20Drillis%20New%20York&f=false Biomechanics and Related Bio-Engineering Topics: Proceedings of a Symposium. Edited by R. M. Kenedi (2014)]</ref> Viņš bija Ņujorkas zinātņu akadēmijas un vairāku citu zinātnisko organizāciju biedrs, rosīgi darbojās latviešu organizāciju dzīvē, vadīja [[ALA]] kultūras biroja zinātnes sekciju. Par nopelniem biomehanikas laukā Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonds 1965. gadā viņam piešķīra goda diplomu tehniskajās zinātnēs. Miris 1983. gadā Kalistogā, Kalifornijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Rudolfs-Drillis |title=timenote.info |access-date={{dat|2021|11|20||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211120214402/https://timenote.info/lv/Rudolfs-Drillis }}</ref> == Darbi == * Drillis, R. J. The use of gliding cyclograms in biomechanical analysis of movement. ''Human Factors'', April 1959, 1, 2, 1—11. * Determination of Body Segment Parameters. Renato Contini, Rudolfs J. Drillis, Maurice Bluestein. ''Human Factors: The Journal of the Human Factors and Ergonomics Society'', October 1, 1963 * [http://www.oandplibrary.org/al/pdf/1964_01_044.pdf Body Segment Parameters] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211120230528/http://www.oandplibrary.org/al/pdf/1964_01_044.pdf |date={{dat|2021|11|20||bez}} }} Rudolfs Drillis, Renato Contini, Maurice Bluestein. New York University, School of Engineering and Science; 1969. * populārzinātniskas brošūras sērijā "Jaunais zinātnieks" — Automobilis, Lidmašīna, Gudrās mašīnas, Kino un filma. == Ārējās saites == * [https://rudolfsdrillis.wordpress.com/2012/05/19/r-j-drillis/ RUDOLFS DRILLIS, pioneer of biomechanics, aviation and human factors engineering] == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Drillis, Rūdolfs}} [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas lidotāji]] [[Kategorija:Latviešu zinātnieki]] [[Kategorija:Latviešu izgudrotāji]] [[Kategorija:ASV latvieši]] as00av2ktcbaf6rm07mdpg9lxc9x2y7 0 504443 4513293 4399117 2026-08-26T10:53:49Z Pirags 3757 pap 4513293 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Nameja krastmala |attēls = Nameja krastmala.jpg |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q110974294|zoom=14}} |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] |ielas garums = 470 m |atklāta = 2010. g. |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Nameja krastmala''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema apkaimē]]. Iela sākas no [[Raņķa dambis|Raņķa dambja]], iet gar [[Zunds (Rīga)|Zunda]] krastu pretējā pusē [[Ķīpsala]]i un beidzas apļveida krustojumā ar [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielu]]. Kopējais ielas garums ir 470 metri, tā klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Iela nav apbūvēta (apbūve iespējama tikai Zundam pretējā ielas pusē). Nameja krastmalā sākas [[veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi]]. == Vēsture == Nameja krastmala ir izveidota 2010. gadā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu vienlaikus ar citām šī rajona jaunajām ielām: [[Aisteres iela (Rīga)|Aisteres ielu]] un [[Durbes iela (Rīga)|Durbes ielu]].<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=213321 Par ielu nosaukumu precizēšanu un piešķiršanu atbilstoši ielu sarkanajām līnijām Rīgas Kurzemes rajonā un grozījumiem Rīgas domes 03.02.1998. lēmumā Nr.5536], Rīgas domes lēmums Nr.1646</ref> Ielas izbūve tika pabeigta 2013. gadā līdz ar [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela]]s un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgla izbūvi.<ref>[http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija Krišjāņa Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304194355/http://www.rdsd.lv/?ct=valdemara_daugavgrivas_rekonstrukcija |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} rdsd.lv</ref> Iela nosaukta 13. gadsimta [[zemgaļi|zemgaļu]] vadoņa [[Namejs|Nameja]] vārdā. == Ielu savienojumi == Nameja krastmala ir savienota ar šādām ielām: * [[Raņķa dambis]] (T veida krustojums) * [[Durbes iela (Rīga)|Durbes iela]] (apļveida krustojums) == Skatīt arī == * [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * [[Nameja iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu N}} {{coord|56.9513|24.077|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Dzirciemā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] 69ro29m6qv2ittxzcac6n0gpbt7fepo 3 517587 4513281 3658075 2026-08-26T10:04:54Z S.Marchenko 149144 S.Marchenko pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Marshal 10000]] uz [[Dalībnieka diskusija:Ivan Kheilyk]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Marshal 10000|Marshal 10000]]" to "[[Special:CentralAuth/Ivan Kheilyk|Ivan Kheilyk]]" 3658075 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Marshal 10000}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 01.31 (EEST) jef6iiuvwbiip1oda4nr8wa3m7lk74e 0 518886 4513215 4510905 2026-08-26T03:51:33Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4513215 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Pape<br/>Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape<br/>Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] tigpboz0fzs9u0ml7udoo3r769r8r5a 0 524317 4512928 3976266 2026-08-25T15:14:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512928 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Rūdolfs Lange | vārds_orig = ''Rudolf Lange'' | attēls = | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1910 | dz_mēnesis = 04 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Veisvasere]], [[Silēzija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1945 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Poznaņa]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācieši|vācietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:SS-Standartenführer Collar Rank.svg|40px]] [[Štandartenfīrers]] | dienesta_laiks = 1932—1945 | valsts = {{flaga|Vācija|Nazi}}[[Trešais reihs]] | struktūra = | vienība = ''[[Einsatzgruppen]]'' | komandēja = ''SiPo'', [[Sicherheitsdienst|SD]] | kaujas = Poznaņas kauja (1945) | izglītība = | apbalvojumi = [[Vācu krusts]] | cits_darbs = viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā. }} }} '''Rūdolfs Lange''' ({{val|de|Rudolf Lange}}, 1910—1945) bija vācu kara noziedznieks, Drošības policijas (''Sicherheitspolizei, SiPo'') un ''[[Sicherheitsdienst]]'' (SD) vadītājs [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|okupētajā Latvijā]], viens no galvenajiem [[Holokausts Latvijā|holokausta]] organizētājiem Latvijā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1910. gada 18. aprīlī [[Veisvasere|Veisvaserē]] dzelzceļa būvinspektora ģimenē. Pēc tieslietu studijām viņš 1933. gadā viņš iestājās [[Sturmabteilung|SA]], no 1936. gada strādāja ''[[Gestapo]]'' galvenajā birojā. 1941. gadā viņu paaugstināja par [[SS]]-šturmbanfīreru un iecēla par ''Gestapo'' un Drošības policijas (''Sicherheitspolizei, Sipo'') priekšnieku [[Rīga|Rīgā]], decembrī viņu iecēla par ''SiPo'' un SD vadītāju Latvijā. 1942. gada 20. janvārī Lange piedalījās [[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]. 1944. gada oktobrī viņš pārcēlās uz [[Poznaņa|Poznaņu]], kur pārņēma ''SiPo'' un SD komandiera pienākumus. 1945. gada janvārī tika paaugstināts par SS-štandartenfīreru. Miris 1945. gada 23. februārī Poznaņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Rudolfs-Lange |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|10|24||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221024212906/https://timenote.info/lv/Rudolfs-Lange }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lange, Rūdolfs}} [[Kategorija:1910. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Holokausts Latvijā]] 3otcrgartq937rhgh1g536dkpjo4x92 0 528435 4512942 4510198 2026-08-25T16:01:06Z Meistars Joda 781 4512942 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | vārds = Arturs Pormals | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1926 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jaunjelgava}} | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|ASV}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = }} '''Arturs Pormals''' (1926—2013) bija latviešu virsnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1926. gada 25. novembrī [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] sešu bērnu ģimenē, 1931. gadā viņa ģimene pārcēlās uz vectēva mājām — [[Seces pagasts|Seces pagasta]] "Stalāniem". Mācījās [[Staburags (ciems)|Vīgantes]] pamatskolā un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā Jaunjelgavas komercskolā. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] 1944. gada augustā pievienojās [[Kureļa grupa]]i un pārcēlās uz [[Kurzeme|Kurzemi]]. Pēc [[Roberts Rubenis|Rubeņa]] bataljona sacelšanās 1944. gada novembrī Pormalu apcietināja un pārveda uz [[Liepāja]]s, tad [[Danciga]]s cietumu, vēlāk uz [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]], bet decembrī nosūtīja uz šoferu skolu [[Berlīne]]s Migelheimas apkaimē (''Berlin-Müggelheim''). 1945. gada janvārī Pormalu nosūtīja uz [[Itālija|Itāliju]], kur 1945. gada 15. maijā viņu internēja un kā [[Karagūsteknis|karagūstekni]] nodarbināja dažādos darbos. Pēc atbrīvošanas 1947. gadā strādāja būvdarbos [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], 1949. gada novembrī pārcēlās uz dzīvi [[Misisipi (štats)|Misisipi štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], no 1951. gada strādāja [[Čikāga]]s tēraudlietuvēs un auto fabrikā. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā 1952. gadā Pormalu iesauca [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņotajos spēkos]], kur viņš dienēja izpletņu lēcēju divīzijā, tad speciālo spēku ("Zaļo berešu") vienībā. Pēc karadienesta beigām viņš atgriezās Čikāgā, kur studēja komerclietas un [[tieslietas]], 1971. gadā ieguva [[Uzņēmējdarbības vadības maģistrs|Uzņēmējdarbības vadības maģistra]] (''Master of Business Administration'') grādu. Darbojās [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāniskajā partijā]], bija [[Ilinoisa]]s latviešu republikāņu kluba prezidents. Kopš 1968. gada vairākas reizes apciemoja radiniekus padomju okupētajā Latvijā. 1971. gadā no [[Latvijas PSR]] izveda no sava vecākā brāļa [[Jānis Pormals|Jāņa Pormala]] slepus saņemto [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un 16 citu [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sarakstīto "[[17 latviešu komunistu vēstule|17 latviešu komunistu vēstuli]]". Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā viņam izdevās atgūt mājīpašumu [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] un viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Miris 2013. gada 3. aprīlī ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arturs-Pormals |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221212093036/https://timenote.info/lv/Arturs-Pormals }}</ref> == Atmiņas == * Karakalps: apcietināto, mobilizēto un citu vienību karavīru gaitas sabiedroto gūstā Itālijā un Ēģiptē pēc Otrā pasaules kara, kā arī dažas skices par ceļu uz mājām. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2002 * Pūķu laiks: Sēlijas ļaudis laiku lokos. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2010 == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pormals, Arturs}} [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] nmxbloko8e8lrb2cmxtuoocjpkldlsv 4512956 4512942 2026-08-25T16:18:25Z Meistars Joda 781 4512956 wikitext text/x-wiki {{Militārpersonas infokaste | vārds = Arturs Pormals | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_gads = 1926 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Jaunjelgava}} | m_gads = 2013 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 3 | m_vieta = {{vieta|ASV}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | paraksts = | pakāpe = | dienesta_laiks = | valsts = | struktūra = | vienība = | nodarbošanās = | komandēja = | kaujas = | apbalvojumi = | izglītība = | cits_darbs = | kategorijas = }} '''Arturs Pormals''' (dzimis {{dat|1926|11|25}}, miris {{dat|2013|4|3}}) bija latviešu virsnieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1926. gada 25. novembrī [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] sešu bērnu ģimenē, 1931. gadā viņa ģimene pārcēlās uz vectēva mājām — [[Seces pagasts|Seces pagasta]] "Stalāniem". Mācījās [[Staburags (ciems)|Vīgantes]] pamatskolā un [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] laikā Jaunjelgavas komercskolā. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā]] 1944. gada augustā pievienojās [[Kureļa grupa]]i un pārcēlās uz [[Kurzeme|Kurzemi]]. Pēc [[Roberts Rubenis|Rubeņa]] bataljona sacelšanās 1944. gada novembrī Pormalu apcietināja un pārveda uz [[Liepāja]]s, tad [[Danciga]]s cietumu, vēlāk uz [[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]], bet decembrī nosūtīja uz šoferu skolu [[Berlīne]]s Migelheimas apkaimē (''Berlin-Müggelheim''). 1945. gada janvārī Pormalu nosūtīja uz [[Itālija|Itāliju]], kur 1945. gada 15. maijā viņu internēja un kā [[Karagūsteknis|karagūstekni]] nodarbināja dažādos darbos. Pēc atbrīvošanas 1947. gadā strādāja būvdarbos [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], 1949. gada novembrī pārcēlās uz dzīvi [[Misisipi (štats)|Misisipi štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], no 1951. gada strādāja [[Čikāga]]s tēraudlietuvēs un auto fabrikā. [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā 1952. gadā Pormalu iesauca [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņotajos spēkos]], kur viņš dienēja izpletņu lēcēju divīzijā, tad speciālo spēku ("Zaļo berešu") vienībā. Pēc karadienesta beigām viņš atgriezās Čikāgā, kur studēja komerclietas un [[tieslietas]], 1971. gadā ieguva uzņēmējdarbības vadības maģistra (''Master of Business Administration'') grādu. Darbojās [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāniskajā partijā]], bija [[Ilinoisa]]s latviešu republikāņu kluba prezidents. Kopš 1968. gada vairākas reizes apciemoja radiniekus padomju okupētajā Latvijā. 1971. gadā no [[Latvijas PSR]] izveda no sava vecākā brāļa [[Jānis Pormals|Jāņa Pormala]] slepus saņemto [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] un 16 citu [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sarakstīto "[[17 latviešu komunistu vēstule|17 latviešu komunistu vēstuli]]". Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 1991. gadā viņam izdevās atgūt mājīpašumu [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] un viņš pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Miris 2013. gada 3. aprīlī ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Arturs-Pormals |title=timenote.info |access-date={{dat|2022|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221212093036/https://timenote.info/lv/Arturs-Pormals }}</ref> == Atmiņas == * Karakalps: apcietināto, mobilizēto un citu vienību karavīru gaitas sabiedroto gūstā Itālijā un Ēģiptē pēc Otrā pasaules kara, kā arī dažas skices par ceļu uz mājām. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2002 * Pūķu laiks: Sēlijas ļaudis laiku lokos. Rīga: Pormalu ģimenes fonds, 2010 == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pormals, Arturs}} [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Aizkraukles novadā dzimušie]] jc72rbfibd48d02vzojmp8ia2oz3i8d 0 543934 4512965 4512796 2026-08-25T16:28:07Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4512965 wikitext text/x-wiki '''Noboa''' ({{val|es|Noboa}}) ir [[spāņu valoda|spāņu]] cilmes uzvārds. Cilvēki ar šādu uzvārdu: * [[Daniels Noboa]] (''Daniel Noboa''; 1987) — Ekvadoras politiķis un uzņēmējs; * [[Kristians Noboa]] (''Christian Noboa''; 1985) — Ekvadoras futbolists. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Spāņu uzvārdi]] 3q7bsmkiqzmnaizdaj8f2c4nbkt12h2 0 543982 4513267 4211669 2026-08-26T09:12:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513267 wikitext text/x-wiki {{Tiesībsargājošas iestādes infokaste | agencyname = Ukrainas milicija | abbreviation = | patch = | patchcaption = | logo = Емблема МВС України.png | logocaption = | badge = | badgecaption = | flag = | flagcaption = | imagesize = | motto = | mottotranslated = | mission = | formedyear = 1990. gada 20. decembrī<ref>{{Cite web|url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/565-12#Text|title=Про міліцію|website=Офіційний вебпортал парламенту України|access-date={{dat|2023|06|20||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200709040828/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/565-12#Text}}</ref> | formedmonthday = | preceding1 = [[Padomju milicija|PSRS milicija]] | dissolved = 2015. gada 7. novembrī<ref>{{Cite web|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/302303.html|title=Law on national police enacted in Ukraine}}</ref> | superseding = | employees = | volunteers = | budget = | countryabbr = | subdivtype = | subdivname = | subdivdab = | mapcaption = | sizearea = 603 628 [[km²]] | sizepopulation = | legaljuris = {{flag|Ukraina}} | governingbody = | governingbodyscnd = | constitution1 = | police = Yes | local = | speciality = | overviewtype = | overviewbody = | headquarters = [[Kijiva]] | hqlocmap = | hqlocleft = | hqloctop = | hqlocmappoptitle = | sworntype = | sworn officers = | civilians = | total employees = | electeetype = | minister1name = | minister1pfo = | chief1name = | child1agency = | unittype = | unitname = | officetype = | officename = | provideragency = | uniformedas = | stationtype = | stations = | airbases = | lockuptype = | lockups = | vehicle1type = | vehicles1 = | boat1type = | boats1 = | aircraft1type = | aircraft1 = | animal1type = | animals1 = | animal2type = | animals2 = | person1name = | person1reason = | person1type = | programme1 = | activity1name = | activitytype = | anniversary1 = | award1 = | website = | footnotes = | reference = }} '''Ukrainas milicija''' ({{val|uk|Міліція України}}) bija [[Ukraina]]s iekšzemes tiesībaizsardzības iestāde no 1990. līdz 2015. gadam. Sākotnēji milicija Ukrainā kā [[padomju milicija]] tika izveidota 1919. gada 9. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://leksika.com.ua/17970107/legal/militsiya|title=МІЛІЦІЯ|website=leksika.com.ua|access-date=2023-06-20}}</ref> kad Ukrainas teritoriju pārvaldīja [[Ukrainas PSR|Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika]], kas bija daļa no [[Padomju Savienība]]s, un tā turpināja pildīt valsts policijas dienesta funkcijas arī [[Ukraina|pēcpadomju Ukrainā]], līdz 2015. gada 7. novembrī to pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]. Milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s (''MVS'') pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un Ukrainas sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.yahoo.com/ukraine-launches-western-style-police-force-set-marker-133852935.html|title=Ukraine launches Western-style police force to set a marker for reform|website=Yahoo News|access-date=2023-06-20|date=2015-07-06|language=en-US}}</ref> [[Eiromaidans|Eiromaidana]] laikā, milicija tika apsūdzēta par brutālu izturēšanos pret protestētājiem, kā arī par Automaidana aktīvistu nolaupīšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euromaidanpress.com/2015/12/19/ukraines-fired-policemen-protest-police-reform/|title=Ukraine’s fired policemen protest police reform|website=Euromaidanpress.com}}</ref> kā rezultātā milicijas reputācija tika neatgriezeniski iedragāta. Tas noveda pie tās nomaiņas ar policiju [[Petro Porošenko]] prezidentūras laikā. == Miera uzturēšanas misijas == Līdz 2015. gadam milicijas darbinieki darbojās miera uzturēšanas misijās.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kommersant.ua/doc/2150273|title=Милицию вызывали|website=Коммерсантъ Украина|access-date={{dat|2023|06|20||bez}}|archive-date={{dat|2013|09|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130917125727/http://kommersant.ua/doc/2150273}}</ref> Tādējādi 19 darbinieki strādāja Sudānā, 19 Libērijā, 1 Kiprā, 4 Kotdivuārā, 3 Kongo DR un 1 Kosovā (2005.–2006. gadā tur strādāja 197 milicijas darbinieki).<ref name=":0" /> {| class="wikitable sortable" ! style="" |Valsts ! style="" |Darbinieku skaits |- | align="" |{{flag|Kongo Demokrātiskā Republika}} | align="" |3 |- | align="" |{{flag|Kipra}} | align="" |1 |- | align="" |{{flag|Libērija}} | align="" |19 |- |{{flag|Sudāna}} |19 |- | align="" |{{flag|Kotdivuāra}} | align="" |4 |- | align="" |{{flag|Kosova}} | align="" |1 |- | align="" |{{flag|Austrumtimora}} | align="" |10 |} == Dienesta pakāpes == Ar Ukrainas [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] 1993. gada 22. aprīļa Rezolūciju Nr. 3135-XII "Par īpašām dienesta pakāpēm, formas tērpiem un zīmotnēm Ukrainas iekšlietu struktūrās" tika noteiktas īpašas dienesta pakāpes iekšlietu struktūru vecākajiem un ierindas darbiniekiem:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://zakon4.rada.gov.ua/laws/show/3135-xii|title=Постанова Верховної Ради України від 22 квітня 1993 р. № 3135-XII «Про спеціальні звання, формений одяг та знаки розрізнення в органах внутрішніх справ України»|website=Верховна рада України|access-date={{dat|2023|06|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|02|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170202035807/http://zakon4.rada.gov.ua/laws/show/3135-xii}}</ref> {| style="border:1px solid #8888aa; background-color:#FFFFFF; padding:5px; font-size:95%; margin: 0px 12px 12px 0px;" |- align="center" | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 16.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 15.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 14.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 13.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 12.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 11.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 10.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 09.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 08.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 07.svg|50px]] |- align="center" bgcolor="#efefef" | [[Ģenerālpulkvedis]]<br />''Генерал-<br />полковник<br />міліції'' | [[Ģenerālleitnants]]<br />''Генерал-<br />лейтенант<br />міліції'' | [[Ģenerālmajors]]<br />''Генерал-<br />майор<br />міліції'' | [[Pulkvedis]]<br />''Полковник<br/>міліції'' | [[Pulkvežleitnants|Apakšpulkvedis]]<br />''Підполковник<br/>міліції'' | [[Majors]]<br />''Майор<br/>міліції'' | [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|Kapteinis]]<br />''Капітан<br/>міліції'' | Vecākais leitnants<br />''Старший<br/>лейтенант<br/>міліції'' | [[Leitnants]]<br />''Лейтенант<br/>міліції'' | Jaunākais leitnants<br />''Молодший<br/>лейтенант<br/>міліції'' |- align="center" | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 06-2.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 06-1.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 06.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 05.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 04.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 03.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 01.svg|50px]] | [[Attēls:Rank insignia of militsiya of Ukraine 00.svg|50px]] |- align="center" bgcolor="#efefef" | Vecākais praporščiks<br />''Старший<br />прапорщик<br />міліції'' | [[Praporščiks]]<br />''Прапорщик<br />міліції'' | Staršina<br />''Старшина<br />міліції'' | Vecākais seržants<br />''Старший<br />сержант<br />міліції'' | [[Seržants]]<br />''Сержант<br/>міліції'' | Jaunākais seržants<br />''Молодший<br />сержант'' | [[Ierindnieks]]<br />''Рядовий<br />міліції'' | Kursants<br />''Курсант<br />міліції'' |} == Skatīt arī == * [[Ukrainas Nacionālā policija]] * [[Baltkrievijas milicija]] * [[Krievijas milicija]] * [[Milicija (policija)]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Policija]] 53jwywcccbe660bpwy1rvcyrzrip1cj 0 552898 4513229 4420101 2026-08-26T05:03:31Z Biafra 13794 atj. 4513229 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Juris Umbraško | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|7|29}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 100 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2015 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998—2000 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[ASK/Brocēni-LMT]] | kl_sez 2 = 2000—2002 | klubs 2 = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]] | kl_sez 3 = 2002—2003 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 4 = 2005—2006 | klubs 4 = {{flaga|Ukraina}} [[Južnijas "Himik"]] | kl_sez 5 = 2006—2007 | klubs 5 = {{flaga|Ukraina}} ''[[BC Cherkaski Mavpy]]'' | kl_sez 6 = 2007 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Barons"]] | kl_sez 7 = 2007—2008 | klubs 7 = {{flaga|Ukraina}} ''[[Politehnika Galychyna]]'' | kl_sez 8 = 2008—2009 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2010—2011 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 10 = 2011—2015 | klubs 10 = {{flaga|Igaunija}} [[Rakveres "Tarvas"]] | kl_sez 11 = 2015—2016 | klubs 11 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Froya Basket]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2000—2002 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2x [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2001.—2002. gada LBL sezona|2002]], [[2008.—2009. gada LBL sezona|2009]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Juris Umbraško''' (dzimis {{dat|1979|7|29}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlējis [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] dalībnieks. Divkārtējs [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) čempions. Pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam. Līdz 2026. gada februārim bija [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un LBL kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris. Šobrīd strādā Reinara Hallika basketbola skolā [[Igaunija|Igaunijā]], kur trenē jauniešus. Basketbolists ir bijis arī viņa brālis [[Andris Umbraško]], bet tēvs [[Vitālijs Umbraško]] ir pazīstams [[vieglatlētika]]s un fiziskās sagatavotības treneris. == Karjera == J. Umbraško karjeru pieaugušo basketbolā sāka LBL komandā [[ASK/Brocēni-LMT]], no kā spēja pārcelties uz vienu no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošo [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]. 2002. gadā viņš atgriezās Latvijā, lai pārstāvētu [[BK Ventspils]], kuras sastāvā 2002. un 2003. gadā izcīnīja Latvijas čempiontitulus. 2003. gada februārī Latvijas Basketbola savienība J. Umbraško uz diviem gadiem diskvalificēja par [[dopings|dopinga]] lietošanu ([[anaboliskie steroīdi]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/6258186/juris-umbrasko-diskvalificets|title=Juris Umbraško diskvalificēts.|website=Basketbols|access-date=2023-10-13|date=2003-02-14|language=lv}}</ref> līdz ar to viņš nespēlēja 2002.—2003. gada sezonas otrajā pusē, kuru [[BK Ventspils]] noslēdza kā LBL čempioni. Basketbola laukumā pēc diskvalifikācijas atgriezās 2005. gada sākumā [[Južnijas "Himik"]] sastāvā;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/pec-divu-gadu-diskvalifikacijas-laukuma-atgriezies-latvijas-basketbolists-juris-umbrasko.d?id=10101522|title=Pēc divu gadu diskvalifikācijas laukumā atgriezies Latvijas basketbolists Juris Umbraško|last=Delfi|website=sports.delfi.lv|access-date=2023-10-13|date=2005-01-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> pēc tam vēl vairākas sezonas spēlējis [[Ukraina|Ukrainā]], taču iepriekšējo augsto spēles līmeni vairs nesasniedza. 2008. gadā atgriezās Latvijā un pārstāvēja [[BK Ventspils]] un [[VEF Rīga]] (komanda kļuva par LBL čampioniem 2010.—2011. gada sezonā, tomēr J. Umbraško komandas sastāvā laukumā nedevās). 2011.—2012. gada sezonas sākumā J. Umbraško kopā ar [[Kaspars Cipruss|Kasparu Ciprusu]] un [[Rinalds Sirsniņš|Rinaldu Sirsniņu]] pievienojās [[Igaunija]]s komandai [[Rakveres "Tarvas"]]. Par pēdējo komandu J. Umbraško spēlētāja karjerā kļuva Norvēģijas klubs ''[[Froya Basket]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/8565/juris-umbrasko|title=Juris Umbrasko, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-10-13|language=en}}</ref> Spēlēja Latvijas U-22 izlasē 1998. gadā. Pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]] J. Umbraško pārstāvēja no 2000. līdz 2002. gadam, taču nav piedalījies tās sastāvā lielajos turnīros. === Trenera darbs === Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsies trenera darbam ārpus Latvijas. Strādāja [[Krievija|Krievijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]]. 2018. gadā kļuva par [[Rakveres "Tarvas"]] galveno treneri. 2021. gadā J. Umbraško atgriezās Latvijā un pievienojās [[BK Liepāja]], kur strādāja par vienu no [[Artūrs Visockis-Rubenis|Artūra Visocka-Rubeņa]] asistentiem. 2023. gada vasarā viņu apstiprināja par jaunā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/568468-rigas-zellus-trenes-juris-umbrasko|title="Rīgas Zeļļus" trenēs Juris Umbraško|website=Jauns.lv|access-date=2023-10-13|language=lv}}</ref> 2026. gada februārī J. Umbraško tika atbrīvots no "Rīgas Zeļļu" galvenā trenera pienākumiem. Strādājis ar Latvijas jaunatnes izlasēm. Šobrīd strādā Reinara Hallika basketbola skolā [[Igaunija|Igaunijā]], kur trenē jauniešus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/25082026-umbrasko_dodas_uz_igauniju_un_keras_pie_d|title=Umbraško dodas uz Igauniju un ķeras pie darba ar jaunajiem basketbolistiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-08-26|date=2026-08-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Ventspils 2009 LBL}} {{Ventspils 2002}} {{DEFAULTSORT:Umbraško, Juris}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] qqss598skobmjly613huq106cdx3pjz 0 555495 4512927 4327636 2026-08-25T15:14:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512927 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds_orig = ''Рудольф Кирхенштейн'' | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 7 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Mazsalaca|td=Latvija}} | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 8 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | m_diena = 25 | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1914—1938 | valsts = {{flaga|Russia}} [[Krievijas Impērija]]<br />{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br />{{USSR}} | struktūra = [[kājnieki]]<br />[[militārā izlūkošana]] | vienība = | komandēja = | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]] | izglītība = Sarkanās armijas Kara akadēmija | apbalvojumi = [[Sarkanā Karoga ordenis]] | cits_darbs = }} | attēls = Attēls:Rūdolfs Kirhenšteins.jpg | att_izmērs = 180px }} '''Rūdolfs Kirhenšteins''' ({{val|ru|Рудольф Мартынович Кирхенштейн}}; 1891—1938) bija [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju militārais darbinieks un izlūks, [[pulkvedis]] (1936). == Dzīvesgājums == Piedzima 1891. gadā [[Mazsalaca|Mazsalacā]] [[Valtenberģu muiža]]s kalpa Mārtiņa un viņa sievas Baibas ģimenē, kurā laika gaitā bijuši 11 bērni. 1907. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā]], no 1908. līdz 1912. gadam dzīvoja [[Šveice|Šveicē]]. 1914. gadā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, iesaukts [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], 1916. gadā pabeidza [[Praporščiks|praporščiku]] skolu, dienēja 152. Vladikaukāzas strēlnieku pulkā. No 1917. gada atradās [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezervē. 1917. gada novembrī, pēc [[Oktobra revolūcija]]s bruņotā apvērsuma [[Sanktpēterburga|Petrogradā]], praporščiks Kirhenšteins, tobrīd — [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] komisārs, tika iecelts<!-- Kurš iecēla? Vai tomēr ievēlēts? --> par šī pulka komandieri pēc tam, kad iepriekšējais pulka komandieris [[Krišjānis Berķis]] un lielākā daļa pulka virsnieku atteicās izpildīt [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] rajona [[Kara revolucionārās komitejas]] pavēli ieņemt [[Valmiera|Valmieru]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=98}}</ref> Kopš 1918. gada dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]], līdz 1919. gadam bija 6. Torošinas latviešu strēlnieku pulka komandieris un komisārs, 4. latviešu strēlnieku pulka rotas komandieris. 1919. gadā no jūnija līdz septembrim strādāja [[15. armija (KSFPR)|15. armijas]] štāba Izlūkošanas nodaļā. 1920. gadā pabeidza [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] Lauka štāba izlūkošanas un militārās kontroles kursus. No 1920. gada februāra līdz 1922. gada maijam strādāja [[Ļeņingradas kara apgabals|Petrogradas kara apgabala]] štāba Izlūkošanas pārvaldē, kur bija [[prese]]s pārzinis, pārvaldes priekšnieka vietnieks, Reģistrācijas nodaļas priekšnieks. No 1922. gada jūnija līdz 1924. gada maijam bija Kaukāza Sarkankarogotās armijas štāba Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks. No 1924. līdz 1927. gadam strādāja Sarkanās armijas štāba [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Izlūkošanas pārvaldē]], vairākkārt komandēts uz ārzemēm: [[Veimāras Republika|Vāciju]], [[Fašistiskā Itālija|Itāliju]], [[Austrija|Austriju]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], [[Čehoslovākija|Čehoslovākiju]] un citur. No 1925. līdz 1926. gadam bija rezidents Berlīnē, pēc tam Anglijā, kur izmantoja pseidonīmus "Harijs II" (''Гарри II'') un "Kņazs" (''Князь''). No 1926. līdz 1930. gadam bija Izlūkošanas pārvaldes priekšnieka īpašo rīkojumu izpildītājs. 1930. gadā izgāja Izlūkošanas pārvaldes priekšniecības sastāva pilnveidošanas kursus. No 1931. līdz 1933. gadam — Izlūkošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietnieks. No 1931. līdz 1935. gadam mācījās Frunzes Kara akadēmijas Speciālajā fakultātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hrono.ru/biograf/bio_k/kirhenshtein.php|title=Кирхенштейн Рудольф Мартынович|website=hrono.ru}}</ref> 1937. gada 2. decembrī, [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] ietvaros, arestēts, 1938. gada 25. augustā [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] viņu notiesāja par "dalību nacionālā spiegu-teroristu organizācijā" un piesprieda nāvessodu, kurš izpildīts tajā pašā dienā. Aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]]. 1957. gada 9. jūlijā tā pati Augstākās tiesas Kara kolēģija R. Kirhenšteinu reabilitēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Rudolf-Kirxenshtejn|title=Rūdolfs Kirhenšteins|website=timenote.info|access-date={{dat|2023|11|15||bez}}|archive-date={{dat|2023|11|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20231115191607/https://timenote.info/lv/Rudolf-Kirxenshtejn}}</ref> == Ģimene == Rūdolfa Kirhenšteina sieva arestēta 1937. gada 30. decembrī, izsūtīta [[Temņikova]]s labošanas darbu nometnē (Temlags), 1943. gadā atbrīvota ar Rūdolfa brāļa LPSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] palīdzību. Rūdolfa jaunākais dēls Arvīds nonāca bērnu namā Zubcovā ([[Tveras apgabals|Kaļiņinas apgabals]]), kur pavadīja 3 gadus, līdz vecākais dēls Harijs savāca viņu uz [[Maskava|Maskavu]]. Harijs gāja bojā 1941. gadā kaujā pie [[Narofominska]]s. Arvīds karoja no 1943. līdz 1945. gadam, apbalvots ar divām medaļām "Par drosmi" un ar 1. pakāpes [[Tēvijas Kara ordenis|Tēvijas Kara ordeni]], pēc tam strādāja par atslēdznieku un konstruktorinženieri. Padomju Savienībā dzīvojušie Rūdolfa brāļi: * Arnolds (1878—1938) — galvenais mehāniķis [[Jekaterinburga|Sverdlovskas]] trestā ''Sojuzazbest'', arestēts 1937. gada decembrī, nākamā gada oktobrī nošauts, viņa trīs dēli gājuši bojā [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS karā]]; * Oskars (1882—1938) — elektrostacijas priekšnieks Sverdlovskā, 1938. gada 9. janvārī arestēts, nomira maijā [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariātā]] slimnīcā Sverdlovskā, viņa sieva arī arestēta un ieslodzīta nometnē, bet 1939. gada janvārī atbrīvota un pārvākusies uz Latviju, kur 1943. gadā nomirusi vācu [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]]; * Hermanis (1888—1938) — [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] uzņēmuma ''Sevkabeļ'' ekonomists, arestēts 1937. gada 3. decembrī, nākamā gada 14. janvārī nošauts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nkvd.tomsk.ru/content/editor/30%20Oktabrja/41.pdf|title=Пирамида террора|last=Озолиня|first=Рита|website=|access-date=|archive-date={{dat|2021|06|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210610233535/https://nkvd.tomsk.ru/content/editor/30%20Oktabrja/41.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kirhenšteins, Rūdolfs}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mazsalacā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:PSRS specdienestu cilvēki]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] 0vefb6u9rj4m9rjkvcgmrjbxgh2prnc 0 557219 4512923 4108434 2026-08-25T15:08:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512923 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | attēls = Attēls:Rūdolfs Austriņš.jpg | att_izmērs = 180px | dz_gads = 1891 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Valmiera|td=Latvija}} | m_gads = 1937 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 15 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Latvija}} | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[vecākais valsts drošības majors]] | dienesta_laiks = 1918—1937 | valsts = {{plainlist| * {{flaga|Krievija|1917}} [[Krievijas SFPR|KSFPR]] * {{USSR}} }} | struktūra = [[Sarkanā armija]]<br />[[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čeka]]—[[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|GPU]]—[[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|OGPU]]—[[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] | vienība = | komandēja = | kaujas = {{plainlist| * [[Krievijas pilsoņu karš]] }} | izglītība = | apbalvojumi = | cits_darbs = }} }} '''Rūdolfs Austriņš''' (1891—1937) bija [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju valsts un drošības iestāžu darbinieks. == Dzīvesgājums == Piedzima 1891. gadā [[Valmiera|Valmierā]]. Apguva burtliča amatu. 1907. gadā iestājās [[Latvijas Sociāldemokrātija|Latvijas Sociāldemokrātijā]]. "Par pretvalstisku marksistisku darbību" vairākkārt arestēts: 1912. gada augustā — atbrīvots tā paša gada novembrī, 1914. gada jūnijā uz 7 dienām, 1915. gada jūlijā, kad viņam piespriests 3 gadu ieslodzījums. Amnestēts 1917. gada 19. martā, pēc [[Februāra revolūcija]]s. [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|KSDS(b)P]] biedrs kopš 1917. gada oktobra. Tā paša gada jūnijā kļuva par Valmieras pilsētas galvu, decembrī — par Valmieras Strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. 1918. gada februārī, [[Operācija "Dūres sitiens"|vācu karaspēkam ieņemot Vidzemi]], R. Austriņš devās uz [[Sanktpēterburga|Petrogradu]], pēc tam nokļuva [[Penza|Penzā]], kur sāka strādāt [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Ārkārtas komisijā]] (čekā): [[Penzas guberņa]]s čekas kolēģijas loceklis 1918. gada aprīlī—maijā, guberņas čekas priekšsēdētājs maijā—jūnijā, guberņas čekas komisārs jūnijā—augustā, atkal guberņas čekas priekšsēdētājs no 1918. gada augustā līdz 1921. gada oktobrim. 1918. gada aprīlī—augustā bija guberņas Sociālās nodrošināšanas komisārs, 1920. un 1921. gadā — guberņas [[Revolucionārie tribunāli (Krievija)|Revolucionārā tribunāla]] priekšsēdētājs. 1921. gada oktobrī—novembrī strādāja Viskrievijas čekas Slepenajā nodaļā, novembrī—decembrī bija šīs nodaļas 3. apakšnodaļas pilnvarotā palīgs. No 1921. gada decembra līdz 1922. gada jūnijam bija šīs nodaļas 9. apakšnodaļas priekšnieks, tad līdz decembrim — 2. apakšnodaļas priekšnieks (1922. gada februārī čeka pārveidota par [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|Valsts Politpārvaldi]]). No 1923. gada janvāra līdz 1925. gada novembrim — Politpārvaldes [[Saratovas guberņa]]s nodaļas priekšnieks (1923. gada oktobrī Politpārvalde pārveidota par [[Apvienotā valsts politiskā pārvalde|Apvienoto valsts politpārvaldi]]). Politpārvaldes Slepenās nodaļas 3. apakšnodaļas priekšnieks no 1925. gada decembra līdz 1929. gada martam. 1929. gada martā iecelts par Politpārvaldes pilnvaroto pārstāvi Ziemeļu novadā. 1934. gada jūlijā Politpārvalde iekļauta [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|Iekšlietu Tautas komisariātā]] (IeTK), R. Austriņš kļuva par IeTK Ziemeļu novada pārvaldes priekšnieku. Kopš 1937. gada marta — IeTK [[Kirovas apgabals|Kirovas apgabala]] pārvaldes priekšnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Rudolf-Austrin|title=Rūdolfs Austriņš|website=timenote.info|access-date=06.12.2023|archive-date=08.12.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208034326/https://timenote.info/lv/Rudolf-Austrin}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.knowbysight.info/AAA/08423.asp|title=Аустрин Рудольф Иванович (Austriņš Rūdolfs)|website=Справочник по истории Коммунистической партии и Советского Союза 1898—1991}}</ref> 1937. gada 22. jūlijā arestēts. 15. novembrī IeTK komisija un PSRS prokurors īpašā kārtībā piesprieda R. Austriņam nāvessodu "par pretrevolucionāru sazvērestību". Nāvessods izpildīts tajā pašā dienā. Apglabāts Maskavas Donas kapos, kopējā kapavietā. 1956. gada 19. septembrī [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]] R. Austriņu reabilitēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=2625|title=Аустрин Рудольф Иванович|website=sakharov-center.ru}}</ref> == Piemiņa == Penzā ir 1967. gadā Austriņa vārdā nosaukta iela. Šajā ielā atrodas Austriņa piemineklis, piemiņas plāksne un piemiņas zīme. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Austriņš, Rūdolfs}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} [[Kategorija:1891. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1937. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Valsts drošības goda darbinieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] o6hjrp80v31nswhfrt7qvdxkogu4s8q 0 559421 4513233 4492335 2026-08-26T05:44:14Z Pirags 3757 /* Jūlijs */ 4513233 wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2024. gads Latvijā|2024]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +8,7 °C |min Lat = –29,5 °C |max Lat = +32,9 °C |vid Rīga = +9,8 °C |min Rīga = –20,3 °C |max Rīga = +32,0 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 653,5 mm <br /> Rīga: 641,0 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 188,2 mm (jūlijs) |nokrišņi dekādē = Rīga: 131,1 mm (jūlijs) |nokrišņi diennaktī = Latvija: 193 mm ([[Kalnciems]], [[29. jūlijs]]) <br/> Rīga: 116,8 mm ([[29. jūlijs]]) |sniega sega = Latvija: 37 cm ([[Dagda]], [[11. februāris]]) |vēja brāzmas = Liepāja: 29,3 m/s ([[27. septembris]]) |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2024. gads Latvijā|2024. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2024. gadā bija +8,7 °C, kas ir 1,9 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads), rezultātā 2024. gads bija 12. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu. '''2024. gads kļuva par vissiltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]'''.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/laikapstaklu_apskati/2024/gads/#fnref:1 Gads, 2024], klimats.meteo.lv.</ref> Vissiltākais 2024. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 °C, bet visvēsākais gads bija Alūksnē un Zosēnos: +7,7 °C. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2024. gadā bija no +1,4 °C Latvijas ziemeļrietumos līdz +2,2 °C valsts dienvidaustrumos. Visi 2024. gada mēneši, izņemot janvāri, bija siltāki par normu, turklāt katrā mēnesī sasniegts vismaz viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2024. gadā bija 62,4 °C. Daugavpilī 8. janvārī tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra −29,5 °C. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+32,9 °C) tika reģistrēta 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos, kas Zīlānos bija arī jauns stacijas mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2024. gadā bija 653,5 mm, kas ir 5% zem gada normas (685,6 mm). Vismitrākais gads bija Zosēnos ar kopējo nokrišņu daudzumu 878,9 mm, kas ir 21% virs stacijas gada normas. Vismazāk nokrišņu bija Dobelē un Rēzeknē – 517,5 mm, savukārt Lielpečos bija salīdzinoši sausākais gads ar kopējo nokrišņu daudzumu 560,3 mm, kas ir 25% zem stacijas gada normas. Lai gan gads kopumā Latvijā bija mazliet sausāks par normu, trīs tā mēneši bija mitrāki par normu. Februāris bija 40% mitrāks par normu un 10. mitrākais novērojumu vēsturē. Aprīlis ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,4 mm bija 97% mitrāks par normu un kļuva par 5. mitrāko novērojumu vēsturē, turklāt Daugavpilī tas bija 313% mitrāks par normu. Savukārt jūlijs kļuva par 3. mitrāko novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 131,4 mm (74% virs mēneša normas), kur lielu lomu spēlēja 28. un 29. jūlija vētra, kad divu dienu laikā vairākās stacijās tika novērots rekordliels divu diennakšu nokrišņu daudzums un vidēji Latvijā nolija puse no visiem jūlija mēnesī novērotajiem nokrišņiem. 2024. gadā kopumā 32 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), no kurām 9 dienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet trijās no tām brāzmas pārsniedza 28,5 m/s, kas pēc Boforta skalas apzīmē ļoti stipras vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) reģistrētas 27. septembrī Liepājas ostā. == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2023./2024. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,9 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas. Vissiltākā ziema bija Latvijas dienvidu daļā, Daugavpilī tai esot 1,3 °C siltākai par normu, bet Rucavā un Bauskā attiecīgi 1,0 un 0,9 °C siltākai. Savukārt tikai divās stacijās – Ainažos un Rūjienā – šī ziema bija aukstāka par normu (attiecīgi −0,3 un −0,1 °C novirze no normas). Ziema iesākās ar stipru salu. Decembra 1. dekāde ar vidējo gaisa temperatūru −5,6 °C bija 5,4 °C aukstāka par dekādes normu. Decembra turpinājumā gaisa temperatūra paaugstinājās un gan 2., gan 3. dekādes vidēja gaisa temperatūra bija +1,0 °C, kas ir attiecīgi 2,0 un 2,9 °C virs dekādes normas. Mēneša vidū tika sasniegti divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā decembra vidējā gaisa temperatūra −1,1 °C sakrita ar normu. Janvāris bija aukstākais mēnesis ziemā ar vidējo gaisa temperatūru −5,2 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Janvāra sākumā (7. janvārī) Zosēnos vidējā diennakts gaisa temperatūra pazeminājās līdz −25,0 °C, kas ir viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, kas reģistrēta kopš 2012. gada. Janvāra sākuma salā tika reģistrēta ziemas viszemākā minimālā gaisa temperatūra (−29,5 °C Daugavpilī 8. janvārī), kā arī vienīgie minimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi šajā sezonā. Otrajā februāra dekādē vairākās Kurzemes novērojumu stacijās iestājās meteoroloģiskais pavasaris, un mēneša turpinājumā tika pārspēti 9 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi un 3 dekādes rekordi, kā arī tika atkārtoti 4 diennakts rekordi. Visaugstākā šīs ziemas temperatūra (+11,4 °C) tika reģistrēta Pāvilostā 16. februārī, pārspējot gan diennakts, gan dekādes rekordus. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords Liepājā nebija pārspēts kopš 1925. gada, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra bija +9,3 °C. Februāra vidējā gaisa temperatūra +0,6 °C pārsniedza normu par 3,7 °C, padarot to par 10. siltāko februāri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā bija 175,6 mm, kas ir 21% virs gadalaika normas (144,6 mm). Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 305,4 mm (68% virs normas), kaut salīdzinājumā ar normu mitrākā ziema bija Daugavpilī (88,7% virs normas). Vissausākā ziema gan pēc kopējā nokrišņu daudzuma, gan pēc novirzes no normas bija Jelgavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija vien 81,3 mm, kas ir 35% zem normas. Decembris un februāris bija mitrāki par normu. Decembris ar vidējo nokrišņu daudzumu 77,8 mm (45% virs normas) bija 4. mitrākais decembris novērojumu vēsturē, februārī kopumā nokrišņi sasniedza 56,5 mm (40% virs normas), bet janvārī nokrišņu daudzums bija 41,3 mm, kas ir 18% zem normas. Decembra sākuma sala ietekmē uz upēm un ezeriem veidojās ledus un sniega segas biezums daudzviet sasniedza 25–30 cm. Decembra otrajā pusē atkusnis mijās ar aukstumu, rezultātā sniega sega bija mainīga un upēs bija paaugstināts ūdens līmenis, plaši applūstot upju palienēm un zemākām vietām. Tomēr decembra beigās daudzviet sniga un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā bija “balti”. Janvāra sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, bet mēneša vidū stipri sniga un putināja, izveidojot 20-35 cm biezu sniega segu. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, kā arī upju palieņu applūšana. Februāra pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2023./2024. gada ziemā bija 3,5 m/s, atbilstot gadalaika normai. Decembra vidējais vēja ātrums (3,2 m/s) bija 0,4 m/s rāmāks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,9 un 3,4 m/s bija attiecīgi 0,3 un 0,1 m/s vējaināki par normu. Kalendārās ziemas laikā 15 dienas maksimālās brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), visbiežāk vētras stipruma brāzmas novērotas Liepājas ostā – 8 dienas. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) šoziem tika reģistrētas 1. februārī Ventspilī. Meteoroloģiskās ziemas sākums (piecas dienas pēc kārtas ar vidējo gaisa temperatūru zem 0 °C) lielākajā daļā novērojumu staciju bija 15. un 16. novembrī, un līdz 25. novembrim meteoroloģiskā ziema bija iestājusies visās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Alūksnē – jau 25. oktobrī. '''2024. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,3 °C, kas ir 2,4 °C virs gadalaika normas. Šis pavasaris kļuva par siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), tam par 0,8 °C apsteidzot 2014. gada pavasari, kurš līdz šim bija siltākais novērojumu vēsturē. Visi šī pavasara mēneši bija siltāki par normu. Marts un maijs bija salīdzinoši vissiltākie , martam dalot 3. siltākā marta titulu un maijam – 2. siltākā maija titulu. Marta un maija vidējā gaisa temperatūra bija +3,4 °C un +14,4 °C (attiecīgi 3,2 °C un 3,0 °C virs normas). Aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C bija 1,1 °C siltāks par normu un dala 8. siltākā aprīļa titulu ar 1994., 2008. un 2014. gadu. Gandrīz visu martu vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, sasniedzot jaunus maksimālās gaisa temperatūras rekordus mēneša sākumā, vidū un beigās, un pēdējā mēneša dienā (31. martā) uzstādot arī jaunu Latvijas mēneša rekordu martam (+22,8 °C Skultē) un jaunu pirmo pavasara +20,0 °C rekordu (iepriekš agrākie +20,0 °C reģistrēti 2018. gada 9. aprīlī , kad visās novērojumu stacijās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedza +20,0 °C un augstākā temperatūra +22,8 °C novērota Daugavpilī). Siltums lielākoties turpinājās arī aprīļa pirmajā pusē, pirmajās desmit aprīļa dienās kopā uzstādot 74 maksimālās gaisa temperatūras rekordus, no kuriem četri bija Latvijas diennakts rekordi un viens – Latvijas dekādes rekords (+27,1 °C Daugavpilī 10. aprīlī), kurš pārspēts uzreiz par 8 grādiem (iepriekšējais: +19,1 °C Mērsragā un Rīgā). Aprīļa sākuma siltuma periodā pārspēti arī rekordi pirmajiem reģistrētajiem +25,0 °C, +26,0 °C un +27,0 °C – attiecīgi 15 dienas, 23 dienas un 29 dienas agrāk nekā iepriekšējie rekordi. Aprīļa otrajā pusē savukārt valdīja auksti laika apstākļi, vidējai gaisa temperatūrai gandrīz 2 nedēļas pēc kārtas esot zem normas. Aprīļa pašās beigās un maija sākumā gaisa temperatūra paaugstinājās, taču maija pirmajā un otrajā dekādē tā atkal pazeminājās, un tika sasniegti šī pavasara vienīgie minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi bija staciju mēnešu rekordi (–3,5 °C Dagdā un –5,1 °C Rēzeknē). Savukārt pārējo maiju ārā valdīja ļoti vasarīgi laika apstākļi, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +25,0 °C un sasniedzot arī pirmos +30,0 °C (28. maijā Ventspilī +30,1 °C). Kopumā pavasarī tika pārspēti 140 maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi, no kuriem 6 bija Latvijas diennakts rekordi, 1 Latvijas dekādes rekords un 1 Latvijas mēneša rekords. Tāpat sasniegti arī 5 minimālās gaisa temperatūras diennakts rekordi. 2024. gada pavasaris ar kopējo nokrišņu daudzumu 122,1 mm bija 1% sausāks par normu (123,1 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet pavasarim esot sausākam par normu, vismazāk nokrišņu bija Jelgavā – 73,5 mm, kas ir 40% zem stacijas gadalaika normas (122,2 mm). Savukārt citviet pavasaris bija stipri mitrāks par normu, vislielākajam nokrišņu daudzumam esot Daugavpilī – 206,1 mm, kas ir 56% virs stacijas gadalaika normas (131,7 mm). Pavasara sākums bija ļoti sauss visā Latvijā – marta 1. dekādē gandrīz visās novērojumu stacijās nokrišņi netika novēroti. Lai gan mēneša otrajā pusē bija vairāk nokrišņu, marts ar nokrišņu daudzumu 23,6 mm kopumā bija 36% sausāks par normu. Aprīlis lielākajā daļā valsts bija mitrāks par normu, īpaši aprīļa 3. dekāde, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% vairāk par normu, padarot šo aprīli par 5. mitrāko novērojumu vēsturē. Savukārt maijā atgriezās sausāki laika apstākļi, maijam ar kopējo nokrišņu daudzumu 28,5 mm esot 43% sausākam par normu (50,4 mm). Šajā pavasarī sniegs nebija bieža parādība – visu pavasara mēnešu vidējais sniega biezums Latvijā bija 0 cm. Lai gan atsevišķās dienās un novērojumu stacijās novērots sniegs, tomēr vienīgā vienlaidu sniega sega šajā pavasarī reģistrēta aprīļa otrajā pusē, kad cīruļputenī no 22. līdz 24. aprīlim valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega sega, tās biezumam sasniedzot un dažviet pārsniedzot 10 cm biezumu (Stendē – 12 cm, Vičakos – 10 cm, Saldū – 9 cm). Vidējais vēja ātrums pavasarī bija 3,1 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Visvējainākais pavasara mēnesis Latvijā bija aprīlis, kura vidējais vēja ātrums 3,6 m/s bija 0,5 m/s virs normas. Pārējie pavasara mēneši bija mazāk vējaini – marts ar vidējo vēja ātrumu 3,2 m/s un maijs ar 2,6 m/s. Kopumā pavasarī bija 7 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), bet pavasara visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Dobelē 15. aprīlī – 24,6 m/s. '''2024. gada vasara''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 1,3 °C virs gadalaika normas, tādējādi kļūstot par 5. siltāko vasaru novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2011. un 2002. gada vasarām. Visi šīs vasaras mēneši bija siltāki par normu. Jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C bija 1,8 °C siltāks par mēneša normu, turklāt tas bija 7. siltākais novērojumu vēsturē (kopā ar 1936. gada jūniju). Savukārt jūlijs un augusts ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C un +18,1 °C abi bija 1,2 °C siltāki par attiecīgajām mēneša normām, un augusts dala 10. siltākā augusta titulu ar 1955. gadu. Vasara iesākās silti, turpinoties maija otrās puses karstuma vilnim, taču jau drīz gaisa temperatūra pazeminājās un vairāk nekā nedēļu vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Pārējo jūniju vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, mēneša beigās (27. un 28. jūnijā) sasniedzot vairākus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus, pat vienu Latvijas diennakts rekordu (27. jūnijā Daugavpilī +31,9 °C). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā reģistrēta tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes. Jūlijā laika apstākļi bija ļoti silti, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Arī augusts, kaut iesākās ar salīdzinoši aukstāku laiku, bija ļoti silts – augusta vidū vidējā gaisa temperatūra bija jau vairākus grādus virs klimatiskās normas un lielākoties tā turējās līdz mēneša beigām. Gan jūlijā, gan augustā reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā vasarā tika pārspēti 50 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 1 bija Latvijas diennakts rekords, kā arī 6 stacijas dekādes un 1 stacijas mēneša rekords. 2024. gada vasara ar kopējo nokrišņu daudzumu 244,9 mm bija 10% mitrāka par normu (222,6 mm). Nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu dažādos Latvijas reģionos bija mainīgs, dažviet vasarai esot sausākai par normu, vismazāk nokrišņu bija Liepājā – 178,3 mm (7% zem stacijas gadalaika normas), bet vissausākā vasara, salīdzinot ar normu, bija Lielpečos, kur sezonas laikā nolija 197,0 mm (19% zem stacijas gadalaika normas). Savukārt vismitrākā vasara bija Kalnciemā, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums bija 383,2 mm, kas ir 65% virs stacijas gadalaika normas. Jāpiebilst, ka Kalnciema novērojumu stacijas datos ir iztrūkumi – viena diena jūnijā un viena diena jūlija sākumā –, taču, ņemot vērā lielo nokrišņu daudzumu Kalnciemā 28.–29. jūlijā, izlemts šo staciju iekļaut vasaras apskatā. Rezultātā var pieņemt, ka īstais nokrišņu daudzums Kalnciemā vasarā ir mazliet lielāks kā 383,2 mm. Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Jūnija sākums vidēji Latvijā bija mitrs, kaut Vidzemē un dažviet Latgalē un piekrastē tas bija ļoti sauss. Tomēr mēneša 2. un 3. dekādē lielākajā daļā valsts nokrišņu bija mazāk, līdz ar to jūnijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 54,5 mm bija 22% sausāks par normu. Jūlijs iesākās līdzīgi, mēneša sākumam esot mazliet mitrākam un mēneša vidum – sausākam par normu, taču jūlija beigās, 28. un 29. jūlijā, laika apstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, atnesot ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm, kas ir vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas, bet arī Dobelē, Jelgavā, Rīgā un Mērsragā divu dienu nokrišņu daudzums pārspēja 100 mm. Rezultātā jūlija 3. dekāde bija 208% mitrāka par normu un šis jūlijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 132,1 mm bija 75% mitrāks par mēneša normu, tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Savukārt līdz ar augustu nokrišņu daudzums samazinājās, visām mēneša dekādēm esot sausākām par normu, kaut mēneša laikā vietām novērots pērkona negaiss un lietus. Augusts ar kopējo nokrišņu daudzumu 58,6 mm bija 24% sausāks par normu. Vidējais vēja ātrums vasarā bija 2,7 m/s, kas ir vienāds ar gadalaika normu. Kopumā vasarā bija 6 dienas, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s), bet vasaras visstiprākās vēja brāzmas reģistrētas Bauskā 11. jūlijā – 29,0 m/s. Savukārt 28. un 29. jūlija vētrā reģistrētās vēja brāzmas bija pirmais novērotais gadījums, kad vasaras mēnešos tik plašā teritorijā novērotas vētras spēka vēja brāzmas, kuras izraisa aktīvs ciklons, nevis pērkona negaisa mākoņi. Piemēram, Daugavgrīvā kopā 13 stundas pēc kārtas laikā no 28. jūlija plkst. 23.00 līdz 29. jūlija plkst. 12.00 novērotas vētras stipruma brāzmas. '''2024. gada rudens''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,6 °C, kas ir 2,5 °C virs gadalaika normas, tādējādi kļūstot par 3. siltāko rudeni novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). To pārspēj tikai 2020. un 1934. gadu rudeņi, kuru vidējās temperatūras bija attiecīgi +9,9 °C un +9,7 °C. Zemākā gaisa temperatūra šoruden (–7,0 °C) tika novērota 22. un 24. novembrī Jelgavā, bet augstākā gaisa temperatūra bija +30,0 °C, kas 4. septembrī reģistrēta Bauskā. Rudens sākās ar siltāko septembri novērojumu vēsturē, kas ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C bija 3,8 °C siltāks par mēneša normu un par 0,3 °C apsteidza 2023. gada rekordsilto septembri. Gandrīz visu septembri diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija augstāka par normu, un mēneša laikā tika pārspēti 87 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 3 Latvijas diennakts rekordi. Oktobra sākumā gaisa temperatūra pazeminājās – mēneša 1. dekāde bija 0,5 °C aukstāka par normu, kaut 10. oktobrī reģistrēti 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt 2. dekāde bija 0,7 °C siltāka par normu. Taču oktobra otrajā pusē gaisa temperatūra atkal paaugstinājās, mēneša 3. dekādei esot 4,4 °C siltākai par normu. Oktobris kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C bija 1,6 °C siltāks par normu. Rudens pēdējā mēnesī diennakts vidējā gaisa temperatūra bija lielākoties augstāka par normu, rezultātā novembris ar vidējo gaisa temperatūru +4,2 °C bija 2,0 °C siltāks par normu. Tā laikā sasniegti 15 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā 1 Latvijas diennakts un Latvijas dekādes rekords Ventspilī – 25. novembrī +12,9 °C. Kopumā rudenī tika pārspēti 104 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 4 bija Latvijas diennakts rekordi, 10 stacijas dekādes un 1 Latvijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 139,2 mm, kas ir 29% zem gadalaika normas (195,3 mm). Vismazāk nokrišņu bija Daugavpilī (78,1 mm), kas ir 52% zem normas, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Ainažos, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 211,7 mm (6% virs normas). Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 51,9 mm bija 15% sausāks par normu, oktobris bija 54% sausāks ar kopējo nokrišņu daudzumu 34,2 mm. Savukārt novembrī kopējais nokrišņu daudzums bija 51,0 mm, kas ir 14% zem normas. Pirmā sniega sega šoruden izveidojās Latgalē novembra vidū, kaut arī īslaicīga. Novembra 2. dekādes beigās sniegs novērots arī citviet Latvijā, visbiezākajai stundas sniega segai izveidojoties Pāvilostā (16 cm), Ainažos un Rūjienā (15 cm), taču, gaisa temperatūrai paaugstinoties, pirms mēneša beigām sniegs nokusa. Vidējā sniega sega novembrī Latvijā bija 0,2 cm, kas ir mazāk nekā šī mēneša norma (1 cm). Maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 9 atsevišķās dienās. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) šoruden tika reģistrētas 27. septembrī Liepājas ostā. Savukārt novembra sākumā sagaidītas pirmās rudens vētras, kad daudzās novērojumu stacijās vairākas dienas pēc kārtas brāzmas sasniedza vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas novembra sākumā tika fiksētas Daugavgrīvā – 25,8 m/s. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –5,2 °C |feb temp = +0,6 °C |mar temp = +3,4 °C |apr temp = +7,2 °C |mai temp = +14,4 °C |jūn temp = +17,0 °C |jūl temp = +19,0 °C |aug temp = +18,1 °C |sep temp = +16,1 °C |okt temp = +8,4 °C |nov temp = +4,2 °C |dec temp = +1,7 °C |jan nokr = 41,3 mm |feb nokr = 56,5 mm |mar nokr = 23,2 mm |apr nokr = 70,4 mm |mai nokr = 28,5 mm |jūn nokr = 54,2 mm |jūl nokr = 131,4 mm |aug nokr = 58,6 mm |sep nokr = 51,9 mm |okt nokr = 33,5 mm |nov nokr = 50,5 mm |dec nokr = 51,0 mm }} Ar vidējo gaisa temperatūru –5,2 °C '''2024. gada janvāris''' bija par 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Janvāra mēnesis iesākās ar aukstu laiku, bet mēneša beigās gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas. Mēneša laikā kopā reģistrēti divi minimālās un trīs maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi, viens no tiem atkārtots diennakts rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 41,3 mm, kas ir 18% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (70,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Dobelē - 14,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 10,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Piedrujā - 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 5 diennaktis. Mēneša sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, upēs veidojās ledus sega. Mēneša vidū stipri sniga un putināja, daudzviet sniega segas biezums pārsniedza 20 cm atzīmi, bet vietām valsts austrumos mēneša beigās zemi klāja pat 35 cm bieza sniega sega. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniega sega nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē notika ledus iešana, applūda upju palienes un zemākās vietas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 87% - no 84% Rīgā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –11,1 °C, kas ir 8,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 10. janvārī Mērsragā. Gandrīz visu janvāra 1. dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem normas. Turklāt, tā kā decembra nogalē sniega sega bija nokususi, lielākajā daļā valsts teritorijas izveidojās kailsals, upēs un ezeros atsāka veidoties vižņi un ledus sega, svārstīgs bija ūdenslīmenis. Kad sals vēl pastiprinājās, sasala arī ūdens applūdušajās teritorijās. Salā uz ceļiem izveidojās apledojums, stiprais vējš vietām veidoja sniega sanesumus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 8,2 mm, kas ir 56% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā - 1,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Piedrujā - 5 diennaktis, bet Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Rucavā un Saldū šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 83% - no 79% Rīgā līdz 87% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 3. janvārī Liepājā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,4 °C, kas ir 3,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –22,4 °C tika novērota 13. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,2 °C tika novērota 11. janvārī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 17,4 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (29,1 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē - 5,7 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū - 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē - 2 diennaktis. Dekādes vidū un otrajā pusē daudzviet stipri sniga un putināja, ceļi bija slideni un ar sniega sanesumiem. Dekādes otrajā pusē dažviet valsts austrumos sniega segas biezums sasniedza pat 30 cm, arī centrālajos rajonos un piekrastē dažviet sniega segas biezums bija lielāks par 20 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 81% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Alūksnē un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,6 m/s) tika novērotas 18. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,4 °C, kas ir 4,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,8 °C tika novērota 21. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā. Reģistrēti arī divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (23. janvārī Alūksnē +3,1 °C un 29. janvārī Kolkā +7,0 °C), kā arī viens rekords atkārtots (23. janvārī Rūjienā +4,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 8% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (33,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Jelgavā - 6,4 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Sīļos, Stendē un Zīlānos - 5 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Gulbenē un Vičakos - 2 diennaktis. Dekādes laikā lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales sniega sega nokusa, tikmēr valsts austrumu rajonos sniega bija daudz – dekādes vidū pat līdz 35 cm, bet dekādes beigās – vietām līdz 25 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 91% - no 88% Mērsragā līdz 94% Alūksnē, Dagdā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (23,1 m/s) tika novērotas 22. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,6 °C '''2024. gada februāris''' bija par 3,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Februāris bija siltāks par klimatisko normu, vienīgi mēneša pirmās dekādes otrajā pusē un otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Februāra mēnesī tika sasniegti 11 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 3 dekādes rekordi, savukārt vēl sasniegti divi atkārtoti rekordi. Īpaši jāatzīmē 16. februārī Liepājā novērotie +11,3 °C, jo iepriekšējais šī datuma rekords šajā pilsētā nebija pārspēts 99 gadus. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 56,5 mm, kas ir 40% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (95,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rūjienā - 27,4 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 14,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 20 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā - 9 diennaktis. Mēneša pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 89% - no 86% Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,6 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 3. februārī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 16,7 mm, kas ir 20% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (34,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Ainažos - 5,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Rūjienā - 2 diennaktis. Dekāde lielā daļā valsts iesākās bez sniega segas, savukārt tās otrajā pusē gandrīz visā Latvijā bija novērojama snigšana un putināšana. Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm lielu biezumu. Tomēr Latvijas ziemeļu rajonos – Ainažos un Rūjienā – sniega segas nebija vispār. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 84% - no 80% Kolkā, Mērsragā, Rīgā līdz 89% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,3 °C, kas ir 3,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,3 °C tika novērota 19. februārī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Kopumā februāra 2. dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par klimatisko normu, izņemot pirmo dekādes dienu, kad gaisa temperatūra bija salīdzinoši zema. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 16,4 mm, kas ir 9% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (28,7 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Kuldīgā - 8,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Rucavā - 8 diennaktis, bet vismazāk Vičakos - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% - no 85% Daugavpilī un Rīgā līdz 92% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,9 m/s) tika novērotas 16. februārī Ventspilī. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,2 °C, kas ir 5,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 21. februārī Alūksnē un Gulbenē, kā arī 25. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10 °C tika novērota 25. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 23,4 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (40,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Priekuļos - 6,0 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī - 9 diennaktis, bet vismazāk Kuldīgā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā un Stendē - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 94% - no 92% Ainažos, Rīgā un Ventspilī līdz 98% Dagdā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,7 m/s) tika novērotas 24. februārī Saldū. Ar vidējo gaisa temperatūru +3,4 °C '''2024. gada marts''' bija par 3,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta mēnesis bija siltāks par klimatisko normu, tika sasniegti 53 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī īpaši jāpiemin, ka 31. martā Skultē gaisa temperatūra sasniedza +22,8 °C, pārspējot iepriekšējo marta mēneša Latvijas rekordu (+20,8 °C, kas novēroti 1968. gada 30. martā Mērsragā). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 23,2 mm, kas ir 37% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (44,7 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,9 mm. Vidēji Latvijā martā bija 5,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Mērsragā un Ventspilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā un Piedrujā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 79% - no 74% Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,7 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –9,1 °C tika novērota 7. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,8 °C tika novērota 1. martā Liepājā un Rucavā. Marta 1. dekāde iesākās ar ļoti siltu laiku, tika sasniegti 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 2 dekādes rekordi. Jauni 1. marta maksimālās gaisa temperatūras rekordi tagad ir Daugavpilī (+8,0 °C), Liepājā (+12,8 °C), Pāvilostā (+11,7 °C), Rucavā (+12,8 °C), Skultē (+8,4 °C) un Ventspilī (+10,1 °C), bet 3. marta rekordi – Ainažos (+9,7 °C), Liepājā (+11,5 °C), Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), Skultē (+9,3 °C) un Ventspilī (+11,1 °C). Dekādes beigās gaisa temperatūra pazeminājās. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,0 mm. Visvairāk nokrišņu (1,0 mm) bija Kolkā, un šī bija arī vienīgā novērojumu stacija, kurā nokrišņu daudzums sasniedza 1,0 mm šķērsli, savukārt vēl tikai 2 stacijās – Ainažos un Mērsragā – nokrišņu daudzums sasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē nebija nevienas diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 77% – no 73% Dagdā, Rīgā līdz 88% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,8 m/s) tika novērotas 10. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,3 °C tika novērota 15. martā Mērsragā. Marta 2. dekādē laiks bija silts, tika sasniegti 15 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 5,8 mm, kas ir 54% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (19,6 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Sīļos - 0,3 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos - 4 diennaktis, bet Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Piedrujā, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,1 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,6 °C tika novērota 21. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Marta 3. dekādē laiks bija ļoti silts, tika sasniegti 26 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 17,9 mm, kas ir 56% virs dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (33,6 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,2 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā – 7 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 80% - no 74% Daugavpilī, Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 92% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (18,9 m/s) tika novērotas 22. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +7,2 °C '''2024. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par 8. siltāko aprīli novērojumu vēsturē (dalot šo vietu ar 1994., 2008. un 2014. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Aizvadītais aprīlis laikapstākļu ziņā bija kontrastiem pilns. Daudzviet stipri lija, gan mēneša sākumā, gan beigās tika novērots arī sniegs, dažviet sniega segai sasniedzot pat 11 cm augstumu. Mēneša sākumā gaisā bija jūtami Sahāras tuksneša putekļi, bieži tika novērota migla. Mēneša laikā tika reģistrēti 74 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no tiem 73 – mēneša pirmajā dekādē. Īpaši jāuzsver, ka, piemēram, līdzšinējais 10. aprīļa diennakts maksimālās gaisa temperatūras nacionālais rekords labots uzreiz par 8 grādiem (iepriekšējais: +19,1 °C, Mērsrags un Rīga). 9. aprīlī tika sasniegti pirmie +25 grādi – 8 dienas agrāk kā līdzšinējais rekords (1999. gada 17. aprīlis). Arī 10. aprīlī sasniegtie +27 grādi ir visu laiku agrākais datums tik augstai gaisa temperatūrai. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 70,4 mm, kas ir 97% virs mēneša normas (35,8 mm), rezultātā aprīlim kļūstot par 5. mitrāko aprīli novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (142,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Jelgavā – 30,7 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 11,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 15 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 7 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,5 °C, kas ir 4,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,8 °C tika novērota 4. aprīlī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,1 °C tika novērota 10. aprīlī Daugavpilī. Jau pirmajās divās mēneša dienās tika sasniegti attiecīgi 19 un 12 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī jauni Latvijas diennakts rekordi, abi sasniegti Daugavpilī (1. aprīlī +23,0 °C un 2. aprīlī +23,1 °C). Uz pāris dienām gaisa temperatūra pazeminājās zem normas, taču dekādes otrajā pusē tā atkal paaugstinājās, sasniedzot arvien jaunus diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus. Dekādes pēdējās divās dienās tika sasniegti attiecīgi 18 un 20 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tai skaitā Daugavpilī abās dienās jauni Latvijas diennakts rekordi – 9. aprīlī +26,2 °C un 10. aprīlī +27,1 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 20,0 mm, kas ir 44% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (59,3 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Kuldīgā – 7,5 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kolkā, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Mērsragā, Rūjienā, Saldū, Skultē un Stendē – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 83% – no 78% Rēzeknē, Rīgā un Zīlānos līdz 88% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 3. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,3 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 12. aprīlī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 19,9 mm, kas ir 63% virs dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos – 6 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 87% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 15. aprīlī Dobelē. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 1,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,2 °C tika novērota 21. aprīlī Skultē, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,1 °C tika novērota 30. aprīlī Rucavā. Aprīļa 3. dekādes sākums un pirmā puse bija salīdzinoši vēsa, bet dekādes beigās gaisa temperatūra atkal bija augstāka par klimatisko normu. 29. aprīlī tika reģistrēts viens jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, tas notika Mērsragā, kur pēcpusdienā gaisa temperatūra bija +23,7 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 29,8 mm, kas ir 207% virs dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (61,9 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Rucavā – 5,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Priekuļos un Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Rucavā un Saldū – 2 diennaktis. Dekādes sākumā daudzviet tika novērota intensīva snigšana un stiprs vējš. Valsts rietumu un centrālajos rajonos izveidojās vairākus centimetrus bieza sniega sega (Stendē tās biezums sasniedza pat 11 cm). Snigšanas rezultātā veidojās sniega segas nogulums, kas bojāja elektrības vadus un lauza koku zarus. Ceļi bija slideni, bet redzamība intensīvās snigšanas dēļ – apgrūtināta. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 77% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,5 m/s) tika novērotas 22. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +14,4 °C '''2024. gada maijs''' bija par 3,0 °C virs mēneša normas, kopā ar 2013. gada maiju kļūstot par otro siltāko maiju novērojumu vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī. Mēnesī tika sasniegti ne tikai 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (īpaši mēneša beigās), bet arī 5 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem divi ir staciju mēneša rekordi. Mēneša sākumā valsts austrumu rajonos gaisa temperatūra noslīdēja līdz –4, –5 grādiem, tika novērotas stipras salnas (to laikā dārzos ziedēja augļu koki un ogulāji, tai skaitā ābeles, ķirši, plūmes), bet mēneša beigās tā pakāpās virs +30 °C atzīmes. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 28,5 mm, kas ir 43% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (79,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Kolkā – 2,8 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī – 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 65% – no 58% Priekuļos un Rūjienā līdz 74% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,5 °C tika novērota 9. maijā Madonā un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,1 °C tika novērota 1. maijā Pāvilostā. Maijs iesākās ar ļoti siltu laiku, taču maija 1. dekādes otrā puse bija aukstāka par klimatisko normu. Kopumā dekādē tika sasniegti vairāki gaisa temperatūras rekordi. 1. maijā tika sasniegti divi jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Liepājā (+24,9 °C) un Pāvilostā (+25,1 °C). Savukārt 9. maijā tika reģistrēti pieci jauni diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Alūksnē (–4,1 °C), Dagdā (–3,5 °C), Gulbenē (–4,0 °C), Madonā (–5,5 °C) un Rēzeknē (–5,1 °C). Dagdā un Rēzeknē šie rekordi vienlaicīgi ir arī visa maija mēneša jaunie minimālo gaisa temperatūru rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 4% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (30,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rūjienā – 1,2 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Liepājā, Piedrujā, Ventspilī un Zīlānos – 3 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Rūjienā un Stendē – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 65% – no 56% Rūjienā līdz 73% Kolkā un Mērsragā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,3 m/s) tika novērotas 10. maijā Rīgā. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,6 °C, kas ir 2,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,9 °C tika novērota 12. maijā Daugavpilī un Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,0 °C tika novērota 18. maijā Saldū. Maija 2. dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka, bet vidū un otrajā pusē – augstāka par klimatisko normu. Gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (20,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Skultē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 0,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Dagdā un Priekuļos – 2 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Jelgavā, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rīgā, Rūjienā, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 66% – no 60% Gulbenē, Priekuļos un Rūjienā līdz 77% Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (14,8 m/s) tika novērotas 11. maijā Jelgavā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3 °C, kas ir 6,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,1 °C tika novērota 26. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,1 °C tika novērota 28. maijā Ventspilī. Reģistrēti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. maijā Pāvilostā jaunais rekords ir +27,3 °C, 25. maija Ventspilī – +28,2 °C, 27. maija Kolkā – +23,8 °C, Liepājā – +27,9 °C, Madonā – +29,5 °C, Pāvilostā – +28,6 °C, Priekuļos – +29,4 °C, Rūjienā – +28,3 °C, Ventspilī – +28,0 °C, 29. maija Ventspilī – +30,1 °C, bet 30. maija Madonā – +28,1 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kolkā – 0,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Rūjienā – 4 diennaktis, bet Kolkā un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 64% – no 54% Rīgā līdz 77% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,8 m/s) tika novērotas 25. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2024. gada jūnijs''' bija par 1,8 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos. Mēneša beigās tika sasniegti vairāki diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 27. jūnijā sasniegts jauns nacionālais rekords (+31,9 °C, Daugavpils). 28. jūnijā Rīgā, Ventspilī un Mērsragā bija tropiskā nakts, minimālajai gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20 °C atzīmes. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 54,2 mm, kas ir 22% zem mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (92,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Sīļos – 24,2 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rīgā, Skultē, Stendē – 13 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 75% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 10. jūnijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,9 °C tika novērota 2. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 18,5 mm, kas ir 19% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (41,8 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Lielpečos – 4,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Piedrujā, Rīgā, Saldū, Skultē, Stendē un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē un Lielpečos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 69% Pāvilostā līdz 80% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Ventspilī. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,5 °C tika novērota 15. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,6 °C tika novērota 16. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (51,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Rucavā – 8,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 76% – no 59% Pāvilostā līdz 84% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 19. jūnijā Rēzeknē. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,3 °C, kas ir 3,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,9 °C tika novērota 22. jūnijā Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,9 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā un Zīlānos. 27. jūnijā tika reģistrēti 5 jauni šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi – Daugavpilī (+31,9 °C, tas ir arī jauns nacionālais šī datuma rekords), Dobelē (+30,2 °C), Rucavā (+30,4 °C), Skrīveros (+31,3 °C) un Zīlānos (+31,6 °C). Savukārt 28. jūnija diena bija viskarstākā šajā dekādē, jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika sasniegti pat 14 meteoroloģiskajās stacijās – Bauskā (+31,3 °C), Daugavpilī (32,6 °C), Dobelē (+32,8 °C), Gulbenē (+31,3 °C), Jelgavā (+31,5 °C), Madonā (+32,3 °C), Rēzeknē (+30,4 °C), Rīgā (+32,0 °C), Saldū (+31,2 °C), Skrīveros (+31,8 °C), Skultē (+32,0 °C), Stendē (+31,2 °C), Zīlānos (+32,9 °C) un Zosēnos (+30,6 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 15,7 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (47,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rūjienā – 0,8 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī, Vičakos – 5 diennaktis, bet Rūjienā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 67% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,3 m/s) tika novērotas 30. jūnijā Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +19,0 °C '''2024. gada jūlijs''' bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī un 16. jūlijā Bauskā. Jūlijs kopumā bijis ļoti silts, tikai atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Mēnesī reģistrēti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: 1. jūlijā pieci (Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C)) un 23. jūlijā viens (Skultē (+28,2 °C)). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 131,4 mm, kas ir 74% virs mēneša normas (75,7 mm), tādējādi kļūstot par 3. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (291,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Kuldīgā – 72,2 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 11,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Sīļos – 16 diennaktis, bet vismazāk Liepājā – 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,8 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 6. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī, kas bija arī viens no pieciem šī datuma diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordiem. Pārējie 1. jūlija rekordi tika novēroti Alūksnē (+29,6 °C), Dagdā (+30,0 °C), Daugavpilī (+31,5 °C), Gulbenē (+30,2 °C) un Rēzeknē (+30,4 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,2 mm, kas ir 10% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (51,1 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Lielpečos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā, Rūjienā un Saldū – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Lielpečos – 2 diennaktis. Dažās dienās tika novērots pērkona negaiss, intensīvas lietusgāzes un migla. 1. jūlijā dažviet bija tropiskā nakts, pēc kuras pērkona negaiss radīja postījumus Cēsu un Valmieras pusē (nolauzti koki, bojātas elektropārvades līnijas), savukārt Dobelē un Rīgā, kur lija ļoti stipri, daudzviet applūda ielas. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 74% – no 67% Rīgā līdz 80% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,4 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Ventspilī. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,0 °C, kas ir 2,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +9,2 °C tika novērota 15. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,5 °C tika novērota 16. jūlijā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 20,8 mm, kas ir 17% zem dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (57,6 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Lielpečos, Pāvilostā, Piedrujā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 4 diennaktis, bet vismazāk Madonā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 77% – no 69% Rīgā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,0 m/s) tika novērotas 11. jūlijā Bauskā, kad tur plosījās postošs pērkona negaiss. Tika nolauzti koki, labība sasista veldrē, vairākām mājām norauti jumti, pilsētā tika atslēgta elektrība. Bauskas pilskalna parkā cietusi lielākā daļa koku, liela daļa izgāzti ar visām saknēm, savukārt stadiona manēžai norauts jumts. Postījumi konstatēti arī Bauskas apkārtnē - Vecumnieku pagastā koks uzkritis uz vieglās automašīnas, bet Mūsā dzīvojamajai mājai daļēji norauts jumts. Mazāki postījumi bijuši arī Ogres, Siguldas un Cēsu apkārtnē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +10,1 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,8 °C tika novērota 23. jūlijā Priekuļos, Skrīveros un Zīlānos. Jūlija mēneša pēdējās dekādes sākums un vidus bija siltāks, bet beigas – vēsākas par klimatisko normu. 23. jūlijā Skultē sasniegts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+28,2 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 85,2 mm, kas ir 208% virs dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (228,2 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Rēzeknē – 35,4 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Sīļos – 7 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 82% – no 78% Dagdā līdz 87% Kolkā. 24. jūlijā Salas pagastā pērkona negaisa laikā izgāzti koki. Savukārt 28. un 29. jūlijā laikapstākļus Latvijā noteica ļoti aktīvs ciklons, vēja ātrumam sasniedzot vētras spēku. Naktī uz 29. jūliju vēja ātrums brāzmās Rīgā sasniedza 27,4 m/s, kas ir arī visstiprākās novērotās vēja brāzmas Latvijā šajā dekādē. Arī Dobeles un Daugavgrīvas meteoroloģiskajā stacijā vējš brāzmās pūta ar ātrumu vismaz 25,0 m/s. Pēc postījumiem var spriest, ka, iespējams, vēl mazliet stiprāks vējš bijis Jūrmalā, taču šajā pilsētā nav meteoroloģiskās stacijas. Ciklons atnesa ekstremāli stipru lietu. Divu dienu laikā visvairāk nolija Zemgalē – Kalnciema novērojumu stacijā pat 199,6 mm (vairāk nekā divas stacijas jūlija mēneša normas), bet Dobelē – 118,5 mm jeb litri ūdens uz kvadrātmetru. Arī Rīgā nokrišņu daudzums bija lielāks par 100 mm. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,1 °C '''2024. gada augusts''' bija par 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā. Augusts iesakās ar mēreni siltu laiku, bet mēneša vidū un beigās gaisa temperatūra bija vairākus grādus virs klimatiskās normas. 25. augustā tika sasniegti 8, bet 30. augustā – 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp 4 dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 58,6 mm, kas ir 24% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (105,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 23,0 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 8,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā – 13 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Ventspilī – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 73% Rīgā līdz 83% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 2. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. augustā Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 43% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (36,8 mm) bija Alūksnē, bet vismazāk Rīgā – 0,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rūjienā – 7 diennaktis, bet Ainažos un Rīgā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 81% – no 75% Dobelē un Rīgā līdz 85% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 9. augustā Priekuļos. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,9 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 18. augustā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,3 °C tika novērota 16. augustā gan Bauskā, gan Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 24,5 mm, kas ir 7% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (80,9 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā – 0,2 mm. Dažviet ļoti stipri lija 19. augusta naktī, kad nokrišņu daudzums Skrīveros sasniedza 54,3 mm, Gulbenē – 34,6 mm, bet Madonā – 32,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Kolkā, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Zīlānos, Zosēnos (5 diennaktis), bet Liepājā, Saldū, Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 79% – no 71% Saldū līdz 83% Alūksnē, Madonā, Rēzeknē, Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (18,5 m/s) tika novērotas 11. augustā Liepājā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,3 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,3 °C tika novērota 27. augustā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,0 °C tika novērota 25. augustā Jelgavā. 25. augustā reģistrēti 8 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Bauskā (+31,3 °C), Dobelē (+31,4 °C), Kolkā, (+30,7 °C), Mērsragā (+31,8 °C), Saldū (+30,6 °C), Skrīveros (+30,0 °C), Stendē (+30,5 °C) un Zosēnos (+28,2 °C). Savukārt 30. augustā sasniegti 17 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Ainažos (+29,4 °C), Alūksnē (+27,7 °C), Bauskā (+31,1 °C), Dobelē (+31,3 °C), Gulbenē (+28,8 °C), Jelgavā (+31,3 °C), Liepājā (+30,8 °C), Madonā (+29,1 °C), Mērsragā (+31,6 °C), Pāvilostā (+30,5 °C), Rucavā (+31,3 °C), Saldū (+30,7 °C), Skrīveros (+29,9 °C), Stendē (+30,8 °C), Ventspilī (+29,8 °C), Zīlānos (+30,1 °C) un Zosēnos (+28,1 °C). Līdz nacionālajam rekordam pietrūka tikai 0,1 °C (1992. gadā Dagdā reģistrēti +31,7 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 20,9 mm, kas ir 27% zem dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (60,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Zīlānos – 1,4 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Pāvilostā un Skultē – 5 diennaktis, bet Madonā un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 79% – no 72% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 25. augustā Skultē. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,1 °C '''2024. gada septembris''' bija par 3,8 °C virs mēneša normas, pārspējot 2023. gada rekordsilto septembri par 0,3 °C un kļūstot par siltāko septembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Mēneša minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā. Septembrī laikapstākļi bija ļoti silti. Pavisam tika sasniegti 87 jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši daudz rekordu bija 4. un 16. septembrī. Trijos datumos sasniegti jauni Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi – 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā), 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā) un 18. septembrī (+26,8 °C Daugavpilī). Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveros –0,4 °C, Madonā –0,6 °C, Rūjienā –0,8 °C un Zosēnos –1,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 51,9 mm, kas ir 15% zem mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (108,5 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā – 13,0 mm. Vidēji Latvijā septembrī bija 7,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – 10 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī un Gulbenē – 3 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā septembrī daļā novērojumu staciju bija normas robežās, taču pārējās stacijās tas bija sausāks par normu. Atsevišķās stacijās Latvijas austrumos septembrī sausuma un mitruma rādītājs bija ļoti sauss vai pat ekstremāli sauss (Dagdā un Gulbenē). Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 79% – no 74% Dagdā un Rīgā līdz 87% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,1 °C, kas ir 4,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 9. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,0 °C tika novērota 4. septembrī Bauskā. Septembra 1. dekādē sasniegti 36 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi: 4. septembrī (+30,0 °C Bauskā) un 8. septembrī (+28,1 °C Liepājā). Turpinājās meteoroloģiskā vasara. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 4,1 mm, kas ir 82% zem dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (16,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Alūksnē, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Sīļos, Skrīveros, Zīlānos un Zosēnos būtisku nokrišņu nebija (dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm). Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Lielpečos, Madonā, Rēzeknē, Rīgā, Sīļos, Skrīveros, Skultē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 71% – no 62% Rīgā līdz 85% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,2 m/s) tika novērotas 9. septembrī Ventspilī. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,8 °C, kas ir 4,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 20. septembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,3 °C tika novērota 16. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē tika sasniegti 45 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši jāizceļ 18. septembris, kad Daugavpilī novērotie +26,8 °C ir jauns tā datuma Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jauni rekordi reģistrēti 6 dienās, visvairāk (18) jaunu rekordu tika sasniegts 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 25,0 mm, kas ir 22% virs dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (63,1 mm) bija Bauskā, bet vismazāk Piedrujā – 3,8 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Jelgavā, Lielpečos, Pāvilostā, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Skrīveros un Skultē – 4 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Kuldīgā, Piedrujā un Vičakos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 85% – no 73% Dagdā līdz 92% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,4 m/s) tika novērotas 14. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +13,4 °C, kas ir 2,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,3 °C tika novērota 30. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,2 °C tika novērota 24. septembrī Daugavpilī. Septembra 3. dekāde joprojām bija siltāka par klimatisko normu. Tika sasniegti seši jauni diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 23. septembrī jauni rekordi ir Liepājā (+22,6 °C) un Ventspilī (+21,3 °C), 24. septembrī – Dagdā (+23,9 °C), Rīgā (+23,1 °C) un Skultē (+23,2 °C), bet 25. septembrī – Kolkā (+19,5 °C). Dekādes sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticiklons, laiks bija sauss un silts. Dekādes beigās pastiprinājās ciklonu darbība, pieauga vēja ātrums, daudzviet lija lietus, bija pērkona negaiss, bet Liepājas pusē un Salacgrīvas apkārtnē novērota arī krusa. Naktī uz 30. septembri daudzviet Latvijā uz augsnes bija novērojama pirmā rudens salna. Vietām Vidzemē arī gaisa minimālā temperatūra bija negatīva (Skrīveri (–0,4 °C), Madona (–0,6 °C), Rūjiena (–0,8 °C) un Zosēni (–1,3 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 22,7 mm, kas ir 28% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (55,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī – 2,3 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Stendē, Ventspilī un Vičakos – 5 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 80% – no 76% Rīgā un Skultē līdz 86% Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (29,3 m/s) tika novērotas 27. septembrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +8,4 °C '''2024. gada oktobris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –4,0 °C tika novērota 20. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,6 °C tika novērota 10. oktobrī Liepājā. Oktobrī diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija augstāka par normu, sasniegti arī divi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 33,5 mm, kas ir 55% zem mēneša normas (74,8 mm). Šis oktobris bija sausākais kopš 2015. gada oktobra, kurš ar kopējo nokrišņu daudzumu 8,9 mm kļuva par sausāko novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (62,9 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dobelē – 17,1 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 8,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 14 diennaktis, bet vismazāk Dobelē un Jelgavā – 4 diennaktis. Sausuma un mitruma rādītājs oktobrī lielākajā daļā novērojumu staciju bija sausāks par normu. Daudzās stacijās valsts rietumu un centrālajos reģionos oktobris bija ļoti sauss, savukārt Kalnciemā un Rucavā – ekstremāli sauss. Pārējās stacijās sausuma un mitruma rādītājs bija normas robežās. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 85% – no 80% Ventspilī līdz 88% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 31. oktobrī Liepājā. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,4 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,8 °C tika novērota 6. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,6 °C tika novērota 10. oktobrī Liepājā. Gandrīz visu dekādi vidējā gaisa temperatūra bija zem dekādes normas, taču dekādes pēdējās dienās gaisa temperatūra paaugstinājās, 10. oktobrī arī sasniedzot 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus Rucavā un Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,4 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (31,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rucavā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 3,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 6 diennaktis, bet vismazāk Liepājā un Rucavā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 89% – no 84% Ventspilī līdz 92% Gulbenē un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Kolkā. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,0 °C tika novērota 20. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,6 °C tika novērota 11. oktobrī Skultē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 85% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (16,4 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Jelgavā, Kalnciemā un Pāvilostā – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 3 diennaktis, bet Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Pāvilostā un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 80% – no 71% Pāvilostā un Ventspilī līdz 88% Daugavpilī. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 11. oktobrī Ventspilī. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,3 °C, kas ir 4,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –2,0 °C tika novērota 21. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 22. oktobrī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 15,6 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (38,1 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 3,5 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 4,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 7 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā un Rīgā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 87% – no 83% Rīgā līdz 92% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 31. oktobrī Liepājā. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,2 °C '''2024. gada novembris''' bija par 2,0 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −7,0 °C tika novērota 22. un 24. novembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 1. novembrī Mērsragā. Novembrī diennakts vidējā gaisa temperatūra lielākoties bija augstāka par normu, un mēneša laikā sasniegti 15 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Īpaši jāizceļ 25. novembris, kad Ventspilī maksimālā gaisa temperatūra bija +12,9 °C, kļūstot ne tikai par 25. novembra Ventspils un Latvijas rekordu, bet arī par Latvijas dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 50,5 mm, kas ir 14% zem mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (88,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Jelgavā – 25,6 mm. Vidēji Latvijā novembrī bija 11,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 17 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā un Skrīveros – 7 diennaktis. Novembra vidū vietām Latgalē sniga un izveidojās īslaicīga sniega kārta. Novembra 2. dekādes beigās novērots pirmais sniegs arī citviet Latvijā, daudzviet izveidojās sniega kārta. Visvairāk sniga Ziemeļvidzemē un Kurzemes centrālajos un ziemeļu rajonos – biezākā sniega sega novērota 23. novembrī Pāvilostā (16 cm) un Ainažos un Rūjienā (15 cm). Tomēr pirms mēneša beigām sniegs nokusa. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% – no 81% Ventspilī līdz 95% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 2. novembrī Daugavgrīvā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,2 °C, kas ir 2,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –3,5 °C tika novērota 4. novembrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,9 °C tika novērota 1. novembrī Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 14,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (35,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Pāvilostā – 2,4 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 3,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 7 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 87% – no 80% Pāvilostā līdz 94% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (25,8 m/s) tika novērotas 2. novembrī Daugavgrīvā. Novembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,0 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –1,8 °C tika novērota 19. novembrī Pāvilostā, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 16. novembrī Kolkā. Gandrīz visu dekādi vidējā gaisa temperatūra bija siltāka par normu, 16. novembrī sasniedzot arī 7 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordus, taču pēc tam gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākoties novembra 3. dekādei, tā bija aukstāka par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 2. dekādē bija 21,8 mm, kas ir 5% virs dekādes normas (20,8 mm). Visvairāk nokrišņu (34,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Daugavpilī – 12,5 mm. Vidēji Latvijā novembra 2. dekādē bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Rucavā un Skultē – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā – 2 diennaktis. Dekādes vidū vietām Latgalē sniga un izveidojās īslaicīga sniega kārta. Savukārt dekādes beigās novērots pirmais sniegs arī citviet Latvijā, daudzviet izveidojās neliela sniega kārta. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 2. dekādē bija 91% – no 83% Ventspilī līdz 98% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 20. novembrī Ventspilī. Novembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,5 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,0 °C tika novērota 22. un 24. novembrī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,9 °C tika novērota 25. novembrī Ventspilī, kas bija 25. novembra maksimālās gaisa temperatūras diennakts rekords Ventspils stacijā un Latvijā, kā arī Latvijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 3. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 16% zem dekādes normas (17,2 mm). Visvairāk nokrišņu (45,8 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē un Rēzeknē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 3. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Dobelē, Rēzeknē un Skrīveros – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 3. dekādē bija 88% – no 79% Liepājā līdz 93% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 21. novembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +1,7 °C '''2024. gada decembris''' bija par 2,8 °C virs mēneša normas, kopā ar 1932. gada decembri dalot 8. siltākā decembra titulu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 13. decembrī Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,7 °C tika novērota 20. decembrī Daugavgrīvā. Lai gan decembra pirmajā pusē vairākās dienās vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu, pārējo mēnesi un it īpaši tā otrajā pusē vidējā gaisa temperatūra bija daudz augstāka par normu. Mēneša laikā tika sasniegti 22 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtoti 3 rekordi, kā arī Mērsragā sasniegts 16. decembra Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekords (+9,5 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 51,0 mm, kas ir 5% zem mēneša normas (53,7 mm). Visvairāk nokrišņu (119,1 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Jelgavā – 24,5 mm. Vidēji Latvijā decembrī bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Ventspilī – 19 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Gulbenē, Kalnciemā un Skultē – 9 diennaktis. Decembra 1. dekādē vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos dekādes vidū izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Mēneša vidū sniega sega izveidojās arī gandrīz visās novērojumu stacijās Latgalē un Vidzemē. Visbiezākā diennakts vidējā un maksimālā sniega sega novērota Zosēnos 16. decembrī – attiecīgi 11 cm un 15 cm. Tomēr, gaisa temperatūrai paaugstinoties, mēneša otrajā pusē visās novērojumu stacijās sniegs nokusa. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembrī bija 89% – no 85% Rīgā un Ventspilī līdz 94% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 16. decembrī Ventspilī. Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,2 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –7,5 °C tika novērota 4. decembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 3. decembrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 1. dekādē bija 4,9 mm, kas ir 71% zem dekādes normas (17,0 mm). Visvairāk nokrišņu (21,2 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē – 0,8 mm. Vidēji Latvijā decembra 1. dekādē bija 1,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rucavā, Saldū un Ventspilī – 3 diennaktis, bet Dobelē, Jelgavā un Skrīveros šādu diennakšu nebija. Vietām Kurzemes centrālajos un dienvidu reģionos dekādes vidū izveidojās neliela, īslaicīga sniega sega. Dekādes beigās sniega sega izveidojusies arī Rēzeknē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 1. dekādē bija 88% – no 83% Mērsragā un Rīgā līdz 92% Alūksnē, Dagdā, Priekuļos un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,2 m/s) tika novērotas 1. decembrī Ventspilī. Decembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,7 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 13. decembrī Bauskā, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,7 °C tika novērota 20. decembrī Daugavgrīvā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 2. dekādē bija 26,5 mm, kas ir 57% virs dekādes normas (16,9 mm). Visvairāk nokrišņu (47,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Rēzeknē – 11,3 mm. Vidēji Latvijā decembra 2. dekādē bija 6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Stendē – 8 diennaktis, bet vismazāk Daugavpilī, Gulbenē un Rēzeknē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 2. dekādē bija 85% – no 78% Ventspilī līdz 90% Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,5 m/s) tika novērotas 16. decembrī Ventspilī. Decembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 5,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –4,3 °C tika novērota 31. decembrī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 30. decembrī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembra 3. dekādē bija 19,7 mm, kas ir 1% zem dekādes normas (19,8 mm). Visvairāk nokrišņu (61,8 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Dobelē – 5,6 mm. Vidēji Latvijā decembra 3. dekādē bija 5,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ventspilī – 10 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā un Skultē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā decembra 3. dekādē bija 94% – no 90% Ventspilī līdz 98% Priekuļos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,5 m/s) tika novērotas 21. decembrī un 30. decembrī Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — austrumu-ziemeļaustrumu [[vējš|vējam]] pūšot, Latvijas teritoriju sasniedza ļoti auksta [[gaisa masa]], naktī daudzviet termometra stabiņš noslīdēja zem –10 grādiem, bet vietām valsts ziemeļaustrumu daļā zem –20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1742114271897461093 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|2|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no rīta tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnē]], kur tā sasniedza –21,5 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1742096945894613317 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|1|2|SK}}</ref> Aukstuma sajūtu pastiprināja mērens austrumu-ziemeļaustrumu vējš un kailsals, kas valdīja lielā Latvijas daļā. Alūksnes novērojumu stacijā sniega segas biezums bija 4 cm, pārējās novērojumu stacijās tas nepārsniedza 1 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7929696/janvara-otrais-rits-lidz-sim-aukstakais-soziem Janvāra otrais rīts līdz šim aukstākais šoziem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|2|SK}}</ref> * [[5. janvāris]] — vairākās vietās naktī, vietām arī dienā sniga, no rīta stiprākie nokrišņi bija valsts austrumos un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē. Lielu daļu Vidzemes un [[Latgale]]s klāja 13–18 cm bieza sniega kārta, snigšanas laikā tā vietām palielinājās, savukārt Kurzemes dienvidrietumu pusē sniega bija ļoti maz vai pat nemaz.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7932064/foto-piektdien-aukstums-nedaudz-atkapsies-tacu-daudzviet-turpinas-snigt FOTO ⟩ Piektdien aukstums nedaudz atkāpsies, taču daudzviet turpinās snigt], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|5|SK}}</ref> [[Attēls:Ziema Uzvaras parks 2024 1 6.jpg|alt=Aukstā ziemas diena Uzvaras parkā, Rīgā, 2024. gada 6. janvāris|thumb|150px|Auksta ziemas diena [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], Rīgā, 2024. gada 6. janvāris]] * [[7. janvāris]] — Latvijā tika reģistrēts pēdējo trīs gadu laikā lielākais sals, gandrīz visur valsts centrālajā un austrumu daļā termometra stabiņš naktī un no rīta noslīdēja zem –20 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā, gaisam atdziestot līdz –28,9 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1743923726079385923 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|7|SK}}</ref> Liels sals valdīja arī [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28,2 °C un [[Jelgava|Jelgavā]], kur bija –26,8 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1743889022806581345 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|1|7|SK}}</ref> Rīgā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –20,2 °C; pirmo reizi kopš [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gada]] janvāra termometra stabiņš [[Rīga|Rīgas]] novērojumu stacijā noslīdēja zem –20 grādu atzīmes, bet [[lidosta|lidostā]] "Rīga" tika reģistrēts –25 grādu sals, kas ir zemākā gaisa temperatūra šajā vietā kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.01.2024-svetdienas-rits-riga-aukstakais-pedejos-astonos-gados.a537958 Svētdienas rīts Rīgā – aukstākais pēdējos astoņos gados], lsm.lv, {{dat|2024|1|7|SK}}</ref> * [[8. janvāris]] — lielākajā daļā valsts nakts un rītā stundās, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, lielākais sals no rīta tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš pazeminājās līdz –29,5 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1744260510516707565 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|8|SK}}</ref> Otrā aukstākā vieta Latvijā bija [[Madona]], gaisa temperatūrai noslīdot līdz –28,8 °C, pārspējot 8. janvāra minimālās gaisa temperatūras rekordu. Līdz –28 grādiem temperatūra noslīdēja arī Rēzeknē, [[Dagda|Dagdā]] un Jelgavā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/08.01.2024-gaisa-temperatura-daudzviet-noslidejusi-lidz-pedejo-gadu-zemakajai-atzimei.a538008 Gaisa temperatūra daudzviet noslīdējusi līdz pēdējo gadu zemākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2024|1|8|SK}}</ref> Vēl viens aukstuma rekords tika uzstādīts [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā (–25,6 °C). Rīgā gaisa temperatūra no rīta pazeminājās līdz –20,2 °C pilsētas centrā un līdz –28 grādiem lidostā, kur reģistrēts lielākais sals kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 5. februāra.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7933767/divas-vietas-parspets-8-janvara-aukstuma-rekords Divās vietās pārspēts 8. janvāra aukstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|8|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — ciklonam no [[Somija|Somijas]] strauji virzoties uz dienvidiem un tā centram dienas otrajā pusē šķērsojot Latvijas teritoriju, daudzviet stipri sniga un puteņoja, sniega segas biezums lielā valsts daļā paaugstinājās par 4–9 cm. Sniegputeņa dēļ [[Rīga|Rīgā]] un vietām citur tika apgrūtināta satiksme.<ref> [https://www.tvnet.lv/7937356/video-speciga-putena-del-riga-apgrutinata-brauksana-kavejas-sabiedriskais-transports VIDEO ⟩ Spēcīgā puteņa dēļ Rīgā apgrūtināta braukšana; kavējas sabiedriskais transports], tvnet.lv, {{dat|2024|1|12|SK}}</ref> Pirms [[ciklons|ciklona]] ierašanās naktī daudzviet tika reģistrēts mērens sals, visās valsts novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja zem –5 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rēzekne|Rēzeknē]] (–15,4 °C), Daugavpilī (–13,9 °C) un Dagdā (–13,7 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1745697608302047626 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|12|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem sniega segas biezums daudzviet Kurzemē un Zemgalē no rīta bija 1–8 cm, Vidzemi un [[Latgale|Latgali]] zemi klāja 11–16 cm bieza sniega kārta, biezākā [[sniega sega]] tika reģistrēta [[Alūksne|Alūksnes]] novērojumu stacijā — 21 cm. Daudzviet valstī sniga, vietām ilgstoši, piekrastē tika reģistrēts arī slapjš sniegs.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7938307/pirmdien-daudzviet-gaidams-sniegs Pirmdien daudzviet gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|15|SK}}</ref> * [[16. janvāris]]: ** Valsts teritoriju naktī no dienvidrietumiem šķērsoja aktīvs ciklons, atnesot stipru [[sniegputenis|sniegputeni]]. Rītā [[vējš]] pūta no ziemeļiem, ziemeļrietumiem, ar brāzmām līdz 10–15 m/s, piekrastes rajonos līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1747164813665378725 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|1|16|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ daudzviet tika apgrūtināta braukšana, īpaši no rīta Tallinas šosejas posmā, Jelgavas apkārtnē, uz [[Bauska|Bauskas]] šosejas un Pierīgā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.01.2024-putena-del-vietam-loti-slikti-brauksanas-apstakli-var-kaveties-ari-lidojumi.a539051/ Puteņa dēļ vietām ļoti slikti braukšanas apstākļi; var kavēties arī lidojumi], lsm.lv, {{dat|2024|1|16|SK}}</ref> ** Diennakts laikā vietām Ziemeļkurzemē sniega sega kļuva par 15 cm biezāka, [[Ventspils|Ventspilī]] sniega segas biezums pieauga no 1 cm agrā 15.01 rītā līdz 15 cm 16.01 rītā, Irbenē — attiecīgi no 7 līdz 22 cm, [[Talsi|Talsos]] — no 2 līdz 14 cm. Dziļākais sniegs valsts novērojumu stacijās dienā bija [[Piedruja|Piedrujā]] — 30 cm, Alūksnē — 26 cm, lielāko valsts daļu klāja 7–20 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7939135/otrdien-stipri-snigs-un-saglabasies-aukstums Otrdien stipri snigs un saglabāsies aukstums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|16|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — Daugavpils novērojumu stacijā no rīta, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra pazeminājās zem –18 grādiem, citviet valstī gaiss atdzisa līdz –3, –9 grādiem. Visu valsti klāja [[sniegs]], lielāko biezumu sasniedzot [[Ainaži|Ainažos]] un [[Piedruja|Piedrujā]], attiecīgi 24 cm un 26 cm.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220223183957/https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte |date={{dat|2022|02|23||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|1|21|SK}}</ref> * [[24. janvāris]] — no rietumiem pāri visai valstij virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet ilgstoši sniga slapjš sniegs, puteņoja un lija, pūta brāzmains vējš. Teju visur bija atkusnis, gaiss iesila līdz 0, +5 grādiem. Kurzemes lielākajā daļā un vietām valsts vidienē vienlaidu sniega sega nokusa, bet austrumu rajonos saglabājas 10–20 cm bieza sniega kārta, [[Dagda|Dagdā]] sniega segas biezums svārstījās ap 30 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7944924/tresdien-latvija-bagatigi-snigs-putenos-un-lis Trešdien Latvijā bagātīgi snigs, puteņos un līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|1|24|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — valdot mainīgiem laikapstākļiem, lielā daļā upju svārstījās ūdenslīmenis, [[Lielupe|Lielupē]] un [[Misa (upe)|Misā]] tas paaugstinājās par 2 līdz 17 cm, bet [[Venta|Ventā]] pie [[Kuldīga|Kuldīgas]] saglabājās ledus sastrēgums.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/260793508 Ūdenslīmenis upēs svārstās vai pazeminās]{{Novecojusi saite}}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|1|28|SK}}</ref> Ar Ventu saistītais [[Nabas ezers]] [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Padures pagasts|Padures pagastā]] izgāja no krastiem, applūdinot zemākās vietas. Vairākās citās Kurzemes un Zemgales upēs ūdens līmenis paaugstinājās par vienu metru, kamēr Latvijas austrumos ūdens līmenis nekāpa, arī [[Daugava|Daugavā]] tas bija stabils.<ref> [https://www.tvnet.lv/7948063/foto-kuldigas-novada-no-krastiem-iziet-nabas-ezers FOTO ⟩ Kuldīgas novadā no krastiem iziet Nabas ezers], tvnet.lv, {{dat|2024|1|28|SK}}</ref> * [[29. janvāris]] — Kolkā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +7,0 °C, līdz ar to šis kļuva par siltāko 29. janvāri, kopš [[Kolka|Kolkā]] veic laikapstākļu novērojumus (iepriekšējais rekords uzstādīts [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gadā]], kad tur bija +6,6 grādi). Citviet gaiss iesila līdz +1, +6 grādiem, tuvu siltuma rekordam bija arī [[Ventspils]], termometra stabiņam sasniedzot +5,9 °C, par 0,3 grādiem atpaliekot no siltuma rekorda.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/29.01.2024-kolka-sasniegts-29-janvara-siltuma-rekords.a540770 Kolkā sasniegts 29. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|1|29|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — kamēr valsts austrumu rajonos naktī stipri sniga (sniega segas biezums [[Alūksne|Alūksnē]] nakts laikā pieauga no 17 cm līdz 29 cm<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1753673474223067396 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|3|SK}}</ref>, bet biezākā sniega sega no rīta tika reģistrēta [[Dagda|Dagdā]] — 34 cm), tikmēr valsts rietumu un centrālajā daļā dienā gaiss iesila līdz +6, +8 grādiem, siltākais laiks valdīja [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz +8,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2024&mes=02&day=03&hora=19&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/03/2024 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[5. februāris]] — nokrišņu zonai šķērsojot valsts teritoriju, dažviet centrālajos un austrumu rajonos tika reģistrēta stipra snigšana, [[sniega sega]] vietām palielinājās par 5 cm. Kurzemē un valsts centrālajā daļā daudzviet no jauna izveidojās neliela sniega sega, biezākais sniegs saglabājās Latvijas austrumu novados, Alūksnē un Dagdā sniega segas biezums attiecīgi sasniedza 20 cm un 26 cm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1754398374260781233 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|2|5|SK}}</ref> * [[7. februāris]] — naktī un no rīta daudzviet Latvijā plosījās [[sniegputenis]]. Aktīvam ciklonam ar plašu nokrišņu zonu šķērsojot valsts teritoriju, stipra snigšana tika reģistrēta nakts un rīta stundās Kurzemē un centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumos. Lielākais sniega pieaugums tika fiksēts Vidzemē, [[Limbaži|Limbažu]] novada Skultē sniega sega (līdz plkst. 8.00) pieauga no 2 cm līdz 21 cm, Madonā, [[Sigulda|Siguldā]] un Zosēnos no 8–9 cm līdz 23–24 cm, par aptuveni 10 cm biezāks sniegs bija arī Ziemeļkurzemē – [[Talsu novads|Talsu]] un [[Ventspils novads|Ventspils novadā]]. Rīgā no rīta sniega segas biezums sasniedza 7 cm. Sniegputenis tikpat kā neskāra Vidzemes galējos ziemeļus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.02.2024-sniega-sega-dazviet-vidzeme-pieaugusi-par-gandriz-20-cm.a541960/ Sniega sega dažviet Vidzemē pieaugusi par gandrīz 20 cm], lsm.lv, {{dat|2024|2|7|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — priekšpusdienā novērojumu stacijā [[Rīga|Rīgas]] centrā sniega segas biezums palielinājās par 11 cm, sasniedzot 16 cm, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] novērojumu stacijā tas pieauga no 5 līdz 12 cm. Stipra snigšana Rīgā ieradās no Kurzemes, kur lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Talsu apkaimē — [[Stende|Stendes]] meteoroloģiskajā stacijā sniega segas biezums palielinājās no 2 cm līdz 18 cm. Ļoti stipri sniga arī Tukuma novadā, [[Jūrmala|Jūrmalā]] un novados ap Rīgu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7955795/riga-ceturtdien-uzsnigusi-11-centimetri-sniega Rīgā ceturtdien uzsniguši 11 centimetri sniega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|2|8|SK}}</ref> * [[12. februāris]]: ** Tikpat kā visā valstī bija nokrišņi, lielākoties smidzinošs lietus un [[atkala]] — daudzviet izveidojās apledojums. Lielākais [[apledojums]] tika reģistrēts Vidzemes ziemeļos, kur termometra stabiņš pārsvarā saglabājās zem nulles.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1756874488988270638 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|12|SK}}</ref> ** Rīgā un vietām rietumu un dienvidu daļā šī bija pirmā diennakts ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles, līdz ar to iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7959567/dala-latvijas-sacies-meteorologiskais-pavasaris Daļā Latvijas sācies meteoroloģiskais pavasaris], twitter.com, {{dat|2024|2|14|SK}}</ref> * [[16. februāris]] — dienas gaitā Latvijas teritorijā ieplūda silts gaiss no dienvidiem, izraisot strauju gaisa temperatūras kāpumu. Naktī vēl austrumu rajonos mēreni stipri sniga, sniega kārtai vietām palielinoties par 5 cm ([[Alūksne|Alūksnē]] un Dagdā no rīta bija 32–34 cm biezs sniegs), tikmēr agrā rītā Kurzemes dienvidrietumos gaiss iesila līdz +6 grādiem.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1758317786906931651 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|16|SK}}</ref> Maksimālā gaisa temperatūra tika sasniegta vēlā vakarā, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,4 °C, Ventspilī un [[Liepāja|Liepājā]] līdz +11,3 °C, visās šīs vietās pārspējot gan 16. februāra siltuma rekordus, gan februāra 2. dekādes rekordus. +10 grādu atzīme Latvijā tika sasniegta pirmo reizi 2024. gadā. Arī [[Ainaži|Ainažos]], termometra stabiņam pakāpjoties līdz +7,2 °C, tika labots maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/16.02.2024-liepaja-parspets-99-gadus-sens-siltuma-rekords.a543254/ Liepājā pārspēts 99 gadus sens siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — pusnaktī [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu stacijā termometra stabiņš pakāpās līdz +10,4 °C, [[Ventspils|Ventspilī]] līdz +11,3 °C, bet [[Pāvilosta|Pāvilostā]] līdz +11,4 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vējam iegriežoties no ziemeļrietumiem, dienas vidū un otrajā pusē gaisa temperatūra sāka pazemināties, vakarā daudzviet nokrītot līdz nullei.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|2|17|SK}}</ref> [[Attēls:Užavas_paliene_2024._gada_19._februārī.jpg||thumb|250px|Pārplūdusi [[Užava (upe)|Užavas]] paliene [[Užavas lejteces dabas parks|Užavas lejteces dabas parkā]] 19. februārī]] * [[22. februāris]] — jūras piekrastes rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās virs +5 grādiem, [[Kurzeme|Kurzemes]] dienvidrietumos gaiss iesila līdz pat +7 grādiem, bet daļā Vidzemes un Latgales saglabājās sniega sega, visvairāk sniega bija [[Alūksne|Alūksnes]] un Dagdas novērojumu stacijās — attiecīgi 24 cm un 31 cm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7965191/pecpusdiena-dazviet-gaiss-iesils-lidz-7-gradiem Pēcpusdienā dažviet gaiss iesils līdz +7 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|2|22|SK}}</ref> * [[24. februāris]] — vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājās līdz +3,4 °C [[Mērsrags|Mērsragā]] un +6,1 °C [[Daugavpils|Daugavpilī]], Rīgā vidējā diennakts gaisa temperatūra sasniedza +5,6 °C, kas raksturīgi marta nogalei un pat aprīļa sākumam.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/23.02.2024-lidz-februara-beigam-valdis-marta-nogalei-atbilstosi-laikapstakli.a544085/ Līdz februāra beigām valdīs marta nogalei atbilstoši laikapstākļi], lsm.lv, {{dat|2024|2|23|SK}}</ref> Daudzviet lija, vietām ilgstoši, vakarpusē īslaicīgi pastiprinājās vējš, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Saldus|Saldū]] — 24 m/s, kā arī Rīgā (tostarp [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]) — 22 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1761433176457588837 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|2|24|SK}}</ref> * [[26. februāris]]: ** Naktī Kurzemē, šķērsojot nokrišņu zonai, tika novērots [[pērkona negaiss]], tika reģistrētas vairāk nekā 100 [[zibens]] izlādes.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1761988161641566473 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|2|26|SK}}</ref> Negaiss tika novērots Kurzemes vidienē un rietumu piekrastē, kā arī atsevišķas izlādes tika reģistrētas Bauskas apkārtnē. ** [[Daugava|Daugavā]] vairākos posmos sākās ledus iešana. Diennakts laikā Daugavas posmā [[Suraža (Krievija)|Suraža]]—[[Vjerhņadzvinska]] (ārpus Latvijas) ūdenslīmenis paaugstinājās par 11—79 cm, posmā [[Piedruja]]—[[Krāslava]] paaugstinājās par 71—76 cm, posmā Daugavpils—[[Vaikuļāni]] — par 43—56 cm, posmā [[Jersika (ciems)|Jersika]]—[[Jēkabpils]] — par 26—43 cm. [[Gauja]]s un [[Salaca]]s baseinu upēs ūdenslīmenis lielākoties paaugstinājās par 1—34 cm diennaktī. Nokrišņu ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās arī Kurzemes un Zemgales upēs, pārsvarā ūdenslīmeņa kāpums bija par 1—27 cm, vietām tas svārstījās vai pazeminājās.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/265682571 Tuvākajās dienās pali Daugavā kļūs intensīvāki]{{Novecojusi saite}}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|2|26|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — [[Daugava]]s posmā starp Jēkabpili un [[Pļaviņas|Pļaviņām]] turpinājās ūdenslīmeņa kāpums, tādēļ LVĢMC izsludināja sarkano brīdinājumu. === Marts === * [[1. marts]]: ** Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts dienvidu un centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +8, +12 grādiem, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] un [[Liepāja|Liepājā]] (+12,8 °C), kur pārspēts ne tikai 1. marta, bet arī visas marta pirmās dekādes rekords. Siltuma rekordi tika sasniegti arī [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,7 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+10,1 °C), [[Limbaži|Limbažu]] novada [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] (+8,4 °C), kā arī [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+8,0 °C). [[Rīga|Rīgā]] termometra stabiņš sasniedza +9,8 °C, tikmēr [[Alūksne|Alūksnē]] nebija siltāks par +1 grādu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.03.2024-vairakas-vietas-siltuma-rekords-rucava-temperatura-sasniegusi-128-gradus.a545093/ Vairākās vietās siltuma rekords; Rucavā temperatūra sasniegusi 12,8 grādus], lsm.lv, {{dat|2024|3|1|SK}}</ref><ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1763591307333697608 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|1|SK}}</ref> ** Ūdens līmenis Daugavā pie Pļaviņām un [[Zeļķu tilts|Zeļķu dzelzceļa tilta]] augšpus Jēkabpils sāka pazemināties, un LVĢMC paziņoja, ka plūdu draudi vairs nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.03.2024-foto-ieskats-daugava-starp-jekabpili-un-plavinam-udens-limenis-pazeminas.a544977/|title=FOTO ieskats: Daugavā starp Jēkabpili un Pļaviņām ūdens līmenis pazeminās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-10|language=lv}}</ref> * [[3. marts]] — virs Latvijas bija skaidras [[debesis]], sešās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Ventspilī un Liepājā termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +11,1 °C un +11,5 °C. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Pāvilostā (+10,9 °C), Rucavā (+10,7 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+9,7 °C) un Skultē (+9,3 °C).<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1764321904876282352 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|3|SK}}</ref> [[Attēls:Daugava pie Pļaviņām 2024. gada 4. martā.jpg||thumb|250px|[[Daugava]] pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]] pēc ledus sastrēguma sairšanas 4. martā]] * [[7. marts]] — zem skaidrām debesīm, agri no rīta Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5, –9 grādiem, stiprākais sals valdīja [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] un [[Daugavpils]] apkārtnē. Piekrastē un ziemeļaustrumu rajonos debesis aizklāja [[mākoņi]], vietām tika fiksēta [[migla]] un [[sarma]].<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7974582/ceturtdiena-bus-saulaina Ceturtdiena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|3|7|SK}}</ref> * [[11. marts]] — termometra stabiņš visā teritorijā naktī bija zem nulles, austrumu rajonos gaiss atdzisa līdz –6, –9 grādiem, [[Madona|Madonas]] apkārtnē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –10 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7976845/pirmdiena-bus-saulaina Pirmdiena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|3|11|SK}}</ref> * [[15. marts]]: ** Septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]], '''+14,3 °C''', kur tika labots arī nacionālais 15. marta siltuma rekords. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas šajā datumā tika reģistrēta valsts teritorijā, bija +12,4 grādi [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]] Liepājā un Skultē. Siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+13,8 °C), [[Dobele|Dobelē]] (+13,4 °C), Stendē (+13,0 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+12,4 °C) un Saldū (+12,2 °C).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/15.03.2024-parspets-15-marta-siltuma-rekords-latvija.a546909/ Pārspēts 15. marta siltuma rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2024|3|15|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+12,0 °C''', tika uzstādīts jauns galvaspilsētas maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], kad termometra stabiņš sasniedza +11,8 grādus.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1768681377224970728 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|15|SK}}</ref> * [[16. marts]] — maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti astoņās meteoroloģisko novērojumu stacijās, siltākais laiks valdīja Daugavpilī (+13,0 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+13,6 °C). Jauni siltuma rekordi tika pārspēti arī Kolkā (+12,3 °C), [[Saldus|Saldū]] (+11,9 °C), Dobelē (+12,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+12,2 °C), Dagdā (+11,2 °C) un [[Madona|Madonā]] (+12,7 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1769018699048988734 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|16|SK}}</ref> * [[18. marts]] — rītā dažviet, īpaši Vidzemes ziemeļos, sniga, [[Alūksne|Alūksnē]] un vietām citviet valstī izveidojās neliela sniega kārta. Rietumlatvijā un ziemeļaustrumu novados uz autoceļiem izveidojās [[apledojums]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7981652/pirmdienas-rita-vietam-snieg-celi-ir-apledojusi Pirmdienas rītā vietām snieg; ceļi ir apledojuši], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|3|18|SK}}</ref> * [[27. marts]] — saulainam laikam valdot, daudzviet valstī tika novērots [[halo]].<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1772883397431484863 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|3|27|SK}}</ref> * [[28. marts]] — tika piedzīvota siltākā diena kopš rudens, visā valstī, izņemot [[Kolka|Kolku]], termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, vissiltākais bija [[Ainaži|Ainažos]] (+16,1 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+16,4 °C) un [[Ventspils|Ventspilī]] (+16,7 °C; Ventspils novērojumu stacijā tika pārspēts maksimālās gaisa temperatūras rekords). [[Rīga|Rīgā]] gaisa temperatūra sasniedza +15,2 °C, bet Kolkā gaiss iesila vien līdz +7,4 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1773405091866787852 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|3|28|SK}}</ref> * [[31. marts]]: ** '''Visu laiku siltākā marta mēneša diena''' Latvijā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] (Limbažu novadā) — '''+22,8 °C.''' Kopumā 23 meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts, dekādes un mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kā arī tika pārspēts visas valsts 31. marta siltuma rekords, izņemot Kolku un [[Mērsrags|Mērsragu]], kur dienvidaustrumu vējš nesa vēsu gaisu no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]].<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1774470401407492557 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|3|31|SK}}</ref> +22 grādu atzīme tika pārsniegta arī Gulbenē, Rēzeknē, [[Skrīveri|Skrīveros]], Madonā un [[Zīlāni|Zīlānos]]. Pirmo reizi 2024. gadā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Iepriekšējā augstākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā tika reģistrēta pavasara pirmajā mēnesī, bija +20,8 grādi [[1968. gads|1968. gada]] [[30. marts|30. martā]] Mērsragā. Savukārt 31. marta nacionālais siltuma rekords iepriekš bija +19,1 grāds, kas reģistrēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]] Rucavā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/31.03.2024-labots-menesa-siltuma-rekords-latvija.a548706/ Labots mēneša siltuma rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2024|3|31|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz '''+21,7 °C''', līdz ar to tika uzstādīts jauns 31. marta, dekādes un visa mēneša siltuma rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[1999. gada laikapstākļi Latvijā|1999. gadā]], kad bija +17,9 grādi.<ref> [https://www.delfi.lv/laika-zinas/42384664/raksti/120007877/latvija-labots-menesa-siltuma-rekords Latvijā labots mēneša siltuma rekords], delfi.lv, {{dat|2024|3|31|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]: ** Teju visās Latvijas novērojumu stacijās, izņemot piekrastes rajonus, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vissiltāk bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+23,0 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais 1. aprīļa siltuma rekords. Iepriekšējais Latvijas rekords šīm datumam bija [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gadā]], kad [[Rucava|Rucavā]] gaiss iesila līdz +19,1 grādam. Vēl piecās novērojumu stacijās tika pārspēti aprīļa 1. dekādes siltuma rekordi, [[Bauska|Bauskā]] ar +20,9 °C tika atkārtots aprīļa 1. dekādes siltuma rekords.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1774837653592035347 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|1|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+22,1 °C''', tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās, kā arī aprīļa 1. dekādes gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[1978. gada laikapstākļi Latvijā|1978. gadā]], kad galvaspilsētā gaiss iesila līdz +17,7 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/01.04.2024-valsts-lielakaja-dala-parspets-1-aprila-siltuma-rekords.a548755 Valsts lielākajā daļā pārspēts 1. aprīļa siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|4|1|SK}}</ref> ** Ļoti siltā laika un [[Sahāra|Sahāras]] tuksneša putekļu dēļ daudzviet bija sliktā gaisa kvalitāte.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/01.04.2024-meteorologi-bridina-par-sliktu-gaisa-kvalitati-saharas-tuksnesa-puteklu-del.a548754/ Meteorologi brīdina par sliktu gaisa kvalitāti Sahāras tuksneša putekļu dēļ], lsm.lv, {{dat|2024|4|1|SK}}</ref> * [[2. aprīlis]]: ** Latvijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, termometra stabiņam [[Daugavpils|Daugavpilī]] paaugstinoties līdz '''+23,1 °C'''. Tāpat Daugavpils novērojumu stacijā tika pārspēts aprīļa 1. dekādes siltuma rekords. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti vēl 11 novērojumu stacijās, tikmēr [[Kurzeme|Kurzemes]] ziemeļrietumu daļā gaisa temperatūra nepārsniedza +5, +9 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1775194355461951814 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|2|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+18,9 °C''', līdz ar to tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[1913. gads|1913. gadā]], kad bija +18,5 grādi.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|4|2|SK}}</ref> * [[3. aprīlis]] — naktī austrumu rajonos ilgstoši un vietām stipri lija, kā arī tika reģistrēti pavasarīgi [[pērkona negaiss|pērkona negaisi]]. Pēcpusdienā lietus daudzviet pārgāja sniegā, dažviet valsts austrumu pusē nokrišņi aizvien bija intensīvi.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1775504769622098000 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|4|3|SK}}</ref> Līdz plkst. 15.00 nokrišņu daudzums Daugavpilī sasniedza 40,4 mm jeb 117% no mēneša normas, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] — 24,6 mm jeb 66% no aprīļa normas, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 25,3 mm jeb 62% no mēneša normas, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 28 mm jeb 67% no mēneša normas. Ziemeļu vēja ātrums brāzmās daudzviet piekrastē, tai skaitā galvaspilsētā, pastiprinājās līdz 16-19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7992438/daugavpili-kops-vakardienas-nolijusi-vairak-neka-menesa-norma Daugavpilī kopš vakardienas nolijusi vairāk nekā mēneša norma], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|4|3|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — trijās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +19,4 °C, [[Liepāja|Liepājā]] līdz +19,3 °C, [[Ventspils|Ventspilī]] gaiss iesila līdz +18,5 °C. Citviet gaisa temperatūra bija pārsvarā +10, +15 grādu robežās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1776997535355117739 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|7|SK}}</ref> * [[9. aprīlis]] — Daugavpilī tika uzstādīts jauns Latvijas absolūtais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — '''+26,2 °C'''.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/09.04.2024-sis-ir-siltakais-9-aprilis-latvijas-vesture-daugavpili-262-gradi.a549703/ Šis ir siltākais 9. aprīlis Latvijas vēsturē; Daugavpilī 26,2 grādi], lsm.lv, {{dat|2024|4|9|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais siltuma rekords tika reģistrēts [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gadā]], kad bija +22,8 grādi. Tika pārspēts arī aprīļa pirmās dekādes jeb mēneša pirmo desmit dienu siltuma rekords. Šis kļuvis par agrāko datumu pavasarī, kad gaisa temperatūra sasniedza +26 grādus. Līdz šim visagrāk +26 grādu siltums Latvijā tika fiksēts [[1964. gads|1964. gada]] [[21. aprīlis|21. aprīlī]], kad Rīgā bija +26,6 grādi. +25 grādu atzīme tika pārsniegta arī Bauskas un [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijās, attiecīgi +25,1 °C un +25,3 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1777706890341830842 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|4|9|SK}}</ref> Kopā 18 novērojumu stacijās tika pārspēti siltuma rekordi un 17 novērojumu stacijās arī dekādes rekordi, tai skaitā [[Rīga|Rīgā]] ('''+24,1 °C'''). Krietni vēsāks bija piekrastes rajonos, kur gaisa temperatūra vietām bija par 10—12 grādiem zemākā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1777735216477433895 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|9|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]]: ** Daugavpils novērojumu stacijā otro dienu pēc kārtas tika uzstādīts jauns nacionālais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords — '''+27,1 °C'''.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1778053558031512006 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|4|10|SK}}</ref> Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gadā]], kad [[Mērsrags|Mērsragā]] bija +19,1 grādi. Vienlaikus jau ceturto reizi tika labots aprīļa pirmās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat šie bija jebkad agrākie +27 grādi Latvijas teritorijā, iepriekš visagrāk pavasarī +27 grādu karstums tika fiksēts [[1950. gads|1950. gadā]], kad tas notika [[23. aprīlis|23. aprīlī]]. Lielāka vai mazāka mēroga siltuma rekordi tika pārspēti tikpat kā visā Latvijā, taču no rietumiem sāka ieplūst vēsāks gaiss un dienas gaitā temperatūra pazeminājās un pēcpusdienā piekrastē bija tikai ap +7, +9 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/10.04.2024-siltuma-vilnis-nosledzas-ar-iespaidigu-rekordu-daugavpili-271-grads.a549922/ Siltuma vilnis noslēdzas ar iespaidīgu rekordu – Daugavpilī 27,1 grāds], lsm.lv, {{dat|2024|4|10|SK}}</ref> ** Rīgā gaisa temperatūra sasniedza '''+21,3 °C''', līdz ar to tika uzstādīts jauns galvaspilsētas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2017. gada laikapstākļi Latvijā|2017. gadā]], kad bija +19,1 grāds.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1778074178022785095 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|10|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — vējaina nakts daudzviet valstī, stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Saldus|Saldū]] un [[Ventspils|Ventspilī]] — 24 m/s, kā arī [[Dobele|Dobelē]] — 25 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1779700655071936515 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|4|15|SK}}</ref> * [[19. aprīlis]] — lokāli rietumu rajonos agri no rīta sniga un izveidojās neliela [[sniegs|sniega]] kārta, dienā arī galējos valsts austrumos tika reģistrēta neliela snigšana.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1781201756086542461 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|4|19|SK}}</ref> [[Attēls:Ziru_pagastā_mežs_2024._gada_20._aprīlī.jpg||thumb|250px|Snigšana [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ziru pagasts|Ziru pagastā]] 20. aprīlī]] * [[22. aprīlis]] — no dienvidiem valsts teritoriju šķērsoja plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, sākumā nesot lietu, kas daudzviet pārgāja slapjā sniegā, sniegā, vietām pat stipri sniga.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1782275774222872595 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|4|22|SK}}</ref> Izveidojās neliela sniega kārta, visvairāk sniega bija Kurzemē, [[Saldus]] un [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā vakarpusē uzsniga vairāk nekā 5 cm sniega.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1782418452658974801 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2024|4|22|SK}}</ref> * [[23. aprīlis]] — biezākā sniega sega no rīta izveidojās [[Talsi|Talsu]] novada Stendē — 11 cm, savukārt Saldū rīta agrumā bija 9 cm bieza sniega kārta. Citviet oficiālajās meteoroloģisko novērojumu stacijās [[sniega sega]] bija plānāka.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/23.04.2024-biezaka-sniega-sega-izveidojusies-kurzeme-vietam-virs-10-centimetriem.a551453/ Biezākā sniega sega izveidojusies Kurzemē, vietām virs 10 centimetriem], lsm.lv, {{dat|2024|4|23|SK}}</ref> * [[29. aprīlis]] — daudzviet, izņemot [[jūra|jūras]] piekrasti Kurzemē, gaiss iesila līdz +20, +23 grādiem, turpretī Ventspilī, vējam pūšot no jūras, nebija siltāks par +11 grādiem. Vakarpusē Stendes un [[Talsi|Talsu]] pusē izveidojās nelieli [[gubu mākoņi]], nesot lokālu lietu kopā ar pērkonu.<ref> [https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1784972811435430308 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2024|4|29|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — [[Pāvilosta|Pāvilostas]] un [[Liepāja|Liepājas]] novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +25,1 °C un +24,9 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Citur Kurzemes piekrastē bija krietni vēsāks, [[Kolka|Kolkā]] gaiss iesila tikai līdz +12,9 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/02.05.2024-ceturtdiena-bus-saulaina-un-silta.a552549 Ceturtdiena būs saulaina un silta], lsm.lv, {{dat|2024|5|2|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — valstij pāri virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, lielākajā daļā, izņemot ziemeļaustrumu rajonus, atnesot ilgstošu lietu. Visvairāk lija Rīgā, [[Stende|Stendē]] un [[Pāvilosta|Pāvilostā]], kur nokrišņu daudzums līdz vakaram sasniedza attiecīgi 22 mm, 24 mm un 28 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/07.05.2024-lidz-maija-vidum-biezi-bus-salnas-un-sauss-laiks.a553044 Līdz maija vidum bieži būs salnas un sauss laiks], lsm.lv, {{dat|2024|5|7|SK}}</ref> * [[8. maijs]] — naktī un no rīta daudzviet Latvijā tika reģistrēta [[salna]], termometra stabiņš noslīdēja līdz 0, –2 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –2,6 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz –2,3 °C, Daugavpilī un [[Madona|Madonā]] līdz –2,1 °C.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1788068006938988831 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2024|5|8|SK}}</ref> Salna bija arī Kurzemes centrālajā daļā, Stendē gaisa temperatūra pazeminājās līdz –1,9 °C, bet [[Saldus|Saldū]] līdz –1,7 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1788121238386184299 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|5|8|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — auksta nakts tika piedzīvota lielā daļā Vidzemes un Latgales, kur gaiss atdzisa nedaudz zem –5 grādiem. Visaukstākais bija Madonā un Zosēnos, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –5,5 °C, bet [[Rēzekne|Rēzeknē]] līdz –5,1 °C. Šajās vietās tika laboti aukstuma rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi tika uzstādīti arī [[Dagda|Dagdas]], [[Gulbene|Gulbenes]] un [[Alūksne|Alūksnes]] novērojumu stacijās, turklāt Dagdā un Rēzeknē tika uzstādīti arī visa maija mēneša aukstuma rekordi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/09.05.2024-salam-parsniedzot-5-gradus-latvijas-austrumos-piedzivots-aukstuma-rekords.a553334/ Salam pārsniedzot -5 grādus, Latvijas austrumos piedzīvots aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|5|9|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1788447356892897765 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2024|5|9|SK}}</ref> * [[12. maijs]] — agri no rīta vietām zāles virskārtā bija [[salna]], gaisa temperatūra plkst. 5.00 atsevišķās vietās gan valsts rietumu, gan valsts austrumu rajonos noslīdēja zem nulles, Stendē, Zosēnos un Daugavpilī gaiss atdzisa līdz –1 grādam.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220223183957/https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte |date={{dat|2022|02|23||bez}} }}, videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|5|12|SK}}</ref> * [[16. maijs]] — kopumā valstī iestājās meteoroloģiskā [[vasara]] — nepilnu mēnesi agrāk par normu. Tā sākas, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedz +15 grādus.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1791304283503116598 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|5|17|SK}}</ref> * [[19. maijs]]: ** Virs Latvijas aktīvi veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], kas vietām visos reģionos atnesa lokālas pērkona lietusgāzes ar brāzmainu vēju un krusu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1792141726015967608 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|5|19|SK}}</ref> Visvairāk krusa skāra [[Tukums|Tukuma]] un [[Jēkabpils]] novadu. [[Kalnciems|Kalnciemā]] vienas stundas laikā nokrišņu daudzums sasniedza 14,6 mm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1792182506692681790 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|5|19|SK}}</ref> ** [[LVĢMC]] novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija no +21 grāda [[Ventspils|Ventspilī]] līdz +25,8 grādiem Madonā. Valsts austrumu, ziemeļaustrumu daļā spēkā bija dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8023908/pirmdiena-bus-saulaina-bet-vietam-iespejams-negaiss Pirmdiena būs saulaina, bet vietām iespējams negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — Latgales dienvidu daļu, Sēliju un Zemgali skāra pērkona [[lietusgāzes]], nokrišņu daudzums [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 28 mm jeb 46% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8025398/tresdiena-gaidama-saulaina-bet-vejaina Trešdiena gaidāma saulaina, bet vējaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|22|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Dobeles pagasts.jpg|thumb|250px|Negaisa tuvošanās [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Dobeles pagasts|Dobeles pagastā]] 23. maijā]] * [[23. maijs]] — sākās pirmais vasaras sezonas [[karstuma vilnis]]. Ventspilī dienas vidū gaiss sakarsa līdz +29,2 °C, pārējā valstī termometra stabiņš paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem. Vēsākais laiks saglabājās tikai [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē, kur, piemēram, [[Kolka|Kolkā]] maksimālā temperatūras atzīme bija tikai +19,1 grāds.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/24.05.2024-lidz-menesa-beigam-speka-dzeltenais-bridinajums-par-karstumu.a555247/ Līdz mēneša beigām spēkā dzeltenais brīdinājums par karstumu], lsm.lv, {{dat|2024|5|24|SK}}</ref> Vēlā pēcpusdienā, pārsvarā Kurzemē, izveidojās pērkona negaisi, vēja brāzmas [[Ventspils]] novērojumu stacijā sasniedza 17,2 m/s, lokāli tika novērota arī krusa.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1793654560483066318 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|23|SK}}</ref> * [[25. maijs]] — pēcpusdienā un vakarpusē valsts rietumu un centrālajā daļā plosījās pērkona negaisi ar krasām [[vējš|vēja]] brāzmām un īslaicīgam lietusgāzēm. Rīgā negaisā laikā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 22 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — līdz 18 m/s, vietām tika lauzti koku zari.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1794381225735627111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|25|SK}}</ref> Dažu stundu laikā Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] nokrišņu daudzums sasniedza 20 mm, savukārt [[Rūjiena|Rūjienā]] — 16 mm. Daudzviet nobira arī krusa, ziņojumi par krusu tika saņemti no Sēlijas puses, [[Baloži|Baložiem]], [[Jūrmala|Jūrmalas]], [[Piņķi|Piņķiem]] un [[Ādaži|Ādažiem]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8028006/sestdienas-pecpusdiena-latvija-lidz-ar-perkona-dardiem-noverota-krusa-un-iespejams-ari-virpulviesulis Sestdienas pēcpusdienā Latvijā līdz ar pērkona dārdiem novērota krusa un, iespējams, arī virpuļviesulis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|25|SK}}</ref> * [[27. maijs]] — gaisam lielā daļā Latvijas sakarstot līdz +26, +29 grādiem, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Karstākais laiks bija [[Priekuļi|Priekuļos]] un [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš paaugstinājās attiecīgi līdz +29,4 °C un +29,5 °C. Jauni rekordi tika pārspēti arī [[Kolka|Kolkā]] (+23,8 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+27,9 °C), [[Ventspils|Ventspilī]] (+28,0 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+28,3 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+28,6 °C). Priekuļos tika atkārtots arī maija 3. dekādes karstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1795132643257819559 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — Ventspilī dienas otrajā pusē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +30,1 °C un pirmo reizi 2024. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +30 grādus, pārspējot maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Citviet gaiss iesila līdz +26, +29 grādiem, vēsāks bija [[Kolka|Kolkā]], kur nebija siltāks par +22,2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1795492308500218215 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|5|28|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/28.05.2024-pirmo-reizi-sogad-latvija-temperatura-sasniegusi-30-gradus.a555706/ Pirmo reizi šogad Latvijā temperatūra sasniegusi 30 grādus], lsm.lv, {{dat|2024|5|28|SK}}</ref> * [[29. maijs]] — lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts [[Alūksne|Alūksnē]] — 36 mm. [[Staļģene|Staļģenē]] vējš negaisā pastiprinājās brāzmās līdz 17 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8030641/ceturtdiena-bus-karsta-pecpusdiena-un-vakara-bridina-par-negaisu Ceturtdiena būs karsta, pēcpusdienā un vakarā brīdina par negaisu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — visos valsts reģionos attīstījās [[gubu-lietus mākoņi]], kas virzījās no dienvidaustrumiem, nesot daudzviet pērkona lietusgāzes, lokāli tās bija stipras un kopā ar krusas graudiem. Dienas vidū pērkona negaiss šķērsoja arī Rīgu, atnesot [[lietusgāzes]], atsevišķās pilsētas daļās arī krusu, lokāli applūdinot ielas. Savukārt [[Ventspils]] novada [[Puze|Puzē]] negaisa lietusgāzes izskalojušas ceļus.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1796858540147040279 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|6|1|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8032441/foto-un-video-sestdienas-pecpusdiena-riga-lidz-ar-negaisu-noverota-ari-pamatiga-krusa FOTO UN VIDEO ⟩ Sestdienas pēcpusdienā Rīgā līdz ar negaisu novērota arī pamatīga krusa], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|6|1|SK}}</ref> * [[2. jūnijs]] — dienas gaitā, līdzīgi kā iepriekšējās dienās, virs valsts teritorijas veidojās pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm un krasām [[vējš|vēja]] brāzmām. Kopumā tika reģistrēti daži tūkstoši [[zibens]] izlāžu, kā arī liels nokrišņu daudzums īsā laika periodā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1797287390546903345 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|2|SK}}</ref> [[Madona|Madonas]] novērojumu stacijā vienas stundas laikā nolija 15 mm, bet kopējais dienas nokrišņu daudzums sasniedza 27 mm, Madonā tika fiksētas arī stiprākās vēja brāzmas negaisa laikā — 16 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8032905/pirmdien-vietam-gaidams-lietus Pirmdien vietām gaidāms lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|6|3|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — ezeros un [[upe|upēs]] ūdens temperatūra sasniedza +14, +23 grādus, siltākais ūdens bija pārsvarā Kurzemes, [[Latgale|Latgales]] un Vidzemes upēs, bet [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē ūdens temperatūra sasniedza +15, +20 grādus.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1798986829284380809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|7|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — ar ciklonu saistīta [[oklūzijas fronte]] virzījās pāri Latvijas teritorijai, nakts un rīta stundās valsts rietumu un centrālajos rajonos, vēlāk arī austrumos nesot nokrišņus, vietām intensīvus, [[Ventspils]] un [[Rucava|Rucavas]] novērojumu stacijās nolija 11 mm. Dienvidaustrumu, dienvidu vējš naktī iegriezās no dienvidrietumiem, rietumiem un pastiprinājās, brāzmās sasniedzot 15-17 m/s. Frontes priekšpusē virs [[Rīga|Rīgas]] un blakus esošajās teritorijās debesīs tika novērots izteikts [[ruļļa mākonis]].<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/283181006 Tuvākajās dienās saglabāsies lietains un vējains laiks, no nedēļas vidus laika apstākļi sāks uzlaboties], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|6|9|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]] — nakts otrajā pusē un dienā valsti no dienvidiem šķērsoja plaša nokrišņu zona, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē nesot lietu, vietām tas bija ilgstošs, savukārt [[Kurzeme|Kurzemē]] laiks bija pārsvarā sauss.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/13.06.2024-piektdien-daudzviet-latvija-bus-lietains-laiks-vienigi-kurzeme-sauss.a557920 Piektdien daudzviet Latvijā būs lietains laiks, vienīgi Kurzemē – sauss], lsm.lv, {{dat|2024|6|13|SK}}</ref> * [[17. jūnijs]] — izveidojoties mazkustīgiem [[gubu mākoņi|gubu mākoņiem]], pārsvarā centrālajos un austrumu rajonos tika reģistrētas stipras lietusgāzes, kuras vietām pavadīja pērkona negaiss un krusa. Visvairāk nolija [[Sigulda|Siguldas]] un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] pusē, kur nokrišņu daudzums sasniedza aptuveni 20 mm.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1802666538828247500 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|6|17|SK}}</ref> * [[19. jūnijs]] — no rīta Latvijai pāri virzījās plaša [[lietus]] zona, daudzviet ilgstoši, vietām arī stipri lija, dažviet, pārsvarā valsts austrumu rajonos tika reģistrēts pērkona negaiss. Spēcīgākie negaisi bija [[Latgale|Latgalē]], Daugavpilī negaisā laikā stiprais [[vējš]] radīja postījumus, nolaužot kokus un atsevišķus jumtus.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1803464037910585438 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|6|19|SK}}</ref> Mērsragā dienas kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 21 mm, bet stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 18 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8044357/ceturtdiena-gaidama-saulaina-bet-vejaina Ceturtdiena gaidāma saulaina, bet vējaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|6|20|SK}}</ref> * [[23. jūnijs]] — pa nakti valsts teritoriju sasniedza ar nelielu [[ciklons|ciklonu]] saistīta nokrišņu zona, lietus mākoņi pārstaigāja visu valsti, taču sevišķi tie skāra Kurzemes ziemeļus un Vidzemi, kur nokrišņu daudzums sasniedza 10-30 mm. Dienā [[lietus]] lielākoties šķērsoja austrumu rajonus.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1804806745400791151 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|6|23|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]] — valdīja sauss, saulains un karsts laiks, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstākais bija [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,9 °C''', uzstādot jaunu 27. jūnija nacionālo karstuma rekordu. Jauni karstuma rekordi tika pārspēti arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+31,6 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+31,3 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+30,4 °C) un [[Dobele|Dobelē]] (+30,2 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1806348829446267244 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]]: ** [[Rīga|Rīgā]] un vēl dažās novērojumu stacijās tika reģistrēta sezonas pirmā [[tropiskā nakts]]. Galvaspilsētas centrā temperatūra nakts stundās nenokritās zemāk par +21,6 °C. [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā tā bija +21,2 °C. Vēl tropiskā nakts tika reģistrēta [[Mērsrags|Mērsragā]] +20,2 °C un [[Ventspils|Ventspilī]] +20,0 °C. Pārējā valstī minimālā gaisa temperatūra bija +14, +19 grādu robežās.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1806563258293158300 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], x.com, {{dat|2024|6|28|SK}}</ref> ** Tveicīga diena visā Latvijā, gaiss sakarsa līdz +30, +33 grādiem, visaugstākā temperatūra fiksēta [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]], +32,9 °C. Zīlānu novērojumu stacijā tika pārspēts mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords, [[Dobele|Dobeles]] novērojumu stacijā — dekādes rekords un vēl 12 novērojumu stacijās — diennakts rekordi. Jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts arī Rīgā, +32,0 °C (iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]], +31,7 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1806727534366576825 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|6|28|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** Minimālā gaisa temperatūra naktī Latvijas teritorijā bija +17, +22 grādi, tostarp piecos rītā reģistrētie +20 grādi Rīgas [[lidosta "Rīga"|lidostā]] un +22 grādi pilsētas centrā, kā arī [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]]. Rīgā tā bija otrā [[tropiskā nakts]] 2024. gada vasaras sezonā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8050560/tropiski-silto-ritu-vietam-nomainis-speciga-krusa-un-vetra Tropiski silto rītu vietām nomainīs spēcīga krusa un vētra], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> ** [[Aukstā atmosfēras fronte|Aukstai atmosfēras frontei]] virzoties pāri Latvijai, naktī valsts rietumu daļā īslaicīgi stipri lija un dārdēja pērkons. Saldū tika reģistrētas vēja brāzmas līdz 20 m/s, [[Liepāja|Liepājas]] ostā — līdz 23 m/s. Arī lielākais nokrišņu daudzums bija Kurzemē — 20 mm [[Saldus|Saldū]] un 31,5 mm [[Rucava|Rucavā]]. Dienas gaitā spēcīgi lija valsts centrālajos un austrumu rajonos, ap plkst. 13.00 intensīvas lietusgāzes tika novērotas arī Rīgā, kā rezultātā applūda daudzas [[Rīga|Rīgas]] ielas, uz kādu laiku apstājās tramvaju kustība.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1807721844310458455 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> Nokrišņu daudzums līdz plkst. 14.00 Rīgas centrā sasniedza 23,3 mm jeb 29% no mēneša normas, [[Dobele|Dobelē]] nolija 27,6 mm jeb 36% no jūlija normas, vēlāk līdzīga stipruma lietusgāzes skāra lielu daļu Vidzemes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.07.2024-latvija-daudzviet-stipras-lietusgazes-riga-nolijusi-tresdala-no-normas.a559945/ Latvijā daudzviet stipras lietusgāzes; Rīgā nolijusi trešdaļa no normas], lsm.lv, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> Savukārt Meža kapos [[Cēsis|Cēsīs]] pērkona negaiss ar stipru vēju nodarīja plašus postījumus, nolaužot desmitiem koku.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1807765498722971908 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> ** Latgalē, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +29, +31 grādam, piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā svelme valdīja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur jau dienas vidū, pirms aukstās frontes ierašanās, gaiss sakarsa līdz +31,5 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8050975/vairakas-vietas-latgale-un-vidzeme-parspets-1-julija-karstuma-rekords Vairākās vietās Latgalē un Vidzemē pārspēts 1. jūlija karstuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1807797378528751761 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|1|SK}}</ref> * [[4. jūlijs]] — uz austrumiem no Latvijas izveidojās [[negaiss|negaisu]] sistēma ar nepārtrauktu siltā gaisa pieplūdumu un augšupplūsmu, dažu stundu laikā atnesot ļoti intensīvu zibeņošanu. Plašā Latvijas teritorijā īslaicīgi lija, vairāk un stiprāk — austrumu novados, vietām ducināja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1808932379777507586 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|7|4|SK}}</ref> * [[7. jūlijs]] — lietus zonai šķērsojot valsts teritoriju no rietumu puses, daudzviet lija, vietām stipri, kopā ar [[Pērkons (dabas parādība)|pērkonu]].<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1809890980436324660 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|7|SK}}</ref> Maksimālā gaisa temperatūra bija no +20,7 grādiem [[Kolka|Kolkā]] līdz +30,2 grādiem [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8054903/pirmdien-latvija-sauli-briziem-aizsegs-makoni Pirmdien Latvijā sauli brīžiem aizsegs mākoņi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|7|8|SK}}</ref> * [[11. jūlijs]]: ** Teritorijas lielākajā daļā naktī gaisa temperatūra nebija zemākā par +17, +22 grādiem, līdz ar to vietām, arī galvaspilsētā, tika reģistrēta [[tropiskā nakts]].<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/288688340 Sestdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes un lokāli iespējamas postošas vēja brāzmas], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|7|12|SK}}</ref> ** Vēlā pēcpusdienā Latvijas centrālajā daļā plosījās [[pērkona negaiss|pērkona negaisi]] ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, negaisa mākoņi virzījās no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1811284629082542450 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|11|SK}}</ref> Intensīvākās lietusgāzes un lielākais zibeņu skaits tika reģistrēts [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]; stiprākais vējš, saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem, reģistrēts starp [[Bauska|Bausku]] un [[Ceraukste|Cerauksti]], kur bijušas vēja brāzmas līdz 31 m/s, bet pašā Bauskā — 29 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8057486/video-tukstosiem-majsaimniecibu-palikusas-bez-elektribas-vetra-latvija-pienemas-speka VIDEO ⟩ Tūkstošiem mājsaimniecību palikušas bez elektrības. Vētra Latvijā pieņemas spēkā], tvnet.lv, {{dat|2024|7|11|SK}}</ref> Negaiss Bauskā nogāza vairākus kokus un norāva jumtus, kopumā valstī līdz vakaram tika saņemti 45 izsaukumi, lielākā daļa — Bauskas apkārtnē (26), arī [[Siguldas novads|Siguldas novadā]], Pierīgā un [[Cēsis|Cēsīs]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/11.07.2024-latvijas-centralaja-dala-stiprs-negaiss-plasi-vetras-postijumi-bauska.a561117 Latvijas centrālajā daļā stiprs negaiss; plaši vētras postījumi Bauskā], lsm.lv, {{dat|2024|7|11|SK}}</ref> * [[13. jūlijs]] — vakarā gar valsts centrālajiem rajoniem virzījās negaisa mākoņi, nesot vietām intensīvas lietusgāzes, [[Kalnciems|Kalnciemā]] nokrišņu daudzums divu stundu laikā sasniedza 32,8 mm. Pēc plkst. 20.00 [[Olaine|Olaines]] pusē tika novērots [[virpuļviesulis]], kas nopostīja [[Saules panelis|saules paneļu]] parku.<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1812212736975413286 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|7|13|SK}}</ref> Cits pērkona negaiss jau iepriekš šķērsoja Kurzemes centrālo daļu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem, pērkons dārdēja arī [[Pāvilosta|Pāvilostas]] pusē.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/13.07.2024-latviju-skerso-bistami-negaisa-makoni-lietuva-plosijies-tornado.a561333/ Latviju šķērso bīstami negaisa mākoņi; Lietuvā plosījies tornādo], lsm.lv, {{dat|2024|7|13|SK}}</ref> * [[17. jūlijs]] — pēc iepriekšējas karstas dienas, kad daudzviet Latvijā bija +26, +31 grāds, tika reģistrēta [[tropiskā nakts]], piecos no rīta gaisa temperatūra Rīgas centrā sasniedza +22,8 °C, Daugavgrīvā +22,5 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informãcija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|7|17|SK}}</ref> [[Attēls:Zaļakalns.jpg|thumb|250px|Vasaras vakars [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], skats no Zaļkalna [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Taurenes pagasts|Taurenes pagastā]] 21. jūlijā]] * [[22. jūlijs]] — rīta stundās vietām izveidojās bieza [[migla]], kurā redzamība noslīdēja līdz dažiem simtiem metru.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1815205596913705207 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|22|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — daļā [[Vidzeme|Vidzemes]] un [[Latgale|Latgales]] stipri lija un zibeņoja, līdz vakaram [[Rūjiena|Rūjienas]] un [[Rēzekne|Rēzeknes]] novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza 18 mm un 15 mm. Rūjienā vienā stundā nolija 17,7 mm, bet kopā 18,4 mm.<ref> [https://x.com/LinardsWeather/status/1816109275543970025 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2024|7|24|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — ūdens temperatūra [[Daugava|Daugavā]] no rīta sasniedza +23 °C, +25 °C, upēs pārsvarā +17 °C, +24 °C, [[Baltija|Baltijas]] jūras piekrastē +21 °C, +22 °C, Rīgas līča piekrastē +21 °C, +23 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/291027393 Jūlija pēdējās dienās nokrišņu ietekmē gaidāma ūdenslīmeņa paaugstināšanās upēs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|7|26|SK}}</ref> * [[28. jūlijs|28.]]—[[29. jūlijs]] — [[2024. gada 28. jūlija negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vasarai netipiski spēcīga vētra "Kirstija"]], daudzviet atnesot ekstremāli stipras, ilgstošas lietusgāzes un spēcīgas vēja brāzmas. Līdz 28.07. vakaram spēcīgākie nokrišņi tika reģistrēti Kurzemē, laika posmā no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums [[Ventspils|Ventspilī]] sasniedza 47,5 mm, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] 48,1 mm, [[Liepāja|Liepājā]], [[Saldus|Saldū]], [[Rucava|Rucavā]] un [[Dobele|Dobelē]] nolija 32-37 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817632767955423608 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|28|SK}}</ref> Naktī uz 29.07. ļoti intensīvi ilgstoši nokrišņi šķērsoja Latvijas centrālajos rajonus, turklāt nakts gaitā būtiski pastiprinājās ziemeļu, ziemeļrietumu [[vējš]], sasniedzot vētras spēku. No lietavu sākuma līdz 29.07 plkst. 9.00 nokrišņu daudzums [[Kalnciems|Kalnciemā]] sasniedza '''193 mm''' (vairāk nekā divas jūlija mēneša normas), uzstādot jaunu Latvijas diennakts nokrišņu daudzuma rekordu (iepriekšējais rekords bija Ventspilī [[1973. gada laikapstākļi Latvijā|1973. gada]] 9. jūlijā, 160,2 mm). Līdzīgs rekords tika pārspēts arī Rīgā, lietus daudzumam divu dienu laikā sasniedzot '''118 mm''' (iepriekšējais rekords bija [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986. gada]] 12.–13. jūlijā).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817845340558541055 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/29.07.2024-aizvadito-dienu-lietavas-specigakas-vismaz-pedejo-80-gadu-laika.a563131/ Aizvadīto dienu lietavas – spēcīgākās vismaz pēdējo 80 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas valsts novērojumu stacijās bija Rīgā (27 m/s) un Dobelē (25 m/s).<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1817754198491939055 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Vētras un lietavu dēļ daudzviet, tostarp [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, tika applūdinātas ielas, pagrabi un pat dzīvojamās ēkas, kā arī nolauzti koki, sevišķi daudz koku nogāzti Jūrmalā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-reportaza-no-jurmalas-ielas-ka-upes-un-apjomigi-postijumi-kokiem.a563104 REPORTĀŽA no Jūrmalas: Ielas kā upes un apjomīgi postījumi kokiem], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8067698/riga-no-ekas-pagrabstava-evakueti-tris-cilveki Rīgā no ēkas pagrabstāva evakuēti trīs cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Bez elektrības palika vairāki tūkstoši "[[Sadales tīkls]]" klientu, vietām negāja vilcieni, lietusgāžu dēļ upēs palielinājās ūdens līmenis.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-vetra-cietis-rigas-doma-jumts-un-darzs.a563128/ Vētrā cietis Rīgas Doma jumts un dārzs], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — naktī virs [[Igaunija|Igaunijas]] vidienes veidojās daudzi lokāli negaisi, kas virzījās dienvidu virzienā un naktī Vidzemes vidienei un Ziemeļlatvijai atnesa lokālas, spēcīgas pērkona [[lietusgāzes]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8068407/otrdienas-pecpusdiena-vietam-gaidamas-jaunas-perkona-lietusgazes Otrdienas pēcpusdienā vietām gaidāmas jaunas pērkona lietusgāzes], ciklons.tvnet lv, {{dat|2024|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[3. augusts]] — atsevišķiem [[gubumākoņi]]em virzoties pāri valsts vidienei, tika novērotas lokālas lietusgāzes, vietām ar pērkonu. Nepilnās 10 minūtēs [[Jelgava]]s centrā, pēc privātās meteoroloģiskās stacijas datiem nokrišņu daudzums sasniedza 17,4 mm, bet novērojumu stacijā "[[Staļģene]]" kopumā nolija 10,6 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1819743614483775947 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|3|SK}}</ref> * [[5. augusts]] — lielākajā daļā valsts samazinājās jūlija izskaņas lielo lietavu paaugstinātais ūdens līmenis upēs, taču vietām [[Lielupe]]s baseinā tas paaugstinājās, pieplūstot ūdeņiem no [[Lietuva]]s; [[Mūsa|Mūsā]] pie [[Bauska]]s sākās straujāka ūdens līmeņa paaugstināšanās, un augsts ūdens līmenis saglabājās [[Svēte (upe)|Svētē]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8071863/pirmdiena-gaidama-lietaina Pirmdiena gaidāma lietaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — divu stundu laikā [[Alūksne]]s novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm, arī citviet, lielākoties Vidzemē, lokāli stipri lija un dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1820780951544160488 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|6|SK}}</ref> * [[11. augusts]] — pāri Vidzemei naktī virzījās [[gubu lietusmākoņi]], atnesot vietām stiprus nokrišņus un intensīvu zibeņošanu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1822503844422599000 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|11|SK}}</ref> Tikmēr ap pusdienlaiku [[Salacgrīva|Salacgrīvā]] tika novērots [[ūdensstabs]].<ref> [https://x.com/boms_tricis/status/1822600578041516062 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|8|11|SK}}</ref> * [[15. augusts]] — pastiprinoties [[anticiklons|augsta spiediena apgabalam]], bija sauss, saulains laiks, gaiss iesila no +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +28,1 grādam [[Pāvilosta|Pāvilostā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8078663/piektdien-latvija-gaiss-sakarsis-lidz-pat-29-gradiem Piektdien Latvijā gaiss sakarsīs līdz pat +29 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|8|16|SK}}</ref> * [[19. augusts]] — centrālos un austrumu rajonus naktī šķērsoja negaisa mākoņi, atnesot stipras un vietām ilgstošas lietusgāzes, Zemgales dienvidu daļā arī intensīvi zibeņoja. Diennakts nokrišņu daudzums [[Skrīveri|Skrīveros]] sasniedza 54,3 mm, [[Gulbene|Gulbenē]] 34,6 mm, [[Madona|Madonā]] 32,4 mm. Latvijas teritorijā kopumā tika reģistrēti nedaudz virs 3000 [[zibens|zibeņiem]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1825447913608097928 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|19|SK}}</ref> * [[21. augusts]] — dienā un vakarā, vēlāk arī naktī Latviju šķērsoja [[atmosfēras fronte]], daudzviet nesot [[lietusgāze]]s un pērkona negaisu, īpaši daudz lija un zibeņoja Kurzemes pusē. [[Pāvilosta]]s novērojumu stacijā nolija 36 mm, [[Ventspils|Ventspilī]] 24,5 mm, [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1826507235658281113 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|22|SK}}</ref> * [[25. augusts]]: ** Visā valstī bija tveicīgs laiks, gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza +30 grādus, astoņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Jelgava|Jelgavā]] valdīja lielākais karstums, termometra stabiņam paaugstinoties līdz +32,0 °C. [[Kolka|Kolkā]], gaisam sakarstot līdz +30,7 °C, tika pārspēts augusta trešās dekādes rekords, bet [[Alūksne|Alūksnē]] tika atkārtots 25. augusta siltuma rekords (+27,5 °C). [[Rīga|Rīgā]] termometra stabiņš sasniedza +31,2 °C, bet karstuma rekords netika pārspēts. Vakarā, virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], dažviet lija un dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1827763196817469510 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|25|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1827676343921693179 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|25|SK}}</ref> ** [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] piekrastē ūdens temperatūra sasniedza +20 grādus, bet [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] rietumos tā bija par dažiem grādiem vēsāka. Tikmēr ūdens temperatūra Latvijas ezeros un ūdenskrātuvēs bija +16, +21 grāds, bet [[Daugava|Daugavā]] ūdens iesila no +18 līdz +21 grādam.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8083484/foto-baltijas-juras-piekraste-udens-jau-sasilis-lidz-20-gradiem Foto ⟩ Baltijas jūras piekrastē ūdens jau sasilis līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|8|25|SK}}</ref> * [[30. augusts]] — karstai gaisa masai valdot Latvijas teritorijā, vairākās valsts novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā 11 novērojumu stacijās termometra stabiņš pārsniedza +30 grādu atzīmi, visaugstāk gaisa temperatūra paaugstinājās [[Mērsrags|Mērsragā]], +31,6 °C, un 0,1 °C pietrūka līdz nacionālajam karstuma rekordam, kas tika fiksēts [[1992. gada laikapstākļi Latvijā|1992. gadā]] [[Dagda|Dagdā]] (+31,7 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1829553498549018740 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|8|30|SK}}</ref> Skultē termometra stabiņš sasniedza +30,0 °C, un tur tika atkārtots 1938. gada karstuma rekords, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Stende|Stendē]] tika pārspēti arī dekādes rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1829512238140703095 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|8|30|SK}}</ref> === Septembris === Siltākais septembris 100 gadu laikā Latvijā. Valstī kopumā vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16,1 °C, 3,8 °C siltāks par normu. Alūksnē bija lielākā novirze no normas — par 4,5 °C siltāks, galvaspilsētā — par 4,1 °C. * [[3. septembris]] — iestājoties [[anticiklons|anticiklonam]], visā Latvijas teritorijā bija saulains un silts, austrumu un dienvidu rajonos arī karsts laiks, kur gaisa temperatūra sasniedza +27, +29 grādus. Septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Bauska|Bauskā]], +29,4 °C. 3. septembra karstuma rekordi tika pārspēti arī [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+27,7 °C), [[Madona|Madonā]] (+28,2 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+28,2 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+28,5 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+28,7 °C) un [[Skrīveri|Skrīveros]] (+29,1 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1830991164473762180 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|3|SK}}</ref> * [[4. septembris]]: ** Gaisa temperatūrai [[Bauska|Bauskā]] pēcpusdienā paaugstinoties līdz '''+30,0 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais maksimālās gaisa temperatūras rekords. Iepriekš karstākais 4. septembris bija [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gadā]], kad [[Liepāja|Liepājā]] gaiss iesila līdz +28,9 grādiem. Kopumā Latvijas lielākajā daļā (20 novērojumu stacijās) tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +25, +29 grādus, bez karstuma rekordiem palika tikai [[Ainaži]], [[Dagda]], [[Liepāja]], [[Priekuļi]] un [[Rēzekne]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.09.2024-jauns-4-septembra-karstuma-rekords-30-gradi-ari-ceturtdiena-bus-karsta.a567510/ Jauns 4. septembra karstuma rekords: 30 grādi; arī ceturtdiena būs karsta], lsm.lv, {{dat|2024|9|4|SK}}</ref> ** [[Rīga|Rīgā]] tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, '''+28,4 °C'''. Iepriekšējais rekords tika reģistrēts [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002. gadā]], kad galvaspilsētā bija +27,5 grādi. * [[7. septembris]] — Liepājā un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, gaisam sakarstot attiecīgi līdz +28,2 °C un +28,0 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|9|7|SK}}</ref> * [[8. septembris]] — tika uzstādīts jauns Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, [[Liepāja|Liepājā]] termometra stabiņam pakāpjoties līdz '''+28,1 °C'''. Karstuma rekordi tika reģistrēti arī [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+27,7 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+27,7 °C) un [[Ventspils|Ventspilī]] (+27,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1832808913399414842 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|8|SK}}</ref> * [[14. septembris]] — gan nakts laikā, gan arī aizvadītajā dienā pāri Latvijas teritorijai virzījās kā nokrišņu zonas, tā arī atsevišķi [[gubu lietusmākoņi]], nesot lietu, brīžiem stipru, un [[negaiss|pērkona negaisu]]. Vietām arī intensīvi zibeņoja, tā bija viena no intensīvākajām zibeņošanām valstī šajā gadā.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1834598546537923001 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|9|13|SK}}</ref> Lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Bauska|Bauskā]], kur diennakts laikā nolija 44 mm, [[Jelgava|Jelgavā]] 37 mm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] un Vičakos 25 mm. Pērkona negaiss tika reģistrēts arī [[Rīga]]s meteoroloģisko novērojumu stacijā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1834830177970344097 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|14|SK}}</ref> * [[16. septembris]] — 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, vēl piecās novērojumu stacijās ([[Gulbene|Gulbenē]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Dagda|Dagdā]], [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Rūjiena|Rūjienā]]) arī dekādes rekordi. Daudzviet termometra stabiņš sasniedza vai pārsniedza +25 grādus, visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils]] novērojumu stacijā (+26,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1835710684371288106 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|16|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — kārtējā ļoti silta, saulaina un vasarīga diena, daudzviet tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika uzstādīti [[Alūksne|Alūksnē]] (+25,2 °C), Dagdā (+25,2 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,7 °C), Gulbenē (+26,3 °C), [[Liepāja|Liepājā]] (+26,2 °C), [[Madona|Madonā]] (+26,5 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+26,5 °C), Rēzeknē (+26,0 °C), Rūjienā (+26,2 °C), Zīlānos (+26,2 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+25,1 °C). Madonā un Priekuļos tika uzstādīti jauni dekādes rekordi, bet Zosēnos tika atkārtots dekādes rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1836130548441387218 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|17|SK}}</ref> * [[18. septembris]] — otro dienu pēc kārtas 11 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika pārspēti [[Skrīveri|Skrīveros]] (+26,0 °C), Zosēnos (+25,8 °C), Zīlānos (+26,0 °C), Madonā (+25,3 °C), Rēzeknē (+25,8 °C), Priekuļos (+25,1 °C), Gulbenē (+25,8 °C), Dagdā (+25,1 °C), Alūksnē (+25,5 °C) un [[Bauska|Bauskā]] (+25,2 °C). Savukārt [[Daugavpils|Daugavpilī]] ('''+26,8 °C''') tika uzstādīts jauns nacionālais 18. septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8098442/parspets-visas-latvijas-49-gadu-18-septembra-siltuma-rekords Pārspēts visas Latvijas 49 gadu 18. septembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|9|18|SK}}</ref> * [[24. septembris]] — Rīgā, [[Dagda|Dagdā]] un Skultē, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +23,1 °C, +23,9 °C un +23,2 °C, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Iepriekšējais rekords galvaspilsētā tika reģistrēts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], kad bija +22,9 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1838602477676933316 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|24|SK}}</ref> * [[28. septembris]]: ** Virs siltajiem [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] ūdeņiem norisinājās aktīva konvekcija — veidojās lieli [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa pērkona negaisu, [[krusa|krusu]] un krasas vēja brāzmas. Īsi pirms pusnakts viens no negaisa mākoņiem sasniedza Liepāju, tur atnesot īslaicīgas, stipras lietusgāzes ar krasām vēja brāzmām ([[Liepājas osta|Liepājas ostā]] līdz 29,4 m/s) un krusu. Rīta pusē Lietuvu, [[Sēlija|Sēliju]] un Vidzemes dienvidu daļu šķērsoja cita negaisa mākoņu sistēma ar līdzīgas intensitātes zibeņošanu, lietu un krasām vēja brāzmām. Līdz rītam [[Latvija]]s teritorijā tika reģistrēti nedaudz vairāk kā 1000 zibens izlāžu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/1839959144826089496 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|9|28|SK}}</ref> ** Latvijā noslēdzās meteoroloģiska [[vasara]] un sākās meteoroloģiskais [[rudens]]. Meteoroloģiskajai vasarai sākoties 16. maijā, tās garums sasniedza '''135 dienas''', atkārtojot garākās vasaras rekordu; tikpat gara meteoroloģiskā vasara Latvijā bija [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gadā]]. Četrās novērojumu stacijās Vidzemē – Madonā, Priekuļos, Rūjienā un Zosēnos – meteoroloģiskā vasara beidzās 19. septembrī, Rīgā meteoroloģiskā vasara sākās 15. maijā un noslēdzās 27. septembrī, tās garums sasniedza 136 dienas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8105243/latvija-svetdien-sacies-meteorologiskais-rudens Latvijā svētdien sācies meteoroloģiskais rudens], tvnet.lv, {{dat|2024|9|29|SK}}</ref> * [[30. septembris]] — pirmo reizi 2024. gada rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles un zāles augstumā tika reģistrēta [[salna]]. Neliels simbolisks sals tika novērots Skrīveros (–0,4 °C), Madonā (–0,6 °C), Rūjienā (–0,8 °C), bet zemākā gaisa temperatūra bija Zosēnos (–1,3 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/30.09.2024-pirmo-reizi-soruden-temperatura-latvija-zem-nulles-pirmdiena-bus-saulaina.a570624/ Pirmo reizi šoruden temperatūra Latvijā zem nulles; pirmdiena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2024|9|30|SK}}</ref><ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1840649890730221861 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|9|30|SK}}</ref> === Oktobris === * [[4. oktobris]] — naktī novēroti ilgstoši nokrišņi, kas virzījās pāri austrumu un centrālajai valsts daļai.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8108185/nakti-uz-piektdienu-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-lietus Naktī uz piektdienu Latvijas lielākajā daļā gaidāms lietus], ciklons tvnet.lv, {{dat|2024|10|3|SK}}</ref> [[Attēls:Lietus makoni pie Neretas 4okt2024.jpg|thumb|250px|Lietus mākoņi pie [[Nereta]]s 4. oktobrī]] * [[5. oktobris]] — vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] un Kurzemē agra rīta stundās termometra stabiņš pazeminājās līdz nullei, bet valsts austrumu daļā izveidojās bieza [[migla]], ar redzamību līdz 100–500 metriem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8109262/latvijas-austrumos-sestdienas-rita-izveidojusies-bieza-migla Latvijas austrumos sestdienas rītā izveidojusies bieza migla], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|5|SK}}</ref> * [[6. oktobris]] — dzestra nakts novērota visā Latvijā, termometra stabiņš vietām noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (–1,6 °C) un [[Madona]]s novērojumu stacijā (–1,8 °C). Ap nulli temperatūra svārstījās arī Latgalē, [[Zemgale|Zemgalē]], Kurzemes centrālajā un dienvidrietumu daļā. Vietām zāles virskārtā veidojās [[salna]], kā arī daudzviet sabiezēja migla. Siltākā nakts bija Ventspilī, [[Kolka|Kolkā]], Rīgā un [[Ainaži|Ainažos]], kur nebija vēsāks par +4, +6 grādiem.<ref>https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1842819466444374311 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|10|6|SK}}</ref> * [[10. oktobris]] — ar brāzmainiem dienvidu-dienvidaustrumu [[vējš|vējiem]] Latvijā ieplūda siltas gaisa masas, lielākajā daļā valsts gaiss iesila līdz +14, +19 grādiem. Augstākā gaisa temperatūra reģistrēta Kurzemes dienvidrietumos — [[Rucava|Rucavā]] (+19,9 °C) un [[Liepāja|Liepājā]] (+20,6 °C) uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Vēsāks bija Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, [[Alūksne|Alūksnē]] termometra stabiņš sasniedza +11 grādu atzīmi.<ref>[https://x.com/boms_tricis/status/1844367001789268004 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|10|10|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1844369610575052940 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|10|10|SK}}</ref> * [[13. oktobris]] — dažviet valstī, tai skaitā Rīgā, rīta stundās izveidojās bieza migla, ar redzamību 100–500 metri, kas vietām saglabājās līdz priekšpusdienai. Gaiss atdzisa līdz –1 grādam, šāda temperatūra novērota Vidzemē, kā arī [[Daugavpils]] un [[Mērsrags|Mērsraga]] pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8114048/svetdienas-rita-daudzviet-izveidojusies-bieza-migla Svētdienas rītā daudzviet izveidojusies bieza migla], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|13|SK}}</ref> * [[17. oktobris]] — bija skaidras debesis, gaisa temperatūra naktī vietām pazeminājās zem nulles, viszemāk termometra stabiņš ap saullēktu noslīdēja Daugavpilī, –3,3 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –2,7 °C, [[Skrīveri|Skrīveros]] bija –2,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] –1,8 °C, Dagdā un [[Bauska|Bauskā]] –1,6 °C.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1846781394996830283 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|10|17|SK}}</ref> * [[20. oktobris]] — Madonas novērojumu stacijā no rīta gaiss atdzisa līdz –4 grādiem. Zem nulles gaisa temperatūra noslīdēja arī Daugavpils, Dagdas un [[Gulbene|Gulbenes]] apkārtnē.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/laikapstaklu_apskati/2024/oktobris/ Oktobra 2. dekādes apskats], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|10|21|SK}}</ref> * [[22. oktobris]] — valsts teritorijai pāri virzījās nokrišņu zona, dažviet, galvenokārt Kurzemes un Vidzemes ziemeļu daļā mēreni stipri lija. Diennakts laikā visvairāk nolija Ziemeļkurzemē — Kolkā nokrišņu daudzums sasniedza 16,6 mm.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8120248/tresdiena-atnesis-brazmainu-veju Trešdiena atnesīs brāzmainu vēju], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|23|SK}}</ref> * [[27. oktobris]] — saglabājās diezgan silts laiks, gaisa temperatūra sasniedza +7, +13 grādus, siltākais laiks valdīja Liepājā un Rucavā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8123072/foto-jauna-nedela-saksies-ar-saulainu-laiku-vienigi-latgale-vietam-islaicigi-lis Foto ⟩ Jaunā nedēļa sāksies ar saulainu laiku, vienīgi Latgalē vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|10|28|SK}}</ref> === Novembris === * [[1. novembris|1.]]—[[2. novembris]] — laikapstākļus Latvijas teritorijā noteica [[ciklons]] "Jakob", tā ietekmē pūta spēcīgs rietumu-ziemeļrietumu [[vējš]] un tika reģistrēti nokrišņi, tostarp arī pirmais sniegs.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1852333442987434095 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|1|SK}}</ref> Vēja pastiprināšanās sākās 01.11. pēcpusdienā, līdz plkst. 16.00 stiprākais vējš tika fiksēts [[Rīga|Rīgā]] — 23 m/s, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] 22 m/s, citviet valstī līdz 15-20 m/s. Īslaicīgi ieplūda ļoti silts gaiss, [[Mērsrags|Mērsragā]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +14,9 °C, [[Kolka|Kolkā]] līdz +13,8 °C, kur tika uzstādīts jauns siltuma rekords.<ref>[https://x.com/boms_tricis/status/1852353331164778549 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|11|1|SK}}</ref> 02.11. naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgas ziemeļos Daugavgrīvā — 25,8 m/s un [[Ventspils|Ventspilī]] — 25,3 m/s, Rīgas centrā — 23,1 m/s. Vietām, pārsvarā valsts austrumos tika novērots sezonas pirmais slapjais [[sniegs]], Rīgā rīta agrumā tika reģistrētas pāris [[zibens]] izlādes, bet dažviet gubumākoņi atnesa arī krusas un [[ledus]] graudus.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1852564579676459384 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|2|SK}}</ref> Vējš pakāpeniski sāka mazināties 02.11. dienas otrajā pusē, [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] (VUGD) līdz pēcpusdienā devās uz 169 izsaukumiem, kas bija saistīti ar spēcīgā vēja radīto seku novēršanu. Visvairāk izsaukumu tika reģistrēti [[Vidzeme|Vidzemē]] — 49, Rīgas reģionā tika saņemti 37 izsaukumi, Rīgas pilsētā — 39, savukārt Zemgalē tika saņemti 16 izsaukumi, bet Kurzemē — 13.<ref>[https://www.tvnet.lv/8127176/vugd-sanemis-169-izsaukumus-saistiba-ar-speciga-veja-postijumiem VUGD saņēmis 169 izsaukumus saistībā ar spēcīgā vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2024|11|2|SK}}</ref> * [[4. novembris]] — nakts gaitā, pastiprinoties jaunam ciklonam, atkal dažviet pūta ļoti stipri vēji, maksimālās vēja brāzmas sasniedza 15-19 m/s, daļā valsts teritorijas 20-24 m/s, visstiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Rīgā — Daugavgrīvā un galvaspilsētas centrā attiecīgi 24,1 m/s un 24,5 m/s. Pirms pusnakts, iepriekšējas dienas vēlā vakarā Rīgā vējš brāzmās lokāli pastiprinājās līdz 25 m/s. Stiprais vējš [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidos izraisīja [[ūdens]] līmeņa paaugstināšanos.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/307954199 Nedēļas nogalē rudens vētras atnesušas brāzmainu vēju un arī pirmo sniegu], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|11|4|SK}}</ref> * [[9. novembris]] — valdīja dūmakains, mākoņains laiks, smidzināja, dienas pirmajā pusē vietām saglabājās [[migla]]. Upēs turpinājās mazūdens periods — [[upe|upju]] notece bija zem ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1854827106770784620 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|8|SK}}</ref> * [[14. novembris]] — zema spiediena ieplakai šķērsojot valsts teritoriju, pāri Latvijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, nesot nelielu, bet ilgstošu lietu, austrumu rajonos arī slapju sniegu, sniegu, vakarpusē dažviet izveidojās sezonas pirmā neliela sniega kārta.<ref>[https://x.com/boms_tricis/status/1857032630320922865 Toms Bricis], x.com, {{dat|2024|11|14|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1857100620668240359 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|11|14|SK}}</ref> * [[16. novembris]] — septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Siltuma rekordi tika uzstādīti Kolkā (+10,9 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+9,7 °C), [[Madona|Madonā]] (+9,5 °C), [[Rūjiena|Rūjienā]] (+9,5 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+9,4 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+8,9 °C) un [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (+8,5 °C). Vēl četrās novērojumu stacijās: [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+9,6 °C), [[Ainaži|Ainažos]] (+9,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+9,0 °C) un [[Priekuļi|Priekuļos]] (+8,8 °C) tika atkārtoti diennakts rekordi.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|11|16|SK}}</ref> * [[20. novembris]] — naktī un no rīta pāri valsts teritorijai virzījās plaša nokrišņu zona, daudzviet tika reģistrēts slapjš sniegs, kas rīta pusē pārgāja [[lietus|lietū]], brīžiem arī puteņoja, jo pūta brāzmains austrumu, dienvidaustrumu vējš. Agrā rītā daudzviet, arī Rīgā, izveidojās pirmā neliela sniega kārtiņa, kas dienas laikā nokusa. Vēja brāzmas Ventspils novērojumu stacijā pēcpusdienā sasniedza 25 m/s, [[Liepāja|Liepājā]] (piekrastē) 21 m/s, bet citviet piekrastē un Rīgā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1859270363932225989 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|11|20|SK}}</ref><ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8138218/tresdienas-rita-lielako-dalu-latvijas-parklajis-sniegs Trešdienas rītā lielāko daļu Latvijas pārklājis sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|11|20|SK}}</ref> [[Attēls:Sakas pagasts 23nov2024.jpg|thumb|250px|Bieza sniega sega meža masīvā [[Sakas pagasts|Sakas pagastā]] uz dienvidiem no [[Pāvilosta]]s 23. novembra rītā]] * [[22. novembris]] — no Rīgas līča nākoši [[gubumākoņi]] Vidzemes ziemeļrietumos atnesa stipru snigšanu, sniega segas biezums rītā Rūjienā sasniedza 13 cm. Vēl spēcīgāk sniga [[Lietuva]]s ziemeļrietumu daļā, šie sniega mākoņi nedaudz skara Zemgali, Sēliju, Vidzemes dienvidus. Dažviet, pārsvarā Kurzemē, izveidojās 1-6 cm bieza sniega kārta, [[Jelgava|Jelgavā]] priekšpusdienā sniega sega pieauga līdz 9 cm. Savukārt Dienvidkurzemē naktī tika reģistrēts –7 grādu sals.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1859790447780233378 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|11|22|SK}}</ref> * [[23. novembris]] — lielākais nokrišņu daudzums naktī tika reģistrēts [[Pāvilosta|Pāvilostā]] — 15,6 mm, tur izveidojās 14 cm bieza sniega sega, tikpat daudz sniega bija arī Rūjienā, bet [[Kuldīga|Kuldīgā]] sniega sega pieauga no 4 līdz 15 cm.<ref>[https://x.com/meteozinas/status/1860212405286146555 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|11|23|SK}}</ref> Pierobežā, pašos Kurzemes dienvidrietumos, tika fiksētas dažas zibens izlādes.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1860196204342313170 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|23|SK}}</ref> * [[25. novembris]] — valsts centrālajā un rietumu daļā strauji ieplūda ļoti siltas gaisa masas no dienvidrietumiem, Kurzemes piekrastē — tajā skaitā Ventspilī, [[Kolka|Kolkā]], Liepājā un Pāvilostā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ventspilī gaisa temperatūra sasniedza '''+12,9 °C''', un tas ir arī jauns visas [[Latvija]]s 25. novembra, kā arī novembra 3. dekādes rekords.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1861055161038234047 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|11|25|SK}}</ref> * [[26. novembris]] — trijās novērojumu stacijās nakts sākumā tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+10,5 °C), Pāvilostā (+11,0 °C) un Ventspilī (+11,1 °C). Vēlāk, virzoties aukstajai frontei, palika nedaudz vēsāks, daudzviet lija, brīžiem mēreni stipri.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|11|26|SK}}</ref> === Decembris === * [[4. decembris]]: ** Daļā valsts, lielākoties Vidzemē un Latgalē un vietām arī citviet, iestājās meteoroloģiskā [[ziema]]. Tā iestājas, ja 5 dienas pēc kārtas vidējā diennakts gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem.<ref>[https://x.com/LatvianNature/status/1865102995249103011 Linards Dedzis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241208145224/https://x.com/LatvianNature/status/1865102995249103011 |date={{dat|2024|12|08||bez}} }}, x.com, {{dat|2024|12|6|SK}}</ref> ** Izklīstot mākoņiem, no rīta lielā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –1, –6 grādiem, vēsākais laiks bija Ziemeļvidzemē, kur Ainažos gaiss atdzisa līdz –7,5 °C. Vietām [[Daugavpils]] apkārtnē sīki sniga, lai gan tikpat kā visā valstī sniega nebija nemaz. Uz autoceļiem, īpaši Latgalē, veidojās [[apledojums]].<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8147394/nakti-uz-tresdienu-gaiss-latvija-vietam-atdzisis-lidz-6-gradiem Naktī uz trešdienu gaiss Latvijā vietām atdzisis līdz -6 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|12|4|SK}}</ref> * [[5. decembris]] — atsevišķos rajonos, pārsvarā Kurzemē, nedaudz sniga, un izveidojās neliela sniega kārta, tai skaitā dažus centimetrus bieza sniega kārta izveidojās Liepājā un Rucavā, bet biezākais sniegs bija [[Kuldīga|Kuldīgā]], kur priekšpusdienā sniega segas biezums sasniedza 5 cm.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|12|5|SK}}</ref> * [[11. decembris]] — atbilstoši [[LVĢMC]] datiem, austrumu rajonos bija neliels sals, bet citur ieplūda siltāks gaiss, jūras piekrastē dienā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +6 grādiem, tikmēr [[Rēzekne|Rēzeknē]] saglabājās līdz 2 cm bieza neliela sniega kārta.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8151940/tresdien-vietam-latvija-gaiss-iesils-lidz-6-gradiem? Trešdien vietām Latvijā gaiss iesils līdz +6 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|12|11|SK}}</ref> * [[13. decembris]] — tikpat kā visā Latvijas teritorijā naktī debesis skaidrojās, līdz ar to gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, lielā valsts daļā gaiss atdzisa līdz –4, –9 grādiem. Savukārt [[Stende]]s un [[Bauska]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš attiecīgi noslīdēja līdz –10,2 °C un –10,5 °C, pirmo reizi kopš marta gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās zem –10 grādiem.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1867463831179735265 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|12|13|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1867429019576066403 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|12|13|SK}}</ref> * [[16. decembris]]: ** Latviju no rietumiem naktī šķērsoja ar aktīvu ciklonu saistīta siltā [[atmosfēras fronte]], daudzviet sākumā nesot sniegu, kas uz rīta pusi pārgāja mērenā lietū, dažviet austrumos snigšana bija intensīva. Biezākā [[sniega sega]] valsts novērojumu stacijās agrā rīta stundās tika novērota [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] — 15 cm, bet vietām lokāli sniega bija vēl vairāk. Naktī strauji valsts teritorijā arī ieplūda siltais gaiss, kas sasnigušo sniegu sāka kausēt. Būtiski pastiprinājās rietumu, dienvidrietumu [[vējš]], kas no rīta iegriezās no rietumiem-ziemeļrietumiem un daudzviet valstī kļuva brāzmains. Maksimālās vēja brāzmas tika sasniegtas jūras piekrastē, [[Ventspils]] ostā (28,5 m/s) un [[Liepāja]]s ostā (26,5 m/s). Stiprs vējš saglabājās arī dienas laikā, sevišķi iekšzemes rajonos.<ref>[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/314989438 Ciklona darbības ietekmē Latvijā novēroti mainīgi laikapstākļi], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3ldfxmnwcvs2m Jānis Trallis], bsky.app, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref> ** [[Mērsrags|Mērsragā]] tika uzstādīts jauns nacionālais 16. decembra siltuma rekords, '''+9,5 °C'''. Iepriekš siltākais laiks šajā datumā bija [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]], kad [[Rucava|Rucavā]] gaisa temperatūra sasniedza +9,2 grādus.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/1868544284472824173 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref> Arī citās novērojumu stacijās (kopumā septiņās) tika sasniegti jauni diennakts siltuma rekordi un Rucavā atkārtots iepriekšējais. Līdz septiņiem rītā termometra stabiņš Kurzemē paaugstinājās līdz +7, +9 grādiem, Zemgalē un [[Rīga]]s apkārtnē līdz +4, +8 grādiem, Vidzemē un Latgalē temperatūra bija zem nulles, bet dienas gaitā arī tur kļuva ievērojami siltāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/16.12.2024-kurzeme-sasniegts-16-decembra-nacionalais-siltuma-rekords.a580396/ Kurzemē sasniegts 16. decembra nacionālais siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|12|16|SK}}</ref> * [[19. decembris]] — visā valstī gaisa temperatūrai sasniedzot +5, +9 grādus, vairākās novērojumu stacijās, lielākoties Kurzemē, tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Ļoti siltā laika dēļ sniegs tikpat kā visā [[Latvija|Latvijā]] nokusa.<ref>[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|12|19|SK}}</ref> * [[22. decembris]] — pēc intensīviem nokrišņiem [[Kurzeme|Kurzemes]] upēs strauji paaugstinājās ūdens līmenis, atsevišķos upju posmos applūda palienes un zemākās vietas.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1870920407408394749 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|12|22|SK}}</ref> * [[27. decembris]] — divās novērojumu stacijās valsts austrumu daļā, [[Dagda|Dagdā]] un [[Madona|Madonā]] tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam paaugstinoties attiecīgi līdz +4,8 °C un +5,9 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2024|12|27|SK}}</ref> * [[30. decembris]] — priekšpusdienā Rīgā, [[Kolka|Kolkā]] un Bauskā tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kolkā no rīta termometra stabiņš paaugstinājās līdz +8,4 °C, bet plkst. 13 gaiss atdzisa līdz +2,7 grādiem, Rīgā tika reģistrēti +8,0 °C (iepriekšējais siltuma rekords galvaspilsētā bija +7,8 grādi [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gadā]]), savukārt [[Bauska|Bauskā]] maksimālā gaisa temperatūra dienas vidū bija +7,7 °C. Vēlāk, virzoties aukstai [[Atmosfēras fronte|atmosfēras frontei]] ar nokrišņu zonu, gaiss strauji atdzisa, un pēcpusdienā termometra stabiņš Rīgā un citviet noslīdēja līdz +2, +3 grādiem, bet valsts austrumos līdz nullei.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8162993/foto-riga-kolka-un-bauska-parspets-30-decembra-siltuma-rekords Foto ⟩ Rīgā, Kolkā un Bauskā pārspēts 30. decembra siltuma rekords], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2024|12|30|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/30.12.2024-riga-bauska-un-kolka-parspets-30-decembra-siltuma-rekords.a581888/ Rīgā, Bauskā un Kolkā pārspēts 30. decembra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2024|12|30|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.<ref>[https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 2024. gada laikapstākļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200611191000/https://www.meteo.lv/lapas/laika-apstakli/klimatiska-informacija/laika-apstaklu-raksturojums/si-gada-laika-apstakli/?nid=1216 |date={{dat|2020|06|11||bez}} }}, meteo.lv</ref> {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2024. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|4,2}} | {{Temperatūras krāsa|7,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,0}} | {{Temperatūras krāsa|12,8}} | {{Temperatūras krāsa|14,3}} | {{Temperatūras krāsa|22,8}} | {{Temperatūras krāsa|27,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|24,1}} | {{Temperatūras krāsa|25,1}} | {{Temperatūras krāsa|26,0}} | {{Temperatūras krāsa|30,1}} | {{Temperatūras krāsa|26,9}} | {{Temperatūras krāsa|26,6}} | {{Temperatūras krāsa|32,9}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–11,1}} | {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | {{Temperatūras krāsa|0,4}} | {{Temperatūras krāsa|–1,6}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,7}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|6,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,5}} | {{Temperatūras krāsa|5,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,4}} | {{Temperatūras krāsa|9,8}} | {{Temperatūras krāsa|13,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|19,3}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–29,5}} | {{Temperatūras krāsa|–22,4}} | {{Temperatūras krāsa|–18,8}} | {{Temperatūras krāsa|–17,6}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | {{Temperatūras krāsa|–9,1}} | {{Temperatūras krāsa|–10,0}} | {{Temperatūras krāsa|–3,6}} | {{Temperatūras krāsa|–2,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–4,2}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|3,5}} | {{Temperatūras krāsa|5,9}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|31,5}} | {{Temperatūras krāsa|31,5}} | {{Temperatūras krāsa|29,8}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|28,3}} | {{Temperatūras krāsa|32,0}} | {{Temperatūras krāsa|30,0}} | {{Temperatūras krāsa|27,3}} | {{Temperatūras krāsa|24,2}} | {{Temperatūras krāsa|20,6}} | {{Temperatūras krāsa|17,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,9}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|12,9}} | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|8,4}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|17,8}} | {{Temperatūras krāsa|20,0}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|18,0}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|18,3}} | {{Temperatūras krāsa|18,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,8}} | {{Temperatūras krāsa|13,4}} | {{Temperatūras krāsa|8,4}} | {{Temperatūras krāsa|7,4}} | {{Temperatūras krāsa|9,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,2}} | {{Temperatūras krāsa|4,0}} | {{Temperatūras krāsa|2,5}} | {{Temperatūras krāsa|0,2}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|5,6}} | {{Temperatūras krāsa|9,2}} | {{Temperatūras krāsa|10,1}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|6,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,6}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–4,0}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|–3,5}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | {{Temperatūras krāsa|–7,5}} | {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | {{Temperatūras krāsa|–4,3}} |} === Gaisa temperatūras Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * –16,6 °C — [[7. janvāris]] * –13,7 °C — [[2. janvāris]] * –13,2 °C — [[8. janvāris]] * –11,8 °C — [[5. janvāris]] * –11,2 °C — [[13. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,5 °C — [[17. jūlijs]] * +21,9 °C — [[1. jūlijs]] * +21,6 °C — [[28. jūnijs]] * +21,5 °C — [[11. jūlijs]] * +19,4 °C — [[23. jūlijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2024. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2024. gads Latvijā]] 5jwigfrgnxudm21a7rhpeseek8n1e0s 0 567221 4513185 4291327 2026-08-25T22:21:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513185 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse | name_native = Progressive Alliance of Socialists and Democrats | colorcode = #f8041c | logo = S&D.svg | lang3 = Oficiālais nosaukums | name_lang3 = Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Eiropas Parlamentā | founded = 1953. gada 23. jūnijs | ideology = *[[Sociāldemokrātija]] *[[Progresīvisms]] *[[Proeiropeisms]] | position = *[[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]] | european = [[PES]] | affiliation1 = *[[Progresīvo alianse]] *[[Sociālistiskā Internacionāle]] | affiliation1_title = Asociētās organizācijas | leader1_title = Vadītājs | leader1_name = Iratkse Garsija | seats1_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|140|705|hex=#f8041c}} | website = [https://www.socialistsanddemocrats.eu Oficiālā mājaslapa] }} '''Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse''' ('''S&D''')<ref name="E2009SBGET">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.elections2009-results.eu/en/seats_by_group_en_txt.html|title=Seats by Political Group in Each Member State – Elections, Politics & Social Issues|website=elections2009-results.eu|access-date={{dat|2024|03|24||bez}}|archive-date={{dat|2009|06|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090611192848/http://www.elections2009-results.eu/en/seats_by_group_en_txt.html}}</ref> ir Eiropas Sociālistu partijas (PES) politiskā grupa Eiropas Parlamentā.<ref name="Raunio 2012">{{Grāmatas atsauce|last=Tapio Raunio|title=The Institutions of the European Union|url=https://archive.org/details/institutionsofeu0000pete|year=2012|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-957498-8|page=[https://archive.org/details/institutionsofeu0000pete/page/340 340]}}</ref> Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse tika oficiāli dibināta, kā sociālistu grupa 1953. gada 29. jūnijā, kas padara to par otro vecāko politisko grupu [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] pēc "Atjaunot Eiropu" (''Renew''). Tā savu pašreizējo nosaukumu pieņēma 2009. gada 23. jūnijā.<ref name="MAC1485397">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.monstersandcritics.com/news/europe/news/article_1485397.php/European_socialists_change_name_to_accommodate_Italian_lawmakers_#ixzz0JNicdfdr&C|title=European socialists change name to accommodate Italian lawmakers|website=monstersandcritics.com|access-date={{dat|2024|03|24||bez}}|archive-date={{dat|2009|10|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20091013233413/http://www.monstersandcritics.com/news/europe/news/article_1485397.php/European_socialists_change_name_to_accommodate_Italian_lawmakers_#ixzz0JNicdfdr&C}}</ref> Partija ir [[Centriski kreisa politika|centriski kreisa]],<ref name="Staab2011">{{Grāmatas atsauce|last=Andreas Staab|title=The European Union Explained, Second Edition: Institutions, Actors, Global Impact|url=https://books.google.com/books?id=gePMlsVzZI0C&pg=PA67|year=2011|publisher=Indiana University Press|isbn=978-0-253-00164-1|page=67}}</ref> grupā pārsvarā ietilpst [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskās]] partijas, un tā ietilpst Progresīvo aliansē un [[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskajā Internacionālē]]. Līdz 1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām tā bija lielākā grupa parlamentā, bet kopš tā laika tā vienmēr ir bijusi otrā lielākā grupa. Astotās ES Parlamenta asamblejas laikā S&D bija vienīgā parlamenta grupa, kurā bija pārstāvētas visas 27 [[Eiropas Savienības dalībvalsts|ES dalībvalstis]]. Pašreizējā ES Parlamentā S&D pašlaik ir 140 deputāti no 25 dalībvalstīm. Partijai [[Eiropadome|Eiropadomē]] ir astoņi no 27 valstu un valdību vadītājiem, bet [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] 8 no 27 komisāriem pieder PES partijām. Latvijā S&D pārstāv [[Saskaņa|sociāldemokrātiskā partija Saskaņa]] un partija "[[Gods kalpot Rīgai!]]", kas ir reģionālā partija. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.socialistsanddemocrats.eu Sociālistu un demokrātu grupas tīmekļa vietne] [[Kategorija:Politiskās partijas]] [[Kategorija:Eiropas Parlaments]] f2v8jq9uprvu2rjlfv44ar34s9my5kx 0 575565 4513106 4512792 2026-08-25T19:35:15Z Votre Provocateur 111653 4513106 wikitext text/x-wiki '''Latvijas kultūra''' ir materiālo un nemateriālo kultūras izpausmju kopums, ko [[Latvija]]s teritorijā radīja Latvijas tauta. == Kultūras aspekti == === Tautas tradīcijas === [[Attēls:Latvian song festival by Dainis Matisons, 2008.jpg|thumb|[[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008. gada Dziesmu un Deju svētku]] kopkoris [[Latviešu tautastērpi|latviešu tautas tērpos]]]] Latvieši ir saglabājuši bagātu tautas mūzikas un deju mantojumu. Populāri [[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētki]], kas notiek reizi 5 gados un apvieno tūkstošiem dalībnieku no visas Latvijas. Dziesmu svētki ir iekļauti [[UNESCO]] cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tradicionālie [[Latviešu tautastērpi|tautastērpi]] atšķiras dažādos Latvijas reģionos un bieži tiek izmantoti svētku un kultūras pasākumu laikā. [[Attēls:Pūdeles iedegšana.jpg|thumb|Pūdeles iedegšana]] Vieni no nozīmīgākajiem svētkiem Latvijas kultūrā ir [[Jāņi]], kas tiek svinēti ar dziesmām, dejām, ugunskuriem un dažādiem rituāliem. Arī tādi kristīgie svētki kā [[Ziemassvētki]] un [[Lieldienas]] ir dziļi integrēti Latvijas kultūrā, bieži sajaucoties ar senām pagānu tradīcijām. Latvijā izsenis attīstījusies tautas lietišķā māksla un [[amatniecība]]. Plaši pazīstama ir [[aušana]], [[adīšana]], [[keramika]], [[kokapstrāde]] un rotkaļu darbi. Katram kultūrvēsturiskajam reģionam raksturīgi savi raksti, krāsu salikumi un izgatavošanas paņēmieni. === Vēsturiskās zemes === {{Pamatraksts|Latvijas vēsturiskās zemes|}} [[Attēls:Official flag of Latgale.svg|thumb|[[Latgale]]s karogs ([[Latgaliešu valoda|latgaliešu]]: ''Latgolys karūgs'')]] Mūsdienu Latvijas teritorija ir sadalīta vairākos kultūrvēsturiskos reģionos, no kuriem galvenie ir [[Kurzeme]], [[Latgale]], [[Vidzeme]] un [[Zemgale]]. Zemgales robežās dažkārt iekļauts vēl viens valsts [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmē]] neminēts reģions — [[Sēlija]]. Katram kultūrvēsturiskajam reģionam ir savas tautas tērpu, rituālu, dziesmu u. c. tradīcijas. Piemērām, Latgalē vietējie iedzīvotāji — [[latgalieši]] — lielākoties ir [[Katoļticība|katoļi]], nevis protestanti kā pārejos reģionos. Tomēr, neraugoties uz būtiskām atšķirībām, Latvijā latgalieši netiek uzskatīti par atsevišķu tautu. Turklāt Latvijas teritoriju vēsturiski ir apdzīvojušas arī citas tautas, piemēram, [[lībieši]] vai [[poļi]]. Arī tāpēc, ka Latvija atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā, Latvijā pastāv ievērojama [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] kopiena, kuru veido [[krievi]], [[baltkrievi]], [[ukraiņi]] un citi. === Latvijas tautu virtuve === {{Pamatraksts|Latviešu virtuve|Lībiešu virtuve}} [[Attēls:Ryga, Sklandrausis.jpg|thumb|[[Sklandrausis|Sklandrauši]] — tradicionāls lībiešu ēdiens, kas vēlāk aizgūts [[Kurzeme]]s latviešu virtuvē]] Latviešu virtuves pamatu veido dažādi [[lauksaimniecība]]s produkti: milti, putraimi (galvenokārt pērļu putraimi), zirņi, pupas, kartupeļi, dārzeņi, kā arī piens un piena produkti: [[kvass]], [[kefīrs]], [[biezpiens]], [[skābais krējums]]. No gaļas produktiem visvairāk lieto cūkgaļu, retāk [[Liellopu gaļa|liellopu gaļu]], teļa gaļu, mājputnu gaļu. Daudzus ēdienus gatavo no kūpinātas vai sālītas cūkgaļas un pasniedz ar dažādām dārzeņu piedevām. Nacionālo ēdienu pagatavošanā plaši izmanto [[siļķes]], [[brētliņas]] un [[reņģe]]s. [[Lībieši|Lībiešu]] uztura pamatā bija graudaugi — maize un šķidra vai bieza putra. Maizi cepa no dažādiem miltiem, bet rudzu raudzēto maizi ēda katru dienu. === Literatūra === {{Pamatraksts|Latviešu literatūra|}} [[Attēls:Mernieku laiki.jpg|thumb|[[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzīšu]] [[Romāns|romāna]] „[[Mērnieku laiki]]” [[rokraksts]]]] Latviešu literatūras pamatlicējs ir [[Andrejs Pumpurs]] ar savu eposu "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". 20. gadsimtā izcēlās tādi rakstnieki kā [[Rainis]], [[Aspazija]] un [[Vizma Belševica]]. === Māksla un arhitektūra === {{Pamatraksts|Latvijas mākslas vēsture}} Rīga ir slavena ar savu [[Jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kas veido lielu daļu no pilsētas centra. Šī stila ēkas ir dekoratīvas un elegantas, un tās projektēja tādi arhitekti kā [[Mihails Eizenšteins]]. === Mūzika un teātris === [[Attēls:Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 04.JPG|thumb|Latvijas Nacionālā opera]] Latvija ir devusi pasaulē vairākus izcilus mūziķus, tostarp diriģentu [[Mariss Jansons|Marisu Jansonu]]. [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] ir nozīmīgs kultūras centrs. Latvijā ir spēcīga teātra tradīcija ar vairākiem izciliem teātriem, piemēram, [[Jaunais Rīgas teātris]] un [[Dailes teātris]]. Profesionālais latviešu teātris aizsākās [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] laikā, kad pirmā augsti izglītoto latviešu paaudze deklarēja savu nacionālo un intelektuālo identitāti. Pirmais profesionālais latviešu dramaturgs bija [[Ādolfs Alunāns]], kura pirmā luga pirmizrādi piedzīvoja 1869. gadā. Sākotnēji Latvijas teātri ietekmēja vācu skola ar tās hiperbolizētajiem ekspresīvajiem žestiem un mīmiku. Vēlāk šo aktiermeistarības stilu nomainīja jauna naturālisma un simbolisma tradīcija no [[Eiropa]]s. === Kino === {{Pamatraksts|Latvijas kino}} Par Latvijas kino pirmsākumu uzskata 1910. gadu, kad tika uzņemta pirmā dokumentālā īsfilma. Kopš 1913. gada sāka filmēt arī [[mākslas filma]]s. 2024. gadā [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] režisētā animācijas filmu "[[Straume (filma)|Straume]]", kas stāsta par kaķi, kurš kopā ar citiem dzīvniekiem cenšas izdzīvot šķietami postapokaliptiskā pasaulē, pakāpeniski paaugstinoties ūdens līmenim. Filma guva starptautisku atzinību un pārspēja vairākus Latvijas filmu kases ieņēmumu rekordus, kļūstot par visvairāk skatīto filmu Latvijas kino vēsturē un pasaulē nopelnot vairāk nekā 50 miljonus eiro. "Straume" saņēma vairākas animācijas filmu balvas, tostarp [[82. Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Labākā animācijas filma]]", kā arī [[97. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā animācijas filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā animācijas filma]]". Vēl filmu nominēja arī kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]", tādējādi tā ir pirmā Latvijas filmu, kas nominēta un apbalvota [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonijā. === Reliģija === Latvijā vēsturiski dominē trīs kristīgās konfesijas — [[Luterisms|luterānisms]], [[Romas Katoļu baznīca|katolicisms]] un [[pareizticība]]. Luterānisms tradicionāli izplatīts Kurzemē un Vidzemē, katolicisms — Latgalē, bet pareizticība galvenokārt raksturīga Latvijas austrumu daļai un lielākajām pilsētām. Reliģiskās tradīcijas būtiski ietekmējušas svētkus, arhitektūru un tautas paražas. Latviešu mitoloģijā nozīmīga vieta ir dievībām [[Dievs (baltu mitoloģija)|Dievs]], [[Pērkons (mitoloģija)|Pērkons]], [[Laima]], [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]] un [[Jumis]]. Daudzi mitoloģiskie motīvi saglabājušies tautasdziesmās, gadskārtu svētkos un tautas mākslā. === Simboli === Nozīmīgi Latvijas kultūras simboli ir [[Lielvārdes josta]], [[Auseklis (zīme)|ausekļa zīme]], Māras krusts, [[Dainas|latviešu dainas]] un [[Latviešu tautastērpi|tautastērpi]]. Tie plaši izmantoti mākslā, arhitektūrā un valsts reprezentācijā. === Sports === [[Attēls:Novuss Wettbewerb.jpg|thumb|Novuss 1. Baltijas bērnu olimpiādē, 30.09.2006]] Nozīmīga Latvijas kultūras daļa ir arī sports. Īpaši populārs ir [[hokejs]], kā arī [[basketbols]], vieglatlētika un orientēšanās sports. Latvijā radusies un plaši izplatīta ir arī spēle [[novuss]], kas tiek uzskatīta par vienu no valsts tradicionālajiem sporta veidiem. Novuss ir galda spēle, kas radīta 20. gadsimta 20.—30. gados, iedvesmojoties no jūras spēlētāju [[Biljards|biljarda]] paveida, un mūsdienās Latvijā regulāri notiek valsts un starptautiskās sacensības. === Humors === Humors ir nozīmīga Latvijas kultūras un ikdienas komunikācijas sastāvdaļa. Latviešu humora tradīcijās vēsturiski nozīmīga vieta bijusi [[dainas|tautasdziesmām]], [[anekdote|anekdotēm]], satīrai, [[parodija]]i un [[ironija]]i. Humoru bieži izmanto, lai komentētu sabiedrībā notiekošo, izceltu cilvēku rakstura īpašības un mazinātu sociālo spriedzi. Latviešu folklorā humoristisks saturs sastopams dažādos žanros. Īpaši raksturīgas ir anekdotes un īsi asprātīgi stāsti, kuros apspēlē attiecības starp cilvēkiem, sadzīves situācijas, darba dzīve un sociālās atšķirības. Humorā nereti izmanto [[paradokss|paradoksu]], pārspīlējumu un negaidītu nobeigumu. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā humors bieži kļuva par netiešas sociālās kritikas līdzekli. Tā sauktās [[padomju anekdotes]] ļāva cilvēkiem ironiski komentēt [[Padomju Savienība]]s politisko sistēmu, ekonomiskās grūtības, birokrātiju un ikdienas dzīvi. Šāds humors nereti balstījās uz divdomību un publiski paustās oficiālās ideoloģijas pretstatīšanu cilvēku faktiskajai pieredzei. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas humora formas kļuva daudzveidīgākas. Attīstījās ''[[stand-up]]'' komēdija, televīzijas humora raidījumi, satīriski interneta izdevumi, [[mēme]]s un sociālo tīklu humors. Latviešu humoram raksturīga arī [[pašironija]], ar kuras palīdzību apspēlē gan individuālas, gan sabiedrībai kopīgas īpašības. 21. gadsimtā humors Latvijā arvien vairāk izplatās internetā, īpaši sociālajos tīklos, forumos un dažādās tiešsaistes kopienās. Interneta vidē plaši izmanto [[mēme]]s, satīriskus attēlus, videoklipus un ironiskus komentārus par Latvijas sabiedrību, politiku, kultūru un ikdienas dzīvi. Ap 2016.—2020. gadu darbojās grupa ''[[LV UNDERGROUND]]'', kuras auditoriju lielākoties veidoja [[Krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Grupā publicēja humoristisku un satīrisku saturu, kurā apspēlēja un izsmēja dažādus [[Stereotips|stereotipus]] Latvijas sabiedrībā, it īpaši par krievvalodīgajiem iedzīvotājiem un latviešu/krievu savstarpējām attiecībām. ''LV UNDERGROUND'' saturs nereti apvienoja ironiju ar [[Patriotisms|patriotisma]] elementiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvija]] qqti8kpdumqe8lr5nbetz5ozp6ailfd 0 605079 4513067 4489805 2026-08-25T17:53:56Z Biafra 13794 4513067 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Isajass Afeverki | vārds_orģ = ''ኢሳይያስ ኣፍወርቂ'' | attēls = Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Isajass Afeverki 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 1. Eritrejas prezidents | term_sākums = {{dat|1993|5|24|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|2|2}} | dzim_vieta = {{vieta|Eritreja|Asmera}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Isaias Afwerki's Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Isajass Afeverki''' ({{Val|ti|ኢሳይያስ ኣፍወርቂ}}, dzimis {{Dat|1946|2|2}}) ir [[Eritreja]]s politiķis. Kopš valsts izveides 1993. gadā Afeverki ir Eritrejas prezidents. 1966. gadā viņš pievienojās Eritrejas Atbrīvošanas frontei (ELF), bet 1970. gadā pēc iekšējām domstarpībām izstājās un kļuva par Eritrejas Tautas Atbrīvošanas frontes (EPLF) dibinātāju un vadītāju. Pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] 1991. gada 24. maijā Afeverki kļuva par pagaidu valdības vadītāju un 1993. gadā — par neatkarīgās Eritrejas pirmo prezidentu. Afeverki tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]. Eritrejas konstitūcija viņa vadībā netiek ievērota, vēlēšanu institūcijas faktiski nepastāv, un valstī ir ieviesta masveida obligātā karaklausība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/co-i-eritrea/report-co-i-eritrea-0|title=Report of the Commission of Inquiry on Human Rights in Eritrea|website=OHCHR|access-date=2025-07-13|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-44771292|title=Can Ethiopia's Abiy Ahmed make peace with 'Africa's North Korea'?|access-date=2025-07-13|date=2018-07-09|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/worldviews/wp/2015/06/12/the-brutal-dictatorship-the-world-keeps-ignoring/|title=The brutal dictatorship the world keeps ignoring|work=The Washington Post|access-date=2025-07-13|date=2015-06-13|last=Taylor|first=Adam|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebaffler.com/latest/the-despotism-of-isaias-afewerki-de-waal|title=The Despotism of Isaias Afewerki {{!}} Alex de Waal|website=The Baffler|access-date=2025-07-13|date=2022-09-02|language=en-US}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] un ''[[Amnesty International]]'' viņu apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/06/09/world/africa/eritrea-human-rights-abuses-afwerki-un-probe-crimes-against-humanity-committed.html|title=Torture and Other Rights Abuses Are Widespread in Eritrea, U.N. Panel Says|work=The New York Times|access-date=2025-07-13|date=2015-06-08|last=Cumming-Bruce|first=Nick|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org/en/latest/news/2013/05/eritrea-rampant-repression-years-after-independence/|title=Eritrea: Rampant repression 20 years after independence|website=Amnesty International|access-date=2025-07-13|date=2013-05-09|language=en}}</ref> 2024. gadā "[[Reportieri bez robežām]]" Eritreju, Afeverki valdības vadībā, ierindoja pēdējā vietā pasaulē preses brīvības indeksā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsf.org/en/index|title=Index {{!}} RSF|website=rsf.org|access-date=2025-07-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Afeverki, Isajass}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Eritrejas politiķi]] [[Kategorija:Eritrejas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] o7g3bupr8qpyhbk2o3t4122zn4xqv00 4513068 4513067 2026-08-25T17:54:21Z Biafra 13794 4513068 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Isajass Afeverki | vārds_orģ = ኢሳይያስ ኣፍወርቂ | attēls = Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg | att_izm = | apraksts = Isajass Afeverki 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = 1. Eritrejas prezidents | term_sākums = {{dat|1993|5|24|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1946|2|2}} | dzim_vieta = {{vieta|Eritreja|Asmera}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = 3 | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = Isaias Afwerki's Signature.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Isajass Afeverki''' ({{Val|ti|ኢሳይያስ ኣፍወርቂ}}, dzimis {{Dat|1946|2|2}}) ir [[Eritreja]]s politiķis. Kopš valsts izveides 1993. gadā Afeverki ir Eritrejas prezidents. 1966. gadā viņš pievienojās Eritrejas Atbrīvošanas frontei (ELF), bet 1970. gadā pēc iekšējām domstarpībām izstājās un kļuva par Eritrejas Tautas Atbrīvošanas frontes (EPLF) dibinātāju un vadītāju. Pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] 1991. gada 24. maijā Afeverki kļuva par pagaidu valdības vadītāju un 1993. gadā — par neatkarīgās Eritrejas pirmo prezidentu. Afeverki tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]. Eritrejas konstitūcija viņa vadībā netiek ievērota, vēlēšanu institūcijas faktiski nepastāv, un valstī ir ieviesta masveida obligātā karaklausība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ohchr.org/en/hr-bodies/hrc/co-i-eritrea/report-co-i-eritrea-0|title=Report of the Commission of Inquiry on Human Rights in Eritrea|website=OHCHR|access-date=2025-07-13|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-44771292|title=Can Ethiopia's Abiy Ahmed make peace with 'Africa's North Korea'?|access-date=2025-07-13|date=2018-07-09|language=en-GB}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/news/worldviews/wp/2015/06/12/the-brutal-dictatorship-the-world-keeps-ignoring/|title=The brutal dictatorship the world keeps ignoring|work=The Washington Post|access-date=2025-07-13|date=2015-06-13|last=Taylor|first=Adam|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://thebaffler.com/latest/the-despotism-of-isaias-afewerki-de-waal|title=The Despotism of Isaias Afewerki {{!}} Alex de Waal|website=The Baffler|access-date=2025-07-13|date=2022-09-02|language=en-US}}</ref> [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] un ''[[Amnesty International]]'' viņu apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2015/06/09/world/africa/eritrea-human-rights-abuses-afwerki-un-probe-crimes-against-humanity-committed.html|title=Torture and Other Rights Abuses Are Widespread in Eritrea, U.N. Panel Says|work=The New York Times|access-date=2025-07-13|date=2015-06-08|last=Cumming-Bruce|first=Nick|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amnesty.org/en/latest/news/2013/05/eritrea-rampant-repression-years-after-independence/|title=Eritrea: Rampant repression 20 years after independence|website=Amnesty International|access-date=2025-07-13|date=2013-05-09|language=en}}</ref> 2024. gadā "[[Reportieri bez robežām]]" Eritreju, Afeverki valdības vadībā, ierindoja pēdējā vietā pasaulē preses brīvības indeksā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rsf.org/en/index|title=Index {{!}} RSF|website=rsf.org|access-date=2025-07-13|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Afeverki, Isajass}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Eritrejas politiķi]] [[Kategorija:Eritrejas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] awxh6mqj7f4m1vjp8scog4oux9jwtck 0 605088 4513085 4458109 2026-08-25T18:02:53Z Biafra 13794 4513085 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Betonica officinalis (7775493816).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | binomial = Betonica officinalis | sinonīmi = ''Stachys officinalis'' | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | ģints_lv = Pātaines | ģints = Betonica | autors = [[Linnejs]] | suga_lv = Ārstniecības pātaine | suga = Betonica officinalis }} '''Ārstniecības pātaine''' (''Betonica officinalis'') ir [[Pātaines|pātaiņu]] ģints suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Eiropa|Eiropā]], dažviet [[Āzija|Āzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]] sastopama suga. Suga ir ieviesta arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. Sastopama arī nereti visā [[Latvija]]s teritorijā, īpaši centrālajā un austrumu daļā, kur grupas aug dažādās pļavās, skrajos mežos, mežmalās un krūmājos. [[Ārstniecības augi|Ārstniecības]] augs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/betonica-officinalis-l/|title=ārstniecības pātaine - Betonica officinalis L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-07-13}}</ref> [[Britu salas|Britu salās]] tā ir izplatīta [[Anglija|Anglijā]] un [[Velsa|Velsā]], bet reti sastopama [[Skotija]]s dienvidos un reta [[Īrija|Īrijā]] un Skotijas ziemeļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://plantatlas2020.org/atlas/2cd4p9h.6yb1xg|title=PlantAtlas|website=plantatlas2020.org|access-date=2026-04-23}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Pātaines]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Ārstniecības augi]] requxnhe4b3pj1l6nteil4hn93dd199 0 605111 4513193 4474845 2026-08-26T02:41:31Z Biafra 13794 pap. 4513193 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Jelgavas domes priekšsēdētāju|Saeimas deputātu|Mārtiņš Daģis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Mārtiņš Daģis | attēls = Daiga Mieriņa piedalās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā (cropped).jpg | apraksts = Mārtiņš Daģis 2025. gadā | amats = [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|7|1|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] * [[Andris Kulbergs]] | vietnieks = | priekštecis = [[Andris Rāviņš]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|3}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jelgava}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Kustība Par!]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Mārtiņš Daģis''' (dzimis {{dat|1988|8|3}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[jurists]] un politiķis. Šobrīd ir [[Jelgavas domes priekšsēdētājs]], šo amatu ieņem kopš {{dat|2025|7|1|Ģ|bez}}.<ref name="Jelgavas dome">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.07.2025-jelgava-pec-24-gadu-ilgas-ravina-eras-par-meru-klust-martins-dagis.a605114/ |title=Jelgavā pēc 24 gadu ilgās «Rāviņa ēras» par mēru kļūst Mārtiņš Daģis |access-date={{dat|2025|07|14||bez}} }}</ref> Pārstāv partiju "[[Kustība Par!]]". == Dzīvesgājums == Dzimis 1988. gada 3. augustā. 2007. gadā beidzis [[Jelgavas Valsts ģimnāzija|Jelgavas Valsts ģimnāziju]]. 2010. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē. 2012. gadā ieguvis arī maģistra grādu jurista kvalifikācijā. Ilgstoši praktizējis kā zvērināts advokāts. [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] M. Daģis tika ievēlēts [[Jelgavas dome|Jelgavas domē]] no partijas "[[Kustība Par!]]" saraksta. Vēlāk ievēlēts arī par Jelgavas domes priekšsēdētāju,<ref name="Jelgavas dome" /> stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus. Pirms kļuva par Jelgavas domes deputātu bijis arī [[Latvijas Futbola federācija]]s klubu licencēšanas pirmās instances padomes priekšsēdētājs un biedrības SVV valdes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/40190-martins-dagis/ |title=CVK: Mārtiņš Daģis |access-date={{dat|2025|07|14||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Andris Rāviņš]] | virsraksts = [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas pašvaldības vadītājs]] | periods = {{dat|2025|07|1|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{Jelgavas pašvaldības vadītāji}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Jelgavas pašvaldības vadītāji]] k7pswjvdh0gsbozrsayxt3182nf7xp2 0 605127 4513195 4394471 2026-08-26T02:45:21Z Biafra 13794 4513195 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''DJ Krankenwagen'' | Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] | Žanrs = [[ārtroks]], [[pankroks]], [[industriālais roks]], [[krautroks]], [[hiphops]], [[sintpops]] | Gadi = [[2014. gads|2014]]—pašlaik | Dalībnieki = Linards Kalniņš<br />Renāte Kalniņa<br />Mārtiņš Ennītis<br />[[Toms Gaļinauskis]]<br />Krišjānis Purens | Attēls = DJ_Krankenwagen_logo.jpg }} '''''DJ Krankenwagen''''' ir [[latvieši|latviešu]] [[rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2014. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupa izdevusi divus studijas albumus — "[[Albums (DJ Krankenwagen)|Albums]]" un "[[Lēnā palīdzība]]", kā arī vienu dzīvo albumu — "Paliec vesels!". Par grupas rokrakstu var uzskatīt medicīnas tēmu, pašironiju un humoru. ''DJ Krankenwagen'' savā mūzikā izmanto gan oriģinālkompozīcijas, gan parodijas un aranžijas no citu komponistu skaņdarbiem, kā arī tautasdziesmām, paši sevi dēvējot par "tautisko industriālismu". Grupas dalībnieki uzstājas medicīnas ķiteļos un aksesuāros ar sarkaniem akcentiem. Grupa ir pazīstama ar savu perfomatīvo pieeju koncertiem, iesaistot publiku, viesmāksliniekus vai izpildot performanču mākslu dziesmu laikā un starp dziesmām. Grupa ieguva pirmo vietu [[Latvijas Universitāte]]s jauno mūziķu konkursā "HADRONS 2014", pēc kura uzreiz ierakstīja savu debijas albumu "Albums". Par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" 2024. gadā grupa saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains". Dizaina kategorijā grupa kļuva par laureātiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zeltamikrofons.lv/nominanti2025/|title=NOMINANTI 2025|website=Zelta Mikrofons|access-date=2025-07-14|language=lv|archive-date=2025-06-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250623180148/https://www.zeltamikrofons.lv/nominanti2025/}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/482379-recenzija-dj-krankenwagen-lena-palidziba.htm|title=Recenzija: DJ Krankenwagen – “Lēnā palīdzība”|website=nra.lv|access-date=2025-07-14|language=lv}}</ref><ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/18.01.2025-pazinoti-zelta-mikrofona-laureati-piecas-balvas-muzikim-chris-noah.a584209/|title=Paziņoti «Zelta mikrofona» laureāti; piecas balvas – mūziķim Chris Noah|website=www.lsm.lv|access-date=2025-07-14|language=lv}}</ref> Grupa bieži savus koncertus papildina ar kori "[[Dziesmuvara]]" un ir sadarbojusies ar tādiem māksliniekiem kā [[ansis]] un [[181h]]. 2025. gadā [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]] grupa uz galvenās skatuves atklāja mūzikas festivālu "Ecosystemic". == Apbalvojumi == {| class="wikitable" |+ !Gads !Nominēts !Apbalvojums !Rezultāts |- |2024 |Lēnā palīdzība |Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons": "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums"<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> |style="background: #ffdddd; color: black;" |Nominēts |- |2024 |Lēnā palīdzība |Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons": "Labākais albuma dizains"<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":2" /> |style="background: #99ff99; color: black;" |Iegūts |} == Diskogrāfija == === Studijas albumi === <gallery> Attēls:DJ_Krankenwagen_Albums_2014.jpg|<center>1. [[Albums (DJ Krankenwagen)|Albums]] (2014)</center> Attēls:DJ_Krankenwagen_Lēnā_palīdzība_2024.jpg|<center>2. [[Lēnā palīdzība]] (2024)</center> </gallery> === Dzīvie albumi === <gallery> Attēls:DJ_Krankenwagen_Paliec_vesels_2021.jpg|<center>1. Paliec vesels! (2021)</center> </gallery> == Dalībnieki == * Linards Kalniņš — balss, sintezators * Renāte Kalniņa — balss, sintezators, metalofons, tamburīns * Mārtiņš Ennītis — balss, ģitāra * [[Toms Gaļinauskis]] — balss, basģitāra * Krišjānis Purens — bungas == Bijušie dalībnieki == * Staņislavs Kuļikovs — balss, bungas, ģitāra * Gints Rausis — balss, basģitāra * Artjoms Baharevs — bungas * Rinalds Maksimovs — bungas (sesijas dalībnieks) === Laika josla === {{#tag:timeline|ImageSize=width:800 height:auto barincrement:26 PlotArea = left:100 bottom:100 top:00 right:10 Alignbars = justify DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/2014 till:01/06/2026 TimeAxis = orientation:horizontal format:yyyy Legend = position:bottom columns:4 ScaleMajor = unit:year increment:1 start:2014 ScaleMinor = unit:year increment:1 start:2014 Colors = id:lvoc value:red legend:Balss id:bvoc value:yellow legend:Pavadošā_balss id:guitar value:green legend:Ģitāra id:keys value:purple legend:Sintezators id:bass value:blue legend:Basģitāra id:drums value:orange legend:Bungas id:glockenspiel value:pink legend:Metalofons id:studio value:black legend:Studijas_ieraksts BarData = bar:Linards text:Linards Kalniņš bar:Renate text:Renāte Kalniņa bar:Martins text:Mārtiņš Ennītis bar:Gints text:Gints Rausis bar:Toms text:Toms Gaļinauskis bar:Stanislavs text:Staņislavs Kuļikovs bar:Artjoms text:Artjoms Baharevs bar:Rinalds text:Rinalds Maksimovs bar:Krisjanis text:Krišjānis Purens PlotData= width:13 textcolor:black align:left anchor:from shift:(10,-4) bar:Linards from:start till:end color:lvoc bar:Linards from:start till:end color:keys width:3 bar:Martins from:start till:end color:lvoc bar:Martins from:start till:end color:guitar width:3 bar:Renate from:start till:end color:lvoc bar:Renate from:start till:end color:keys width:7 bar:Renate from:start till:end color:glockenspiel width:3 bar:Gints from:30/10/2014 till:01/08/2017 color:bass bar:Gints from:30/10/2014 till:01/08/2017 color:bvoc width:3 bar:Toms from:01/08/2021 till:end color:bass bar:Toms from:01/08/2022 till:end color:bvoc width:3 bar:Stanislavs from:start till:01/06/2016 color:drums bar:Stanislavs from:start till:01/06/2016 color:guitar width:3 bar:Stanislavs from:01/01/2021 till:01/08/2021 color:keys bar:Artjoms from:01/01/2021 till:01/06/2022 color:drums bar:Rinalds from:01/06/2022 till:11/11/2024 color:drums bar:Krisjanis from:01/06/2025 till:end color:drums LineData = color:studio layer:back at:11/11/2014 at:21/03/2021 at:11/11/2024 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{facebook|djkrankenwagen}} * {{instagram|djkrankenwagen}} * [https://open.spotify.com/artist/5lugcmzGeaXMBdrizEJK4S?si=BlavrRMTROmyR8Icj7t50w ''Spotify''] {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] d7rnqblgpwvf95ik6x0juzexpflczu0 0 605146 4513198 4321720 2026-08-26T02:52:51Z Biafra 13794 4513198 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Milzu kailgliemezis | attēls = Limax maximus 5.jpg | att_nosaukums = Milzu kailgliemezis (''Limax maximus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | virsdzimta = Limacoidea | virsdzimta_lv = Limakoīdejas | dzimta = Limacidae | dzimta_lv = Lauka kailgliemeži | ģints = Limax | suga = L. maximus | suga_lv = Milzu kailgliemezis | binomial = Limax maximus, <small>[[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758</small> | sinonīmi = * ''Limax cinereus'' <small>Lister, 1678</small> * ''Limax cinereus'' <small>O. F. Müller, 1774</small> * ''Limacella parma'' <small>Brard, 1815</small> * ''Limax antiquorum'' <small>Férussac, 1819</small> * ''Limax maculatus'' <small>Nunneley, 1837</small> * ''Limax cellarius'' <small>(d'Argenville) Lessona & Polonera, 1882</small> | kategorijas = nē }} '''Milzu kailgliemezis''' (''Limax maximus''), bieži saukts arī par '''tīģergliemezi''', ir liela izmēra sauszemes [[Kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemezis]] no [[Lauka kailgliemeži|lauka kailgliemežu dzimtas]] (''Limacidae''). Šī ir [[limaksu ģints]] [[tipiskā suga]]. Šis [[kailgliemezis]] ir viens no lielākajiem kailgliemežiem pasaulē, sasniedzot 10 līdz 20 cm garumu. Tā ķermenis parasti ir gaiši pelēks vai pelēkbrūns ar tumšākiem plankumiem, kas atgādina leoparda vai tīģera rakstu. [[Vācija|Vācijā]] šo sugu dēvē par ''Tigerschnegel''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mein-schoener-garten.de/gartenpraxis/pflanzenschutz/mit-dem-tigerschnegel-gegen-die-schneckenplage-25036|title=Mit dem Tigerschnegel gegen die Schneckenplage?|website=Mein schöner Garten|access-date=2025-07-14|language=de}}</ref> (tīģergliemezis). Sugas dabiskais izplatības areāls ir [[Eiropa]], taču tā kā [[invazīva suga]] ir ievazāta un izplatījusies daudzviet pasaulē. Lai arī milzu kailgliemezis var kaitēt dārza kultūrām, tas bieži tiek uzskatīts arī par noderīgu, jo barojas ar citu kailgliemežu sugām un to olām, piemēram, invazīvo [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spanijaskailgliemezis.lv/index.php/arejie_resursi/ar-tigergliemezi-pret-spanijas-gliemezi|title=Ar tīģergliemezi pret Spānijas gliemezi? {{!}} Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi|website=www.spanijaskailgliemezis.lv|access-date=2025-07-14}}</ref> Īpaši neparasts ir šīs sugas pārošanās process, kura laikā divi īpatņi, savijušies kopā, nolaižas no koka zara vai citas paaugstinātas vietas biezā gļotu pavedienā. == Apraksts == Izstiepta ķermeņa garums var sasniegt 10—20 centimetrus. Tam raksturīga pelēcīgi brūna vai pelēka ķermeņa pamatkrāsa, ko rotā divas līdz trīs tumšas gareniskas svītras uz muguras. Dažiem īpatņiem šīs svītras var būt pārtrauktas, veidojot plankumu rindas.<ref name="latvijasdaba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/limax-maximus-l/ |title=milzu kailgliemezis - Limax maximus L. - Gliemji - Latvijas daba |access-date=2024-07-14}}</ref> Krāsojuma un raksta variācijas ir ārkārtīgi plašas — uzskata, ka dabā nevar atrast divus pilnīgi identiskus īpatņus. '''Ķermeņa uzbūve:''' * '''Mantija:''' Sedz aptuveni trešo daļu no ķermeņa, parasti tumšāka ar lieliem, neregulāriem plankumiem * '''Taustekļi:''' Sarkanbrūnā krāsā * '''Muguras daļa:''' Ķermeņa aizmugurē veidojas izteikts ķīlis * '''Pēda:''' Balta vai bālgana krāsā * '''Gļotas:''' Bezkrāsainas un ļoti lipīgas Zem mantijas atrodas neliels, rudimentārs iekšējais [[čaula]]s veidojums no kaļķa, kas ir evolūcijas palieka no senčiem, kuriem bija pilnvērtīga čaula. === Līdzīgās sugas === Latvijā visvairāk līdzīgs milzu kailgliemezim ir [[tumšais kailgliemezis]] (''Limax cinereoniger''), kurš parasti ir tumšāks un ar mazāk izteiktu raibumu, kā arī tā pēdai ir raksturīgas tumšas malas un gaiša vidusdaļa, kamēr milzu kailgliemeža pēda ir vienmērīgi balta.<ref name="latvijasdaba"/> == Izplatība un biotops == Sākotnēji milzu kailgliemezis bija sastopams [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], taču cilvēka darbības rezultātā tas ir izplatījies visā Eiropā, kā arī ievests [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un citos reģionos. [[Latvija|Latvijā]] suga tiek uzskatīta par samērā retu, bet ir sastopama visā teritorijā. Tā ir [[mezofīli|mezofila]] suga, kas nozīmē, ka tā dod priekšroku mērenam mitrumam. Kailgliemezis parasti apdzīvo cilvēka pārveidotu vidi — dārzus, parkus, mitrus pagrabus, komposta kaudzes un siltumnīcas. Retāk tas sastopams dabiskos biotopos, piemēram, mitros lapkoku mežos, dzīvžogos un krūmājos.<ref name="latvijasdaba"/> == Dzīvesveids un barība == Milzu kailgliemezis ir naktsaktīvs dzīvnieks, kas dienu pavada slēptuvēs — zem akmeņiem, koka gabaliem, kritušām lapām vai citās mitrās un tumšās vietās. Tam ir izteikts "mājas" instinkts — pēc nakts barošanās tas bieži atgriežas savā iepriekšējā slēptuvē. Šī suga ir [[visēdāji|visēdāja]]. Tās barības spektrs ir ļoti plašs: * Bojājošās augu daļas un sēnes; * Svaigi augi (var bojāt dārzeņus un dekoratīvos augus); * Maita; * Citi kailgliemeži un to olas. Pateicoties plēsīgumam, milzu kailgliemezis palīdz regulēt citu, bieži vien daudz kaitīgāku kailgliemežu (piemēram, Spānijas kailgliemeža) populāciju dārzos, tādējādi kļūstot par dārzkopja sabiedroto. Tas spēj vajāt savu upuri un uzveikt pat sev līdzīga izmēra kailgliemežus. == Vairošanās == [[Attēls:Limax maximus mating.webm|thumb|250px|Milzu kailgliemežu pārošanās process, karājoties gļotu pavedienā.]] Milzu kailgliemezis ir [[hermafrodīts]] — katram īpatnim ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Tomēr, lai vairotos, ir nepieciešama divu īpatņu apaugļošanās. Pārošanās rituāls ir viens no neparastākajiem gliemju pasaulē. Process sākas ar ilgu (līdz pat vairākām stundām) partnera izsekošanu un aplidošanu. Kad partneri ir gatavi, tie kopīgi uzkāpj kādā kokā, uz sētas vai citas vertikālas virsmas. Tur tie no gļotām izveido biezu, lipīgu pavedienu, kurā, kopā savijušies, nolaižas lejup. Karājoties gaisā, tie izbīda savus garos, zilganbaltos dzimumorgānus, savij tos kopā un apmainās ar [[spermatozoīds|spermatozoīdiem]]. Viss process var ilgt ap pusstundu. Pēc pārošanās abi īpatņi atkal uzrāpjas augšup, reizēm apēdot gļotu pavedienu. Dažas nedēļas pēc pārošanās abi kailgliemeži dēj olas. Olas (no 100 līdz 300) tiek dētas kaudzītēs mitrās un aizsargātās vietās. Tās ir caurspīdīgas, dzeltenīgas un apmēram 4—5 mm diametrā. Atkarībā no temperatūras, jaunie gliemezīši izšķiļas pēc 1—1,5 mēnešiem. Dzimumgatavību tie sasniedz apmēram pusotra gada vecumā, un to dzīves ilgums var sasniegt 2,5—3 gadus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kailgliemežu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas gliemji]] [[Kategorija:Invazīvas sugas]] 46vxoinbkkdxnk3q1hoj0rtnopuum60 4513199 4513198 2026-08-26T03:01:13Z Biafra 13794 noņēmu [[Kategorija:Invazīvas sugas]]; pievienoju [[Kategorija:Invazīvās sugas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513199 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Milzu kailgliemezis | attēls = Limax maximus 5.jpg | att_nosaukums = Milzu kailgliemezis (''Limax maximus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | virsdzimta = Limacoidea | virsdzimta_lv = Limakoīdejas | dzimta = Limacidae | dzimta_lv = Lauka kailgliemeži | ģints = Limax | suga = L. maximus | suga_lv = Milzu kailgliemezis | binomial = Limax maximus, <small>[[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758</small> | sinonīmi = * ''Limax cinereus'' <small>Lister, 1678</small> * ''Limax cinereus'' <small>O. F. Müller, 1774</small> * ''Limacella parma'' <small>Brard, 1815</small> * ''Limax antiquorum'' <small>Férussac, 1819</small> * ''Limax maculatus'' <small>Nunneley, 1837</small> * ''Limax cellarius'' <small>(d'Argenville) Lessona & Polonera, 1882</small> | kategorijas = nē }} '''Milzu kailgliemezis''' (''Limax maximus''), bieži saukts arī par '''tīģergliemezi''', ir liela izmēra sauszemes [[Kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemezis]] no [[Lauka kailgliemeži|lauka kailgliemežu dzimtas]] (''Limacidae''). Šī ir [[limaksu ģints]] [[tipiskā suga]]. Šis [[kailgliemezis]] ir viens no lielākajiem kailgliemežiem pasaulē, sasniedzot 10 līdz 20 cm garumu. Tā ķermenis parasti ir gaiši pelēks vai pelēkbrūns ar tumšākiem plankumiem, kas atgādina leoparda vai tīģera rakstu. [[Vācija|Vācijā]] šo sugu dēvē par ''Tigerschnegel''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mein-schoener-garten.de/gartenpraxis/pflanzenschutz/mit-dem-tigerschnegel-gegen-die-schneckenplage-25036|title=Mit dem Tigerschnegel gegen die Schneckenplage?|website=Mein schöner Garten|access-date=2025-07-14|language=de}}</ref> (tīģergliemezis). Sugas dabiskais izplatības areāls ir [[Eiropa]], taču tā kā [[invazīva suga]] ir ievazāta un izplatījusies daudzviet pasaulē. Lai arī milzu kailgliemezis var kaitēt dārza kultūrām, tas bieži tiek uzskatīts arī par noderīgu, jo barojas ar citu kailgliemežu sugām un to olām, piemēram, invazīvo [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spanijaskailgliemezis.lv/index.php/arejie_resursi/ar-tigergliemezi-pret-spanijas-gliemezi|title=Ar tīģergliemezi pret Spānijas gliemezi? {{!}} Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi|website=www.spanijaskailgliemezis.lv|access-date=2025-07-14}}</ref> Īpaši neparasts ir šīs sugas pārošanās process, kura laikā divi īpatņi, savijušies kopā, nolaižas no koka zara vai citas paaugstinātas vietas biezā gļotu pavedienā. == Apraksts == Izstiepta ķermeņa garums var sasniegt 10—20 centimetrus. Tam raksturīga pelēcīgi brūna vai pelēka ķermeņa pamatkrāsa, ko rotā divas līdz trīs tumšas gareniskas svītras uz muguras. Dažiem īpatņiem šīs svītras var būt pārtrauktas, veidojot plankumu rindas.<ref name="latvijasdaba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/limax-maximus-l/ |title=milzu kailgliemezis - Limax maximus L. - Gliemji - Latvijas daba |access-date=2024-07-14}}</ref> Krāsojuma un raksta variācijas ir ārkārtīgi plašas — uzskata, ka dabā nevar atrast divus pilnīgi identiskus īpatņus. '''Ķermeņa uzbūve:''' * '''Mantija:''' Sedz aptuveni trešo daļu no ķermeņa, parasti tumšāka ar lieliem, neregulāriem plankumiem * '''Taustekļi:''' Sarkanbrūnā krāsā * '''Muguras daļa:''' Ķermeņa aizmugurē veidojas izteikts ķīlis * '''Pēda:''' Balta vai bālgana krāsā * '''Gļotas:''' Bezkrāsainas un ļoti lipīgas Zem mantijas atrodas neliels, rudimentārs iekšējais [[čaula]]s veidojums no kaļķa, kas ir evolūcijas palieka no senčiem, kuriem bija pilnvērtīga čaula. === Līdzīgās sugas === Latvijā visvairāk līdzīgs milzu kailgliemezim ir [[tumšais kailgliemezis]] (''Limax cinereoniger''), kurš parasti ir tumšāks un ar mazāk izteiktu raibumu, kā arī tā pēdai ir raksturīgas tumšas malas un gaiša vidusdaļa, kamēr milzu kailgliemeža pēda ir vienmērīgi balta.<ref name="latvijasdaba"/> == Izplatība un biotops == Sākotnēji milzu kailgliemezis bija sastopams [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], taču cilvēka darbības rezultātā tas ir izplatījies visā Eiropā, kā arī ievests [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un citos reģionos. [[Latvija|Latvijā]] suga tiek uzskatīta par samērā retu, bet ir sastopama visā teritorijā. Tā ir [[mezofīli|mezofila]] suga, kas nozīmē, ka tā dod priekšroku mērenam mitrumam. Kailgliemezis parasti apdzīvo cilvēka pārveidotu vidi — dārzus, parkus, mitrus pagrabus, komposta kaudzes un siltumnīcas. Retāk tas sastopams dabiskos biotopos, piemēram, mitros lapkoku mežos, dzīvžogos un krūmājos.<ref name="latvijasdaba"/> == Dzīvesveids un barība == Milzu kailgliemezis ir naktsaktīvs dzīvnieks, kas dienu pavada slēptuvēs — zem akmeņiem, koka gabaliem, kritušām lapām vai citās mitrās un tumšās vietās. Tam ir izteikts "mājas" instinkts — pēc nakts barošanās tas bieži atgriežas savā iepriekšējā slēptuvē. Šī suga ir [[visēdāji|visēdāja]]. Tās barības spektrs ir ļoti plašs: * Bojājošās augu daļas un sēnes; * Svaigi augi (var bojāt dārzeņus un dekoratīvos augus); * Maita; * Citi kailgliemeži un to olas. Pateicoties plēsīgumam, milzu kailgliemezis palīdz regulēt citu, bieži vien daudz kaitīgāku kailgliemežu (piemēram, Spānijas kailgliemeža) populāciju dārzos, tādējādi kļūstot par dārzkopja sabiedroto. Tas spēj vajāt savu upuri un uzveikt pat sev līdzīga izmēra kailgliemežus. == Vairošanās == [[Attēls:Limax maximus mating.webm|thumb|250px|Milzu kailgliemežu pārošanās process, karājoties gļotu pavedienā.]] Milzu kailgliemezis ir [[hermafrodīts]] — katram īpatnim ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Tomēr, lai vairotos, ir nepieciešama divu īpatņu apaugļošanās. Pārošanās rituāls ir viens no neparastākajiem gliemju pasaulē. Process sākas ar ilgu (līdz pat vairākām stundām) partnera izsekošanu un aplidošanu. Kad partneri ir gatavi, tie kopīgi uzkāpj kādā kokā, uz sētas vai citas vertikālas virsmas. Tur tie no gļotām izveido biezu, lipīgu pavedienu, kurā, kopā savijušies, nolaižas lejup. Karājoties gaisā, tie izbīda savus garos, zilganbaltos dzimumorgānus, savij tos kopā un apmainās ar [[spermatozoīds|spermatozoīdiem]]. Viss process var ilgt ap pusstundu. Pēc pārošanās abi īpatņi atkal uzrāpjas augšup, reizēm apēdot gļotu pavedienu. Dažas nedēļas pēc pārošanās abi kailgliemeži dēj olas. Olas (no 100 līdz 300) tiek dētas kaudzītēs mitrās un aizsargātās vietās. Tās ir caurspīdīgas, dzeltenīgas un apmēram 4—5 mm diametrā. Atkarībā no temperatūras, jaunie gliemezīši izšķiļas pēc 1—1,5 mēnešiem. Dzimumgatavību tie sasniedz apmēram pusotra gada vecumā, un to dzīves ilgums var sasniegt 2,5—3 gadus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kailgliemežu dzimta]] [[Kategorija:Latvijas gliemji]] [[Kategorija:Invazīvās sugas]] r6vy7edmvq6quizl4jkf369ykme2k4w 4513201 4513199 2026-08-26T03:02:12Z Biafra 13794 noņēmu [[Kategorija:Kailgliemežu dzimta]]; pievienoju [[Kategorija:Gliemeži]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4513201 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Milzu kailgliemezis | attēls = Limax maximus 5.jpg | att_nosaukums = Milzu kailgliemezis (''Limax maximus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | virsdzimta = Limacoidea | virsdzimta_lv = Limakoīdejas | dzimta = Limacidae | dzimta_lv = Lauka kailgliemeži | ģints = Limax | suga = L. maximus | suga_lv = Milzu kailgliemezis | binomial = Limax maximus, <small>[[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758</small> | sinonīmi = * ''Limax cinereus'' <small>Lister, 1678</small> * ''Limax cinereus'' <small>O. F. Müller, 1774</small> * ''Limacella parma'' <small>Brard, 1815</small> * ''Limax antiquorum'' <small>Férussac, 1819</small> * ''Limax maculatus'' <small>Nunneley, 1837</small> * ''Limax cellarius'' <small>(d'Argenville) Lessona & Polonera, 1882</small> | kategorijas = nē }} '''Milzu kailgliemezis''' (''Limax maximus''), bieži saukts arī par '''tīģergliemezi''', ir liela izmēra sauszemes [[Kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemezis]] no [[Lauka kailgliemeži|lauka kailgliemežu dzimtas]] (''Limacidae''). Šī ir [[limaksu ģints]] [[tipiskā suga]]. Šis [[kailgliemezis]] ir viens no lielākajiem kailgliemežiem pasaulē, sasniedzot 10 līdz 20 cm garumu. Tā ķermenis parasti ir gaiši pelēks vai pelēkbrūns ar tumšākiem plankumiem, kas atgādina leoparda vai tīģera rakstu. [[Vācija|Vācijā]] šo sugu dēvē par ''Tigerschnegel''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mein-schoener-garten.de/gartenpraxis/pflanzenschutz/mit-dem-tigerschnegel-gegen-die-schneckenplage-25036|title=Mit dem Tigerschnegel gegen die Schneckenplage?|website=Mein schöner Garten|access-date=2025-07-14|language=de}}</ref> (tīģergliemezis). Sugas dabiskais izplatības areāls ir [[Eiropa]], taču tā kā [[invazīva suga]] ir ievazāta un izplatījusies daudzviet pasaulē. Lai arī milzu kailgliemezis var kaitēt dārza kultūrām, tas bieži tiek uzskatīts arī par noderīgu, jo barojas ar citu kailgliemežu sugām un to olām, piemēram, invazīvo [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spanijaskailgliemezis.lv/index.php/arejie_resursi/ar-tigergliemezi-pret-spanijas-gliemezi|title=Ar tīģergliemezi pret Spānijas gliemezi? {{!}} Brīvprātīgā kustība pret Spānijas kailgliemezi|website=www.spanijaskailgliemezis.lv|access-date=2025-07-14}}</ref> Īpaši neparasts ir šīs sugas pārošanās process, kura laikā divi īpatņi, savijušies kopā, nolaižas no koka zara vai citas paaugstinātas vietas biezā gļotu pavedienā. == Apraksts == Izstiepta ķermeņa garums var sasniegt 10—20 centimetrus. Tam raksturīga pelēcīgi brūna vai pelēka ķermeņa pamatkrāsa, ko rotā divas līdz trīs tumšas gareniskas svītras uz muguras. Dažiem īpatņiem šīs svītras var būt pārtrauktas, veidojot plankumu rindas.<ref name="latvijasdaba">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasdaba.lv/gliemji/limax-maximus-l/ |title=milzu kailgliemezis - Limax maximus L. - Gliemji - Latvijas daba |access-date=2024-07-14}}</ref> Krāsojuma un raksta variācijas ir ārkārtīgi plašas — uzskata, ka dabā nevar atrast divus pilnīgi identiskus īpatņus. '''Ķermeņa uzbūve:''' * '''Mantija:''' Sedz aptuveni trešo daļu no ķermeņa, parasti tumšāka ar lieliem, neregulāriem plankumiem * '''Taustekļi:''' Sarkanbrūnā krāsā * '''Muguras daļa:''' Ķermeņa aizmugurē veidojas izteikts ķīlis * '''Pēda:''' Balta vai bālgana krāsā * '''Gļotas:''' Bezkrāsainas un ļoti lipīgas Zem mantijas atrodas neliels, rudimentārs iekšējais [[čaula]]s veidojums no kaļķa, kas ir evolūcijas palieka no senčiem, kuriem bija pilnvērtīga čaula. === Līdzīgās sugas === Latvijā visvairāk līdzīgs milzu kailgliemezim ir [[tumšais kailgliemezis]] (''Limax cinereoniger''), kurš parasti ir tumšāks un ar mazāk izteiktu raibumu, kā arī tā pēdai ir raksturīgas tumšas malas un gaiša vidusdaļa, kamēr milzu kailgliemeža pēda ir vienmērīgi balta.<ref name="latvijasdaba"/> == Izplatība un biotops == Sākotnēji milzu kailgliemezis bija sastopams [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], taču cilvēka darbības rezultātā tas ir izplatījies visā Eiropā, kā arī ievests [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un citos reģionos. [[Latvija|Latvijā]] suga tiek uzskatīta par samērā retu, bet ir sastopama visā teritorijā. Tā ir [[mezofīli|mezofila]] suga, kas nozīmē, ka tā dod priekšroku mērenam mitrumam. Kailgliemezis parasti apdzīvo cilvēka pārveidotu vidi — dārzus, parkus, mitrus pagrabus, komposta kaudzes un siltumnīcas. Retāk tas sastopams dabiskos biotopos, piemēram, mitros lapkoku mežos, dzīvžogos un krūmājos.<ref name="latvijasdaba"/> == Dzīvesveids un barība == Milzu kailgliemezis ir naktsaktīvs dzīvnieks, kas dienu pavada slēptuvēs — zem akmeņiem, koka gabaliem, kritušām lapām vai citās mitrās un tumšās vietās. Tam ir izteikts "mājas" instinkts — pēc nakts barošanās tas bieži atgriežas savā iepriekšējā slēptuvē. Šī suga ir [[visēdāji|visēdāja]]. Tās barības spektrs ir ļoti plašs: * Bojājošās augu daļas un sēnes; * Svaigi augi (var bojāt dārzeņus un dekoratīvos augus); * Maita; * Citi kailgliemeži un to olas. Pateicoties plēsīgumam, milzu kailgliemezis palīdz regulēt citu, bieži vien daudz kaitīgāku kailgliemežu (piemēram, Spānijas kailgliemeža) populāciju dārzos, tādējādi kļūstot par dārzkopja sabiedroto. Tas spēj vajāt savu upuri un uzveikt pat sev līdzīga izmēra kailgliemežus. == Vairošanās == [[Attēls:Limax maximus mating.webm|thumb|250px|Milzu kailgliemežu pārošanās process, karājoties gļotu pavedienā.]] Milzu kailgliemezis ir [[hermafrodīts]] — katram īpatnim ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Tomēr, lai vairotos, ir nepieciešama divu īpatņu apaugļošanās. Pārošanās rituāls ir viens no neparastākajiem gliemju pasaulē. Process sākas ar ilgu (līdz pat vairākām stundām) partnera izsekošanu un aplidošanu. Kad partneri ir gatavi, tie kopīgi uzkāpj kādā kokā, uz sētas vai citas vertikālas virsmas. Tur tie no gļotām izveido biezu, lipīgu pavedienu, kurā, kopā savijušies, nolaižas lejup. Karājoties gaisā, tie izbīda savus garos, zilganbaltos dzimumorgānus, savij tos kopā un apmainās ar [[spermatozoīds|spermatozoīdiem]]. Viss process var ilgt ap pusstundu. Pēc pārošanās abi īpatņi atkal uzrāpjas augšup, reizēm apēdot gļotu pavedienu. Dažas nedēļas pēc pārošanās abi kailgliemeži dēj olas. Olas (no 100 līdz 300) tiek dētas kaudzītēs mitrās un aizsargātās vietās. Tās ir caurspīdīgas, dzeltenīgas un apmēram 4—5 mm diametrā. Atkarībā no temperatūras, jaunie gliemezīši izšķiļas pēc 1—1,5 mēnešiem. Dzimumgatavību tie sasniedz apmēram pusotra gada vecumā, un to dzīves ilgums var sasniegt 2,5—3 gadus. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemeži]] [[Kategorija:Latvijas gliemji]] [[Kategorija:Invazīvās sugas]] 2jhcks1vlip6m3fosvf8t8xurst6kob 0 605152 4513202 4308670 2026-08-26T03:03:58Z Biafra 13794 4513202 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Limax cinereoniger Wolf, 1803.jpg | att_nosaukums = Lauka kailgliemezis [[tumšais kailgliemezis]] | valsts =Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | virstips = Lophotrochozoa | virstips_lv = Spirālveidīgie | tips = Mollusca | tips_lv = Gliemji | klase = Gastropoda | klase_lv = Gliemeži | apakšklase = Heterobranchia | apakšklase_lv = Dažādžauņi | infraklase = Euthyneura | infraklase_lv = Eitineiras | virskārta = Eupulmonata | virskārta_lv = Īstie plaušgliemeži | kārta = Stylommatophora | kārta_lv = Kātacu plaušgliemeži | apakškārta = Helicina | apakškārta_lv = Helikīnas | infrakārta = Limacoidei | infrakārta_lv = Limakoīdes | virsdzimta = Limacoidea | virsdzimta_lv = Limakoīdejas | dzimta = Limacidae | dzimta_lv = Lauka kailgliemeži | iedalījums = | kategorijas =nē | binomial= Limacidae <small>Batsch, 1789</small> | sinonīmi = }} '''Lauka kailgliemeži''' (''Limacidae'') ir [[gliemežu klase]]s dzimta, kas iekļauj sevī sauszemes [[Kailgliemeži|kailgliemežus]]. Dzimta tiek piedēvēta vācu pētniekam un ārstam [[Augusts Bačs|Augustam Bačam]], kurš 1789. gadā izveidoja ''Eyerträger u. Schnecken'' dzimtu, kurā iekļāva arī [[Limaksu ģints|limaksu ģinti]]. Citi to piedēvē franču dabaspētniekam [[Žans Batists Lamarks|Žanam Batistam Lamarkam]], kurš 1801. gadā izveidoja ''Les Limaciers'' grupu, apvienojot tos, "kas velkas vai rāpo uz vēdera". Vēl citi to piedēvē franču izcelsmes amerikāņu zoologam [[Konstantīns Rafinesks|Konstantīnam Rafineskam]], kurš 1815. gadā izveidoja ''Limaxia'' dzimtu. == Apraksts == Kailgliemežu garums sastāda no 5 līdz 250 mm (vai pat līdz 30 cm). Ķermenis ir iegarens, cilindrisks. Traucējumu gadījumos tie saraujas, bet nesatinas, kā [[meža kailgiemeži]] (''Arionidae''). [[Galva]] var ievilkties zem [[Mantijas vairodziņš|mantijas vairodziņa]]. Visiem dzimtas pārstāvjiem mīkstā ķermeņa iekšpusē ir neliela, nedaudz nelīdzena [[Kalcīts|kalcīta]] plātnīte, saukta par vairodziņu, kura [[Filoģenētika|filoģenētiski]] atbilst gliemežu [[čaula]]i. Kodols (embrionālā daļa) izvietots subcentrāli vai arī nedaudz laterāli nobīdīts un drusku piepacelts. Sugu krāsojums parasti ir ļoti daudzveidīgs. Salīdzinoši liela, ovāla [[Mantija (gliemji)|mantija]] atrodas ķermeņa priekšējā daļā un tai ir koncentrisks gredzenveida zīmējums. Tā aizņem apmēram ķermeņa garuma trešo daļu. Dzīvniekiem ir divi taustekļu pāri: īsākais priekšējais pāris un nedaudz garākais aizmugurējais pāris, kuram galā izvietotas [[acis]]. Lai gan [[elpatvere]] atrodas ķermeņa priekšējā pusē, taču parasti tā izvietota nedaudz vai pat vairāk aiz mantijas vairodziņa centra, ķermeņa labajā pusē (izņemot ''Eumilacinae''). [[Dzimumatvere]] atrodas starp elpatveri un labo taustekli. [[Kāja (gliemeži)|Kāja]] virspusē veido nedaudz izliektu ķīli, taču tas nesniedzas līdz mantijas aizmugurējai malai. Kājas [[Pēda (gliemeži)|pēda]] ir gareniski sadalīta trijos apgabalos, kur centrālā ir gaišāka par abām malējām. Gareniskās rievas uz kājas pēdas ir taisnas. [[Zarnas|Zarnai]] ir divas vai trīs cilpas. [[Gremošanas dziedzeris|Gremošanas dziedzera]] kreisā daiva atrodas astes galā.<ref>Hausdorf, B. 1998. ''Phylogeny of the Limacoidea sensu lato (Gastropoda: Stylommatophora)''. Journal of Molluscan Studies, 64: 35-66. 62. lpp.</ref> [[Radula]]i ir centrālais zobs katrā šķērseniskajā rindā, kā arī sānu un malējie zobi. Centrālais un sānu zobi ir trīsdaļīgi, bet malējie zobi ir viendaļīgi, divdaļīgi vai zāģveidīgi. [[Žoklis|Žokļi]] ir oksignatiski (t.i. gludi vai gandrīz gludi). === Vairošanās === [[Attēls:Limax cinereoniger reproductive system.png|thumb|250px|Tumšā kailgliemeža reproduktīvā sistēma]] Visas kailgliemežu sugas ir [[Hermafrodīts|hermafrodīti]], kas ekstremālās situācijās var [[Pašapaugļošanās|pašapaugļoties]]. Hermafrodītais dziedzeris, kur veidojas [[olšūna]]s un [[Spermatozoīds|spermatozoīdi]], parasti atrodas ķermeņa pašā aizmugurējā daļā. No turienes pa hermafrodīto kanālu (''ductus hermaphroditicus'') tie nonāk [[Sēklvads|sēklvadā]]. [[Olbaltuma dziedzeris]], kurš apgādā olšūnas ar barības vielām, atrodas sēklvadā. Parasti tikai pie [[dzimumatvere]]s sēklvads sadalās brīvajā mātītes caurulītē ([[Olvads|olvadā]]) un brīvajā [[Sēklas izsviedējvads|sēklas izsviedējvadā]]. Tā saucamais [[priekšdziedzeris]] atveras sēklas izsviedējvadā drīzi pēc dalīšanās. Pats sēklas izsviedējvads parasti atveras [[Dzimumloceklis|dzimumloceklī]] pie izliektā dzimumlocekļa ārējā (aizmugurējā) gala. Tievais sēklas izsviedējvads, bieži izlocīts vai gandrīz taisns, praktiski nemaina savu resnumu. Tas ar plēvi var būt savienots ar dzimumlocekli. Dzimumlocekļa retrakcijas muskulis stiprinas tuvu sēklas izsviedējvada atverei. Kailgliemežu dzimumloceklis vienmēr ir labi attīstīts, bieži vien ir garš un cilindrisks, reizēm nedaudz sašaurināts vidusdaļā un krokots ķermenī. Tam iekšpusē ir sarežģītas krokas un pilastra struktūras, un bieži galā viciņa vai aklais maiss ([[aklā zarna]]). [[Epifalls|Epifalla]] nav. Kalgliemežu dzimumloceklis pēc būtības nav penis (kā, piemēram, [[mugurkaulnieki]]em), jo tas netiek ievadīts otra partnera [[Maksts|makstī]] un tur neatbrīvo [[Sperma|spermu]]. Pārošanās laikā dzimumlocekļi izstiepjas bieži vien garumā, kas vairākas reizes pārsniedz to ķermeņa garumu, t.i. dzimumlocekļa iekšējā daļa ar tā sarežģītajām krokām un pilastru struktūrām iznāk ārpusē. Otrādi izgrieztie dzimumlocekļi aptver cits citu pēc tam vai pat izvēršanās brīdī. Tad sperma no viena dzimumlocekļa tiek pārnesta uz otru ar īpašu kustīgu piedēkļu palīdzību, kas saukti par ķemmēm (= iekšējās krokas un pilastru struktūras). Pēc tam dzimumlocekļi ar savu retraktoru palīdzību atkal atvijas un atdalās cits no cita, un ievelkas atpakaļ ar sava partnera spermu. Tādā veidā kailgliemežu dzimumlocekļi kalpo vienlaicīgi gan kā nododoši, gan kā uzņemoši orgāni. Olvada distālā daļa ir aprīkota ar [[Sfinkters|sfinkteru]] un atveras [[Ātrijs (bioloģija)|ātrijā]]. Ātrijs jeb dzimummaisiņš parasti ir ļoti īss un maziņš. [[Sēklas maisiņš]] arī atveras ātrijā un uzņem spermu pēc pārošanās. Tam ir dažādi izmēri, un parasti tam ir ieapaļa forma, bet var būt arī izstiepta, un izvietots tas vairāk vai mazāk gara kātiņa. Dažādām kailgliemežu sugām ir sarežģīts [[pārošanās]] rituāls, kuru sastāda prelūdija un pati pārošanās. Dažas sugas pat demonstrē vairāk vai mazāk ilgu pārošanās turpinājumu. Visi pārošanās rituāla posmi var ilgt vairākas stundas, bet var būt arī ļoti īsi, īpaši pati pārošanās, kas dažām sugām beidzas ļoti ātri, reizēm pat mazāk par minūti, bet citām sugām var vilkties stundām. Pārošanās rituali, kas būtiski atšķiras dažādām sugām, kā arī anatomiskas atšķirības, kas bieži vien ir pārsteidzoši mazas sugu starpā, veido efektīvu starpsugu barjeru, kas attur starpsugu krustošanos. == Ekoloģija == Lielākā šīs dzimtas sugu daļa sākotnēji bija izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Taču dažas sugas [[Introdukcija (bioloģija)|introdukcijas]] rezultātā ir izplatījušās praktiski pa visu pasauli. Kailgliemežu sugu lielākā daļa ir samērā reti, sastopama galvenokārt savvaļā, bet arī kultivētās teritorijās, dārzos, parkos un pagrabos. Tie barojas pārsvarā ar [[Sēnes|sēnēm]], [[ķērpji]]em, [[Aļģes|aļģēm]] un [[Maita|maitu]], vai arī ar pūstošu, retāk svaigu augu paliekām. Patreiz praktiski neviena kailgliemežu suga nespēj izveidot pietiekoši lielu populāciju, lai būtiski kaitētu lauksaimniecības kultūrām. Ir zināms, ka [[milzu kailgliemezis]] (''Limax maximus'') pat ēd citas kailgliemežu sugas. Tā kā kailgliemeži, neatkarīgi no sava izmēra, barojas ar citu kailgliemežu olām un mazuļiem, tad tos visdrīzāk uzskata par derīgiem, nekā kaitīgiem, īpaši dārzos. [[Alus kailgliemezis]] (''Limacus flavus''), kas mīt mitros pagrabos un iepriekš tika uzskatīts par uzglabājamo produku kaitēkli, tagad ir apdraudēts un var izmirt. Dažas kailgliemežu sugas dzīvo ļoti ierobežotā areālā, piemēram, ''[[Limax redii]]'', [[Alpi|Dienvidalpu]] un [[Komo ezers|Komo ezera]] [[Endēms|endēmiķis]], vai ''[[Limax gerhardti]]'', kurš ir sastopams tikai [[Iskja]]s salā, [[Itālija|Itālijā]]. == Sistemātika == Lauka kailgliemežu dzimtu veido šādas apakšdzimtas un ģintis<ref>[https://www.molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=154015 ''MolluscaBase'']</ref>: * dzimta: '''''Limacidae''''' <small>Batsch, 1789</small> :* apakšdzimta: ''[[Eumilacinae]]'' <small>I. M. Likharev & Wiktor, 1980</small> ::* ģints: ''[[Eumilax]]'' <small>O. Boettger, 1881</small> ::* ģints: ''[[Metalimax]]'' <small>Simroth, 1896</small> ::* ģints: ''[[Paralimax]]'' <small>O. Boettger, 1883 accepted as Eumilax O. Boettger, 1881</small> :* apakšdzimta: ''[[Limacinae]]'' <small>Batsch, 1789</small> ::* ģints: ''[[Ambigolimax]]'' <small>Pollonera, 1887</small> ::* ģints: ''[[Bielzia]]'' <small>Clessin, 1887</small> ::* ģints: ''[[Caspilimax]]'' <small>P. Hesse, 1926</small> ::* ģints: ''[[Gigantomilax]]'' <small>O. Boettger, 1883</small> ::* ģints: ''[[Lehmannia]]'' <small>Heynemann, 1863</small> ::* ģints: ''[[Limacus]]'' <small>Lehmann, 1864</small> ::* ģints: ''[[Limax]]'' <small>Linnaeus, 1758</small> ::* ģints: ''[[Malacolimax]]'' <small>Malm, 1868</small> ::* ģints: ''[[Svanetia]]'' <small>P. Hesse, 1926</small> ::* ģints: ''[[Turcomilax]]'' <small>Simroth, 1902</small> ::* ģints: ''[[Weltersia]]'' <small>Fo. Giusti, Lesicki, Benocci, Pieńkowska & Manganelli, 2021</small> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Gliemeži]] jsi8zt0v49n86shyh8zx6xmpipwmeqg 0 605153 4513203 4479262 2026-08-26T03:05:14Z Biafra 13794 4513203 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem of the Armed Forces of Armenia.svg|thumb|Armēnijas bruņoto spēku emblēma]] '''Armēnijas bruņotie spēki''' ({{val|hy|Հայաստանի զինված ուժեր}}) ir [[Armēnija|Armēnijas Republikas]] militārā struktūra, kas atbild par valsts [[suverenitāte]]s, teritorijas vienotības un [[neatkarība|neatkarības]] aizsardzību. Tie sastāv no vairākām galvenajām sastāvdaļām: * Sauszemes spēki — galvenais spēku veids, kas īsteno sauszemes operācijas un aizsardzību uz sauszemes. * Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība — atbildīgi par valsts gaisa telpas aizsardzību un aviācijas atbalsta sniegšanu. * Aizsardzības armija — īpašs militārais formējums, kas vēsturiski bija saistīts ar [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]]. Armēnijas bruņotie spēki tika izveidoti 1992. gadā, pēc valsts neatkarības atjaunošanas un [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]. Sākotnēji tos veidoja bijušie padomju karavīri un brīvprātīgo vienības, kas jau bija iesaistītas konfliktā Kalnu Karabahā. Bruņotie spēki gadu gaitā ir pakāpeniski attīstīti, tostarp modernizēti ar jaunu aprīkojumu un ieročiem. Armēnijai ir ciešas militārās attiecības ar [[Krievija|Krieviju]], kura nodrošina militāro palīdzību, apmācību un uztur kopīgus militāros objektus, tostarp 102. Krievijas militāro bāzi [[Gjumri]] pilsētā. Armēnijas bruņotie spēki ir spēlējuši nozīmīgu lomu konfliktos ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], īpaši 1990. gadu [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Pirmajā Kalnu Karabahas karā]] un 2020. gada [[Otrais Kalnu Karabahas karš|Otrajā Kalnu Karabahas karā]], kā arī vairākos pierobežas sadursmēs pēc tam. Armēnijas bruņotajos spēkos dienē aptuveni 45 000 aktīvā dienesta karavīru, un valstij ir arī ap 200 000 rezervistu, kurus iespējams mobilizēt ārkārtas situācijās. Armēnijā pastāv arī obligātais militārais dienests, kas ilgst 24 mēnešus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Armēnija]] 1ut2hyyk3h1xfqk64cbfsiyrf6ptmts 4513204 4513203 2026-08-26T03:09:23Z Biafra 13794 atj. 4513204 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Emblem of the Armed Forces of Armenia.svg|thumb|Armēnijas bruņoto spēku emblēma]] '''Armēnijas bruņotie spēki''' ({{val|hy|Հայաստանի զինված ուժեր}}) ir [[Armēnija|Armēnijas Republikas]] militārā struktūra, kas atbild par valsts [[suverenitāte]]s, teritorijas vienotības un [[neatkarība]]s aizsardzību. Tie sastāv no vairākām galvenajām sastāvdaļām: * Sauszemes spēki — galvenais spēku veids, kas īsteno sauszemes operācijas un aizsardzību uz sauszemes. * Gaisa spēki un pretgaisa aizsardzība — atbildīgi par valsts gaisa telpas aizsardzību un aviācijas atbalsta sniegšanu. * Aizsardzības armija — īpašs militārais formējums, kas vēsturiski bija saistīts ar [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahu]]. Armēnijas bruņotie spēki tika izveidoti 1992. gadā, pēc valsts neatkarības atjaunošanas un [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]. Sākotnēji tos veidoja bijušie padomju karavīri un brīvprātīgo vienības, kas jau bija iesaistītas konfliktā Kalnu Karabahā. Bruņotie spēki gadu gaitā ir pakāpeniski attīstīti, tostarp modernizēti ar jaunu aprīkojumu un ieročiem. Armēnijai ir ciešas militārās attiecības ar [[Krievija|Krieviju]], kura nodrošina militāro palīdzību, apmācību un uztur kopīgus militāros objektus, tostarp 102. Krievijas militāro bāzi [[Gjumri]] pilsētā. Armēnijas bruņotie spēki ir spēlējuši nozīmīgu lomu konfliktos ar [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], īpaši 1990. gadu [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Pirmajā Kalnu Karabahas karā]] un 2020. gada [[Otrais Kalnu Karabahas karš|Otrajā Kalnu Karabahas karā]], kā arī vairākos pierobežas sadursmēs pēc tam. Armēnijas bruņotajos spēkos dienē aptuveni 45 000 aktīvā dienesta karavīru, un valstij ir arī ap 200 000 rezervistu, kurus iespējams mobilizēt ārkārtas situācijās. Armēnijā pastāv [[obligātais militārais dienests]], kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://civilnet.am/en/news/981265|title=Pashinyan cuts army service ahead of 2026 elections|website=CIVILNET|access-date=2026-08-26|date=2025-10-21|language=en}}</ref> (iepriekš 24 mēneši). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Armēnija]] mp1k5cqs1n1e9w5147zi2rzu8vkcslp 0 605175 4513207 4310462 2026-08-26T03:21:47Z Biafra 13794 pārsniedz aizmetņa līmeni. 4513207 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kauja pie Vientuļās priedes | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Galipoli kauja]]s | image = The taking of Lone Pine (Fred Leist).jpg | caption = ''The Taking of Lone Pine'' [[Freds Leists|Freda Leista]], 1921. gada glezna | date = {{dat|1915|08|06}} — {{dat|1915|08|10}} | place = [[Galipoli]] pussala, [[Osmaņu impērija]], tagad ({{TUR}}) | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = |coordinates= | map_caption = | map_label = | territory = | result = sabiedroto uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[File:Flag_of_the_United_Kingdom.svg|border|21px]] [[Britu impērija]]<br /> * {{AUS}}<br /> * {{NZL}} | combatant2 = [[File:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|border|21px]] [[Osmaņu impērija]] | combatant3 = | commander1 = [[File:Flag_of_the_United_Kingdom.svg|border|21px]] [[Harolds Volkers]] | commander2 = [[File:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|border|21px]] Mehmets Esets Pašā | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = 1 brigāde, pastiprināta ar vēl 2 bataljoniem | strength2 = 2 bataljoni, pastiprināti ar 3 pulkiem | strength3 = | casualties1 = 2277 | casualties2 = ~ 5000–7000 | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} {{Galipoli operācija}} '''Kauja pie Vientuļās priedes''' (pazīstama arī kā '''Kanli Sirtas kauja''', {{val|tr|Kanlısırt Muharebesi}}) bija kauja starp [[Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss|Austrālijas ekspedīcijas spēkiem]] un [[Osmaņu impērijas bruņotie spēki|Osmaņu impērijas bruņotajiem spēkiem]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Galipoli kampaņa]]s laikā no 1915. gada 6. līdz 10. augustam. Kauja bija daļa no diversijas uzbrukuma, kura mērķis bija novērst Osmaņu impērijas uzmanību no galvenā uzbrukuma ''Sari Bair'', ''Chunuk Bair'' un 971. kalnam, kas kļuva pazīstama kā Augusta ofensīva. Austrāliešiem, sākotnēji brigādes lieluma vienībai, izdevās ieņemt galveno aizsardzības līniju — [[Tranšeja|tranšeju]], ko pirmajās kaujas stundās turēja viens turku bataljons; tomēr kaujas turpinājās nākamās trīs dienas, jo Osmaņu armija saņēma pastiprinājumus un veica daudzus pretuzbrukumus, cenšoties atgūt zaudētās teritorijas. Pretuzbrukumiem pastiprinoties, austrālieši bija spiesti kaujā iesaistīt vēl divus bataljonus. Visbeidzot, 9. augustā Osmaņu armija atteicās no turpmākiem mēģinājumiem atgūt pozīcijas. Tomēr, neskatoties uz Austrālijas uzvaru šajā apgabalā, plašākā [[Antante|sabiedroto]] ofensīva cieta neveiksmi. == Kaujas gaita == === Sagatavošanās === Uzbrukuma fronte bija 150 m plata, un attālums starp abām tranšeju līnijām bija aptuveni 70 m. Lai samazinātu attālumu, kas bija jāšķērso atklātā laukā, austrālieši izraka virkni [[Tunelis|tuneļu]]. Osmaņu pozīciju sākotnējā bombardēšana ilga trīs dienas — lielākā daļa Osmaņu karavīru spēja no tās patverties ierakumos. Katram austrāliešu karavīram pirmajos divos uzbrukuma viļņos tika izsniegtas 200 patronas, kā arī dienas pārtikas deva un dažāds ekipējums, tostarp [[gāzmaska]]. Trešais vilnis saņēma tādu tranšeju ekipējumu, lai aizsargātos pret neizbēgamo Osmaņu karavīru pretuzbrukumu. Katra bataljona atbalstam bija četri [[Vickers (ložmetējs)|Vickers]] vidējie [[ložmetējs|ložmetēji]] ar 3500 patronām un speciāls karavīru vads ar 1200 granātām, kas bija izdalītas uzbrukumam. Turklāt uzbrucēju rindās atradās arī neliela inženieru vienība. === Sākotnējais uzbrukums === Plkst. 17:30 Austrālijas 1. kājnieku brigāde 1800 vīru sastāvā uzsāka uzbrukumu, pusei karavīru virzoties cauri tuneļiem, bet otrai pusei šķērsojot atklātu teritoriju. Zaudējumi pirmajā uzbrucēju vilnī bija "salīdzinoši nelieli", jo aizstāvji frontes līnijā joprojām slēpās no apšaudes un nebija paspējuši atgriezties savās uguns līnijās ierakumos. [[Attēls:Lone Pine trench 6 August 1915.jpg|thumb|Austrālijas karavīri ieņemtajos turku ierakumos, 1915. gada 6. augustā]] Kad austrālieši sasniedza ienaidnieka tranšejas, viņi atrada papildu baļķu barjeru, ko nebija atklājuši gaisa izlūkošanas dienesta vīri. Kad Osmaņu impērijas karavīri bija atguvušies no sākotnējā šoka, viņi sāka apšaudīt austrāliešus no tuvas distances caur speciāli izveidotām pozīcijām. Nelielām austrāliešu grupām izdevās izlauzties līdz Osmaņu pulka štābam, un tomēr gandrīz visi no viņiem tika nogalināti sekojošajās kaujās. Galu galā uzbrukums bija veiksmīgs, jo uzbrucēji ieņēma galveno Osmaņu impērijas spēku aizsardzības līniju. === Turku pretuzbrukumi === Neilgi pēc tumsas iestāšanās, ap pulksten 19:00, notika pirmais turku pretuzbrukums: osmaņu karavīri, izmantojot rokas granātas, cīnījās cauri sarežģītajam tranšeju sistēmu labirintam. Austrālieši bloķēja sakaru tranšejas — bieži vien ar līķiem —, lai izjauktu pretinieku "reidus". Nākamo trīs dienu laikā osmaņi turpināja uzbrukumus, taču bez rezultātiem. == Zaudējumi == Lielākā daļa mūsdienu vēsturnieku lēš, ka Osmaņu impērijas karaspēka upuri ir no 5000 līdz 6000 (vai 7000) vīru, no kuriem 1520 tika nogalināti, 4700 ievainoti, 760 pazuduši bez vēsts un 134 sagūstīti. No Austrālijas karavīriem, kas bija uzsākuši uzbrukumu, gandrīz puse tika nogalināti: kopējie upuri kaujas laikā bija 2277 nogalināti vai ievainoti. Austrālijas virsnieku vidū zaudējumi bija īpaši lieli: 2. un 3. bataljona komandieri tika nogalināti, vadot savus karavīrus uzbrukumā. == Kaujas sekas un piemiņa == [[Attēls:Lone Pine Cemetery 2013.07.26.jpg|thumb|"Lone pine" memoriāls.]] Cīņas bija "vienas no intensīvākajām", kādas austrālieši bija piedzīvojuši līdz tam brīdim. Kaujas laikā ieņemtā teritorija bija aptuveni 150 metrus gara un 300 metrus plata. Un virspavēlniecība uzskatīja, ka austrālieši ir guvuši taktiskus panākumus. Galu galā plašāka ofensīva neizdevās, un Gallipoli pussalā iestājās strupceļa situācija. Septiņiem austrāliešiem tika piešķirts [[Viktorijas krusts]] par viņu rīcību kauju laikā pie vientuļās priedes,<ref>Coulthard-Clark, Chris (1998). Where Australians Fought: The Encyclopaedia of Australia's Battles (1st ed.). St Leonards, New South Wales: Allen & Unwin. ISBN 1-86448-611-2.</ref> tostarp četriem vīriem no 7. bataljona, kas bija steidzami nosūtīts uz priekšu, lai palīdzētu noturēties austrāliešu 1. brigādei Osmaņu pretuzbrukumu kulminācijā.<ref name=AWM>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.awm.gov.au/units/unit_11194.asp|title=7th Battalion|publisher=Australian War Memorial|access-date=13 February 2010}}</ref> Ņemot vērā nozīmi, ko mūsdienu austrālieši piešķir 1915. gada notikumiem pie ''vientuļās priedes'', vietējais memoriāls ir ikgadēja piemiņas pasākuma vieta. Pēc dievkalpojuma Austrālijas cilvēki pulcējas pie memoriāla, lai pieminētu savus tautiešus, kuri cīnījās un gāja bojā šajā vietā Galipoli pussalā. Jaunzēlandes Nacionālajā pasaules kara muzejā, kā arī Austrālijas kara memoriālā ir apskatāmas kaujas lauka ekspozīcijas. Austrālijā ir arī daudz vietu, kas nosauktas par godu šai kaujai.<ref>Cameron, David (2012). The Battle for Lone Pine: Four Days of Hell at the Heart of Gallipoli. Camberwell, Victoria: Viking. ISBN 978-0-6700-7629-1.</ref> == Literatūra == * {{cite book |last=Bean |first=Charles |author-link=Charles Bean |title=The Story of ANZAC from 4 May, 1915, to the Evacuation of the Gallipoli Peninsula |series=Official History of Australia in the War of 1914–1918 |volume=II |edition=11th |year=1941 |publisher=Australian War Memorial |location=Canberra |url=https://www.awm.gov.au/collection/RCDIG1069751/ |oclc=220898941 }} * {{cite book |last=Broadbent |first=Harvey |author-link=Harvey Broadbent |title=Gallipoli: The Fatal Shore |url=https://archive.org/details/gallipolifatalsh0000broa |year=2005 |publisher=Penguin Group Australia |location=Camberwell, Victoria |isbn=0-670-04085-1 }} * {{cite book |last=Cameron |first=David |title=25 April 1915: The Day the Anzac Legend Was Born |url=https://archive.org/details/25april1915dayan0000came |year=2007 |publisher=Allen & Unwin |location=Crows Nest, New South Wales |isbn=978-1-74114-980-7 }} * {{cite book |last=Cameron |first=David |title=The August Offensive: At ANZAC, 1915 |series=Australian Army Campaigns |issue=10 |year=2011a |publisher=Army History Unit |location=Canberra |isbn=978-0-9870-5747-1 }} * {{cite book |last=Cameron |first=David |title=Gallipoli: The Final Battles and Evacuation of Anzac |url=https://archive.org/details/gallipolifinalba0000came |year=2011b |publisher=Big Sky Publishing |location=Newport, New South Wales |isbn=978-0-9808140-9-5 }} * {{cite book |last=Cameron |first=David |title=The Battle for Lone Pine: Four Days of Hell at the Heart of Gallipoli |year=2012 |publisher=Viking |location=Camberwell, Victoria |isbn=978-0-6700-7629-1 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Battle of Lone Pine}} * [https://web.archive.org/web/20170301002427/http://www.gallipoli.gov.au/bravery-awards-at-gallipoli/lone-pine.php Gallipoli and the Anzacs: Bravery Awards at Gallipoli: The Battle of Lone Pine] * [http://www.awmlondon.gov.au/battles/lone-pine Lone Pine: A Famous Assault at Lone Pine, 1915] * [http://www.gallipoli.net.au/lonepine.html Gallipoli 1915 — The Making of a Nation: Lone Pine] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151016034612/http://www.gallipoli.net.au/lonepine.html |date=16 October 2015 }} * [https://web.archive.org/web/20150316041611/http://anzacday.org.au/spirit/gallipoli/gallip03.html Lone Pine and The Nek] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Kaujas ar Austrālijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Osmaņu impērijas piedalīšanos]] [[Kategorija:20. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:1915. gads]] pc3r1l37kho9tcjj8moukreuo7i1wul 0 605198 4513208 4308305 2026-08-26T03:25:12Z Biafra 13794 par pašu kauju gan rakstā nekā nav. 4513208 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Polska i Litwa za Władysława Jagiełły (1927).jpg|thumb|upright=1.2|Lietuva pēc [[Kijivas kņaziste]]s (''RUŚ'') pievienošanas. Apakšējā labajā pusē redzama Siņuhas upe (''Sine Wody'').]] '''Kauja pie Zilajiem ūdeņiem''' ({{val|lt|Mėlynųjų Vandenų mūšis}}, {{val|tt|Зәңгәрсу янында бәрелеш}}) jeb '''Kauja pie Siņuhas''' bija militāra sadursme 1362. gadā tagadējā [[Kirovohradas apgabals|Kirovohradas apgabala]] teritorijā [[Ukraina|Ukrainā]], kurā [[Lietuvas dižkunigaitis]] [[Aļģirds]] uzvarēja [[Zelta Orda]]s karaspēku un pievienoja saviem valdījumiem [[Kijivas kņazi]]sti un Melnās jūras piekrastes stepes. == Priekšvēsture == Pēc [[Zelta Ordas hans|Zelta Ordas hana]] Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas [[Čingishans|Čingishana]] pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. [[Maskavas kņazs]] [[Dmitrijs Donskis|Dmitrijs]] 1362. gadā ieguva [[Vladimiras lielkņazi|Vladimiras lielkņaza]] jarliku. Šis Ordas vājuma laiks sakrita ar nestabilitātes periodu [[Mongoļu impērija]]s centrā [[Ķīna|Ķīnā]], kur uzvarēja [[Sarkano apsēju sacelšanās]]. == Sekas == Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā [[Dženovas Republika|Dženovas]] tirgotāju atbalstītais karavadonis [[Mamajs]] kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī, nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja Maskavas kņazs [[Dmitrijs Donskis]], kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot lielkņaza titulu savam sāncensim [[Tveras kņazi|Tveras kņazam]]. 1375. gadā [[Horezma]]s hanam Urusam izdevās ieņemt [[Saraja|Saraju]] un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm. 1377. gadā Mamajs vēlējās iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs, un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kaujā pie Vožas upes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Zelta Orda]] [[Kategorija:Lietuvas vēsture]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] erplra3qs7dxkygpdbt5ca0tvhtrxq8 0 612261 4513218 4351311 2026-08-26T04:13:24Z ~2026-42618-15 149545 Add the original flag of Palm Springs 4513218 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu ASV|kinofilmu|Pālmspringsa (filma)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pālmspringsa | official_name = ''Palm Springs'' | settlement_type = [[ASV pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | image_skyline = | image_caption = | image_flag = Flag of Palm Springs, California (Alternate Colors).svg | image_seal = {{#property:P158}} | seal_size = 75px | pushpin_map = Kalifornija#ASV#Ziemeļamerika | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|ASV}} | subdivision_type1 = [[ASV štati|Štats]] | subdivision_name1 = {{karogs|Kalifornija}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = {{nobr|{{flagicon image|Flag of Riverside County, California.png}} [[Riversaidas apgabals]]}} | established_title = Dibināta | established_date = 1938. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 245.21 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 44575 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Klusā okeāna laiks|PTZ]] | utc_offset = -8 | timezone_DST = [[Klusā okeāna vasaras laiks|PDT]] | utc_offset_DST = -7 | latd = 33 | latm = 49 | lats = 49 | latNS = N | longd = 116 | longm = 32 | longs = 43 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 92262–92264 | elevation_footnotes = | elevation_m = 146 | website = {{URL|https://www.palmspringsca.gov/}} | footnotes = }} '''Pālmspringsa''' ({{val|en|Palm Springs}}) ir pilsēta [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Kalifornija]]s štatā, [[Kočellas ieleja|Kočellas ielejā]], aptuveni 180 kilometrus uz austrumiem no [[Losandželosa]]s. Tā atrodas [[Sonoras tuksnesis|Sonoras tuksneša]] ziemeļrietumu malā, pie [[Sanhasinto]] kalna pakājes, un ir viens no galvenajiem reģiona pilsētcentriem un tūrisma mezgliem. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 44,6 tūkstoši iedzīvotāju, taču tūrisma sezonas laikā cilvēku skaits būtiski pieaug. Pālmspringsa ir pasaulē pazīstama [[kūrorts|kūrortpilsēta]] ar karstu, sausu un saulainu klimatu, [[termālie ūdeņi|termālajiem avotiem]], [[golfa laukums|golfa laukumiem]], [[spa kūrorts|spa kūrortiem]] un [[kultūras pasākums|kultūras pasākumiem]]. Pilsēta ir cieši saistīta ar Kočellas ielejas saimniecību, kurā [[tūrisms]] ir galvenā nozare. Tā pazīstama arī kā viena no [[modernisms|modernisma]] arhitektūras galvaspilsētām, kur saglabātas un restaurētas daudzas 20. gadsimta vidū celtās modernisma ēkas. Šis arhitektūras mantojums tiek aktīvi popularizēts ar tādiem pasākumiem kā ''[[Modernism Week]]'' un specializētiem arhitektūras maršrutiem. Pateicoties gleznainajai ainavai, klimatam un kultūras mantojumam, Pālmspringsa kļuvusi par populāru atpūtas un dzīvesvietas galamērķi māksliniekiem, arhitektiem, uzņēmējiem un Holivudas slavenībām, kā arī par nozīmīgu tūrisma un kultūras centru dienvidu Kalifornijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kalifornijas pilsētas]] [[Kategorija:Kūrorti]] 0ml5o0ggbi6v6d25volsd3ht3h0wzoi 0 612269 4512913 4510874 2026-08-25T13:34:59Z Egilus 27634 4512913 wikitext text/x-wiki {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = Grokipēdija (''Grokipedia'') | logo_attēls = | lapas_attēls = | lozungs = | veids = [[interneta enciklopēdija]] | valsts = {{vieta|ASV}} | īpašnieks = ''xAI'' | izveidotāji = | darbību_uzsāka = {{dat|2025|10|27}} | valodas = | komerciāla = | reģistrācija = | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = [https://www.grokipedia.com/ grokipedia.com] }} '''Grokipēdija''' ({{val|en|Grokipedia}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas]] multimiljardiera [[Īlons Masks|Īlona Maska]] projekts — [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] atbalstīta [[Interneta enciklopēdija|tiešsaistes enciklopēdija]], kuras mērķis ir konkurēt ar [[Vikipēdija|Vikipēdiju]], apsūdzot to politiskā un zinātniskā [[Angažētība|angažētībā]]. == Vēsture == Projekta faktiskā palaišana aizkavējās. Sākotnēji to paredzēja palaist 2025. gada 5. oktobrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livemint.com/technology/tech-news/elon-musk-confirms-grokipedia-version-0-1-coming-soon-what-is-it-and-release-timeline-11759639892172.html|title=Elon Musk confirms Grokipedia Version 0.1 coming soon: What is it and release timeline|last=Choudhary|first=Govind|website=mint|access-date=2025-10-22|date=2025-10-05|language=en}}</ref><ref>[https://www.ndtv.com/world-news/what-is-grokipedia-elon-musk-to-unveil-wikipedia-competitor-in-two-weeks-9399157 NDTV. What Is Grokipedia? Elon Musk To Unveil Wikipedia Competitor In Two Weeks]</ref> pēc tam to atlika uz divām nedēļām, tomēr arī tad Grokipēdija vēl faktiski nestartēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> Masks atlikšanu skaidroja ar nepieciešamību pārvarēt "aizspriedumus un politiskos naratīvus",<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/technology/tech-news/elon-musk-delays-launch-of-wikipedias-ai-rival-grokipedia-to-purge-out/articleshow/124719781.cms|title=Elon Musk delays launch of Wikipedia’s AI rival Grokipedia ‘to purge out…’|work=The Times of India|access-date=2025-10-22|date=2025-10-21|issn=0971-8257}}</ref> solot palaist to nedēļas beigās (25.-26. oktobrī).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.panewslab.com/en/articles/de7fce77-33c4-49c9-8813-8fd3c508beee|title=Elon Musk: The release of Grokipedia v0.1 has been postponed to this weekend|website=Panews|access-date=2025-10-22|language=en-US}}</ref> Tā tika palaista 27. oktobrī un jau pirmajās dienās saturēja gandrīz miljonu rakstu, kuri galvenokārt bija saīsināti vai nedaudz pārveidoti kopēti no Vikipēdijas, taču nesaglabājot tās formatējumu un vietām laboti atbilstoši Maska uzskatiem vai vēlmēm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/technology/2025/10/27/grokipedia-wikipedia-musk-/|title=Elon Musk launches a Wikipedia rival that extols his own ‘vision’|work=The Washington Post|access-date=2025-10-29|date=2025-10-27|issn=0190-8286|language=en-US}}</ref> Masks solīja līdz gada beigām samazināt Vikipēdijas kopēšanu rakstos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/siladityaray/2025/10/28/musk-takes-on-wikipedia-with-ai-generated-grokipedia-what-to-know/|title=Musk Launches ‘Grokipedia’—An AI-Generated Wikipedia Challenger|last=Ray|first=Siladitya|website=Forbes|access-date=2025-10-29|language=en}}</ref> Kopš 2026. gada 24. aprīļa Grokipēdijas atjaunošana ir pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.capital.it/podcast/il-caffettino/stagione-2026-di-il-caffettino/grokipedia-non-si-aggiorna-da-mesi-e-nessuno-lo-sapeva/|title=Grokipedia non si aggiorna da mesi e nessuno lo sapeva|website=Radio Capital|access-date=2026-08-25|date=2026-08-20|language=it-IT}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=DiResta|first=Renée|last2=Robertson|first2=Ronald|date=2026-08-05|title=Grokipedia Stopped Reviewing Edits in April. It Didn’t Tell Anyone.|url=https://www.lawfaremedia.org/article/grokipedia-stopped-reviewing-edits-in-april.-it-didn-t-tell-anyone|journal=Lawfare|language=en}}</ref> == Kvalitāte un ideoloģija == Vikipēdijas dibinātājs [[Džimijs Veilss]] izteicās, ka [[Sarunbots|LLM]], kā [[Grok]], pārāk bieži sacer halucinatīvus tekstus, lai tie varētu pilnvērtīgi aizstāt Vikipēdiju.<ref>[https://www.cnbc.com/2025/10/28/elon-musk-grokipedia-wikipedia-founder-jimmy-wales.html [https://www.cnbc.com/2025/10/28/elon-musk-grokipedia-wikipedia-founder-jimmy-wales.html] CNBC. Elon Musk’s Grokipedia is live. Wikipedia founder Jimmy Wales isn’t trembling: ‘LLMs are not good enough to write wiki entries]</ref> Tāpat uz šādām halucinācijām Grokipēdijas rakstā par sevi norādīja Vikipēdijas līdzdibinātājs un kritiķis [[Lerijs Sendžers]], kurš kopumā atbalsta projektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theprint.in/feature/is-grokipedia-really-a-neutral-wikipedia-elon-musk-wants-you-to-believe-it/2772190/|title=Is Grokipedia really a neutral Wikipedia? Elon Musk wants you to believe it|last=Baruah|first=Antara|website=ThePrint|access-date=2025-10-29|date=2025-10-28|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.northeastern.edu/2025/10/08/elon-musk-wikipedia-competitor/|title=Can Elon Musk’s Grokipedia compete with Wikipedia? An expert explains|last=Contreras|first=Cesareo|website=Northeastern Global News|access-date=2025-10-22|date=1010|language=en-US}}</ref> Neraugoties uz ārējo Grokipēdijas kritiku par labējumu, pētījums 2025. gada novembrī parādīja Grokipēdiju kā kopumā kreisu, ar izņēmumiem reliģijas un vēstures tēmās,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://threadreaderapp.com/thread/1998060923358253058.html|title=Thread by @TahaYasseri on Thread Reader App|website=threadreaderapp.com|access-date=2026-01-22}}</ref> izskaidrojot to ar sekošanu Vikipēdijas narratīviem.<ref name=":3">https://arxiv.org/html/2510.26899v3 How Similar Are Grokipedia and Wikipedia? A Multi-Dimensional Textual and Structural Comparison. Taha Yasseri, Saeedeh Mohammadi.</ref> Salīdzinošajos pētījumos par bibliogrāfisko atsauču izgūšanu ''Grok'' izcēlās kā viens no nedaudzajiem LLM modeļiem, kas nefabricēja atsauces, lai gan tā dotās atsauces bieži satur nepilnības vai pat tehniskas kļūdas. ''Grok 2'' demonstrēja augstu konsekvenci un minimālu ideoloģisko neobjektivitāti.<ref name=":3" /> Grokipēdijas raksti ir vidēji vairākas reizes garāki nekā angļu valodas Vikipēdijā, galvenokārt uz tēmas plašāka izklāsta rēķina.<ref name=":3" /> Atšķirībā no Vikipēdijas, pašreizējā Grokipēdijas versijā nav attēlu un nav iekšējo saišu. Šie trūkumi ievērojami apgrūtina Grokipēdijas rakstu pārlūkošanu un izpratni.<ref name=":3" /> == Ideja == Grokipēdija tika radīta ar deklarēto mērķi radīt objektīvu un ātrdarbīgu bezmaksas zināšanu bāzi. Atšķirībā no Vikipēdijas, kas ir atkarīga no brīvprātīgajiem redaktoriem un rakstu rediģēšana bieži ir ilgstoši konfliktējoša līdzsvara panākšanai,<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://newcastillian.com/2025/10/22/grokipedia-vs-wikipedia-war-of-the-encyclopedias/|title=The War Of The Encyclopedias: New Kid Grokipedia vs Old School Wikipedia|last=Swemmer|first=Calvin|website=Newcastillian News|access-date=2025-10-22|date=2025-10-22|language=en-ZA}}{{Novecojusi saite}}</ref> Grokipēdija izmanto [[xAI]] sarunbotu [[Grok]], lai nekavējoties iegūtu un pārbaudītu faktus. Šī mākslīgā intelekta vadītā sistēma spēj pārbaudīt milzīgu datu apjomu, piemēram, tīmekļa lapas un sociālo mediju ierakstus, lai nodrošinātu informācijas aktualitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> Piemēram, jaunākās ziņas vai jauni atklājumi var parādīties gandrīz nekavējoties, atšķirībā no lēnākiem cilvēku rediģētiem atjauninājumiem Vikipēdijā. No otras puses, daudzu cilvēku rediģētā Vikipēdija ļauj sasniegt [[Konsensuss|konsensusu]], atmetot galējos vai vienkārši nepietiekami plaši kreisajos "uzticamajos avotos" publicētos viedokļus,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://theconversation.com/grokipedia-elon-musk-is-right-that-wikipedia-is-biased-but-his-ai-alternative-will-be-the-same-at-best-267557|title=Grokipedia: Elon Musk is right that Wikipedia is biased, but his AI alternative will be the same at best|last=Yasseri|first=Taha|website=The Conversation|access-date=2025-10-22|date=2025-10-15|language=en-US}}</ref> kamēr ''Grok'' ne reizi vien izcēlies ar radikālu bezalternatīvu viedokļu paušanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pcmag.com/news/elon-musk-plans-to-take-on-wikipedia-with-grokipedia|title=Elon Musk Plans to Take on Wikipedia With 'Grokipedia'|website=PCMAG|access-date=2025-10-22|date=2025-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magazin.hrt.hr/znanost-tehnologija/elon-musk-razvija-grokipediju-konkurenta-wikipediji-12360234|title=Elon Musk razvija Grokipediju, konkurenta Wikipediji|website=Hrvatska radiotelevizija|access-date=2025-10-22|language=hr}}</ref> Plāns paredzēja veidot sākotnējos tekstus uz Vikipēdijas rakstu bāzes, izmetot no tiem to, ko ''Grok'' atzīs par kļūdām vai neobjektivitāti,<ref name=":0">https://www.mexc.co/en-IN/news/grokipedia-by-elon-musk-set-to-debut-in-two-weeks/120520{{Novecojusi saite}} MEXC. Grokipedia by Elon Musk set to debut in two weeks</ref> vadoties no avotiem, kas arī bieži ir neobjektīvi.<ref name=":2" /> No pavasara lietotāji tika aicināti arī iestāties komūnā, lai pielabotu ''Grok'' darbības neizbēgamās kļūdas, tādējādi kontrole pār rakstiem būtu hibrīda — ''Grok'' un dzīvi moderatori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://breakingmovied.blogspot.com/2025/10/xai-revival-grokipedia-ai-driven.html|title=xAI Revival Grokipedia: An AI-Driven Challenger to Wikipedia's Dominance|website=Breaking MOVIED|access-date=2025-10-22|date=2025-10-20}}</ref> == Fons == Jau agrāk bijuši mēģinājumi veidot Vikipēdijas labējos analogus, piemēram, [[Conservapedia]]. Tie visi cietuši neveiksmi sacensībā, lai gan daļa no tiem vēl pastāv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.northeastern.edu/2025/10/08/elon-musk-wikipedia-competitor/|title=Can Elon Musk’s Grokipedia compete with Wikipedia? An expert explains|last=Contreras|first=Cesareo|website=Northeastern Global News|access-date=2025-10-22|date=1010|language=en-US}}</ref> 2025. gada 30. septembrī Īlons Masks sociālo mediju platformā [[Twitter|X (Twitter)]] ievietoja ierakstu: > “Mēs veidojam Grokipedia @xAI. Tas (...) ir nepieciešams solis ceļā uz xAI mērķi — izprast Visumu.”<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenews.com.pk/latest/1347757-elon-musk-to-replace-wikipedia-with-grokipedia|title=Elon musk to replace ‘Wikipedia’ with ‘Grokipedia’|last=Baig|first=Hafsa Naeem|website=www.thenews.com.pk|access-date=2025-10-22|date=2025-10-01|language=en}}</ref> Masks pirms tam bija apsmējis Vikipēdiju par tās, viņaprāt, pārlieku kreiso ievirzi un kreisajiem nepatīkamu viedokļu noniecināšanu. Pēc paziņojuma kreisie mēdiji un lietotāji izteica bažas, ka Grokipēdija varētu sākt popularizēt labējos uzskatus.<ref>[https://cybernews.com/tech/elon-musk-grokipedia-launch/ Cybernews. Elon Musk to launch Grokipedia, a Wikipedia competitor. Should we be afraid?]</ref> Masks no savas puses izteicās, ka Grokipēdija tās augstākās kvalitātes dēļ aizstāšot Vikipēdiju, kura turklāt prasot aizdomīgi lielu ziedojumu finansējumu.<ref name=":1" /> ''Grok'' augstāku vērību piegriež tvītiem Maskam piederošajā X platformā, kura tiek uzskatīta par labējiem draudzīgāku. Maskam svarīga bija arī līguma noslēgšana ar valsti par viņa sarunbota lietošanu, sekojot [[OpenAI]] un [[Anthropic]] piemēram.<ref name=":0" /> Šī ''xAI'' komerciālā ievirze Vikipēdijas atbalstītājiem šķiet riskanta, jo finansiāla atkarība var ietekmēt Grokipēdijas saturu tāpat, kā Vikipēdijas saturu ietekmē tās redaktoru nevienlīdzīgās sociālās iespējas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailygrail.com/2025/10/if-you-build-it-they-will-grok-elon-tries-to-replace-wikipedia/|title=If You Build It, They Will Grok? Elon Tries to Replace Wikipedia|last=junkie|first=red pill|website=The Daily Grail|access-date=2025-10-22|date=2025-10-22|language=en-AU}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Tiešsaistes enciklopēdijas]] [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] 1wqb60fyw7v0dun8f9voosfagh8jtwm 0 612341 4513305 4511472 2026-08-26T11:32:04Z Teatrālis 82063 /* Balvas laureāti */ 4513305 wikitext text/x-wiki '''Žaņa Katlapa balva''' tiek piešķirta māksliniekiem, kas ar savu daiļradi Latvijas teātra vidē apliecinājuši nacionālās vērtības un stiprinājuši latvisko identitāti. Balva nosaukta latviešu aktiera un režisora [[Žanis Katlaps|Žaņa Katlapa]] vārdā. Balvu pasniedz [[Tukuma novads|Tukuma novada]] pašvaldība, popularizējot sava novadnieka reiz apliecinātās vērtības un aktualizējot viņa piemiņu. Tās laureāti tiek izvēlēti sadarbībā ar LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzeju. Balvu pirmo reizi pasniedza 2013. gadā. Tās laureāti tiek paziņoti un balvas pasniegšanas ceremonija notiek rudenī. Laureātiem tiek pasniegta balva, ko veidojis mākslinieks — kalējs Gints Haņeckis, kurš dzīvo Žaņa Katlapa dzimtajā [[Tumes pagasts|Tumes pagastā]]. == Balvas laureāti == * [[Māra Zālīte]], [[Ināra Slucka]] (2013), * [[Alvis Hermanis]], [[Harijs Gulbis]] (2014), * [[Māra Ķimele]], [[Inga Ābele]] (2015), * [[Viesturs Kairišs]], [[Guna Zariņa]] (2016), * [[Kaspars Znotiņš]], [[Sigvards Kļava]] (2017), * [[Uldis Dumpis]], [[Andris Keišs]] (2018), * [[Artūrs Skrastiņš]], [[Vilis Daudziņš]] (2019), * [[Lāsma Kugrēna]], [[Edmunds Freibergs]] (2020/2021), * [[Juris Bartkevičs]], [[Baiba Broka (aktrise)|Baiba Broka]] (2022), * [[Maija Doveika]], [[Ģirts Jakovļevs]] (2023), * [[Gundars Āboliņš]], [[Jakovs Rafaļsons]] (2024), * [[Dace Everss]], [[Valters Sīlis]] (2025) * [[Reinis Suhanovs]], [[Uldis Anže]] (2026) [[Kategorija:Apbalvojumi teātrī]] [[Kategorija:Latvijas apbalvojumi]] 4hp1d8qc8nlecqxfjp798f6wglfteah 0 613523 4512911 4359541 2026-08-25T13:14:21Z Meistars Joda 781 4512911 wikitext text/x-wiki {{mazais burts}} {{Mājaslapas infokaste | nosaukums = sargs.lv | logo_attēls = Sargs logo.png | lapas_attēls = | veids = informatīvs [[interneta portāls|portāls]] | valsts = {{vieta|Latvija|Rīga|Krišjāņa Valdemāra iela 10/12|3s=Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)}} | īpašnieks = [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] | darbību_uzsāka = | valodas = [[latviešu valoda|latviešu]] | komerciāla = | reģistrācija = | reģistrēti_lietotāji = | popularitāte = | mājas_lapa = {{URL|https://www.sargs.lv/lv}} }} '''sargs.lv''' ir informatīvs [[militārisms|militāro]] ziņu [[Latvija]]s [[interneta portāls]] par aizsardzības un drošības jautājumiem. Portālā pieejama informācija par aktualitātēm valsts aizsardzības nozarē, starptautiskās drošības notikumiem, starptautiskajām operācijām, aizsardzības nozares viedokļiem, kā arī par [[Latvijas vēsture|vēsturi]], [[militārais dienests|dienestu]], zinātni un kultūru. Portāla izveidotājs ir [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]. Sākotnēji [[tīmekļa vietne]] bija militārā žurnāla "[[Tēvijas Sargs]]" elektroniskā versija, kuru pilnveidojot, to pārveidoja par militāro ziņu portālu. Tīmekļa vietnē [[pārnesams dokumentu formāts|PDF]] formātā bija lasāmi arī žurnāli "Kadets", "Militārais apskats" un "Militārā zinātne" un skatāms militārā raidījuma "Laiks vīriem?" arhīvs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilnveidota tīmekļa vietne www.sargs.lv |url=https://jc.gov.lv/lv/zinas/pilnveidota-timekla-vietne-wwwsargslv |website=Jaunsardzes centrs |accessdate={{dat|2025|11|8||bez}}}}</ref> Sadaļā "Ziņas" tiek publicētas [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] aktualitātes, ziņas militārajām aktualitātēm ārzemēs un starptautisko operāciju rajonos. Latvijas armijas un mūsdienu bruņoto spēku vēstures izzināšanai izveidota sadaļa "Vēsture". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Tīmekļa vietne-aizmetnis}} [[Kategorija:Ziņu vietnes]] 8vc56c0da5uj4wxvb1axf7q7x1xgmu5 0 617266 4513295 4501902 2026-08-26T10:55:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513295 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = VTU Valmiera | Logo = | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = Valmieras novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību | Dibināšanas_datums = {{dat|1996|11|20}} | Sēdeklis = {{Karogs|Latvija}}, [[Brandeļi]] ([[Valmiera]]) | Birža = | Indekss = | Vadība = [[Aigars Vītols (VTU Valmiera)]], valdes priekšsēdētājs <br> [[Kaspars Urbāns]], valdes loceklis | Darbinieku_skaits = 221 (2025)<ref name="VNP_339_pielikums">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/06/339_lem_Pielikums.pdf |title=Izvērtējums par Valmieras novada pašvaldības tiešo līdzdalību SIA “VTU VALMIERA” |publisher=Valmieras novada pašvaldība |date=2026-05-28 |access-date=2026-07-08}}</ref> | Nozare = Sabiedriskā transporta pārvadājumi, transporta noma | Mājaslapa = {{URL|http://www.vtu-valmiera.lv}} | Peļņa = −€ 440,5 tūkst. (2025)<ref name="VNP_339_pielikums" /> | Apgrozījums = € 8,55 milj. (2025)<ref name="VNP_339_pielikums" /> }} '''"VTU Valmiera"''' ir reģionāls pasažieru pārvadātājs Latvijā, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus galvenokārt Vidzemes reģionā, tostarp Valmierā un tās apkārtnē. Uzņēmums nodrošina pilsētas sabiedrisko transportu Valmierā un Valkā, kā arī reģionālo un vietējo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā.<ref name="vesture" /> Kopš 2021. gada 1. jūlija uzņēmuma vienīgā dalībniece ir [[Valmieras novads|Valmieras novada]] pašvaldība, kurai pieder 100% uzņēmuma kapitāla daļu.<ref name="VNP_339_pielikums" /> 2026. gadā pašvaldība uzsāka procesu privātā kapitāla piesaistei, paredzot SIA “VTU VALMIERA” pamatkapitāla palielināšanu un jauna dalībnieka piesaisti elektroniskas izsoles kārtībā.<ref name="VNP_339_lem" /><ref name="VNP_340_noteikumi" /> == Vēsture == 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Valmieras pilsēta piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, kas radīja pieprasījumu gan cilvēku, gan kravu pārvadājumiem. 1889. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga - Pleskava, 1911. gadā Valmiera - Smiltene, 1912. gadā Valmiera - Ainaži. Ap dzelzceļa staciju izveidojās Valmieras priekšpilsēta, toreiz saukta Karlovka (mūsdienās Kārliena). Ormaņi (cilvēku pārvadātāji zirgu pajūgos) nodrošināja pārvadājumus starp Valmieru, tās priekšpilsētu un apkaimēm.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=VTU Valmiera - 60|last=Lāce-Miezīte|first=Iveta|publisher=SIA VTU Valmiera|year=2005}}</ref> 1914. gada jūnijā barons Olsens ierīkoja pirmo zināmo autobusu maršrutu Vidzemē. Pārvadājumi tika veikti līnijā Rīga - Sigulda - Cēsis - Valmiera - Limbaži - Neibāde - Inčukalns - Rīga, kur tarifs bija 7 kapeikas par nobraukto versti.<ref name=":1" /> 1920. gada 8. jūnijā Valmieras dome noteica tarifus ormaņu braucieniem. Piemērām, brauciens no pilsētas līdz stacijai vai Kārlienai maksāja 10 rubļus, naktī - 15 rubļus. Brauciens no pilsētas līdz kazarmām (mūsdienu pansionātam) vai parka stacijai (šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka Jāņparkā) - 8 rubļi, naktī 12 rubļi; no pilsētas uz Pārgauju - 5 rubļi, naktī - 7.50 rubļi.<ref name=":1" /> 1923. gadā, kā konkurējošs pakalpojums ormaņiem, Valmieras pilsētas teritorijā ienāca taksometrs, ko pārvaldīja Jānis Skrastiņš. Brauciens no pilsētas uz dzelzceļa staciju, Kaugurmuižu, Briežu dārzu, Valmiermuižu un Annasmuižu izmaksāja 70 santīmus (Ls 0.70). Brauciens uz Jāņparka staciju izmaksāja 50 santīmus (Ls 0.50).<ref name=":1" /> 1934. gadā Valmieras dome noteica uzturēt autobusu satiksmi uz visiem dzelzceļa stacijā pienākošajiem un aizejošajiem vilcieniem - šo var minēt par Valmieras pilsētas sabiedrisko autobusu satiksmes pirmsākumu.<ref name=":1" /> 1940. gadā 3 privāti autobusi piederēja Rihardam Ziediņam, viens autobuss bija Pētera Ķeguma īpašumā.<ref name=":1" /> 1944. gadā, pēc Otrā pasaules kara beigām, padomju vara sāka centralizēt pasažieru pārvadājumus. 1944. gada 30. oktobrī Valmieras apriņķa izpildu komiteja ar izpildkomitejas priekšsēdētāju pieņēma lēmumu izveidot auto bāzi Valmierā. Ar šo lēmumu Valmieras gaļas kombināts un Rūjienas pienotava nodeva Valmieras autobāzes rīcībā divas sūcgāzes automašīnas. Par autobāzes vadītāju tika iecelts Arnolds Jūlijs Jansons, kam bija jāizstrādā satiksmes noteikumi, braukšanas laiki un tarifi. Tika arī nolemts, ka regulāra satiksme maršrutos Valmiera - Rūjiena un Valmiera - Limbaži tiks nodrošināta vismaz divas reizes nedēļā.<ref name=":1" /> 1945. gada 9. septembrī Kauguru pagasta "Kaugurmuižā" Kauguru karaspēka novietnē tika izformēta armijas rota, tās vietā izveidota vairākas transporta vienības. To autoparka papildinājumam no Rīgas automobiļu kapsētas uz Valmieru tika pārvesti veci un bojāti ZIS - 5 automobiļi. Tie tika izjaukti, remontēti, izmantojot derīgos mezglus un detaļas, tika sakomplektēti lietojami automobiļi. Kopumā auto parks sastāvēja no 24 lietotām, lielākoties ārzemju marku Ford un Chevloret automašīnām. 1945. gada 1. decembrī šīs vienības tika oficiāli reģistrēts kā uzņēmums Valmieras autobāze Nr.2 - kas arī tiek uzskatīts par VTU Valmiera dibināšanas datumu.<ref name=":1" /> === Valmieras autobāze Nr. 2 / Valmieras ATK-17 === Pirmajos uzņēmuma pastāvēšanas gados ar uzņēmuma automašīnām pārvadāja gan pasažierus, gan novākto ražu.<ref name=":1" /> Lai atjaunotu armijas rotas darbību Kauguros, 1949. gadā autobāze tika pārvietota uz Kocēnu pagasta "Ļeņina kolhoza teritoriju" - mūsdienu Brandeļiem.<ref name=":1" /> 1951. gada 28. martā Valmierā sāka darboties divi taksometri "Pobeda". 1952. gada 27. februārī Valmierā sāka kursēt pirmie maršruta autobusi no 3 galapunktiem - Viestura skolas, Jāņaparka un dzelzceļa stacijas.<ref name=":1" /> Uzņēmuma vadība bieži mainījās, kas traucēja uzņēmuma attīstībai. 1951. gada 18. aprīlī par autobāzes priekšnieku kļuva Valentīns Komarovs. 1952. gada 13. maijā priekšnieka pienākumus pārņēma Mihails Titovs. 1954. gada 4. augustā par priekšnieku kļuva Kazarcevs, bet jau tā paša 23. oktobrī pienākumus pārņēma Petrovs (vārdi nav zināmi). 1956. gadā priekšnieka pienākumus pārņēma Pēteris Kurzemnieks, kurš tajā 27 gadus - līdz 1983. gada 31. maijam.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/atklats-pieminas-akmens-sia-vtu-valmiera-ilggadejam-direktoram/|title=Atklāts piemiņas akmens SIA “VTU Valmiera” ilggadējam direktoram – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1955. gada 23. jūnijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras autotransporta kantori Nr. 17 (Valmieras ATK-17).<ref name=":1" /> 1950. gados ministrijas kontroles dienests lielu uzmanību pievērsa pasažieru pārvadāšanas kvalitātes uzlabošanai - tika konstatēts, ka starppilsētas un piepilsētas autobusi bieži bija pārpildīti, tādēļ autobusi bieži lūza. Kā arī, pasažieri tajos bieži brauca bez biļetēm, konduktori bieži nepaspēja visiem braucējiem izdot biļetes. Lai pastiprināti kontrolētu biļešu pārdošanas kārtību, tika izvietoti vairāki kontrolpunkti - Matīšos, Mazsalacā, Rencēnos, Rūjienā, Strenčos, un Valkā, kā arī pilsētas maršrutos Nr. 1. Stacija - Tirgus - Jāņparks un Nr 2. Stacija - Jāņparks - Kokmuiža. Tika izdota pavēle, ar kuru neļāva RAF autobusus pārvadāt vairāk kā 28 cilvēkus. Vienīgais izņēmums bija skolēni - tos bija jāpārvadā neatkarīgi no autobusa vietu skaita.<ref name=":1" /> 1950. gadu pirmajā pusē tika izbūvētas autoostas Valmierā, Rūjienā, Valkā, Smiltenē un Limbažos. Tajās tika nodrošinātas uzgaidāmās telpas pasažieriem, iespēja apskatīties autobusu sarakstu un nopirkt biļeti. Laika gaitā autoostās tika ierīkotas arī darba un atpūtas telpas darbiniekiem, kā arī stāvēšanas vietas autobusiem.<ref name=":1" /> 1957. gada novembrī Valmieras pilsētas maršrutos autobusi kursēja jau 4 maršrutos, kopumā uzņēmuma rīcībā bija 30 autobusi.<ref name=":1" /> 1959. gadā darbinieku skaits sasniedza vairāk kā 600 - no tiem 280 bija autobusu vadītāji, 50 kasieri, 60 remontstrādnieki. Sākot ar 1959. gada augustu, Valmieras ATK-17 darbinieki, pēc Autotransporta un šoseju ceļu ministrijas pavēles, tika komandēti uz Kazahijas PSR ražas novākšanā - piedalīties t.s. "Neskartās zemes" apgūšanā. Pirmajā gadā rīkojumā piedalījās 18 šoferi, uzņēmuma vecākais mehāniķis M. Kravčenko un dispečeris M. Dūcis.<ref name=":1" /> 1959. gada rudenī ATK-17 sāka celt jaunu automašīnu remonta darbnīcu ar 6 remontvietām. Celtniecība notika inženiera Induļa Avotiņa vadībā, katrs darbinieks apņēmās no darba brīvajā laikā celtniecībā nostrādāt 20 stundas.<ref name=":1" /> Ar 1961. gada 1. janvāri PSRS Ministru Padome bija noteikusi jaunus, pazeminātus tarifus par vieglo taksometru un autobusu pakalpojumiem. Katram pieaugušajam bija atļauts vest līdzi vienu bērnu līdz 7 gadu vecumam bez biļetes, par katru nākamo bērnu maksājot 50% no biļetes vērtības. Tika noteikta arī atšķirīgas braukšanas maksas viena rajona teritorijā, pēc piepilsētas tarifiem.<ref name=":1" /> 1963. gadā Valmieras pilsētas sabiedrisko transportu ik dienu izmantoja vairāk kā 12 tūkstoši pasažieru, kopumā gadā tika pārvadāti vairāk kā 7 miljoni pasažieru. Šajā gadā uzņēmums valstij devis 454 tūkstošus rubļu lielu peļņu.<ref name=":1" /> 1968. gadā ATK-17 strādāja ap 1200 darbinieku, uzņēmumam bija 500 transporta vienības. Šajā laikā Valmieras ielās kursēja 10 autobusi un 10 taksometri.<ref name=":1" /> 1960. gadu beigās tika secināts, ka uzņēmuma teritorija bija nepietiekama. Tādēļ tika izstrādāts rekonstrukcijas ģenerālplāns, kurā tika iekļautas ūdens apgādes sistēmas atjaunošana, riepu un virsbūvju apkalpes cehs, bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas stacija, tehniskā ūdens sūkņu stacija, administrācijas korpuss, daudzdzīvokļu ēkas darbiniekiem, u.c. Rekonstrukcijas darbi sākās 1970. gadā, tie turpinājās līdz pat 1980. gadu sākumam.<ref name=":1" /> 1970. gadā pilsētas maršrutu kopgarums sasniedza 99km. Dienā ar 12 autobusiem tika izpildīti 580 reisi, pārvadājot 22 tūkstošus pasažieru dienā. Autobusu tīkla pārklājuma ziņā Valmieras rajons ieņēma vieno no pirmajām vietām Valmierā. Starppilsētas maršrutu garums sasniedza 7,4 tūkstošus km, katru dienu izpildīja 4 tūkstošus reisu, autobusus izmantoja 35 - 40 tūkstoši iedzīvotāju. Mācību gada laikā autobusu satiksmi izmantoja arī 5 tūkstoši skolēnu.<ref name=":1" /> Pilsētas autobusu kustību kontrolēja ar t.s. induktīvo sakaru ierīci. Katrā autobusā bija iemontēts neliels ekrāns, un līdzīgs ekrāns bija autobusu pieturā pilsētas centrā. Autobusam pabraucot garām pieturai, iedarbojās speciāla sakaru ierīce, un autobusa vadītājs uzņēma sakarus ar dispečeru dienestu. Tā tika nodrošināts, ka autobusu kustība seko pēc grafika. Pieļaujamā novirze, tāpat kā mūsdienās, bija 2 minūtes. Sākotnēji šī sistēma bija darbietilpīga - dispečeri manuāli atzīmēja autobusu pienākšanas laikus uzskaitē. Ņemot vērā autobusu garo darba dienu, kontroles darbā bija iesaistīti četri dispečeri. 1986. gadā, ar uzņēmuma radiomehāniķa Jāņa Višņevska iniciatīvu un līdzdalību, šī kontroles sistēma tika automatizēta. Autobusu pienākšanas laiki tika automātiski fiksēti telegrāfa lentē - atlika tikai vienreiz dienā lenti izņemt no aparāta un pēc tam to apstrādāt.<ref name=":1" /> Valmierā 1980. gadu sākumā Jumaras ielā tika uzcelta jauna rajona slimnīca. Bija gaidāms liels braucēju skaits, tādēļ tika pārkārtots viss pilsētas satiksmes autobusu maršrutu tīkls, kas bez ievērojamām izmaiņām darbojās līdz pat 2023. gadam.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-mainisies-sabiedriska-transporta-kustiba-vairakos-marsrutos/|title=Valmierā mainīsies sabiedriskā transporta kustība vairākos maršrutos|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2025-12-19|date=2023-06-21|language=lv}}</ref> 1980. gadu sākumā tika nolemts uzsākt filiāļu celtniecību Valkā, Rūjienā un Smiltenē.<ref name=":1" /> 1981. gada 1. jūlijā uzņēmums tika pārsaukts par Valmieras automobiļu kombinātu Nr. 12 (Valmieras 12. AK).<ref name=":1" /> 1983. gada 1. jūnijā, pēc 27 gadu darba direktora amatā, Pēteri Kurzemnieku aizvietoja Juris Bukums.<ref name=":1" /> 1980. gadu otrajā pusē, kad Padomju Savienībā stagnāciju nomainīja tā saucamā pārkārtošanās, AK-12 uzņēmums pārgāja uz jaunu plānošanas sistēmu, kas prioritizēja kvalitāti, nevis kvantitāti - tika aizvietots iepriekšējais lozungs "plāns par katru cenu".<ref name=":1" /> 1985. gada 1. novembrī tika atklāta autobusu ekspreša maršruts Valmiera - Rīga, ko apkalpoja ar RAF-2203 mikroautobusiem. Pasažieri to ļoti novērtēja, jo tie bija ātrākie satiksmes līdzekļi šajā maršrutā, jo tie kursēja bez pieturām. 1987. gadā mikroautobusu skaits šajā maršrutā pieauga līdz sešiem, no kuriem katrs veica divus braucienus dienā.<ref name=":1" /> 1987. gadā, septiņas automašīnas tika pārveidotas, lai tās varētu uzpildīt ar sašķidrināto gāzi, nevis benzīnu. Atmodas laikā benzīns bija knapi pieejams. Izmantojot gāzi, kaitīgo vielu izplūde tika vairākkārt samazināta, tādēļ šīs automašīnas galvenokārt tika izmantotas pilsētā.<ref name=":1" /> === VTU Valmiera === 1991. gadā uzņēmums kļuva par valsts uzņēmuma transporta uzņēmumu "Valmiera". 1996. gada 1. novembrī uzņēmums kļuva par Valmieras rajona pašvaldības uzņēmumu "VTU Valmiera". 2001. gada 20. martā uzņēmums tika reģistrēts uzņēmuma reģistrā kā Valmieras rajona pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “VTU Valmiera”. 2003. gada 10. jūlijā Komercreģistrā reģistrēja SIA “VTU Valmiera”.<ref name="vesture">https://vtu-valmiera.lv/uznemuma-vesture/{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":1" /> Pēc Padomju Savienības sabrukšanas un ekonomiskās krīzes iestāšanās, pārvadājumu skaits samazinājās par 70%. Daudzkārt pieauga ritošā sastāva un materiālu, kā arī degvielas cenas, taču braukšanas maksa bija palikusi nemainīga. Līdz 1990. gadam uzņēmums dotēja pasažieru pārvadājumus no kravas parka peļņas, taču no 1991. gada, pārejot uz jauno nodokļu sistēmu un jaunajām vairumcenām, tas vairs nebija iespējams.<ref name=":1" /> 1992. oktobrī uzņēmums pilnībā beidza kravu pārvadājumus, un pasažieru pārvadājumiem tika izmantoti vairs tikai 30 autobusi. Tika noteikti jauni braukšanas tarifi starppilsētu satiksmē - vidēji 1.50 rubļi par nobraukto kilometru. Degvielas trūkuma dēļ tika slēgti daudzi nerentablie starppilsētu reisi, taksometru satiksme Valmierā un gandrīz visi sabiedriskā transporta maršruti Valmierā.<ref name=":1" /> Pēc kravu slēgšanas, vairāki no bijušajiem VTU darbiniekiem A. Vāveres vadībā izveidoja SIA "Auttra" (mūsdienās AK12). Jaunā firma veic automašīnu apkopes pakalpojumus un kravas pārvadājumus.<ref name=":1" /> 1993. gadā dzelzceļa vilciena pārvadājumos tika samazinātas cenas, autobusu pārvadājumi vēl vairāk samazinājās.<ref name=":1" /> SIA “VTU Valmiera” kopš 1993. gada 1. decembra ir [[Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija|Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas]] biedrs un viens no tā dibinātājiem.<ref name="VNP_339_pielikums2" /> 1994. gadā parādījās iespēja iepirkt pirmo jauno autobusu - tika nodibināti sakari ar Holandi, un iegādāts lietots, 8 gadus vecs Mercedes Benz O303 autobuss. Tas bija viens no pirmajiem modernajiem rietumos ražotajiem pasažieru autobusiem Latvijā.<ref name=":1" /> 1995. gadā uzņēmums atzīmēja savu 50. gadadienu. Lai gan tajā strādāja trīs reizes mazāk darbinieku nekā 1991. gadā, uzņēmums joprojām bija starp lielākajiem kolektīviem un nodokļu maksātājiem Valmieras rajonā. Nostiprinoties lata stabilitātei, saimnieciskā dzīve valstī un uzņēmumā atdzīvojās - tika atklāti jauni maršruti, turpināta jaunu modernu autobusu iegāde.<ref name=":1" /> 1996. gadā "VTU Valmiera" ieguva 30 mazlietotus Zviedrijas dāvinātus autobusus. Šis bija ļoti nozīmīgs brīdis uzņēmuma attīstībā - šo autobusu uzturēšana un apkope bija ievērojami vieglāka un lētāka, salīdzinot ar iepriekš lietotajiem, novecojušajiem Padomju Savienībā ražotajiem Ikarus un LAZ autobusiem. Šiem jaunajiem autobusiem bija daudz savādākas sastāvdaļas, regulēšanas un remonta principu - tādēļ šoferiem un remontpersonālam gan Latvijā, gan arī Helsinkos notika mācības jauniegūto autobusu apguvei.<ref name=":1" /><ref name="vtu-valmiera-70" /> Lai nepieļautu jaunu cenu kāpumu, pirmā valsts mērķdotācija pasažieru pārvadājumiem tika piešķirta 1996. gadā - vidēji Ls 7766 mēnesī.<ref name=":1" /> 2000. gadā Latvijas valdība samazināja Valsts autoceļu fondam atvēlēto akcīzes nodokļa daļu no 60% uz 50% - tādējādi samazinājās dotāciju summas, kā arī ceļi kļuva sliktāti un autobusi biežāk lūza. Tāpat, Valmieras pilsētas pārvadājumi bija ar zaudējumiem - valsts un pilsētas piešķirtās dotācijas bija niecīgas. Tomēr, uzņēmums valsts politikas kaprīžu dēļ netika novests līdz bankrotam, jo Valmiera bija ekonomiski aktīva pilsēta.<ref name=":1" /> 2003. gada nogalē uzņēmumā bija 361 strādājošais un 90 autobusi. Šajā pašā gadā tika iegādāti 12 lietoti autobusi, kā arī Jauni Mercedes - Sprinter mikroautobusi Valmiera - Rīga un Valka - Rīga maršrutiem. Autobusos pakāpeniski sāka ieviest elektroniskos kases aparātus - šis process noslēdzās 2005. gadā, kopš kura laika uzņēmums vairs nenodarbina konduktorus.<ref name=":1" /> No 2004. gada, pēc Valsts autoceļu fonda likvidācijas, dotācijas tika piešķirtas tieši no valsts budžeta.<ref name=":1" /> 2004. gada 28. decembrī Valmieras, Rūjienas, Smiltenes un Valkas autoostās tika uzsākta biļešu tirdzniecība, izmantojot vienoto biļešu tirdzniecības sistēmu "Baltic Lines".<ref name=":1" /> 2005. gadā "VTU Valmiera" atjaunoja autoskolas darbību. Tiek veikta C, D un DE kategoriju un profesionālo (95. kods) autovadītāju apmācība.<ref>https://vtu-valmiera.lv/autovaditaju-apmaciba/{{Novecojusi saite}}</ref> Autoskola ir vienīgā Vidzemes reģionā, kas braukšanas apmācībām izmanto savu autobusu - bijušo Valmieras pilsētas sabiedriskā transporta tīklā lietoto ''Mercedes-Benz O530 Citaro'' autobusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv|last=Vīksna|first=Guntis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://busphoto.eu/vehicle/364732/#n419436|title=busphoto.eu}}{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz 2008. gadam valsts reģionālā sabiedriskā transporta tīklā valdīja izteikts haoss. Pasažieru pārvadātāji saņēma valsts dotācijas, kas nebija piesaistītas zaudējumiem, bet gan noteiktas aprēķinos. Tas nozīmē, ka ar Satiksmes ministriju tika saskaņoti reisi un cenas, bet uzņēmums pats vērtēja, kuros maršrutos ir izdevīgi braukt, lai izmaksas nepārsniegtu ieņēmumus. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā bija arī jāpārņem prakse, kādā veidā noteikts, kurš uzņēmums veic pasažieru pārvadājumus regulārajos pārvadājumos. Tādējādi sākās pasažieru pārvadājumu reforma, kuras dēļ valsts īpašumā nonāca visi maršruti un uz to izpildi tika sludināts konkurss. SIA "VTU Valmiera" un A/S "Cata" veica kopīgu pieteikumu, un 2008. gada 24. novembrī noslēdza t.s. "Desmitgades Līgumu" - tādējādi iegūstot tiesības 12 gadus veikt pasažieru pārvadājumus Vidzemes reģionā. Līdz ar reformu, parādījās arī vairākas jaunas prasības par autobusu drošību, ergonomiskiem sēdekļiem, individuālu ventilāciju, u.c. parametriem.<ref name="vtu-valmiera-70>{{grāmatas atsauce |last=Narkevičš|first=Ints |title=VTU Valmiera |publisher=SIA Puse Plus|date=2015}}</ref> 2009. gada 9. februārī, pēc administratīvi teritoriālās reformas, Valmieras rajona padome pieņēma lēmumu atļaut SIA "VTU Valmiera" veikt sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras rajona maršrutu tīkla vietējās nozīmes, un Valmieras pilsētas nozīmes maršrutu tīklā. Līdzīgi līgumi tika parakstīti arī par Valkas rajona un pilsētas maršrutiem. Praksē mainījās tikai apmaksas struktūra - pirms reformas Valmieras pilsētas pārvadājumi bija daļa no rajona pakalpojumiem, kuros cenu noteica iepirkumos ar zemākās cenas metodi. Savukārt pēc reformas, kad Valmieras statuss mainījās un tā kļuva par lielo pilsētu, tikai zaudējumi kas rodas veicot pasažieru pārvadājumus Valmieras pilsētas maršrutos, ir jāsedz pilsētai.<ref name="vtu-valmiera-70" /> 2011. gadā starppilsētu maršrutos sāka ieviest abonomenta biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/46902-vtu-valmiera-ieviesis-abonementa-biletes-starppilsetu-marsrutos.htm|title="VTU Valmiera" ieviesīs abonementa biļetes starppilsētu maršrutos|website=nra.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2013. gadā uzņēmums tika atzīts kā otrs drošākais autoparks Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/sia-vtu-valmiera-otrs-drosakais-pasazieru-parvadatajs-latvija/|title=SIA „VTU Valmiera” – otrs drošākais pasažieru pārvadātājs Latvijā – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2025-12-19}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2015. gadā maršrutos tika ieviestas pārmaiņas tarifos - visā valstī tika veikta kopēja transporta tarifu izlīdzināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-septembra-saks-izlidzinat-brauksanas-tarifu.a140063/|title=No septembra sāks izlīdzināt braukšanas tarifu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2016. gada septembrī un oktobrī Valmieras pilsētas autobusu satiksmē tika testēts hibrīdautobuss.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valmiera-izmegina-hibridautobusu.a203188/|title=Valmierā izmēģina hibrīdautobusu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2019. gadā uzņēmums pārtrauca taksometru pārvadājumus Valmierā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eliesma.lv/vtu-valmiera-taksometri-vairs-nebrauks|title=VTU Valmiera taksometri vairs nebrauks|website=eLiesma|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> 2019. gadā VSIA "Autotransporta direkcija" uzsāka darbu pie kārtējās starppilsētu autobusu satiksmes reformas, kuras ietvaros pārvadājumi būtu sadalīti lotēs. 2023. gada 26. janvārī ar "VTU Valmiera" tika noslēgts līgums par starppilsētu autobusu satiksmi lotēs Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē. Līgumā noteikts, ka autobusu vidējais vecums 10 gadu periodā nepārsniedz 4 gadus. Turklāt, visos autobusos informācija par gaidāmajām pieturām būtu paziņota gan audio, gan vizuāli. Visi transportlīdzekļi būtu aprīkoti ar elektronisku maršruta zīmi, drošības jostām, bezvadu internetu, un bezskaidras naudas norēķiniem. Noteikts, ka 32% no visiem autobusiem būtu aprīkoti ar velosipēdu turētājiem, vismaz 53% no visiem autobusiem būtu pielāgoti personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvadāšanai un atvieglotai iekļūšanai, kā arī vismaz 10% no izmantojamiem autobusiem jābūt bezizmešu. Līgums stājās spēkā 2024. gada 1. jūljā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valmieras-valkas-un-smiltenes-apkartne-pasazieru-parvadasanu-atkartoti-uztic-vtu-valmiera.a493443/|title=Valmieras, Valkas un Smiltenes apkārtnē pasažieru pārvadāšanu atkārtoti uztic «VTU Valmiera»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> Līdz 2021. gada 30. jūnijam uzņēmuma kapitāla daļu turētāji bija bijušā Valmieras rajona pašvaldības - Valmieras pilsētas pašvaldība, Beverīnas, Burtnieku, Naukšēnu, Mazsalacas, Kocēnu un Rūjienas novada pašvaldības. Pēc administratīvi teritoriālās reformas ar 2021. gada 1. jūliju šo pašvaldību kapitāla daļas pārņēma Valmieras novada pašvaldība, kļūstot par uzņēmuma vienīgo dalībnieci. Uzņēmuma pamatkapitāls bija 1 689 774 eiro, kas sadalīts 1 689 774 kapitāla daļās ar vienas daļas nominālvērtību 1 eiro.<ref name="VNP_339_pielikums3" /> 2023. gada 23. un 24. septembrī Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Valmierā tika testēts ar ūdeņradi darbināms autobuss. Autobuss kursēja 6. maršrutā, brauciens tajā bija bez maksas. Testa mērķis bija izmēģināt ūdeņraža autobusu Valmieras apstākļos, kā informēt sabiedrību par ūdeņraža enerģiju kā nākotnes enerģiju sabiedriskajā transportā.<ref>https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-testes-ar-udenradi-darbinamu-autobusu/</ref> 2026. gada 29. janvārī VSIA "Autotransporta direkcija" noslēdza līgumu ar "VTU Valmiera" par starppilsētu autobusu satiksmi Siguldas un Limbažu maršrutu tīkla daļā. No visiem saņemtajiem piedāvājumiem, VTU Valmiera piedāvājums veikt pārvadājumus ar dotāciju 1.37 eiro/km tika izvērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais. Pārvadātājs pasažieru pārvadājumus uzsāks 2026. gada 1. jūlijā, uz termiņu 3 gadi (līdz 2029. gada 1. jūlijam), ar iespēju pagarināt līguma termiņu vēl par 12 mēnešiem. Līdz šim pasažieru pārvadājumus šajā maršrutu tīkla daļā nodrošināja pārvadātājs "[[Cēsu ATA|CATA]]". Līguma izpildē plānots, ka pasažieru pārvadājumi tiek sniegti ar autobusiem, kuru vecums nepārsniedz 20 gadus un autobusa parka kopējais vidējais vecums nepārsniedz 10 gadus visa līguma termiņa laikā. 10% no autobusiem jābūt pielāgoti pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un visi autobusi būs aprīkoti ar maršrutu zīmi un audio un vizuālajiem paziņojumiem autobusa salonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.atd.lv/lv/jaunumi/atd-nosl%C4%93gusi-l%C4%ABgumu-ar-vtu-valmiera-par-pasa%C5%BEieru-p%C4%81rvad%C4%81%C5%A1anu-mar%C5%A1rutu-t%C4%ABkla-da%C4%BC%C4%81-sigulda|title=atd.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Liesma/2026/02/11/pastaves-kas-parmainisies|title=news.lv}}</ref> 2026. gada 29. janvārī Valmieras novada pašvaldības dome konceptuāli atbalstīja SIA “VTU Valmiera” pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privātu investoru, un uzdeva sagatavot pašvaldības līdzdalības izvērtējumu un priekšlikumus par privātā kapitāla piesaistes nosacījumiem.<ref name="VNP_339_lem2" /><ref name="VTU_GP2025" /> 2026. gada 28. maijā dome pieņēma lēmumu saglabāt pašvaldības tiešo līdzdalību uzņēmumā, vienlaikus uzsākot izsoles procedūru “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VTU VALMIERA” pamatkapitāla palielināšanu ar privāta kapitāla piesaisti”. Par lēmumu balsoja 15 deputāti, viens balsoja pret, bet divi atturējās.<ref name="VNP_339_lem2" /><ref name="VNP_privatais_kapitals2" /> 2026. gada 1. jūlijā uzņēmums uzsāka pārvadājumus Siguldas un Limbažu maršrutu tīkla daļā. Lai nodrošinātu pārvadājumus, tika papildināts autoparks - iegādāti ap 33 jauniem autobusiem un piesaistīti jauni autobusu vadītāji. Ainažos, Limbažos un Siguldā tika izveidotas jaunas struktūrvienības ar dispečeru punktiem, autobusu vadītāju atpūtas telpām un autobusu stāvlaukumu. Saulkrastu apkārtnē pārvadājumu veikšanai pagaidām piesaistīts apakšuzņēmējs SIA "Nordbus".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/vtu-valmiera-pasazieru-parvadajumus-saulkrastos-nodrosinas-sadarbiba-ar-apaksuznemeju-sia-nordbus/|title=“VTU Valmiera” pasažieru pārvadājumus Saulkrastos nodrošinās sadarbībā ar apakšuzņēmēju SIA “NordBus”
 – VTU Valmiera|website=vtu-valmiera.lv|access-date=2026-07-08|archive-date=2026-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20260709171343/https://vtu-valmiera.lv/vtu-valmiera-pasazieru-parvadajumus-saulkrastos-nodrosinas-sadarbiba-ar-apaksuznemeju-sia-nordbus/}}</ref> ==== Privātā kapitāla piesaiste ==== Uzņēmumam pastāvot kā pašvaldības kapitālsabiedrībai, uz to attiecas virkne ierobežojumu un likumu, kas konkurējošiem uzņēmumiem nav jāievēro - tostarp nosacījums, ka pašvaldību kapitālsabiedrībām nav jāsniedz tie pakalpojumi, ko var darīt privātais sektors. Šie liegumi līdz šim ir ierobežojuši uzņēmuma attīstību virzienos, kas nav pilnīgi saistīti ar starppilsētu pasažieru pārvadājumiem. Piemērām, 2023. gadā uzņēmums bija spiests pārtraukt savas degvielas uzpildes stacijas darbību Brandeļos, lai gan absolūti lielākā daļa degvielas tika izmantotas paša uzņēmuma vajadzības un ļāva samazināt pārvadājumu izmaksas. <ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vtu-valmiera.lv/wp-content/uploads/pdf_lapas/GP2025.pdf|title=SIA "VTU Valmiera" 2025. gada pārskats}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada 29. janvārī Valmieras novada pašvaldības dome konceptuāli atbalstīja SIA "VTU Valmiera" pamatkapitāla palielināšanu, piesaistot privātu investoru, un uzdeva sagatavot pašvaldības līdzdalības izvērtējumu un priekšlikumus par privātā kapitāla piesaistes nosacījumiem. Ar šo lēmumu dome noteica uzņēmuma vispārējo stratēģisko mērķi - sniegt videi draudzīgus, kvalitatīvus un nepārtrauktus sabiedriskā transporta pakalpojumus.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/content/uploads/2026/06/339_lem.pdf|title=Par Valmieras novada pašvaldības tiešās līdzdalības saglabāšanu SIA "VTU Valmiera" un izsoles procedūras uzsākšanu}}</ref> 2026. gada 28. maijā dome apstiprināja kārtību, kādā īstenojama uzņēmuma pamatkapitāla palielināšana. Katras jaunās kapitāla daļas uzcenojums noteikts 1,558643 eiro apmērā. Pēc izsoles. Pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas izsoles uzvarētājam paredzēts parakstīt un apmaksāt visas jaunās kapitāla daļas un to uzcenojumu; pēc pamatkapitāla palielināšanas tās veidotu 51% no uzņēmuma pamatkapitāla. Pašvaldībai pēc darījuma paliktu 49% kapitāla daļu.<ref name=":2" /> Izsoles objekts nav pašvaldībai jau piederošās kapitāla daļas, bet vienreizējas, personiskas un neatsavināmas tiesības piedalīties uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanā, noslēgt dalībnieku līgumu un parakstīt un apmaksāt jaunās kapitāla daļas. Izsole paredzēta kā elektroniska izsole ar augšupejošu soli; izsoles objekta sākumcena noteikta 150 000 eiro, bet izsoles solis - 10 000 eiro.<ref name=":2" /> Izsoles noteikumos paredzētas atlases prasības pretendentiem. Pretendentam jābūt pozitīvam pašu kapitālam pēdējā apstiprinātajā finanšu pārskatā, pieejamiem vismaz 4,5 miljoniem eiro brīvu finanšu līdzekļu vai saistoši pieejamu kredītresursu, kā arī vismaz piecu gadu pieredzei pasažieru pārvadājumu pakalpojumu ar autobusiem sniegšanā pēdējo desmit gadu laikā, nodrošinot vismaz 2 miljonus maršruta kilometru katrā no gadiem. Noteikumos paredzēta arī pieredze starptautiskajos pasažieru pārvadājumos ar autobusiem vismaz divās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.<ref name=":2" /> Valmieras novada pašvaldības izvērtējumā privātā kapitāla piesaiste pamatota ar to, ka uzņēmuma turpmākajai attīstībai nepieciešami papildu ieguldījumi autobusu parka atjaunošanā, video draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā un energoefektivitātes uzlabošanā.<ref name=":2" /> Pašvaldības publiskajā skaidrojumā norādīts, ka dalībnieku līgumā paredzēti pašvaldības ietekmes mehānismi jautājumos, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību, pieejamību, kvalitāti un finansiālo stabilitāti. Bez pašvaldības piekrišanas nevarētu tikt pieņemti lēmumi par uzņēmuma darbības maiņu, stratēģiski svarīgo pakalpojumu būtisku ierobežošanu vai izbeigšanu, būtisku aktīvu atsavināšanu, investīciju plāna grozīšanu un peļņas sadales principiem.<ref name="VNP_privatais_kapitals">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-pasvaldiba-gatavojas-piesaistit-privato-kapitalu-sia-vtu-valmiera-pamatkapitala-palielinasanai/|title=Valmieras novada pašvaldība gatavojas piesaistīt privāto kapitālu SIA “VTU VALMIERA” pamatkapitāla palielināšanai|publisher=Valmieras novada pašvaldība|access-date=2026-07-08|date=2026-06-19}}</ref><ref name=":2" /> == Finanšu rādītāji == Valmieras novada pašvaldības 2026. gada līdzdalības izvērtējumā uzņēmuma finanšu analīze balstīta uz auditēto 2024. gada pārskatu un 2025. gada pārskatu.<ref name="VNP_339_pielikums4" /> 2025. gadā uzņēmuma neto apgrozījums bija 8,5477 miljoni eiro, kas bija par 6,9% mazāk nekā 2024. gadā.<ref name="VNP_339_pielikums4" /><ref name=":0" /> {| class="wikitable" |+ !Gads !Neto apgrozījums !Peļņa / zaudējumi !Pamatdarbības neto naudas plūsma !Aktīvi kopā gada beigās !Pašu kapitāls gada beigās !Naudas līdzekļi gada beigās !Vidējais darbinieku skaits |- |2024 |9 176 293 € |249 533 € |2 611 205 € |16 578 663 € |7 777 379 € |3 230 103 € |231 |- |2025 |8 547 653 € |−440 473 € |404 271 € |13 927 873 € |7 211 199 € |2 491 133 € |221 |} 2025. gadā uzņēmuma pamatdarbības ieņēmumi bija 3,8375 miljoni eiro jeb 44,9% no kopējā apgrozījuma. Pārvadājumi reģionālās nozīmes maršrutos veidoja 61,9%, pārvadājumi Valmieras pilsētas nozīmes maršrutos - 6,79%, neregulārie pārvadājumi - 16,24%, skolēnu pārvadājumi - 14,96%, bet autovadītāju apmācība - 0,11%. Pamatdarbības ieņēmumu īpatsvars neto apgrozījumā 2025. gadā bija 44,94%, salīdzinot ar 40,63% 2024. gadā.<ref name="VTU_GP20253" /> Saņemtās dotācijas un kompensācijas kopā veidoja 4,0242 miljonus eiro jeb 47,1% no apgrozījuma. Valsts budžeta dotācijas sabiedriskā transporta pakalpojumu zaudējumu segšanai 2025. gadā samazinājās par 30,1% jeb 1,1002 miljoniem eiro.<ref name="VNP_339_pielikums5" /><ref name=":0" /> Lielākās izmaksu pozīcijas 2025. gadā bija darba samaksa un ar to saistītie nodokļi - 3,3867 miljoni eiro jeb 40,4% no kopējām izmaksām. Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums - 1,8662 miljoni eiro jeb 22,3%. Degvielas izmaksas - 1,5923 miljoni eiro jeb 19,0%.<ref name=":0" /> ==Pasažieru pārvadājumi== "VTU Valmiera" uzņēmuma pamatdarbība ir sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana reģionālās nozīmes maršrutos un Valmieras pilsētas nozīmes maršrutos. Uzņēmums sniedz arī pasažieru neregulāro autopārvadājumu, skolēnu pārvadājumu un autovadītāju apmācības pakalpojumus.<ref name="VTU_GP20252" /> "VTU Valmiera" nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Valmieras pilsētā, reģionālo starppilsētu sabiedrisko transportu Vidzemes reģionā, kā arī skolēnu pārvadājumus, neregulārus pārvadājumus un autobusu nomas pakalpojumus.<ref name="VTU_GP20252" /> === Sabiedriskais transports Valmieras pilsētā === {{see also|Sabiedriskais transports Valmierā}} SIA "VTU Valmiera" nodrošina plašu sabiedriskā transporta tīklu Valmierā un tās apkārtnē. Pilsētā ir 15 sabiedriskā transporta maršruti, pasažieru pārvadājumiem tiek izmantoti 10 hibrīdautobusi, 2 elektroautobusi un 3 mikroautobusi.<ref>https://vtu-valmiera.lv/valmiera-pasazieriem-erts-musdienigs-un-videi-draudzigs-sabiedriskais-transports/{{Novecojusi saite}}</ref><ref>https://vtu-valmiera.lv/valmieras-pilsetas-marsrutos-kurses-elektroautobusi/{{Novecojusi saite}}</ref> Valmieras pilsētas nozīmes maršrutu tīklā uzņēmums pakalpojumu sniedz saskaņā ar Valmieras novada pašvaldības iepirkuma rezultātā noslēgtu līgumu, kas ir spēkā no 2025. līdz 2034. gadam.<ref name="VTU_GP20254" /> Vidēji viena pasažiera pārvadājuma reisa pašizmaksa ir 1,89 euro.<ref name="eis.gov.lv">https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/122115</ref> Braukšanas biļetes tarifs vienam braucienam ir 1 euro, pārējo līdzfinansē pašvaldība. Bez maksas pilsētas maršrutu autobusos tiek pārvadāti pirmsskolas vecuma bērni, bāreņi, Valmieras novada skolēni un pensionāri, kā arī I un II grupas invalīdi.<ref>https://vtu-valmiera.lv/brauksanas-maksa/{{Novecojusi saite}}</ref> 2025. gadā Valmieras pilsētas nozīmes maršrutos tika pārvadāti 1 074 148 pasažieri, kas bija par 7,7% vairāk nekā 2024. gadā. No tiem 35,3% bija skolēni, 25,3% pensionāri, bet 28,7% pasažieru izmantoja pakalpojumu par pilnu maksu.<ref name="VNP_339_pielikums6" /> Līdz 2005. gadam biļešu validācijai tika izmantoti kompostieri, biļetes autobusā pārdeva konduktori. Pēc 2005. gada, biļetes tika pārdotas pie autobusa vadītāja, tās tika validētas elektroniski - "VTU Valmiera" bija pirmais pārvadātājs Latvijā, kas ieviesa šādu sistēmu. 2008. gada ekonomiskās krīzes laikā, autobusu reisu samazināšanas dēļ, īslaicīgi tika ieviesta stundas biļete lai padarītu pārsēšanos autobusos ērtāku. Sākotnēji sabiedriskā transporta pārvadājumus veica dažādi Mercedes-Benz, Volvo, Iveco un citu marku autobusi. Tie lielākoties bija iegūti kā ziedojumi, vai iegādāti lietoti, tādēļ tie bija novecojuši, daudzi no tiem neatbilda vides pieejamības prasībām. Pirmie deviņi jaunie [[Solaris Urbino 12]] elektriskie dīzeļa hibrīdautobusi tika piegādāti 2020. gada nogalē. Tie bija pirmie jaunie autobusi Valmieras sabiedriskā transporta tīklā - visi iepriekšējie autobusi bija iegādāti lietoti. Autobusu iegādes projekta kopējās izmaksas bija 2,8 miljoni eiro, no kā 1,9 miljonus eiro bija Kohēzijas fonda finansējums.<ref>https://vtu-valmiera.lv/hibridautobusi-valmiera-jau-gadu/{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada izskaņā tika piegādāts arī desmitais Solaris hibrīdautobuss.<ref>https://www.valmierasnovads.lv/desmitais-hibridautobuss-valmiera-saks-kurset-gada-izskana/</ref> 2022. gadā mazāk lietotajos maršrutos pasažieru pārvadājumos sāka izmantot divus mikroautobusus. 2023. gada augustā tika piegādāti divi Solaris Urbino 12 elektroautobusi. To iegādes izmaksas bija 550 tūkstoši eiro, no kā 85% sedza Kohēzijas fonda finansējums.<ref>https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/valmiera-pilsetas-nozimes-marsrutos-kurses-elektroautobusi</ref><ref>https://vtu-valmiera.lv/prezenteti-valmieras-jaunie-elektroautobusi/{{Novecojusi saite}}</ref> === Reģionālie un starppilsētu pārvadājumi === VTU Valmiera ir starp lielākajiem reģionālajiem pārvadātājiem Vidzemē. Uzņēmums apkalpo 57 rajona un 30 tālsatiksmes regulāros maršrutus. Valmieras, Valkas un Smiltenes maršrutu tīkla daļā uzņēmumam ir četras filiāles - Valmieras, Valkas, Smiltenes un Rūjienas autoosta. Savukārt Limbažu un Siguldas maršrutu tīkla daļā tam ir četras filiāles - Ainaži, Limbaži, Sigulda un Saulkrasti<ref name="vesture" /> 2026. gada jūlijā uzņēmums uzsāka sniegt reģionālos pārvadājumus Limbažu un Siguldas maršruta tīkla daļā, aizvietojot iepriekšējo pārvadātāju AS "[[CATA]]". Saulkrastu apkārtnē pagaidām pārvadājumus nodrošina apakšuzņēmējs "Nordbus".<ref name="VNP_339_pielikums7" /> 2025. gada reģionālās nozīmes maršrutos uzņēmums pārvadāja 1 424 895 pasažierus, kas bija par 2% mazāk nekā 2024. gadā.<ref name="VNP_339_pielikums8" /> Reģionālie pārvadājumi galvenokārt tiek veikti ar Setra 415UL, Mercedes-Benz Intouro III, Isuzu Grand Toro un Mercedes-Benz Sprinter autobusiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://busphoto.eu/list.php?did=3218|title=Valmiera, VTU Valmiera, SIA — Ritošā sastāva saraksts|website=busphoto.eu|access-date=2025-12-15|language=lv|archive-date=2024-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20240305193942/https://busphoto.eu/list.php?did=3218}}</ref> {| class="wikitable" |+Starppilsētu pārvadājumiem izmantoto autobusu modeļi !Ražotājs !Modelis !Ekspluatācijā no !Daudzums |- | rowspan="5" |Mercedes-Benz |Electrify 910 |2024 |6 |- |Sprinter |2018; 2020; 2023; 2024; 2025 |21 |- |O510 Tourino |2017 (ražots 2011. gadā) |1 |- |Tourismo III |2018; 2021 |2 |- |Intouro III |2023; 2024 |16 |- |Setra |S415UL Business |2015; 2016; 2017; 2018; 2019 |11 |- |Iveco |Crossway 12M |2015 |5 |- | rowspan="2" |Isuzu |Grand Toro |2023 |7 |- |Anadolu Turquoise |2026 |2 |- | rowspan="2" |SOR |C |2012; 2015 |4 |- |LH |2015; 2026 |4 |- |Scania |Touring HD |2021 |1 |- |MAN |R14 Lion's Regio |2017 (ražots 2010. gadā) |1 |- |Otokar |Navigo T Mega |2026 |2 |} {| class="wikitable" |+Maršrutu tīkls !Maršrutu tīkla daļa !Maršruts |- | rowspan="57" |Limbaži, Sigulda (no 2026. gada 1. jūlija) |Arodvidusskola - Limbažu AO - Ozolaine |- |Sigulda - Ķipari |- |Sigulda - Turaida - Krimulda |- |Sigulda - Kaķīškalns - Institūts - Sigulda |- |Saulkrasti - Inčupe |- |Sigulda - Saltavots - Pelītes - Sigulda |- |Saulkrasti - Brankšas - Saulkrasti |- |Saulkrasti - Pabaži - Dārziņi - Saulkrasti |- |Salacgrīva - Ainaži - Staicele |- |Limbaži - Ķirbiži - Ainaži |- |Sigulda - Jūdaži - More - Eglaine |- |Limbaži - Viļķene - Ķirbiži - Ainaži |- |Saulkrasti - Skulte - Lejasozoli |- |Saulkrasti - Skulte - Mandegas |- |Limbaži - Straupe - Lēdurga |- |Cēsis - Straupe - Lēdurga |- |Limbaži - Tūja - Saulkrasti |- |Limbaži - Stiene - Saulkrasti |- |Limbaži - Liepupe - Saulkrasti |- |Limbaži - Vidriži - Saulkrasti |- |Limbaži - Liepupe - Saulkrasti |- |Limbaži - Vidriži - Saulkrasti |- |Sigulda - Mālpils |- |Limbaži - Ārciems - Āstere - Limbaži |- |Sigulda - Nurmiži |- |Rīga - Ragana - Sigulda |- |Stīveri - Skola - Stīveri |- |Rīga - Ropaži - Allaži - Sigulda |- |Rīga - Sigulda |- |Sigulda - Inciems - Ragana - Sigulda |- |Saulkrasti - Pabaži |- |Sigulda - Allažmuiža |- |Sigulda - Saulkrasti |- |Limbaži - Ozolmuiža |- |Limbaži - Pociems - Limbaži |- |Sigulda - Institūts - Jūdaži |- |Limbaži - Oltūži - Salacgrīva |- |Limbaži - Ārciems - Pāle - Limbaži |- |Limbaži - Kaijciems - Lādezers - Limbaži |- |Limbaži - Ķirbiži - Viļķene - Limbaži |- |Limbaži - Rūstūži - Lauvas - Ainaži |- |Limbaži - Aloja |- |Limbaži - Aloja - Staicele |- |Limbaži - Viļķene - Salacgrīva |- |Rīga - Pabaži - Saulkrasti |- |Rīga - Garkalne - Vangaži |- |Sigulda - Allaži - Mālpils |- |Rīga - Mālpils |- |Valmiera - Limbaži |- |Limbaži - Lēdurga - Sigulda |- |Madona - Cēsis - Saulkrasti |- |Rīga - Ainaži |- |Rīga - Lēdurga - Limbaži |- |Rīga - Limbaži - Ainaži |- |Rīga - Limbaži |- |Cēsis - Valmiera - Ainaži |- |Valmiera - Saulkrasti |- | rowspan="76" |Valmiera, Valka, Smiltene |Valkas Autoosta - Lauktehnika - Autoosta |- |Valkas Autoosta - Lugažu stacija - Autoosta |- |Valmiera - Baldiešu ferma - Valmiera |- |Smiltene - Mēri - Džindžas - Smiltene |- |Valka - Kārķi - Rūjiena |- |Valmiera - Vaidava - Rubenes skola - Valmiera |- |Rūjiena - Sēļi - Rūjiena |- |Smiltene - Palsmane - Variņi - Ķeņģi - Smiltene |- |Valmiera - Brenguļi - Pūpoli - Valmiera |- |Valmiera - Gauja - Gaujmala - Valmiera |- |Valmiera - Vaidava - Valmiera |- |Smiltene - Vijciems - Smiltene |- |Valmiera - Kauguri - Brenguļi - Valmiera |- |Rūjiena - Naukšēnu skola - Rūjiena |- |Valmiera - Brenguļi - Valmiera |- |Valmiera - Dikļu skola - Valmiera |- |Smiltene - Aumeistari - Gauja - Gaujiena |- |Smiltene - Variņi - Palsmane - Gaujiena |- |Smiltene - Krūklanti - Launkalne - Mežciems - Pamatskola |- |Smiltene - Launkalne - Pamatskola |- |Smiltene - Mežciems - Launkalns - Smiltene |- |Smiltene - Ķieģeļceplis - Launkalne - Smiltene |- |Valmiera - Zilaiskalns - Ozolu skola |- |Valmiera - Trikāta - Valmiera |- |Valmiera - Ēvele - Valmiera |- |Valmiera - Blome - Smiltene - Brantu skola - Smiltene |- |Valka - Pedele - Ērģeme |- |Valmiera - Mazsalaca - Rūjiena - Valmiera |- |Valka - Aumeistari - Smiltene |- |Smiltene - Rauza - Variņi - Smiltene |- |Smiltene - Strenči - Smiltene |- |Valmiera - Rubenes skola - Kocēnu skola - Valmiera |- |Valmiera - Vaidava - Rubene - Valmiera |- |Rūjiena - Ipiķu skola - Rūjiena |- |Valmiera - Mazsalaca |- |Smiltene - Vidaga - Smiltene |- |Valmiera - Mūrmuiža - Valmiera |- |Valka - Omuļu skola |- |Valmiera - Pidriķis - Burtnieki - Valmiera |- |Valmiera - Cempi - Valmiera |- |Valmiera - Pidriķis - Burtnieki |- |Valmiera - Brenguļi - Staišas - Valmiera |- |Valka - Smiltene |- |Valmiera - Burtnieki - Eniņi - Valmiera |- |Valmiera - Tožas - Mujāni - Valmiera |- |Valmiera - Rencēni - Rūjiena |- |Rūjiena - Arakste - Rūjiena |- |Valmiera - Zilaiskalns - Tožas - Valmiera |- |Valka - Ķemere - Ēvele - Valka |- |Rūjiena - Naukšēni - Nurmi - Rūjiena |- |Rūjiena - Ramata - Mazsalaca |- |Smiltene - Trikāta - Strenči - Smiltene |- |Valmiera - Cēsis |- |Valmiera - Limbaži |- |Smiltene - Palsmane - Jaunpiebalga |- |Valmiera - Trikāta - Smiltene |- |Valmiera - Alūksne |- |Alūksne - Gaujiena - Smiltene |- |Rīga - Valmiera |- |Rīga - Valka |- |Valmiera - Seda - Valmiera |- |Rīga - Rūjiena |- |Rīga - Mazsalaca |- |Rūjiena - Limbaži |- |Valmiera - Aloja - Salacgrīva |- |Valmiera - Brenguļi - Smiltene |- |Valmiera - Limbaži - Tūja |- |Valmiera - Limbaži - Salacgrīva |- |Valmiera - Cempi - Smiltene |- |Valmiera - Staicele |- |Valmiera - Madona |- |Valmiera - Blome - Smiltene |- |Valmiera - Rencēni - Valka |- |Valmiera - Valka |- |Valmiera - Rēzekne |- |Rīga - Rauna - Smiltene |} <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/155703|title=eis.gov.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/60864|title=eis.gov.lv}}</ref> === Skolēnu pārvadājumi === Uzņēmums nodrošina arī skolēnu regulāros pārvadājumus daļā Valmieras novadā - Strenču, Brenguļu, Kauguru, Trikātas, Burtnieku, Naukšēnu, Rūjienas un Kocēnu apvienībā, kā arī daļā Mazsalacas apvienības.<ref name="VNP_339_pielikums9" /> ==Autoostas== "VTU Valmiera" apkalpo vairākas autoostas, kas kalpo kā uzņēmuma filiāles. ===Valmieras autoosta=== Valmieras autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Sākotnējā autoostas ēka tika būvēta 1956. gadā, ar pieņemšanas aktu, kurā norādīts, ka projektā ventilācijas, ūdensvads un kanalizācija nebija paredzēta. Jau 1986. gadā tika atzīts, ka ēka neatbilst pilsētas un rajona mērogiem. Vairākkārt tika apsvērta autoostas atrašanās vietas maiņa - kā piemērām, pārvietojot to pie dzelzceļa stacijas, pie Kultūras centra, vai pat ārpus pilsētas robežām. Tomēr, autoostas pašreizējā lokācija tika atzīta par praktiskāko.<ref name="vtu-valmiera-70" /> 2011. gadā tika izsludināts atklāts metu konkurss par jaunās ēkas vizuālo un funkcionālo risinājumu, kurā uzvarēja arhitektu Eduarda Beernaerta, Jāņa Neidera un Ilzes Neideres ideja "Valmieras vārti". 2013. gada aprīlī uzsākās Valmieras autoostas rekonstrukcija, tā paša gada oktobrī tā tika atvērta. Jaunajā ēkā joprojām ir saskatāms iepriekšējās ēkas veidols - papildinājumi ir nojume, otrais administrācijas un plānoto komercplatību stāvs un atpūtas telpas. Rekonstrukcijas darbus veica SIA "Ekers", darbu izmaksas bija aptuveni 350 tūkstoši latu.<ref name="vtu-valmiera-70" /> ===Rūjienas autoosta=== Rūjienas autoosta ir IV kategorijas autoosta - tajā netiek veikti biļešu tirdzniecības, bagāžas uzglabāšanas vai nodrošināta uzgaidāmās zāles pakalpojumu lietošana.<ref>https://vtu-valmiera.lv/rujienas-autoosta-partrauks-bilesu-tirdzniecibu/{{Novecojusi saite}}</ref> ===Smiltenes autoosta=== Smiltenes autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Smiltenes centra teritorijas pārbūves ietvaros, autoostai ir jauna atrašanās vieta Baznīcas laukumā 16a.<ref>https://vtu-valmiera.lv/smiltenes-autoosta-turpmak-bus-baznicas-laukuma-16a/{{Novecojusi saite}}</ref> ===Valkas autoosta=== Valkas autoostā tiek nodrošināti biļešu tirdzniecības un bagāžas uzglabāšanas pakalpojumi. Papildus reģionālajiem un pilsētas pārvadājumiem Latvijā, autoosta apkalpo arī vairākus reisus no Igaunijas. [[Kategorija:Autobusu satiksme Latvijā]] ooqmtnp6d8g1m1d2y514seuq0m6zyv6 0 619435 4512920 4512856 2026-08-25T14:57:00Z Biafra 13794 preciz. 4512920 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref> [https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"], tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref> [https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien], nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās jau bija applūduši vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — autoceļš [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ijwjzxek0x5pkx5ct9wsy161jpqlc9g 10 619615 4513127 4511816 2026-08-25T20:40:49Z Dainis 876 4513127 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] (3 × [[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]{{,}} [[HUCSat]]{{,}} [[LEOPARDSat-1]]{{,}} [[Coconut]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} [[Starshield|USA 608]]{{,}} [[Starshield|USA 609]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 8 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield|USA 610 — USA 618]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-8]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[SXM-11]] {{!}} [[Haiyang 2E]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Amazon Leo]] {{!}} [[Swift Boost Mission|LINK]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[CAS500-4]]{{,}} 7 × [[GRUS-3]]{{,}} 4 × [[ICEYE-X]]{{,}} [[PIRX-1]]{{,}} [[CyberCUBE]]{{,}} [[KOSTKA]]{{,}} [[Balkan-3]]{{,}} [[FOSSAST2E-26]]{{,}} [[BRO-31]]{{,}} [[MARINA (pavadonis)|MARINA]]{{,}} [[BOHR]]{{,}} 5 × [[Lemur-2]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-29]]''' {{!}} 21 × [[T1TL-E]] {{!}} [[SCOPE]]{{,}} [[SOLARAS S3]] {{!}} × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]{{,}} 3 × [[Mission Extension Pod|MEP]] {{!}} 6 × [[Dongpo]]{{,}} [[Xiguang 2-01]]{{,}} [[Tianyi 49]]{{,}} [[Zidingxiang 3]] {{!}} [[Tianlian 2-06]] {{!}} [[Tianyi 48]]{{,}} [[Gande 1-01]]{{,}} [[Xiguang 2-03]]{{,}} [[Jitianxing A04]]{{,}} [[Yinglong Fengguang 1]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian 3-01]] {{!}} 2 × [[Tongxin Jishu Shiyan 27]] {{!}} [[USA 619]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Lampung-1]]{{,}} [[Samarkand 2028]] {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} [[MIKURA-I]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[Zhongxing 4B]]</s> {{!}} [[Michibiki-7]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 8 × [[Globalstar-2R]] {{!}} [[Starshield|USA-620 — USA-642]] {{!}} 9 × [[SatNet LEO]] {{!}} [[Satellite for Earth Observation]] {{!}} [[Honghu 03]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[QPS-SAR-18]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[BaYi-04]]{{,}} [[JingAn MengXiang-01]]{{,}} [[Lingzhi-09]]{{,}} 2 × [[Zhongke]] {{!}} 29 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> ku7xp4hfterm79wsyq1gbttkee7xmfv 0 619616 4513126 4511815 2026-08-25T20:39:31Z Dainis 876 /* Augusts */ 4513126 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]]: ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]); tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]'' (''USA 608'' un ''USA 609''); ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[Zhongguo Yidong]] 02'' (''China Mobile 02''). * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[HASTE]]'' palaists eksperimentāls aparāts ''[[CURVEBALL]]'', ar ko tika izmēģināta noiešana no orbītas un, iespējams, tas nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti 8 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''Centispace''); ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 19 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA 610'' — ''USA 618''); ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Hokushin-1]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''; tas nolaidās okeānā. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-8]]''. * [[28. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[29. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]''. * [[30. jūnijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Kristofers Viljamss]] un [[Džesika Meira]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Haiyang 2E]]'' (''Ocean 2E''). * [[2. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]''; ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaisti nanopavadoņi: 3 × ''[[Pleiades Rapid Orbital Verification Experiment System|PROVES]]'', ''[[HUCSat]]'', ''[[LEOPARDSat-1]]'', ''[[Coconut]]''. * [[3. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Pegasus XL]]'' palaists pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[Swift Boost Mission|LINK]]''. * [[4. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** zonde ''[[Hayabusa2]]'' veica asteroīda ''[[98943 Torifune]]'' pārlidojumu; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 20 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' (misija ''Transporter-17'') palaisti pavadoņi ''[[CAS500-4]]'', 7 × ''[[GRUS-3]]'', 4 × ''[[ICEYE-X]]'', ''[[PIRX-1]]'', ''[[CyberCUBE]]'', ''[[KOSTKA]]'', ''[[Balkan-3]]'', ''[[FOSSAST2E-26]]'', ''[[BRO-31]]'', ''[[MARINA (pavadonis)|MARINA]]'', ''[[BOHR]]'', 5 × ''[[Lemur-2]]''. * [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 10B]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''; pirmo reizi veikta Ķīnas raķetes pirmās pakāpes nosēšanās. * [[11. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'' (apkalpe: [[Pjotrs Dubrovs]], [[Anna Kikina]], [[Anils Menons]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[16. jūlijs]]: ** no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] brīvā lidojumā palaists nanopavadonis: ''[[Pessoa]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-E]]''. * [[18. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Vikram-I]]'' pirmajā lidojumā palaisti pavadoņi ''[[SCOPE]]'', ''[[SOLARAS S3]]''. * [[19. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[21. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņu apkalpošanas aparāti ''[[Mission Robotic Vehicle|MRV-1]]'', 3 × ''[[Mission Extension Pod|MEP]]''. * [[22. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'') palaisti pavadoņi: 6 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Xiguang 2-01]]'', ''[[Tianyi 49]]'', ''[[Zidingxiang 3]]''. * [[23. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 2-06]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Tianyi 48]]'', ''[[Gande 1-01]]'', ''[[Xiguang 2-03]]'', ''[[Jitianxing A04]]'', ''[[Yinglong Fengguang 1]]''. * [[24. jūlijs]] — suborbitālā trajektorijā veikts supersmagā nesēja ''[[Starship]] v3'' 13. izmēģinājumu lidojums, izlaisti 20 ''[[Starlink]]'' pavadoņi. * [[25. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes, apkalpe: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]], [[Sergejs Mikajevs]], [[Kristofers Viljamss]]. * [[29. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian 3-01]]''. * [[30. jūlijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Tongxin Jishu Shiyan 27]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[USA-619]]'' (''NROL-95''). === Augusts=== * [[1. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Lampung-1]]'' (''OSE HS-01''), ''[[Samarkand 2028]]'' (''OSE HS-02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''. * [[6. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MIKURA-I]]'' (''QPS-SAR 13''); ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Džesika Meira]] un [[Anils Menons]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[8. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. augusts]]: ** nesējraķetes ''[[Chang Zheng 7A]]'' avārijā zaudēts sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 4B]]'' (''ChinaSat 4B''); ** ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''). * [[11. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 8 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 militārie pavadoņi ''[[Starshield|USA-620 — USA-642]]'' (''USSF-366''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[SatNet LEO]]''. * [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Satellite for Earth Observation]]''. * [[18. augusts]]: ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 3]]'' palaists pavadonis ''[[Honghu 03]]''. * [[19. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. augusts]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-18]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[21. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. augusts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6C]]'' palaisti pavadoņi ''[[BaYi-04]]'', ''[[JingAn MengXiang-01]]'', ''[[Lingzhi-09]]'', 2 × ''[[Zhongke]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** [[SKS 75. ekspedīcija|SKS-75]]: [[Anils Menons]] un [[Sofija Adeno]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Vollija Fanka]] (''Wally Funk''), ASV lidotāja, kosmonaute, veikusi suborbitālu lidojumu (dzimusi 1939. gadā) * [[10. jūlijs]] — [[Aleksandrs Aleksandrovs (kosmonauts)|Aleksandrs Aleksandrovs]] (''Александър Панайотов Александров''), Bulgārijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] sufmz1appvdhlt5vm4hy0f912lr28gf 0 620291 4512930 4420027 2026-08-25T15:17:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4512930 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Rūdolfs Salputra | attēls = | amats = [[Latvijas PSR]] Tirdzniecības ministrs | term_sākums = 1984 | term_beigas = 1990 | dzim_dati = {{dat|1930|12|29}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = {{mdv2|1993|||1930|12|29}} | mir_vieta = | partija = | dzīvesb = | alma_mater = | profesija = politiķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Rūdolfs Salputra''' (1930—1993) bija [[Latvijas PSR]] politiķis, [[Latvijas PSR Tirdzniecības ministrs]] (1984—1990). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1930|8|21}} [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{LPE|8|558}}</ref> Līdz 1964. gadam mācījās [[PSKP]] Neklātienes augstākajā partijas skolā, bija [[Vārpa (sporta biedrība)|sporta biedrības "Vārpa"]] Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieks (1960—1963), pēc tam darbojās [[Latvijas PSR Ministru padome|Latvijas PSR Ministru padomē]]. 1969. gadā kļuva par [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] izpildkomitejas priekšsēdētāju, 1972. gadā par Latvijas PSR Tirdzniecības ministra pirmo vietnieku, 1984. gadā par ministru, 1985. gadā par [[LPSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] deputātu un [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas]] locekli. Miris 1993. gadā, apglabāts [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>[https://timenote.info/lv/Rudolfs-Salputra timenote.info]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Salputra, Rūdolfs}} [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1993. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas PSR Tautas komisāri un ministri]] 9lho3fad5a2m696sxe5eckd9efiedbc 0 627441 4513213 4448160 2026-08-26T03:38:42Z Biafra 13794 4513213 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Šumska | official_name = ''Šumskas'' | settlement_type = miests | image_skyline = Church of St. Michael the Archangel in Šumskas, Lithuania in 2014.jpg | image_caption = Šumskas Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Viļņas rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Viļņas apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Viļņas rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kalvelu seņūnija]] | area_total_km2 = 5.21 | population_total = 765 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 54 | latm = 36 | lats = 25 | latNS = N | longd = 25 | longm = 43 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = 165 | website = }} '''Šumska''' ({{val|lt|Šumskas}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņas apriņķis|Viļņas apriņķa]] [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona pašvaldībā]]. Atrodas 32 kilometrus uz austrumiem no [[Viļņa|Viļņas]], tiešā Baltkrievijas robežas tuvumā. == Vēsture == Apdzīvotā vieta vēsturiski saukta par '''Laukininkiem''' (''Laukininkai''), taču 17. gadsimta beigās muižnieki Šumski šeit nodibināja miestu un nosauca to savā uzvārdā. 1696. gadā muižnieks Mikola Šumskis uzcēla pirmo koka baznīcu un uzaicināja [[Dominikāņu ordenis|dominikāņu ordeņa]] brāļus, nodibinot [[Klosteris|klosteri]]. Starpkaru periodā Šumska (''Szumsk'') bija gminas centrs [[Polija]]s sastāvā. Padomju periodā Šumska bija padomju saimniecības ''Šumskas'' centrālais ciemats. Saimniecība specializējās laukkopībā un nodrošināja darba vietas lielākajai daļai miesta iedzīvotāju, kā arī uzturēja vietējo infrastruktūru. 2015. gadā miestam tika apstiprināts savs ģerbonis. == Arhitektūra un apskates objekti == * Šumskas Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīca: celta no 1767. līdz 1789. gadam vēlā [[Baroks|baroka]] stilā. Tā ir monumentāla mūra celtne, kas veido vienotu ansambli ar bijušo dominikāņu klosteri. 19. gadsimtā baznīca uz laiku bija nodota pareizticīgajiem, bet 1917. gadā atdota katoļiem. * Šumskas muižas pils: 19. gadsimta klasicisma stila ēka, kas reiz piederēja Šumsku dzimtai. Mūsdienās pils ir daļēji saglabājusies un kalpo kā kultūras mantojuma objekts. * Šumskas robežkontroles punkts: nozīmīgs infrastruktūras objekts uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas (slēgts kopš 2023. gada vidus drošības apsvērumu dēļ). == Sabiedrība == Miestā darbojas Šumskas pamatskola, kurā mācības notiek poļu valodā, bibliotēka, pasts un kultūras centrs. Šumska ir daudznacionāla apdzīvota vieta ar dominējošu poļu kopienu. Pateicoties vēsturiskajam klostera un baznīcas ansamblim, miests piesaista arhitektūras un vēstures interesentus. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.vrsa.lt/ Viļņas rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Viļņas rajona pašvaldība]] 8uvuyjjdvbls0lmk2wfun69mtw0vmwv 0 627559 4512982 4508670 2026-08-25T16:43:05Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4512982 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Cūciņa Pepa | show_name_2 = ''Peppa Pig'' | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = bērnu [[animācija]] seriāls | format = | creator = * [[Nevils Astlijs]] * [[Marks Beikers]] | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{GBR}} | language = [[angļu valoda]] | num_seasons = 9 | num_episodes = 459 (+5 speciālās) | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 5 minūtes | company = ''[[Astley Baker Davies]]'' | distributor = | channel = ''[[Channel 5]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2004|5|31||bez}} | last_aired = pašlaik | status = tiek veidots | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''“Cūciņa Pepa”''' ({{val|en|Peppa Pig}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[animācijas seriāls]] [[pirmsskolas vecums|pirmsskolas vecuma]] bērniem, kura galvenā varone ir [[antropomorfisms|antropomorfa]] cūciņa vārdā Pepa. Seriālu izveidoja [[animators|animatori]] [[Nevils Astlijs]] (''Neville Astley'') un [[Marks Beikers]] (''Mark Baker''), sadarbojoties ar [[kinoproducents|producentu]] [[Fils Deiviss|Filu Deivisu]] (''Phil Davies'') studijā ''[[Astley Baker Davies]]''. Tā pirmizrāde Apvienotajā Karalistē kanālā ''[[Channel 5]]'' notika {{dat|2004|5|31||bez}}. Seriālu veido īsas [[televīzijas seriāla sērija|sērijas]] par Pepas, viņas [[ģimene]]s un draugu ikdienas piedzīvojumiem. Galvenie [[tēls|tēli]] ir Pepa, viņas jaunākais brālis Džordžs, Mamma Cūka un Tētis Cūka, bet viņu draugi un kaimiņi lielākoties ir antropomorfi [[dzīvnieki]]. “Cūciņa Pepa” kļuvusi par vienu no starptautiski pazīstamākajiem britu pirmsskolas vecuma bērniem paredzētajiem seriāliem un tiek izplatīta vairāk nekā 180 valstīs. Seriāla [[popularitāte]]s rezultātā "Cūciņa Pepa" pārtapusi plašā [[mediju franšīze|mediju]] un [[preču franšīze|preču franšīzē]], kas līdzās [[televīzija]]s saturam aptver [[grāmata]]s, [[rotaļlieta]]s, [[spēle]]s, [[teātris|skatuves uzvedumus]], [[atrakciju parks|tematiskās atrakcijas]] un citus [[licence|licencētus]] produktus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{filmu ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Animācijas seriāli]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes televīzijas seriāli]] csjayxlx6kyuo9f4bxi7hib65mllp1y 0 629689 4513250 4459235 2026-08-26T06:51:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513250 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tram_map_of_Mazyr_(in_rus).png|thumb|458x458px|Līnijas karte]] [[Attēls:Трамдепо_остановка_Мозырь.jpg|thumb|320x320px|Formālā gala pietura "Tramvaju depo"]] [[Attēls:Mozyr_tram_fantrip._Мозырь_-_Mazyr,_Belarus_-_panoramio_(51).jpg|thumb|320x320px|Depo iekšienē]] '''Tramvaju satiksme Mazirā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Mazira]]s pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Gomeļas apgabals|Homjeļas apgabalā]]. Satiksme notiek vienā 19,6 kilometrus garā līnijā no tramvaju depo līdz Maziras naftas pārstrādes rūpnīcai, līnija neskar pilsētas centru, bet iet caur Babru daudzstāvu māju rajonu un tālāk pa mazapdzīvotu teritoriju ar dažām rūpnīcām. [[Pārslodzes stundas|Pārslodzes stundās]] — no rīta rūpnīcas, pēcpusdienā pilsētas virzienā — tramvaji bieži iet bez starppieturām piepilsētas zonā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mrl.ucsb.edu/~yopopov/rrt/trackmaps/tm_mozyr.html|title=Mozyr Tram Track Map|website=www.mrl.ucsb.edu|access-date=2026-04-20|archive-date=2016-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20161224161848/http://www.mrl.ucsb.edu/~yopopov/rrt/trackmaps/tm_mozyr.html}}</ref> Daļa tramvaju, kas no rīta aizbraukuši uz rūpnīcu, paliek tur un atgriežas vakarā (šim mērķim rūpnīcā ir vieta 9 tramvajiem), pārējā dienas laikā un brīvdienās intervāls starp reisiem ir 25-95 minūtes.<ref name=":1" /> Formāli ir četri maršruti, kas visi iet pa vienu līniju: pamatmaršruts depo-rūpnīca, kā arī papildmaršruti no depo līdz rūpnīcai (pārslodzes stundās) un diviem pagrieziena lokiem uz līnijas Peņkos un Kriničnajā. Faktiski maršruti nesasniedz tramvaju depo, kur pagrieziena loks ved caur depo teritoriju, un par galapunktu kalpo pietura "Ugunsdzēsēju depo" 200 metrus no tramvaju depo, kur arī ir pagrieziena loks. [[Sliežu platums]] 1524 [[Milimetrs|mm]], [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] spriegums 600 [[Volts|voltu]], vidējais attālums starp stacijām 1,09 kilometri.<ref name=":1" /> Pilsētas robežās līnija kursē pa atsevišķu sliežu ceļu, krustojumi ar ielām izveidoti vienā līmenī. Piepilsētas zonā krustojumi ar automaģistrālēm tiek veikti dažādos līmeņos, visos gadījumos tramvajs kursē pa apakšu. Līnija uzbūvēta pēc naftas rūpnīcas ierosinājuma un tā arī nodrošina viņas ekspluatāciju. Pilsētas attīstības plāns paredz otrās tramvaja līnijas būvniecību, kurai jākļūst par esošās līnijas atzaru pieturas "Tirdzniecības centrs" zonā un jābrauc pa Priticka ielu līdz dzelzceļa stacijai . == Vēsture == Pirmo tramvaju depo projektu 1973. gadā izstrādāja ''Beltransproekt'' institūts. Tajā pašā gadā sākās tramvaja sliežu ceļa, galvenās ražošanas ēkas, administratīvo un saimniecības ēku būvniecība, taču līdzekļu trūkuma dēļ viss bija jāaptur un jāiekonservē.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mnpz.by/about/tu/o-tramvaynom-upravlenii/|title=О трамвайном управлении|website=mnpz.by|access-date=2026-04-20|archive-date=2020-02-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20200215215049/https://mnpz.by/about/tu/o-tramvaynom-upravlenii/}}</ref> 1984. gada 7. jūnijā izdeva rīkojumu pielāgot pa šo laiku novecojušo projektu, un 1986. gada janvārī atsākās tramvaju depo būvniecība, tika uzliktas sliedes. 1987. gada 28. decembrī valsts komisija parakstīja aktu par tramvaju depo pieņemšanu ekspluatācijā, un tika atvests pirmais [[KTM-5|KTM-5 M3]] tramvaja vagons.<ref name=":0" /> 1988. gada 17. maijā Maziras naftas pārstrādes rūpnīcas direktors A. Zubovskis parakstīja rīkojumu par tramvaju nodaļas izveidi rūpnīcas ietvaros, par tās vadītāju ieceļot Oļegu Prusakovu un par galveno inženieri Mihailu Golovaču. Pēc šiem rīkojumiem tika pabeigta būvniecība, sagatavota tehniskā dokumentācija, organizēta apkope un ekspluatācija, pieņemts darbā personāls un organizēta apmācība.<ref name=":0" /> 1988. gada 1. augustā tika atklāta regulāra tramvaja satiksme visā sliežu garumā; šo datumu arī uzskata par Maziras tramvaja dzimšanas dienu.<ref name=":0" /> == Cenas == 2025. gadā brauciens maksāja pilsētas robežās 1,05 [[Baltkrievijas rublis|Baltkrievijas rubļu]], piepilsētas zonā 1,30 un līdz naftas rūpnīcai 2,90 Baltkrievijas rubļu (0,75 [[eiro]] pēc tābrīža kursa). Iepriekšējā gadā noteiktās cenas ar to paaugstinājās par 15-20%.<ref>[https://transphoto.org/city/172/ Transphoto — Mazyr]</ref> Tramvaji kursē bez konduktoriem — maksājums tiek veikts tieši vadītājam pieturā. Maršrutā ir biļešu kontrolieri. == Tramvaju modeļi == === 2018. gadā lietotie tramvaju modeļi === {| class="wikitable" !Modelis !Skaits !Ekspluatācijā kopš |- |[[KTM-5|''КТМ-5М3'']] | align="center" |47 | align="center" |1988 |- |''ВТК-24'' | align="center" |2 | align="center" |1988 |- |''ВТК-10'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''ВТК-06'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''НТТРЗ'' | align="center" |1 | align="center" |1987 |- |''ВТК-09Д'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''ВТК-01'' | align="center" |1 | align="center" |1988 |- |''МСШУ-4'' | align="center" |1 | align="center" |1990 |- |''ПРМ-5М'' | align="center" |1 | align="center" |1990 |} No šiem modeļiem tikai KTM domāti pasažieru pārvadāšanai, bet citi ir specializēti tehniskie vagoni. 22 no tiem saslēgti pāros, bet 3 strādā kā atsevišķi vagoni.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://abw.by/news/commercial/2024/07/05/pervym-v-belarusi-novye-tramvai-bkmt811-poluchil-mozyr|title=Первым в Беларуси новые трамваи БКМ-Т811 получил Мозырь|website=abw.by|access-date=2026-04-20|archive-date=2024-08-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20240821093926/https://abw.by/news/commercial/2024/07/05/pervym-v-belarusi-novye-tramvai-bkmt811-poluchil-mozyr}}</ref> 2024. gadā rūpnīca kā pirmā Baltkrievijā iegādājās 10 Baltkrievijā ražotus BKM-T811 vagonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tr.ru/news/5238-novye-tramvai-v-barnaul-mozyr-novotroick-yaroslavl-i-na-yuzhnyy-ural-postavki-i-plany|title=Новые трамваи — в Барнаул, Мозырь, Новотроицк, Ярославль и на Южный Урал: поставки и планы|website=TR.ru — Транспорт в России|access-date=2026-04-20|date=2023-11-21|language=ru}}</ref> Pēc tramvaju skaita Mazira ir trešajā vietā Baltkrievijā aiz [[Minska]]s un [[Vitebska|Vicebskas]].<ref name=":2" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Transports Baltkrievijā]] [[Kategorija:Tramvajs]] pp32geecdppf65e6iihtbs4vc5r7hfc 0 629819 4512984 4501828 2026-08-25T16:43:49Z Meistars Joda 781 4512984 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jaceks Tomčaks | vārds_orig = ''Jacek Tomczak'' | attēls = 2022-Jacek-Tomczak.JPG | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Jaceks Tomčaks 2022. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1990 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 5 | dz_vieta = {{vieta|Polija|Lielpolijas vojevodiste|Srema}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{POL}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Jaceks Tomčaks''' ({{val|pl|Jacek Tomczak}}; dzimis {{dat|1990|3|5}} [[Kelce|Kelcē]]) ir [[Polija]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2012). == Biogrāfija == Šahu sācis spēlēt sešu gadu vecumā. Daudzkārtējs Polijas jauniešu šaha čempionātu laureāts, kuros izcīnījis 6 zelta (2000 [O10], 2002 [O12], 2005 [O16], 2006 [O16], 2008 [O18], 2008 [O20]) un bronzas (2004 [O14]) medaļas. Pārstāvējis savu valsti Pasaules un [[Eiropas jauniešu šaha čempionāts|Eiropas jauniešu šaha čempionātos]] (2000—2010). 2012. gadā [[Batumi]] uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionātā U16 vecuma grupā.<ref>[http://chess-results.com/tnr4610.aspx?art=4&lan=1&flag=30 World Youth Chess Championship 2006 Open — 16]</ref> 2007. gadā [[Opole|Opolē]] debitējis Polijas šaha čempionāta finālā, kurā ierindojies 12. vietā. Vēlākajos gados regulāri piedalījies šajos turnīros, kuros izcīnījis 2 sudraba (2017,<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2017/ 74. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Warszawa, 20 — 30 marca 2017]</ref> 2024<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2024/ 81. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Rzeszów, 21 — 30 maja 2024]</ref>) un 2 bronzas (2015,<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2015/ 72. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Poznań, 24 marca — 1 kwietnia 2015]</ref> 2018<ref>[https://www.szachypolskie.pl/mistrzostwa-polski-mezczyzn-w-szachach-2018/ 75. Indywidualne Mistrzostwa Polski Mężczyzn w Szachach Warszawa, 11 — 21 maja 2018]</ref>) medaļas. Dažādu šaha klubu sastāvā piedalījies Polijas komandu šaha čempionātā, kurā izcīnījis bronzas (2014) medaļu.<ref>[http://www.olimpbase.org/playerspl/nlx7rrre.html OlimpBase :: Polish Team Chess Championship :: Jacek Tomczak]</ref> 2003. gadā [[Polaņicazdroja|Polaņicazdrojā]] uzvarējis [[Akiba Rubinšteins|Akibas Rubinšteina]] memoriāla B turnīrā.<ref>[https://www.szachypolskie.pl/memorial-akiby-rubinsteina-2003/ 40. Memoriał Akiby Rubinsteina Polanica-Zdrój, 20&nbsp;— 29 sierpnia 2003]</ref> 2021. un 2023. gadā [[Varšava|Varšavā]] bijis [[Migels Naidorfs|Migela Naidorfa]] memoriāla uzvarētājs.<ref>[https://www.szachypolskie.pl/warsaw-chess-festival/ Warsaw Chess Festival]</ref> Vairākkārt pārstāvējis Polijas izlasi lielākajos komandu šaha turnīros: * [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādē]] piedalījies 2018. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://chess-results.com/tnr368908.aspx?lan=1&art=20&fed=POL&flag=30|title=Chess-Results Server Chess-results.com - 43rd Olympiad Batumi 2018 Open|website=chess-results.com}}</ref> * [[Eiropas komandu šaha čempionāts|Eiropas komandu šaha čempionātos]] piedalījies 3 reizes (2013, 2017, 2019),<ref>[https://www.olimpbase.org/playerse/nlx7rrre.html OlimpBase :: European Men's Team Chess Championship :: Jacek Tomczak]</ref> * [[Šahs 2013. gada vasaras universiādē|Vasaras universiādē]] piedalījies 2013. gadā un jaukto komandu vērtējumā izcīnījis bronzas medaļu, * Eiropas jauniešu šaha komandu čempionātā U18 vecuma grupā piedalījies 2008. gadā un komandu vērtējumā izcīnījis zelta medaļu.<ref>[https://www.olimpbase.org/playerseb/nlx7rrre.html OlimpBase :: European Boys' U18 Team Chess Championship :: Jacek Tomczak]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2007. gadā viņam piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2012. gadā&nbsp;— starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| fide = 1124668 | chessgames = 95991 | 365chess = Jacek_Tomczak }} * [https://www.szachypolskie.pl/jacek-tomczak/ Jacek Tomczak&nbsp;— Szachy w Polsce (poliski)] {{DEFAULTSORT:Tomčaks, Jaceks}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielpolijas vojevodistē dzimušie]] [[Kategorija:Polijas šahisti]] 04nc01wdkv4qorzztzvsxws6lr2z93s 0 632286 4512912 4470295 2026-08-25T13:30:51Z Meistars Joda 781 4512912 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Gļebs Prohorenkovs | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|11|12}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=190}} | svars = {{mērvienība|kg=92}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]] | tvēriens = kreisais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Niagāras Universitāte]] | numurs = 4 | amats = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2025—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Gļebs Prohorenkovs''' (dzimis {{dat|2001|11|12}}) ir [[Latvija]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. 2025.—2026. gada sezonā spēlēja [[Niagāras Universitāte]]s komandas "Purple Eagles" sastāvā [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) hokeja līgā. == Karjera == 2018.—2019. gada sezonā spēlēja [[HS Rīga]] rindās [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionāta virslīgā]] (OHL). Arī nākamo sezonu uzsāka HS Rīga komandā, bet noslēdza [[Rīgas "Olimp"]] sastāvā. 2020.—2021. gada sezonā aizvadīja septiņas spēles [[Rīgas "Dinamo"]] komandā [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālajā hokeja līgā]], bet sezonas lielāko daļu spēlēja [[HK Rīga]] komandā [[Jaunatnes hokeja līga|Jaunatnes hokeja līgā]] (MHL). 2021. gadā devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un aizvadīja vienu sezonu Amarilo "Wranglers" komandā [[Ziemeļamerikas hokeja līga|Ziemeļamerikas hokeja līgā]] (NAHL). 2022. gadā pievienojās [[Niagāras Universitāte]]s komandai "Purple Eagles" un četrus gadus spēlēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) hokeja līgā. [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] debitēja 2025. gada aprīlī pārbaudes spēlē pret [[Austrijas hokeja izlase|Austriju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://hokejazinas.com/izlase/studentu-liga-spelejoss-uzbrucejs-piedzivo-debiju-latvijas-izlase/|title=Studentu līgā spēlējošs uzbrucējs piedzīvo debiju Latvijas izlasē|website=hokejazinas.com|date={{dat|2025|4|4|N|bez}}|access-date={{dat|2026|5|19||bez}}}}</ref> [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gadā]], pārstāv Latvijas izlasi arī [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Prohorenkovs, Gļebs}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] afxuux4rj5cmc7euj0vs6l9vd9akp3s 0 632418 4513217 4471064 2026-08-26T03:57:45Z Biafra 13794 atj. 4513217 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Makss Struss | vārds_orig = ''Max Strus'' | attēls = Max Strus - 53368732580 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Makss Struss 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|3|28}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisas štats|Hikorihillsa}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 196 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = ''Amos Alonzo Stagg'' ([[Ilinoisa]]) | koledža = | augstskola = [[Lūisa Universitāte]]<br>[[Depola Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = nedraftēts | dr_gads = [[2019. gada NBA drafts|2019]] | dr_līga = [[Nacionālā basketbola asociācija|NBA]] | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = {{nbay|2019|fs}} | klubs 1 = {{flaga|ASV}} [[Čikāgas "Bulls"]] | kl_sez 2 = 2019—2020 | klubs 2 = → {{flaga|ASV}} ''[[Windy City Bulls]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2020|start}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Maiami "Heat"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2025|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Klīvlendas "Cavaliers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas "Clippers"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Makss Struss''' ({{val|en|Max Strus}}; dzimis {{dat|1996|3|28}} [[Ilinoisa|Ilinoisas štatā]]) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Losandželosas "Clippers"]]. == Karjera == Koledžu basketbola karjeru M. Struss uzsāka [[Lūsia Universitāte]]s komandā [[NCAA]] otrās divīzijas čempionātā. Pēc divām sezonām zemākā līmenī viņš pārcēlās uz NCAA pirmo divīziju, kur vēl divus gadus spēlēja [[Depola Universitāte|Depola Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bigeast.com/news/2017/12/15/mens-basketball-local-talent-strus-leads-a-streaking-depaul.aspx|title=Local Talent Strus Leads A Streaking DePaul|website=www.bigeast.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> Abu koledžu otrajā sezonā viņš bija rezultatīvākais spēlētājs, gūstot vairāk nekā 20 punktus vidēji spēlē. [[2019. gada NBA drafts|2019. gada NBA draftā]] M. Struss netika izvēlēts, taču viņš pievienojās [[Bostonas "Celtics"]] [[NBA Vasaras līga]]s komandai. Labi parādījis sevi šajā turnīrā viņš noslēdza ar komandu divvirzienu līgumu, tomēr īsi pirms NBA sezonas sākuma komanda viņu no sastāva atbrīvoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.masslive.com/celtics/2019/10/boston-celtics-waive-max-strus-and-others-opening-door-for-javonte-green-to-earn-final-roster-spot.html|title=Boston Celtics waive Max Strus and others, opening door for Javonte Green to earn final roster spot|last=twesterh@masslive.com|first=Tom Westerholm {{!}}|website=masslive|access-date=2026-05-20|date=2019-10-19|language=en}}</ref> 22. oktobrī M. Struss noslēdza līgumu ar citu [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konferences]] komandu [[Čikāgas "Bulls"]], kuras sastāvā mēnesi vēlāk debitēja NBA. "Bulls" sastāvā gan viņš nospēlēja tikai divas spēles, spēlējot arī [[G Līga]]s komandā ''[[Windy City Bulls]]''. 2020. gada novembrī M. Struss noslēdza līgumu ar [[Maiami "Heat"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/heat/news/heat-signs-max-strus-11-30-20|title=Max Strus Signs With HEAT {{!}} Miami Heat|website=www.nba.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> kuras sastāvā trīs sezonu laikā iekaroja stabilu vietu spēles rotācijā un izcila trīspunktu metienu speciālista reputāciju. Kopā ar "Heat" sasniedza [[NBA finālsērija|NBA finālsēriju]] 2023. gadā. 2023. gada jūlijā viņš ''sign-and-trade'' darījuma rezultātā noslēdza četru gadu līgumu ar [[Klīvlendas "Cavaliers"]], kas paredz 63 miljonu dolāru atalgojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/cavaliers/news/releases-strus-acquisition-230706|title=Cavaliers Acquire Max Strus|website=www.nba.com|access-date=2026-05-20|language=en}}</ref> 2026. gada augustā piecu komandu maiņas darījumā M. Struss tika aizmainīts uz [[Losandželosas "Clippers"]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{ASV basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Struss, Makss}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ilinoisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] [[Kategorija:Čikāgas "Bulls" spēlētāji]] [[Kategorija:Maiami "Heat" spēlētāji]] [[Kategorija:Klīvlendas "Cavaliers" spēlētāji]] [[Kategorija:Losandželosas "Clippers" spēlētāji]] bz2f10khg9rw531v10c3ggypkw57awv 0 635241 4513212 4490953 2026-08-26T03:36:38Z Biafra 13794 4513212 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kēla | official_name = ''Kehl'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = DEU Kehl COA.svg | shield_size = 65px | pushpin_map = Bādene-Virtemberga#Vācija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{DEU}} | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_name1 = {{nobr|{{flagicon image|Flag of Baden-Württemberg.svg}} [[Bādene-Virtemberga]]}} | subdivision_type2 = Administratīvais reģions | subdivision_name2 = [[Freiburga (reģions)|Freiburga]] | established_title = Dibināta | established_date = 1774. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 75,07 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024. gadā | population_footnotes = | population_total = 39584 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 34 | lats = | latNS = N | longd = 7 | longm = 49 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = 77694 | elevation_footnotes = | elevation_m = 139 | website = {{URL|https://www.kehl.de}} | footnotes = }} '''Kēla''' ({{val|de|Kehl}}) ir pilsēta [[Vācija]]s dienvidrietumos, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] federālajā zemē, iepretim [[Strasbūra]]i pie Vācijas robežas ar [[Francija|Franciju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bādenes-Virtembergas pilsētas]] 5mptsayg0ddxa3cjyrmaglt4378du2l 0 636190 4513097 4505053 2026-08-25T18:34:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513097 wikitext text/x-wiki "Saulgriezīte" ir vecākā latviešu diasporas nedēļas nogales skola Īrijā. Skola sāka darbu Dublinā 2005. gada 29. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latviansonline.com/latvian-school-to-open-in-ireland/ |title=Latvian school to open in Ireland |author=Andris Straumanis |website=Latvians Online |date=2005-05-25 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Tajā bērni apgūst latviešu valodu, Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju un kultūras tradīcijas. Līdzās mācībām skola ir bijusi Īrijas latviešu ģimeņu satikšanās un viens no kopienas kultūras centriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2024/07/55278/ |title="Saulgriezīte" uzsāk audzēkņu uzņemšanu 2024./2025. mācību gadam (Dublina) |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2024-07-16 |access-date=2026-08-02 }}</ref> == Vēsture == Saulgriezītes pirmsākumi ir cieši saistīti ar laiku, kad pēc Latvijas pievienošanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībai]] [[Īrija|Īrijā]] strauji pieauga [[Latvieši|latviešu]] kopiena. Daudzi jauniebraucēji meklēja ne tikai darbu, bet arī iespēju satikt savējos un uzturēt saikni ar latviešu valodu. 2004. gada nogalē [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijas]] Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] telpās, notika pirmais dievkalpojums [[Latviešu valoda|latviešu valodā]].<ref name="dievkalpojums2004">{{Tīmekļa atsauce |url=https://aluksniesiem.lv/laikraksta-arhivs/latviesi-irija-pulcejieties-ziemsvetkiem/ |title=Latvieši Īrijā, pulcējieties Ziemsvētkiem! |author=Tālis Rēdmanis |website=Alūksniešiem.lv |date=2004-11-25 |access-date=2026-07-26 }}</ref> Dievkalpojums kļuva par vienu no agrīnajiem [[Īrijas latvieši|Īrijas latviešu]] kopienas satikšanās punktiem [[Dublina|Dublinā]]. Ap to pamazām veidojās sarunas par bērnu skolu un biedrības izveidi. Vēstniecība šajā kopienas veidošanās laikā uzņēmās aktīvu lomu. 2005. gada februārī par Latvijas vēstnieku Īrijā kļuva Indulis Ābelis, kurš iesaistījās darbā ar latviešu [[Diaspora|diasporu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2007/04/7538/ |title=Indulis Ābelis. Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā |author=Laima Ozola |website=Baltic-Ireland.ie |date=2007-04-17 |access-date=2026-07-26 }}</ref> 2005. gada [[Lieldienas|Lieldienu]] dievkalpojumā vēstniecība izplatīja anketu par iesaistīšanos topošās svētdienas skoliņas darbā. Tajā savu vēlmi strādāt skolā pieteica Jolanta Šmite, kura kopā ar Ramonu Āboliņu kļuva par vienu no pirmajām skolotājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:203880%7Carticle:DIVL179 |title=Dar' man tēvis pastaliņas — arī Īrijā! |work=Austrālijas Latvietis |issue=2753 |date=2005-06-08 |access-date=2026-07-26 }}</ref> No šīs ieceres līdz pirmajai nodarbībai pagāja vien daži mēneši. Ņemot vērā [[Diaspora|diasporā]] izrādīto interesi par latviešu bērnu nedēļas nogales skolu, vēstniecība publiski aicināja uz pirmo nodarbību, kas notika 2005. gada 29. maijā plkst. 14.30 Īrijas Vācu [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|evaņģēliski luteriskās baznīcas]] draudzes namā Dublinā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www2.mfa.gov.lv/en/component/content/article?Itemid=353&id=5856%3Alatvian-children-s-school-opens-in-ireland |title=Latvian children's school opens in Ireland |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date=2026-07-26 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latviansonline.com/latvian-school-to-open-in-ireland/ |title=Latvian school to open in Ireland |author=Andris Straumanis |website=Latvians Online |date=2005-05-25 |access-date=2026-07-26 }}</ref> Jau 2005. gada rudenī jaunā skola valsts programmas paziņojumā tika nosaukta par latviešu bērnu nedēļas nogales skolu "Saulgriezīte". Tās iecerē bija tematiskas svētdienu nodarbības bērniem vecumā no diviem līdz četrpadsmit gadiem, lai uzturētu latviešu valodas un tradīciju vidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A37690555 |title=Par valdības finansējumu latviešu bērnu nedēļas nogales skolai Īrijā |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2005-11-03 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Skolai bija vajadzīga arī pastāvīga vieta, kur pulcēties. 2005. gada nogalē Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis iesaistījās sarunās ar Īrijas Izglītības ministriju par telpām latviešu bērnu skolas darbībai.<ref>''Ritums'', Nr. 623, 2005. gada 1. decembris.</ref> 2006. gada pavasarī Īrijas Izglītības ministrija skolai piešķīra telpas Model School ēkā Marlborough Street, Dublinā, un piekrita segt ar to izmantošanu saistītās papildu izmaksas.<ref>''Ritums'', Nr. 626, 2006. gada 1. aprīlis.</ref> Ar jaunajām telpām skolas darbs kļuva regulārāks. 2006. gada martā presē tika ziņots, ka nodarbības notiek Īrijas Izglītības departamenta piešķirtās telpās Marlborough Road, Dublinā. Skolā bija reģistrēti ap 20 bērnu, bet ikdienā nodarbības apmeklēja 12 līdz 13 bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A88230729 |author=Ingvilda Zālīte |title=Dublinā tikpat kā Latvijā |publisher=Latvija |date=2006-03-31 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Tā paša gada maijā laikraksts "[[Brīvā Latvija (laikraksts)|Brīvā Latvija]]" jau rakstīja par Dublinas latviešu nedēļas nogales skolu "Saulgriezīte", kurā bija reģistrēti 22 bērni vecumā no trim līdz divpadsmit gadiem. Skolotājas Ramona Āboliņa un Jolanta Šmite norādīja, ka nodarbības notika divreiz mēnesī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A52484829 |author=Z. D. |title=Ceļš uz "Saulgriezīti" |publisher=Brīvā Latvija |date=2006-05-06 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Skolas sākuma gadi nebija bez praktiskām grūtībām. 2007. gada sākumā tās darbībā radās īss pārtraukums telpu pieejamības dēļ. Pēc Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdētāja Jāņa Kargina teiktā, persona, kura svētdienās nodrošināja piekļuvi skolas telpām, vairs nevarēja turpināt šo pienākumu. Tā kā skolai nebija pastāvīgas saziņas ar skolas vadību un tai nebija uzticētas atslēgas, bija jāmeklē citas telpas. Februārī nodarbības tika atsāktas. Tajās piedalījās vairāk nekā 20 bērnu, un pieci skolotāji vadīja latviešu valodas, dziedāšanas, deju, mākslas un pirmsskolas nodarbības. Kamēr tika meklētas pastāvīgākas telpas, nodarbības notika Īrijas Vācu evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes namā Dublinā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A9229298 |title=Latviešu skoliņa Īrijā atsāk darbu |publisher=Latvija Amerikā |date=2007-02-24 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Tomēr jau pavasarī skola atsāka darbu Lutherhaus telpās, 24 Adelaide Road, Dublinā 2. Nodarbības notika divās grupās: pirmsskolas vecuma bērniem un jaunāko klašu skolēniem. Pirmsskolas grupas nodarbības vadīja Ritma Prokopčenko, bet jaunāko klašu grupu vadīja Evita Daibe. Ritma Prokopčenko bija norādīta arī kā kontaktpersona jautājumos par skolas darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2007/04/7658/ |title=Latviešu bērnu nedēļas nogales skolas Īrijā |website=Baltic-Ireland.ie |date=2007-04-12 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2007/04/7216/ |title=Skola Saulgriezīte |website=Baltic-Ireland.ie |date=2007-04-23 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2007/05/7029/ |title=Latviešu biedrībai Īrijā - 2 gadi |website=Baltic-Ireland.ie |date=2007-05-08 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Tajā pašā laikā Latviešu biedrības Īrijā tīmekļvietnes arhivētajos tvērumos mainījās skolas publiskais apzīmējums: 13. janvāra tvērumā tā bija minēta kā "skola 'Saulgriezīte'", bet 29. marta tvērumā kā "LBĪ bērnu nedēļas nogales skola Saulgriezīte".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lbi.ie/ |title=Latviešu biedrība Īrijā: sākumlapa |publisher=Latviešu biedrība Īrijā |website=Wayback Machine |date=2007-01-13 |access-date=2026-08-01 |archive-date=2007-01-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070113153957/http://www.lbi.ie/ }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lbi.ie/ |title=Latviešu biedrība Īrijā: sākumlapa |publisher=Latviešu biedrība Īrijā |website=Wayback Machine |date=2007-03-29 |access-date=2026-08-01 |archive-date=2007-03-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070329011859/http://www.lbi.ie/ }}</ref> 2008. gadā paralēli ikdienas mācībām, skolai gatavojoties grupas "[[Čikāgas piecīši]]" koncertiem Droghedā un Dublinā, no skolas audzēkņiem tika izveidota vokālā grupa "Mazais letiņš". Pēc koncertiem grupa turpināja darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2008/03/1084/ |title=Mazais letiņš |website=Baltic-Ireland.ie |date=2008-03-28 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Telpu jautājums tomēr palika svarīgs. 2009. gada intervijā Latviešu biedrības Īrijā sabiedrisko attiecību jomas vadītājs Alvils Reinbergs atskatoties pagātnē biedrības rašanos skaidroja ar nepieciešamību reģistrēt oficiālu organizāciju, lai skolas vajadzībām varētu īrēt telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2009/05/10928/ |title=Latviešu biedrība Īrijā – esam atklāti |author=Imants Miezis |website=Baltic-Ireland.ie |date=2009-05-29 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2009. gada oktobrī Saulgriezītes skolotājas piedalījās [[Pasaules Brīvo latviešu apvienība]]s pārstāvju tikšanās reizē ar Īrijas latviešu skolu pedagogiem. Tajā tika apspriesta latviešu valodas un kultūras mācīšana diasporas nedēļas nogales skolās, kā arī pedagogu pieredze darbā ar bērniem ārpus Latvijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A10230225 |title=PBLA pārstāves tiekas ar latviešu skolotājām Īrijā |publisher=Latvija Amerikā |date=2009-10-24 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Skolēnu skaitam augot, telpu jautājums palika aktuāls arī turpmākajos gados. 2009. gada nogalē Ritma Prokopčenko minēja nepieciešamību pēc lielākām telpām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2009/12/13271/ |title=2009. gads - Saulgriezīte |website=Baltic-Ireland.ie |date=2009-12-27 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2010. gada jūnijā skola atzīmēja piecus darbības gadus. Mācību gada noslēgumā bērni darbojās divās grupās: vecākie vairāk pievērsās latviešu valodai, savukārt jaunākie apguva latviešu valodas pamatus un pirmsskolas prasmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2010/06/15021/ |title=Saulgriezītei jau 5 |website=Baltic-Ireland.ie |date=2010-06-08 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2010. gada rudenī skola vēl darbojās Luterhaus pirmajā stāvā, 24 Adelaide Road, Dublinā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2010/12/16963/ |title=2010. gads - Saulgriezīte |website=Baltic-Ireland.ie |date=2010-12-16 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2011. gada septembrī Saulgriezīte pārcēlās uz plašākām telpām Lantern Centre, 17 Synge Street, Dublinā. Pārcelšanās ļāva nodarbības rīkot katru svētdienu, un gada nogalē skolu apmeklēja vairāk nekā 40 bērnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2011/09/19395/ |title=Saulgriezītei jaunas telpas un nodarbības katru svētdienu |website=Baltic-Ireland.ie |date=2011-09-07 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2011/12/20399/ |title=2011. gads - Latviešu biedrības Īrijā skoliņa Saulgriezīte |website=Baltic-Ireland.ie |date=2011-12-22 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Plašākās telpas deva iespēju skolai augt. 2012. gadā tajā jau darbojās sešas vecumam pielāgotas grupas, sākot ar "bēbīšu grupu" un beidzot ar grupu bērniem vecumā no 10 līdz 12 gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2012/08/22559/ |title=LBĪ skoliņas un bērnu kolektīvu pirmā skolas diena |website=Baltic-Ireland.ie |date=2012-08-13 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Tā paša gada 18. novembrī Latvijas vēstnieks Īrijā [[Pēteris Kārlis Elferts]] pasniedza [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s Atzinības rakstus Saulgriezītes skolotājām Evitai Zilgmei un Santai Eglītei par ieguldījumu latviskās izglītības veicināšanā un pedagoģisko darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2012/11/23494/ |title=Līdz ar sauli saules mūžu tavai tautai dzīvot būs! |website=Baltic-Ireland.ie |date=2012-11-19 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2012. gada pētījumā par latviskās izglītības iespējām Eiropā Dublinas latviešu skola "Saulgriezīte" bija norādīta ar 35 skolēniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/ela_sk_pet_vs201209091.pdf |title=Latviskās izglītības iespējas Eiropā |publisher=Eiropas Latviešu apvienība |date=2012 |access-date=2026-08-01 |archive-date=2024-07-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240720155356/https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/ela_sk_pet_vs201209091.pdf }}</ref> Nākamajā gadā skolotāju kolektīvam pievienojās trīs skolotājas, ļaujot nodarbības organizēt sešās vecuma grupās. Tika izveidota spēļgrupa divgadīgiem bērniem "Bitītes" un latviešu valodas grupa pieaugušajiem iesācējiem. Skolas vidē vieta atradās gan pašiem mazākajiem, gan pieaugušajiem, kuri vēl tikai sāka apgūt latviešu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2013/12/27303/ |title=2013. gads - skoliņa Saulgriezīte |website=Baltic-Ireland.ie |date=2013-12-30 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Skolotāja Evita Zilgme piedalījās pirmajos diasporas nedēļas nogales skolu skolotāju kursos Īrijā, kurus organizēja ar Latvijas un Eiropas latviešu organizāciju atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2013/08/25967/ |title=Pirmie diasporas skolotāju kursi Īrijā |website=Baltic-Ireland.ie |date=2013-08-13 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2014. gada rudenī skola sāka jaunu posmu Synge Street sākumskolas telpās Dublinā. Jūlijā tika paziņots, ka jaunajā mācību gadā nodarbības tur notiks svētdienās, bet 1. septembrī publicētajā aicinājumā pirmā skolas diena bija noteikta 7. septembrī CBS Synge Street telpās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2014/07/29207/ |title=Dublinas skoliņa aicina pieteikties skolotāju |website=Baltic-Ireland.ie |date=2014-07-21 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2014/09/29574/ |title=Mācību gada sākums Dublinas skoliņā |website=Baltic-Ireland.ie |date=2014-09-01 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Nākamā gada paziņojumā šīs telpas nosauktas par "CBS Synge Street Primary School".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2015/08/32775/ |title=Saulgriezīte aicina pieteikties jaunajam mācību gadam |website=Baltic-Ireland.ie |date=2015-08-10 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Īrijas Izglītības departamenta 2014./2015. mācību gada tabulā Synge Street sākumskola ar reģistrācijas numuru 17893N ir norādīta kā "Sancta Maria C B S".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cpsma.ie/wp-content/uploads/files/_Secure/Circulars/Jan_14/cl0007_2014_appendixC_GAM_EAL_Resource.pdf |title=2014/15 GAM/EAL Resource Allocation |publisher=Department of Education and Skills |date=2014-01-24 |page=13 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Tajā pašā rudenī skola sāka desmito mācību gadu ar 45 skolēniem un četrām skolotājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2014/09/29664/ |title=Dublinas skoliņā sācies desmitais mācību gads |website=Baltic-Ireland.ie |date=2014-09-10 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Ar laiku Saulgriezīte kļuva arī par vietu, kur tikās un pieredzē dalījās citu diasporas skolu pedagogi. 2015. gada februārī skolas telpās notika otrā Īrijas un Ziemeļīrijas diasporas skolotāju konference. Saulgriezītes skolotājas prezentēja mācību metodes un dalījās pieredzē, tostarp iepazīstinot ar skolas bibliotēkas kartotēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2015/02/31263/ |title=Skoliņu skolotāji tiekas konferencē Dublinā |website=Baltic-Ireland.ie |date=2015-02-23 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Jūnijā skola atzīmēja desmit gadus kopš dibināšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2015/06/32223/ |title=Saulgriezīte svin jubileju |website=Baltic-Ireland.ie |date=2015-06-09 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Rudenī vienpadsmito mācību gadu sāka 54 skolēni. Skolā darbojās piecas skolotājas un trīs skolotāju palīgi, bet par skolas vadītāju kļuva Ilze Barkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2015/09/33125/ |title=Mācību gada sākums Saulgriezītē |website=Baltic-Ireland.ie |date=2015-09-15 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2016. gada septembrī Saulgriezītes darbība turpinājās Sancta Maria Primary School telpās Dublinā. Jaunā mācību gada pirmajā dienā, 4. septembrī, mācības sāka 59 skolēni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2016/09/36234/ |title=Saulgriezīte uzsāk jauno mācību gadu |website=Baltic-Ireland.ie |date=2016-09-08 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bunscoilsynge.ie/eolas-scoile-school-info/admissions-policy/ |title=School Admissions Policy |publisher=Bunscoil Sancta Maria |access-date=2026-08-01 }}</ref> No 2017. līdz 2019. gadam skolas darbs ritēja vairākās vecumam pielāgotās grupās. 2017. gada rudenī bija pieteikušies 52 skolēni četrās grupās. 2018. gadā bija 59 bērni piecās klasēs, bet 2019. gadā 56 bērni piecās dažādu vecumu klasēs. Šie gadi iezīmēja regulāru darbu ar bērniem dažādos vecuma posmos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2017/09/39490/ |title=Saulgriezīte uzsāk mācību gadu |website=Baltic-Ireland.ie |date=2017-09-20 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2018/09/42201/ |title=Saulgriezītē mācības uzsāk 59 bērni |website=Baltic-Ireland.ie |date=2018-09-13 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2019/08/44700/ |title=Saulgriezīte jauno mācību gadu uzsāks 1. septembrī |website=Baltic-Ireland.ie |date=2019-08-20 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2018. gadā skolas pedagogi piedalījās Īrijas un Ziemeļīrijas latviešu skolu metodiskajā dienā, kurā tika apspriests darbs diasporas izglītības vidē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/299516-irijas-un-ziemelirijas-skolotaju-tiekas-metodiska-diena-2018 |title=Īrijas un Ziemeļīrijas skolotāji tikās metodiskā dienā |website=LV portāls |date=2018-10-18 |access-date=2026-08-01 }}</ref> [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmijas]] laikā šis ritms tika pārtraukts. Attālinātas mācības netika organizētas, bet skolotājas ģimenēm regulāri piedāvāja mājās veicamus uzdevumus. 2022. gada publikācijā tika ziņots, ka klātienes darbs bija atsākts, lai gan daļa iepriekšējo skolēnu pēc pandēmijas neatgriezās, toties skolai pievienojās jaunas ģimenes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2022/06/52240/ |title=Dzīve pēc pandēmijas. Saulgriezīte |website=Baltic-Ireland.ie |date=2022-06-08 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2024./2025. mācību gads bija skolas divdesmitais mācību gads.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2024/07/55278/ |title=Saulgriezīte uzsāk audzēkņu uzņemšanu 2024./2025. mācību gadam (Dublina) |website=Baltic-Ireland.ie |date=2024-07-16 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2025. gada maijā skola atzīmēja divdesmit gadu jubileju. To atspoguļoja arī [[Latvijas Radio]] raidījums "Latviešiem pasaulē".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvieshiem-pasaule/suminam-divdesmitgadniekus--sirsnigo-briseles-latviesu-teatri-un.a206622/ |title=Suminām divdesmitgadniekus – Sirsnīgo Briseles latviešu teātri un Dublinas Saulgriezīti |author=Baiba Palkavniece |website=Latvijas Radio 2 |date=2025-05-11 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Divdesmitais mācību gads noslēdzās ar izmaiņām skolotāju kolektīvā: vietējā prese ziņoja par ilggadējās vadītājas Ritmas Prokopčenko un vairāku skolotāju aiziešanu no skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2025/05/56827/ |title=Saulgriezītes 20 gadu jubilejā – gan svinības, gan atvadas |website=Baltic-Ireland.ie |date=2025-05-26 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2026. gadā skolas darbu turpināja jauns skolotāju un brīvprātīgo kolektīvs Kristiānas Minderes vadībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/05/59888/ |title=Ar sirsnīgu koncertu Saulgriezītē noslēdzies 21. mācību gads |website=Baltic-Ireland.ie |date=2026-05-25 |access-date=2026-08-01 }}</ref> == Organizatoriskās pārmaiņas == 2026. gada pavasara organizatoriskās pārmaiņas iezīmējās jau 30. martā, kad tika reģistrēts neatkarīgs domēna vārds ''saulgriezite.ie''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whois.weare.ie/ |title=IE Domain Registry WHOIS |publisher=IE Domain Registry CLG |access-date=2026-08-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Saulgriezītes skolotāju, vecāku un brīvprātīgo kolektīvs 2026. gada jūlijā publicētā paziņojumā norādīja, ka atdalīšanās no Latviešu biedrības Īrijā notikusi 2026. gada 1. aprīlī.<ref name="DLNNS2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latviesi.com/organizaciju-jaunumi/dublinas-latviesu-nedelas-nogales-skola-saulgriezite-aicina-pievienoties-saimei/ |title=Dublinas Latviešu nedēļas nogales skola "Saulgriezīte" aicina pievienoties saimei |publisher=Latviesi.com |date=2026-07-14 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Pēc atdalīšanās kolektīvs turpināja darbu ar nosaukumu ''Dublinas Latviešu nedēļas nogales skola "Saulgriezīte"''.<ref name="DLNNS2026" /> 2026. gada 7. aprīlī Īrijas Uzņēmumu reģistrācijas birojs reģistrēja uzņēmuma nosaukumu "Saulgriezite" (reģistrācijas numurs 783164).<ref>Companies Registration Office (Ireland), ''Certificate of Registration of Business Name'', nr. 783164, 2026. gada 7. aprīlis. Dokuments pieejams CRO maksas dokumentu reģistrā.</ref> 2026. gada 19. aprīlī kolektīvs paziņoja, ka turpina darbu organizatoriskā sadarbībā ar Īrijas Latviešu Nacionālo Padomi, un ĪLNP tajā pašā dienā publiski sveica skolu kā jaunu biedru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://saulgriezite.ie/jaunumi/2026-04-jauns-posms-ar-ilnp/ |title=Jauns posms Saulgriezītes ceļā |publisher=Dublinas Latviešu nedēļas nogales skola "Saulgriezīte" |date=2026-04-19 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.facebook.com/61587620549814/posts/122109316257254018/ |title=Sveicam jauno ĪLNP biedru! |publisher=Īrijas Latviešu Nacionālā Padome |date=2026-04-19 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2026. gada 12. jūnijā Īrijas Uzņēmumu reģistrācijas birojs reģistrēja sabiedrību ''LSI Dublin Weekend School "Saulgriezite" Company Limited by Guarantee'' (reģistrācijas numurs 818339).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cro.ie/wp-content/uploads/2026/06/17-June-2026-New-Companies-Report.pdf |title=New Companies Report |publisher=Companies Registration Office |date=2026-06-17 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Sabiedrības dibināšanas dokumentā noteikts, ka tās skola ir Latviešu biedrības Īrijā struktūrvienība un darbojas biedrības valdes uzraudzībā. Dokumentā arī paredzēts, ka ar skolu saistītie līdzekļi, aprīkojums, dokumentācija un resursi ir biedrības īpašums.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://core.cro.ie/e-commerce/company/search/5808291 |title=Constitution of LSI Dublin Weekend School "Saulgriezite" Company Limited by Guarantee |publisher=Companies Registration Office |date=2026-06-11 |access-date=2026-08-01 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2026. gada 24. jūnijā portāls ''Baltic-Ireland.ie'', atsaucoties uz Dublinas Latviešu nedēļas nogales skolas "Saulgriezīte" skolotāju sniegto informāciju, paziņoja par skolas jauno mājaslapu ''saulgriezite.ie''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/06/60114/ |title=Jāņos dzimst "Saulgriezītes" mājas lapa |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-06-24 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2026. gada 30. jūnijā CRO reģistrēja uzņēmuma nosaukumu ''Dublin Latvian Weekend School "Saulgriezite"'' (reģistrācijas numurs 788595).<ref>Companies Registration Office (Ireland), ''Certificate of Registration of Business Name'', nr. 788595, 2026. gada 30. jūnijs. Dokuments pieejams CRO maksas dokumentu reģistrā.</ref> 2026. gada jūlija sākumā abas skolas atsevišķi publicēja aicinājumus pieteikties 2026./2027. mācību gadam. Dublinas Latviešu nedēļas nogales skola "Saulgriezīte" aicināja pieteikties bērnus mācībām The Donahies Community School telpās Dublinā 13, bet Latviešu biedrība Īrijā paziņoja par savas skolas darbību Synge Street telpās Dublinā 8.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/07/60163/ |title=Dublinas skoliņa izsludina uzņemšanu 2026./2027. mācību gadam (Dublin 13) |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-07-03 |access-date=2026-08-01 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/07/60172/ |title=LBĪ dibinātā nedēļas nogales skola "Saulgriezīte" turpinās darbu līdzšinējās telpās Dublinā (Dublin 8) |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-07-03 |access-date=2026-08-01 }}</ref> Pēc kopīgas abu skolu pārstāvju tikšanās 2026. gada 15. jūlijā kopīgā paziņojumā tika norādīts, ka Dublinā atsevišķi darbosies divas latviešu nedēļas nogales skolas: ''Dublinas Latviešu nedēļas nogales skola "Saulgriezīte"'', kuru turpina līdzšinējais kolektīvs, un ''LBĪ nedēļas nogales skola Dublinā "Saulgriezīte"'', kuru izveidojusi Latviešu biedrība Īrijā. Paziņojumā arī norādīts, ka LBĪ nedēļas nogales skola Dublinā "Saulgriezīte" turpmāk izmantos jaunu vizuālo identitāti un logotipu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/07/60329/ |title=Dublinā darbosies divas latviešu skoliņas, abas "Saulgriezītes" |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-07-15 |access-date=2026-08-01 }}</ref> 2026. gada 18. jūlijā Latviešu biedrība Īrijā aicināja sabiedrību iesniegt jaunā logo dizaina priekšlikumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lbi.ie/aicinam-piedalities-jauna-saulgriezites-logo-tapsana/ |title=Aicinām piedalīties jaunā "Saulgriezītes" logo tapšanā! |publisher=Latviešu biedrība Īrijā |date=2026-07-18 |access-date=2026-08-02 }}</ref> == Darbība un kopienas loma == Saulgriezīte veidojās reizē ar plašāku Īrijas latviešu kopienu. Atspoguļojot skolas pirmo dienu 2005. gada 29. maijā, portāls ''Latvians Online'' norādīja, ka Īrijā tolaik vēl nebija latviešu biedrības, un rakstīja, ka skola varētu veicināt interesi par šādas biedrības izveidi. Latvijas vēstniecības Īrijā pirmais sekretārs Ivars Lasis to raksturoja kā pirmo soli šajā virzienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latviansonline.com/school-may-be-spark-for-latvians-in-ireland/ |title=School may be spark for Latvians in Ireland |author=Andris Straumanis |website=Latvians Online |date=2005-05-29 |access-date=2026-08-02 }}</ref> No nelielas bērnu grupas skola ar laiku izauga par vietu dažādu vecumu bērnu un pieaugušo latviešu valodas apguvei. 2012. gada sākumā tika publicēta informācija par sešām bērnu grupām, sākot ar "bēbīšu grupu" un beidzot ar vecāko grupu bērniem līdz 12 gadu vecumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2012/08/22559/ |title=LBĪ skoliņas un bērnu kolektīvu pirmā skolas diena |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2012-08-13 |access-date=2026-08-02 }}</ref> 2013. gadā pēc skolotāju kolektīva papildināšanas nodarbības notika sešās vecuma grupās. Tika izveidota arī divgadnieku spēļgrupa un latviešu valodas grupa pieaugušajiem iesācējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2013/12/27303/ |title=2013. gads "Saulgriezītē" |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2013-12-30 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Skolas dzīve neaprobežojās ar svētdienu nodarbībām. 2008. gadā, gatavojoties "[[Čikāgas piecīši|Čikāgas piecīšu]]" koncertiem [[Droheda|Droghedā]] un Dublinā, uz skolas bāzes tika izveidota bērnu vokālā grupa "Mazais letiņš". Pēc koncertiem bērni un viņu vadītāja nolēma grupas darbu turpināt.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2008/03/1084/ |title="Mazais letiņš" |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2008-03-28 |access-date=2026-08-02 }}</ref> 2015. gada [[Miķeļdiena|Miķeļdienas]] pasākumā skolā viesojās dzejniece [[Māra Zālīte]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2015/10/33271/ |title="Saulgriezītē" Miķeļdienā viesojas dzejniece Māra Zālīte |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2015-10-01 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Skolēni un skolotājas iesaistījās arī plašākās kopienas iniciatīvās. 2016. gadā Saulgriezītes bērnu un skolotāju veidotās glezniņas tika dāvinātas Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolai tās atbalsta akcijas noslēgumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2016/04/35119/ |title=Pateicība no Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2016-04-25 |access-date=2026-08-02 }}</ref> 2022. gada novembrī skolas vadītāja Ritma Prokopčenko pārstāvēja Saulgriezīti Īrijas latviskās izglītības seminārā Dublinā, kurā apsprieda arī latviešu valodas mācīšanu vidusskolēniem un Īrijas vidusskolu noslēguma eksāmena latviešu valodā saturu, vērtēšanu un atzīšanu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2022/11/53240/ |title=Dažu gadu laikā nedēļas nogales skoliņu skaits samazinājies uz pusi |author=Laima Ozola |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2022-11-06 |access-date=2026-08-02 }}</ref> == Skolotāji un vadība == Skolas vēsture ir arī tās skolotāju un brīvprātīgo darba vēsture. Pirmo mācību darbu 2005. gadā veidoja Ramona Āboliņa un Jolanta Šmite, kuras vadīja pirmās nodarbības pēc vēstniecības rīkotās intereses apzināšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latviansonline.com/latvian-school-to-open-in-ireland/ |title=Latvian school to open in Ireland |author=Andris Straumanis |website=Latvians Online |date=2005-05-25 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/#issue:203880%7Carticle:DIVL179 |title=Dar' man tēvis pastaliņas — arī Īrijā! |work=Austrālijas Latvietis |issue=2753 |date=2005-06-08 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Skolai augot, veidojās plašāks pedagogu loks. Jau 2007. gada publikācijās Ritma Prokopčenko minēta kā pirmsskolas grupas skolotāja un kontaktpersona vecākiem. 2008. gada ''Baltic-Ireland.ie'' publikācijā bija norādīts, ka viņa ar pirmsskolas bērniem strādājusi gandrīz divus gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2007/04/7658/ |title=Latviešu bērnu nedēļas nogales skolas Īrijā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2007-04-12 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2008/09/4311/ |title=Sapņi piepildās |author=Inguna Mieze |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2008-09-15 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Līdz ar skolas attīstību mainījās arī vadības pienākumu sadalījums. 2013. gadā skolas vadītāja bija Santa Eglīte, kura vadīja arī latviešu valodas grupu pieaugušajiem iesācējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2013/12/27303/ |title=2013. gads "Saulgriezītē" |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2013-12-30 |access-date=2026-08-02 }}</ref> 2015. gada sākumā skolu vadīja Ilze Barkus, savukārt 2017. gada rudenī portāls ''Baltic-Ireland.ie'' ziņoja, ka skolas vadību pārņēmusi Ritma Prokopčenko, Ilzei Barkus turpinot darbu administratīvā lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2015/09/33125/ |title=Mācību gada sākums "Saulgriezītē" |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2015-09-15 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2017/09/39490/ |title="Saulgriezīte" uzsāk mācību gadu |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2017-09-20 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Noslēdzoties divdesmitajam mācību gadam 2025. gada maijā, tika paziņots, ka skolas turpmāko darbu vadīs Kristiāna Mindere.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2025/05/56827/ |title="Saulgriezītes" 20 gadu jubilejā – gan svinības, gan atvadas |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2025-05-26 |access-date=2026-08-02 }}</ref> 2026. gada maija publikācijā viņa tika minēta kā septiņu brīvprātīgo kolektīva vadītāja, atskatoties uz pirmo gadu vadītājas lomā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/05/59888/ |title=Ar sirsnīgu koncertu "Saulgriezītē" noslēdzies 21. mācību gads |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-05-25 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Skolas ikdienu veidoja plašāka skolotāju un brīvprātīgo komanda. 2018. gadā piecas klases vadīja Elīna Kalniņa, Līga Bellamija, Ritma Prokopčenko, Inese Brila un Anda Pilmane.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2018/09/42201/ |title="Saulgriezītē" mācības uzsāk 59 bērni |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2018-09-13 |access-date=2026-08-02 }}</ref> 2025. gada publikācijā bija minēts, ka Inese Brila skoliņai veltījusi 13 brīvprātīgā darba gadus, bet Lianda Būmane par skolotāju kļuvusi 2019./2020. mācību gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2025/05/56827/ |title="Saulgriezītes" 20 gadu jubilejā – gan svinības, gan atvadas |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2025-05-26 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Anda Pilmane 2024. gadā Latviešu valodas aģentūras metodikas skolas "PUPA" seminārā dalījās pieredzē par tradīciju izmantošanu skolas darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2024/03/54945/ |title=Metodikas skola diasporas skolotājiem "PUPA" |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2024-03-19 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Līdzās ikdienas darbam skolotājas pilnveidoja savu pieredzi un saņēma arī publisku atzinību. 2012. gadā Latvijas vēstnieks Īrijā [[Pēteris Kārlis Elferts]] pasniedza [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s Atzinības rakstus Evitai Zilgmei un Santai Eglītei par ieguldījumu latviskās izglītības veicināšanā un pedagoģisko darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2012/11/23494/ |title="Līdz ar sauli saules mūžu tavai tautai dzīvot būs!" |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2012-11-19 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Ritma Prokopčenko 2022. gadā tika godināta apbalvojuma "Latvijas lepnums Īrijā" nominācijā "Skolotājs", bet 2026. gada janvārī saņēma Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2022/12/53351/ |title="Latvijas Lepnums Īrijā" apbalvošanas ceremonija – svētki no sirds uz sirdi |author=Inguna Mieze |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2022-12-04 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/01/58907/ |title=V. Makšus, I. Miezis un R. Prokopčenko saņem ĀM Atzinības rakstus |author=Laima Ozola |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-01-29 |access-date=2026-08-02 }}</ref> 2013. gadā Evita Zilgme piedalījās pirmajos diasporas skolotāju kursos Īrijā, 2016. gadā četras Saulgriezītes skolotājas apmeklēja pieredzes apmaiņas un izglītības konferenci Limerikā, bet 2023. gadā Ritma Prokopčenko pabeidza tālmācības programmu "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2013/08/25967/ |title=Pirmie diasporas skolotāju kursi Īrijā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2013-08-13 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2016/02/34493/ |title="Saulgriezītes" skolotājas gūst zinības un pieredzi Limerikā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2016-02-12 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2023/07/54118/ |title=Ritma Prokopčenko saņem diasporas skolotāja diplomu |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2023-07-18 |access-date=2026-08-02 }}</ref> == Finansējums un atbalsts == Lai neliela kopienas skola varētu darboties, līdzās pedagogu un ģimeņu darbam bija vajadzīgs arī finansiāls un materiāls atbalsts. Publiskajos avotos Saulgriezītes atbalsts redzams jau no pirmajiem darbības gadiem. 2005. gada valsts programmas paziņojumā latviešu bērnu nedēļas nogales skola "Saulgriezīte" bija minēta starp atbalstītajām diasporas izglītības iniciatīvām. 2007. gada sākumā publicētā finansējuma sadales sarakstā bija norādīta Saulgriezīte ar savu nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A37690555 |title=Par valdības finansējumu latviešu bērnu nedēļas nogales skolai Īrijā |publisher=Latvijas Vēstnesis |date=2005-11-03 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://digitalabiblioteka.lv/?id=A13169257 |title=Latvija atbalsta latviešus ārzemēs |author=Ilze Ostrovska |work=Latvija Amerikā |issue=4 |date=2007-01-27 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Atbalsts izpaudās arī ļoti praktiski. 2007. gada decembrī Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis skolas pārstāvjiem pasniedza mācību grāmatas, kas bija sarūpētas ar Latviešu valodas apguves valsts aģentūras finansiālu atbalstu un vēstniecības palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2007/12/3598/ |title=Dublinā pasniedz grāmatas latviešu skolām |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2007-12-08 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Vēlāk Eiropas diasporas skolu finansiālā atbalsta konkursu finansēja [[Latviešu valodas aģentūra]] no [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s budžeta programmas, bet konkursu administrēja [[Eiropas Latviešu apvienība]]. Publiskotajos konkursa rezultātos skola ar nosaukumu "Saulgriezīte" bija minēta katru gadu no 2015. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2015/07/32618/ |title=Deviņas Īrijas un Ziemeļīrijas skoliņas saņems finansējumu |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2015-07-22 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2016/06/35501/ |title=Valsts finansējumu saņems desmit Īrijas un Ziemeļīrijas skoliņas |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2016-06-12 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2017/06/38604/ |title=10 Īrijas un Ziemeļīrijas skoliņas saņems finansējumu |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2017-06-09 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2018/07/41776/ |title=Latvijas finansējumu saņēmušas 56 latviešu skolas pasaulē, t.sk. 13 Īrijā un Ziemeļīrijā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2018-07-17 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2019/06/44348/ |title=Latvijas finansējumu saņēmušas 37 latviešu nedēļas nogales skolas Eiropā, t.sk. 8 Īrijas skoliņas |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2019-06-28 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref name="LVAELA2020">{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2020/05/46711/ |title=Astoņas Īrijas nedēļas nogales skoliņas saņems LVA finansējumu |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2020-05-08 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2021/04/49275/ |title=Sešas Īrijas nedēļas nogales skoliņas saņem finansējumu |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2021-04-26 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2022/03/51741/ |title=Latvijas finansējumu šogad saņem 7 Īrijas un Ziemeļīrijas diasporas latviešu skolas |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2022-03-28 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2023/03/53729/ |title=Latvijas finansējumu šogad saņem 6 latviešu skoliņas Īrijā un viena Ziemeļīrijā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2023-03-21 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2024/04/55012/ |title=Latvijas finansējumu šogad saņem 40 skoliņas Eiropā, t.sk. 5 Īrijā un viena Ziemeļīrijā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2024-04-15 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2025/03/56393/ |title=Latvijas finansējumu saņems 4 skoliņas Īrijā un viena Ziemeļīrijā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2025-03-18 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/03/59309/ |title=Latvijas finansējumu saņem četras skoliņas Īrijā un viena Ziemeļīrijā |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-03-16 |access-date=2026-08-02 }}</ref> Šāda atbalsta mērķis bija palīdzēt nodrošināt mācību procesu, tostarp telpu īri, mācību līdzekļus un citus ar skolas darbu saistītus izdevumus.<ref name="LVAELA2020" /> Papildus publiskajam atbalstam ģimenes maksā arī mācību maksu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2022/08/52642/ |title=Dublinas nedēļas nogales skola "Saulgriezīte" uzsāk skolēnu uzņemšanu jaunajam mācību gadam |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2022-08-02 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2024/07/55278/ |title="Saulgriezīte" uzsāk audzēkņu uzņemšanu 2024./2025. mācību gadam (Dublina) |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2024-07-16 |access-date=2026-08-02 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://baltic-ireland.ie/2026/07/60163/ |title=Dublinas skoliņa izsludina uzņemšanu 2026./2027. mācību gadam (Dublin 13) |publisher=Baltic-Ireland.ie |date=2026-07-03 |access-date=2026-08-02 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} rifscsqmg8prkp9h7h9uz0ppesjsap9 0 636335 4513129 4510075 2026-08-25T20:48:56Z Dainis 876 /* Iziešanas kosmosā */ 4513129 wikitext text/x-wiki {{notiek kosmolidojums}} {{Kosmiskās pilotējamās misijas infokaste | misijas nosaukums = SKS 75. ekspedīcija | misijas nosaukums cits = SKS-75 | misijas nosaukums orig = ''Expedition 75'', ''Экспедиция МКС-75'' | kosmosa kuģis = ''[[Sojuz MS-29]]'', ''[[SpaceX Crew-12|Crew-12]]'', ''[[SpaceX Crew-13|Crew-13]]'', ''[[Sojuz MS-30]]'' | nesējs = | apkalpes skaits = 7 — 11 | misijas sākums = 2026. gada 26. jūlijs | misijas beigas = 2027. gada 1. aprīlis (plānots) | misijas ilgums = | apkalpes attēls = The official portrait of the Expedition 75 crew (iss075-s-002).jpg | apkalpes attēla apraksts = no kreisās: [[Džesika Meira|Meira]], [[Anils Menons|Menons]], [[Pjotrs Dubrovs|Dubrovs]], [[Andrejs Fedjajevs|Fedjajevs]], [[Anna Kikina|Kikina]], [[Džeks Hetevejs|Hetevejs]], [[Sofija Adeno|Adeno]] | iepriekšējā misija = [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]] | nākošā misija = [[SKS 76. ekspedīcija|SKS-76]] | citas misijas = }} '''SKS 75. ekspedīcija''' (''Expedition 75'', ''ISS-75'', ''Экспедиция МКС-75'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] (''NASA''), [[Krievija]]s ''[[Roskosmos]]'', [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s (EKA) un [[Kanādas Kosmosa aģentūra]]s (KKA) [[kosmonauts|kosmonautu]] pastāvīgā ekspedīcija [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskajā kosmosa stacijā]] (SKS) no 2026. gada 26. jūlija. == Ekspedīcijas gaita == 74. ekspedīcija sākās 2026. gada 26. jūlija ar kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-28]]'' atvienošanos un turpināsies līdz kosmosa kuģa ''[[Sojuz MS-29]]'' atvienošanai 2027. gada 1. aprīlī. == Apkalpe == {| class="wikitable"style="text-align:center" ! Kosmosa kuģis ! Kosmonauts,<br />valsts, organizācija !<small>2026. gada 26. jūlijs — septembris</small> !<small>septembris — septembris</small> !<small>septembris — 2027. gada marts</small> !<small>marts — 1. aprīlis</small> |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-29]]'' | [[Pjotrs Dubrovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |colspan="2"| '''komandieris''' |- | [[Anna Kikina]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- | [[Anils Menons]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="4"| lidojuma inženieris |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-12]]'' | [[Džesika Meira]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| '''komandieris''' |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Džeks Hetevejs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Sofija Adeno]]<br />{{FRA}}, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|EKA]] |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- | [[Andrejs Fedjajevs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |colspan="2"| lidojuma inženieris |style="background:grey; color:white;" colspan="2"| |- !rowspan="4"| ''[[SpaceX Crew-13]]'' | [[Džesika Votkinsa]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Luks Deleinijs]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Džošua Kjūtriks]]<br />{{FRA}}, [[Kanādas Kosmosa aģentūra|KKA]] |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- | [[Sergejs Teterjatņikovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="1"| |colspan="3"| lidojuma inženieris |- !rowspan="3"| ''[[Sojuz MS-30]]'' | [[Dmitrijs Peteļins]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Konstantins Borisovs]]<br />{{RUS}}, ''[[Roskosmos]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |- | [[Denīza Bērnema]]<br />{{USA}}, ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' |style="background:grey; color:white;" colspan="3"| |colspan="1"| lidojuma inženieris |} == Iziešanas kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="6%"|'''Misija''' ! width="6%"|'''Slūžu kamera''' ! width="13%"|'''Kosmonauti''' ! width="6%"|'''Sākums''' ([[Universālais koordinētais laiks|UTC]]) ! width="6%"|'''Beigas''' ! width="6%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Džesika Meira]]{{br}}[[Anils Menons]] | {{dat|2026|8|6|SK}} 12:33 | 19:00 | 6 h 27 min | Sagatavota vieta papildu saules bateriju paneļa ''iROSA'' uzstādīšanai |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Anils Menons]]{{br}}[[Sofija Adeno]] | {{dat|2026|8|18|SK}} 12:29 | 18:52 | 6 h 23 min | Demontēta sakaru antena |- | SKS-75 | ''[[Quest (SKS)|Quest]]'' | [[Anils Menons]]{{br}}[[Sofija Adeno]] | {{dat|2026|8|25|SK}} | | 6 h 30 min | Uzstādīta sakaru antena |} <!-- == Stacijas orbītas paaugstināšanas manevri == {| class="wikitable" |- ! Manevra veicējs ! Datums ! Sākums (UTC) ! Ilgums (sekundes) ! Orbītas paaugstinājums (km) ! Orbītas augstums beigās (km) ! Piezīmes |- | ''[[Progress MS-22]]'' | 2023-03-30 | 00:31 | 716,8 | 1,95 | 417,12 | |} == Atsauces == {{atsauces|refs= }} --> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.nasa.gov/mission/expedition-75/ 75. ekspedīcija NASA mājas lapā] {{en ikona}} [[Kategorija:SKS pamatekspedīcijas|75]] [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā]] 546nvfktr2awtk9qrptwpv650nldfk0 0 636570 4513103 4512294 2026-08-25T19:25:25Z Zaneteeglite 85813 /* Citi publiskās ārtelpas darbi */ koriģēta autorība 4513103 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Linda Zala - foto Kaspars Filips Dobrovolskis.jpg|thumb|Linda Zaļā]] '''Linda Zaļā''' ir Latvijas [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitekte]] un telpiskās attīstības plānotāja.<ref>[https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/linda-zala?u=3726 Linda Zaļā]. Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku reģistrs. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref><ref name="fold-fica">[https://www.fold.lv/forsa-fica-linda-zala/ Forša fīča. Linda Zaļā]. ''FOLD'', 2025. gada 7. novembris.</ref> L. Zaļajai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze ainavu arhitektūrā.<ref name="fold-fica" /> Viņa vada ainavu arhitektūras praksi ''Zala Landscape Architects''.<ref>[https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/sia-zala-landscape-architecture SIA Zala Landscape Architecture]. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref> L. Zaļā izstrādāja [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācijas telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Projekts 2025. gadā saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvas Dižbalvu kategorijā „Telpa”.<ref name="laaba-2025">[https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/ Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji]{{Novecojusi saite}}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, 2025. gada 12. oktobris.</ref> == Profesionālā darbība == === Uzvaras parka revitalizācija === [[Attēls:Uzvaras parks. Foto - Artis Veigurs.jpg|thumb|Uzvaras parks pēc revitalizācijas]] [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizāciju [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]] īstenoja divās kārtās. Linda Zaļā izstrādāja parka telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Viņa piedalījās arī otrās kārtas ainavu būvprojekta tehnisko risinājumu sagatavošanā.<ref name="laaba-2025" /> Abu kārtu būvprojekta vadītājs bija arhitekts [[Mārcis Mežulis]]. Atsevišķus ainavu, būvkonstrukciju un inženiertehniskos risinājumus izstrādāja citi projekta komandas speciālisti.<ref name="laaba-2025" /> Parka pirmā kārta aptvēra aptuveni deviņus hektārus un tā atklāta 2023. gada 11. novembrī parka simtgades jubilejā. Parkā izveidota jauna ūdenstilpe, apstādījumi, pastaigu celiņi, kā arī atpūtas, sporta un rotaļu zonas.<ref>[https://id.riga.lv/2023/11/21/uzvaras-parkam-100-gadi-un-jauns-veidols/ Uzvaras parkam 100 gadi un jauns veidols]. Rīgas domes Īpašuma departaments, 2023. gada 21. novembris.</ref><ref name="lsm-2karta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2024-uzvaras-parka-riga-veidos-aktivas-atputas-zonu-ar-veloparku-un-kafejnicu.a563666 Uzvaras parkā Rīgā veidos aktīvās atpūtas zonu ar veloparku un kafejnīcu]. LSM, 2024. gada 2. augusts.</ref> Aptuveni četrus hektārus plašā otrā kārta veidota kā aktīvās atpūtas zona. Tās programma precizēta pēc iedzīvotāju aptaujas. Aptaujas dalībnieki vēlējās papildu apstādījumus, kafejnīcu, vingrošanas iekārtas un dažādu vecumu apmeklētājiem piemērotas atpūtas vietas.<ref name="lsm-2karta" /> Otrajā kārtā ierīkots veloparks, rotaļu un vingrošanas zonas, kā arī apmeklētājiem ar kustību traucējumiem pielāgoti risinājumi. Veloparka trasē paredzētas zonas bērniem, senioriem un cilvēkiem ratiņkrēslos.<ref>[https://www.riga.lv/lv/notikums/atklas-uzvaras-parka-labiekartosanas-projekta-2kartu-iedzivotaji-aicinati-piedalities Atklās Uzvaras parka labiekārtošanas projekta otro kārtu]. Rīgas pašvaldība, 2025. gada 26. augusts.</ref> Skaidrojot parka koncepciju, Linda Zaļā uzsvērusi drošu savienojumu veidošanu starp parka daļām, vienotu zaļo struktūru un nepārtrauktu ūdens sistēmu no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] [[Mārupīte]]s virzienā. Otrajā kārtā Mārupītes tēls interpretēts ūdens rotaļu laukuma un mikroreljefa risinājumos.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/366226-uzvaras-parka-2-karta-cetru-hektaru-platiba-taps-aktivas-atputas-zona-2024 Uzvaras parka otrajā kārtā četru hektāru platībā taps aktīvās atpūtas zona]. LV portāls, 2024. gada 2. augusts.</ref> Uzvaras parka revitalizācija 2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvā saņēma Dižbalvu kategorijā „Telpa” un sabiedrības simpātiju balvu. Projektam piešķirta arī kokkopības nozares speciālbalva.<ref name="laaba-2025" /><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/12.10.2025-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025-lielako-atzinibu-izpelnas-revitalizetais-uzvaras-parks.a618028 Latvijas Ainavu arhitektūras balvā lielāko atzinību izpelnās revitalizētais Uzvaras parks]. LSM, 2025. gada 12. oktobris.</ref> === Citi publiskās ārtelpas darbi === ;Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums [[Ģenerāļa Radziņa krastmala]]s pārbūvē L. Zaļā izstrādāja telpiskās attīstības koncepciju un vietas identitātes risinājumus. Viņa noteica arī gājēju un velosipēdu rampas izvietojumu un formu.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2025/generala-radzina-krastmalas-laukums/ Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums]{{Novecojusi saite}}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> ''Rail Baltica'' infrastruktūras integrācijas projektā teritorijā pie [[Rīgas Centrāltirgus]], kur iepriekš atradās degradēts automašīnu stāvlaukums, izveidoja publisku atpūtas laukumu. Tajā ierīkoti apstādījumi, soliņi, velosipēdu novietnes, dzeramā ūdens brīvkrāns un apgaismojums.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/nodoti-ekspluatacija-rigas-realizetie-projekti-rail-baltica-integracijai-pilsetas-centra Nodoti ekspluatācijā Rīgas realizētie projekti ''Rail Baltica'' integrācijai pilsētas centrā]. Rīgas pašvaldība.</ref> Projekts saņēma atzinību konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024”.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-gust-atzinibu-par-ilgtspejigakajiem-pilsetas-labiekartojumu-projektiem Rīgas pašvaldība gūst atzinību par ilgtspējīgākajiem pilsētas labiekārtojumu projektiem]. Rīgas pašvaldība.</ref> ;VERDE biroju komplekss Linda Zaļā ir ainavu arhitektūras autore A klases biroju kompleksam ''VERDE'' Rīgas [[Skanste]]s apkaimē. Projekts tapis sadarbībā ar arhitektu birojiem ''ARHIS Arhitekti'' un ''AROUND''. Ainavu arhitektūras risinājumi aptver publisko ārtelpu, iekšpagalmu un vairāk nekā 600 m² plašas apzaļumotas terases uz ēku pārsegumiem.<ref name="verde">[https://zala.lv/projects/verde/ VERDE]. ''Zala Landscape Architecture''.</ref> Projektā izveidota daudzslāņaina stādījumu sistēma, kas pielāgota augšanai uz pārsegumiem. Terasēs ierīkotas āra darba un atpūtas vietas. Apstādījumu izvēlē ņemta vērā sezonālā mainība un piemērotība apputeksnētājiem un putniem.<ref name="verde" /> Zaļās zonas izvietotas zemes līmenī un uz jumta terasēm.<ref>[https://verde.lv/home VERDE].</ref><ref>[https://verde.lv/lv/news/main-trees-of-the-verde-project-the-trees-that-will-be-a-part-of-the-600-m2-green-terrace-have-been-planted-at-skanste Skanstē iestādīti VERDE projekta pamatkoki]. VERDE.</ref> ;''AC Hotel Riga'' publiskais laukums Publiskā laukuma izveidē pie viesnīcas ''AC Hotel Riga'' agrākā šaurā ietve un taksometru pieturvieta iekļauta gājējiem pieejamā pilsētas telpā. Laukumā izvietoti koki, sēdvietas, āra terase un neliela bērnu zona. Projekta ainavu arhitektūras autore bija Linda Zaļā, kura strādāja kopā ar arhitektiem Andri Kronbergu un Miku Druviņu (ARHIS Arhitekti).<ref>[https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ Viesnīcas skvērs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260209103215/https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ |date={{dat|2026|02|09||bez}} }}. ''FOLD'', 2019. gada 8. oktobris.</ref> Laukums bija viens no Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2019 laureātiem.<ref>[https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ Pirmo Latvijas Ainavu arhitektūras dižbalvu saņem Rīgas kanālmalas apstādījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260124015010/https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ |date={{dat|2026|01|24||bez}} }}. ''FOLD'', 2019. gada 16. septembris.</ref> ;Mellužu koncertdārzs Linda Zaļā bija ainavu arhitektūras projekta līdzautore [[Melluži|Mellužu]] koncertdārza atjaunošanas projektā [[Jūrmala|Jūrmalā]], kopā ar arhitektiem Māru Ābeli un Mārtiņu Jaunromānu (birojs "Jaunromāns un Ābele"). Projekts izstrādāts no 2016. līdz 2018. gadam, bet būvniecība īstenota no 2018. līdz 2020. gadam.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ Mellužu koncertdārzs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260803202645/https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ |date={{dat|2026|08|03||bez}} }}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> Atjaunošanas gaitā saglabāja vēsturisko estrādi un parka funkciju, ierīkoja jaunus celiņus, rotaļu laukumu, āra trenažierus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.<ref>[https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/parki-un-skveri/melluzu-parks-un-estrade/ Mellužu parks un estrāde]. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tūrisma informācijas centrs.</ref> Mellužu koncertdārza pārbūve bija [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]s 2020 fināliste.<ref>[https://www.latarh.lv/gada-balva-2020 Latvijas Arhitektūras gada balva 2020]. Latvijas Arhitektu savienība.</ref> ;Ventspils Lielais laukums [[Ventspils]] Lielā laukuma apstādījumu koncepciju L. Zaļā izstrādāja kopā ar ainavu arhitektēm Ilzi Rukšāni un Madaru Lezdiņu. Lielais laukums un vides objekts „Fregate „Valzivs”” 2016. gadā saņēma [[Latvijas Dizaineru savienība]]s gada balvu vides dizainā.<ref>[https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ Latvijas Dizaineru savienības balvas „Dizaina 2016” uzvarētāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251207223807/https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ |date={{dat|2025|12|07||bez}} }}. ''FOLD'', 2016. gada 7. oktobris.</ref> ;Kuldīgas strūklaka „Meitene ar ūdens krūzi” Linda Zaļā kopā ar projekta komandu piedalījās [[Kuldīga]]s vēsturiskās strūklakas „Meitene ar ūdens krūzi”, sauktas arī par Anniņas strūklaku, un tās apkārtnes atjaunošanā. Projekts ietvēra strūklakas restaurāciju, apstādījumu atjaunošanu un publiskās telpas labiekārtošanu. Darbs saņēma atzinību Latvijas Ainavu arhitektūras balvā 2025.<ref>[https://kuldigasnovads.lv/atjaunota-anninas-struklaka-sanem-atzinibu-konkursa-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025/ Atjaunotā Anniņas strūklaka saņem atzinību konkursā „Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025”]. Kuldīgas novada pašvaldība.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zala.lv/ ''Zala Landscape Architecture'' tīmekļvietne] {{DEFAULTSORT:Zaļā, Linda}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] cijfw68dt8yylp5v1fvhic647crcbur 4513104 4513103 2026-08-25T19:26:00Z Zaneteeglite 85813 /* Citi publiskās ārtelpas darbi */ 4513104 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Linda Zala - foto Kaspars Filips Dobrovolskis.jpg|thumb|Linda Zaļā]] '''Linda Zaļā''' ir Latvijas [[ainavu arhitektūra|ainavu arhitekte]] un telpiskās attīstības plānotāja.<ref>[https://www.makslinieki.lv/makslinieku-registrs/linda-zala?u=3726 Linda Zaļā]. Latvijas Mākslinieku savienības mākslinieku reģistrs. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref><ref name="fold-fica">[https://www.fold.lv/forsa-fica-linda-zala/ Forša fīča. Linda Zaļā]. ''FOLD'', 2025. gada 7. novembris.</ref> L. Zaļajai ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze ainavu arhitektūrā.<ref name="fold-fica" /> Viņa vada ainavu arhitektūras praksi ''Zala Landscape Architects''.<ref>[https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/sia-zala-landscape-architecture SIA Zala Landscape Architecture]. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Skatīts 2026. gada 28. jūlijā.</ref> L. Zaļā izstrādāja [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizācijas telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Projekts 2025. gadā saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras balvas Dižbalvu kategorijā „Telpa”.<ref name="laaba-2025">[https://www.laaab.lv/noskaidroti-latvijas-ainavu-arhitekturas-balvas-2025-uzvaretaji-lielako-atzinibu-gust-uzvaras-parka-revitalizacija/ Noskaidroti Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2025 uzvarētāji]{{Novecojusi saite}}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, 2025. gada 12. oktobris.</ref> == Profesionālā darbība == === Uzvaras parka revitalizācija === [[Attēls:Uzvaras parks. Foto - Artis Veigurs.jpg|thumb|Uzvaras parks pēc revitalizācijas]] [[Uzvaras parks|Uzvaras parka]] revitalizāciju [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Rīga|Rīgā]] īstenoja divās kārtās. Linda Zaļā izstrādāja parka telpiskās attīstības koncepciju, plānojumu un abu kārtu ainavu dizainu. Viņa piedalījās arī otrās kārtas ainavu būvprojekta tehnisko risinājumu sagatavošanā.<ref name="laaba-2025" /> Abu kārtu būvprojekta vadītājs bija arhitekts [[Mārcis Mežulis]]. Atsevišķus ainavu, būvkonstrukciju un inženiertehniskos risinājumus izstrādāja citi projekta komandas speciālisti.<ref name="laaba-2025" /> Parka pirmā kārta aptvēra aptuveni deviņus hektārus un tā atklāta 2023. gada 11. novembrī parka simtgades jubilejā. Parkā izveidota jauna ūdenstilpe, apstādījumi, pastaigu celiņi, kā arī atpūtas, sporta un rotaļu zonas.<ref>[https://id.riga.lv/2023/11/21/uzvaras-parkam-100-gadi-un-jauns-veidols/ Uzvaras parkam 100 gadi un jauns veidols]. Rīgas domes Īpašuma departaments, 2023. gada 21. novembris.</ref><ref name="lsm-2karta">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2024-uzvaras-parka-riga-veidos-aktivas-atputas-zonu-ar-veloparku-un-kafejnicu.a563666 Uzvaras parkā Rīgā veidos aktīvās atpūtas zonu ar veloparku un kafejnīcu]. LSM, 2024. gada 2. augusts.</ref> Aptuveni četrus hektārus plašā otrā kārta veidota kā aktīvās atpūtas zona. Tās programma precizēta pēc iedzīvotāju aptaujas. Aptaujas dalībnieki vēlējās papildu apstādījumus, kafejnīcu, vingrošanas iekārtas un dažādu vecumu apmeklētājiem piemērotas atpūtas vietas.<ref name="lsm-2karta" /> Otrajā kārtā ierīkots veloparks, rotaļu un vingrošanas zonas, kā arī apmeklētājiem ar kustību traucējumiem pielāgoti risinājumi. Veloparka trasē paredzētas zonas bērniem, senioriem un cilvēkiem ratiņkrēslos.<ref>[https://www.riga.lv/lv/notikums/atklas-uzvaras-parka-labiekartosanas-projekta-2kartu-iedzivotaji-aicinati-piedalities Atklās Uzvaras parka labiekārtošanas projekta otro kārtu]. Rīgas pašvaldība, 2025. gada 26. augusts.</ref> Skaidrojot parka koncepciju, Linda Zaļā uzsvērusi drošu savienojumu veidošanu starp parka daļām, vienotu zaļo struktūru un nepārtrauktu ūdens sistēmu no [[Māras dīķis|Māras dīķa]] [[Mārupīte]]s virzienā. Otrajā kārtā Mārupītes tēls interpretēts ūdens rotaļu laukuma un mikroreljefa risinājumos.<ref>[https://lvportals.lv/dienaskartiba/366226-uzvaras-parka-2-karta-cetru-hektaru-platiba-taps-aktivas-atputas-zona-2024 Uzvaras parka otrajā kārtā četru hektāru platībā taps aktīvās atpūtas zona]. LV portāls, 2024. gada 2. augusts.</ref> Uzvaras parka revitalizācija 2025. gada Latvijas Ainavu arhitektūras balvā saņēma Dižbalvu kategorijā „Telpa” un sabiedrības simpātiju balvu. Projektam piešķirta arī kokkopības nozares speciālbalva.<ref name="laaba-2025" /><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/12.10.2025-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025-lielako-atzinibu-izpelnas-revitalizetais-uzvaras-parks.a618028 Latvijas Ainavu arhitektūras balvā lielāko atzinību izpelnās revitalizētais Uzvaras parks]. LSM, 2025. gada 12. oktobris.</ref> === Citi publiskās ārtelpas darbi === ;Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums [[Ģenerāļa Radziņa krastmala]]s pārbūvē L. Zaļā izstrādāja telpiskās attīstības koncepciju un vietas identitātes risinājumus. Viņa noteica arī gājēju un velosipēdu rampas izvietojumu un formu.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2025/generala-radzina-krastmalas-laukums/ Ģenerāļa Radziņa krastmalas laukums]{{Novecojusi saite}}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> ''Rail Baltica'' infrastruktūras integrācijas projektā teritorijā pie [[Rīgas Centrāltirgus]], kur iepriekš atradās degradēts automašīnu stāvlaukums, izveidoja publisku atpūtas laukumu. Tajā ierīkoti apstādījumi, soliņi, velosipēdu novietnes, dzeramā ūdens brīvkrāns un apgaismojums.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/nodoti-ekspluatacija-rigas-realizetie-projekti-rail-baltica-integracijai-pilsetas-centra Nodoti ekspluatācijā Rīgas realizētie projekti ''Rail Baltica'' integrācijai pilsētas centrā]. Rīgas pašvaldība.</ref> Projekts saņēma atzinību konkursā „Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2024”.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-pasvaldiba-gust-atzinibu-par-ilgtspejigakajiem-pilsetas-labiekartojumu-projektiem Rīgas pašvaldība gūst atzinību par ilgtspējīgākajiem pilsētas labiekārtojumu projektiem]. Rīgas pašvaldība.</ref> ;VERDE biroju komplekss Linda Zaļā ir ainavu arhitektūras autore A klases biroju kompleksam ''VERDE'' Rīgas [[Skanste]]s apkaimē. Projekts tapis sadarbībā ar arhitektu birojiem ''ARHIS Arhitekti'' un ''AROUND''. Ainavu arhitektūras risinājumi aptver publisko ārtelpu, iekšpagalmu un vairāk nekā 600 m² plašas apzaļumotas terases uz ēku pārsegumiem.<ref name="verde">[https://zala.lv/projects/verde/ VERDE]. ''Zala Landscape Architecture''.</ref> Projektā izveidota daudzslāņaina stādījumu sistēma, kas pielāgota augšanai uz pārsegumiem. Terasēs ierīkotas āra darba un atpūtas vietas. Apstādījumu izvēlē ņemta vērā sezonālā mainība un piemērotība apputeksnētājiem un putniem.<ref name="verde" /> Zaļās zonas izvietotas zemes līmenī un uz jumta terasēm.<ref>[https://verde.lv/home VERDE].</ref><ref>[https://verde.lv/lv/news/main-trees-of-the-verde-project-the-trees-that-will-be-a-part-of-the-600-m2-green-terrace-have-been-planted-at-skanste Skanstē iestādīti VERDE projekta pamatkoki]. VERDE.</ref> ;''AC Hotel Riga'' publiskais laukums Publiskā laukuma izveidē pie viesnīcas ''AC Hotel Riga'' agrākā šaurā ietve un taksometru pieturvieta iekļauta gājējiem pieejamā pilsētas telpā. Laukumā izvietoti koki, sēdvietas, āra terase un neliela bērnu zona. Projekta ainavu arhitektūras autore bija Linda Zaļā, kura strādāja kopā ar arhitektiem [[Andris Kronbergs|Andri Kronbergu]] un Miku Druviņu (ARHIS Arhitekti).<ref>[https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ Viesnīcas skvērs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260209103215/https://www.fold.lv/2019/10/viesnicas-skvers-zala-landscape-architecture-un-arhis-arhitekti/ |date={{dat|2026|02|09||bez}} }}. ''FOLD'', 2019. gada 8. oktobris.</ref> Laukums bija viens no Latvijas Ainavu arhitektūras balvas 2019 laureātiem.<ref>[https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ Pirmo Latvijas Ainavu arhitektūras dižbalvu saņem Rīgas kanālmalas apstādījumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260124015010/https://www.fold.lv/2019/09/pirmo-latvijas-ainavu-arhitekturas-dizbalvu-sanem-rigas-kanalmalas-apstadijumi/ |date={{dat|2026|01|24||bez}} }}. ''FOLD'', 2019. gada 16. septembris.</ref> ;Mellužu koncertdārzs Linda Zaļā bija ainavu arhitektūras projekta līdzautore [[Melluži|Mellužu]] koncertdārza atjaunošanas projektā [[Jūrmala|Jūrmalā]], kopā ar arhitektiem Māru Ābeli un Mārtiņu Jaunromānu (birojs "Jaunromāns un Ābele"). Projekts izstrādāts no 2016. līdz 2018. gadam, bet būvniecība īstenota no 2018. līdz 2020. gadam.<ref>[https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ Mellužu koncertdārzs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260803202645/https://www.laaab.lv/laaba-balva/pieteikumi-2022/melluzu-koncertdarzs/ |date={{dat|2026|08|03||bez}} }}. Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.</ref> Atjaunošanas gaitā saglabāja vēsturisko estrādi un parka funkciju, ierīkoja jaunus celiņus, rotaļu laukumu, āra trenažierus, apgaismojumu un velosipēdu novietnes.<ref>[https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/parki-un-skveri/melluzu-parks-un-estrade/ Mellužu parks un estrāde]. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības tūrisma informācijas centrs.</ref> Mellužu koncertdārza pārbūve bija [[Latvijas Arhitektūras gada balva]]s 2020 fināliste.<ref>[https://www.latarh.lv/gada-balva-2020 Latvijas Arhitektūras gada balva 2020]. Latvijas Arhitektu savienība.</ref> ;Ventspils Lielais laukums [[Ventspils]] Lielā laukuma apstādījumu koncepciju L. Zaļā izstrādāja kopā ar ainavu arhitektēm Ilzi Rukšāni un Madaru Lezdiņu. Lielais laukums un vides objekts „Fregate „Valzivs”” 2016. gadā saņēma [[Latvijas Dizaineru savienība]]s gada balvu vides dizainā.<ref>[https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ Latvijas Dizaineru savienības balvas „Dizaina 2016” uzvarētāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251207223807/https://www.fold.lv/2016/10/latvijas-dizaineru-savienibas-balva-dizaina-2016-uzvaretaji/ |date={{dat|2025|12|07||bez}} }}. ''FOLD'', 2016. gada 7. oktobris.</ref> ;Kuldīgas strūklaka „Meitene ar ūdens krūzi” Linda Zaļā kopā ar projekta komandu piedalījās [[Kuldīga]]s vēsturiskās strūklakas „Meitene ar ūdens krūzi”, sauktas arī par Anniņas strūklaku, un tās apkārtnes atjaunošanā. Projekts ietvēra strūklakas restaurāciju, apstādījumu atjaunošanu un publiskās telpas labiekārtošanu. Darbs saņēma atzinību Latvijas Ainavu arhitektūras balvā 2025.<ref>[https://kuldigasnovads.lv/atjaunota-anninas-struklaka-sanem-atzinibu-konkursa-latvijas-ainavu-arhitekturas-balva-2025/ Atjaunotā Anniņas strūklaka saņem atzinību konkursā „Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2025”]. Kuldīgas novada pašvaldība.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://zala.lv/ ''Zala Landscape Architecture'' tīmekļvietne] {{DEFAULTSORT:Zaļā, Linda}} [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] j9wc8q9bogfp4vhuypghtib8rvoz813 0 637422 4512994 4507922 2026-08-25T16:50:34Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4512994 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ielūgums | attēls = The_Invite_poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Invite'' | žanrs = * komēdija * drāma * romantika | režisors = [[Olīvija Vailda]] | producents = * Bens Braunings * Megana Elisone * Deivids Permuts | scenārija autors = * [[Rašida Džounsa]] * Vils Makormaks | galvenajās lomās = * [[Sets Rogens]] * [[Olīvija Vailda]] * [[Penelope Krusa]] * [[Edvards Nortons]] | mūzika = [[Devonte Hainss]] | operators = Ādams Ņūports-Berra | montāža = * Jorgoss Mavropsaridis * Entonijs Boiss | studija = * ''[[Annapurna Pictures]]'' * ''[[FilmNation Entertainment]]'' * ''Permut Presentations'' | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2026|1|24|[[Sandensas kinofestivāls]]|2026|6|26|ASV}} | ilgums = 107 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 14173636 }} '''"Ielūgums"''' ({{val|en|The Invite}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] romantiska [[kinokomēdija]] un [[drāmas filma]], kuras režisore ir [[Olīvija Vailda]], bet scenārija autori [[Rašida Džounsa]] un Vils Makormaks. Galvenās lomas atveido [[Sets Rogens]], Olīvija Vailda, [[Penelope Krusa]] un [[Edvards Nortons]]. Filma ir 2020. gada Spānijas filmas ''Sentimental'' (''The People Upstairs'') pārtaisījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_invite|title=The Invite {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-08-16|language=en}}</ref> Filmas pirmizrāde notika {{dat|2026|1|24||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]]. Filmas izplatīšanas tiesības Ziemeļamerikā ieguva ''[[A24]]''. Filmas centrā ir Džo un Andžela, kuru laulība piedzīvo krīzi. Pāris uzaicina uz vakariņām savus noslēpumainos augšstāva kaimiņus Piņu un Hoku. Vakara gaitā sarunas un negaidīti atklājumi liek abiem pāriem pārskatīt savas attiecības un apspiestās vēlmes. == Lomās == * [[Sets Rogens]] — Džo * [[Olīvija Vailda]] — Andžela * [[Penelope Krusa]] — Piņa * [[Edvards Nortons]] — Hoks == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:ASV drāmas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:A24 filmas]] rrh1750zd8izxd5tdfvp8uzvqx2q43f 4512996 4512994 2026-08-25T16:51:04Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:ASV drāmas filmas]]; pievienoju [[Kategorija:Drāmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4512996 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Ielūgums | attēls = The_Invite_poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Invite'' | žanrs = * komēdija * drāma * romantika | režisors = [[Olīvija Vailda]] | producents = * Bens Braunings * Megana Elisone * Deivids Permuts | scenārija autors = * [[Rašida Džounsa]] * Vils Makormaks | galvenajās lomās = * [[Sets Rogens]] * [[Olīvija Vailda]] * [[Penelope Krusa]] * [[Edvards Nortons]] | mūzika = [[Devonte Hainss]] | operators = Ādams Ņūports-Berra | montāža = * Jorgoss Mavropsaridis * Entonijs Boiss | studija = * ''[[Annapurna Pictures]]'' * ''[[FilmNation Entertainment]]'' * ''Permut Presentations'' | izplatītājs = ''[[A24]]'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2026|1|24|[[Sandensas kinofestivāls]]|2026|6|26|ASV}} | ilgums = 107 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = 14173636 }} '''"Ielūgums"''' ({{val|en|The Invite}}) ir [[2026. gads kino|2026]]. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] romantiska [[kinokomēdija]] un [[drāmas filma]], kuras režisore ir [[Olīvija Vailda]], bet scenārija autori [[Rašida Džounsa]] un Vils Makormaks. Galvenās lomas atveido [[Sets Rogens]], Olīvija Vailda, [[Penelope Krusa]] un [[Edvards Nortons]]. Filma ir 2020. gada Spānijas filmas ''Sentimental'' (''The People Upstairs'') pārtaisījums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/the_invite|title=The Invite {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-08-16|language=en}}</ref> Filmas pirmizrāde notika {{dat|2026|1|24||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]]. Filmas izplatīšanas tiesības Ziemeļamerikā ieguva ''[[A24]]''. Filmas centrā ir Džo un Andžela, kuru laulība piedzīvo krīzi. Pāris uzaicina uz vakariņām savus noslēpumainos augšstāva kaimiņus Piņu un Hoku. Vakara gaitā sarunas un negaidīti atklājumi liek abiem pāriem pārskatīt savas attiecības un apspiestās vēlmes. == Lomās == * [[Sets Rogens]] — Džo * [[Olīvija Vailda]] — Andžela * [[Penelope Krusa]] — Piņa * [[Edvards Nortons]] — Hoks == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV romantikas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:A24 filmas]] pghcro9yzwe5r7kt22wtsovjl0ic1ws 0 637635 4513180 4511185 2026-08-25T21:38:14Z Vylks 50297 /* Izslēgšanas kārta */ 4513180 wikitext text/x-wiki {{notiek sports|futbols}} {{Sporta sezonas infokaste | title = 2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona | league = [[UEFA Čempionu līga]] | sport = [[futbols]] | logo = Atleti vs Villarreal - September 2025.jpg | pixels = | caption = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' stadions [[Madride|Madridē]], kur notiks fināls | duration = '''Kvalifikācija''': <br />2026. gada 7. jūlijs — 26. augusts<br />'''Pamatturnīrs''': <br />2026. gada 8. septembris — 2027. gada 5. jūnijs | no_of_teams = 36 (līgas fāze)<br />81 (ieskaitot kvalifikāciju) | season_champs = | season_champ_name= | league_champs = | league_champ_name= | top_scorer = | seasonslistnames = [[UEFA Čempionu līga]]s | pag_sez = [[2025.—2026. gada UEFA Čempionu līgas sezona|←&nbsp;2025.—2026.]] | nak_sez = ''[[2027.—2028. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2027.—2028.&nbsp;→]]'' }} '''2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas sezona''' ir Eiropas spēcīgākā [[futbols|futbola]] klubu turnīra 72. sezona un 35. ar [[UEFA Čempionu līga]]s nosaukumu. To organizē [[UEFA]]. Sezona sākās ar 1. kvalifikācijas kārtu {{dat|2026|7|7||bez}}. Kvalifikācijas spēles notiks līdz 26. augustam. Pamatturnīrs (līgas fāze) sāksies {{dat|2026|9|8||bez}}, bet sezona noslēgsies {{dat|2027|6|5||bez}} ar finālu [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] [[Madride|Madridē]], Spānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/sports/soccer/spain-host-2027-champions-league-final-atletico-madrids-stadium-2025-05-20/ |title=Spain to host 2027 Champions' League final at Atletico Madrid's stadium |date={{dat|2025|5|20|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=reuters.com}}</ref> == Kalendārs == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+2026.—2027. gada UEFA Čempionu līgas kalendārs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20d57cfcd03e-407c22a7f465-1000--2026-27-champions-league-teams-dates-draws-format-final/ |title=2026/27 Champions League: Teams, dates, draws, format, final|date={{dat|2026|8|14|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2026|8|18||bez}} |website=UEFA.com}}</ref> |- !Posms !Kārta !Izlozes datums !Pirmā spēle !Otrā spēle |- |rowspan="3"|Kvalifikācija |1. kvalifikācijas kārta |2026. gada 16. jūnijs |2026. gada 7.—8. jūlijs |2026. gada 14.—15. jūlijs |- |2. kvalifikācijas kārta |2026. gada 17. jūnijs |2026. gada 21.—22. jūlijs |2026. gada 28.—29. jūlijs |- |3. kvalifikācijas kārta |2026. gada 20. jūlijs |2026. gada 4.—5. augusts |2026. gada 11. augusts |- |''Play-off'' |''Play-off'' kārta |2026. gada 3. augusts |2026. gada 18.—19. augusts |2026. gada 25.—26. augusts |- |rowspan="8"|Līgas fāze |1. kārta |rowspan="8"|2026. gada 27. augusts |colspan="2"|2026. gada 8.—10. septembris |- |2. kārta |colspan="2"|2026. gada 13.—14. oktobris |- |3. kārta |colspan="2"|2026. gada 20.—21. oktobris |- |4. kārta |colspan="2"|2026. gada 3.—4. novembris |- |5. kārta |colspan="2"|2026. gada 24.—25. novembris |- |6. kārta |colspan="2"|2026. gada 8.—9. decembris |- |7. kārta |colspan="2"|2027. gada 19.—20. janvāris |- |8. kārta |colspan="2"|2027. gada 27. janvāris |- |rowspan="5"|Izslēgšanas spēles |1. izslēgšanas kārta |rowspan="1"|2027. gada 29. janvāris |2027. gada 16.—17. februāris |2027. gada 23.—24. februāris |- |Astotdaļfināli |rowspan="4"|2027. gada 26. februāris |2027. gada 9.—10. marts |2027. gada 16.—17. marts |- |Ceturtdaļfināli |2027. gada 6.—7. aprīlis |2027. gada 13.—14. aprīlis |- |Pusfināli |2027. gada 27.—28. aprīlis |2027. gada 4.—5. maijs |- |Fināls |colspan="2"|2027. gada 5. jūnijs, [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadions]], [[Madride]] |} == Kvalifikācija == === 1. kvalifikācijas kārta === 1. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|16||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df9860a261-5068e9b6c51c-1000--uefa-champions-league-first-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League first qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en |date=16 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 7. un 8. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 14.—15. jūlijā. Uzvarētāji iekļuva Čempionu līgas 2. kvalifikācijas kārtā, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Konferences līgas sezona|UEFA Konferences līgas]] otrajā kvalifikācijas kārtā. Divu pāru zaudētāji pēc izlozes uzreiz iekļuva Konferences līgas trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|4–1|[[The New Saints F.C.|The New Saints]]|WAL|2–0|2–1}} {{TwoLegResult|[[Floriana F.C.|Floriana]]|MLT|3–5|'''[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]'''|IRL|2–0|1–5}} {{TwoLegResult|[[FC Flora|Flora]]|EST|4–5|'''[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]'''|GEO|2–3|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]'''|GIB|4–2|[[Inter Club d'Escaldes]]|AND|3–1|1–1}} {{TwoLegResult|[[Tre Fiori FC|Tre Fiori]]|SMR|1–3|'''[[Larne F.C.|Larne]]'''|NIR|0–1|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|4–3|[[Riga FC|Riga]]|LVA|2–0|2–3}} {{TwoLegResult|[[FK Vardar|Vardar]]|MKD|3–4|'''[[Kuopion Palloseura|KuPS]]'''|FIN|0–2|3–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|4–3|[[FC Drita|Drita]]|KOS|1–1|3–2}} {{TwoLegResult|[[FC Maxline Vitebsk|ML Vitebsk]]|BLR|1–5|'''[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]'''|ROU|1–4|0–1}} {{TwoLegResult|[[FC Petrocub Hîncești|Petrocub Hîncești]]|MDA|2–7|'''[[KF Egnatia|Egnatia]]'''|ALB|1–1|1–6}} {{TwoLegResult|[[FK Borac Banja Luka|Borac Banja Luka]]|BIH|1–5|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|1–1|0–4}} {{TwoLegResult|'''[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]'''|ISL|3–2|[[Győri ETO FC|ETO Győr]]|HUN|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|4–1|[[FK Sutjeska Nikšić|Sutjeska]]|MNE|2–1|2–0}} {{TwoLegResult|'''[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]'''|FRO|4–2|[[FC Atert Bissen|Atert Bissen]]|LUX|2–1|2–1}} |} === 2. kvalifikācijas kārta === 2. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|6|17||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a6-20df98635dbd-bd0f9ed2d71e-1000--uefa-champions-league-second-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League second qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=17 June 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 21.—22. jūlijā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 28.—29. jūlijā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas 3. kvalifikācijas kārtai, bet zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] trešajā kvalifikācijas kārtā. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[Mjällby AIF]]'''|SWE|3–0|[[Lincoln Red Imps F.C.|Lincoln Red Imps]]|GIB|3−0|0–0}} {{TwoLegResult|[[Larne F.C.|Larne]]|NIR|0–9|'''[[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]]'''|SRB|0−4|0–5}} {{TwoLegResult|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|3–0|[[Kuopion Palloseura|KuPS]]|FIN|1−0|2–0}} {{TwoLegResult|[[Klaksvíkar Ítróttarfelag|KÍ]]|FRO|0-1|'''[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]'''|LTU|0−0|0-1}} {{TwoLegResult|'''[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]'''|DEN|5–5 (4–3 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|[[Lech Poznań]]|POL|1–4|4–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]'''|ARM|3–2|[[Shamrock Rovers F.C.|Shamrock Rovers]]|IRL|2−0|1–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|3–2|[[CS Universitatea Craiova|Universitatea Craiova]]|ROU|1–0|2–2}} {{TwoLegResult|[[AC Omonia|Omonia]]|CYP|1–1 (5–6 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[FC Kairat|Kairat]]'''|KAZ|1–0|0–1 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[FC Thun|Thun]]|SUI|3–4|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|1−1|2–3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Knattspyrnufélagið Víkingur|Víkingur Reykjavík]]|ISL|2−3|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|2−1|0−2}} {{TwoLegResult|[[FC Iberia 1999|Iberia 1999]]|GEO|1–3|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|0−2|1–1}} {{TwoLegResult|[[KF Egnatia|Egnatia]]|ALB|5−5 (1−4 {{piezīme|p|11 metru sitienu sērija}})|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|3-3|2-2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR|2–1|[[Górnik Zabrze]]|POL|1−0|1–1}} {{TwoLegResult|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|6–0|[[Heart of Midlothian F.C.|Heart of Midlothian]]|SCO|4−0|2–0}} |} === 3. kvalifikācijas kārta === 3. kvalifikācijas kārtas izloze notika {{dat|2026|7|20||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-211a524fc0ef-eb55dc7dccd8-1000--uefa-champions-league-third-qualifying-round-draw/ |title=UEFA Champions League third qualifying round draw |website=UEFA.com |language=en|date=20 July 2026 |access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notika 4.—5. augustā, bet atbildes spēles tika aizvadītas 11. augustā. Uzvarētāji kvalificējās Čempionu līgas ''play-off'' kvalifikācijas kārtai. Čempionu zara zaudētāji sezonu turpināja [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] ''play-off'' kvalifikācijas kārtā, bet līgas zara zaudētāji — Eiropas līgas pamatturnīrā (līgas fāzē). {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|'''[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]'''|CRO|7-1|[[FK Kauno Žalgiris|Kauno Žalgiris]]|LTU|5–0|2-1}} {{TwoLegResult|[[Mjällby AIF]]|SWE|1–4|'''[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]'''|SVK|1−2|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]'''|BUL|2–0|[[FC Kairat|Kairat]]|KAZ|1−0|1–0}} {{TwoLegResult|[[Aarhus Gymnastikforening|AGF]]|DEN|2–5|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2−1|0−4}} {{TwoLegResult|[[FC Ararat-Armenia|Ararat-Armenia]]|ARM|2–3|'''[[NK Celje|Celje]]'''|SVN|2−1|0–2}} {{TwoLegResult|'''[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]'''|ISR|3–0|[[Red Star Belgrade]]|SRB|1–0|2–0}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]|GRE|1–2|'''[[NEC Nijmegen|NEC]]'''|NED|0–0|1–2 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[Royale Union Saint-Gilloise|Union Saint-Gilloise]]|BEL|5-6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|3–3|2-3 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|'''[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]'''|TUR|3–0|[[SK Sturm Graz|Sturm Graz]]|AUT|2–0|1–0}} {{TwoLegResult|[[AC Sparta Prague|Sparta Prague]]|CZE|2–4|'''[[Olympique Lyonnais|Lyon]]'''|FRA|2–1|0–3}} |} === Izslēgšanas kārta === Izslēgšanas kārtas (''play-off'') izloze notika {{dat|2026|8|3||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/02a7-2133e87717bc-9913021d47f2-1000--uefa-champions-league-play-off-draw/ |title=UEFA Champions League play-off draw |website=UEFA.com |language=en|date=3 August 2026|access-date={{dat|2026|8|18||bez}}}}</ref> Pirmās spēles notiks 18. un 19. augustā, bet atbildes spēles tiks aizvadītas 25. un 26. augustā. Uzvarētāji kvalificēsies Čempionu līgas pamatturnīram (līgas fāzei), bet zaudētāji sezonu turpinās [[2026.—2027. gada UEFA Eiropas līgas sezona|UEFA Eiropas līgas]] līgas fāzē. {{TwoLegStart}} |+Čempionu zars {{TwoLegResult|[[PFC Levski Sofia|Levski Sofia]]|BUL||[[AEK Athens F.C.|AEK Athens]]|GRE|0–0|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[Celtic F.C.|Celtic]]|SCO|4–5|'''[[LASK]]'''|AUT|3–0|1–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} {{TwoLegResult|[[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]]|CRO||[[Viking FK|Viking]]|NOR|2–2|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[ŠK Slovan Bratislava|Slovan Bratislava]]|SVK||[[NK Celje|Celje]]|SVN|1–1|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[Hapoel Be'er Sheva F.C.|Hapoel Be'er Sheva]]|ISR|4–6|'''[[Sabah FK|Sabah]]'''|AZE|2–1|2–5 ({{piezīme|pap.|papildlaiks}})}} |} {{TwoLegStart}} |+Līgas zars {{TwoLegResult|[[Fenerbahçe S.K. (football)|Fenerbahçe]]|TUR||[[Olympique Lyonnais|Lyon]]|FRA|1–1|26. augustā}} {{TwoLegResult|[[NEC Nijmegen|NEC]]|NED|1–6|'''[[FK Bodø/Glimt|Bodø/Glimt]]'''|NOR|1–3|0–3}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.uefa.com/uefachampionsleague/index.html Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA Čempionu līgas sezonas}} [[Kategorija:2026. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:2027. gads futbolā|UEFA Čempionu līga]] [[Kategorija:UEFA Čempionu līga]] pyx6mu6tl5h4gows3ep221gvjhqggv9 0 637723 4513230 4509847 2026-08-26T05:25:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4513230 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''The Jesus and Mary Chain'' | Attēls = The Jesus And Mary Chain Wave-Gotik-Treffen 2018 38.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2018. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Skotija|Īstkilbraida}} | Žanrs = [[noizpops]]<br />[[alternatīvais roks]]<br />[[indīroks]]<br />[[postpankroks]] | Gadi = 1983—1999; 2007—pašlaik | Izdevējkompānija = [[Creation Records|Creation]], [[Blanco y Negro Records|Blanco y Negro]], [[Sub Pop]], [[American Recordings|Def American]], [[Reprise Records|Reprise]], [[Warner Music Group|WEA]] | Mlapa = [http://themarychain.com/ themarychain.com] | Dalībnieki = * [[Džims Rīds]] * [[Viljams Rīds]] * [[Skots Von Raipers]] * [[Džastins Velčs]] * [[Marks Krozers]] | Bij_dalībnieki = }} '''''The Jesus and Mary Chain''''' ir [[Skoti|skotu]] [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]] grupa, kas izveidota 1983. gadā [[Īstkilbraida|Īstkilbraidā]]. Grupas darbības pamatā ir brāļu [[Džims Rīds|Džima]] un [[Viljams Rīds|Viljama Rīda]] tandēms, kuri ir grupas dibinātāji un vienīgie pastāvīgie dalībnieki kopš tās izveidošanas. Viņi tiek uzskatīti par vienām no nozīmīgākajām personībām [[Noizpops|noizpopa]] un [[Šūgeizs|šūgeiza]] apakšžanru attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://exclaim.ca/music/article/the_jesus_and_mary_chain-barbed_wire_disses|title=The Jesus and Mary Chain|last=Lindsay|first=Cam|website=exclaim.ca|access-date=2026-08-19|date=2017-03-21}}</ref> Savas karjeras laikā grupa Apvienotās Karalistes singlu topā ir iekļuvusi labāko četrdesmitniekā ar divpadsmit dziesmām, no kurām divas sasniegušas labāko desmitnieku. Brāļi Rīdi sākotnējam grupas sastāvam piesaistīja [[Daglass Hārts|Daglasu Hārtu]] kā basģitāristu un [[Marijs Dalglišs|Mariju Dalglišu]] kā bundzenieku. Pēc līguma noslēgšanas ar neatkarīgo ierakstu kompāniju ''[[Creation Records]]'' grupa 1984. gadā izdeva savu pirmo singlu "Upside Down". Dalglišu pie bungām nomainīja [[Bobijs Gilespijs]], un 1985. gadā lielās ierakstu kompānijas ''[[Warner Music Group|WEA]]'' paspārnē tika izdots grupas debijas albums ''Psychocandy'', kas saņēma augstu kritiķu atzinību. Pēc albuma izdošanas Gilespijs pameta grupu, lai pievērstos savai grupai ''[[Primal Scream]]''. Grupas lielākais komerciālais panākums Apvienotajā Karalistē bija otrais albums ''Darklands'', kas 1987. gadā sasniedza 5. vietu Apvienotās Karalistes albumu topā un radīja hitu "April Skies", kas singlu topā pakāpās līdz 8. vietai. 1989. gadā grupa izdeva savu trešo albumu ''Automatic'', no kura dziesmas "Blues from a Gun" un "Head On" kļuva par pirmajiem grupas singliem, kas iekļuva ASV topos. Divus gadus vēlāk Hārts grupu pameta. Pēc tam ''The Jesus and Mary Chain'' izdeva albumus ''Honey's Dead'' 1992. gadā un ''Stoned & Dethroned'' 1994. gadā, abi turpinot nostiprināt grupas popularitāti ASV. No albuma ''Stoned & Dethroned'' izdotais singls "Sometimes Always" kļuva par grupas komerciāli veiksmīgāko singlu ASV, sasniedzot 96. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' topā. Pēc desmit gadiem grupa pārtrauca sadarbību ar ''WEA'', noslēdza līgumu ar ''[[Sub Pop Records]]'' ASV un atkārtoti pievienojās ''Creation Records'' Apvienotajā Karalistē, lai 1998. gadā izdotu albumu ''Munki''. Nākamajā gadā grupa izjuka.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.mtv.com/news/8wqhye/jesus-and-mary-chain-guitarist-splits-tour-after-sibling-fight|title=Jesus And Mary Chain Guitarist Splits Tour After Sibling Fight|work=MTV|access-date=2026-08-19|language=en|archive-date=2023-03-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20230324222908/https://www.mtv.com/news/8wqhye/jesus-and-mary-chain-guitarist-splits-tour-after-sibling-fight}}</ref> Grupa atkal apvienojās 2007. gadā, bet 2017. gadā izdeva ''Damage and Joy'' — savu pirmo studijas albumu 19 gadu laikā un kopumā septīto studijas albumu. Nākamais albums ''Glasgow Eyes'' tika izdots 2024. gadā un kļuva par grupas pirmo albumu, kas kopš 1988. gada sasniedzis Apvienotās Karalistes albumu topa labāko desmitnieku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.officialcharts.com/chart-news/elbow-audio-vertigo-official-number-1-album/|title=Elbow earn fourth Number 1 album with AUDIO VERTIGO|work=Official Charts|access-date=2026-08-19|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Skotijas alternatīvā roka grupas]] [[Kategorija:Skotijas postpanka grupas]] 0mk34gqzzi1oy5qkjyyvtssmg8dgc8p 0 637977 4513227 4512566 2026-08-26T04:53:49Z Pirags 3757 4513227 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = | attēla_apraksts = | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''Priska''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija vētrai "Kirstija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] n5ihlbbidm8o1sflmusaahcg7tse80r 4513228 4513227 2026-08-26T04:58:15Z Pirags 3757 /* Meteoroloģiskā gaita */ pap 4513228 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = | attēla_apraksts = | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''Priska''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] 94fizib3hknhp4ddghzcxkuuehpthq6 4513231 4513228 2026-08-26T05:28:01Z Pirags 3757 +bilde 4513231 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = Vētra “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''Priska''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] 3pt8oo0rip4hw5isxfuo3vwaty91ns4 4513232 4513231 2026-08-26T05:30:44Z Pirags 3757 4513232 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''Priska''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] 901rtnnzf1jhg5aywmv71q6a0t1a9nq 4513234 4513232 2026-08-26T06:02:07Z Pirags 3757 4513234 wikitext text/x-wiki {{Negaisa infokaste | title = [[2026. gads|2026]]. gada [[22. augusts|22. augusta]]<br />negaiss Latvijā | attēls = Priska 2028-08-23 1240Z.jpg | attēla_apraksts = [[Ciklons]] “Priska” virs Ziemeļaustrumu Eiropas 2026. gada 23. augustā (satelīta attēls) | vieta = [[Latvija]] | datums = {{dat|2026|8|22}} — {{dat|2026|8|23}} | laiks = | laika_josla = [[EEST]] ([[UTC]] +3) | negaiss = | nokrišņi = Intensīvi, stipras nokrišņi.<br />Vietām 50—80 mm diennaktī. | vējš = Ļoti stipras vēja brāzmas.<br />[[Daugavgrīva]] 31 m/s. | cits = Elektroapgādes traucējumi aptuveni 277 000 mājsaimniecību | bojā_gājušie = 1 | ievainotie = 14 }} '''2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā''' jeb vētra '''“Priska”''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2026. gada 22. un 23. augustā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] (LVĢMC) datiem tā bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad pieejami pilnvērtīgi vēja brāzmu novērojumi valsts teritorijā.<ref name="lsm1966">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/|title=Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Vētras kulminācijā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 277 000 mājsaimniecību, un tie bija plašākie elektroapgādes traucējumi Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-pec-vetras-elektroapgade-trauceta-ap-277-000-majsaimniecibu-vugd-izsaukumu-skaits-pieaug.a659938/|title=Pēc vētras elektroapgāde traucēta ap 277 000 mājsaimniecību; VUGD izsaukumu skaits pieaug|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jelgavā, sabrūkot ēkas konstrukcijām, gāja bojā viens cilvēks.<ref name="delfi-jelgava">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131373/sabrukot-ekas-konstrukcijam-jelgava-gajis-boja-cilveks|title=Sabrūkot ēkas konstrukcijām, Jelgavā gājis bojā cilvēks|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref><ref name="lsm1966"/> [[Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests|Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta]] mediķi kopumā sniedza palīdzību 14 cietušajiem, atsevišķos gadījumos tika fiksētas smagas traumas. [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastā]] cilvēkam uzkrita koks, bet [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] vētras seku likvidācijas darbos cieta ugunsdzēsējs glābējs. Pēc [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests|Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta]] (VUGD) priekšnieka [[Mārtiņš Baltmanis|Mārtiņa Baltmaņa]] teiktā, seku novēršanas darbos kopumā cieta divi ugunsdzēsēji. Vairākos gadījumos koki uzkrita transportlīdzekļiem, tostarp iesprostojot tajos cilvēkus, un tika bojāti arī divi NMPD operatīvie automobiļi.<ref name="lsm1966" /><ref name="lsm-sestdiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.08.2026-trauceta-elektroapgade-aptuveni-254-000-majsaimniecibu-sestdienas-vetra-ari-cietusie.a659923/|title=Traucēta elektroapgāde aptuveni 254 000 mājsaimniecību; sestdienas vētrā arī cietušie|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> [[Rīgas zoodārzs]] apmeklētājiem tika slēgts svētdien un pirmdien bīstamo koku un zaru novākšanai. Prognozētās vētras dēļ jau iepriekš no sestdienas uz svētdienu tika pārcelts projektu [[Gacho|"Mesa" un "Gacho"]] koncerts [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajā estrādē]].<ref name="lsm1966"/> == Meteoroloģiskā gaita == Vētru izraisīja ciklons “Priska”, kas 22. augustā no dienvidiem sasniedza Baltiju. Šāda tipa cikloni biežāk raksturīgi rudenim, un tā trajektorija un īpašības bija līdzīgas 2024. gada 29. un 30. jūlija [[vētra “Kirstija”|vētrai "Kirstija"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/21.08.2026-vetras-un-lietus-del-sestdien-bus-speka-sarkanais-bridinajums.a659743/|title=Vētras un lietus dēļ sestdien būs spēkā sarkanais brīdinājums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Jau 21. augustā LVĢMC izsludināja sarkanā līmeņa brīdinājumu Latvijas centrālajai daļai, kas bija spēkā no 22. augusta plkst. 9:00 līdz 23. augusta plkst. 2:00. Pārējā valsts teritorijā bija spēkā oranžā un dzeltenā līmeņa brīdinājumi. Prognozes paredzēja 20-40 milimetru nokrišņu lielākajā valsts daļā, bet atsevišķās vietās [[Zemgale|Zemgalē]], [[Vidzeme]]s rietumos un [[Kurzeme|Kurzemē]] 50-80 milimetrus, kas atbilst visa mēneša klimatiskajai normai diennakts laikā. Vēja brāzmas piekrastē tika prognozētas līdz 22-27 metriem sekundē, lokāli [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē līdz 30-32 metriem sekundē. [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]] [[Rīga|Rīgā]]]] Lietavas Latvijā sākās 22. augusta priekšpusdienā, un jau dienas laikā centrālajos rajonos nolija aptuveni puse mēneša nokrišņu normas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/22.08.2026-latvija-sakusas-lietavas-centralajos-rajonos-nolijusi-aptuveni-puse-menesa-normas.a659894/|title=Latvijā sākušās lietavas; centrālajos rajonos nolijusi aptuveni puse mēneša normas|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Spēcīgākais vējš valsti skāra sestdienas pēcpusdienā un vakarā. Stiprākās brāzmas tika reģistrētas galvenokārt centrālajos rajonos — [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā vēja brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās stacijās brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s. Pēc pusnakts vēja ātrums pakāpeniski mazinājās. Iepriekš spēcīgākā vasaras vētra valstī plosījās 2024. gada 28. un 29. jūlijā, kad vētras spēku vēja brāzmas sasniedza astoņās novērojumu stacijās, bet stipras vētras spēku divās.<ref name="lsm1966"/> == Izsaukumi == Līdz 23. augusta plkst. 11:00 uz vienoto ārkārtas numuru 112 bija saņemti 2395 ar vētras postījumiem saistīti pieteikumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts [[Rīga|Rīgā]] (725) un [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas reģionā]] (603), [[Latgale|Latgalē]] - 417, Zemgalē - 357, Kurzemē - 172, bet Vidzemē - 121. Daudzviet uz autoceļiem atradās nolūzuši koki, un atsevišķi ceļi bija grūti izbraucami vai neizbraucami. VUGD arī svētdien aicināja iedzīvotājus bez būtiskas nepieciešamības nedoties ārpus mājām un nedoties apskatīt vētras postījumus.<ref name="lsm1966"/> == Elektrotīkla bojājumi == Masveida elektrotīkla bojājumi sākās 22. augustā pēc plkst. 18:00 un turpinājās līdz 23. augusta agram rītam. Sestdienas vakarā elektroapgāde bija traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību,<ref name="lsm-sestdiena" /> bet kulminācijā svētdienas rītā aptuveni 277 000 mājsaimniecību. [[Augstsprieguma tīkls|AS "Augstsprieguma tīkls"]] raksturoja notikušo kā plašākos elektroapgādes traucējumus Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vissmagāk skarot valsts austrumu un centrālo daļu. Netipiski šai vētrai bija tas, ka bojājumi radās ne tikai sadales, bet arī pārvades jeb augstsprieguma elektrotīklā. "[[Sadales tīkls|Sadales tīkla]]" valdes priekšsēdētājs [[Sandis Jansons]] norādīja, ka speciālistiem jāapseko aptuveni 25 000 kilometru elektrolīniju, un elektroapgādes atjaunošana lauku reģionos varēja ilgt vairāk nekā diennakti. Bojājumus galvenokārt radīja gaisvadu līnijās iegāzti koki un zari, kā arī bojāti balsti.<ref name="lsm1966"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-glabeji-ludz-ari-svetdien-drosibas-labad-palikt-majas-un-nedoties-skatities-vetras-postijumus.a659942/|title=Glābēji lūdz arī svētdien drošības labad palikt mājās un nedoties skatīties vētras postījumus|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Pirmdienas rītā elektrības piegāde vēl nebija atjaunota 87 000 klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-pirmdienas-rita-vetras-del-bez-elektroapgades-vel-87-000-klientu.a660018/|title=Pirmdienas rītā vētras dēļ bez elektroapgādes vēl 87 000 klientu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Lielā daļā [[Preiļu novads|Preiļu novada]] vēl trīs dienas pēc vētras nebija elektrības un mobilo sakaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.08.2026-preilu-novads-pec-vetras-gandriz-izolets-treso-dienu-nav-elektribas-zudusi-ari-mobilie-sakari.a660088/|title=Preiļu novads pēc vētras gandrīz izolēts: trešo dienu nav elektrības, zuduši arī mobilie sakari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-24|language=lv}}</ref> Elektroapgādes traucējumu dēļ 23. augustā bija slēgti 27 "[[Maxima Grupė|Maxima]]" veikali vairākās pilsētās, kā arī vairākas [[Degvielas uzpildes stacija|degvielas uzpildes stacijas]].<ref name="lsm1966"/> == Transports un sakari == Nogāztie koki būtiski traucēja [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] kustību, un vairāki maršruti netika apkalpoti pilnā garumā. Vētras dēļ vairāki avioreisi no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] tika novirzīti uz citām lidostām, bija apturēts satiksme [[Pasažieru vilciens|vilciena]] maršrutos [[Rīga - Tukums|Rīga-Tukums II]], Rīga-Skulte un Rīga-Aizkraukle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120131370/vetras-del-riga-sabiedriskais-transports-nekurse-pec-grafika-parvirziti-avioreisi-un-atcelti-vilcieni|title=Vētras sekas būtiski kavē sabiedrisko transportu, pārvirzīti avioreisi un atcelti vilcieni (plkst.9.25)|website=Delfi|access-date=2026-08-23|date=2026-08-22|language=lv}}</ref> Pēc vētras bija traucēti arī mobilie sakari [[LMT]], "[[Tele2]]" un "[[Bite Latvija|Bite]]" klientiem, kā arī vietām nedarbojās luksofori.<ref name="lsm1966"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] l5y8o0p1msy62zgiz41o2mu8c0bwpy5 0 638042 4512974 4512617 2026-08-25T16:31:33Z Kleivas 2704 4512974 wikitext text/x-wiki {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Šajā uzskaitījumā apkopoti sportisti, '''[[teniss|tenisisti]], kuri statēja [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''. Tenisa turnīrs notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Tenisa turnīrā Starptautiskā Olimpiskā komiteja par olimpiskajām disciplīnām uzskata divas — vīriešu [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēles]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēles]]. Sacensībās kopā startēja '''36 tenisisti''' no '''2 valstīm.''' Lielākā daļa no sportistiem pārstāvēja [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskās spēles|ASV]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ |archive-date=2026. gada 23. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games |accessdate=2026. gada 23. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=Tennis at the 1904 Summer Olympics |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 23. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Results |accessdate=2026. gada 23. augusts}}</ref> == Sportisti == ''Sportisti sakārtoti alfabētiskā secībā pēc uzvārda.'' {| class="wikitable mw-datatable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sportists || Pārstāvētā valsts !! Vecums !! Dzimums !! Dalības reizes OS !! [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{sortname|Alfonso|Bells}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Vilfreds|Blaterviks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Čārlzs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 36 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Dvaits|Deiviss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Endrū|Drū}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hjū Makkitriks|Džonss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Rollins|Feitshanss}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Kriss|Fornijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Klarenss|Gembls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Pols|Glīsons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X'''<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā.</ref> |- | align=left|{{sortname|Edvīns|Hanters}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Hugo|Hārdijs}} || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X'''<ref name=ZZX/> |- | align=left|{{sortname|Viljams|Īstons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Džeimss|Kaningems}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Herolds|Kaufmans}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 28 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Čārlzs|Kresons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 30 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Edgars|Leonards}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 23 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Roberts|Lerojs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 19 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Malkolms|Makdonalds}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Ralfs|Makkitriks}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Forests|Montgomerijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons|Nīlijs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 32 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Bīlss|Raits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Semps|Rass}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 26 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Freds|Sendersons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || '''X''' || — |- | align=left|{{sortname|Freds|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Nataniels|Sempls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|N. M.|Smits}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džordžs|Stadels}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 22 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džons Stjuarts|Tritls}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 33 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Duglass|Tērners}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Oriens|Vernons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Alens|Vests}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 31 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Artūrs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 24 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Džozefs|Vīrs}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 27 || Vīrietis || 1 || — || '''X''' |- | align=left|{{sortname|Frenks|Vītons}} || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || 29 || Vīrietis || 1 || '''X''' || '''X''' |} == Pārstāvētās valstis == {{legend2|#ccccff|Valsts pirmo reizi pārstāvēta sporta veidā|border=solid 1px #AAAAAA}} {| class="wikitable mw-datatable table" style="text-align:center;;" |- ! Valsts || rowspan=6 style="background:black| || Sportisti || rowspan=6 style="background:black| || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vienspēles]] || [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Dubultspēles]] |- | align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || '''35''' || 26 || 31<ref>Viens no sportistiem startēja Jauktās komandas sastāvā</ref> |- | align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || '''1''' || 1 || 1<ref name=ZZX/> |- | align=left|''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' || || || '''X'''<ref>Jauktajā komandā ietilpa viens ASV un Vācijas sportists.</ref> |- ! Sportisti || 36 || 27 || 32 |- ! Valstis || 2 || 2 || 2 |} == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417050126/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/ Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/3/sports/TEN Teniss 1903. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} {{1904. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Teniss olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki pēc sporta veida|Tenisisti]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Tenisisti olimpiskajās spēlēs|1904]] gb6mqmrrws6jyd6iiycyao0wgzt236q 0 638049 4513276 4512335 2026-08-26T09:47:19Z Meistars Joda 781 4513276 wikitext text/x-wiki [[attēls:Durbes iela Rīgā.JPG|thumb|Veloceļš Durbes ielā (2014)]] '''Veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi''' ir 7,3 km ɡarš [[veloceļš]], kas savieno [[Nameja krastmala|Nameja krastmalu]] pie [[Zunds (Rīga)|Zunda]] ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] un [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospekta]] krustojumu un tālāk ar [[Piņķi]]em. Veloceļa Rīga — Babīte — Piņķi izveide ir viens no trim šāda veida projektiem, kas iekļauti [[Eiropas Savienība]]s Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, pārējie ir [[veloceļš Rīga–Ulbroka]] un [[veloceļš Rīga–Ķekava]]. Darbus veic piegādātāju apvienība “VIA un VIANOVA”, kopējā projekta līgumsumma ir 13,2 miljoni eiro. Veloceļa izbūve sākās 2025. ɡada vasarā, būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/sakusies-velocela-izbuve-marsruta-riga-babite-pinki Sākusies veloceļa izbūve maršrutā Rīga — Babīte — Piņķi] riga.lv 21.07.2025</ref> == Gaita == Veloceļš sākas Nameja krastmalā un ved pa maršrutu [[Durbes iela (Rīga)|Durbes iela]] — [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] — [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas iela]] — [[Jūrmalas gatve]] — Kurzemes prospekts — [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] — [[Anniņmuižas bulvāris]] — [[Dammes iela]] — Slokas iela, kur pie [[Rīgas robežas]] savienojas ar veloceļu, kas ved uz [[Babīte|Babīti]] un [[Piņķi]]em. Aptuveni divu kilometru garumā Jūrmalas gatvē, Anniņmuižas bulvārī un Dammes ielā izbūvēs velosipēdu ceļu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Piņķi]] okfdmzd4rntq04ajszv377y48dinbwb 4513300 4513276 2026-08-26T11:21:55Z Pirags 3757 /* Gaita */ 4513300 wikitext text/x-wiki [[attēls:Durbes iela Rīgā.JPG|thumb|Veloceļš Durbes ielā (2014)]] '''Veloceļš Rīga—Babīte—Piņķi''' ir 7,3 km ɡarš [[veloceļš]], kas savieno [[Nameja krastmala|Nameja krastmalu]] pie [[Zunds (Rīga)|Zunda]] ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] un [[Kurzemes prospekts|Kurzemes prospekta]] krustojumu un tālāk ar [[Piņķi]]em. Veloceļa Rīga — Babīte — Piņķi izveide ir viens no trim šāda veida projektiem, kas iekļauti [[Eiropas Savienība]]s Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā, pārējie ir [[veloceļš Rīga–Ulbroka]] un [[veloceļš Rīga–Ķekava]]. Darbus veic piegādātāju apvienība “VIA un VIANOVA”, kopējā projekta līgumsumma ir 13,2 miljoni eiro. Veloceļa izbūve sākās 2025. ɡada vasarā, būvdarbus plānots pabeigt 2026. gada būvsezonā.<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/sakusies-velocela-izbuve-marsruta-riga-babite-pinki Sākusies veloceļa izbūve maršrutā Rīga — Babīte — Piņķi] riga.lv 21.07.2025</ref> == Gaita == Veloceļš sākas Nameja krastmalā un ved pa maršrutu [[Durbes iela (Rīga)|Durbes iela]] — [[Jūrmalas gatve]] — Kurzemes prospekts — [[Bebru iela (Rīga)|Bebru iela]] — [[Anniņmuižas bulvāris]] — [[Dammes iela]] — Slokas iela, kur pie [[Rīgas robežas]] savienojas ar veloceļu, kas ved uz [[Babīte|Babīti]] un [[Piņķi]]em. Aptuveni divu kilometru garumā Jūrmalas gatvē, Anniņmuižas bulvārī un Dammes ielā izbūvēs velosipēdu ceļu. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} [[Kategorija:Veloceļi Rīgā]] [[Kategorija:Piņķi]] myl13ewcx5j5byfw3bc2ilg11ewa8ev 0 638068 4512939 4512621 2026-08-25T15:55:34Z Kleivas 2704 4512939 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu vienspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg |image_size = |caption = Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Misūri (štats)|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 29. augusts — 3. septembris |competitors = 27 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] |silverNOC = USA |bronze = [[Alfonso Bells]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Edgars Leonards]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu vienspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 29. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|27 tenisisti]] no divām valstīm.<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Singles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44077 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Singles, Men |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]], sudraba medaļu [[Roberts Lerojs]], bet bronzas medaļas ieguva [[Alfonso Bells]] un [[Edgars Leonards]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis/singles-men |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=St. Louis 1904 Tennis Singles men Results |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|29. augusts <br/> (Pirmdiena) || style="width:12em;|30. augusts <br/> (Otrdiena) || style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Otra kārta''' || style="background:#D0A9F5"|'''Trešā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Sacensības norisinājās pēc vienas izslēgšanas spēļu (nokauta) sistēmas, paredzot, ka abu pusfinālu zaudētāji automātiski dalīs 3. vietu, jo spēle par bronzas medaļām netika rīkota. Visas turnīra divcīņas, tostarp fināls, tika aizvadītas līdz trim uzvarētiem setiem. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Wright LOC 28319838813.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Edgar Leonard tennis player.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == === Augšējais zars === {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas ; Pirmā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= '''6''' | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1=3 | RD2-score02-2=1 | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= <small>W/O</small> | RD2-score03-2= | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= | RD2-score04-1= | RD2-score04-2= | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= '''{{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score05-1= '''6''' | RD2-score05-2= '''6''' | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score06-1= 1 | RD2-score06-2= 1 | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score07-1= '''8''' | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score08-1= 6 | RD2-score08-2= 1 | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 2 | RD3-score02-2= 1 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= '''6''' | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= 0 | RD3-score04-2= 2 | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 0 | RD4-score02-2= 2 | RD4-score02-3= }} ; Otrā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed13= | RD1-team13= | RD1-score13-1= | RD1-score13-2= | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= '''{{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score14-1= <small>W/O</small> | RD1-score14-2= | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= | RD1-score15-1= | RD1-score15-2= | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score16-1= <small>W/O</small> | RD1-score16-2= | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= '''6''' | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 3 | RD2-score02-2= 2 | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 2 | RD2-score04-2= 1 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score05-1= '''6''' | RD2-score05-2= '''6''' | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score06-1= 4 | RD2-score06-2= 1 | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score07-1= '''6''' | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= {{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score08-1= 2 | RD2-score08-2= 1 | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= <small>W/O</small> | RD3-score01-2= | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= | RD3-score02-2= | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1= 1 | RD3-score03-2= 2 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 3 | RD4-score02-2= 1 | RD4-score02-3= }} === Apakšējais zars === {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas ; Trešā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''6''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 2 | RD1-score02-2= 1 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= | RD1-score03-1= | RD1-score03-2= | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score04-1= <small>W/O</small> | RD1-score04-2= | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05= | RD1-score05-1= | RD1-score05-2= | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06= | RD1-score06-1= | RD1-score06-2= | RD1-score06-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 4 | RD2-score01-3= 1 | RD2-seed02= | RD2-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score02-1= 4 | RD2-score02-2= '''6''' | RD2-score02-3= '''6''' | RD2-seed03= | RD2-team03= | RD2-score03-1= | RD2-score03-2= | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04 ='''{{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score04-1= <small>W/O</small> | RD2-score04-2= | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Viljams Īstons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 2 | RD2-score05-2= 2 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''6''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Kriss Fornijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 1 | RD2-score07-2= 1 | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= '''6''' | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= 0 | RD3-score01-3= '''6''' | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 2 | RD3-score02-2= '''6''' | RD3-score02-3= 4 | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1= 4 | RD3-score03-2= 4 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score01-1= 2 | RD4-score01-2= 0 | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score02-1= '''6''' | RD4-score02-2= '''6''' | RD4-score02-3= }} ; Ceturtā sekcija {{16TeamBracket-Compact-Tennis3-Byes | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Otrā kārta''' | RD3= '''Trešā kārta''' | RD4= '''Ceturtdaļfināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD2-seed01= | RD2-team01= | RD2-score01-1= | RD2-score01-2= | RD2-score01-3= | RD2-seed02= | RD2-team02= | RD2-score02-1= | RD2-score02-2= | RD2-score02-3= | RD2-seed03= | RD2-team03= {{flagIOCathlete|[[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score03-1= 2 | RD2-score03-2= 4 | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score04-1= '''6''' | RD2-score04-2= '''6''' | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= | RD2-score05-1= | RD2-score05-2= | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= <small>W/O</small> | RD2-score06-2= | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= | RD2-score07-1= | RD2-score07-2= | RD2-score07-3= | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= <small>W/O</small> | RD2-score08-2= | RD2-score08-3= | RD3-seed01= | RD3-team01= | RD3-score01-1= | RD3-score01-2= | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score02-1= <small>W/O</small> | RD3-score02-2= | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03= {{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score03-1=3 | RD3-score03-2=3 | RD3-score03-3= | RD3-seed04= | RD3-team04= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2= '''6''' | RD3-score04-3= | RD4-seed01= | RD4-team01= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score01-1= 4 | RD4-score01-2= 6 | RD4-score01-3= | RD4-seed02= | RD4-team02= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score02-1= '''6''' | RD4-score02-2= '''8''' | RD4-score02-3= }} === Fināla cīņas === {{8TeamBracket-Tennis3 | RD1= '''Ceturdaļfināls''' | RD2= '''Pusfināls''' | RD3= '''Fināls''' | team-width= 175 | seeds= | RD1-seed1= | RD1-team1= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score1-1= '''6''' | RD1-score1-2= '''6''' | RD1-score1-3= | RD1-seed2= | RD1-team2= {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score2-1= 0 | RD1-score2-2= 2 | RD1-score2-3= | RD1-seed3= | RD1-team3= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score3-1= '''6''' | RD1-score3-2= '''6''' | RD1-score3-3= | RD1-seed4= | RD1-team4= {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score4-1= 3 | RD1-score4-2= 1 | RD1-score4-3= | RD1-seed5= | RD1-team5= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score5-1= 2 | RD1-score5-2= 0 | RD1-score5-3= | RD1-seed6= | RD1-team6= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score6-1= '''6''' | RD1-score6-2= '''6''' | RD1-score6-3= | RD1-seed7= | RD1-team7= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score7-1= 4 | RD1-score7-2= 6 | RD1-score7-3= | RD1-seed8= | RD1-team8= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score8-1= '''6''' | RD1-score8-2= '''8''' | RD1-score8-3= | RD2-seed1= | RD2-team1= '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score1-1= '''6''' | RD2-score1-2= '''6''' | RD2-score1-3= | RD2-seed2= | RD2-team2= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score2-1= 3 | RD2-score2-2= 4 | RD2-score2-3= | RD2-seed3= | RD2-team3= [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score3-1= 3 | RD2-score3-2= 3 | RD2-score3-3= | RD2-seed4= | RD2-team4= '''{{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score4-1= '''6''' | RD2-score4-2= '''6''' | RD2-score4-3= | RD3-seed1= | RD3-team1= [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] '''{{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score1-1= '''6''' | RD3-score1-2= '''6''' | RD3-score1-3= | RD3-seed2= | RD3-team2= [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score2-1= 3 | RD3-score2-2= 4 | RD3-score2-3= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportists || Valsts || Pirmā kārta || Otrā kārta || Trešā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–0, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Freds Sendersons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (<small>W/O</small>)|| {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–4) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Kriss Fornijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–0) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (4–6, 6–4, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 0–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–0) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Čārlzs Kresons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–4) || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–4, 8–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–0, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–0, 6–2) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–1) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 0–6, 6–4) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/O) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Rollins Feitshanss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–0, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hugo Hārdijs]] || align=left|{{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Makkitriks Džonss]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Viljams Īstons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–2) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sendersons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–3) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=10|16/26 || align=left|[[Džozefs Čārlzs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Rollins Feitshanss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (8–6, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–4, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Viljams Īstons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–2) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Kriss Fornijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Malkolms Makdonalds]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–1, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 6–4, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || <small>{{n/a|W/O}}</small> || {{flagIOCathlete|[[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–3, 6–2) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{n/a|—}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–4) || colspan=4 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 27 || align=left|[[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 6–1) || colspan=5 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} Vīriešu vienspēļu turnīrā startēja 27 sportisti no 2 valstīm. Pirmo reizi sacensībās bija pārstāvēta ASV. ''Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|26}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44077 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Olympedia'')] {{en}} * [https://www.olympics.com/en/olympic-games/st-louis-1904/results/tennis/singles-men Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles (''Olympics'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] l6cj15x1xwh83d0n1nfqmekoz9mc2l3 0 638082 4512940 4512639 2026-08-25T15:55:58Z Kleivas 2704 4512940 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''1/8 fināls''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls (1/4)''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls (1/2)''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1=First round | RD2=Quarterfinals | RD3=Semifinals | RD4=Final (gold-medal match) | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gambls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gambls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gambls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gambls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gambls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] toxpfu03tf0owc0p0h976jsk91ye0lr 4512973 4512940 2026-08-25T16:31:13Z Kleivas 2704 4512973 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''1/8 fināls''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls (1/4)''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls (1/2)''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1=First round | RD2=Quarterfinals | RD3=Semifinals | RD4=Final (gold-medal match) | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] gnnoikwk03ws41hjtfykkyz5c8o0g12 4513100 4512973 2026-08-25T19:04:43Z Kleivas 2704 /* Sacensību kalendārs */ 4513100 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1=First round | RD2=Quarterfinals | RD3=Semifinals | RD4=Final (gold-medal match) | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] r8zl5yawjhgtq5dqk9873t3czsx1vuy 4513101 4513100 2026-08-25T19:04:48Z Kleivas 2704 /* Rezultāti */ 4513101 wikitext text/x-wiki {{olimpisko spēļu sacensību infokaste |event = Vīriešu dubultspēles tenisā |games = 1904. gada vasaras |image = [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|140px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|140px]] |image_size = |caption = Edgars Leonards un Bīlss Raits — olimpiskais zelta medaļnieks vienspēļu turnīrā |venue = {{vieta|ASV|Sentluisa|Frānsisa Olimpiskais laukums}} |date = 1904. gada 31. augusts — 3. septembris |teams = 16 |competitors = 32 |nations = 2 |gold= [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]] |goldNOC = USA |silver= [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]] |silverNOC = USA |bronze = [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]] |bronzeNOC = USA |bronze2 = [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]] |bronzeNOC2 = USA |win_value= |prev = {{flaga|Francija}} [[Teniss 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1900 Parīze]] |next = {{flaga|Lielbritānija}} [[Teniss 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|1908 Londona]] }} {{Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} '''Vīriešu dubultspēles''' bija viena no divām [[teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa]] disciplīnām [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]]. Sacensības notika no 1904. gada 31. augusta līdz 3. septembrim [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Frānsisa Olimpiskais laukums|Frānsisa Olimpiskajā laukumā]]. Sacensībās startēja [[tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|32 tenisisti]] (16 komandas) no divām valstīm. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja gan [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]], gan [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] sportists, šo komandu pieskaita pie [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]].<ref>{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-singles.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html |archive-date=2026. gada 24. augusts |title=Tennis at the 1904 St. Louis Summer Games: Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts |work=sports-reference.com}}</ref> <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/results/44116 |work=Olympedia.org |archive-date=2026. gada 24. augusts| title=Men's Doubles |accessdate=2026. gada 24. augusts}}</ref> Visi olimpiskie medaļnieki bija no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]]. Zelta medaļu izcīnīja [[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]], sudraba medaļu izcīnīja [[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]], savukārt bronzas medaļas ieguva [[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]], kā arī [[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]. == Sacensību kalendārs == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center" |- ! style="width:12em;|31. aprīlis <br/> (Trešdiena) || style="width:12em;|1. septembris <br/> (Ceturtdiena) || style="width:12em;|2. septembris <br/> (Piektdiena) || style="width:12em;|3. septembris <br/> (Sestdiena) |- | style="background:#D0A9F5"|'''Pirmā kārta''' || style="background:#97DEFF"|'''Ceturtdaļfināls''' || style="background:#D9FFB2"|'''Pusfināls''' || style="background:#FFDF80"|'''Fināls''' |} == Sacensību formāts == Turnīrs tika aizvadīts pēc izslēgšanas sistēmas, paredzot, ka abu pusfināla spēļu zaudētāji automātiski sadala 3. vietu, jo atsevišķa cīņa par bronzas godalgām netika rīkota. Visi mači līdz finālam tika aizvadīti līdz trim uzvarētiem setiem. Izšķirošā spēle (fināla spēle) par čempiona titulu notika līdz pieciem uzvarētiem setiem. Tā kā taibreika sistēma tajā laikā vēl netika izmantota, katra seta uzvarētājam bija nepieciešams iegūt vismaz divu punktu pārsvaru neatkarīgi no kopējā rezultāta. == Medaļu ieguvēji == {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs | colspan=2; style="background:#cc9966; width:15em; font-weight:bold;"|Bronza |- | [[Attēls:Edgar W. Leonard, men's doubles and singles tennis champion at the 1904 Olympic Games.jpg|100px]] [[Attēls:Beals C. Wright, Boston. World's Tennis doubles champion with E. W. Leonard at the 1904 Olympics.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Bīlss Raits]] un [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Robert leroy 1904.jpg|100px]] [[Attēls:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Roberts Lerojs]] un [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | [[Attēls:Jos. Wear LCCN2014716003.jpg|100px]] <br/> '''{{Valsts OS medaļnieks|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' |} == Rezultāti == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{16TeamBracket-Compact-Tennis3 | RD1= '''Pirmā kārta''' | RD2= '''Ceturtdaļfināls''' | RD3= '''Pusfināls''' | RD4= '''Fināls''' | seeds= | RD1-seed01= | RD1-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score01-1= '''6''' | RD1-score01-2= '''7''' | RD1-score01-3= | RD1-seed02= | RD1-team02= {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score02-1= 4 | RD1-score02-2= 5 | RD1-score02-3= | RD1-seed03= | RD1-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score03-1= '''7''' | RD1-score03-2= '''6''' | RD1-score03-3= | RD1-seed04= | RD1-team04={{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score04-1= 5 | RD1-score04-2= 2 | RD1-score04-3= | RD1-seed05= | RD1-team05='''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score05-1= '''6''' | RD1-score05-2= '''7''' | RD1-score05-3= | RD1-seed06= | RD1-team06={{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score06-1= 3 | RD1-score06-2= 5 | RD1-score06-3= | RD1-seed07= | RD1-team07= '''{{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score07-1= <small>W/O</small> | RD1-score07-2= | RD1-score07-3= | RD1-seed08= | RD1-team08= {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score08-1= | RD1-score08-2= | RD1-score08-3= | RD1-seed09= | RD1-team09= '''{{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score09-1= '''6''' | RD1-score09-2= '''6''' | RD1-score09-3= | RD1-seed10= | RD1-team10= {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score10-1= 1 | RD1-score10-2= 1 | RD1-score10-3= | RD1-seed11= | RD1-team11='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score11-1= '''6''' | RD1-score11-2= '''6''' | RD1-score11-3= | RD1-seed12= | RD1-team12= {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} | RD1-score12-1= 3 | RD1-score12-2= 1 | RD1-score12-3= | RD1-seed13= | RD1-team13= '''{{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score13-1= '''6''' | RD1-score13-2= '''8''' | RD1-score13-3= | RD1-seed14= | RD1-team14= {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score14-1= 1 | RD1-score14-2= 6 | RD1-score14-3= | RD1-seed15= | RD1-team15= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD1-score15-1= '''6''' | RD1-score15-2= '''6''' | RD1-score15-3= | RD1-seed16= | RD1-team16= {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD1-score16-1= 3 | RD1-score16-2= 4 | RD1-score16-3= | RD2-seed01= | RD2-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score01-1= '''6''' | RD2-score01-2= 5 | RD2-score01-3= '''6''' | RD2-seed02= | RD2-team02= {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score02-1= 2 | RD2-score02-2= '''7''' | RD2-score02-3= 3 | RD2-seed03= | RD2-team03= '''{{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score03-1= '''6''' | RD2-score03-2= '''6''' | RD2-score03-3= | RD2-seed04= | RD2-team04= {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score04-1= 1 | RD2-score04-2= 4 | RD2-score04-3= | RD2-seed05= | RD2-team05= {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score05-1= 6 | RD2-score05-2= 4 | RD2-score05-3= | RD2-seed06= | RD2-team06= '''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score06-1= '''8''' | RD2-score06-2= '''6''' | RD2-score06-3= | RD2-seed07= | RD2-team07= {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD2-score07-1= 3 | RD2-score07-2= '''6''' | RD2-score07-3= 4 | RD2-seed08= | RD2-team08= '''{{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD2-score08-1= '''6''' | RD2-score08-2= 4 | RD2-score08-3= '''6''' | RD3-seed01= | RD3-team01= '''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score01-1= '''6''' | RD3-score01-2= '''6''' | RD3-score01-3= | RD3-seed02= | RD3-team02= {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score02-1= 1 | RD3-score02-2= 2 | RD3-score02-3= | RD3-seed03= | RD3-team03='''{{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD3-score03-1= 2 | RD3-score03-2= '''6''' | RD3-score03-3= '''6''' | RD3-seed04= | RD3-team04={{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD3-score04-1= '''6''' | RD3-score04-2=1 | RD3-score04-3=2 | RD4-seed01= | RD4-team01='''{{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}}''' | RD4-score01-1= '''6''' | RD4-score01-2= '''6''' | RD4-score01-3= '''6''' | RD4-score01-4= | RD4-score01-5= | RD4-seed02= | RD4-team02= {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} | RD4-score02-1= 4 | RD4-score02-2= 4 | RD4-score02-3= 2 | RD4-score02-4= | RD4-score02-5= }} == Rezultātu kopsavilkums == {{Color box| |<small>W/O</small>|border=darkgray}} Uzvara bez cīņas {{Color box| |'''U'''|border=darkgray}} Uzvara {{Color box| |'''Z'''|border=darkgray}} Zaudējums {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Vieta || Sportisti || Valsts || Pirmā kārta || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls |- | [[Attēls:Gold medal.svg|20px]] || align=left|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–2, 5–7, 6–3) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–4, 6–4, 6–3) |- | [[Attēls:Silver medal.svg|20px]] || align=left|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} <br/> {{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–1) || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (8–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (2–6, 6–1, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 4–6, 2–6) |- | rowspan=2| [[Attēls:Bronze medal.svg|20px]] || align=left|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 7–5) || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–3, 4–6, 6–4) || {{flagIOCathlete|[[Roberts Lerojs]] un<br/> [[Alfonso Bells]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–2, 1–6, 2–6) || {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=4|5/8 || align=left|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (7–5, 6–2) || {{flagIOCathlete|[[Edgars Leonards]] un<br/> [[Bīlss Raits]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (2–6, 7–5, 3–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (W/O) || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (1–6, 1–6) || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (6–8, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''U''' (6–1, 8–6) || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 6–4, 4–6) || colspan=2 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | rowspan=7|9/15 || align=left|[[Vilfreds Blaterviks]] un<br/> [[Oriens Vernons]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Bīlss Raits]] un<br/> [[Edgars Leonards]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (4–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Forests Montgomerijs]] un<br/> [[Džons Stjuarts Tritls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Čārlzs Kresons]] un<br/> [[Semps Rass]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (5–7, 2–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Džozefs Čārlzs]] un<br/> [[N. M. Smits]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Klarenss Gembls]] un<br/> [[Artūrs Vīrs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 5–7) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left| [[Malkolms Makdonalds]] un<br/> [[Nataniels Sempls]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Dvaits Deiviss]] un<br/> [[Ralfs Makkitriks]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|{{flagIOCathlete|[[Pols Glīsons]]|USA|1904. gada vasaras}} un<br/> {{flagIOCathlete|[[Hugo Hārdijs]]|GER|1904. gada vasaras}} || align=left|{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Alfonso Bells]] un<br/> [[Roberts Lerojs]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 1–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Freds Sempls]] un<br/> [[Džordžs Stadels]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Hjū Makkitriks Džonss]] un<br/> [[Herolds Kaufmans]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (1–6, 6–8) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | align=left|[[Endrū Drū]] un<br/> [[Duglass Tērners]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Džozefs Vīrs]] un<br/> [[Alens Vests]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (3–6, 4–6) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |- | 16 || align=left|[[Džeimss Kaningems]] un<br/> [[Džons Nīlijs]] || align=left|{{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras}} || {{flagIOCathlete|[[Edvīns Hanters]] un<br/> [[Frenks Vītons]]|USA|1904. gada vasaras}} <br/> '''Z''' (W/0) || colspan=3 {{n/a|''Nekvalificējās''}} |} == Pārstāvētās valstis == 1904. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa turnīrā bija pārstāvētas 2 valstis. Vienu no dubultspēļu komandām veidoja divu dažādu valstu pārstāvji, šo komandu un tās rezultātus pieskaita pie Jauktās komandas. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{ValstsOS|USA|1904. gada vasaras|31}} * {{ValstsOS|GER|1904. gada vasaras|1}} * ''{{ValstsOS|ZZX|1904. gada vasaras}}'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417102513/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1904/TEN/mens-doubles.html Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/results/44116 Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles (''Olympedia'')] {{en}} {{Tenisa disciplīnas olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} [[Kategorija:Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]] pt33mgxuu6lcga9miplj9zulpzwlnww 0 638092 4513083 4512685 2026-08-25T18:02:08Z EdgarsBot 50781 kategorija "Sieviešu personvārdi" → "Sieviešu vārdi" 4513083 wikitext text/x-wiki '''Katažina''' ir sieviešu [[personvārds]], kas ir [[Katrīna]]s vārda poļu forma. Vārds ''Katarzyna'' ir izplatīts galvenokārt [[Polija]]s kultūrtelpā. Poļu valodā vārdu lieto arī pamazināmās un mīlināmās formās, piemēram, ''Kasia'', ''Katarzynka'', ''Kaśka'' un ''Kasiunia''. Vārda izcelsme saistīta ar sengrieķu vārdu ''Aikaterinē'' (Αἰκατερίνη). Latviešu valodā vārda poļu forma ''Katarzyna'' tiek atveidota kā '''Katažina'''. == Cilvēki ar šo personvārdu == * [[Katažina Kravčika]] — Polijas brīvā stila cīkstone. * [[Katažina Ņevjadoma]] — Polijas šosejas riteņbraucēja. * [[Katažina Adamoviča]] — Polijas šahiste. * [[Katažina Toma]] — Polijas šahiste. * [[Katažina Skovroņska]] — Polijas volejboliste. [[Kategorija:Sieviešu vārdi]] miolb8zn3y4k2kcv8xs4dalvq2398aj 0 638115 4512945 4512824 2026-08-25T16:04:44Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4512945 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alfonso Bells | vārds_orig = ''Alphonzo Bell'' | attēls = File:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Sjūzena Albija Hollenbeka <br/> [[Džeimss Džordžs Bells]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Minneva Šūmeikere | bērni = [[Alfonso Bells Juniors]] <br/> Minneva Bella | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} {{MedalTableTop}} {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} '''Alfonso Edvards Bells Seniors''' ({{val|en|Alphonzo Edward Bell Sr.}}; dzimis {{dat|1875|9|29}}, miris {{dat|1947|12|27}}) bija amerikāņu naftas multimiljonārs, nekustamo īpašumu attīstītājs, filantrops un tenisa spēlētājs. Viņa vārdā ir nosaukta Losandželosas rietumu daļas dzīvojamais rajons [[Belēra (Losandželosa)|Belēra]], kā arī Dienvidkalifornijas kopienas [[Bella (Kalofornija)|Bella]] un [[Bellagardensa (Kalifornija)|Bellagardensa]]. Viņš piedalījās [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās]] izcīnīja sudraba un bronzas medaļas.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2746 |title=Alphonzo Bell |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Ģimene == Viņš dzimis [[Losandželosa|Losandželosā]] uzņēmēja [[Džeimss Džordžs Bells|Džeimsa Džordža Bella]] un Sjūzenas Albijas Hollenbekas ģimenē. Viņa tēvs 1875. gadā mūsdienu [[Bella (Kalifornija)|Bellas pilsētas]] teritorijā nodibināja ''Bell Station Ranch'' rančo. Savukārt tēvocis [[Edvards Hollenbeks]], kurš [[Kalifornija|Kalifornijā]] ieradās 19. gadsimta 50. gados, bija viens no ievērojamākajiem reģiona finansistiem un infrastruktūras veidotājiem — viņš nodibināja pirmo nacionālo banku, attīstīja [[tramvajs|tramvaju]] satiksmes sistēmu un veicināja Losandželosas austrumu rajonu apbūvi. Mantojot ģimenes īpašumus un turpinot tās uzņēmējdarbības tradīcijas, Bells kļuva par vienu no ietekmīgākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem reģionā, kura darbība sniedza ilgstošu ieguldījumu Dienvidkalifornijas pilsētvides izveidē. Bells ieguva pamatizglītību Oksidentāles koledžā, kuru 1887. gadā bija līdzdibinājis viņa tēvs. 1895. gadā viņš to absolvēja kā labākais izlaiduma kursa students. Pēc tam divus gadus (no 1895. līdz 1897. gadam) viņš studēja Sananselmo prezbiteriāņu teoloģiskajā seminārā, taču trešajā mācību gadā tur neatgriezās. 1902. gadā Bells apprecējās ar [[Kanzasa|Kanzasā]] dzimušo Minnevu Šūmeikeri.<ref name="Bell">{{cite book |author1=Alphonzo E. Bell Jr. |author2=with Marc L. Weber |year=2002 |title=The Bel-Air Kid: An Autobiography of a Life in California |isbn=978-1-55369-378-9 |publisher=[[Trafford Publishing]]}}</ref> Viņu dzimtas pēcteči vēlāk ieņēma ietekmīgas pozīcijas ASV sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Dēls [[Alfonso Bells jaunākais]] bija politiķis un uzņēmējs, kurš astoņus termiņus pēc kārtas darbojās kā Kalifornijas pārstāvis [[ASV kongress|ASV Kongresa]] [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]]. Meita Minneva Bella 1951. gadā trešajā laulībā apprecējās ar [[Eliots Rūzvelts|Eliotu Rūzveltu]], ASV prezidenta [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] dēlu. == Tenisa sasniegumi == Koledžas studiju laikā Bells izcīnīja starpkoleģiju čempiona titulu tenisā, bet vēlāk kļuva par [[Klusā okeāna piekrastes čempionāts|Klusā okeāna piekrastes čempionu]]. Viņš sasniedza augstus rezultātus arī ASV nacionālajā rangā, ieņemot 9. vietu vienspēlēs un 8. vietu dubultspēlēs. Spēles stilā viņš bija pazīstams kā agresīvs „tīkla skrējējs” (net-rusher). Savu sporta karjeras virsotni Bells sasniedza [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]], izcīnot divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu viņš ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu dubultspēlēs]] (kopā ar [[Roberts Lerojs|Robertu Leroju]]), savukārt bronzas medaļu ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu vienspēlēs]].<ref name="Bell"/><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/alphonzo-bell-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417235232/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/alphonzo-bell-1.html |archive-date=2020-04-17 |title=Alphonzo Bell |accessdate=2014-01-27 |work=sports-reference.com}}</ref> == Naftas, nekustamā īpašuma un citi biznesa pasākumi == 20. gadsimta 20. gadu sākumā, pēc bagātīgu [[nafta|naftas]] atradņu atklāšanas ģimenei piederošajā rančo, Bells kopā ar tēvu nodibināja uzņēmumu ''Bell Petroleum Co.'', attīstot vienu no ienesīgākajām naftas atradnēm Kalifornijā. Vairākas lielās naftas korporācijas apvienībā ar mediju magnātu [[Viljams Rendolfs Hērsts|Viljamu Rendolfu Hērstu]] centās izspiest Bella uzņēmumu no tirgus. Šī konfrontācija tika attēlota rakstnieka [[Eptons Sinklērs|Eptona Sinklēra]] 1927. gada romānā ''„Oil!”'' („Nafta!”). Gūto peļņu no naftas biznesa Bells ieguldīja nekustamo īpašumu attīstībā Rietumlosandželosā, veicinot tādu ekskluzīvu rajonu izveidi kā [[Vestvuda]], [[Beverlihilsa]] un [[Pasifikpalisāde]]. Paredzot pieaugošo Holivudas kinoindustrijas pārstāvju un turīgo iedzīvotāju pieprasījumu pēc luksusa klases mājokļiem, Bells 1922. gadā uz paša iegādātās 2,4 km² (600 akru) platības nodibināja apbūves rajonu ''Bel Air Estates'' (mūsdienās pazīstams kā [[Belēra (Kalifornija)|Belēra]]), nodrošinot teritoriju ar infrastruktūru, ceļiem un apzaļumošanu. 1921. gadā Bells kopā ar sievu Minnevu 710 hektāru platībā mūsdienu Belēras un Klusā okeāna palisāžu teritorijā uzcēla 42 istabu muižas ēku, ko nosauca par ''Capo Di Monte'' (itāļu valodā — „Kalna virsotne”). Līdz mūsdienām sākotnējā dzīvojamā ēka nav saglabājusies — no kompleksa palikuši tikai atsevišķi terasveida dārzi un akmens mūra sienas. Bijušie muižas jāšanas staļļi vēlāk tika pārbūvēti un iekļauti luksusa viesnīcas ''Hotel Bel-Air'' kompleksā, kur vēsturiskās palīgēkas pielāgotas viesu numuriem. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Bells, Alfonso}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] i7dx45obgp7ufiygbj6gzo59wzubaxo 4512947 4512945 2026-08-25T16:08:11Z Kleivas 2704 4512947 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Alfonso Bells | vārds_orig = ''Alphonzo Bell'' | attēls = File:Alphonzo Bell, c. 1927-1939.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1875 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 29 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | m_dat_alt = | m_gads = 1947 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = ASV | tautība = amerikānis | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = Sjūzena Albija Hollenbeka <br/> [[Džeimss Džordžs Bells]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Minneva Šūmeikere | bērni = [[Alfonso Bells Juniors]] <br/> Minneva Bella | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = {{Sportista infodaļa | augums = | svars = | valsts = {{flaga|USA}} [[ASV]] | sporta_veids = [[teniss]] | prof_sākums = | treneris = | beigas = | piezīmes = | rādīt_medaļas = jā | medaļu_veidnes = {{MedalCountry| {{flaga|ASV}} [[ASV]] (USA)}} {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} }} '''Alfonso Edvards Bells Seniors''' ({{val|en|Alphonzo Edward Bell Sr.}}; dzimis {{dat|1875|9|29}}, miris {{dat|1947|12|27}}) bija amerikāņu naftas multimiljonārs, nekustamo īpašumu attīstītājs, filantrops un tenisa spēlētājs. Viņa vārdā ir nosaukta Losandželosas rietumu daļas dzīvojamais rajons [[Belēra (Losandželosa)|Belēra]], kā arī Dienvidkalifornijas kopienas [[Bella (Kalofornija)|Bella]] un [[Bellagardensa (Kalifornija)|Bellagardensa]]. Viņš piedalījās [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kur [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās]] izcīnīja sudraba un bronzas medaļas.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2746 |title=Alphonzo Bell |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Ģimene == Viņš dzimis [[Losandželosa|Losandželosā]] uzņēmēja [[Džeimss Džordžs Bells|Džeimsa Džordža Bella]] un Sjūzenas Albijas Hollenbekas ģimenē. Viņa tēvs 1875. gadā mūsdienu [[Bella (Kalifornija)|Bellas pilsētas]] teritorijā nodibināja ''Bell Station Ranch'' rančo. Savukārt tēvocis [[Edvards Hollenbeks]], kurš [[Kalifornija|Kalifornijā]] ieradās 19. gadsimta 50. gados, bija viens no ievērojamākajiem reģiona finansistiem un infrastruktūras veidotājiem — viņš nodibināja pirmo nacionālo banku, attīstīja [[tramvajs|tramvaju]] satiksmes sistēmu un veicināja Losandželosas austrumu rajonu apbūvi. Mantojot ģimenes īpašumus un turpinot tās uzņēmējdarbības tradīcijas, Bells kļuva par vienu no ietekmīgākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem reģionā, kura darbība sniedza ilgstošu ieguldījumu Dienvidkalifornijas pilsētvides izveidē. Bells ieguva pamatizglītību Oksidentāles koledžā, kuru 1887. gadā bija līdzdibinājis viņa tēvs. 1895. gadā viņš to absolvēja kā labākais izlaiduma kursa students. Pēc tam divus gadus (no 1895. līdz 1897. gadam) viņš studēja Sananselmo prezbiteriāņu teoloģiskajā seminārā, taču trešajā mācību gadā tur neatgriezās. 1902. gadā Bells apprecējās ar [[Kanzasa|Kanzasā]] dzimušo Minnevu Šūmeikeri.<ref name="Bell">{{cite book |author1=Alphonzo E. Bell Jr. |author2=with Marc L. Weber |year=2002 |title=The Bel-Air Kid: An Autobiography of a Life in California |isbn=978-1-55369-378-9 |publisher=[[Trafford Publishing]]}}</ref> Viņu dzimtas pēcteči vēlāk ieņēma ietekmīgas pozīcijas ASV sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Dēls [[Alfonso Bells jaunākais]] bija politiķis un uzņēmējs, kurš astoņus termiņus pēc kārtas darbojās kā Kalifornijas pārstāvis [[ASV kongress|ASV Kongresa]] [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]]. Meita Minneva Bella 1951. gadā trešajā laulībā apprecējās ar [[Eliots Rūzvelts|Eliotu Rūzveltu]], ASV prezidenta [[Franklins Rūzvelts|Franklina D. Rūzvelta]] dēlu. == Tenisa sasniegumi == Koledžas studiju laikā Bells izcīnīja starpkoleģiju čempiona titulu tenisā, bet vēlāk kļuva par [[Klusā okeāna piekrastes čempionāts|Klusā okeāna piekrastes čempionu]]. Viņš sasniedza augstus rezultātus arī ASV nacionālajā rangā, ieņemot 9. vietu vienspēlēs un 8. vietu dubultspēlēs. Spēles stilā viņš bija pazīstams kā agresīvs „tīkla skrējējs” (net-rusher). Savu sporta karjeras virsotni Bells sasniedza [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]], izcīnot divas olimpiskās medaļas. Sudraba medaļu viņš ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu dubultspēlēs]] (kopā ar [[Roberts Lerojs|Robertu Leroju]]), savukārt bronzas medaļu ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu vienspēlēs]].<ref name="Bell"/><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/alphonzo-bell-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417235232/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/be/alphonzo-bell-1.html |archive-date=2020-04-17 |title=Alphonzo Bell |accessdate=2014-01-27 |work=sports-reference.com}}</ref> == Naftas, nekustamā īpašuma un citi biznesa pasākumi == 20. gadsimta 20. gadu sākumā, pēc bagātīgu [[nafta|naftas]] atradņu atklāšanas ģimenei piederošajā rančo, Bells kopā ar tēvu nodibināja uzņēmumu ''Bell Petroleum Co.'', attīstot vienu no ienesīgākajām naftas atradnēm Kalifornijā. Vairākas lielās naftas korporācijas apvienībā ar mediju magnātu [[Viljams Rendolfs Hērsts|Viljamu Rendolfu Hērstu]] centās izspiest Bella uzņēmumu no tirgus. Šī konfrontācija tika attēlota rakstnieka [[Eptons Sinklērs|Eptona Sinklēra]] 1927. gada romānā ''„Oil!”'' („Nafta!”). Gūto peļņu no naftas biznesa Bells ieguldīja nekustamo īpašumu attīstībā Rietumlosandželosā, veicinot tādu ekskluzīvu rajonu izveidi kā [[Vestvuda]], [[Beverlihilsa]] un [[Pasifikpalisāde]]. Paredzot pieaugošo Holivudas kinoindustrijas pārstāvju un turīgo iedzīvotāju pieprasījumu pēc luksusa klases mājokļiem, Bells 1922. gadā uz paša iegādātās 2,4 km² (600 akru) platības nodibināja apbūves rajonu ''Bel Air Estates'' (mūsdienās pazīstams kā [[Belēra (Kalifornija)|Belēra]]), nodrošinot teritoriju ar infrastruktūru, ceļiem un apzaļumošanu. 1921. gadā Bells kopā ar sievu Minnevu 710 hektāru platībā mūsdienu Belēras un Klusā okeāna palisāžu teritorijā uzcēla 42 istabu muižas ēku, ko nosauca par ''Capo Di Monte'' (itāļu valodā — „Kalna virsotne”). Līdz mūsdienām sākotnējā dzīvojamā ēka nav saglabājusies — no kompleksa palikuši tikai atsevišķi terasveida dārzi un akmens mūra sienas. Bijušie muižas jāšanas staļļi vēlāk tika pārbūvēti un iekļauti luksusa viesnīcas ''Hotel Bel-Air'' kompleksā, kur vēsturiskās palīgēkas pielāgotas viesu numuriem. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Bells, Alfonso}} [[Kategorija:1875. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1947. gadā mirušie]] [[Kategorija:Losandželosā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] 50q03xd5rzv3avj48lqwh3ixvtt808c 0 638119 4512936 4512855 2026-08-25T15:46:43Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4512936 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edgars Leonards | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edgar Leonard'' | attēls = Edgar Leonard tennis player.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edgars Velšs Leonards | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|6|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Vestņūtona, Masačūsetsesa}} | mir_dat = {{dat|1948|10|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Edgars Velšs Leonards''' ({{val|en|Edgar Welch Leonard}}; dzimis {{dat|1881|6|19}}, miris {{dat|1948|10|7}}) bija amerikāņu tenisists, [[Hārvarda Universitāte]]s absolvents. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās]], kur izcīnīja divas medaļas. Zelta medaļu viņš ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |title=Edgar Leonard Olympic Results |accessdate=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201230112/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |archivedate=2014-02-01 }}</ref> Leonards sasniedza [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV nacionālā čempionāta]] pusfinālu 1904. gadā un ceturtdaļfinālu 1901. un 1906. gadā.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2772 |title=Edgar Leonard |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1904. gada [[Sinsinati Masters|Sinsinati atklātajā čempionātā]] viņš bija vienspēļu ceturtdaļfinālists un dubultspēļu finālists (kopā ar [[Bīlss Raits|Bīlsu Raitu]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} {{DEFAULTSORT:Leonards, Edgars}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] 522bhzz8tarte1nl858e3o8kj0mhrla 4512937 4512936 2026-08-25T15:48:29Z Kleivas 2704 4512937 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edgars Leonards | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edgar Leonard'' | attēls = Edgar Leonard tennis player.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edgars Velšs Leonards | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|6|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Vestņūtona, Masačūsetsesa}} | mir_dat = {{dat|1948|10|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu vienspēles]]}} }} '''Edgars Velšs Leonards''' ({{val|en|Edgar Welch Leonard}}; dzimis {{dat|1881|6|19}}, miris {{dat|1948|10|7}}) bija amerikāņu tenisists, [[Hārvarda Universitāte]]s absolvents. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās]], kur izcīnīja divas medaļas. Zelta medaļu viņš ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu dubultspēlēs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |title=Edgar Leonard Olympic Results |accessdate=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201230112/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |archivedate=2014-02-01 }}</ref> Leonards sasniedza [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV nacionālā čempionāta]] pusfinālu 1904. gadā un ceturtdaļfinālu 1901. un 1906. gadā.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2772 |title=Edgar Leonard |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1904. gada [[Sinsinati Masters|Sinsinati atklātajā čempionātā]] viņš bija vienspēļu ceturtdaļfinālists un dubultspēļu finālists (kopā ar [[Bīlss Raits|Bīlsu Raitu]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{DEFAULTSORT:Leonards, Edgars}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] bzzq09k2iyrs0zja1z8neng5te5dxkr 4512941 4512937 2026-08-25T15:58:07Z Kleivas 2704 4512941 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edgars Leonards | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edgar Leonard'' | attēls = Edgar Leonard tennis player.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edgars Velšs Leonards | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|6|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Vestņūtona, Masačūsetsa}} | mir_dat = {{dat|1948|10|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu vienspēles]]}} }} '''Edgars Velšs Leonards''' ({{val|en|Edgar Welch Leonard}}; dzimis {{dat|1881|6|19}}, miris {{dat|1948|10|7}}) bija amerikāņu tenisists, [[Hārvarda Universitāte]]s absolvents. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās]], kur izcīnīja divas medaļas. Zelta medaļu viņš ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu dubultspēlēs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |title=Edgar Leonard Olympic Results |accessdate=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201230112/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |archivedate=2014-02-01 }}</ref> Leonards sasniedza [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV nacionālā čempionāta]] pusfinālu 1904. gadā un ceturtdaļfinālu 1901. un 1906. gadā.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2772 |title=Edgar Leonard |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1904. gada [[Sinsinati Masters|Sinsinati atklātajā čempionātā]] viņš bija vienspēļu ceturtdaļfinālists un dubultspēļu finālists (kopā ar [[Bīlss Raits|Bīlsu Raitu]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{DEFAULTSORT:Leonards, Edgars}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] bza066xoemgwrkovc6a3xemteiity6c 4512943 4512941 2026-08-25T16:04:12Z Kleivas 2704 4512943 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edgars Leonards | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edgar Leonard'' | attēls = Edgar Leonard tennis player.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edgars Velšs Leonards | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|6|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Vestņūtona, Masačūsetsa}} | mir_dat = {{dat|1948|10|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu vienspēles]]}} }} '''Edgars Velšs Leonards''' ({{val|en|Edgar Welch Leonard}}; dzimis {{dat|1881|6|19}}, miris {{dat|1948|10|7}}) bija amerikāņu tenisists, [[Hārvarda Universitāte]]s absolvents. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās]], kur izcīnīja divas medaļas. Zelta medaļu viņš ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu dubultspēlēs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |title=Edgar Leonard Olympic Results |accessdate=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201230112/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |archivedate=2014-02-01 }}</ref> Leonards sasniedza [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV nacionālā čempionāta]] pusfinālu 1904. gadā un ceturtdaļfinālu 1901. un 1906. gadā.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2772 |title=Edgar Leonard |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1904. gada [[Sinsinati Masters|Sinsinati atklātajā čempionātā]] viņš bija vienspēļu ceturtdaļfinālists un dubultspēļu finālists (kopā ar [[Bīlss Raits|Bīlsu Raitu]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{DEFAULTSORT:Leonards, Edgars}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] oee44y7tnvliruvidafi7cfh9kf9ydt 4512977 4512943 2026-08-25T16:35:36Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4512977 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edgars Leonards | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edgar Leonard'' | attēls = Edgar Leonard tennis player.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edgars Velšs Leonards | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|6|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Vestņūtona}} | mir_dat = {{dat|1948|10|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 zelta un 1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu vienspēles]]}} }} '''Edgars Velšs Leonards''' ({{val|en|Edgar Welch Leonard}}; dzimis {{dat|1881|6|19}}, miris {{dat|1948|10|7}}) bija amerikāņu tenisists, [[Hārvarda Universitāte]]s absolvents. Viņš [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|tenisa sacensībās]], kur izcīnīja divas medaļas. Zelta medaļu viņš ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|vīriešu dubultspēlēs]], savukārt bronzas medaļu ieguva [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |title=Edgar Leonard Olympic Results |accessdate=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201230112/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/edgar-leonard-1.html |archivedate=2014-02-01 }}</ref> Leonards sasniedza [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV nacionālā čempionāta]] pusfinālu 1904. gadā un ceturtdaļfinālu 1901. un 1906. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/2772 |title=Edgar Leonard |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1904. gada [[Sinsinati Masters|Sinsinati atklātajā čempionātā]] viņš bija vienspēļu ceturtdaļfinālists un dubultspēļu finālists (kopā ar [[Bīlss Raits|Bīlsu Raitu]]). == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{DEFAULTSORT:Leonards, Edgars}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] t2pmphkqdfj7acyx85j877ggof1cbt0 0 638121 4512944 4512845 2026-08-25T16:04:28Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4512944 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Roberts Lerojs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Robert LeRoy'' | attēls = Robert leroy 1904.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1885|2|7}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mir_dat = {{dat|1948|9|7}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 sudraba) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu vienspēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Roberts Lerojs''' ({{val|en|Robert LeRoy}}; dzimis {{dat|1885|2|7}}, miris {{dat|1948|9|7}}) bija amerikāņu tenisists. Lerojs [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] izcīnīja divas medaļas. [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisā 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]] kopā ar [[Alfonso Bells|Alfonso Bellu]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sportsreference">[https://web.archive.org/web/20200417235223/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/le/robert-leroy-1.html Sports Reference Olympics Profile]</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2770 |title=Robert LeRoy |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> Viņš spēlēja koledžas tenisu [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātē]], kur 1904. un 1906. gadā uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] vienspēļu čempionātā. 1907. gadā viņš bija vienspēļu finālists ASV nacionālajā čempionātā, kas tagad pazīstams kā [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātais čempionāts]].<ref name="bklyn">{{cite web|title=28 Aug 1907, Page 17, The Brooklyn Daily Eagle|url=https://bklyn.newspapers.com/image/57652457/|website=bklyn.newspapers.com}}</ref><ref name="talbert">{{cite book|last=Talbert|first=Bill|author-link=Bill Talbert|title=Tennis Observed|year=1967|publisher=Barre Publishers|location=Boston|page=79|oclc=172306}}</ref> ''[[Sinsinati Masters]]'' turnīrā viņš trīs reizes pēc kārtas ieguva vienspēļu čempiona titulus (no 1907.–1909. gadam). Dubultspēlēs viņš ieguva divus titulus (1904. un 1905. gadā, abos gadījumos kopā ar [[Reimonds Litls|Reimondu Litlu]]) un vēl vienā kārtā sasniedza dubultspēļu finālu (1907. gadā kopā ar [[Ērvings Raits|Ērvingu Raitu]]). Jauktajās dubultspēlēs viņš 1904. gadā ieguva čempiona titulu kopā ar [[Vinona Klostermana|Vinonu Klostermani]].<ref>Smith, Phillip S. (2012). [http://assets.usta.com/assets/663/15/Compendium_2012_Final_Web_Version_%281%29.pdf "From Club Court to Center Court: The Evolution of Tennis in Cincinnati"], 2012 Edition.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Lerojs, Roberts}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1948. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki tenisā]] 4kufei0j97t5eu5590hb44m7ibmh7np 0 638130 4512935 2026-08-25T15:45:12Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1370407406|Garlic bread]]" 4512935 wikitext text/x-wiki  {{Infobox prepared food|name=Ķiploku maize|image=garlicbread.jpg|image_size=|caption=Ķiploku maize|alternate_name=|country=|region=|creator=|course=Pamatēdiens vai piedeva|type=Maize|served=|main_ingredient=Maize, ķiploki, sviests, olīvu eļļa, garšaugi|variations=Ķiploku maize ar sieru}} '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') sastāv no kraukšķīgām [[Maize|maizes]] šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram [[Parastā raudene|, oregano]], [[Maurloki|maurlokiem]] vai [[Pētersīļi|pētersīļiem]] . Dažās versijās ir iekļauts siers. <ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep līdz tas ir apgrauzdēts. 9rp0x1xda91njvie13c40o9zknb4anp 4512938 4512935 2026-08-25T15:50:26Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1370407406|Garlic bread]]" 4512938 wikitext text/x-wiki   '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') sastāv no kraukšķīgām [[Maize|maizes]] šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[Maurloki|maurlokiem]] vai [[Pētersīļi|pētersīļiem]]. Dažās versijās ir iekļauts siers. <ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep līdz tas ir apgrauzdēts. an93se6vgcpw0qfmby4nkt4o291apo8 4513059 4512938 2026-08-25T17:39:07Z Egilus 27634 Uzrakstīt normālu rakstu vai izdzēst 4513059 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Uzrakstīt normālu rakstu vai izdzēst|due=5|due_date=09.09.2026}} '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') sastāv no kraukšķīgām [[Maize|maizes]] šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[Maurloki|maurlokiem]] vai [[Pētersīļi|pētersīļiem]]. Dažās versijās ir iekļauts siers. <ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep līdz tas ir apgrauzdēts. tlhykooqeimtu697kchudwza5qo91nt 4513290 4513059 2026-08-26T10:35:57Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Pievienoju vēsturi un informāciju par ķiploku maizi Eiropā un Ziemeļamerikā. 4513290 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Uzrakstīt normālu rakstu vai izdzēst|due=5|due_date=09.09.2026}} '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') sastāv no kraukšķīgām [[Maize|maizes]] šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[Maurloki|maurlokiem]] vai [[Pētersīļi|pētersīļiem]]. Dažās versijās ir iekļauts siers. <ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep līdz tas ir apgrauzdēts. Ķiploku maize ir izveidota ar bageti vai [[Čabata|čabatu]]. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku pirms cepšanas. == Vēsture == Ķiploku maize nāk no [[Brusketa|brusketas]], kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta}}</ref> Mūsidenu ķiploku maize radās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tas ir itāļu-amerikāņu ēdiens. == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tas bija izplatīts [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāls, un valriekstu eļļas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] lieto sviestu nevis olīveļļu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas ir līdzīgs ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Ziemeļamerikā == [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ķiploku maize ir bijis uz daudzu restorānu ēdienkartēm kopš 1950. gada, parasti klāt [[Makaroni|makaroniem]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> he9kn7yy5dgs14jlrcv3h5fmrbrdcav 4513291 4513290 2026-08-26T10:37:45Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 pievienoju virsrakstu atsaucēm 4513291 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Uzrakstīt normālu rakstu vai izdzēst|due=5|due_date=09.09.2026}} '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') sastāv no kraukšķīgām [[Maize|maizes]] šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[Maurloki|maurlokiem]] vai [[Pētersīļi|pētersīļiem]]. Dažās versijās ir iekļauts siers. <ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep līdz tas ir apgrauzdēts. Ķiploku maize ir izveidota ar bageti vai [[Čabata|čabatu]]. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku pirms cepšanas. == Vēsture == Ķiploku maize nāk no [[Brusketa|brusketas]], kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta}}</ref> Mūsidenu ķiploku maize radās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tas ir itāļu-amerikāņu ēdiens. == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tas bija izplatīts [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāls, un valriekstu eļļas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] lieto sviestu nevis olīveļļu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas ir līdzīgs ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Ziemeļamerikā == [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ķiploku maize ir bijis uz daudzu restorānu ēdienkartēm kopš 1950. gada, parasti klāt [[Makaroni|makaroniem]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Atsauces == pnsnzoe370zq3qq2th1egd8se1pi5hw 4513302 4513291 2026-08-26T11:22:46Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Pievienoju attēlu 4513302 wikitext text/x-wiki {{Dzēst|Uzrakstīt normālu rakstu vai izdzēst|due=5|due_date=09.09.2026}} [[Attēls:Garlicbread.jpg|alt=Ķiploku maize|thumb|Ķiploku maize]] '''Ķiploku maize''' (jeb '''ķiploku grauzdiņi''' vai '''ķiplokmaize''') sastāv no kraukšķīgām [[Maize|maizes]] šķēlēm, kas apziestas ar [[Ķiploks|ķiplokiem]] un sviestu, kā arī papildu garšaugiem, piemēram[[Parastā raudene|, oregano]], [[Maurloki|maurlokiem]] vai [[Pētersīļi|pētersīļiem]]. Dažās versijās ir iekļauts siers. <ref name="Bastianich Manuali 2011">{{Grāmatas atsauce|last=Bastianich|first=L.M.|last2=Manuali|first2=T.B.|title=Lidia's Italy in America|publisher=Knopf|year=2011|isbn=978-0-307-59567-6|url=https://books.google.com/books?id=FX4zX7oWnRIC&pg=PA30|page=30}}</ref> Pēc tam to cep līdz tas ir apgrauzdēts. Ķiploku maize ir izveidota ar bageti vai [[Čabata|čabatu]]. Pēc tam maizes iegriezumus pilda ar eļļu un sasmalcinātu ķiploku pirms cepšanas. == Vēsture == Ķiploku maize nāk no [[Brusketa|brusketas]], kas parādījās Itālijā apmēram 15. gadsimtā un kuras izcelsmi var izsekot līdz [[Senā Roma|Senai Romai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180313155127/https://factslegend.org/11-facts-bruschetta/|title=11 Interesting Facts About Bruschetta}}</ref> Mūsidenu ķiploku maize radās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], un tas ir itāļu-amerikāņu ēdiens. == Eiropā == [[Francija|Francijā]] tas bija izplatīts [[Provansa|Provansā]], kur to nosauca par ''chapon'' un ēda klāt salātiem. To gatavoja arī citos reģionos, piemēram, [[Kversī]], kā maizes garoziņu ar ķiplokiem, sāls, un valriekstu eļļas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Le Martyr des Chaumelles|last=Goudall|first=Louis|year=1858}}</ref> [[Anglija|Anglijā]] lieto sviestu nevis olīveļļu. [[Lietuva|Lietuvā]] ir uzkoda vārdā "kepta duona" (cepta maize), kas ir līdzīgs ķiploku grauzdiņiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tasteatlas.com/kepta-duona|title=Kepta Duona}}</ref> == Ziemeļamerikā == [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] ķiploku maize ir bijis uz daudzu restorānu ēdienkartēm kopš 1950. gada, parasti klāt [[Makaroni|makaroniem]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Garlic Capital of the World: Gilroy, Garlic, and the Making of a Festive Foodscape|last=Adema|first=Pauline|year=2010|isbn=978-1-60473-333-4}}</ref> == Atsauces == srv5bhde3dpyk8uvxy7ib13qpbjgg3n 0 638131 4512948 2026-08-25T16:10:40Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Bīlss Raits | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Beals Wright'' | attēls = Wright LOC 28319838813.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Bīlss Kolmens Raits | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|19}} | dz_vie... 4512948 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Bīlss Raits | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Beals Wright'' | attēls = Wright LOC 28319838813.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Bīlss Kolmens Raits | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | mir_dat = {{dat|1961|8|23}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Oltona}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā tenisa slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu vienspēles]]}} }} '''Bīlss Kolmens Raits''' ({{val|en|Beals Coleman Wright}}; dzimis {{dat|1879|12|19}}, miris {{dat|1961|8|23}}) bija amerikāņu tenisists, kurš bija aktīvs 19. gadsimta 90. gadu beigās un 20. gadsimta sākumā. Olimpiskais čempions [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnīja zelta medaļu gan [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēlēs]], gan [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Viņš uzvarēja vienspēļu titulā 1905. gada ASV nacionālajā čempionātā.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2804 |title=Beals Wright |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wr/beals-wright-1.html |title=Beals Wright Olympic Results |access-date=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20140201232731/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wr/beals-wright-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref> Raits ir dzimis sporta funkcionāra un beisbola spēlētāja [[Džordžs Raits|Džordža Raita]] ģimenē. Viņa tēvs bija Sinsinati ''"Red Stockings"'' īsspēles (shortstop) pozīcijas spēlētājs un uzņēmuma ''"Wright & Ditson"'' līdzdibinātājs, bet tēvabrālis [[Harijs Raits]] — beisbola pionieris. Raita brālis [[Ērvings Raits]] arī bija profesionāls tenisists. Brāļi kopā no 1902. līdz 1905. gadam četras reizes pēc kārtas izcīnīja uzvaru [[Kanādas tenisa čempionāts|Kanādas tenisa čempionāta]] vīriešu dubultspēļu turnīrā. 1905. gadā kļuva par ASV čempionāta uzvarētāju vienspēlēs, kā arī trīs reizes (1904., 1905. un 1906. gadā) uzvarēja vīriešu dubultspēļu turnīrā.<ref name=NYT>{{cite news|title=Wright Brothers Win at Tennis|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1902/07/13/101276732.pdf|newspaper=The New York Times|date=July 13, 1902}}</ref> 1956. gadā Bīlss Raits tika uzņemts [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].<ref name=obit>{{cite news |title=Beals C. Wright, 82, Former Tennis Star |url=https://www.nytimes.com/1961/08/24/archives/beals-c-wright-82-former-tennis-star.html |newspaper=The New York Times |date=August 24, 1961 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Raits, Bīlss}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] eh65l00r08shdv7x9touil8hwcsaxjf 4512950 4512948 2026-08-25T16:11:56Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4512950 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Bīlss Raits | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Beals Wright'' | attēls = Wright LOC 28319838813.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Bīlss Kolmens Raits | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | mir_dat = {{dat|1961|8|23}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Oltona}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā tenisa slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu vienspēles]]}} }} '''Bīlss Kolmens Raits''' ({{val|en|Beals Coleman Wright}}; dzimis {{dat|1879|12|19}}, miris {{dat|1961|8|23}}) bija amerikāņu tenisists, kurš bija aktīvs 19. gadsimta 90. gadu beigās un 20. gadsimta sākumā. Olimpiskais čempions [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnīja zelta medaļu gan [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēlēs]], gan [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Viņš uzvarēja vienspēļu titulā 1905. gada ASV nacionālajā čempionātā.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2804 |title=Beals Wright |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wr/beals-wright-1.html |title=Beals Wright Olympic Results |access-date=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20140201232731/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wr/beals-wright-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref> Raits ir dzimis sporta funkcionāra un beisbola spēlētāja [[Džordžs Raits|Džordža Raita]] ģimenē. Viņa tēvs bija Sinsinati ''"Red Stockings"'' īsspēles (shortstop) pozīcijas spēlētājs un uzņēmuma ''"Wright & Ditson"'' līdzdibinātājs, bet tēvabrālis [[Harijs Raits]] — beisbola pionieris. Raita brālis [[Ērvings Raits]] arī bija profesionāls tenisists. Brāļi kopā no 1902. līdz 1905. gadam četras reizes pēc kārtas izcīnīja uzvaru [[Kanādas tenisa čempionāts|Kanādas tenisa čempionāta]] vīriešu dubultspēļu turnīrā. 1905. gadā kļuva par ASV čempionāta uzvarētāju vienspēlēs, kā arī trīs reizes (1904., 1905. un 1906. gadā) uzvarēja vīriešu dubultspēļu turnīrā.<ref name=NYT>{{cite news|title=Wright Brothers Win at Tennis|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1902/07/13/101276732.pdf|newspaper=The New York Times|date=July 13, 1902}}</ref> 1956. gadā Bīlss Raits tika uzņemts [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].<ref name=obit>{{cite news |title=Beals C. Wright, 82, Former Tennis Star |url=https://www.nytimes.com/1961/08/24/archives/beals-c-wright-82-former-tennis-star.html |newspaper=The New York Times |date=August 24, 1961 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{DEFAULTSORT:Raits, Bīlss}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] e68rp6v8wgozoxk0p3uq4aamdxb4i9t 4512976 4512950 2026-08-25T16:34:43Z Meistars Joda 781 netulkosim burtiski... 4512976 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Bīlss Raits | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Beals Wright'' | attēls = Wright LOC 28319838813.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Bīlss Kolmens Raits | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1879|12|19}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | mir_dat = {{dat|1961|8|23}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Oltona}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 2 (2 zelta) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = [[Starptautiskā tenisa slavas zāle]] | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} {{Medal|Gold|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu vienspēles]]}} }} '''Bīlss Kolmens Raits''' ({{val|en|Beals Coleman Wright}}; dzimis {{dat|1879|12|19}}, miris {{dat|1961|8|23}}) bija amerikāņu tenisists, kurš bija aktīvs 19. gadsimta 90. gadu beigās un 20. gadsimta sākumā. Olimpiskais čempions [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]], kur izcīnīja zelta medaļu gan [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vienspēlēs]], gan [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Viņš kļuva par 1905. gada ASV nacionālā čempionāta vienspēļu čempionu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2804 |title=Beals Wright |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wr/beals-wright-1.html |title=Beals Wright Olympic Results |access-date=2014-01-28 |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20140201232731/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wr/beals-wright-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref> Raits ir dzimis sporta funkcionāra un beisbola spēlētāja [[Džordžs Raits|Džordža Raita]] ģimenē. Viņa tēvs bija Sinsinati ''"Red Stockings"'' īsspēles (shortstop) pozīcijas spēlētājs un uzņēmuma ''"Wright & Ditson"'' līdzdibinātājs, bet tēvabrālis [[Harijs Raits]] — beisbola pionieris. Raita brālis [[Ērvings Raits]] arī bija profesionāls tenisists. Brāļi kopā no 1902. līdz 1905. gadam četras reizes pēc kārtas izcīnīja uzvaru [[Kanādas tenisa čempionāts|Kanādas tenisa čempionāta]] vīriešu dubultspēļu turnīrā. 1905. gadā kļuva par ASV čempionāta uzvarētāju vienspēlēs, kā arī trīs reizes (1904., 1905. un 1906. gadā) uzvarēja vīriešu dubultspēļu turnīrā.<ref name=NYT>{{cite news|title=Wright Brothers Win at Tennis|url=https://timesmachine.nytimes.com/timesmachine/1902/07/13/101276732.pdf|newspaper=The New York Times|date=July 13, 1902}}</ref> 1956. gadā Bīlss Raits tika uzņemts [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].<ref name=obit>{{cite news |title=Beals C. Wright, 82, Former Tennis Star |url=https://www.nytimes.com/1961/08/24/archives/beals-c-wright-82-former-tennis-star.html |newspaper=The New York Times |date=August 24, 1961 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu vienspēles}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — vīriešu dubultspēles}} {{DEFAULTSORT:Raits, Bīlss}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1961. gadā mirušie]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] ci0n0pwbl1v717uaudpue86jtsp0he0 10 638132 4512953 2026-08-25T16:17:38Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | b... 4512953 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gambls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> s1g30b3qgi4s4wrsgko60o4nve0je9y 4512972 4512953 2026-08-25T16:30:10Z Kleivas 2704 4512972 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs |title = {{flaga|ASV}} [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] | bodyclass= hlist | image = | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | state = autocollapse | group1 = [[File:Gold medal.svg|16px]] Zelta medaļa | list1 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Bīlss Raits]] * [[Edgars Leonards]] }} | group2 = [[File:Silver medal.svg|16px]] Sudraba medaļa | list2 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Alfonso Bells]] * [[Roberts Lerojs]] }} | group3 = [[File:Bronze medal.svg|16px]] Bronzas medaļa | list3 = {{Navbox|subgroup | basestyle = background:#D5E6FF; | group1 = {{osv|Teniss|1904|vasaras|image=yes}} | list1 = * [[Alfonso Bells]] * [[Klarenss Gembls]] * [[Edgars Leonards]] * [[Alens Vests]] * [[Artūrs Vīrs]] * [[Džozefs Vīrs]] }} }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki|#]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu veidnes]] [[Kategorija:ASV olimpiskās veidnes|Medaļnieki 1904]] [[Kategorija:ASV olimpiskie medaļnieki|1904]] </noinclude> ptrp21awcb9pqqvidw967q9vi7kkpoj 14 638133 4512954 2026-08-25T16:17:58Z Kleivas 2704 Jauna lapa: [[Kategorija:ASV olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] 4512954 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:ASV olimpiskajās spēlēs|*]] [[Kategorija:Olimpiskās veidnes]] covflkz2fb3s39l0sx4398sofy8emfx 0 638134 4512958 2026-08-25T16:19:46Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Bīlss Raits]] 4512958 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Bīlss Raits]] 8nhupc1rw8apoys77nbk3l3dpdchmzd 0 638135 4512964 2026-08-25T16:27:28Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Klarenss Gambls | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Clarence Gamble'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Klarenss Olivers Gambls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|8|16}} | dz_viet = |... 4512964 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Klarenss Gambls | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Clarence Gamble'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Klarenss Olivers Gambls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|8|16}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1952|6|13}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Klarenss Olivers Gambls''' ({{val|en|Clarence Oliver Gamble}}; dzimis {{dat|1881|8|16}}, miris {{dat|1952|6|13}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Artūrs Vīrs|Artūru Vīru]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2761 |title=Clarence Gamble |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/clarence-gamble-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418093825/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/clarence-gamble-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Clarence Gamble Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Gambls, Klarenss}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] dtsjyvse7vx8s3or3g1sd9mifcuc8jc 4512967 4512964 2026-08-25T16:29:05Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Klarenss Gambls]] uz [[Klarenss Gembls]] 4512964 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Klarenss Gambls | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Clarence Gamble'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Klarenss Olivers Gambls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|8|16}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1952|6|13}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Klarenss Olivers Gambls''' ({{val|en|Clarence Oliver Gamble}}; dzimis {{dat|1881|8|16}}, miris {{dat|1952|6|13}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Artūrs Vīrs|Artūru Vīru]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2761 |title=Clarence Gamble |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/clarence-gamble-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418093825/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/clarence-gamble-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Clarence Gamble Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Gambls, Klarenss}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] dtsjyvse7vx8s3or3g1sd9mifcuc8jc 4512969 4512967 2026-08-25T16:29:29Z Kleivas 2704 4512969 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Klarenss Gembls | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Clarence Gamble'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Klarenss Olivers Gembls | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1881|8|16}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1952|6|13}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Klarenss Olivers Gembls''' ({{val|en|Clarence Oliver Gamble}}; dzimis {{dat|1881|8|16}}, miris {{dat|1952|6|13}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Artūrs Vīrs|Artūru Vīru]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2761 |title=Clarence Gamble |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/clarence-gamble-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418093825/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ga/clarence-gamble-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Clarence Gamble Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Gembls, Klarenss}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] c2ersxwgxc3uitnp2jhbcbxe7rdzow9 0 638136 4512966 2026-08-25T16:28:13Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Klarenss Gambls]] 4512966 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klarenss Gambls]] tnn7l0571dzmu5gckbe58xdjaqhu57c 0 638137 4512968 2026-08-25T16:29:06Z Kleivas 2704 Kleivas pārvietoja lapu [[Klarenss Gambls]] uz [[Klarenss Gembls]] 4512968 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klarenss Gembls]] p8k84p5fknf2xxwi7pkir2boixbpug7 0 638138 4512970 2026-08-25T16:29:45Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Klarenss Gembls]] 4512970 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klarenss Gembls]] p8k84p5fknf2xxwi7pkir2boixbpug7 0 638139 4512971 2026-08-25T16:29:57Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Klarenss Gembls]] 4512971 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klarenss Gembls]] p8k84p5fknf2xxwi7pkir2boixbpug7 0 638140 4512981 2026-08-25T16:43:02Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Artūrs Vīrs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Arthur Wear'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Artūrs Jansejs Vīrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|3|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}}... 4512981 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Artūrs Vīrs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Arthur Wear'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Artūrs Jansejs Vīrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|3|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1918|11|6}} | mir_viet = {{vieta|Francija|Argonas mežs}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Artūrs Jansejs Vīrs''' ({{val|en|Arthur Yancey Wear}}; dzimis {{dat|1880|3|1}}, miris {{dat|1918|11|6}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Klarenss Gembls|Klarensu Gemblu]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2800 |title=Arthur Wear |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/arthur-wear-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418122719/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/arthur-wear-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Arthur Wear Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> Viņš gāja boja 1918. gada 6. novembrī, [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas-Argonas ofensīvā]], [[Francija]]s teritorija, [[Argons mežs|Argonas mežā]].<ref name="ABMC">{{cite web |title=Arthur Y. Wear |url=https://www.abmc.gov/decedent-search/wear%3Darthur |publisher=''American Battle Monuments Commission'' |accessdate=21 May 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Vīrs, Artūrs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] nt76gfra18njhyn3ad1c44muweklgj7 4513020 4512981 2026-08-25T17:04:02Z Kleivas 2704 4513020 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Artūrs Vīrs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Arthur Wear'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Artūrs Jansejs Vīrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|3|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1918|11|6}} | mir_viet = {{vieta|Francija|Argonas mežs}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Artūrs Jansejs Vīrs''' ({{val|en|Arthur Yancey Wear}}; dzimis {{dat|1880|3|1}}, miris {{dat|1918|11|6}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Klarenss Gembls|Klarensu Gemblu]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2800 |title=Arthur Wear |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/arthur-wear-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418122719/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/arthur-wear-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Arthur Wear Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> Viņa brālis [[Džozefs Vīrs]] arī bija tenisists un 1904. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja olimpisko bronzas medaļu. Viņš gāja boja 1918. gada 6. novembrī, [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas-Argonas ofensīvā]], [[Francija]]s teritorija, [[Argons mežs|Argonas mežā]].<ref name="ABMC">{{cite web |title=Arthur Y. Wear |url=https://www.abmc.gov/decedent-search/wear%3Darthur |publisher=''American Battle Monuments Commission'' |accessdate=21 May 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Vīrs, Artūrs}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] o736bcygsivlnm0y9l0h7ff9db8a88j 4513024 4513020 2026-08-25T17:05:23Z Kleivas 2704 4513024 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Artūrs Vīrs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Arthur Wear'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Artūrs Jansejs Vīrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1880|3|1}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1918|11|6}} | mir_viet = {{vieta|Francija|Argonas mežs}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Artūrs Jansejs Vīrs''' ({{val|en|Arthur Yancey Wear}}; dzimis {{dat|1880|3|1}}, miris {{dat|1918|11|6}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Klarenss Gembls|Klarensu Gemblu]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2800 |title=Arthur Wear |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/arthur-wear-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418122719/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/arthur-wear-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Arthur Wear Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> Viņa brālis [[Džozefs Vīrs]] arī bija tenisists un 1904. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja olimpisko bronzas medaļu. Viņš gāja boja 1918. gada 6. novembrī, [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules kara]] [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas-Argonas ofensīvā]], [[Francija]]s teritorija, [[Argons mežs|Argonas mežā]].<ref name="ABMC">{{cite web |title=Arthur Y. Wear |url=https://www.abmc.gov/decedent-search/wear%3Darthur |publisher=''American Battle Monuments Commission'' |accessdate=21 May 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Vīrs, Artūrs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1918. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] h57n289zppd0g6rl5rzs0qq0ql6moqw 0 638141 4512983 2026-08-25T16:43:40Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Artūrs Vīrs]] 4512983 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Artūrs Vīrs]] n73bkjna5idocnalc0dd6huikmv8ms6 0 638142 4512992 2026-08-25T16:50:04Z Kleivas 2704 Jauna lapa: '''Vīrs''' var būt: [[vīrs]] — dzīvesbiedrs, precēts vīriets. == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Artūrs Vīrs]] (''Arthur Wear''; 1880—1918) — amerikāņu tenisists; * [[Džozefs Vīrs]] (''Joseph Wear''; 1876—1941) — amerikāņu tenisists; * [[Pīters Vīrs]] (''Peter Weir''; 1944) — austrāliešu kinorežisors. {{nozīmju atdalīšana}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 4512992 wikitext text/x-wiki '''Vīrs''' var būt: [[vīrs]] — dzīvesbiedrs, precēts vīriets. == Cilvēki ar šādu uzvārdu == * [[Artūrs Vīrs]] (''Arthur Wear''; 1880—1918) — amerikāņu tenisists; * [[Džozefs Vīrs]] (''Joseph Wear''; 1876—1941) — amerikāņu tenisists; * [[Pīters Vīrs]] (''Peter Weir''; 1944) — austrāliešu kinorežisors. {{nozīmju atdalīšana}} {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] k7mngylgf9l4gfsurog37c6zihg4cmy 0 638143 4513001 2026-08-25T16:54:02Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ēršīra | official_name = ''Ayrshire''<br/>''Siorrachd Inbhir Àir'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Lendalfoot from Little Carleton Farm, Lendalfoot, South Ayrshire, Scotland.jpg | image2 = County_Buildings,_South_Ayrshire_HQ,_Ayr.jpg... 4513001 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ēršīra | official_name = ''Ayrshire''<br/>''Siorrachd Inbhir Àir'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Lendalfoot from Little Carleton Farm, Lendalfoot, South Ayrshire, Scotland.jpg | image2 = County_Buildings,_South_Ayrshire_HQ,_Ayr.jpg | image3 = Culter Fell - geograph.org.uk - 7383624.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Ēršīras piekraste pie Lendalfūtas; Grāfistes padomes ēka Ērā; Lanarkšīras augstākā virsotne Kalterfels | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 65px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Ayrshire.svg | map_caption1 = Ēršīras grāfiste Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = [[Ziemeļēršīra]], [[Dienvidēršīra]], [[Austrumēršīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Ēra (pilsēta)|Ēra]] | established_title = Dibināta | established_date = 12. gadsimts | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1975 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 2924 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 1975 | population_total = 365000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 30 | lats = | latNS = N | longd = 4 | longm = 30 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 874 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | website = }} '''Ēršīra''' ({{val|en|Ayrshire}}, {{val|gd|Siorrachd Inbhir Àir}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Ziemeļēršīra]]s, [[Dienvidēršīra]]s un [[Austrumēršīra]]s pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienvidrietumu daļā un robežojas ziemeļos ar [[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīru]], austrumos — ar [[Lanarkšīra|Lanarkšīru]] un [[Damfrīsšīra|Damfrīsšīru]], dienvidos — ar [[Kērkūbrišīra|Kērkūbrišīru]] un [[Vigtaunšīra|Vigtaunšīru]], bet rietumos krastus apskalo [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcis. Grāfistes galvenā pilsēta bija [[Ēra (pilsēta)|Ēra]] ({{sk|46260}} iedzīvotāji). Karaliskā boro (''royal burgh'') statuss bija arī [[Irvina]]i ({{sk|34000}} iedzīvotāji), [[Kilmārnoka]]i ({{sk|46970}}), [[Ņūmilnsa un Grīnholma|Ņūmilnsai un Grīnholmai]] ({{sk|2720}}), [[Prestvika]]i ({{sk|14880}}) un [[Meibola]]i ({{sk|4580}}). == Vēsture == [[Senā Roma|Romas]] imperatora [[Antonijs Pijs|Antonija Pija]] laikā Ēršīras zemes atradās dienvidos no [[Antonija valnis|Antonija vaļņa]] un tās apdzīvoja [[briti (ķelti)|britu]] tauta damnoni. Vēlākos taikos tā ietilpa Stratklaidas karalistē, ko savukārt 11. gadsimtā iekļāva Skotijas karlaistē. Ēršīras grāfiste izveidojās 12. gadsimtā Skotijas karaļa [[Dāvids I|Dāvida I]] (valdīja 1124–1153) valdīšanas laikā. Par noteicošo atskaites punktu grāfistes izveidē uzskata ap 1205. gadu, kad karalis [[Viljams Lauva]] piešķīra karaliskā boro statusu [[Ēra (pilsēta)|Ēras]] pilsētai un iecēla Ēras šerifu. Līdz ar šerifa amata un tiesu apgabala izveidi trīs vēsturiskie novadi — Kaningama, Kaila un Karika — tika apvienoti vienotā administrative un tiesu vienībā, ko sāka dēvēt par Ēršīru. 1890. gada reformā Ēršīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti. Kā no grāfistes administrācijas patstāvīgas pilsētas līdz 1930. gadam pastāvēja arī Ēra un [[Kilmārnoka]]. 1975. gada administratīvajā reformā Lanarkšīru sadalīja četros distriktos (Kamnoka un Dūnas Ieleja, Kaningema, Kilmārnoka un Laudona, Kaila un Kerika), ko iekļāva Stratklaidas reģionā. Kaningemas distriktā iekļāva arī [[Erana]]s salu un Kambrejas salas no sadalītās [[Bjūtšīra]]s grāfistes. 1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un izveidoja pašvaldības apgabalus, kā rezultātā bijusī Lanarkšīras grāfiste tika sadalīta starp trijiem apgabaliem:<ref>[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", ''legislation.gov.uk'', The National Archives]</ref> * [[Austrumēršīra]] — Kamnokas un Dūnas Ielejas distrikts un Kilmārnokas un Laudonas distrikta; * [[Ziemeļēršīra]] — Kaningemas distrikts; * [[Dienvidēršīra]] — Kailas un Kerikas distrikts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} fu8hewfhet5wjozjkzvkp4rwuqf5v3p 4513037 4513001 2026-08-25T17:14:44Z Meistars Joda 781 4513037 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ēršīra | official_name = ''Ayrshire''<br/>''Siorrachd Inbhir Àir'' | settlement_type = grāfiste | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Lendalfoot from Little Carleton Farm, Lendalfoot, South Ayrshire, Scotland.jpg | image2 = County_Buildings,_South_Ayrshire_HQ,_Ayr.jpg | image3 = Culter Fell - geograph.org.uk - 7383624.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Ēršīras piekraste pie Lendalfūtas; Grāfistes padomes ēka Ērā; Lanarkšīras augstākā virsotne Kalterfels | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 65px | motto = <!-- | pushpin_map = | mapsize = | map_caption = --> | image_map1 = Ayrshire.svg | map_caption1 = Ēršīras grāfiste Skotijā | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = [[Skotijas pašvaldību apgabali|Apgabals]] | subdivision_name2 = [[Ziemeļēršīra]], [[Dienvidēršīra]], [[Austrumēršīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = [[Ēra (pilsēta)|Ēra]] | established_title = Dibināta | established_date = 12. gadsimts | established_title1 = Likvidēta | established_date1 = 1975 | established_title2 = Grāfiste | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = apgabals | area_total_km2 = 2924 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 1975 | population_total = 365000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | population_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 55 | latm = 30 | lats = | latNS = N | longd = 4 | longm = 30 | longs = | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = 874 | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = | iso_code = | website = }} '''Ēršīra''' ({{val|en|Ayrshire}}, {{val|gd|Siorrachd Inbhir Àir}}) ir viena no [[Skotija]]s tradicionālajām grāfistēm, mūsdienās ietilpst [[Ziemeļēršīra]]s, [[Dienvidēršīra]]s un [[Austrumēršīra]]s pašvaldību apgabalos. Kā administratīva vienība likvidēta 1975. gada reformā, bet turpina funkcionēt kā reģistra grāfiste. Atrodas Skotijas dienvidrietumu daļā un robežojas ziemeļos ar [[Renfrūšīra (grāfiste)|Renfrūšīru]], austrumos — ar [[Lanarkšīra|Lanarkšīru]] un [[Damfrīsšīra|Damfrīsšīru]], dienvidos — ar [[Kērkūbrišīra|Kērkūbrišīru]] un [[Vigtaunšīra|Vigtaunšīru]], bet rietumos krastus apskalo [[Fērtofklaids|Fērtofklaida]] līcis. Grāfistes galvenā pilsēta bija [[Ēra (pilsēta)|Ēra]] ({{sk|46260}} iedzīvotāji). Karaliskā boro (''royal burgh'') statuss bija arī [[Irvina]]i ({{sk|34000}} iedzīvotāji), [[Kilmārnoka]]i ({{sk|46970}}), [[Ņūmilnsa un Grīnholma|Ņūmilnsai un Grīnholmai]] ({{sk|2720}}), [[Prestvika]]i ({{sk|14880}}) un [[Meibola]]i ({{sk|4580}}). == Vēsture == [[Senā Roma|Romas]] imperatora [[Antonijs Pijs|Antonija Pija]] laikā Ēršīras zemes atradās dienvidos no [[Antonija valnis|Antonija vaļņa]] un tās apdzīvoja [[briti (ķelti)|britu]] tauta damnoni. Vēlākos taikos tā ietilpa Stratklaidas karalistē, ko savukārt 11. gadsimtā iekļāva Skotijas karalistē. Ēršīras grāfiste izveidojās 12. gadsimtā Skotijas karaļa [[Dāvids I|Dāvida I]] (valdīja 1124–1153) valdīšanas laikā. Par noteicošo atskaites punktu grāfistes izveidē uzskata 1205. gadu, kad karalis [[Viljams Lauva]] piešķīra karaliskā boro statusu [[Ēra (pilsēta)|Ēras]] pilsētai un iecēla Ēras šerifu. Līdz ar šerifa amata un tiesu apgabala izveidi trīs vēsturiskie novadi — Kaningama, Kaila un Karika — tika apvienoti vienotā administrative un tiesu vienībā, ko sāka dēvēt par Ēršīru. 1890. gada reformā Ēršīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti. Kā no grāfistes administrācijas patstāvīgas pilsētas līdz 1930. gadam pastāvēja arī Ēra un [[Kilmārnoka]]. 1975. gada administratīvajā reformā Lanarkšīru sadalīja četros distriktos (Kamnoka un Dūnas Ieleja, Kaningema, Kilmārnoka un Laudona, Kaila un Kerika), ko iekļāva Stratklaidas reģionā. Kaningemas distriktā iekļāva arī [[Erana]]s salu un Kambrejas salas no sadalītās [[Bjūtšīra]]s grāfistes. 1996. gada reformā distriktu pašvaldības likvidēja un izveidoja pašvaldības apgabalus, kā rezultātā bijusī Lanarkšīras grāfiste tika sadalīta starp trijiem apgabaliem:<ref>[https://legislation.gov.uk/uksi/1996/731/made "The Lord-Lieutenants (Scotland) Order 1996", ''legislation.gov.uk'', The National Archives]</ref> * [[Austrumēršīra]] — Kamnokas un Dūnas Ielejas distrikts un Kilmārnokas un Laudonas distrikts; * [[Ziemeļēršīra]] — Kaningemas distrikts; * [[Dienvidēršīra]] — Kailas un Kerikas distrikts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skotijas grāfistes}} {{autoritatīvā vadība}} 9nz49twcabfd79a0rcz5lleta6rcnio 0 638144 4513002 2026-08-25T16:54:52Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ēršīra]] 4513002 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ēršīra]] 1i9owl2eh10wmv0a2om4ohh95al1gw9 0 638145 4513004 2026-08-25T16:55:09Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Ēršīra]] 4513004 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ēršīra]] 1i9owl2eh10wmv0a2om4ohh95al1gw9 0 638146 4513026 2026-08-25T17:06:57Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Džozefs Vīrs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joseph Wear'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Volkers Vīrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|11|27}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentlui... 4513026 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džozefs Vīrs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joseph Wear'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Volkers Vīrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|11|27}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1941|6|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Filadelfija}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Džozefs Volkers Vīrs''' ({{val|en|Joseph Walker Wear}}; dzimis {{dat|1876|11|27}}, miris {{dat|1941|6|4}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Alens Vests|Alenu Vestu]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2799 |title=Joseph Wear |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/joseph-wear-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418122811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/joseph-wear-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Joseph Wear Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> Viņa brālis [[Artūrs Vīrs]] arī bija tenisists un 1904. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja olimpisko bronzas medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Vīrs, Džozefs}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] jipbal9fczf83l0y4g6bt2kbrooq8bc 4513027 4513026 2026-08-25T17:07:28Z Kleivas 2704 4513027 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džozefs Vīrs | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Joseph Wear'' | attēls = Jos. Wear LCCN2014716003.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džozefs Volkers Vīrs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|11|27}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1941|6|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Filadelfija}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Džozefs Volkers Vīrs''' ({{val|en|Joseph Walker Wear}}; dzimis {{dat|1876|11|27}}, miris {{dat|1941|6|4}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Alens Vests|Alenu Vestu]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2799 |title=Joseph Wear |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref><ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/joseph-wear-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418122811/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/joseph-wear-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Joseph Wear Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref> Viņa brālis [[Artūrs Vīrs]] arī bija tenisists un 1904. gada olimpiskajās spēlēs izcīnīja olimpisko bronzas medaļu. == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Vīrs, Džozefs}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] mr4hvz6xn4bdivvcnha0yxsvnx7et63 0 638147 4513035 2026-08-25T17:14:23Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Alens Vests | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Allen West'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Alens Tervoters Vests | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|8|2}} | dz_viet = | mir_dat =... 4513035 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Alens Vests | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Allen West'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Alens Tervoters Vests | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1872|8|2}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1952|8|31}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = 1 (1 bronza) | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Bronze|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|Vīriešu dubultspēles]]}} }} '''Alens Tervoters Vests''' ({{val|en|Allen Tarwater West}}; dzimis {{dat|1872|8|2}}, miris {{dat|1952|8|31}}) bija amerikāņu tenisists. [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa vīriešu dubultspēlēs]], kur kopā ar [[Džozefs Vīrs|Džozefu Vīru]] izcīnīja bronzas medaļu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/allen-west-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418122821/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/we/allen-west-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Allen West Olympic Results |accessdate=2014-01-29 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2801 |title=Allen West |work=Olympedia |access-date=February 22, 2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Vests, Alens}} [[Kategorija:1872. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1952. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki tenisā]] 7nbnkydevzn06f4fskkwo4tatu3qyo2 0 638148 4513041 2026-08-25T17:16:33Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Alens Vests]] 4513041 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alens Vests]] 2cxpx6mef91b8qjrcvchpzxsbpiq8lx 0 638149 4513047 2026-08-25T17:24:53Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Semps Rass | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Semp Russ'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Semponiuss "Semps" Rass | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|4|16}} | dz_viet = | mir_dat =... 4513047 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Semps Rass | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Semp Russ'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Semponiuss "Semps" Rass | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|4|16}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1978|3|12}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sanantonio}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Semponiuss "Semps" Rass''' ({{val|en|Semponius "Semp" Russ}}; dzimis {{dat|1878|4|16}}, miris {{dat|1978|3|12}}) bija amerikāņu tenists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ru/semp-russ-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ru/semp-russ-1.html |archive-date=April 17, 2020 |title=Semp Russ Olympic Results |access-date=February 18, 2015 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2783 |title=Semp Russ |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> No 1898. līdz 1900. gadam viņš bija arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komandas Teksasas ''"Longhorns"'' saspēles vadītājs. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Rass, Semps}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 6g3avnso72ypx8udgau0vm0zo0m3gvf 4513242 4513047 2026-08-26T06:20:42Z Papuass 88 tēzaurā tādu versiju neatrod 4513242 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Semps Rass | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Semp Russ'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Semponiuss "Semps" Rass | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1878|4|16}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1978|3|12}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sanantonio}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Semponiuss "Semps" Rass''' ({{val|en|Semponius "Semp" Russ}}; dzimis {{dat|1878|4|16}}, miris {{dat|1978|3|12}}) bija amerikāņu tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ru/semp-russ-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ru/semp-russ-1.html |archive-date=April 17, 2020 |title=Semp Russ Olympic Results |access-date=February 18, 2015 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2783 |title=Semp Russ |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> No 1898. līdz 1900. gadam viņš bija arī [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] komandas Teksasas ''"Longhorns"'' saspēles vadītājs. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Rass, Semps}} [[Kategorija:1878. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1978. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] rzu9mgw045ktva3nrf619oi8rmaion5 0 638150 4513048 2026-08-25T17:25:45Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Semps Rass]] 4513048 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Semps Rass]] r7kzau0qd63051nq0ur6y07oqvunp53 0 638151 4513054 2026-08-25T17:35:29Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Čārlzs Kresons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Charles Cresson'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Čārlzs Klements Kresons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|3|23}} | dz_viet = {{vieta|ASV... 4513054 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Čārlzs Kresons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Charles Cresson'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Čārlzs Klements Kresons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|3|23}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sanantonio}} | mir_dat = {{dat|1949|2|27}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sanantonio}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Čārlzs Klements Kresons''' ({{val|en|Charles Clement Cresson}}; dzimis {{dat|1874|3|23}}, miris {{dat|1949|2|27}}) bija amerikāņu tenists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cr/charles-cresson-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cr/charles-cresson-1.html |archive-date=2026. gada 25. augusts |title=Charles Cresson Olympic Results |access-date=2026. gada 25. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2752 |title=Charles Cresson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kresons, Čārlzs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 5t9wuxlbjba9hus2qb0wlpt55sqtz4a 4513225 4513054 2026-08-26T04:38:36Z Papuass 88 /* */ 4513225 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Čārlzs Kresons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Charles Cresson'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Čārlzs Klements Kresons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|3|23}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sanantonio}} | mir_dat = {{dat|1949|2|27}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sanantonio}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Čārlzs Klements Kresons''' ({{val|en|Charles Clement Cresson}}; dzimis {{dat|1874|3|23}}, miris {{dat|1949|2|27}}) bija amerikāņu tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|vīriešu vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cr/charles-cresson-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417102514/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/cr/charles-cresson-1.html |archive-date=2026. gada 25. augusts |title=Charles Cresson Olympic Results |access-date=2026. gada 25. augusts |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2752 |title=Charles Cresson |work=Olympedia |access-date=2026. gada 25. augusts}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kresons, Čārlzs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1949. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 9k1r8yna5ufscl3c2662bst302oxt5l 0 638152 4513055 2026-08-25T17:35:44Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Infobox military conflict |conflict= Kauja par Augstieni 262 |partof=[[Operācija Tractable|Operācijas "Tractable"]] |image=File:Polish hill 262.jpg |image_upright = 1.23 |alt=Five soldiers kneel down in woodland. |caption=Poļu kājnieki virzās aizsegā Ormelas kalnā, 1944. gada 20. augustā |date=1944. gada 19.—21. augusts |place= Ormelas kalns, uz ziemeļaustrumiem no Šambuā |coordinates={{Coord|48.8378|N|0.1428|E|type:landmark_region:FR_scale:5000|display=inline,tit... 4513055 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict |conflict= Kauja par Augstieni 262 |partof=[[Operācija Tractable|Operācijas "Tractable"]] |image=File:Polish hill 262.jpg |image_upright = 1.23 |alt=Five soldiers kneel down in woodland. |caption=Poļu kājnieki virzās aizsegā Ormelas kalnā, 1944. gada 20. augustā |date=1944. gada 19.—21. augusts |place= Ormelas kalns, uz ziemeļaustrumiem no Šambuā |coordinates={{Coord|48.8378|N|0.1428|E|type:landmark_region:FR_scale:5000|display=inline,title}} |result=Poļu uzvara |combatant1={{flaga|Poland}} [[Polijas bruņotie spēki Rietumos|Polija]] |combatant2={{flagicon|Germany|Nazi}} [[Trešais reihs]] |commander1={{flaga|Poland}} [[Staņislavs Mačeks]]<br />{{flaga|Poland}} [[Zigmunds Židlovskis]] |commander2={{flagicon|Germany|Nazi}} [[Valters Models]] |strength1=1500 karavīri<br />~80 [[tanks|tanki]] |strength2=Aptuveni 20 kājnieku un tanku divīziju paliekas |casualties1=351 karavīri<br />11 tanki |casualties2=~1500 karavīri |campaignbox= }} '''Augstiene 262 jeb Ormelas kalna grēda''' ({{val|en|Battle of Hill 262}}) ([[Augstums virs jūras līmeņa|augstums]] 262 m) ir augstiene pie Kudeāras ciema [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijā]], kur [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un [[Normandijas operācija]]s laikā notikušās [[Falēzes kauja]]s pēdējā posmā notika asiņaina [[kauja]]. Līdz 1944. gada vasaras beigām [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedrotie]] bija ielenkuši lielāko daļu no divām vācu armijām netālu no Falēzes pilsētas. Ormela kalna grēda ar tās iespaidīgo skatu uz apkārtni atradās uz vienīgā vāciešiem joprojām pieejamā bēgšanas ceļa. Poļu spēki 19. augustā ieņēma kalna grēdas ziemeļu augstieni un noturēja to līdz 21. augusta pusdienlaikam, neskatoties uz vācu vienību apņēmīgajiem mēģinājumiem ieņemt šo pozīciju, tādējādi dodot lielu ieguldījumu sabiedroto uzvarā. Operācijas “Kobra” panākumi deva sabiedrotajiem iespēju nogriezt un iznīcināt lielāko daļu vācu spēku uz rietumiem no [[Sēna]]s upes. Amerikāņu, britu un kanādiešu armijas saplūda Falēzes apkārtnē, iesprostojot vācu 7. armiju un 5. tanku armijas elementus vietā, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Falēzes kabata. 20. augustā ģenerālfeldmaršals [[Valters Models]] pavēlēja vācu spēkiem atkāpties, taču sabiedrotie jau bija bloķējuši viņu atkāpšanās ceļu. 19. augusta naktī divas [[Polijas 1. bruņutanku divīzija]]s (ģenerālmajors [[Staņislavs Mačeks]]) kaujas grupas bija ierīkojušās Falēzes kabatas ieejā uz un ap Ormelas kalnu grēdas ziemeļu virsotni. 20. augustā, kad viņa spēki bija ielenkti, Models organizēja uzbrukumus Polijas pozīcijām no abām kabatas pusēm. Vāciešiem šeit izdevās izolēt grēdu un atvērt šauru koridoru. Tā kā poļiem nebija kaujas spēka slēgt šo koridoru, viņi raidīja pastāvīgu un precīzu artilērijas uguni uz vācu vienībām, kas atkāpās no kabatas, nodarot tiem smagus zaudējumus. Vācieši visu 20. augustu turpināja sīvus uzbrukumus, kas nodarīja zaudējumus poļiem augstienē 262. Pārgurušiem un ar bīstami mazu munīcijas daudzumu poļiem izdevās saglabāt savu pozīciju uz kalnu grēdas. Nākamajā dienā turpinājās mazāk intensīvi uzbrukumi kas turpinājās līdz pusdienlaikam, kad pēdējais vācu mēģinājums ieņemt pozīciju tika apturēts tuvcīņā. Neilgi pēc pusdienlaika poļus nomainīja Kanādas grenadieru gvardes bataljona karavīri; un poļu noturība bija nodrošinājusi Falēzes kabatas slēgšanu un vācu pozīciju sabrukumu Normandijā. == Kauja == 20. augusta naktī poļi izveidoja [[Ierakumi|ierakumu]] aizsardzības pozīcijas. Nākamajā rītā vācu komandieris Models mēģināja izlauzties cauri aplenkumam, pavēlot 2. un 9. SS tanku divīzijai uzbrukt poļu pozīcijām kalnā. Ap pusdienlaiku dažām 10. un 12. SS divīzijas un 116. tanku divīzijas vienībām izdevās izlauzties cauri trauslajai poļu līnijai un atvērt koridoru, savukārt 9. SS divīzija atturēja kanādiešu spēkus.[8] Līdz pusdienlaikam aptuveni 10 000 vāciešu bija izlauzušies no aplenkuma.[9] Lai gan poļi bija izolēti no galvenajiem spēkiem un pakļauti spēcīgam vācu spiedienam, viņi turpināja neatlaidīgi turēt augstieni 262., kuru poļi bija iesaukuši par "Vāli". Viņu spēki nebija pietiekami, lai bloķētu vāciešu bēgšanas ceļus, taču poļu artilērija no kalna spēja tieši apšaudīt atkāpjošos ienaidnieku. Nokaitināts par lielajiem zaudējumiem, vācu 7. armijas komandieris ģenerālpulkvedis [[Pauls Hausers]] pavēlēja likvidēt poļu pozīcijas. Ievērojams vācu spēks, tostarp 352. kājnieku divīzijas paliekas un dažas 2. SS tanku divīzijas vienības, nodarīja smagus zaudējumus Polijas divīzijas 8. un 9. bataljonam, taču nespēja ieņemt to pozīcijas. Aizsardzība poļiem lika iztērēt lielāko daļu munīcijas, nostādot tos nedrošā situācijā; munīcijas trūkuma dēļ viņi bija spiesti noskatīties, kā 47. tanku korpuss izkļūst no ielenkuma garām kalnam. Pēc spēcīgām dienas kaujām nakts pagāja relatīvi mierīgi, vietām notiekot sporādiskām sadursmēm; un Polijas artilērija turpināja apšaudīt atkāpjošos vāciešus. Vācu uzbrukumi augstienei 262. atsākās 21. augusta rītā; un poļi cieta jaunus zaudējumus, daži pat tika sagūstīti. Ap pulksten 11:00 SS vienību paliekas, sakauti tuvcīņā, uzsāka pēdējo uzbrukumu 9. bataljona pozīcijām. Neilgi pēc pusdienlaika Kanādas gvardes grenadieri sasniedza Ormelas aizstāvjus. Vakarā vācu 2. un 9. SS divīzija sāka atkāpšanos uz Sēnu. == Kaujas sekas == [[File:Mont-Ormel-Scrap.jpg|thumb|Vācu iznīcinātā tehnika pie Ormelas kalna|alt=Wrecked vehicles are strewn across a field.]] Aplenkuma laikā 1. Polijas bruņutanku divīzija zaudēja aptuveni 20 procentus no sava kaujas spēka. 21. augusta vakarā 4. Kanādas divīzijas tanki sadūrās ar Polijas pozīcijām Kudeārā; 3. un 4. Kanādas divīzija bija pozicionētas Sentlambērā un ziemeļu pārejā uz Šambuā. Tā iznākumā Falēzes kabata tika noslēgta.<ref>McGilvray, E. (2005). The Black Devil's March - A Doomed Odyssey: The 1st Polish Armoured Division 1939–1945. Helion. ISBN 1-874622-42-6.</ref> == Piemiņa == [[File:Mont Ormel.jpg|thumb|300px|Skats no Ormelas grēdas pāri Divas upes ielejai Trunas un Šambuā virzienā — 1944. gada augustā, Falēzas kabatas vietā. Kudeāras–Ormelas memoriāls (pa labi) atrodas augstienē 262.|alt=In the foreground tree-covered hills rising to the left and right frame a view over a valley. A tank and the edge of a building are on the rightmost hill. A flat plain of fields, trees and hedgerows fills the background, with a small hamlet visible in the middle-distance.|center]] Kaujas piecdesmitajā gadadienā 1994. gadā augstienē 262 tika uzcelts memoriāls komplekss ar muzeju, kur katru gadu augustā notiek īpaši piemiņas pasākumi.<ref name=montormel60>{{cite web |url=http://www.memorial-montormel.org/?id=60 |title=Memorial Montormel - Museum |publisher=memorial-montormel.org |access-date=21 June 2010 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110724211833/http://www.memorial-montormel.org/?id=60 |archive-date=24 July 2011 }}</ref> == Galerija == <gallery> Falaise Pocket 17 Aug 1944.svg|thumb|Sabiedroto un vācu pozīcijas ap Falēzas-Argentānas apgabalu pēc operācijas "Tractable" 1944. gada 17. augustā. Vācu 7. armija un 5. tanku armijas elementi nonāk ielenkumā. Hill 262 19 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 19. augusts. Kamēr Kanādas 4. bruņutanku divīzijas elementi virzās uz Sentlambēru, Polijas 1. bruņutanku divīzija ir sadalīta trīs kaujas grupās. Viena dodas uz Šambuā, lai savienotos ar amerikāņu 90. kājnieku divīziju, kas uzbrūk no dienvidiem, bet pārējās divas steidzas ieņemt bloķējošas pozīcijas Falēzes kabatā ietekā ap Kudeāru un Ormelas kalna grēdu. Hill 262 20 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 20. augusts. Poļi uz Augstienes 262 un kanādieši Sentlambērā ieņem pozīcijas, lai pārtvertu vācu spēku kustību austrumu virzienā no Falēzes kabatas un nodarītu smagus postījumus garām ejošajām vienībām. Ar uzbrukumu atbalstu no ārpuses vācieši nespēj padzīt poļus no viņu pozīcijām uz kalnu grēdas. Hill 262 21 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 21. augusts. Izsmelti un ar bīstami mazu munīcijas krājumu, poļus uz augstienes 262 pēc pusdienlaika beidzot atbrīvo Kanādas 4. bruņutanku divīzijas vadošie elementi, kas ir sīvi cīnījušies, lai sasniegtu kalnu grēdu. Līdz vakaram Falēzas kabata ir nobloķēta. Stanislaw Maczek 2.jpg|thumb|Poļu komandieris [[Ģenerālleitnants]] [[Staņislavs Mačeks]] 波蘭第一裝甲師的標誌.png|thumb|Polijas 1. bruņutanku divīzijas emblēma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |first=David |last=Bercuson |author-link=David Bercuson |title=Maple Leaf Against the Axis |publisher=Red Deer Press |year=2004 |orig-year=1996 |isbn=0-88995-305-8 |url-access= |url=https://archive.org/details/mapleleafagainst0000berc }} * {{cite book |first=Terry |last=Copp |title=Cinderella Army: The Canadians in Northwest Europe, 1944–1945 |publisher=University of Toronto Press |year=2006 |isbn=0-8020-3925-1}} * {{cite book |first=Terry |last=Copp |author-link=Terry Copp |title=Fields of Fire: The Canadians in Normandy |url=https://archive.org/details/fieldsoffirecana0000copp |url-access= |location=Toronto |publisher=University of Toronto Press |year=2004 |orig-year=2003 |isbn=0-8020-3780-1 |oclc=56329119}} * {{cite book |last=Dallas |first=Gregor |title=1945: The War That Never Ended |publisher=Yale University Press |year=2005 |isbn=0-300-10980-6 |url-access= |url=https://archive.org/details/1945warthatnever00dall_1 }} * {{cite book |first=Carlo |last=D'Este |author-link=Carlo D'Este |title=Decision in Normandy |publisher=Konecky & Konecky |year=1983 |isbn=1-56852-260-6}} * {{cite book |first=Eddy |last=Florentin |title=The Battle of the Falaise Gap: An Army Dies in Normandy |url=https://archive.org/details/battleoffalaiseg00flor |url-access= |publisher=Hawthorn Books |edition=First American |year=1967 |orig-year=1965}} * {{cite book |first=Max |last=Hastings |author-link=Max Hastings |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Pan Books |year=1999 |orig-year=1984 |isbn=0-330-39012-0}} * {{cite book |first=Max |last=Hastings |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Vintage Books |edition=repr. |year=2006 |orig-year=1984 |isbn=0-307-27571-X}} * {{cite book |first=Roman |last=Jarymowycz |author-link=Roman Jarymowycz |title=Tank Tactics; from Normandy to Lorraine |publisher=Lynne Rienner |year=2001 |isbn=1-55587-950-0}} * {{cite book |first=John |last=Keegan |title=Six Armies in Normandy |publisher=Penguin Books |year=1994 |orig-year=1982 |isbn=978-0-14-023542-5}} * {{cite book |first=Kenneth |last=Koskodan |title=No Greater Ally: The Untold Story of Poland's Forces in World War II |publisher=Osprey |year=2009 |isbn=978-1-84908-479-6}} * {{cite book |first=Paul |last=Latawski |title=Battle Zone Normandy: Falaise Pocket |publisher=Sutton |year=2004 |isbn=0-7509-3014-4}} * {{cite book |first1=James |last1=Lucas|last2=Barker |first2=James |title=The Killing Ground, The Battle of the Falaise Gap, August 1944 |publisher=Batsford |year=1978 |isbn=0-7134-0433-7}} == Ārējās saites == * [https://www.bbc.co.uk/history/ww2peopleswar/stories/46/a2450846.shtml/ www.bbc.co.uk] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:1944. gads]] flenwlx5ornc3lujpvx0bofiu32kvhx 4513058 4513055 2026-08-25T17:37:57Z ZANDMANIS 91184 4513058 wikitext text/x-wiki {{Infobox military conflict |conflict= Kauja par Augstieni 262 |partof=[[Operācija Tractable|Operācijas "Tractable"]] |image=File:Polish hill 262.jpg |image_upright = 1.23 |alt=Five soldiers kneel down in woodland. |caption=Poļu kājnieki virzās aizsegā Ormelas kalnā, 1944. gada 20. augustā |date=1944. gada 19.—21. augusts |place= Ormelas kalns, uz ziemeļaustrumiem no Šambuā |coordinates={{Coord|48.8378|N|0.1428|E|type:landmark_region:FR_scale:5000|display=inline,title}} |result=Poļu uzvara |combatant1={{flaga|Poland}} [[Polijas bruņotie spēki Rietumos|Polija]] |combatant2={{flagicon|Germany|Nazi}} [[Trešais reihs]] |commander1={{flaga|Poland}} [[Staņislavs Mačeks]]<br />{{flaga|Poland}} [[Zdislavs Židlovskis]] |commander2={{flagicon|Germany|Nazi}} [[Valters Models]] |strength1=1500 karavīri<br />~80 [[tanks|tanki]] |strength2=Aptuveni 20 kājnieku un tanku divīziju paliekas |casualties1=351 karavīri<br />11 tanki |casualties2=~1500 karavīri |campaignbox= }} '''Augstiene 262 jeb Ormelas kalna grēda''' ({{val|en|Battle of Hill 262}}) ([[Augstums virs jūras līmeņa|augstums]] 262 m) ir augstiene pie Kudeāras ciema [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijā]], kur [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā un [[Normandijas operācija]]s laikā notikušās [[Falēzes kauja]]s pēdējā posmā notika asiņaina [[kauja]]. Līdz 1944. gada vasaras beigām [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedrotie]] bija ielenkuši lielāko daļu no divām vācu armijām netālu no Falēzes pilsētas. Ormela kalna grēda ar tās iespaidīgo skatu uz apkārtni atradās uz vienīgā vāciešiem joprojām pieejamā bēgšanas ceļa. Poļu spēki 19. augustā ieņēma kalna grēdas ziemeļu augstieni un noturēja to līdz 21. augusta pusdienlaikam, neskatoties uz vācu vienību apņēmīgajiem mēģinājumiem ieņemt šo pozīciju, tādējādi dodot lielu ieguldījumu sabiedroto uzvarā. Operācijas “Kobra” panākumi deva sabiedrotajiem iespēju nogriezt un iznīcināt lielāko daļu vācu spēku uz rietumiem no [[Sēna]]s upes. Amerikāņu, britu un kanādiešu armijas saplūda Falēzes apkārtnē, iesprostojot vācu 7. armiju un 5. tanku armijas elementus vietā, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Falēzes kabata. 20. augustā ģenerālfeldmaršals [[Valters Models]] pavēlēja vācu spēkiem atkāpties, taču sabiedrotie jau bija bloķējuši viņu atkāpšanās ceļu. 19. augusta naktī divas [[Polijas 1. bruņutanku divīzija]]s (ģenerālmajors [[Staņislavs Mačeks]]) kaujas grupas bija ierīkojušās Falēzes kabatas ieejā uz un ap Ormelas kalnu grēdas ziemeļu virsotni. 20. augustā, kad viņa spēki bija ielenkti, Models organizēja uzbrukumus Polijas pozīcijām no abām kabatas pusēm. Vāciešiem šeit izdevās izolēt grēdu un atvērt šauru koridoru. Tā kā poļiem nebija kaujas spēka slēgt šo koridoru, viņi raidīja pastāvīgu un precīzu artilērijas uguni uz vācu vienībām, kas atkāpās no kabatas, nodarot tiem smagus zaudējumus. Vācieši visu 20. augustu turpināja sīvus uzbrukumus, kas nodarīja zaudējumus poļiem augstienē 262. Pārgurušiem un ar bīstami mazu munīcijas daudzumu poļiem izdevās saglabāt savu pozīciju uz kalnu grēdas. Nākamajā dienā turpinājās mazāk intensīvi uzbrukumi kas turpinājās līdz pusdienlaikam, kad pēdējais vācu mēģinājums ieņemt pozīciju tika apturēts tuvcīņā. Neilgi pēc pusdienlaika poļus nomainīja Kanādas grenadieru gvardes bataljona karavīri; un poļu noturība bija nodrošinājusi Falēzes kabatas slēgšanu un vācu pozīciju sabrukumu Normandijā. == Kauja == 20. augusta naktī poļi izveidoja [[Ierakumi|ierakumu]] aizsardzības pozīcijas. Nākamajā rītā vācu komandieris Models mēģināja izlauzties cauri aplenkumam, pavēlot 2. un 9. SS tanku divīzijai uzbrukt poļu pozīcijām kalnā. Ap pusdienlaiku dažām 10. un 12. SS divīzijas un 116. tanku divīzijas vienībām izdevās izlauzties cauri trauslajai poļu līnijai un atvērt koridoru, savukārt 9. SS divīzija atturēja kanādiešu spēkus.[8] Līdz pusdienlaikam aptuveni 10 000 vāciešu bija izlauzušies no aplenkuma.[9] Lai gan poļi bija izolēti no galvenajiem spēkiem un pakļauti spēcīgam vācu spiedienam, viņi turpināja neatlaidīgi turēt augstieni 262., kuru poļi bija iesaukuši par "Vāli". Viņu spēki nebija pietiekami, lai bloķētu vāciešu bēgšanas ceļus, taču poļu artilērija no kalna spēja tieši apšaudīt atkāpjošos ienaidnieku. Nokaitināts par lielajiem zaudējumiem, vācu 7. armijas komandieris ģenerālpulkvedis [[Pauls Hausers]] pavēlēja likvidēt poļu pozīcijas. Ievērojams vācu spēks, tostarp 352. kājnieku divīzijas paliekas un dažas 2. SS tanku divīzijas vienības, nodarīja smagus zaudējumus Polijas divīzijas 8. un 9. bataljonam, taču nespēja ieņemt to pozīcijas. Aizsardzība poļiem lika iztērēt lielāko daļu munīcijas, nostādot tos nedrošā situācijā; munīcijas trūkuma dēļ viņi bija spiesti noskatīties, kā 47. tanku korpuss izkļūst no ielenkuma garām kalnam. Pēc spēcīgām dienas kaujām nakts pagāja relatīvi mierīgi, vietām notiekot sporādiskām sadursmēm; un Polijas artilērija turpināja apšaudīt atkāpjošos vāciešus. Vācu uzbrukumi augstienei 262. atsākās 21. augusta rītā; un poļi cieta jaunus zaudējumus, daži pat tika sagūstīti. Ap pulksten 11:00 SS vienību paliekas, sakauti tuvcīņā, uzsāka pēdējo uzbrukumu 9. bataljona pozīcijām. Neilgi pēc pusdienlaika Kanādas gvardes grenadieri sasniedza Ormelas aizstāvjus. Vakarā vācu 2. un 9. SS divīzija sāka atkāpšanos uz Sēnu. == Kaujas sekas == [[File:Mont-Ormel-Scrap.jpg|thumb|Vācu iznīcinātā tehnika pie Ormelas kalna|alt=Wrecked vehicles are strewn across a field.]] Aplenkuma laikā 1. Polijas bruņutanku divīzija zaudēja aptuveni 20 procentus no sava kaujas spēka. 21. augusta vakarā 4. Kanādas divīzijas tanki sadūrās ar Polijas pozīcijām Kudeārā; 3. un 4. Kanādas divīzija bija pozicionētas Sentlambērā un ziemeļu pārejā uz Šambuā. Tā iznākumā Falēzes kabata tika noslēgta.<ref>McGilvray, E. (2005). The Black Devil's March - A Doomed Odyssey: The 1st Polish Armoured Division 1939–1945. Helion. ISBN 1-874622-42-6.</ref> == Piemiņa == [[File:Mont Ormel.jpg|thumb|300px|Skats no Ormelas grēdas pāri Divas upes ielejai Trunas un Šambuā virzienā — 1944. gada augustā, Falēzas kabatas vietā. Kudeāras–Ormelas memoriāls (pa labi) atrodas augstienē 262.|alt=In the foreground tree-covered hills rising to the left and right frame a view over a valley. A tank and the edge of a building are on the rightmost hill. A flat plain of fields, trees and hedgerows fills the background, with a small hamlet visible in the middle-distance.|center]] Kaujas piecdesmitajā gadadienā 1994. gadā augstienē 262 tika uzcelts memoriāls komplekss ar muzeju, kur katru gadu augustā notiek īpaši piemiņas pasākumi.<ref name=montormel60>{{cite web |url=http://www.memorial-montormel.org/?id=60 |title=Memorial Montormel - Museum |publisher=memorial-montormel.org |access-date=21 June 2010 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110724211833/http://www.memorial-montormel.org/?id=60 |archive-date=24 July 2011 }}</ref> == Galerija == <gallery> Falaise Pocket 17 Aug 1944.svg|thumb|Sabiedroto un vācu pozīcijas ap Falēzas-Argentānas apgabalu pēc operācijas "Tractable" 1944. gada 17. augustā. Vācu 7. armija un 5. tanku armijas elementi nonāk ielenkumā. Hill 262 19 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 19. augusts. Kamēr Kanādas 4. bruņutanku divīzijas elementi virzās uz Sentlambēru, Polijas 1. bruņutanku divīzija ir sadalīta trīs kaujas grupās. Viena dodas uz Šambuā, lai savienotos ar amerikāņu 90. kājnieku divīziju, kas uzbrūk no dienvidiem, bet pārējās divas steidzas ieņemt bloķējošas pozīcijas Falēzes kabatā ietekā ap Kudeāru un Ormelas kalna grēdu. Hill 262 20 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 20. augusts. Poļi uz Augstienes 262 un kanādieši Sentlambērā ieņem pozīcijas, lai pārtvertu vācu spēku kustību austrumu virzienā no Falēzes kabatas un nodarītu smagus postījumus garām ejošajām vienībām. Ar uzbrukumu atbalstu no ārpuses vācieši nespēj padzīt poļus no viņu pozīcijām uz kalnu grēdas. Hill 262 21 Aug 1944.svg|thumb|1944. gada 21. augusts. Izsmelti un ar bīstami mazu munīcijas krājumu, poļus uz augstienes 262 pēc pusdienlaika beidzot atbrīvo Kanādas 4. bruņutanku divīzijas vadošie elementi, kas ir sīvi cīnījušies, lai sasniegtu kalnu grēdu. Līdz vakaram Falēzas kabata ir nobloķēta. Stanislaw Maczek 2.jpg|thumb|Poļu komandieris [[Ģenerālleitnants]] [[Staņislavs Mačeks]] 波蘭第一裝甲師的標誌.png|thumb|Polijas 1. bruņutanku divīzijas emblēma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * {{cite book |first=David |last=Bercuson |author-link=David Bercuson |title=Maple Leaf Against the Axis |publisher=Red Deer Press |year=2004 |orig-year=1996 |isbn=0-88995-305-8 |url-access= |url=https://archive.org/details/mapleleafagainst0000berc }} * {{cite book |first=Terry |last=Copp |title=Cinderella Army: The Canadians in Northwest Europe, 1944–1945 |publisher=University of Toronto Press |year=2006 |isbn=0-8020-3925-1}} * {{cite book |first=Terry |last=Copp |author-link=Terry Copp |title=Fields of Fire: The Canadians in Normandy |url=https://archive.org/details/fieldsoffirecana0000copp |url-access= |location=Toronto |publisher=University of Toronto Press |year=2004 |orig-year=2003 |isbn=0-8020-3780-1 |oclc=56329119}} * {{cite book |last=Dallas |first=Gregor |title=1945: The War That Never Ended |publisher=Yale University Press |year=2005 |isbn=0-300-10980-6 |url-access= |url=https://archive.org/details/1945warthatnever00dall_1 }} * {{cite book |first=Carlo |last=D'Este |author-link=Carlo D'Este |title=Decision in Normandy |publisher=Konecky & Konecky |year=1983 |isbn=1-56852-260-6}} * {{cite book |first=Eddy |last=Florentin |title=The Battle of the Falaise Gap: An Army Dies in Normandy |url=https://archive.org/details/battleoffalaiseg00flor |url-access= |publisher=Hawthorn Books |edition=First American |year=1967 |orig-year=1965}} * {{cite book |first=Max |last=Hastings |author-link=Max Hastings |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Pan Books |year=1999 |orig-year=1984 |isbn=0-330-39012-0}} * {{cite book |first=Max |last=Hastings |title=Overlord: D-Day and the Battle for Normandy |publisher=Vintage Books |edition=repr. |year=2006 |orig-year=1984 |isbn=0-307-27571-X}} * {{cite book |first=Roman |last=Jarymowycz |author-link=Roman Jarymowycz |title=Tank Tactics; from Normandy to Lorraine |publisher=Lynne Rienner |year=2001 |isbn=1-55587-950-0}} * {{cite book |first=John |last=Keegan |title=Six Armies in Normandy |publisher=Penguin Books |year=1994 |orig-year=1982 |isbn=978-0-14-023542-5}} * {{cite book |first=Kenneth |last=Koskodan |title=No Greater Ally: The Untold Story of Poland's Forces in World War II |publisher=Osprey |year=2009 |isbn=978-1-84908-479-6}} * {{cite book |first=Paul |last=Latawski |title=Battle Zone Normandy: Falaise Pocket |publisher=Sutton |year=2004 |isbn=0-7509-3014-4}} * {{cite book |first1=James |last1=Lucas|last2=Barker |first2=James |title=The Killing Ground, The Battle of the Falaise Gap, August 1944 |publisher=Batsford |year=1978 |isbn=0-7134-0433-7}} == Ārējās saites == * [https://www.bbc.co.uk/history/ww2peopleswar/stories/46/a2450846.shtml/ www.bbc.co.uk] {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kaujas]] [[Kategorija:Polijas vēsture]] [[Kategorija:1944. gads]] a6se2oudv5iy0kphvfk4uf3rg23u2jm 0 638153 4513056 2026-08-25T17:36:11Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Čārlzs Kresons]] 4513056 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čārlzs Kresons]] 0up5sjyspwmj4b1jols09aeq1a4jh8m 0 638154 4513057 2026-08-25T17:36:24Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Čārlzs Kresons]] 4513057 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čārlzs Kresons]] 0up5sjyspwmj4b1jols09aeq1a4jh8m 0 638155 4513061 2026-08-25T17:45:23Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Edvīns Hanters | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edwin Hunter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvīns Levelīns Hanters | d... 4513061 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edvīns Hanters | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edwin Hunter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvīns Levelīns Hanters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|3|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1935|3|30}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Edvīns Levelīns Hanters''' ({{val|en|Edwin Llewellyn Hunter}}; dzimis {{dat|1874|3|25}}, miris {{dat|1935|3|30}}) bija amerikāņu golferis un tenisits. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu individuālais turnīrs|individuālajās golfa turnīrā]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418092108/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Edwin Hunter Olympic Results |access-date=January 29, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2766 |title=Edwin Hunter |work=Olympedia |access-date=July 4, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Hanters, Edvīns}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 1g1nrsm6rbniy1lo5n0kjndi8rrovur 4513063 4513061 2026-08-25T17:46:48Z Kleivas 2704 4513063 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edvīns Hanters | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edwin Hunter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvīns Levelīns Hanters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|3|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1935|3|30}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Edvīns Levelīns Hanters''' ({{val|en|Edwin Llewellyn Hunter}}; dzimis {{dat|1874|3|25}}, miris {{dat|1935|3|30}}) bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu individuālais turnīrs|individuālajās golfa turnīrā]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418092108/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Edwin Hunter Olympic Results |access-date=January 29, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2766 |title=Edwin Hunter |work=Olympedia |access-date=July 4, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Hanters, Edvīns}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ikcr7i004yn25o040idak15zqnlexn6 4513074 4513063 2026-08-25T17:58:14Z Meistars Joda 781 4513074 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Edvīns Hanters | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Edwin Hunter'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Edvīns Levelīns Hanters | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1874|3|25}} | dz_viet = | mir_dat = {{dat|1935|3|30}} | mir_viet = | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Edvīns Levelīns Hanters''' ({{val|en|Edwin Llewellyn Hunter}}; dzimis {{dat|1874|3|25}}, miris {{dat|1935|3|30}}) bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu individuālais turnīrs|individuālajā golfa turnīrā]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418092108/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Edwin Hunter Olympic Results |access-date=January 29, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2766 |title=Edwin Hunter |work=Olympedia |access-date=July 4, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Hanters, Edvīns}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1935. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] ibs5gfk5sgibtjgunwfr27mbhz76mqt 0 638156 4513062 2026-08-25T17:45:50Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Edvīns Hanters]] 4513062 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Edvīns Hanters]] awlpv6jw9k7i5gi1j8euspj2t4ssyu7 0 638157 4513065 2026-08-25T17:50:58Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Isajass Afeverki]] 4513065 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Isajass Afeverki]] cbc86cu3lsuww74c2fqd9h2lxmlrh0a 0 638158 4513066 2026-08-25T17:53:39Z Iindemann 148969 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1370329538|Liberty Media]]" 4513066 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]].. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes. [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] 4zgywmeplzr29en8vvzq16nu8joq8e7 4513069 4513066 2026-08-25T17:56:19Z Iindemann 148969 4513069 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] jzw2xm61o6g111cjjdrqy6ggtddfc1s 4513077 4513069 2026-08-25T17:59:17Z Iindemann 148969 4513077 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] 5u9x016q47es0aqm0c89ltcu7gh2ch3 4513078 4513077 2026-08-25T18:00:57Z Iindemann 148969 /* Nodaļas */ 4513078 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30 %) * Associated Partners (33 %) * Griffin Gaming Fund (3 %) * [[INRIX]] (4 %) * [[Kroenke Arena Company]] (7 %) * Liberty Technology Venture Capital (80 %) * [[Overtime Sports]] (7 %) == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] l6q6xe7vmh0ycfv0pilxfaktk271nnh 4513081 4513078 2026-08-25T18:01:28Z Iindemann 148969 /* Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) */ 4513081 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] 4zsxy4hyu9r4s5jpm0ya9glv7qs7ufv 4513084 4513081 2026-08-25T18:02:27Z Iindemann 148969 /* Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) */ 4513084 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * Formula 1 grupa * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] qs5tr04w0f5k7qwfusp00wp0nmqia3e 4513087 4513084 2026-08-25T18:03:23Z Iindemann 148969 /* Formula 1 grupa (FWONA/B/K) */ 4513087 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === '''Former assets''' === * Atlanta Braves * Court TV (now TruTV) — this was a 50% stake with Time Warner (now WBD) which bought the other 50% of Court TV on May 12, 2006, for $735 million.[76] * Two CBS affiliates — WFRV-TV (Channel 5), in Green Bay, Wisconsin, and its semi-satellite, WJMN-TV (Channel 3), in Escanaba, Michigan, (under "WFRV and WJMN Television Station, Inc.") (Sold to Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: Owners of FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah, and FSN Northwest (now AT&T SportsNet) * Liberty's 48% interest in DirecTV * Liberty's 50% interest in GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, including Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (including Starz and Encore)—(75%); The Weinstein Company, (25%) Spun off as Starz Inc. on January 15, 2013. Acquired by Lionsgate on December 8, 2016, but split eight/nine years later. * Sportsnet (formerly CTV Sportsnet) (20%)—now wholly owned by Canada-based Rogers Media.[77] * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — sold to WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, a company providing law enforcement and security agencies with position data. * Liberty's 35% interest on BET with Robert Johnson, sold to Viacom (now Paramount Skydance) in 2001, along with Johnson. * Liberty's 35% interest on Telemundo with Sony Pictures, sold to NBC in 2001. * SiriusXM (83%) - spun-off in 2024. == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] 1i9ei1zfqafjv8juh97541zmdzooxu1 4513088 4513087 2026-08-25T18:08:38Z Iindemann 148969 /* Former assets */ 4513088 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === '''Former assets''' === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] i5w1tcgk3zd6cd0qm4la5zrqaah40b3 4513090 4513088 2026-08-25T18:10:27Z Egilus 27634 Te vel kursīvi saliekami 4513090 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] tt40mzdjdec8buqajtrvc2yo9w2hzq4 4513091 4513090 2026-08-25T18:10:45Z Egilus 27634 /* Atsauces */ 4513091 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir amerikāņu [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] 0z3y13eb7syqq6pi2gd2gf68po9qtmd 4513131 4513091 2026-08-25T20:59:46Z Votre Provocateur 111653 4513131 wikitext text/x-wiki '''Liberty Media Corporation''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] ksv5sw2yfaddnvxvsebxcz1m3i124l3 4513132 4513131 2026-08-25T20:59:57Z Votre Provocateur 111653 4513132 wikitext text/x-wiki '''''Liberty Media Corporation''''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] nc65sz5lq95fkb1bcfwwf5d47kphnwi 4513133 4513132 2026-08-25T21:00:08Z Votre Provocateur 111653 4513133 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Liberty Media Corporation''''' (parasti dēvēta par '''Liberty Media''' vai vienkārši '''Liberty''' ) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == Liberty ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] j6kl45mc0o0jqvicpgnqedn9pvlr34t 4513134 4513133 2026-08-25T21:00:34Z Votre Provocateur 111653 4513134 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Liberty Media Corporation''''' (parasti dēvēta par '''''Liberty Media''''' vai vienkārši '''''Liberty''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības Formula One Group un [[Live Nation|Live Nation Entertainment]]. Liberty Media pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un World Superbaikes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == ''Liberty'' ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] 8uymwpmtzbuf67gwc08pweg7obw0vcq 4513135 4513134 2026-08-25T21:00:48Z Votre Provocateur 111653 4513135 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Liberty Media Corporation''''' (parasti dēvēta par '''''Liberty Media''''' vai vienkārši '''''Liberty''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons C. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības ''Formula One Group'' un [[Live Nation|''Live Nation Entertainment'']]. ''Liberty Media'' pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un ''World Superbaikes''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Nodaļas == ''Liberty'' ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] 5bsw8s7hs4ltjegnhujzzbfx467guu6 4513136 4513135 2026-08-25T21:03:33Z Votre Provocateur 111653 4513136 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''''Liberty Media Corporation''''' (parasti dēvēta par '''''Liberty Media''''' vai vienkārši '''''Liberty''''') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Plašsaziņas līdzekļi|masu mediju]] uzņēmums, ko 1991. gadā dibināja Džons K. Malons. Uzņēmumam ir divas nodaļas, kuras pārstāv atsevišķas uzskaites akcijas, kas atspoguļo tā īpašumtiesības ''Formula One Group'' un [[Live Nation|''Live Nation Entertainment'']]. ''Liberty Media'' pieder trīs globāli autosacīkšu uzņēmumi: [[Formula 1]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/companies/liberty-media-corporation-series-a-liberty-formula-one/?sh=54b336d36a2d|title=Liberty Media Corporation Series A Liberty Formula One|website=[[Forbes]]|access-date=2024-03-25|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā|MotoGP]] un ''World Superbaikes''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.motogp.com/en/news/2025/07/03/liberty-media-corporation-completes-acquisition-of-motogp/|title=MotoGP Group appoints Carlos Ezpeleta as Deputy CEO}}</ref> == Vēsture == Liberty Media vēsture aizsākās 1991. gadā, kad uzņēmumu dibināja Džons K. Malons. Sākotnēji uzņēmuma darbība bija saistīta galvenokārt ar [[Kabeļtelevīzija|kabeļtelevīzijas]] un plašsaziņas līdzekļu nozari. Turpmākajos gados ''Liberty Media'' izveidoja plašu ieguldījumu portfeli, ieguldot dažādos plašsaziņas līdzekļu, izklaides, telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmumos. 2011. gadā notika nozīmīga uzņēmuma reorganizācija. Iepriekšējā ''Liberty Media Corporation'' tika pārdēvēta par ''Liberty Interactive Corporation'', bet jaunā korporācija, kas bija pazīstama kā ''Liberty CapStarz, Inc.'', pārņēma ''Liberty Media'' nosaukumu. 2013. gadā pēc ''Starz'' atdalīšanas tika izveidota uzņēmuma pašreizējā struktūra. 2010. gados ''Liberty Media'' arvien vairāk pievērsās sportam un izklaidei. 2016. gadā uzņēmums iegādājās [[Formula 1]] komerciālās tiesības, pārņemot tās no iepriekšējiem īpašniekiem. Darījums kļuva par nozīmīgu pagrieziena punktu uzņēmuma attīstībā un veicināja [[Formula 1]] starptautisko komerciālo izaugsmi. Vēlāk ''Liberty Media'' savu darbību organizēja, izmantojot tā dēvētās uzskaites akcijas (''tracking stocks''), kas atspoguļoja atsevišķu uzņēmuma biznesa grupu ekonomiskos rezultātus. 2023. gadā uzņēmums izveidoja trīs šādas grupas — ''Liberty SiriusXM Group'', ''Formula One Group'' un ''Liberty Live Group''. 2024. gada janvārī ''Liberty Media'' iegādājās ''[[QuintEvents]]'', kas nodrošina biļešu un viesmīlības pakalpojumus sporta un izklaides pasākumiem. Uzņēmums tika iekļauts ''Formula One Group'' sastāvā. 2025. gada 3. jūlijā ''Liberty Media'' pabeidza [[MotoGP]] iegādi, iegūstot aptuveni 84 % ''Dorna Sports'' kapitāla daļu. [[MotoGP]] kļuva par atsevišķu ''Liberty Media'' darbības segmentu un kopā ar [[Formula 1]] kļuva par vienu no uzņēmuma galvenajiem aktīviem. 2025. gada 15. decembrī tika pabeigta ''Liberty Live Group'' atdalīšana no ''Liberty Media''. Tādējādi ''Liberty Live Holdings'' kļuva par atsevišķu biržā kotētu uzņēmumu, bet ''Liberty Media'' atteicās no iepriekšējās uzskaites akciju struktūras. Pēc reorganizācijas uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir [[Formula 1]] un [[MotoGP]]. 2026. gada 1. janvārī Džons K. Malons atkāpās no ''Liberty Media'' valdes priekšsēdētāja amata un kļuva par valdes goda priekšsēdētāju. Viņu priekšsēdētāja amatā nomainīja Roberts R. Benets, kurš ''Liberty Media'' valdē darbojas kopš 1994. gada. 2026. gadā ''Liberty Media'' galvenā darbība ir koncentrēta uz autosportu. Uzņēmuma nozīmīgākie aktīvi ir [[Formula 1]] un [[MotoGP]], kas nodrošina komerciālās tiesības attiecīgi pasaules Formula 1 un MotoGP čempionātos. == Nodaļas == ''Liberty'' ir emitējusi [[izsekošanas akcijas]] katrai no trim nodaļām, un katra izsekošanas akcija ir trīs atsevišķās sērijās (A, B un C) ar individuālām balsstiesībām, kas nozīmē, ka uzņēmuma parastās akcijas tiek tirgotas ar deviņiem atsevišķiem akciju simboliem. Septiņas no deviņām ir kotētas [[Nasdaq]] akciju tirgū, un divas tiek tirgotas ārpusbiržas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sec.gov/ix?doc=/Archives/edgar/data/1560385/000155837022007569/lmca-20220331x10q.htm|title=XBRL Viewer|website=www.sec.gov|access-date=2026-08-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertymedia.com/about/asset-list|title=Asset List|website=Liberty Media Corporation|access-date=2026-08-25|date=2026|language=en}}</ref> === Liberty Live grupa (LLYVA/B/K) === * [[Live Nation Entertainment]] (30%) * Associated Partners (33%) * Griffin Gaming Fund (3%) * [[INRIX]] (4%) * [[Kroenke Arena Company]] (7%) * Liberty Technology Venture Capital (80%) * [[Overtime Sports]] (7%) === Formula 1 grupa (FWONA/B/K) === * [[Formula 1 group|Formula 1 grupa]] * MotoGP sporta izklaides grupa (84%) * F1 Arcade (24%) * LV Diamond Property I * Meyer Shank Racing (30%) * QuintEvents === Agrākās daļas === * Atlanta Braves * Court TV (tagad TruTV) — šī bija 50% akciju pakete kopā ar Time Warner (tagad WBD), kas 2006. gada 12. maijā iegādājās atlikušos 50% Court TV par 735 miljoniem ASV dolāru. * Divi CBS filiāles — WFRV-TV (5. kanāls) Grīnbejā, Viskonsīnā, un tā pussatelīttelevīzija WJMN-TV (3. kanāls) Eskanabā, Mičiganā (sadaļā WFRV un WJMN Television Station, Inc.) (pārdots Nexstar Broadcasting Group) * DirecTV Sports Networks: FSN Pittsburgh, FSN Rocky Mountain/FSN Utah un FSN Northwest (tagad AT&T SportsNet) īpašnieki * Liberty 48% daļa DirecTV * Liberty 50% daļa GSN (Game Show Network) * FUN Technologies, tostarp Fanball * Overture Films * Starz Entertainment (ieskaitot Starz un Encore) — (75%); Uzņēmums The Weinstein Company (25%) 2013. gada 15. janvārī tika atdalīts kā Starz Inc. 2016. gada 8. decembrī to iegādājās Lionsgate, bet astoņus/deviņus gadus vēlāk tas tika sadalīts. * Sportsnet (agrāk CTV Sportsnet) (20%) — tagad pilnībā pieder Kanādā bāzētajai Rogers Media. * MacNeil/Lehrer Productions (67%) — pārdots WETA-TV (DC PBS). * TruePosition, uzņēmums, kas nodrošina tiesībaizsardzības un drošības iestādes ar atrašanās vietas datiem. * Liberty 35% daļa BET kopā ar Robert Johnson tika pārdota Viacom (tagad Paramount Skydance) 2001. gadā kopā ar Johnson. * Liberty 35% daļa Telemundo kopā ar Sony Pictures tika pārdota NBC 2001. gadā. * SiriusXM (83%) — atdalīts 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Nasdaq kotētie uzņēmumi]] lnde4x8i5j9grfqq06l83xovo6ljpu4 0 638159 4513070 2026-08-25T17:56:38Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Vītons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frank Wheaton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Endžels Vītons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|10|15}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Patm... 4513070 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Vītons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frank Wheaton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Endžels Vītons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|10|15}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Patmena}} | mir_dat = {{dat|1965|10|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Belingema}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Frenks Endžels Vītons''' ({{val|en|Frank Angell Wheaton}}; dzimis {{dat|1876|10|15}}, miris {{dat|1965|10|29}}) bija amerikāņu tenists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/frank-wheaton-1.html |title=Frank Wheaton Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201225707/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/frank-wheaton-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2802 |title=Frank Wheaton |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1905. gadā viņš pārcēlās uz Belingemu, Vašingtonas štatā, kur praktizēja kā ārsts. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vītons, Frenks}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] hdk7codull06ycflz9uutk1yzvxyprb 4513224 4513070 2026-08-26T04:37:17Z Papuass 88 /* */ 4513224 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Frenks Vītons | piktogramma_1 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Teniss | vārds_orig = ''Frank Wheaton'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Frenks Endžels Vītons | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1876|10|15}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Patmena}} | mir_dat = {{dat|1965|10|29}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Belingema}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Frenks Endžels Vītons''' ({{val|en|Frank Angell Wheaton}}; dzimis {{dat|1876|10|15}}, miris {{dat|1965|10|29}}) bija amerikāņu tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]].<ref name="sports-reference">{{cite web|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/frank-wheaton-1.html |title=Frank Wheaton Olympic Results |access-date=January 27, 2014 |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140201225707/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/wh/frank-wheaton-1.html |archive-date=February 1, 2014}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2802 |title=Frank Wheaton |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> 1905. gadā viņš pārcēlās uz Belingemu, Vašingtonas štatā, kur praktizēja kā ārsts. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vītons, Frenks}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1965. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] jvl5mryfc8qfescl0ha0p6lhe018b0j 0 638160 4513071 2026-08-25T17:56:52Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frenks Vītons]] 4513071 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Vītons]] npgjnq43bx78mwy19izekahz5449hui 0 638161 4513072 2026-08-25T17:57:04Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Frenks Vītons]] 4513072 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Frenks Vītons]] npgjnq43bx78mwy19izekahz5449hui 0 638162 4513075 2026-08-25T17:58:15Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Filipīnu prezidentu saraksts]] 4513075 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Filipīnu prezidentu saraksts]] qapv9n4s1483txz7jy5xj32wd4wensa 3 638163 4513094 2026-08-25T18:17:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4513094 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Crabes3}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 21.17 (EEST) cavaghxgblbrntxm139ib1hdhl7hwbk 1 638164 4513105 2026-08-25T19:34:22Z Votre Provocateur 111653 /* LV UNDERGROUND */ jauna sadaļa 4513105 wikitext text/x-wiki == LV UNDERGROUND == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiks, Tu gan jau zini, kas ir LV UNDERGROUND, vai nezini kādu rasktu, lai par to uzrasktītu/atsaukties? 2016. gadā šī grupa sasniedza VK 17K auditoriju, FB ap 7K. Grupas admins bieži tika intervēts. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.34 (EEST) azcl9zfjiuh2flzjhag5cr0t8uk5izv 4513107 4513105 2026-08-25T19:39:55Z Egilus 27634 /* LV UNDERGROUND */ Atbilde 4513107 wikitext text/x-wiki == LV UNDERGROUND == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiks, Tu gan jau zini, kas ir LV UNDERGROUND, vai nezini kādu rasktu, lai par to uzrasktītu/atsaukties? 2016. gadā šī grupa sasniedza VK 17K auditoriju, FB ap 7K. Grupas admins bieži tika intervēts. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.34 (EEST) :Tāda izmēra auditorija gan diez vai uzskatāma par nopietni ņemamu, ja tā ir mūzikas grupa :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.39 (EEST) 65mt6cmh23e1b4t648sotnwhonyqfwh 4513112 4513107 2026-08-25T19:45:10Z Votre Provocateur 111653 /* LV UNDERGROUND */ Atbilde 4513112 wikitext text/x-wiki == LV UNDERGROUND == @[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] Sveiks, Tu gan jau zini, kas ir LV UNDERGROUND, vai nezini kādu rasktu, lai par to uzrasktītu/atsaukties? 2016. gadā šī grupa sasniedza VK 17K auditoriju, FB ap 7K. Grupas admins bieži tika intervēts. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.34 (EEST) :Tāda izmēra auditorija gan diez vai uzskatāma par nopietni ņemamu, ja tā ir mūzikas grupa :) -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.39 (EEST) ::Šī grupa savulaik mēģināja partiju dibināt [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 25. augusts, plkst. 22.45 (EEST) betrs56ln9kn84h92o40e9y0185n6ag 0 638165 4513108 2026-08-25T19:42:52Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēm... 4513108 wikitext text/x-wiki '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem, sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. fdnnmr0m9h1kwoveyx280d6nr1jotwe 4513109 4513108 2026-08-25T19:43:05Z Votre Provocateur 111653 4513109 wikitext text/x-wiki '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem, sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] givx1sedg4ljgrf7lkwy6i144v4hxla 4513110 4513109 2026-08-25T19:43:24Z Votre Provocateur 111653 4513110 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}'''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem, sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] mia3ahyfvf6ut3xnf0dl1g2qvmzq30f 4513113 4513110 2026-08-25T19:46:28Z Votre Provocateur 111653 4513113 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Organizācijas infokaste}} '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem, sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] 8hxif3f2mkm2i3bzq4pa0cxe2mezrpy 4513114 4513113 2026-08-25T19:46:51Z Votre Provocateur 111653 4513114 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Organizācijas infokaste | location_country = {{LAT}} }} '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem, sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] 6nfu6t2srcoiis2881xz102o15y9tk1 4513115 4513114 2026-08-25T19:47:03Z Votre Provocateur 111653 4513115 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Organizācijas infokaste | formation = 2016 | location_country = {{LAT}} }} '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem, sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] 102ywqtlegdo8tft9tabqivpfjhnfne 4513116 4513115 2026-08-25T19:47:13Z Votre Provocateur 111653 4513116 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Organizācijas infokaste | formation = 2016 | dissolved = 2022 | location_country = {{LAT}} }} '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem, sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] dekk0fqkygkrayshc42ach4aiqdjqug 4513117 4513116 2026-08-25T19:49:07Z Votre Provocateur 111653 4513117 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Organizācijas infokaste | formation = 2016 | dissolved = 2022 | location_country = {{LAT}} }} '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem (īpaši par [[Latgale|Latgali]]), sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] kvhtoxxzkdm2zu5bqrjx28jj1pg9nrq 4513119 4513117 2026-08-25T19:54:46Z Egilus 27634 Acīmredzami {{maznozīmīgs}} 4513119 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Organizācijas infokaste | formation = 2016 | dissolved = 2022 | location_country = {{LAT}} }} '''''LV UNDERGROUND''''' bija [[Latvija|Latvijas]] interneta kopiena sociālajā tīklā ''[[VKontakte]]'' un ''[[Facebook]]'', kas aktīvi darbojās aptuveni no 2016. gada līdz 2022. gadam. Aktīvākajā darbības periodā ''LV UNDERGROUND'' kopienu kopējais sekotāju skaits dažādās sociālo tīklu platformās pārsniedza 22 000. Kopienas auditoriju galvenokārt veidoja [[krievu valoda|krievvalodīgi]] Latvijas pusaudži un jaunieši. Tās saturā nozīmīgu vietu ieņēma [[mēme]]s, joki, satīriski attēli un publikācijas par Latvijas sabiedrību un ikdienas dzīvi. Kopienā tika apspēlēti dažādi stereotipi par [[Latvija]]s sabiedrību, tostarp par [[latvieši|latviešiem]], krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, Latvijas reģioniem (īpaši par [[Latgale|Latgali]]), sociālajām grupām un attiecībām starp dažādām sabiedrības daļām. Humors balstījās uz [[ironija|ironiju]], [[pašironija|pašironiju]], pārspīlējumu un sabiedrībā pastāvošu [[Stereotips|stereotipu]] apzinātu pārveidošanu. Atšķirībā no politiski orientētām kopienām ''LV UNDERGROUND'' saturs lielā mērā tika veidots kā jauniešu interneta humors. Vienlaikus kopienā bija vērojami arī Latvijas [[Patriotisms|patriotisma]] un [[Nacionālisms|nacionālisma]] elementi. Latvijas simboli, vēsturiskās atsauces un patriotiska tematika tika izmantota līdzās humoristiskam saturam. Pēc [[Krievijas iebrukums Ukrainā (2022)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''LV UNDERGROUND'' darbība faktiski tika pārtraukta, un kopienā vairs netika publicēti jauni ieraksti. Pēdējā publikācijā kopienas administrācija pauda atbalstu [[Ukraina|Ukrainai]], publikācijai tika pievienotas arī saites uz ''[[Ziedot.lv]]'', kur bija iespējams veikt ziedojumus Ukrainas atbalstam. [[Kategorija:Humors]] 1kcrcf97taqrulhhgqcwor3u2do9qlq 0 638166 4513118 2026-08-25T19:51:58Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Alpuharas sacelšanās''' bija [[Morisko]] sacelšanās [[Spānija]]s [[Granadas karaliste]]s teritorijā 1568.–1571. gadā pret [[Spānijas karaliste]]s varu. Tā sākās [[Alpuhara]]s kalnainajā apvidū un bija viens no nozīmīgākajiem [[morisko]] pretošanās gadījumiem pēc [[Granadas karalistes iekarošana|Granadas iekarošanas]]. Sacelšanās galvenais cēlonis bija Spānijas valdības īstenotā morisko [[asimilācija]] un reliģiskās un kultūras dzīves ierob... 4513118 wikitext text/x-wiki '''Alpuharas sacelšanās''' bija [[Morisko]] sacelšanās [[Spānija]]s [[Granadas karaliste]]s teritorijā 1568.–1571. gadā pret [[Spānijas karaliste]]s varu. Tā sākās [[Alpuhara]]s kalnainajā apvidū un bija viens no nozīmīgākajiem [[morisko]] pretošanās gadījumiem pēc [[Granadas karalistes iekarošana|Granadas iekarošanas]]. Sacelšanās galvenais cēlonis bija Spānijas valdības īstenotā morisko [[asimilācija]] un reliģiskās un kultūras dzīves ierobežošana. 1567. gadā [[Filips II (Spānijas karalis)|Filipa II]] valdība pieņēma noteikumus, kas būtiski ierobežoja arābu valodas, tradicionālā apģērba, paražu un citu morisko kultūras elementu izmantošanu. Šie pasākumi izraisīja plašu neapmierinātību Granadas musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju vidū. 1568. gada Ziemassvētku vakarā sacelšanās sākās Alpuharas reģionā. Par tās simbolisko vadoni kļuva [[Abens Humeya]] (Hernando de Vālors), kurš centās atjaunot neatkarīgu musulmaņu varu Granadas teritorijā. Sacelšanās drīz izplatījās arī citās Granadas karalistes daļās. Sākotnēji nemierniekiem izdevās ieņemt vairākas apdzīvotas vietas un radīt nopietnus draudus Spānijas varai reģionā. Spānijas valdība sacelšanās apspiešanai nosūtīja karaspēku, kura vadību vēlāk pārņēma [[Huanis Austrijas|Huanis Austrijas]]. 1570. un 1571. gadā Spānijas karaspēks pakāpeniski sakāva nemierniekus. 1571. gadā organizēta pretošanās tika lielākoties izbeigta. Pēc sacelšanās apspiešanas morisko iedzīvotāju stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Daudzi tika nogalināti vai sagūstīti, bet desmitiem tūkstošu morisko tika piespiedu kārtā pārvietoti no Granadas karalistes uz citām [[Kastīlija]]s teritorijām. Viņu vietā tika apmetināti kristiešu kolonisti no citiem Spānijas reģioniem. Alpuharas sacelšanās bija nozīmīgs pavērsiens Spānijas morisko vēsturē. Tā vājināja morisko kopienu Granadas reģionā un pastiprināja Spānijas valdības centienus panākt musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju pilnīgu reliģisko un kultūras asimilāciju. 1609.–1614. gadā sekoja vispārēja [[Morisku izraidīšana|morisko izraidīšana no Spānijas]]. [[Kategorija:Morisko vēsture]] [[Kategorija:Spānijas vēsture]] jfjciy3fy9nrem4j0igybm274iyv7qs 4513120 4513118 2026-08-25T19:54:48Z Votre Provocateur 111653 4513120 wikitext text/x-wiki '''Alpuharas sacelšanās''' bija [[Moriski|morisku]] sacelšanās [[Spānija]]s [[Granadas karaliste|Granadas karalistes]] teritorijā 1568.–1571. gadā pret [[Spānijas karaliste]]s varu. Tā sākās [[Alpuhara]]s kalnainajā apvidū un bija viens no nozīmīgākajiem morisku pretošanās gadījumiem pēc Granadas iekarošanas. Sacelšanās galvenais cēlonis bija Spānijas valdības īstenotā morisku [[asimilācija]] un reliģiskās un kultūras dzīves ierobežošana. 1567. gadā [[Filips II (Spānijas karalis)|Filipa II]] valdība pieņēma noteikumus, kas būtiski ierobežoja arābu valodas, tradicionālā apģērba, paražu un citu morisku kultūras elementu izmantošanu. Šie pasākumi izraisīja plašu neapmierinātību Granadas musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju vidū. 1568. gada Ziemassvētku vakarā sacelšanās sākās Alpuharas reģionā. Par tās simbolisko vadoni kļuva [[Abens Humeya|Abens Humeja]], kurš centās atjaunot neatkarīgu musulmaņu varu Granadas teritorijā. Sacelšanās drīz izplatījās arī citās Granadas karalistes daļās. Sākotnēji nemierniekiem izdevās ieņemt vairākas apdzīvotas vietas un radīt nopietnus draudus Spānijas varai reģionā. Spānijas valdība sacelšanās apspiešanai nosūtīja karaspēku, kura vadību vēlāk pārņēma [[Huanis Austrijas|Huaniss Austrijas]]. 1570. un 1571. gadā Spānijas karaspēks pakāpeniski sakāva nemierniekus. 1571. gadā organizēta pretošanās tika lielākoties izbeigta. Pēc sacelšanās apspiešanas morisko iedzīvotāju stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Daudzi tika nogalināti vai sagūstīti, bet desmitiem tūkstošu morisku tika piespiedu kārtā pārvietoti no Granadas karalistes uz citām [[Kastīlija]]s teritorijām. Viņu vietā tika apmetināti kristiešu kolonisti no citiem Spānijas reģioniem. Alpuharas sacelšanās bija nozīmīgs pavērsiens Spānijas morisku vēsturē. Tā vājināja morisko kopienu Granadas reģionā un pastiprināja Spānijas valdības centienus panākt musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju pilnīgu reliģisko un kultūras asimilāciju. 1609.–1614. gadā sekoja vispārēja [[Morisku izraidīšana|morisku izraidīšana no Spānijas]]. [[Kategorija:Spānijas vēsture]] 4on0ungo68cybklnf96z6uud1tf2fhx 4513121 4513120 2026-08-25T19:56:14Z Votre Provocateur 111653 4513121 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Rebelión de Las Alpujarras.svg|thumb|Morisku sacelšanās galvenie centri]] '''Alpuharas sacelšanās''' bija [[Moriski|morisku]] sacelšanās [[Spānija]]s [[Granadas karaliste|Granadas karalistes]] teritorijā 1568.–1571. gadā pret [[Spānijas karaliste]]s varu. Tā sākās [[Alpuhara]]s kalnainajā apvidū un bija viens no nozīmīgākajiem morisku pretošanās gadījumiem pēc Granadas iekarošanas. Sacelšanās galvenais cēlonis bija Spānijas valdības īstenotā morisku [[asimilācija]] un reliģiskās un kultūras dzīves ierobežošana. 1567. gadā [[Filips II (Spānijas karalis)|Filipa II]] valdība pieņēma noteikumus, kas būtiski ierobežoja arābu valodas, tradicionālā apģērba, paražu un citu morisku kultūras elementu izmantošanu. Šie pasākumi izraisīja plašu neapmierinātību Granadas musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju vidū. 1568. gada Ziemassvētku vakarā sacelšanās sākās Alpuharas reģionā. Par tās simbolisko vadoni kļuva [[Abens Humeya|Abens Humeja]], kurš centās atjaunot neatkarīgu musulmaņu varu Granadas teritorijā. Sacelšanās drīz izplatījās arī citās Granadas karalistes daļās. Sākotnēji nemierniekiem izdevās ieņemt vairākas apdzīvotas vietas un radīt nopietnus draudus Spānijas varai reģionā. Spānijas valdība sacelšanās apspiešanai nosūtīja karaspēku, kura vadību vēlāk pārņēma [[Huanis Austrijas|Huaniss Austrijas]]. 1570. un 1571. gadā Spānijas karaspēks pakāpeniski sakāva nemierniekus. 1571. gadā organizēta pretošanās tika lielākoties izbeigta. Pēc sacelšanās apspiešanas morisko iedzīvotāju stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Daudzi tika nogalināti vai sagūstīti, bet desmitiem tūkstošu morisku tika piespiedu kārtā pārvietoti no Granadas karalistes uz citām [[Kastīlija]]s teritorijām. Viņu vietā tika apmetināti kristiešu kolonisti no citiem Spānijas reģioniem. Alpuharas sacelšanās bija nozīmīgs pavērsiens Spānijas morisku vēsturē. Tā vājināja morisko kopienu Granadas reģionā un pastiprināja Spānijas valdības centienus panākt musulmaņu izcelsmes iedzīvotāju pilnīgu reliģisko un kultūras asimilāciju. 1609.–1614. gadā sekoja vispārēja [[Morisku izraidīšana|morisku izraidīšana no Spānijas]]. [[Kategorija:Spānijas vēsture]] cy6ckbve50sxw5ujqa53di5t8r6lcs1 0 638167 4513137 2026-08-25T21:04:29Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Reportieri bez robežām''' (franču: ''Reporters sans frontières'', RSF) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar [[preses brīvība]]s un [[žurnālistika]]s aizsardzību. Organizācija pievērš uzmanību žurnālistu drošībai, cenzūrai, vārda brīvības ierobežojumiem un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. == Vēsture == Organizācija tika dibināta 1985. gadā [[Monpeljē]], [[Francija]]. Tās dibinātāji bija žurnālisti Roberts Menārs... 4513137 wikitext text/x-wiki '''Reportieri bez robežām''' (franču: ''Reporters sans frontières'', RSF) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar [[preses brīvība]]s un [[žurnālistika]]s aizsardzību. Organizācija pievērš uzmanību žurnālistu drošībai, cenzūrai, vārda brīvības ierobežojumiem un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. == Vēsture == Organizācija tika dibināta 1985. gadā [[Monpeljē]], [[Francija]]. Tās dibinātāji bija žurnālisti Roberts Menārs, Žans Klods Gijebē un Žaks Molē. Sākotnēji organizācija pievērsās žurnālistu atbalstam un informācijas brīvības jautājumiem, bet vēlāk kļuva par vienu no starptautiski pazīstamākajām organizācijām preses brīvības jomā. 1990. un 2000. gados ''Reporters sans frontières'' paplašināja savu starptautisko darbību, izveidojot korespondentu un partnerorganizāciju tīklu dažādos pasaules reģionos. Organizācija regulāri publicē ziņojumus par žurnālistu vajāšanu, aizturēšanu, slepkavībām un cenzūru. == Pasaules preses brīvības indekss == Viens no organizācijas pazīstamākajiem projektiem ir [[Pasaules preses brīvības indekss]], kas tiek publicēts katru gadu. Tajā tiek vērtēta situācija preses brīvības jomā dažādās pasaules valstīs. Indeksa novērtējumā tiek ņemti vērā tādi faktori kā plašsaziņas līdzekļu plurālisms, redakcionālā neatkarība, žurnālistu drošība, tiesiskais regulējums, politiskais spiediens un ekonomiskie ierobežojumi. == Darbība == ''Reporters sans frontières'' apkopo informāciju par uzbrukumiem žurnālistiem un vārda brīvības ierobežojumiem, publisko ziņojumus un aicina valdības ievērot starptautiskās saistības preses brīvības jomā. Organizācija arī sniedz praktisku un finansiālu palīdzību apdraudētiem žurnālistiem un atbalsta neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Organizācija ir pazīstama arī ar kampaņām pret [[interneta cenzūra|interneta cenzūru]] un digitālās informācijas brīvības ierobežojumiem. Tā ir aicinājusi aizsargāt žurnālistus gan tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, gan digitālajā vidē. [[Kategorija:Žurnālistikas organizācijas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Preses brīvība]] [[Kategorija:Organizācijas, kas dibinātas 1985. gadā]] [[Kategorija:Francijas organizācijas]] oqqbhijrswqrysc3ogkpu60p3p4fh9j 4513138 4513137 2026-08-25T21:04:59Z Votre Provocateur 111653 4513138 wikitext text/x-wiki '''Reportieri bez robežām''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Reporters sans frontières'', RSF) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar [[preses brīvība]]s un [[žurnālistika]]s aizsardzību. Organizācija pievērš uzmanību žurnālistu drošībai, cenzūrai, vārda brīvības ierobežojumiem un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. == Vēsture == Organizācija tika dibināta 1985. gadā [[Monpeljē]], [[Francija]]. Tās dibinātāji bija žurnālisti Roberts Menārs, Žans Klods Gijebē un Žaks Molē. Sākotnēji organizācija pievērsās žurnālistu atbalstam un informācijas brīvības jautājumiem, bet vēlāk kļuva par vienu no starptautiski pazīstamākajām organizācijām preses brīvības jomā. 1990. un 2000. gados ''Reporters sans frontières'' paplašināja savu starptautisko darbību, izveidojot korespondentu un partnerorganizāciju tīklu dažādos pasaules reģionos. Organizācija regulāri publicē ziņojumus par žurnālistu vajāšanu, aizturēšanu, slepkavībām un cenzūru. == Pasaules preses brīvības indekss == Viens no organizācijas pazīstamākajiem projektiem ir [[Pasaules preses brīvības indekss]], kas tiek publicēts katru gadu. Tajā tiek vērtēta situācija preses brīvības jomā dažādās pasaules valstīs. Indeksa novērtējumā tiek ņemti vērā tādi faktori kā plašsaziņas līdzekļu plurālisms, redakcionālā neatkarība, žurnālistu drošība, tiesiskais regulējums, politiskais spiediens un ekonomiskie ierobežojumi. == Darbība == ''Reporters sans frontières'' apkopo informāciju par uzbrukumiem žurnālistiem un vārda brīvības ierobežojumiem, publisko ziņojumus un aicina valdības ievērot starptautiskās saistības preses brīvības jomā. Organizācija arī sniedz praktisku un finansiālu palīdzību apdraudētiem žurnālistiem un atbalsta neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Organizācija ir pazīstama arī ar kampaņām pret interneta cenzūru un digitālās informācijas brīvības ierobežojumiem. Tā ir aicinājusi aizsargāt žurnālistus gan tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, gan digitālajā vidē. [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Francijas organizācijas]] d1y7kcajbajhriyz3n94zq9ficlc92i 4513139 4513138 2026-08-25T21:05:36Z Votre Provocateur 111653 4513139 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Reporters Without Borders.png|thumb|RSF logo]] '''Reportieri bez robežām''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Reporters sans frontières'', RSF) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar [[preses brīvība]]s un [[žurnālistika]]s aizsardzību. Organizācija pievērš uzmanību žurnālistu drošībai, cenzūrai, vārda brīvības ierobežojumiem un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. == Vēsture == Organizācija tika dibināta 1985. gadā [[Monpeljē]], [[Francija]]. Tās dibinātāji bija žurnālisti Roberts Menārs, Žans Klods Gijebē un Žaks Molē. Sākotnēji organizācija pievērsās žurnālistu atbalstam un informācijas brīvības jautājumiem, bet vēlāk kļuva par vienu no starptautiski pazīstamākajām organizācijām preses brīvības jomā. 1990. un 2000. gados ''Reporters sans frontières'' paplašināja savu starptautisko darbību, izveidojot korespondentu un partnerorganizāciju tīklu dažādos pasaules reģionos. Organizācija regulāri publicē ziņojumus par žurnālistu vajāšanu, aizturēšanu, slepkavībām un cenzūru. == Pasaules preses brīvības indekss == Viens no organizācijas pazīstamākajiem projektiem ir [[Pasaules preses brīvības indekss]], kas tiek publicēts katru gadu. Tajā tiek vērtēta situācija preses brīvības jomā dažādās pasaules valstīs. Indeksa novērtējumā tiek ņemti vērā tādi faktori kā plašsaziņas līdzekļu plurālisms, redakcionālā neatkarība, žurnālistu drošība, tiesiskais regulējums, politiskais spiediens un ekonomiskie ierobežojumi. == Darbība == ''Reporters sans frontières'' apkopo informāciju par uzbrukumiem žurnālistiem un vārda brīvības ierobežojumiem, publisko ziņojumus un aicina valdības ievērot starptautiskās saistības preses brīvības jomā. Organizācija arī sniedz praktisku un finansiālu palīdzību apdraudētiem žurnālistiem un atbalsta neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Organizācija ir pazīstama arī ar kampaņām pret interneta cenzūru un digitālās informācijas brīvības ierobežojumiem. Tā ir aicinājusi aizsargāt žurnālistus gan tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, gan digitālajā vidē. [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Francijas organizācijas]] sduesujw3lc1r29uvcuj7mq79d4lbp6 4513140 4513139 2026-08-25T21:06:02Z Votre Provocateur 111653 4513140 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Reporters Without Borders.png|thumb|RSF logo]] '''Reportieri bez robežām''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Reporters sans frontières'', RSF) ir starptautiska [[nevalstiska organizācija]], kas nodarbojas ar [[preses brīvība]]s un [[žurnālistika]]s aizsardzību. Organizācija pievērš uzmanību žurnālistu drošībai, cenzūrai, vārda brīvības ierobežojumiem un plašsaziņas līdzekļu neatkarībai. == Vēsture == Organizācija tika dibināta 1985. gadā [[Monpeljē]], [[Francija]]. Tās dibinātāji bija žurnālisti Roberts Menārs, Žans Klods Gijebē un Žaks Molē. Sākotnēji organizācija pievērsās žurnālistu atbalstam un informācijas brīvības jautājumiem, bet vēlāk kļuva par vienu no starptautiski pazīstamākajām organizācijām preses brīvības jomā. 1990. un 2000. gados ''Reporters sans frontières'' paplašināja savu starptautisko darbību, izveidojot korespondentu un partnerorganizāciju tīklu dažādos pasaules reģionos. Organizācija regulāri publicē ziņojumus par žurnālistu vajāšanu, aizturēšanu, slepkavībām un cenzūru. == Pasaules preses brīvības indekss == Viens no organizācijas pazīstamākajiem projektiem ir [[Pasaules preses brīvības indekss]], kas tiek publicēts katru gadu. Tajā tiek vērtēta situācija preses brīvības jomā dažādās pasaules valstīs. Indeksa novērtējumā tiek ņemti vērā tādi faktori kā plašsaziņas līdzekļu plurālisms, redakcionālā neatkarība, žurnālistu drošība, tiesiskais regulējums, politiskais spiediens un ekonomiskie ierobežojumi. == Darbība == ''Reporters sans frontières'' apkopo informāciju par uzbrukumiem žurnālistiem un vārda brīvības ierobežojumiem, publisko ziņojumus un aicina valdības ievērot starptautiskās saistības preses brīvības jomā. Organizācija arī sniedz praktisku un finansiālu palīdzību apdraudētiem žurnālistiem un atbalsta neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus. Organizācija ir pazīstama arī ar kampaņām pret interneta cenzūru un digitālās informācijas brīvības ierobežojumiem. Tā ir aicinājusi aizsargāt žurnālistus gan tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos, gan digitālajā vidē. [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Francijas organizācijas]] 1b93wqbm5gc8hhytpbukxonjmkag7wn 0 638168 4513141 2026-08-25T21:06:52Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Senfranku valoda]] 4513141 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senfranku valoda]] h8k10zx5rljbto0k594813ogjjb77bm 0 638169 4513142 2026-08-25T21:07:51Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Red Bull Ford Powertrains F1''' ir [[Formula 1]] spēka agregātu izstrādes un ražošanas programma, ko kopīgi izveidojuši [[Red Bull Racing]] un [[Ford Motor Company]]. Tā paredzēta ''Red Bull Racing'' un ''Racing Bulls'' komandu nodrošināšanai ar spēka agregātiem, sākot ar 2026. gada [[Formula 1]] sezonu. == Vēsture == 2023. gada februārī ''Red Bull'' un ''Ford'' paziņoja par stratēģisku partnerību, kuras ietvaros ''Ford'' kļuva par ''Red Bull Powertra... 4513142 wikitext text/x-wiki '''Red Bull Ford Powertrains F1''' ir [[Formula 1]] spēka agregātu izstrādes un ražošanas programma, ko kopīgi izveidojuši [[Red Bull Racing]] un [[Ford Motor Company]]. Tā paredzēta ''Red Bull Racing'' un ''Racing Bulls'' komandu nodrošināšanai ar spēka agregātiem, sākot ar 2026. gada [[Formula 1]] sezonu. == Vēsture == 2023. gada februārī ''Red Bull'' un ''Ford'' paziņoja par stratēģisku partnerību, kuras ietvaros ''Ford'' kļuva par ''Red Bull Powertrains'' tehnoloģisko partneri. Sadarbība tika izveidota saistībā ar jaunajiem [[Formula 1]] spēka agregātu tehniskajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2026. gadā. ''Red Bull Powertrains'' tika izveidots pēc ''Red Bull'' lēmuma pārņemt [[Honda]] izstrādātos spēka agregātus pēc Honda sākotnējās aiziešanas no Formula 1. Uzņēmums izveidoja savu spēka agregātu izstrādes infrastruktūru [[Milton Keynes]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Saskaņā ar 2026. gada noteikumiem spēka agregātā būtiski palielināta elektriskās sistēmas nozīme, bet [[Formula 1]] pārgāja uz pilnībā ilgtspējīgu degvielu. ''Ford'' partnerības ietvaros nodrošina tehnoloģiskās zināšanas elektrifikācijas, akumulatoru un vadības sistēmu jomā, savukārt ''Red Bull Powertrains'' ir atbildīgs par spēka agregāta integrāciju un tā izstrādi. No 2026. gada ''Red Bull Ford Powertrains'' spēka agregāti tiek izmantoti ''Red Bull Racing'' un ''Racing Bulls'' komandās. Partnerība ir paredzēta ilgtermiņam un aptver visu jauno Formula 1 tehnisko noteikumu ciklu. == Spēka agregāts == ''Red Bull Ford Powertrains'' spēka agregāts atbilst 2026. gada [[FIA]] Formula 1 tehniskajiem noteikumiem. Tas sastāv no iekšdedzes dzinēja un elektriskās hibrīdsistēmas. Jaunajā konfigurācijā tiek izmantota lielākas jaudas [[MGU-K]] sistēma, savukārt iepriekš izmantotā [[MGU-H]] sistēma tiek likvidēta. Spēka agregāta izstrādē ''Red Bull'' galvenā uzmanība pievērsta iekšdedzes dzinējam, tā dzesēšanai, enerģijas pārvaldībai un integrācijai ar automobili, bet ''Ford'' sniedz tehnoloģisko atbalstu elektrifikācijas un enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādē. == Komandas == No 2026. gada ''Red Bull Ford Powertrains'' spēka agregātus izmanto divas [[Formula 1]] komandas: * [[Red Bull Racing]] * [[Racing Bulls]] == Skatīt arī == * [[Formula 1]] * [[Red Bull Racing]] * [[Red Bull Powertrains]] * [[Ford Motor Company]] * [[Honda]] [[Kategorija:Formula 1 dzinēji]] [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Red Bull]] [[Kategorija:Ford]] id1qebyg8nsw8lpwo17uuelspgy7onz 4513143 4513142 2026-08-25T21:08:06Z Votre Provocateur 111653 4513143 wikitext text/x-wiki '''Red Bull Ford Powertrains F1''' ir [[Formula 1]] spēka agregātu izstrādes un ražošanas programma, ko kopīgi izveidojuši [[Red Bull Racing]] un [[Ford Motor Company]]. Tā paredzēta ''Red Bull Racing'' un ''Racing Bulls'' komandu nodrošināšanai ar spēka agregātiem, sākot ar 2026. gada [[Formula 1]] sezonu. == Vēsture == 2023. gada februārī ''Red Bull'' un ''Ford'' paziņoja par stratēģisku partnerību, kuras ietvaros ''Ford'' kļuva par ''Red Bull Powertrains'' tehnoloģisko partneri. Sadarbība tika izveidota saistībā ar jaunajiem [[Formula 1]] spēka agregātu tehniskajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2026. gadā. ''Red Bull Powertrains'' tika izveidots pēc ''Red Bull'' lēmuma pārņemt [[Honda]] izstrādātos spēka agregātus pēc Honda sākotnējās aiziešanas no Formula 1. Uzņēmums izveidoja savu spēka agregātu izstrādes infrastruktūru [[Milton Keynes]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Saskaņā ar 2026. gada noteikumiem spēka agregātā būtiski palielināta elektriskās sistēmas nozīme, bet [[Formula 1]] pārgāja uz pilnībā ilgtspējīgu degvielu. ''Ford'' partnerības ietvaros nodrošina tehnoloģiskās zināšanas elektrifikācijas, akumulatoru un vadības sistēmu jomā, savukārt ''Red Bull Powertrains'' ir atbildīgs par spēka agregāta integrāciju un tā izstrādi. No 2026. gada ''Red Bull Ford Powertrains'' spēka agregāti tiek izmantoti ''Red Bull Racing'' un ''Racing Bulls'' komandās. Partnerība ir paredzēta ilgtermiņam un aptver visu jauno Formula 1 tehnisko noteikumu ciklu. == Spēka agregāts == ''Red Bull Ford Powertrains'' spēka agregāts atbilst 2026. gada [[FIA]] Formula 1 tehniskajiem noteikumiem. Tas sastāv no iekšdedzes dzinēja un elektriskās hibrīdsistēmas. Jaunajā konfigurācijā tiek izmantota lielākas jaudas [[MGU-K]] sistēma, savukārt iepriekš izmantotā [[MGU-H]] sistēma tiek likvidēta. Spēka agregāta izstrādē ''Red Bull'' galvenā uzmanība pievērsta iekšdedzes dzinējam, tā dzesēšanai, enerģijas pārvaldībai un integrācijai ar automobili, bet ''Ford'' sniedz tehnoloģisko atbalstu elektrifikācijas un enerģijas uzkrāšanas risinājumu izstrādē. == Komandas == No 2026. gada ''Red Bull Ford Powertrains'' spēka agregātus izmanto divas [[Formula 1]] komandas: * [[Red Bull Racing]] * [[Racing Bulls]] == Skatīt arī == * [[Honda]] [[Kategorija:Formula 1]] [[Kategorija:Ford]] o2lowvs0rkalrigic1glnmkiramj8tl 0 638170 4513144 2026-08-25T21:08:56Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Global 500''' ir ikgadējs pasaules lielāko uzņēmumu reitings, ko pēc uzņēmumu ieņēmumiem veido žurnāls ''[[Fortune]]''. Reitingā tiek iekļauti uzņēmumi no dažādām valstīm un ekonomikas nozarēm. == Vēsture == ''Fortune'' lielāko uzņēmumu reitingus publicē kopš 1955. gada, kad tika izveidots [[Fortune 500]] — ASV lielāko uzņēmumu saraksts. 1989. gadā ''Fortune'' pirmo reizi publicēja starptautisku uzņēmumu reitingu ''Global 500'', kurā tika... 4513144 wikitext text/x-wiki '''Global 500''' ir ikgadējs pasaules lielāko uzņēmumu reitings, ko pēc uzņēmumu ieņēmumiem veido žurnāls ''[[Fortune]]''. Reitingā tiek iekļauti uzņēmumi no dažādām valstīm un ekonomikas nozarēm. == Vēsture == ''Fortune'' lielāko uzņēmumu reitingus publicē kopš 1955. gada, kad tika izveidots [[Fortune 500]] — ASV lielāko uzņēmumu saraksts. 1989. gadā ''Fortune'' pirmo reizi publicēja starptautisku uzņēmumu reitingu ''Global 500'', kurā tika apkopoti lielākie uzņēmumi pasaulē. Atšķirībā no ''Fortune 500'', kas aptver tikai ASV uzņēmumus, ''Global 500'' tiek veidots, ņemot vērā uzņēmumu darbību visā pasaulē. Reitingā iekļauto uzņēmumu secību nosaka pēc ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā. == Kritēriji == ''Global 500'' pamatā ir uzņēmumu kopējie ieņēmumi attiecīgajā finanšu gadā. Reitingā tiek iekļauti gan publiski kotēti, gan privāti uzņēmumi, ja par tiem ir pieejama nepieciešamā finanšu informācija. Sarakstā pārstāvētas dažādas nozares, tostarp [[naftas rūpniecība]], [[automobiļu rūpniecība]], [[finanšu pakalpojumi]], [[mazumtirdzniecība]], [[informācijas tehnoloģijas]], [[telekomunikācijas]] un [[enerģētika]]. == Nozīme == ''Global 500'' tiek izmantots kā viens no pasaules lielāko uzņēmumu mēroga un ekonomiskās nozīmes salīdzināšanas rādītājiem. Reitings ļauj analizēt lielāko uzņēmumu ģeogrāfisko un nozaru sadalījumu, kā arī izmaiņas pasaules uzņēmējdarbības struktūrā. [[Kategorija:Uzņēmumu saraksti]] [[Kategorija:Fortune]] [[Kategorija:Reitingi]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] mo23m7iit43c595mqvjmvrioknpzqcj 4513145 4513144 2026-08-25T21:09:10Z Votre Provocateur 111653 4513145 wikitext text/x-wiki '''Global 500''' ir ikgadējs pasaules lielāko uzņēmumu reitings, ko pēc uzņēmumu ieņēmumiem veido žurnāls ''Fortune''. Reitingā tiek iekļauti uzņēmumi no dažādām valstīm un ekonomikas nozarēm. == Vēsture == ''Fortune'' lielāko uzņēmumu reitingus publicē kopš 1955. gada, kad tika izveidots [[Fortune 500]] — ASV lielāko uzņēmumu saraksts. 1989. gadā ''Fortune'' pirmo reizi publicēja starptautisku uzņēmumu reitingu ''Global 500'', kurā tika apkopoti lielākie uzņēmumi pasaulē. Atšķirībā no ''Fortune 500'', kas aptver tikai ASV uzņēmumus, ''Global 500'' tiek veidots, ņemot vērā uzņēmumu darbību visā pasaulē. Reitingā iekļauto uzņēmumu secību nosaka pēc ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā. == Kritēriji == ''Global 500'' pamatā ir uzņēmumu kopējie ieņēmumi attiecīgajā finanšu gadā. Reitingā tiek iekļauti gan publiski kotēti, gan privāti uzņēmumi, ja par tiem ir pieejama nepieciešamā finanšu informācija. Sarakstā pārstāvētas dažādas nozares, tostarp naftas rūpniecība, [[automobiļu rūpniecība]], finanšu pakalpojumi, [[mazumtirdzniecība]], [[informācijas tehnoloģijas]], [[telekomunikācijas]] un [[enerģētika]]. == Nozīme == ''Global 500'' tiek izmantots kā viens no pasaules lielāko uzņēmumu mēroga un ekonomiskās nozīmes salīdzināšanas rādītājiem. Reitings ļauj analizēt lielāko uzņēmumu ģeogrāfisko un nozaru sadalījumu, kā arī izmaiņas pasaules uzņēmējdarbības struktūrā. [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] mvy2xoknmq0ekvc0f9e7mupq7oyh3fs 4513146 4513145 2026-08-25T21:09:30Z Votre Provocateur 111653 4513146 wikitext text/x-wiki '''Global 500''' ir ikgadējs pasaules lielāko uzņēmumu reitings, ko pēc uzņēmumu ieņēmumiem veido žurnāls ''Fortune''. Reitingā tiek iekļauti uzņēmumi no dažādām valstīm un ekonomikas nozarēm. ''Global 500'' tiek izmantots kā viens no pasaules lielāko uzņēmumu mēroga un ekonomiskās nozīmes salīdzināšanas rādītājiem. Reitings ļauj analizēt lielāko uzņēmumu ģeogrāfisko un nozaru sadalījumu, kā arī izmaiņas pasaules uzņēmējdarbības struktūrā. == Vēsture == ''Fortune'' lielāko uzņēmumu reitingus publicē kopš 1955. gada, kad tika izveidots [[Fortune 500]] — ASV lielāko uzņēmumu saraksts. 1989. gadā ''Fortune'' pirmo reizi publicēja starptautisku uzņēmumu reitingu ''Global 500'', kurā tika apkopoti lielākie uzņēmumi pasaulē. Atšķirībā no ''Fortune 500'', kas aptver tikai ASV uzņēmumus, ''Global 500'' tiek veidots, ņemot vērā uzņēmumu darbību visā pasaulē. Reitingā iekļauto uzņēmumu secību nosaka pēc ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā. == Kritēriji == ''Global 500'' pamatā ir uzņēmumu kopējie ieņēmumi attiecīgajā finanšu gadā. Reitingā tiek iekļauti gan publiski kotēti, gan privāti uzņēmumi, ja par tiem ir pieejama nepieciešamā finanšu informācija. Sarakstā pārstāvētas dažādas nozares, tostarp naftas rūpniecība, [[automobiļu rūpniecība]], finanšu pakalpojumi, [[mazumtirdzniecība]], [[informācijas tehnoloģijas]], [[telekomunikācijas]] un [[enerģētika]]. [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] 53t7az9x4f9vmi8mrr0ccoy51bue8vu 0 638171 4513147 2026-08-25T21:10:34Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Desublimācija''' jeb '''resublimācija''' ir fāžu pāreja, kuras laikā viela no [[gāze|gāzveida]] stāvokļa tieši pāriet [[cieta viela|cietā]] stāvoklī, neveidojot [[šķidrums|šķidru]] fāzi. Šis process ir pretējs [[sublimācija]]i. Desublimācijas laikā gāzveida viela zaudē enerģiju un tās daļiņas veido cietu struktūru. Process notiek noteiktos [[temperatūra]]s un [[spiediens|spiediena]] apstākļos, kad cietā fāze ir termodinamiski stabilāka p... 4513147 wikitext text/x-wiki '''Desublimācija''' jeb '''resublimācija''' ir fāžu pāreja, kuras laikā viela no [[gāze|gāzveida]] stāvokļa tieši pāriet [[cieta viela|cietā]] stāvoklī, neveidojot [[šķidrums|šķidru]] fāzi. Šis process ir pretējs [[sublimācija]]i. Desublimācijas laikā gāzveida viela zaudē enerģiju un tās daļiņas veido cietu struktūru. Process notiek noteiktos [[temperatūra]]s un [[spiediens|spiediena]] apstākļos, kad cietā fāze ir termodinamiski stabilāka par šķidro un gāzveida fāzi. == Piemēri == Viens no izplatītākajiem desublimācijas piemēriem ir [[sals]]a veidošanās. Ja gaisā esošie [[ūdens tvaiks|ūdens tvaiki]] nonāk saskarē ar virsmu, kuras temperatūra ir zemāka par [[ūdens]] sasalšanas temperatūru, ūdens tvaiks var tieši pārvērsties ledū, neveidojot šķidru ūdeni. Desublimācija notiek arī [[sniegs|sniega]] un [[ledus]] kristālu veidošanās procesos [[atmosfēra|atmosfērā]]. Ūdens tvaiks var tieši pāriet cietā stāvoklī, veidojot ledus kristālus mākoņos. Laboratorijās un rūpniecībā desublimāciju izmanto vielu attīrīšanai un noteiktu ķīmisko savienojumu iegūšanai. == Skatīt arī == * [[Kušana]] * [[Sasalšana]] * [[Iztvaikošana]] * [[Kondensācija]] [[Kategorija:Fāžu pārejas]] [[Kategorija:Termodinamika]] l2hdtqsthlscugcphfzn8r2k5q7ngof 4513244 4513147 2026-08-26T06:21:44Z Papuass 88 4513244 wikitext text/x-wiki '''Desublimācija''' jeb '''resublimācija''' ir fāžu pāreja, kuras laikā viela no [[gāze|gāzveida]] stāvokļa tieši pāriet [[cieta viela|cietā]] stāvoklī, neveidojot [[šķidrums|šķidru]] fāzi. Šis process ir pretējs [[Sublimācija (fizika)|sublimācijai]]. Desublimācijas laikā gāzveida viela zaudē enerģiju un tās daļiņas veido cietu struktūru. Process notiek noteiktos [[temperatūra]]s un [[spiediens|spiediena]] apstākļos, kad cietā fāze ir termodinamiski stabilāka par šķidro un gāzveida fāzi. == Piemēri == Viens no izplatītākajiem desublimācijas piemēriem ir [[sals]]a veidošanās. Ja gaisā esošie [[ūdens tvaiks|ūdens tvaiki]] nonāk saskarē ar virsmu, kuras temperatūra ir zemāka par [[ūdens]] sasalšanas temperatūru, ūdens tvaiks var tieši pārvērsties ledū, neveidojot šķidru ūdeni. Desublimācija notiek arī [[sniegs|sniega]] un [[ledus]] kristālu veidošanās procesos [[atmosfēra|atmosfērā]]. Ūdens tvaiks var tieši pāriet cietā stāvoklī, veidojot ledus kristālus mākoņos. Laboratorijās un rūpniecībā desublimāciju izmanto vielu attīrīšanai un noteiktu ķīmisko savienojumu iegūšanai. == Skatīt arī == * [[Kušana]] * [[Sasalšana]] * [[Iztvaikošana]] * [[Kondensācija]] [[Kategorija:Fāžu pārejas]] [[Kategorija:Termodinamika]] df6ob9ye30ujtzoqk22um36rnt1q4yj 0 638172 4513148 2026-08-25T21:11:58Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Pašironija''' ir [[ironija]]s veids, kurā cilvēks humoristiski vai kritiski izsakās pats par sevi, savām īpašībām, kļūdām, rīcību vai neveiksmēm. Pašironiju parasti izmanto, lai mazinātu situācijas nopietnību, izraisītu humoru vai demonstrētu spēju kritiski novērtēt pašam sevi. Pašironija atšķiras no tiešas [[paškritika]]s ar to, ka tajā bieži tiek izmantots humors, pārspīlējums vai apzināta neatbilstība starp cilvēka teikto un realitāt... 4513148 wikitext text/x-wiki '''Pašironija''' ir [[ironija]]s veids, kurā cilvēks humoristiski vai kritiski izsakās pats par sevi, savām īpašībām, kļūdām, rīcību vai neveiksmēm. Pašironiju parasti izmanto, lai mazinātu situācijas nopietnību, izraisītu humoru vai demonstrētu spēju kritiski novērtēt pašam sevi. Pašironija atšķiras no tiešas [[paškritika]]s ar to, ka tajā bieži tiek izmantots humors, pārspīlējums vai apzināta neatbilstība starp cilvēka teikto un realitāti. Piemēram, cilvēks, kurš regulāri kavē, var par sevi jokojot teikt: ''Es vienmēr ierodos laikā — tikai citā laikā.'' Šādā gadījumā cilvēks apzinās savu trūkumu un pārvērš to humoristiskā izteikumā. == Psiholoģijā un komunikācijā == Pašironija var kalpot kā [[sociālā komunikācija|sociālās komunikācijas]] līdzeklis. Tā var palīdzēt mazināt sociālo spriedzi, veidot neformālāku atmosfēru un atvieglot kontaktu ar citiem cilvēkiem. Pašironisks komentārs dažkārt ļauj cilvēkam atzīt savas kļūdas, neradot pārmērīgi nopietnu iespaidu. Pašironija var tikt izmantota arī situācijās, kad cilvēks vēlas novērst iespējamu kritiku. Atklāti norādot uz kādu savu trūkumu un to humoristiski pasniedzot, cilvēks var mazināt citu cilvēku vēlmi izmantot šo trūkumu kā kritikas objektu. Tomēr pašironijas uztvere ir atkarīga no konteksta. Ja cilvēks regulāri un pārmērīgi noniecina sevi, pašironiski izteikumi var tikt uztverti nevis kā humors, bet kā zema [[pašvērtējums|pašvērtējuma]] izpausme. == Kultūrā == Pašironija ir sastopama dažādās [[kultūra]]s un [[humors|humora]] tradīcijās. Tā tiek izmantota [[literatūra|literatūrā]], [[teātris|teātrī]], [[stand-up komēdija|stand-up komēdijā]], televīzijā un [[interneta humors|interneta humorā]]. Īpaši izplatīta tā ir satīriskajā un autobiogrāfiskajā humorā, kur autors vai izpildītājs pats kļūst par joku objektu. == Skatīt arī == * [[Ironija]] * [[Humors]] * [[Satīra]] * [[Paškritika]] * [[Sarkasms]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Ironija]] [[Kategorija:Komunikācija]] ibzbvjuunr9h4e1tqttqi3v35e5xgk1 4513150 4513148 2026-08-25T21:12:27Z Votre Provocateur 111653 4513150 wikitext text/x-wiki '''Pašironija''' ir [[ironija]]s veids, kurā cilvēks humoristiski vai kritiski izsakās pats par sevi, savām īpašībām, kļūdām, rīcību vai neveiksmēm. Pašironiju parasti izmanto, lai mazinātu situācijas nopietnību, izraisītu humoru vai demonstrētu spēju kritiski novērtēt pašam sevi. Pašironija atšķiras no tiešas [[paškritika]]s ar to, ka tajā bieži tiek izmantots humors, pārspīlējums vai apzināta neatbilstība starp cilvēka teikto un realitāti. Piemēram, cilvēks, kurš regulāri kavē, var par sevi jokojot teikt: ''Es vienmēr ierodos laikā — tikai citā laikā.'' Šādā gadījumā cilvēks apzinās savu trūkumu un pārvērš to humoristiskā izteikumā. == Psiholoģijā un komunikācijā == Pašironija var kalpot kā [[sociālā komunikācija|sociālās komunikācijas]] līdzeklis. Tā var palīdzēt mazināt sociālo spriedzi, veidot neformālāku atmosfēru un atvieglot kontaktu ar citiem cilvēkiem. Pašironisks komentārs dažkārt ļauj cilvēkam atzīt savas kļūdas, neradot pārmērīgi nopietnu iespaidu. Pašironija var tikt izmantota arī situācijās, kad cilvēks vēlas novērst iespējamu kritiku. Atklāti norādot uz kādu savu trūkumu un to humoristiski pasniedzot, cilvēks var mazināt citu cilvēku vēlmi izmantot šo trūkumu kā kritikas objektu. Tomēr pašironijas uztvere ir atkarīga no konteksta. Ja cilvēks regulāri un pārmērīgi noniecina sevi, pašironiski izteikumi var tikt uztverti nevis kā humors, bet kā zema [[pašvērtējums|pašvērtējuma]] izpausme. == Kultūrā == Pašironija ir sastopama dažādās [[kultūra]]s un [[humors|humora]] tradīcijās. Tā tiek izmantota [[literatūra|literatūrā]], [[teātris|teātrī]], ''[[stand-up]]'' komēdijā, televīzijā un interneta humorā. Īpaši izplatīta tā ir satīriskajā un autobiogrāfiskajā humorā, kur autors vai izpildītājs pats kļūst par joku objektu. == Skatīt arī == * [[Ironija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Komunikācija]] l0j70my5kror3fzrh8tmgypucqkp51y 0 638173 4513151 2026-08-25T21:13:54Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''''Stand-up''''' ir [[komēdija]]s žanrs, kurā komiķis uzstājas publikas priekšā un stāsta humoristiskus stāstus, jokus, novērojumus un [[anekdote|anekdotes]]. Atšķirībā no [[teātris|teātra]] izrādes stand-up uzstāšanās parasti nav balstīta uz izdomātu tēlu vai iepriekš sagatavotu dialogu starp vairākiem aktieriem. Stand-up komēdijā izpildītājs parasti uzstājas viens pats uz skatuves un tieši sazinās ar publiku. Būtiska žanra sastāvdaļa ir s... 4513151 wikitext text/x-wiki '''''Stand-up''''' ir [[komēdija]]s žanrs, kurā komiķis uzstājas publikas priekšā un stāsta humoristiskus stāstus, jokus, novērojumus un [[anekdote|anekdotes]]. Atšķirībā no [[teātris|teātra]] izrādes stand-up uzstāšanās parasti nav balstīta uz izdomātu tēlu vai iepriekš sagatavotu dialogu starp vairākiem aktieriem. Stand-up komēdijā izpildītājs parasti uzstājas viens pats uz skatuves un tieši sazinās ar publiku. Būtiska žanra sastāvdaļa ir skatītāju reakcija — smiekli, aplausi un dažkārt arī spontāna mijiedarbība ar komiķi. Uzstāšanās laikā tiek izmantoti [[humors]], [[ironija]], [[sarkasms]], [[pašironija]], pārspīlējums un vārdu spēles. == Vēsture == Stand-up komēdijas pirmsākumi saistīti ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kur 19. un 20. gadsimta mijā attīstījās dažādas izklaides formas ar individuāliem komiķu priekšnesumiem. Par nozīmīgu stand-up priekšteci tiek uzskatīta ''vaudeville'' tradīcija ASV un ''music hall'' tradīcija Apvienotajā Karalistē. 20. gadsimta vidū stand-up izveidojās par patstāvīgu komēdijas žanru. ASV tā attīstību veicināja naktsklubi, radio un vēlāk [[televīzija]]. Komiķi arvien biežāk savās programmās iekļāva personiskus novērojumus, sociālo kritiku un aktuālu notikumu komentārus. 20. gadsimta beigās stand-up kļuva starptautiski izplatīts. Līdz ar kabeļtelevīzijas, komēdijas festivālu un vēlāk [[internets|interneta]] attīstību komiķu uzstāšanās kļuva pieejamas plašākai auditorijai. == Skatīt arī == * [[Humors]] * [[Satīra]] * [[Ironija]] * [[Pašironija]] * [[Komēdija]] [[Kategorija:Komēdija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Skatuves māksla]] h9ucfe7rz9r9szzz9aseqj5gdbhwgh8 4513152 4513151 2026-08-25T21:14:23Z Votre Provocateur 111653 4513152 wikitext text/x-wiki '''''Stand-up''''' ir [[komēdija]]s žanrs, kurā komiķis uzstājas publikas priekšā un stāsta humoristiskus stāstus, jokus, novērojumus un [[anekdote|anekdotes]]. Atšķirībā no [[teātris|teātra]] izrādes stand-up uzstāšanās parasti nav balstīta uz izdomātu tēlu vai iepriekš sagatavotu dialogu starp vairākiem aktieriem. Stand-up komēdijā izpildītājs parasti uzstājas viens pats uz skatuves un tieši sazinās ar publiku. Būtiska žanra sastāvdaļa ir skatītāju reakcija — smiekli, aplausi un dažkārt arī spontāna mijiedarbība ar komiķi. Uzstāšanās laikā tiek izmantoti [[humors]], [[ironija]], [[sarkasms]], [[pašironija]], pārspīlējums un vārdu spēles. == Vēsture == Stand-up komēdijas pirmsākumi saistīti ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kur 19. un 20. gadsimta mijā attīstījās dažādas izklaides formas ar individuāliem komiķu priekšnesumiem. Par nozīmīgu stand-up priekšteci tiek uzskatīta ''vaudeville'' tradīcija ASV un ''music hall'' tradīcija Apvienotajā Karalistē. 20. gadsimta vidū ''stand-up'' izveidojās par patstāvīgu komēdijas žanru. ASV tā attīstību veicināja naktsklubi, radio un vēlāk [[televīzija]]. Komiķi arvien biežāk savās programmās iekļāva personiskus novērojumus, sociālo kritiku un aktuālu notikumu komentārus. 20. gadsimta beigās ''stand-up'' kļuva starptautiski izplatīts. Līdz ar kabeļtelevīzijas, komēdijas festivālu un vēlāk [[internets|interneta]] attīstību komiķu uzstāšanās kļuva pieejamas plašākai auditorijai. == Skatīt arī == * [[Humors]] * [[Satīra]] * [[Ironija]] * [[Pašironija]] * [[Komēdija]] [[Kategorija:Komēdija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Skatuves māksla]] 7mtoklst234ghnwyye6ypiz7y2lmk1m 4513170 4513152 2026-08-25T21:29:41Z Votre Provocateur 111653 4513170 wikitext text/x-wiki '''Stāvizrāde''' jeb '''''stendaps''''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''stand-up'') ir [[komēdija]]s žanrs, kurā komiķis uzstājas publikas priekšā un stāsta humoristiskus stāstus, jokus, novērojumus un [[anekdote|anekdotes]]. Atšķirībā no [[teātris|teātra]] izrādes stand-up uzstāšanās parasti nav balstīta uz izdomātu tēlu vai iepriekš sagatavotu dialogu starp vairākiem aktieriem. Stand-up komēdijā izpildītājs parasti uzstājas viens pats uz skatuves un tieši sazinās ar publiku. Būtiska žanra sastāvdaļa ir skatītāju reakcija — smiekli, aplausi un dažkārt arī spontāna mijiedarbība ar komiķi. Uzstāšanās laikā tiek izmantoti [[humors]], [[ironija]], [[sarkasms]], [[pašironija]], pārspīlējums un vārdu spēles. == Vēsture == Stāvizrādes pirmsākumi saistīti ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kur 19. un 20. gadsimta mijā attīstījās dažādas izklaides formas ar individuāliem komiķu priekšnesumiem. Par nozīmīgu stāvizrādes priekšteci tiek uzskatīta ''vaudeville'' tradīcija ASV un ''music hall'' tradīcija Apvienotajā Karalistē. 20. gadsimta vidū stāvizrāde izveidojās par patstāvīgu komēdijas žanru. ASV tā attīstību veicināja naktsklubi, radio un vēlāk [[televīzija]]. Komiķi arvien biežāk savās programmās iekļāva personiskus novērojumus, sociālo kritiku un aktuālu notikumu komentārus. 20. gadsimta beigās stāvizrāde kļuva starptautiski izplatīts. Līdz ar kabeļtelevīzijas, komēdijas festivālu un vēlāk [[internets|interneta]] attīstību komiķu uzstāšanās kļuva pieejamas plašākai auditorijai. == Skatīt arī == * [[Humors]] [[Kategorija:Komēdija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Skatuves māksla]] 0c0k1og2iqh4rwrztjgjra0wmeatd8l 4513171 4513170 2026-08-25T21:29:55Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Stand-up]] uz [[Stendaps]] 4513170 wikitext text/x-wiki '''Stāvizrāde''' jeb '''''stendaps''''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''stand-up'') ir [[komēdija]]s žanrs, kurā komiķis uzstājas publikas priekšā un stāsta humoristiskus stāstus, jokus, novērojumus un [[anekdote|anekdotes]]. Atšķirībā no [[teātris|teātra]] izrādes stand-up uzstāšanās parasti nav balstīta uz izdomātu tēlu vai iepriekš sagatavotu dialogu starp vairākiem aktieriem. Stand-up komēdijā izpildītājs parasti uzstājas viens pats uz skatuves un tieši sazinās ar publiku. Būtiska žanra sastāvdaļa ir skatītāju reakcija — smiekli, aplausi un dažkārt arī spontāna mijiedarbība ar komiķi. Uzstāšanās laikā tiek izmantoti [[humors]], [[ironija]], [[sarkasms]], [[pašironija]], pārspīlējums un vārdu spēles. == Vēsture == Stāvizrādes pirmsākumi saistīti ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kur 19. un 20. gadsimta mijā attīstījās dažādas izklaides formas ar individuāliem komiķu priekšnesumiem. Par nozīmīgu stāvizrādes priekšteci tiek uzskatīta ''vaudeville'' tradīcija ASV un ''music hall'' tradīcija Apvienotajā Karalistē. 20. gadsimta vidū stāvizrāde izveidojās par patstāvīgu komēdijas žanru. ASV tā attīstību veicināja naktsklubi, radio un vēlāk [[televīzija]]. Komiķi arvien biežāk savās programmās iekļāva personiskus novērojumus, sociālo kritiku un aktuālu notikumu komentārus. 20. gadsimta beigās stāvizrāde kļuva starptautiski izplatīts. Līdz ar kabeļtelevīzijas, komēdijas festivālu un vēlāk [[internets|interneta]] attīstību komiķu uzstāšanās kļuva pieejamas plašākai auditorijai. == Skatīt arī == * [[Humors]] [[Kategorija:Komēdija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Skatuves māksla]] 0c0k1og2iqh4rwrztjgjra0wmeatd8l 4513175 4513171 2026-08-25T21:30:02Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Stendaps]] uz [[Stāvizrāde]] 4513170 wikitext text/x-wiki '''Stāvizrāde''' jeb '''''stendaps''''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''stand-up'') ir [[komēdija]]s žanrs, kurā komiķis uzstājas publikas priekšā un stāsta humoristiskus stāstus, jokus, novērojumus un [[anekdote|anekdotes]]. Atšķirībā no [[teātris|teātra]] izrādes stand-up uzstāšanās parasti nav balstīta uz izdomātu tēlu vai iepriekš sagatavotu dialogu starp vairākiem aktieriem. Stand-up komēdijā izpildītājs parasti uzstājas viens pats uz skatuves un tieši sazinās ar publiku. Būtiska žanra sastāvdaļa ir skatītāju reakcija — smiekli, aplausi un dažkārt arī spontāna mijiedarbība ar komiķi. Uzstāšanās laikā tiek izmantoti [[humors]], [[ironija]], [[sarkasms]], [[pašironija]], pārspīlējums un vārdu spēles. == Vēsture == Stāvizrādes pirmsākumi saistīti ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kur 19. un 20. gadsimta mijā attīstījās dažādas izklaides formas ar individuāliem komiķu priekšnesumiem. Par nozīmīgu stāvizrādes priekšteci tiek uzskatīta ''vaudeville'' tradīcija ASV un ''music hall'' tradīcija Apvienotajā Karalistē. 20. gadsimta vidū stāvizrāde izveidojās par patstāvīgu komēdijas žanru. ASV tā attīstību veicināja naktsklubi, radio un vēlāk [[televīzija]]. Komiķi arvien biežāk savās programmās iekļāva personiskus novērojumus, sociālo kritiku un aktuālu notikumu komentārus. 20. gadsimta beigās stāvizrāde kļuva starptautiski izplatīts. Līdz ar kabeļtelevīzijas, komēdijas festivālu un vēlāk [[internets|interneta]] attīstību komiķu uzstāšanās kļuva pieejamas plašākai auditorijai. == Skatīt arī == * [[Humors]] [[Kategorija:Komēdija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Skatuves māksla]] 0c0k1og2iqh4rwrztjgjra0wmeatd8l 4513179 4513175 2026-08-25T21:30:13Z Votre Provocateur 111653 4513179 wikitext text/x-wiki '''Stāvizrāde''' jeb '''stendaps''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''stand-up'') ir [[komēdija]]s žanrs, kurā komiķis uzstājas publikas priekšā un stāsta humoristiskus stāstus, jokus, novērojumus un [[anekdote|anekdotes]]. Atšķirībā no [[teātris|teātra]] izrādes stand-up uzstāšanās parasti nav balstīta uz izdomātu tēlu vai iepriekš sagatavotu dialogu starp vairākiem aktieriem. Stand-up komēdijā izpildītājs parasti uzstājas viens pats uz skatuves un tieši sazinās ar publiku. Būtiska žanra sastāvdaļa ir skatītāju reakcija — smiekli, aplausi un dažkārt arī spontāna mijiedarbība ar komiķi. Uzstāšanās laikā tiek izmantoti [[humors]], [[ironija]], [[sarkasms]], [[pašironija]], pārspīlējums un vārdu spēles. == Vēsture == Stāvizrādes pirmsākumi saistīti ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], kur 19. un 20. gadsimta mijā attīstījās dažādas izklaides formas ar individuāliem komiķu priekšnesumiem. Par nozīmīgu stāvizrādes priekšteci tiek uzskatīta ''vaudeville'' tradīcija ASV un ''music hall'' tradīcija Apvienotajā Karalistē. 20. gadsimta vidū stāvizrāde izveidojās par patstāvīgu komēdijas žanru. ASV tā attīstību veicināja naktsklubi, radio un vēlāk [[televīzija]]. Komiķi arvien biežāk savās programmās iekļāva personiskus novērojumus, sociālo kritiku un aktuālu notikumu komentārus. 20. gadsimta beigās stāvizrāde kļuva starptautiski izplatīts. Līdz ar kabeļtelevīzijas, komēdijas festivālu un vēlāk [[internets|interneta]] attīstību komiķu uzstāšanās kļuva pieejamas plašākai auditorijai. == Skatīt arī == * [[Humors]] [[Kategorija:Komēdija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Skatuves māksla]] pyyodne0muvgf1k30jishifvyxmtomj 0 638174 4513153 2026-08-25T21:14:58Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Sarkasms''' ir izteiksmes veids, kurā apzināti tiek izmantots izsmiekls, ironija vai pārspīlējums, lai paustu kritiku, nicinājumu, neapmierinātību vai izklaidētu auditoriju. Sarkastiska izteikuma burtiskā nozīme bieži atšķiras no runātāja faktiskās domas, un tā uztverei būtiska nozīme ir kontekstam un runas intonācijai. Sarkasms bieži tiek izmantots kā [[humors|humora]] paņēmiens, taču tas ne vienmēr ir humoristisks. Atšķirībā no neitrālas i... 4513153 wikitext text/x-wiki '''Sarkasms''' ir izteiksmes veids, kurā apzināti tiek izmantots izsmiekls, ironija vai pārspīlējums, lai paustu kritiku, nicinājumu, neapmierinātību vai izklaidētu auditoriju. Sarkastiska izteikuma burtiskā nozīme bieži atšķiras no runātāja faktiskās domas, un tā uztverei būtiska nozīme ir kontekstam un runas intonācijai. Sarkasms bieži tiek izmantots kā [[humors|humora]] paņēmiens, taču tas ne vienmēr ir humoristisks. Atšķirībā no neitrālas [[ironija]]s sarkasmam parasti ir izteiktāks izsmiekla vai kritikas elements. Piemēram, cilvēkam, kurš lietainā dienā bez lietussarga ir pilnībā izmircis, var teikt: ''Lielisks laiks pastaigai!'' Šajā gadījumā izteikuma burtiskā nozīme ir pretēja runātāja faktiskajam vērtējumam. == Etimoloģija == Vārds ''sarkasms'' ir cēlies no [[sengrieķu valoda]]s vārda ''σαρκασμός'' (''sarkasmós''), kas saistīts ar darbības vārdu ''σαρκάζειν'' — "plēst miesu" vai pārnestā nozīmē "asi izsmiet". No sengrieķu valodas šis termins nonāca citās Eiropas valodās un vēlāk kļuva par starptautiski lietotu jēdzienu. == Lietojums == Sarkasms tiek izmantots ikdienas saziņā, [[literatūra|literatūrā]], [[satīra|satīrā]], [[komēdija|komēdijā]], politikā un plašsaziņas līdzekļos. Tas var kalpot kā veids, kā netieši kritizēt kādu personu, ideju, rīcību vai sabiedrībā pastāvošu parādību. Sarkasma efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, vai klausītājs vai lasītājs spēj atpazīt izteikuma nevis burtisko, bet paredzēto nozīmi. Rakstiskā saziņā, kur nav pieejama intonācija un sejas izteiksme, sarkasmu dažkārt ir grūtāk atpazīt. Sarkasms var tikt izmantots arī [[pašironija|pašironijā]], kad cilvēks ar izsmējīgu vai pārspīlētu izteikumu vērš humoru pret sevi. [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Retorika]] fbmof6cxcgg8rwq1dhbm077ma4loj9y 4513154 4513153 2026-08-25T21:15:10Z Votre Provocateur 111653 4513154 wikitext text/x-wiki '''Sarkasms''' ir izteiksmes veids, kurā apzināti tiek izmantots izsmiekls, [[ironija]] vai pārspīlējums, lai paustu kritiku, nicinājumu, neapmierinātību vai izklaidētu auditoriju. Sarkastiska izteikuma burtiskā nozīme bieži atšķiras no runātāja faktiskās domas, un tā uztverei būtiska nozīme ir kontekstam un runas intonācijai. Sarkasms bieži tiek izmantots kā [[humors|humora]] paņēmiens, taču tas ne vienmēr ir humoristisks. Atšķirībā no neitrālas [[ironija]]s sarkasmam parasti ir izteiktāks izsmiekla vai kritikas elements. Piemēram, cilvēkam, kurš lietainā dienā bez lietussarga ir pilnībā izmircis, var teikt: ''Lielisks laiks pastaigai!'' Šajā gadījumā izteikuma burtiskā nozīme ir pretēja runātāja faktiskajam vērtējumam. == Etimoloģija == Vārds ''sarkasms'' ir cēlies no [[sengrieķu valoda]]s vārda ''σαρκασμός'' (''sarkasmós''), kas saistīts ar darbības vārdu ''σαρκάζειν'' — "plēst miesu" vai pārnestā nozīmē "asi izsmiet". No sengrieķu valodas šis termins nonāca citās Eiropas valodās un vēlāk kļuva par starptautiski lietotu jēdzienu. == Lietojums == Sarkasms tiek izmantots ikdienas saziņā, [[literatūra|literatūrā]], [[satīra|satīrā]], [[komēdija|komēdijā]], politikā un plašsaziņas līdzekļos. Tas var kalpot kā veids, kā netieši kritizēt kādu personu, ideju, rīcību vai sabiedrībā pastāvošu parādību. Sarkasma efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, vai klausītājs vai lasītājs spēj atpazīt izteikuma nevis burtisko, bet paredzēto nozīmi. Rakstiskā saziņā, kur nav pieejama intonācija un sejas izteiksme, sarkasmu dažkārt ir grūtāk atpazīt. Sarkasms var tikt izmantots arī [[pašironija|pašironijā]], kad cilvēks ar izsmējīgu vai pārspīlētu izteikumu vērš humoru pret sevi. [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Retorika]] l0orlrchhphnj6xjkskcja64yftm7c5 4513155 4513154 2026-08-25T21:15:42Z Votre Provocateur 111653 4513155 wikitext text/x-wiki '''Sarkasms''' ir izteiksmes veids, kurā apzināti tiek izmantots izsmiekls, [[ironija]] vai pārspīlējums, lai paustu kritiku, nicinājumu, neapmierinātību vai izklaidētu auditoriju. Sarkastiska izteikuma burtiskā nozīme bieži atšķiras no runātāja faktiskās domas, un tā uztverei būtiska nozīme ir kontekstam un runas intonācijai. Sarkasms bieži tiek izmantots kā [[humors|humora]] paņēmiens, taču tas ne vienmēr ir humoristisks. Atšķirībā no neitrālas ironijas sarkasmam parasti ir izteiktāks izsmiekla vai kritikas elements. Piemēram, cilvēkam, kurš lietainā dienā bez lietussarga ir pilnībā izmircis, var teikt: ''Lielisks laiks pastaigai!'' Šajā gadījumā izteikuma burtiskā nozīme ir pretēja runātāja faktiskajam vērtējumam. == Etimoloģija == Vārds ''sarkasms'' ir cēlies no [[sengrieķu valoda]]s vārda ''σαρκασμός'' (''sarkasmós''), kas saistīts ar darbības vārdu ''σαρκάζειν'' — "plēst miesu" vai pārnestā nozīmē "asi izsmiet". No sengrieķu valodas šis termins nonāca citās Eiropas valodās un vēlāk kļuva par starptautiski lietotu jēdzienu. == Lietojums == Sarkasms tiek izmantots ikdienas saziņā, [[literatūra|literatūrā]], [[satīra|satīrā]], [[komēdija|komēdijā]], politikā un plašsaziņas līdzekļos. Tas var kalpot kā veids, kā netieši kritizēt kādu personu, ideju, rīcību vai sabiedrībā pastāvošu parādību. Sarkasma efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, vai klausītājs vai lasītājs spēj atpazīt izteikuma nevis burtisko, bet paredzēto nozīmi. Rakstiskā saziņā, kur nav pieejama intonācija un sejas izteiksme, sarkasmu dažkārt ir grūtāk atpazīt. Sarkasms var tikt izmantots arī [[pašironija|pašironijā]], kad cilvēks ar izsmējīgu vai pārspīlētu izteikumu vērš humoru pret sevi. [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Retorika]] i8tsgz0tn1rsysjfz5hwfkevd577hx1 0 638175 4513156 2026-08-25T21:16:36Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Paškritika''' ir cilvēka spēja un prakse kritiski izvērtēt savu rīcību, uzskatus, lēmumus, sasniegumus un kļūdas. Tā var būt vērsta uz konkrētas rīcības analīzi vai plašāku savu spēju un uzvedības izvērtējumu. Paškritika ir saistīta ar [[pašrefleksija|pašrefleksiju]] un [[pašnovērtējums|pašnovērtējumu]]. Atšķirībā no vienkāršas savas kļūdas atzīšanas paškritika ietver arī mēģinājumu izprast kļūdas cēloņus un noteikt, kā tu... 4513156 wikitext text/x-wiki '''Paškritika''' ir cilvēka spēja un prakse kritiski izvērtēt savu rīcību, uzskatus, lēmumus, sasniegumus un kļūdas. Tā var būt vērsta uz konkrētas rīcības analīzi vai plašāku savu spēju un uzvedības izvērtējumu. Paškritika ir saistīta ar [[pašrefleksija|pašrefleksiju]] un [[pašnovērtējums|pašnovērtējumu]]. Atšķirībā no vienkāršas savas kļūdas atzīšanas paškritika ietver arī mēģinājumu izprast kļūdas cēloņus un noteikt, kā turpmāk rīkoties labāk. == Psiholoģijā == Psiholoģijā paškritika tiek aplūkota kā viena no pašnovērtējuma un pašregulācijas izpausmēm. Samērīga paškritika var palīdzēt cilvēkam atpazīt savas kļūdas, mācīties no pieredzes un uzlabot savu rīcību. Tā var veicināt [[personības attīstība|personības attīstību]] un palīdzēt izvirzīt reālistiskus mērķus. Pārmērīga paškritika var kļūt neproduktīva, ja cilvēks koncentrējas galvenokārt uz saviem trūkumiem un neveiksmēm, neņemot vērā sasniegumus vai situācijas apstākļus. Šādā gadījumā paškritika var būt saistīta ar negatīvu pašvērtējumu. == Kultūrā == Paškritika tiek izmantota arī [[humors|humorā]], [[literatūra|literatūrā]] un [[satīra|satīrā]]. Īpaši izplatīta ir [[pašironija]], kurā cilvēks vai sociālā grupa humoristiski izceļ savas kļūdas, trūkumus vai stereotipiski uztvertās īpašības. Sabiedriskajā un politiskajā diskursā paškritika var izpausties kā indivīda, organizācijas vai politiskās kustības savu kļūdu un neveiksmju publiska atzīšana. Tā var kalpot arī kā līdzeklis, lai palielinātu uzticamību un parādītu gatavību mainīt iepriekšējo rīcību. [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Humors]] [[Kategorija:Personības attīstība]] dk51aczjcqppa9xommacmierqno2noj 4513157 4513156 2026-08-25T21:16:42Z Votre Provocateur 111653 4513157 wikitext text/x-wiki '''Paškritika''' ir cilvēka spēja un prakse kritiski izvērtēt savu rīcību, uzskatus, lēmumus, sasniegumus un kļūdas. Tā var būt vērsta uz konkrētas rīcības analīzi vai plašāku savu spēju un uzvedības izvērtējumu. Paškritika ir saistīta ar [[pašrefleksija|pašrefleksiju]] un [[pašnovērtējums|pašnovērtējumu]]. Atšķirībā no vienkāršas savas kļūdas atzīšanas paškritika ietver arī mēģinājumu izprast kļūdas cēloņus un noteikt, kā turpmāk rīkoties labāk. == Psiholoģijā == Psiholoģijā paškritika tiek aplūkota kā viena no pašnovērtējuma un pašregulācijas izpausmēm. Samērīga paškritika var palīdzēt cilvēkam atpazīt savas kļūdas, mācīties no pieredzes un uzlabot savu rīcību. Tā var veicināt [[personības attīstība|personības attīstību]] un palīdzēt izvirzīt reālistiskus mērķus. Pārmērīga paškritika var kļūt neproduktīva, ja cilvēks koncentrējas galvenokārt uz saviem trūkumiem un neveiksmēm, neņemot vērā sasniegumus vai situācijas apstākļus. Šādā gadījumā paškritika var būt saistīta ar negatīvu pašvērtējumu. == Kultūrā == Paškritika tiek izmantota arī [[humors|humorā]], [[literatūra|literatūrā]] un [[satīra|satīrā]]. Īpaši izplatīta ir [[pašironija]], kurā cilvēks vai sociālā grupa humoristiski izceļ savas kļūdas, trūkumus vai stereotipiski uztvertās īpašības. Sabiedriskajā un politiskajā diskursā paškritika var izpausties kā indivīda, organizācijas vai politiskās kustības savu kļūdu un neveiksmju publiska atzīšana. Tā var kalpot arī kā līdzeklis, lai palielinātu uzticamību un parādītu gatavību mainīt iepriekšējo rīcību. [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Humors]] bnyo4ecaqubslux2cwohlzx9o2idszg 4513158 4513157 2026-08-25T21:17:01Z Votre Provocateur 111653 4513158 wikitext text/x-wiki '''Paškritika''' ir cilvēka spēja un prakse kritiski izvērtēt savu rīcību, uzskatus, lēmumus, sasniegumus un kļūdas. Tā var būt vērsta uz konkrētas rīcības analīzi vai plašāku savu spēju un uzvedības izvērtējumu. Paškritika ir saistīta ar [[pašrefleksija|pašrefleksiju]] un [[pašnovērtējums|pašnovērtējumu]]. Atšķirībā no vienkāršas savas kļūdas atzīšanas paškritika ietver arī mēģinājumu izprast kļūdas cēloņus un noteikt, kā turpmāk rīkoties labāk. == Psiholoģijā == Psiholoģijā paškritika tiek aplūkota kā viena no pašnovērtējuma un pašregulācijas izpausmēm. Samērīga paškritika var palīdzēt cilvēkam atpazīt savas kļūdas, mācīties no pieredzes un uzlabot savu rīcību. Tā var veicināt personības attīstību un palīdzēt izvirzīt reālistiskus mērķus. Pārmērīga paškritika var kļūt neproduktīva, ja cilvēks koncentrējas galvenokārt uz saviem trūkumiem un neveiksmēm, neņemot vērā sasniegumus vai situācijas apstākļus. Šādā gadījumā paškritika var būt saistīta ar negatīvu pašvērtējumu. == Kultūrā == Paškritika tiek izmantota arī [[humors|humorā]], [[literatūra|literatūrā]] un [[satīra|satīrā]]. Īpaši izplatīta ir [[pašironija]], kurā cilvēks vai sociālā grupa humoristiski izceļ savas kļūdas, trūkumus vai stereotipiski uztvertās īpašības. Sabiedriskajā un politiskajā diskursā paškritika var izpausties kā indivīda, organizācijas vai politiskās kustības savu kļūdu un neveiksmju publiska atzīšana. Tā var kalpot arī kā līdzeklis, lai palielinātu uzticamību un parādītu gatavību mainīt iepriekšējo rīcību. [[Kategorija:Psiholoģija]] [[Kategorija:Humors]] b6rj2mxtjqqis5thsux67u5y5ls5jd4 1 638176 4513159 2026-08-25T21:18:14Z Egilus 27634 /* Nosaukums */ jauna sadaļa 4513159 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Man šķiet, latviski parasti saka un raksta "stendaps", bet varbūt ir kāds latviski neizrunājams, toties valodnieku rekomendēts oficiāls nosaukums? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 00.18 (EEST) 4edh2emb3uchzitcopwp4dflun1urml 4513169 4513159 2026-08-25T21:27:34Z Votre Provocateur 111653 /* Nosaukums */ Atbilde 4513169 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Man šķiet, latviski parasti saka un raksta "stendaps", bet varbūt ir kāds latviski neizrunājams, toties valodnieku rekomendēts oficiāls nosaukums? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 00.18 (EEST) :stāvizrāde? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 00.27 (EEST) sqwndo1cr8x6pdw2efu1sgkvvxlyk53 4513173 4513169 2026-08-25T21:29:55Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Stand-up]] uz [[Diskusija:Stendaps]] 4513169 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Man šķiet, latviski parasti saka un raksta "stendaps", bet varbūt ir kāds latviski neizrunājams, toties valodnieku rekomendēts oficiāls nosaukums? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 00.18 (EEST) :stāvizrāde? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 00.27 (EEST) sqwndo1cr8x6pdw2efu1sgkvvxlyk53 4513177 4513173 2026-08-25T21:30:02Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Stendaps]] uz [[Diskusija:Stāvizrāde]] 4513169 wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Man šķiet, latviski parasti saka un raksta "stendaps", bet varbūt ir kāds latviski neizrunājams, toties valodnieku rekomendēts oficiāls nosaukums? -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 00.18 (EEST) :stāvizrāde? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2026. gada 26. augusts, plkst. 00.27 (EEST) sqwndo1cr8x6pdw2efu1sgkvvxlyk53 0 638177 4513160 2026-08-25T21:18:21Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: '''Argonas mežs''' (franču: ''Forêt d'Argonne'') ir plašs mežu masīvs [[Francija]]s ziemeļaustrumos, [[Grandestas]] reģionā, [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Šampaņa]]s pierobežas apvidū. Mežs vēsturiski ir bijis nozīmīgs dabas un militārais reģions. == Ģeogrāfija == Argonas mežs atrodas galvenokārt [[Marnas departaments|Marnas]], [[Ardēnas departaments|Ardēnas]] un [[Mēzas departaments|Mēzas]] departamentu teritorijā. Tas veido aptuveni 80 kilometrus garu... 4513160 wikitext text/x-wiki '''Argonas mežs''' (franču: ''Forêt d'Argonne'') ir plašs mežu masīvs [[Francija]]s ziemeļaustrumos, [[Grandestas]] reģionā, [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Šampaņa]]s pierobežas apvidū. Mežs vēsturiski ir bijis nozīmīgs dabas un militārais reģions. == Ģeogrāfija == Argonas mežs atrodas galvenokārt [[Marnas departaments|Marnas]], [[Ardēnas departaments|Ardēnas]] un [[Mēzas departaments|Mēzas]] departamentu teritorijā. Tas veido aptuveni 80 kilometrus garu un vairākus kilometrus platu mežainu teritoriju starp [[Šampaņa|Šampaņas]] līdzenumu rietumos un [[Mēza]]s upes baseinu austrumos. Teritorijai raksturīgs paugurains reljefs, blīvi meži un daudzas gravas. Meža ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski padarīja to par dabisku šķērsli karaspēka pārvietošanai. == Vēsture == Argonas mežam bijusi nozīmīga loma vairākos Francijas militārajos konfliktos. [[Franču revolūcijas kari|Franču revolūcijas karu]] laikā 1792. gadā [[Valmī kauja]]s priekšvakarā [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaspēks mēģināja šķērsot Argonas meža apvidu. [[Šarls Fransuā Dimurjē]] šo teritoriju raksturoja kā Francijas dabisku aizsardzības līniju. Īpaši nozīmīgs Argonas mežs kļuva [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. No 1914. līdz 1918. gadam šajā reģionā notika smagas [[Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Rietumu frontes]] kaujas. 1918. gada rudenī Argonas meža apvidū norisinājās [[Mēzas–Argonas ofensīva]], kas bija viena no lielākajām [[Antante]]s militārajām operācijām kara noslēguma posmā. Mēzas–Argonas ofensīva sākās 1918. gada 26. septembrī un turpinājās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Tajā piedalījās lieli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Amerikas Savienoto Valstu armija|armijas]] spēki, kas uzbruka vācu pozīcijām Argonas meža un Mēzas upes apvidū. == Mūsdienās == Mūsdienās Argonas mežs ir nozīmīga [[mežs|mežu]] un dabas teritorija, kurā saglabājušās arī daudzas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] liecības. Mežā un tā apkārtnē atrodas ierakumu, nocietinājumu un citu militāro būvju paliekas, kā arī kara kapsētas un pieminekļi. [[Kategorija:Francijas meži]] [[Kategorija:Grandestas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Franču revolūcijas kari]] [[Kategorija:Mežas–Argonas ofensīva]] sbjopr3jrnvbqxypablqfsrx4z3cy00 4513161 4513160 2026-08-25T21:19:30Z Votre Provocateur 111653 4513161 wikitext text/x-wiki '''Argonas mežs''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Forêt d'Argonne'') ir plašs mežu masīvs [[Francija]]s ziemeļaustrumos, Grandestas reģionā, [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Šampaņa]]s pierobežas apvidū. Mežs vēsturiski ir bijis nozīmīgs dabas un militārais reģions. Argonas mežs atrodas galvenokārt [[Marnas departaments|Marnas]], [[Ardēnas departaments|Ardēnas]] un [[Mēzas departaments|Mēzas]] departamentu teritorijā. Tas veido aptuveni 80 kilometrus garu un vairākus kilometrus platu mežainu teritoriju starp [[Šampaņa|Šampaņas]] līdzenumu rietumos un [[Mēza]]s upes baseinu austrumos. Teritorijai raksturīgs paugurains reljefs, blīvi meži un daudzas gravas. Meža ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski padarīja to par dabisku šķērsli karaspēka pārvietošanai. Īpaši nozīmīgs Argonas mežs kļuva [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. No 1914. līdz 1918. gadam šajā reģionā notika smagas [[Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Rietumu frontes]] kaujas. 1918. gada rudenī Argonas meža apvidū norisinājās [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas–Argonas ofensīva]], kas bija viena no lielākajām [[Antante|Antantes]] militārajām operācijām kara noslēguma posmā. Ofensīva sākās 1918. gada 26. septembrī un turpinājās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Tajā piedalījās lieli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas spēki, kas uzbruka vācu pozīcijām Argonas meža un Mēzas upes apvidū. == Mūsdienās == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] a0tjnziiitko5472rvck322hglyovba 4513162 4513161 2026-08-25T21:20:10Z Votre Provocateur 111653 4513162 wikitext text/x-wiki [[Attēls:France, Meuse, Beaulieu-en-Argonne (5).JPG|thumb|Argonas mežs]] '''Argonas mežs''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Forêt d'Argonne'') ir plašs mežu masīvs [[Francija]]s ziemeļaustrumos, Grandestas reģionā, [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Šampaņa]]s pierobežas apvidū. Mežs vēsturiski ir bijis nozīmīgs dabas un militārais reģions. Argonas mežs atrodas galvenokārt [[Marnas departaments|Marnas]], [[Ardēnas departaments|Ardēnas]] un [[Mēzas departaments|Mēzas]] departamentu teritorijā. Tas veido aptuveni 80 kilometrus garu un vairākus kilometrus platu mežainu teritoriju starp [[Šampaņa|Šampaņas]] līdzenumu rietumos un [[Mēza]]s upes baseinu austrumos. Teritorijai raksturīgs paugurains reljefs, blīvi meži un daudzas gravas. Meža ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski padarīja to par dabisku šķērsli karaspēka pārvietošanai. Īpaši nozīmīgs Argonas mežs kļuva [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. No 1914. līdz 1918. gadam šajā reģionā notika smagas [[Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Rietumu frontes]] kaujas. 1918. gada rudenī Argonas meža apvidū norisinājās [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas–Argonas ofensīva]], kas bija viena no lielākajām [[Antante|Antantes]] militārajām operācijām kara noslēguma posmā. Ofensīva sākās 1918. gada 26. septembrī un turpinājās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Tajā piedalījās lieli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas spēki, kas uzbruka vācu pozīcijām Argonas meža un Mēzas upes apvidū. == Mūsdienās == [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 8oerpis5ro0wjgoan7urggjygu8sx6d 4513163 4513162 2026-08-25T21:20:30Z Votre Provocateur 111653 4513163 wikitext text/x-wiki [[Attēls:France, Meuse, Beaulieu-en-Argonne (5).JPG|thumb|Argonas mežs]] '''Argonas mežs''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Forêt d'Argonne'') ir plašs mežu masīvs [[Francija]]s ziemeļaustrumos, Grandestas reģionā, [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Šampaņa]]s pierobežas apvidū. Mežs vēsturiski ir bijis nozīmīgs dabas un militārais reģions. Argonas mežs atrodas galvenokārt [[Marnas departaments|Marnas]], [[Ardēnas departaments|Ardēnas]] un [[Mēzas departaments|Mēzas]] departamentu teritorijā. Tas veido aptuveni 80 kilometrus garu un vairākus kilometrus platu mežainu teritoriju starp [[Šampaņa|Šampaņas]] līdzenumu rietumos un [[Mēza]]s upes baseinu austrumos. Teritorijai raksturīgs paugurains reljefs, blīvi meži un daudzas gravas. Meža ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski padarīja to par dabisku šķērsli karaspēka pārvietošanai. Īpaši nozīmīgs Argonas mežs kļuva [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. No 1914. līdz 1918. gadam šajā reģionā notika smagas [[Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Rietumu frontes]] kaujas. 1918. gada rudenī Argonas meža apvidū norisinājās [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas–Argonas ofensīva]], kas bija viena no lielākajām [[Antante|Antantes]] militārajām operācijām kara noslēguma posmā. Ofensīva sākās 1918. gada 26. septembrī un turpinājās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Tajā piedalījās lieli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas spēki, kas uzbruka vācu pozīcijām Argonas meža un Mēzas upes apvidū. [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] clfnvljtay6tvz65jaikle57ekmznij 4513164 4513163 2026-08-25T21:21:38Z Votre Provocateur 111653 4513164 wikitext text/x-wiki [[Attēls:France, Meuse, Beaulieu-en-Argonne (5).JPG|thumb|Argonas mežs]] '''Argonas mežs''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Forêt d'Argonne'') ir plašs mežu masīvs [[Francija]]s ziemeļaustrumos, Grandestas reģionā, [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Šampaņa]]s pierobežas apvidū. Mežs vēsturiski ir bijis nozīmīgs dabas un militārais reģions. Argonas mežs atrodas galvenokārt [[Marna|Marnas]], [[Ardēni]] un [[Mēzas departaments|Mēzas]] departamentu teritorijā. Tas veido aptuveni 80 kilometrus garu un vairākus kilometrus platu mežainu teritoriju starp [[Šampaņa|Šampaņas]] līdzenumu rietumos un [[Mēza]]s upes baseinu austrumos. Teritorijai raksturīgs paugurains reljefs, blīvi meži un daudzas gravas. Meža ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski padarīja to par dabisku šķērsli karaspēka pārvietošanai. Īpaši nozīmīgs Argonas mežs kļuva [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. No 1914. līdz 1918. gadam šajā reģionā notika smagas [[Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Rietumu frontes]] kaujas. 1918. gada rudenī Argonas meža apvidū norisinājās [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas–Argonas ofensīva]], kas bija viena no lielākajām [[Antante|Antantes]] militārajām operācijām kara noslēguma posmā. Ofensīva sākās 1918. gada 26. septembrī un turpinājās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Tajā piedalījās lieli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas spēki, kas uzbruka vācu pozīcijām Argonas meža un Mēzas upes apvidū. [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] hqdj7wjjment8owku49pnjpt20oqaur 4513223 4513164 2026-08-26T04:34:57Z Papuass 88 /* */ 4513223 wikitext text/x-wiki [[Attēls:France, Meuse, Beaulieu-en-Argonne (5).JPG|thumb|Argonas mežs]] '''Argonas mežs''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Forêt d'Argonne'') ir plašs mežu masīvs [[Francija]]s ziemeļaustrumos, Grandestas reģionā, [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Šampaņa]]s pierobežas apvidū. Mežs vēsturiski ir bijis nozīmīgs dabas un militārais reģions. Argonas mežs atrodas galvenokārt [[Marna|Marnas]], [[Ardēni|Ardēnu]] un [[Mēzas departaments|Mēzas]] departamentu teritorijā. Tas veido aptuveni 80 kilometrus garu un vairākus kilometrus platu mežainu teritoriju starp [[Šampaņa|Šampaņas]] līdzenumu rietumos un [[Mēza]]s upes baseinu austrumos. Teritorijai raksturīgs paugurains reljefs, blīvi meži un daudzas gravas. Meža ģeogrāfiskais novietojums vēsturiski padarīja to par dabisku šķērsli karaspēka pārvietošanai. Īpaši nozīmīgs Argonas mežs kļuva [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. No 1914. līdz 1918. gadam šajā reģionā notika smagas [[Rietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Rietumu frontes]] kaujas. 1918. gada rudenī Argonas meža apvidū norisinājās [[Mēzas-Argonas ofensīva|Mēzas–Argonas ofensīva]], kas bija viena no lielākajām [[Antante|Antantes]] militārajām operācijām kara noslēguma posmā. Ofensīva sākās 1918. gada 26. septembrī un turpinājās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām. Tajā piedalījās lieli [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] armijas spēki, kas uzbruka vācu pozīcijām Argonas meža un Mēzas upes apvidū. [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 7v62f0f68h84cbcta9k8r9wur2e42p7 0 638178 4513172 2026-08-25T21:29:55Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Stand-up]] uz [[Stendaps]] 4513172 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stendaps]] mi5fb0e9utlht4num25u7o9u7e9hgfu 1 638179 4513174 2026-08-25T21:29:55Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Stand-up]] uz [[Diskusija:Stendaps]] 4513174 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Stendaps]] er06biwkzijdemas79xsuxn8zcroq26 0 638180 4513176 2026-08-25T21:30:02Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Stendaps]] uz [[Stāvizrāde]] 4513176 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stāvizrāde]] q8i1l7bcewvl4uwty2fg0x6rg0c87gh 1 638181 4513178 2026-08-25T21:30:02Z Votre Provocateur 111653 Votre Provocateur pārvietoja lapu [[Diskusija:Stendaps]] uz [[Diskusija:Stāvizrāde]] 4513178 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Stāvizrāde]] gs88z16mnrixytpf072cc5ub1y2yn6c 0 638182 4513194 2026-08-26T02:41:50Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] 4513194 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] 2kvdekfne0fem9zdw3azwlhh219hjt4 0 638183 4513196 2026-08-26T02:48:28Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Limaksi]] 4513196 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Limaksi]] gzw79ydftuh4brs3dnj3odegq725ltb 0 638184 4513197 2026-08-26T02:49:08Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kailgliemeži]] 4513197 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kailgliemeži]] s2jefuwyfzvwh6o1db44tp4mdltmm27 0 638185 4513205 2026-08-26T03:13:03Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Gambijas valsts vadītāju uzskaitījums]] 4513205 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gambijas valsts vadītāju uzskaitījums]] a8g3g3wmsftpzf5osd05k78a7s4gtfc 0 638186 4513206 2026-08-26T03:16:19Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Burkinafaso valsts vadītāji]] 4513206 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Burkinafaso valsts vadītāji]] 0m3txrfrdehuzcwahnwvd96e0dlozb9 0 638187 4513211 2026-08-26T03:34:08Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Makjūens]] 4513211 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Makjūens]] 0mb6vs74tfy80z4ys6wgbtvrrugts51 0 638188 4513237 2026-08-26T06:15:33Z Pirags 3757 pārnesu uz savu lpp papildināšanai 4513237 wikitext text/x-wiki '''2024. gada 28. jūlija negaiss Latvijā''' jeb vētra '''"Kirstija"''' bija spēcīga vētra ar ilgstošām lietavām, kas 2024. gada 28. un 29. jūlijā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Līdz 28.07. vakaram spēcīgākie nokrišņi bija reģistrēti Kurzemē, laika posmā no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums [[Ventspils|Ventspilī]] sasniedza 47,5 mm, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] 48,1 mm, [[Liepāja|Liepājā]], [[Saldus|Saldū]], [[Rucava|Rucavā]] un [[Dobele|Dobelē]] nolija 32-37 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817632767955423608 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|28|SK}}</ref> Naktī uz 29.07. ļoti intensīvi ilgstoši nokrišņi šķērsoja Latvijas centrālajos rajonus, turklāt nakts gaitā būtiski pastiprinājās ziemeļu, ziemeļrietumu [[vējš]], sasniedzot vētras spēku. No lietavu sākuma līdz 29.07 plkst. 9.00 nokrišņu daudzums [[Kalnciems|Kalnciemā]] sasniedza '''193 mm''' (vairāk nekā divas jūlija mēneša normas), uzstādot jaunu Latvijas diennakts nokrišņu daudzuma rekordu (iepriekšējais rekords bija Ventspilī [[1973. gada laikapstākļi Latvijā|1973. gada]] 9. jūlijā, 160,2 mm). Līdzīgs rekords tika pārspēts arī Rīgā, lietus daudzumam divu dienu laikā sasniedzot '''118 mm''' (iepriekšējais rekords bija [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986. gada]] 12.–13. jūlijā).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817845340558541055 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/29.07.2024-aizvadito-dienu-lietavas-specigakas-vismaz-pedejo-80-gadu-laika.a563131/ Aizvadīto dienu lietavas – spēcīgākās vismaz pēdējo 80 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas valsts novērojumu stacijās bija Rīgā (27 m/s) un Dobelē (25 m/s).<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1817754198491939055 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Vētras un lietavu dēļ daudzviet, tostarp [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, tika applūdinātas ielas, pagrabi un pat dzīvojamās ēkas, kā arī nolauzti koki, sevišķi daudz koku nogāzti Jūrmalā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-reportaza-no-jurmalas-ielas-ka-upes-un-apjomigi-postijumi-kokiem.a563104 REPORTĀŽA no Jūrmalas: Ielas kā upes un apjomīgi postījumi kokiem], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8067698/riga-no-ekas-pagrabstava-evakueti-tris-cilveki Rīgā no ēkas pagrabstāva evakuēti trīs cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Bez elektrības palika vairāki tūkstoši "[[Sadales tīkls]]" klientu, vietām negāja vilcieni, lietusgāžu dēļ upēs palielinājās ūdens līmenis.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-vetra-cietis-rigas-doma-jumts-un-darzs.a563128/ Vētrā cietis Rīgas Doma jumts un dārzs], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2024. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] ezxwgdopu773yhj4v5wox4mrgijojxp 4513238 4513237 2026-08-26T06:17:22Z Pirags 3757 4513238 wikitext text/x-wiki '''2024. gada 28. jūlija negaiss Latvijā''' jeb vētra '''"Kirstija"''' bija spēcīgs [[ciklons]] ar ilgstošām lietavām, kas 2024. gada 28. un 29. jūlijā skāra [[Latvija|Latviju]] un pārējās [[Baltijas valstis]]. Līdz 28.07. vakaram spēcīgākie nokrišņi bija reģistrēti Kurzemē, laika posmā no plkst. 12.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums [[Ventspils|Ventspilī]] sasniedza 47,5 mm, [[Pāvilosta|Pāvilostā]] 48,1 mm, [[Liepāja|Liepājā]], [[Saldus|Saldū]], [[Rucava|Rucavā]] un [[Dobele|Dobelē]] nolija 32-37 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817632767955423608 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|28|SK}}</ref> Naktī uz 29.07. ļoti intensīvi ilgstoši nokrišņi šķērsoja Latvijas centrālajos rajonus, turklāt nakts gaitā būtiski pastiprinājās ziemeļu, ziemeļrietumu [[vējš]], sasniedzot vētras spēku. No lietavu sākuma līdz 29.07 plkst. 9.00 nokrišņu daudzums [[Kalnciems|Kalnciemā]] sasniedza '''193 mm''' (vairāk nekā divas jūlija mēneša normas), uzstādot jaunu Latvijas diennakts nokrišņu daudzuma rekordu (iepriekšējais rekords bija Ventspilī [[1973. gada laikapstākļi Latvijā|1973. gada]] 9. jūlijā, 160,2 mm). Līdzīgs rekords tika pārspēts arī Rīgā, lietus daudzumam divu dienu laikā sasniedzot '''118 mm''' (iepriekšējais rekords bija [[1986. gada laikapstākļi Latvijā|1986. gada]] 12.–13. jūlijā).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/1817845340558541055 Meteo.lv], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/29.07.2024-aizvadito-dienu-lietavas-specigakas-vismaz-pedejo-80-gadu-laika.a563131/ Aizvadīto dienu lietavas – spēcīgākās vismaz pēdējo 80 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas valsts novērojumu stacijās bija Rīgā (27 m/s) un Dobelē (25 m/s).<ref> [https://x.com/meteozinas/status/1817754198491939055 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Vētras un lietavu dēļ daudzviet, tostarp [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un Rīgā, tika applūdinātas ielas, pagrabi un pat dzīvojamās ēkas, kā arī nolauzti koki, sevišķi daudz koku nogāzti Jūrmalā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-reportaza-no-jurmalas-ielas-ka-upes-un-apjomigi-postijumi-kokiem.a563104 REPORTĀŽA no Jūrmalas: Ielas kā upes un apjomīgi postījumi kokiem], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8067698/riga-no-ekas-pagrabstava-evakueti-tris-cilveki Rīgā no ēkas pagrabstāva evakuēti trīs cilvēki], tvnet.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> Bez elektrības palika vairāki tūkstoši "[[Sadales tīkls]]" klientu, vietām negāja vilcieni, lietusgāžu dēļ upēs palielinājās ūdens līmenis.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.07.2024-vetra-cietis-rigas-doma-jumts-un-darzs.a563128/ Vētrā cietis Rīgas Doma jumts un dārzs], lsm.lv, {{dat|2024|7|29|SK}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:2024. gads Latvijā]] [[Kategorija:Negaisi Latvijā]] 5hfax5u1iihk55f5tj308gp6vvu9mi7 0 638189 4513256 2026-08-26T07:31:03Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Sergejs Jakirovičs | image = Sergej Jakirović 2024 (cropped).png | caption = Sergejs Jakirovičs 2024. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|12|23}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Mostara|td=Bosnija un Hercegovina}} | height = 191 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = [[NK Neretva|Neretva]] <br> Mae... 4513256 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sergejs Jakirovičs | image = Sergej Jakirović 2024 (cropped).png | caption = Sergejs Jakirovičs 2024. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|12|23}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Mostara|td=Bosnija un Hercegovina}} | height = 191 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = [[NK Neretva|Neretva]] <br> Maestral Krvavac | years1 = 1995—1996 | clubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Neretva|Neretva]] | caps1 = 24 | goals1 = 3 | years2 = 1996—1998 | clubs2 = {{flaga|CRO}} [[RNK Split]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 1998—1999 | clubs3 = {{flaga|SVK}} [[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] | caps3 = 20 | goals3 = 2 | years4 = 1999—2000 | clubs4 = {{flaga|CRO}} [[NK Istra|Istra]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2000—2002 | clubs5 = {{flaga|SVK}} [[NK Korotan Prevalje|Korotan Prevalje]] | caps5 = 50 | goals5 = 8 | years6 = 2002—2004 | clubs6 = {{flaga|CRO}} [[NK Kamen Ingrad|Kamen Ingrad]] | caps6 = 47 | goals6 = 5 | years7 = 2004—2005 | clubs7 = {{flaga|CRO}} [[NK Zagreb]] | caps7 = 30 | goals7 = 6 | years8 = 2005—2007 | clubs8 = {{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | caps8 = 32 | goals8 = 3 | years9 = 2007 | clubs9 = {{flaga|AUT}} [[ASKÖ Pasching|Superfund]] | caps9 = 1 | goals9 = 0 | years10 = 2007—2008 | clubs10 = {{flaga|CRO}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | caps10 = 21 | goals10 = 0 | years11 = 2008—2009 | clubs11 = {{flaga|AUT}} [[SK Austria Kärnten|Austria Kärnten]] | caps11 = 0 | goals11 = 0 | years12 = 2008 | clubs12 = {{flaga|AUT}} [[SK Austria Kärnten|Austria Kärnten II]] | caps12 = 10 | goals12 = 0 | years13 = 2009 | clubs13 = {{īre}}{{flaga|AUT}} [[SV Spittal/Drau|Spittal/Drau]] | caps13 = 7 | goals13 = 0 | years14 = 2009 | clubs14 = {{flaga|AUT}} [[SK Austria Kärnten|Austria Kärnten II]] | caps14 = 11 | goals14 = 0 | years15 = 2010 | clubs15 = {{flaga|CRO}} [[NK Lučko|Lučko]] | caps15 = 11 | goals15 = 0 | years16 = 2010—2011 | clubs16 = {{flaga|CRO}} [[NK Sesvete|Sesvete]] | caps16 = 31 | goals16 = 5 | years17 = 2011 | clubs17 = {{flaga|CRO}} Sloga Gredelj Zagreb | caps17 = 2 | goals17 = 0 | years18 = 2011—2013 | clubs18 = {{flaga|CRO}} [[NK Dugo Selo|Dugo Selo]] | caps18 = 49 | goals18 = 16 | years19 = 2013—2014 | clubs19 = {{flaga|CRO}} [[NK Sesvete|Sesvete]] | caps19 = 32 | goals19 = 2 | years20 = 2014 | clubs20 = {{flaga|CRO}} [[NK Dugo Selo|Dugo Selo]] | caps20 = 6 | goals20 = 1 | years21 = 2015—2016 | clubs21 = {{flaga|CRO}} Matija Gubec | caps21 = 11 | goals21 = 1 | years22 = 2017 | clubs22 = {{flaga|CRO}} Oroslavje | caps22 = 6 | goals22 = 2 | years23 = 2017 | clubs23 = {{flaga|CRO}} Matija Gubec | caps23 = 6 | goals23 = 1 | nationalyears1 = 2005—2006 | nationalteam1 = {{fb|BIH}} | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2017—2018 | managerclubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Sesvete|Sesvete]] | manageryears2 = 2018—2020 | managerclubs2 = {{flaga|CRO}} [[HNK Gorica|Gorica]] | manageryears3 = 2020 | managerclubs3 = {{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] | manageryears4 = 2020—2022 | managerclubs4 = {{flaga|BIH}} [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] | manageryears5 = 2022—2023 | managerclubs5 = {{flaga|CRO}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | manageryears6 = 2023—2024 | managerclubs6 = {{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | manageryears7 = 2025 | managerclubs7 = {{flaga|TUR}} [[Kayserispor]] | manageryears8 = 2025—pašlaik | managerclubs8 = {{flaga|ENG}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] }} '''Sergejs Jakirovičs''' ({{val|bs|Sergej Jakirović}}; dzimis {{dat|1976|12|23}} [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlasi]]. Pašlaik ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Hull City A.F.C.|Hull City]]'' galvenais treneris. Uzaudzis [[Horvātija]]s pilsētā [[Metkoviča|Metkovičā]], arī lielāko daļu karjeras pavadījis Horvātijā. Viņam ir gan Bosnijas un Hercegovinas, gan Horvātijas pilsonība.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.vecernji.hr/sport/igrao-sam-za-bih-ali-sam-hrvatski-trener-dobro-je-imati-dvije-putovnice-ha-ha-1359301 |title=I played for BiH, but I am a Croatian coach! It's good to have two passports, ha-ha!|date={{dat|2019|11|14||bez}} |website=vecernji.hr|language=hr|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> == Futbolista karjera == Lielāko daļu karjeras aizvadījis, pārstāvot [[Horvātija]]s klubus. No 2005. līdz 2007. gadam spēlēja [[Bulgārija]]s klubā [[Sofijas CSKA]], 2006. gadā kļuva par [[Bulgārijas kauss futbolā|Bulgārijas kausa]] ieguvēju un uzvarēja arī Bulgārijas Superkausā. Spēlējis arī [[Slovākija]]s un [[Austrija]]s klubu sastāvā. [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlasē]] debitēja 2005. gada augustā [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Kopumā izlases rindās aizvadījis piecas spēles. Viņa pēdējā spēle izlasē bija 2006. gada februārī pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]]. == Trenera karjera == 2017. gadā Jakirovičs kļuva par Horvātijas otrās līgas komandas ''[[NK Sesvete|Sesvete]]'' galveno treneri, bet jau nākamajā sezonā uzsāka darbu [[Horvātijas futbola līga|augstākajā līgā]] ar ''[[HNK Gorica|Gorica]]'' komandu. 2020. gadā neilgu laiku strādāja [[Slovēnija|Slovēnijā]] kā ''[[NK Maribor|Maribor]]'' galvenais treneris. No 2020. gada decembra līdz 2022. gada novembrim vadīja [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]s klubu ''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]'' un 2021.—2022. gada sezonā uzvarēja līgā. Vēlāk viņš turpināja darbu Horvātijas klubā ''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'', bet 2023. gada augustā kļuva par [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] galveno treneri. 2023.—2024. gada sezonā uzvarēja gan Horvātijas līgā, gan kļuva par Horvātijas kausa ieguvēju. 2024. gada septembrī pēc zaudējuma [[Minhenes "Bayern"]] ar 2:9 [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgā]] Jakirovičs tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.index.hr/sport/clanak/dinamo-smijenio-jakirovica/2599512.aspx?index_ref=naslovnica_sport_prva_d |title=Dinamo smijenio Jakirovića|date={{dat|2024|8|19||bez}} |website=index.hr|language=hr|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> 2025. gadā no janvāra līdz sezonas beigām bija [[Turcija]]s kluba ''[[Kayserispor]]'' galvenais treneris. 2025. gada jūnijā Jakirovičs tika apstiprināts par [[Anglija]]s otrās pēc līmeņa līgas ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' kluba ''[[Hull City A.F.C.|Hull City]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.wearehullcity.co.uk/news/2025/june/11/jakirovic-appointed-new-head-coach/ |title=Jakirović appointed new Head Coach |language=en |date=11 June 2025 |website=wearehullcity.co.uk|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonas beigās viņa vadītā komanda uzvarēja pārspēlēs par iekļūšanu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. Pēc uzvaras pirmajā Premjerlīgas spēlē ar 2:0 pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' klubs pagarināja līgumu ar Jakiroviču uz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/24082026-hull_city_pec_skala_pieteikuma_premjerlig |title="Hull City" pēc skaļā pieteikuma Premjerlīgā apbalvo savu meistaru|date={{dat|2026|8|24||bez}} |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''Spartak Trnava'' * [[Slovākijas kauss futbolā|Slovākijas kauss]]: 1997—98 ;Sofijas CSKA * [[Bulgārijas kauss futbolā|Bulgārijas kauss]]: 2005—06 * Bulgārijas Superkauss: 2006 === Kā trenerim === ;''Zrinjski Mostar'' * [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]: 2021—22 ;''Dinamo Zagreb'' * [[Horvātijas futbola līga]]: 2023—24 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2023—24 ;''Hull City'' * ''[[Anglijas futbola čempionāts|EFL Championship]]'' pārspēles: 2026 ;Individuālie * [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]s sezonas labākais treneris: 2021—22 * [[Horvātijas futbola līga]]s sezonas labākais treneris: 2023—24 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jakirovičs, Sergejs}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Spartak Trnava spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:HNK Rijeka spēlētāji]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola treneri]] ap29olg0bpwq1gw49o2v2hyx7byokeb 4513260 4513256 2026-08-26T07:34:22Z Vylks 50297 4513260 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Sergejs Jakirovičs | image = Sergej Jakirović 2024 (cropped).png | caption = Sergejs Jakirovičs 2024. gadā | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1976|12|23}} | birth_place = {{vieta|Dienvidslāvija|Mostara|td=Bosnija un Hercegovina}} | height = 191 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] (galvenais treneris) | youthyears1 = | youthclubs1 = [[NK Neretva|Neretva]] <br> Maestral Krvavac | years1 = 1995—1996 | clubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Neretva|Neretva]] | caps1 = 24 | goals1 = 3 | years2 = 1996—1998 | clubs2 = {{flaga|CRO}} [[RNK Split]] | caps2 = | goals2 = | years3 = 1998—1999 | clubs3 = {{flaga|SVK}} [[FC Spartak Trnava|Spartak Trnava]] | caps3 = 20 | goals3 = 2 | years4 = 1999—2000 | clubs4 = {{flaga|CRO}} [[NK Istra|Istra]] | caps4 = 10 | goals4 = 0 | years5 = 2000—2002 | clubs5 = {{flaga|SVK}} [[NK Korotan Prevalje|Korotan Prevalje]] | caps5 = 50 | goals5 = 8 | years6 = 2002—2004 | clubs6 = {{flaga|CRO}} [[NK Kamen Ingrad|Kamen Ingrad]] | caps6 = 47 | goals6 = 5 | years7 = 2004—2005 | clubs7 = {{flaga|CRO}} [[NK Zagreb]] | caps7 = 30 | goals7 = 6 | years8 = 2005—2007 | clubs8 = {{flaga|BUL}} [[PFC CSKA Sofia|CSKA Sofia]] | caps8 = 32 | goals8 = 3 | years9 = 2007 | clubs9 = {{flaga|AUT}} [[ASKÖ Pasching|Superfund]] | caps9 = 1 | goals9 = 0 | years10 = 2007—2008 | clubs10 = {{flaga|CRO}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | caps10 = 21 | goals10 = 0 | years11 = 2008—2009 | clubs11 = {{flaga|AUT}} [[SK Austria Kärnten|Austria Kärnten]] | caps11 = 0 | goals11 = 0 | years12 = 2008 | clubs12 = {{flaga|AUT}} [[SK Austria Kärnten|Austria Kärnten II]] | caps12 = 10 | goals12 = 0 | years13 = 2009 | clubs13 = {{īre}}{{flaga|AUT}} [[SV Spittal/Drau|Spittal/Drau]] | caps13 = 7 | goals13 = 0 | years14 = 2009 | clubs14 = {{flaga|AUT}} [[SK Austria Kärnten|Austria Kärnten II]] | caps14 = 11 | goals14 = 0 | years15 = 2010 | clubs15 = {{flaga|CRO}} [[NK Lučko|Lučko]] | caps15 = 11 | goals15 = 0 | years16 = 2010—2011 | clubs16 = {{flaga|CRO}} [[NK Sesvete|Sesvete]] | caps16 = 31 | goals16 = 5 | years17 = 2011 | clubs17 = {{flaga|CRO}} Sloga Gredelj Zagreb | caps17 = 2 | goals17 = 0 | years18 = 2011—2013 | clubs18 = {{flaga|CRO}} [[NK Dugo Selo|Dugo Selo]] | caps18 = 49 | goals18 = 16 | years19 = 2013—2014 | clubs19 = {{flaga|CRO}} [[NK Sesvete|Sesvete]] | caps19 = 32 | goals19 = 2 | years20 = 2014 | clubs20 = {{flaga|CRO}} [[NK Dugo Selo|Dugo Selo]] | caps20 = 6 | goals20 = 1 | years21 = 2015—2016 | clubs21 = {{flaga|CRO}} Matija Gubec | caps21 = 11 | goals21 = 1 | years22 = 2017 | clubs22 = {{flaga|CRO}} Oroslavje | caps22 = 6 | goals22 = 2 | years23 = 2017 | clubs23 = {{flaga|CRO}} Matija Gubec | caps23 = 6 | goals23 = 1 | nationalyears1 = 2005—2006 | nationalteam1 = {{fb|BIH}} | nationalcaps1 = 5 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2017—2018 | managerclubs1 = {{flaga|CRO}} [[NK Sesvete|Sesvete]] | manageryears2 = 2018—2020 | managerclubs2 = {{flaga|CRO}} [[HNK Gorica|Gorica]] | manageryears3 = 2020 | managerclubs3 = {{flaga|SVN}} [[NK Maribor|Maribor]] | manageryears4 = 2020—2022 | managerclubs4 = {{flaga|BIH}} [[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]] | manageryears5 = 2022—2023 | managerclubs5 = {{flaga|CRO}} [[HNK Rijeka|Rijeka]] | manageryears6 = 2023—2024 | managerclubs6 = {{flaga|CRO}} [[GNK Dinamo Zagreb|Dinamo Zagreb]] | manageryears7 = 2025 | managerclubs7 = {{flaga|TUR}} [[Kayserispor]] | manageryears8 = 2025—pašlaik | managerclubs8 = {{flaga|ENG}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]] }} '''Sergejs Jakirovičs''' ({{val|bs|Sergej Jakirović}}; dzimis {{dat|1976|12|23}} [[Mostara|Mostarā]]) ir [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, pārstāvējis [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlasi]]. Pašlaik ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Hull City A.F.C.|Hull City]]'' galvenais treneris. Uzaudzis [[Horvātija]]s pilsētā [[Metkoviča|Metkovičā]], arī lielāko daļu karjeras pavadījis Horvātijā. Viņam ir gan Bosnijas un Hercegovinas, gan Horvātijas pilsonība.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.vecernji.hr/sport/igrao-sam-za-bih-ali-sam-hrvatski-trener-dobro-je-imati-dvije-putovnice-ha-ha-1359301 |title='Igrao sam za BiH, ali sam hrvatski trener! Dobro je imati dvije putovnice, ha-ha!'|date={{dat|2019|11|14||bez}} |website=vecernji.hr|language=hr|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> == Futbolista karjera == Lielāko daļu karjeras aizvadījis, pārstāvot [[Horvātija]]s klubus. No 2005. līdz 2007. gadam spēlēja [[Bulgārija]]s klubā [[Sofijas CSKA]], 2006. gadā kļuva par [[Bulgārijas kauss futbolā|Bulgārijas kausa]] ieguvēju un uzvarēja arī Bulgārijas Superkausā. Spēlējis arī [[Slovākija]]s un [[Austrija]]s klubu sastāvā. [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas izlasē]] debitēja 2005. gada augustā [[draudzības spēle|draudzības spēlē]] pret [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]]. Kopumā izlases rindās aizvadījis piecas spēles. Viņa pēdējā spēle izlasē bija 2006. gada februārī pret [[Japānas futbola izlase|Japānu]]. == Trenera karjera == 2017. gadā Jakirovičs kļuva par Horvātijas otrās līgas komandas ''[[NK Sesvete|Sesvete]]'' galveno treneri, bet jau nākamajā sezonā uzsāka darbu [[Horvātijas futbola līga|augstākajā līgā]] ar ''[[HNK Gorica|Gorica]]'' komandu. 2020. gadā neilgu laiku strādāja [[Slovēnija|Slovēnijā]] kā ''[[NK Maribor|Maribor]]'' galvenais treneris. No 2020. gada decembra līdz 2022. gada novembrim vadīja [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]s klubu ''[[HŠK Zrinjski Mostar|Zrinjski Mostar]]'' un 2021.—2022. gada sezonā uzvarēja līgā. Vēlāk viņš turpināja darbu Horvātijas klubā ''[[HNK Rijeka|Rijeka]]'', bet 2023. gada augustā kļuva par [[GNK Dinamo Zagreb|Zagrebas "Dinamo"]] galveno treneri. 2023.—2024. gada sezonā uzvarēja gan Horvātijas līgā, gan kļuva par Horvātijas kausa ieguvēju. 2024. gada septembrī pēc zaudējuma [[Minhenes "Bayern"]] ar 2:9 [[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona|UEFA Čempionu līgā]] Jakirovičs tika atbrīvots no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.index.hr/sport/clanak/dinamo-smijenio-jakirovica/2599512.aspx?index_ref=naslovnica_sport_prva_d |title=Dinamo smijenio Jakirovića|date={{dat|2024|8|19||bez}} |website=index.hr|language=hr|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> 2025. gadā no janvāra līdz sezonas beigām bija [[Turcija]]s kluba ''[[Kayserispor]]'' galvenais treneris. 2025. gada jūnijā Jakirovičs tika apstiprināts par [[Anglija]]s otrās pēc līmeņa līgas ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' kluba ''[[Hull City A.F.C.|Hull City]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.wearehullcity.co.uk/news/2025/june/11/jakirovic-appointed-new-head-coach/ |title=Jakirović appointed new Head Coach |language=en |date=11 June 2025 |website=wearehullcity.co.uk|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> 2025.—2026. gada sezonas beigās viņa vadītā komanda uzvarēja pārspēlēs par iekļūšanu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. Pēc uzvaras pirmajā Premjerlīgas spēlē ar 2:0 pret ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' klubs pagarināja līgumu ar Jakiroviču uz trim gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/futbols/anglija/24082026-hull_city_pec_skala_pieteikuma_premjerlig |title="Hull City" pēc skaļā pieteikuma Premjerlīgā apbalvo savu meistaru|date={{dat|2026|8|24||bez}} |website=sportacentrs.com|access-date={{dat|2026|8|26||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == === Kā spēlētājam === ;''Spartak Trnava'' * [[Slovākijas kauss futbolā|Slovākijas kauss]]: 1997—98 ;Sofijas CSKA * [[Bulgārijas kauss futbolā|Bulgārijas kauss]]: 2005—06 * Bulgārijas Superkauss: 2006 === Kā trenerim === ;''Zrinjski Mostar'' * [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]: 2021—22 ;''Dinamo Zagreb'' * [[Horvātijas futbola līga]]: 2023—24 * [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kauss]]: 2023—24 ;''Hull City'' * ''[[Anglijas futbola čempionāts|EFL Championship]]'' pārspēles: 2026 ;Individuālie * [[Bosnijas un Hercegovinas Premjerlīga]]s sezonas labākais treneris: 2021—22 * [[Horvātijas futbola līga]]s sezonas labākais treneris: 2023—24 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jakirovičs, Sergejs}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas Federācijā dzimušie]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbolisti]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas izlases futbolisti]] [[Kategorija:FC Spartak Trnava spēlētāji]] [[Kategorija:Sofijas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:HNK Rijeka spēlētāji]] [[Kategorija:Bosnijas un Hercegovinas futbola treneri]] n1zxzswao0gjrgwrywe1bm3jti2z2bt 0 638190 4513258 2026-08-26T07:32:01Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sergejs Jakirovičs]] 4513258 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sergejs Jakirovičs]] fndzd2ooxp4421d3oqylu1kyq9u4bud 0 638191 4513259 2026-08-26T07:32:38Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Sergejs Jakirovičs]] 4513259 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Sergejs Jakirovičs]] fndzd2ooxp4421d3oqylu1kyq9u4bud 0 638192 4513269 2026-08-26T09:23:03Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dvaits Fillijs Deiviss | vārds_orģ = ''Dwight Filley Davis'' | attēls = Dwight Davis, Bain bw photo portrait.jpg | amats = Filipīnu ģenerālgubernators | term_sākums = {{dat|1929|6|7|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1932|1|9|N|bez}} | prezidents = [[Herberts Hūvers]] | priekštecis = [[Eižens Alens Gilmors]] <small>(ārkārtas)</small> | pēctecis = [[Džordžs Bats]] <small>(ārkārtas)</small> |... 4513269 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dvaits Fillijs Deiviss | vārds_orģ = ''Dwight Filley Davis'' | attēls = Dwight Davis, Bain bw photo portrait.jpg | amats = Filipīnu ģenerālgubernators | term_sākums = {{dat|1929|6|7|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1932|1|9|N|bez}} | prezidents = [[Herberts Hūvers]] | priekštecis = [[Eižens Alens Gilmors]] <small>(ārkārtas)</small> | pēctecis = [[Džordžs Bats]] <small>(ārkārtas)</small> | amats2 = 49. [[ASV kara sekretārs]] | term_sākums2 = {{dat|1925|10|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1929|3|4|N|bez}} | prezidents2 = [[Kelvins Kūlidžs]] | priekštecis2 = [[Džons V. Vīkss]] | pēctecis2 = [[Džeims Viljams Gūds]] | dzim_dati = {{dat|1879|7|5}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dati = {{dat|1945|11|28}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Republikāniskā partija]] | profesija = politiķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Dvaits Fillijs Deiviss''' ({{val|en|Dwight Filley Davis}}; dzimis {{dat|1879|7|5}}, miris {{dat|1945|11|28}}) bija amerikāņu politiķis un tenisits. Viņš vislabāk zināms kā [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] dibinātājs. Viņš no 1923. līdz 1925. gadam bija kara sekretāra palīgs un un [[ASV kara sekretārs]] no 1925. līdz 1929. gadam.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2754 |title=Dwight F. Davis |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Jaunība == Deiviss piedzima [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], 1879. gada 5. jūlijā. Viņa vectēvs Olivers Dvaits Filejs bija Sentluisas mērs no 1858. līdz 1861. gadam. Brālēns Čonsijs Aivss Filejs bija Sentluisas mērs no 1863. līdz 1864. gadam. == Tenisista karjera == 1898. un 1899. gadā Dvaits Deiviss sasniedza ASV čempionāta vienspēļu turnīra ''All-Comers'' finālu. Kopā ar ar [[Holkombs Vords|Holkombu Vordu]], viņš no 1899. līdz 1901. gadam trīs reizes pēc kārtas izcīnīja uzvaru [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāta]] vīriešu dubultspēļu turnīrā. 1901. gadā Deivisa un Vorda duets sasniedza arī [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]] dubultspēļu finālu, ieņemot otro vietu. Deiviss arī uzvarēja Amerikas starpkoleģiālo vienspēļu čempionātā 1899. gadā, studējot [[Hārvarda koledža|Hārvarda koledžā]]. 1990. gadā Deiviss izstrādāja struktūru jaunizveidotām starptautiskām tenisa sacensībām, ko bija iecerējis kopā ar trim citiem spēlētājiem. Uzvarētāju apbalvošanai viņš ziedoja sudraba kausu. Sacensības sākotnēji dēvēja par Starptautisko zāliena tenisa izaicinājuma turnīru ''(International Lawn Tennis Challenge)'', bet vēlāk par godu tā dibinātājam pārdēvēja par [[Deivisa kauss|Deivisa kausu]] ''(Davis Cup)''. Deiviss bija ASV izlases dalībnieks un kapteinis pirmajās turnīra sacensībās 1900. gadā, palīdzot komandai izcīnīt uzvaru, kā arī atkārtoja šo panākumu 1902. gadā. 1904. gadā viņš piedalījās [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēļu turnīrā]] kopā ar [[Ralfs Makkitriks|Ralfu Makkitriku]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/dwight-davis-1.html |title=Dwight F. Davis Olympic Results |access-date=2014-01-27 |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20140201230735/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/dwight-davis-1.html |archive-date=2014-02-01 }}</ref> Novērtējot viņa devumu sporta attīstībā spēlētāja un funkcionāra statusā, Deiviss 1956. gadā tika uzņemts [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (toreiz — Nacionālā tenisa slavas zāle). == Politiskā darbība == [[Attēls:TIMEMagazine15Dec1924.jpg|150px|thumb|left|Žirnāla ''[[Time]]'' vāks ar Deivisu 1924, gada 15. decembrī.]] Pēc absolvēšanas Deiviss mācījās [[Vašingtona Universitate]]s Juridiskajā fakultātē, lai gan viņš nekad nestrādāja par praktizējošu advokātu. Tomēr viņš bija politiski aktīvs savā dzimtajā pilsētā Sentluisā un no 1911. līdz 1915. gadam pildīja pilsētas publisko parku komisāra pienākumus. Savu pilnvaru laikā viņš paplašināja sporta bāzes un izveidoja pirmos pašvaldības tenisa kortus ASV. 1920. gadā viņš kandidēja uz [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] nomināciju Misūri štata Senāta vēlēšanās, priekšvēlēšanās saņemot 38,2% balsu. Prezidenta [[Kelvins Kūlidžs|Kelvina Kūlidža]] administrācijā viņš kalpoja kā kara sekretāra (ministra) vietnieks (1923–1925) un kara sekretārs (1925–1929). Vēlāk, [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] prezidentūras laikā, viņš pildīja [[Filipīnas|Filipīnu]] ģenerālgubernatora pienākumus (1929–1932). == Militārais dienests == 1915. gadā Deiviss izgāja apmācības Pilsoņu militārajā mācību nometnē. No 1916. līdz 1917. gadam viņš apceļoja Eiropu Rokfellera kara palīdzības padomes sastāvā. Sākoties karam, Deiviss iestājās Misūri Nacionālajā gvardē, kur bija ierindnieks un 1917. gada augustā saņēma virsnieka pakāpi. Dodoties uz [[Francija|Franciju]], Deiviss tika paaugstināts par majoru un kļuva par 35. kājnieku divīzijas 69. kājnieku brigādes adjutantu. Šajā periodā viņš tika apbalvots ar Izcilā dienesta krustu ''(Distinguished Service Cross)''. Pēc kara viņš bija pulkvedis Virsnieku rezerves korpusā. 1942. gadā Deiviss kļuva par pirmo un vienīgo īslaicīgi pastāvējušā Armijas speciālistu korpusa ģenerāldirektoru. Pēc šīs vienības likvidēšanas viņš darbojās kā padomnieks ģenerālmajora pakāpē. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Deivss, Dvaits}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 0cd48tkgittjoui5xyojhslqh23io8y 4513274 4513269 2026-08-26T09:42:03Z Meistars Joda 781 4513274 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Dvaits Fillijs Deiviss | vārds_orģ = ''Dwight Filley Davis'' | attēls = Dwight Davis, Bain bw photo portrait.jpg | amats = Filipīnu ģenerālgubernators | term_sākums = {{dat|1929|6|7|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1932|1|9|N|bez}} | prezidents = [[Herberts Hūvers]] | priekštecis = [[Eižens Alens Gilmors]] <small>(ārkārtas)</small> | pēctecis = [[Džordžs Bats]] <small>(ārkārtas)</small> | amats2 = 49. [[ASV kara sekretārs]] | term_sākums2 = {{dat|1925|10|14|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1929|3|4|N|bez}} | prezidents2 = [[Kelvins Kūlidžs]] | priekštecis2 = [[Džons V. Vīkss]] | pēctecis2 = [[Džeims Viljams Gūds]] | dzim_dati = {{dat|1879|7|5}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dati = {{dat|1945|11|28}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Vašingtona}} | tautība = [[amerikāņi|amerikānis]] | partija = [[ASV Republikāniskā partija]] | profesija = politiķis | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Dvaits Fillijs Deiviss''' ({{val|en|Dwight Filley Davis}}; dzimis {{dat|1879|7|5}}, miris {{dat|1945|11|28}}) bija amerikāņu politiķis un tenisists. Viņš vislabāk zināms kā [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] dibinātājs. Viņš no 1923. līdz 1925. gadam bija kara sekretāra palīgs un un [[ASV kara sekretārs]] no 1925. līdz 1929. gadam.<ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2754 |title=Dwight F. Davis |work=Olympedia |access-date=February 21, 2021}}</ref> == Jaunība == Deiviss piedzima [[Sentluisa|Sentluisā]], [[Misūri (štats)|Misūri štatā]], 1879. gada 5. jūlijā. Viņa vectēvs Olivers Dvaits Filejs bija Sentluisas mērs no 1858. līdz 1861. gadam. Brālēns Čonsijs Aivss Filejs bija Sentluisas mērs no 1863. līdz 1864. gadam. == Tenisista karjera == 1898. un 1899. gadā Dvaits Deiviss sasniedza ASV čempionāta vienspēļu turnīra ''All-Comers'' finālu. Kopā ar ar [[Holkombs Vords|Holkombu Vordu]] viņš no 1899. līdz 1901. gadam trīs reizes pēc kārtas izcīnīja uzvaru [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāta]] vīriešu dubultspēļu turnīrā. 1901. gadā Deivisa un Vorda duets sasniedza arī [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]] dubultspēļu finālu, ieņemot otro vietu. Deiviss arī uzvarēja Amerikas starpkoleģiālo vienspēļu čempionātā 1899. gadā, studējot [[Hārvarda koledža|Hārvarda koledžā]]. 1990. gadā Deiviss izstrādāja struktūru jaunizveidotām starptautiskām tenisa sacensībām, ko bija iecerējis kopā ar trim citiem spēlētājiem. Uzvarētāju apbalvošanai viņš ziedoja sudraba kausu. Sacensības sākotnēji dēvēja par Starptautisko zāliena tenisa izaicinājuma turnīru ''(International Lawn Tennis Challenge)'', bet vēlāk par godu tā dibinātājam pārdēvēja par [[Deivisa kauss|Deivisa kausu]] ''(Davis Cup)''. Deiviss bija ASV izlases dalībnieks un kapteinis pirmajās turnīra sacensībās 1900. gadā, palīdzot komandai izcīnīt uzvaru, kā arī atkārtoja šo panākumu 1902. gadā. 1904. gadā viņš piedalījās [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|tenisa dubultspēļu turnīrā]] kopā ar [[Ralfs Makkitriks|Ralfu Makkitriku]].<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/dwight-davis-1.html |title=Dwight F. Davis Olympic Results |access-date=2014-01-27 |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20140201230735/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/da/dwight-davis-1.html |archive-date=2014-02-01 }}</ref> Novērtējot viņa devumu sporta attīstībā spēlētāja un funkcionāra statusā, Deiviss 1956. gadā tika uzņemts [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (toreiz — Nacionālā tenisa slavas zāle). == Politiskā darbība == [[Attēls:TIMEMagazine15Dec1924.jpg|150px|thumb|left|Žurnāla ''[[Time]]'' vāks ar Deivisu 1924, gada 15. decembrī]] Pēc absolvēšanas Deiviss mācījās [[Vašingtona universitāte Sentluisā|Vašingtona Universitātes]] Juridiskajā fakultātē, lai gan viņš nekad nestrādāja par praktizējošu advokātu. Tomēr viņš bija politiski aktīvs savā dzimtajā pilsētā Sentluisā un no 1911. līdz 1915. gadam pildīja pilsētas publisko parku komisāra pienākumus. Savu pilnvaru laikā viņš paplašināja sporta bāzes un izveidoja pirmos pašvaldības tenisa kortus ASV. 1920. gadā viņš kandidēja uz [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] nomināciju Misūri štata Senāta vēlēšanās, priekšvēlēšanās saņemot 38,2% balsu. Prezidenta [[Kelvins Kūlidžs|Kelvina Kūlidža]] administrācijā viņš kalpoja kā kara sekretāra (ministra) vietnieks (1923–1925) un kara sekretārs (1925–1929). Vēlāk, [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] prezidentūras laikā, viņš pildīja [[Filipīnas|Filipīnu]] ģenerālgubernatora pienākumus (1929–1932). == Militārais dienests == 1915. gadā Deiviss izgāja apmācības Pilsoņu militārajā mācību nometnē. No 1916. līdz 1917. gadam viņš apceļoja Eiropu Rokfellera kara palīdzības padomes sastāvā. Sākoties karam, Deiviss iestājās Misūri Nacionālajā gvardē, kur bija ierindnieks un 1917. gada augustā saņēma virsnieka pakāpi. Dodoties uz [[Francija|Franciju]], Deiviss tika paaugstināts par majoru un kļuva par 35. kājnieku divīzijas 69. kājnieku brigādes adjutantu. Šajā periodā viņš tika apbalvots ar Izcilā dienesta krustu ''(Distinguished Service Cross)''. Pēc kara viņš bija pulkvedis Virsnieku rezerves korpusā. 1942. gadā Deiviss kļuva par pirmo un vienīgo īslaicīgi pastāvējušā Armijas speciālistu korpusa ģenerāldirektoru. Pēc šīs vienības likvidēšanas viņš darbojās kā padomnieks ģenerālmajora pakāpē. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Deivss, Dvaits}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 2yhu1so6ir5rlpdhp9cb2nvxstrqpgu 0 638193 4513270 2026-08-26T09:23:35Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Dvaits Deiviss]] 4513270 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dvaits Deiviss]] fxzbuzgxjiw9g4tpk35jrl8iyd9u9gb 0 638194 4513275 2026-08-26T09:46:50Z Kleivas 2704 Jauna lapa: {{Sportista infokaste | vārds = Ralfs Makkitriks | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Ralph McKittrick'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = |... 4513275 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ralfs Makkitriks | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Ralph McKittrick'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1877|8|17}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1923|5|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Ralfs Makkitriks''' ({{val|en|Ralph McKittrick}}; dzimis {{dat|1877|8|17}}, miris {{dat|1923|5|4}}) bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418092108/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/hu/edwin-hunter-1.html |archive-date=April 18, 2020 |title=Edwin Hunter Olympic Results |access-date=January 29, 2014 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2766 |title=Edwin Hunter |work=Olympedia |access-date=July 4, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Makkitriks, Ralfs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] aslt9gb52pk3cr7mdw5uhjed5bw50k1 4513278 4513275 2026-08-26T09:49:36Z Kleivas 2704 4513278 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ralfs Makkitriks | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Ralph McKittrick'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1877|8|17}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1923|5|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Ralfs Makkitriks''' ({{val|en|Ralph McKittrick}}; dzimis {{dat|1877|8|17}}, miris {{dat|1923|5|4}}) bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ralph-mckittrick-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418070720/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ralph-mckittrick-1.html |url-status=dead |archive-date=2020-04-18 |title=Ralph McKittrick |accessdate=2014-01-27 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2775 |title=Ralph McKittrick |work=Olympedia |accessdate=July 4, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Makkitriks, Ralfs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] lppitda40g4uztqqsf7gpuyfb4bftxo 4513279 4513278 2026-08-26T10:01:27Z Kleivas 2704 4513279 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ralfs Makkitriks | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Ralph McKittrick'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1877|8|17}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1923|5|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Ralfs Makkitriks''' ({{val|en|Ralph McKittrick}}; dzimis {{dat|1877|8|17}}, miris {{dat|1923|5|4}}) bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ralph-mckittrick-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418070720/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ralph-mckittrick-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Ralph McKittrick |accessdate=2014-01-27 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2775 |title=Ralph McKittrick |work=Olympedia |accessdate=July 4, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Makkitriks, Ralfs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] 3jgcivr6vrlicbvqr4rtmqgu9tdu3o3 4513280 4513279 2026-08-26T10:01:56Z Kleivas 2704 /* Atsauces */ 4513280 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Ralfs Makkitriks | piktogramma_1 = Golf pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Golfs | piktogramma_2 = Tennis pictogram.svg | piktogramma_2 izm = | piktogramma_2 saite = Teniss | vārds_orig = ''Ralph McKittrick'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1877|8|17}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | mir_dat = {{dat|1923|5|4}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Sentluisa}} | tautība = amerikānis | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Teniss]] <br/> [[Golfs]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry| {{flaga|USA}} [[ASV]]}} (USA) {{MedalSport| [[File:Golf pictogram.svg|20px]] [[Golfs]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal|Silver|[[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|Sentluisa 1904]]| [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|Komandu turnīrs]]}} }} '''Ralfs Makkitriks''' ({{val|en|Ralph McKittrick}}; dzimis {{dat|1877|8|17}}, miris {{dat|1923|5|4}}) bija amerikāņu golferis un tenisists. Viņš startēja [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Sentluisa|Sentluisā]] viņš startēja [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu vienspēles|tenisa vienspēlēs]] un [[Teniss 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu dubultspēles|dubultspēlēs]]. Savukārt [[Golfs 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu komandu turnīrs|komandu golfa turnīrā]] viņš izcīnīja sudraba medaļu.<ref name="sports-reference">{{cite web |url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ralph-mckittrick-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200418070720/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/mc/ralph-mckittrick-1.html |archive-date=2020-04-18 |title=Ralph McKittrick |accessdate=2014-01-27 |work=sports-reference.com}}</ref><ref>{{cite web|url=https://www.olympedia.org/athletes/2775 |title=Ralph McKittrick |work=Olympedia |accessdate=July 4, 2020}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV medaļnieki 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Makkitriks, Ralfs}} [[Kategorija:1874. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Sentluisā dzimušie]] [[Kategorija:ASV golferi]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Golferi 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Tenisisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1904. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie sudraba medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki golfā]] 84qfkm1y7kctw9bjcw2embxr5jiouvm 0 638195 4513277 2026-08-26T09:47:24Z Kleivas 2704 Pāradresē uz [[Ralfs Makkitriks]] 4513277 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ralfs Makkitriks]] 96a2pj60hu4yiioenijghtlmqt8u4vr 3 638196 4513282 2026-08-26T10:04:54Z S.Marchenko 149144 S.Marchenko pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Marshal 10000]] uz [[Dalībnieka diskusija:Ivan Kheilyk]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Marshal 10000|Marshal 10000]]" to "[[Special:CentralAuth/Ivan Kheilyk|Ivan Kheilyk]]" 4513282 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Ivan Kheilyk]] d632wdyrakbmjdy748ivgiznofc132g 0 638197 4513299 2026-08-26T11:20:16Z TheCaffeineDeprivedNerd 122573 Pāradresē uz [[Ķiploku maize]] 4513299 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķiploku maize]] 2tnraxb85o0u2ut5lbobo6strs4q7ag